Eiropa


Eiropa ir otra mazākā pasaules daļa pasaulē. Ģeoloģija un ģeogrāfija tā ir pussala, kas veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Bieži vien Eiropu kļūdaini uzskata par kontinents. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urāli kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāzs kalni. Eiropā tiek iekļautas vairākas salas, arhipelāgi un pussalas. Lielākā no salām ir Lielbritānija (sala). Krasta līnijas kopējais garums ir 38 000 km. Tā ir tik gara, jo to veido vairāki līči, fjordi un iekšējās jūrās. Eiropas platība ir gandrīz 10,2 miljoni km², savukārt iedzīvotāju skaits pārsniedz 731 miljonu.
Lielāko daļu no Eiropas veido zemienes. Aptuveni trīs piektdaļas no kopējās platības ir zemāk par 200 m virs jūras līmeņa, bet tikai aptuveni 1/15 daļa no Eiropas ir augstāk par 1 km. Augstākās kalnu sistēmas šķērso Eiropu tās dienvidu daļā. Tie ir Pireneji, Alpi, Apenīni, Karpati un Balkānu kalni. Ziemeļos vienīgā ievērības cienīgā kalnu grēda ir Skandināvijas kalni. Lai gan Eiropā ir ļoti daudz upju, tajā ir maz lielo ezeru. Garākā Eiropas upe ir Volga, bet lielākais ezers — Lādogas ezers. Plašas teritorijas, īpaši ziemeļos, ir klātas ar ledājs. Aptuveni viena trešdaļa no Eiropas teritorijas ir aramzeme, kur audzē galvenokārt labība, īpaši kvieši un mieži. Vēl viena trešdaļa ir klāta ar mežs. Eiropa ir vadošais pasaules reģions pēc tās mūsdienīgās tautsaimniecības, kas balstās uz komerciālo lauksaimniecība un rūpniecība. Tā ir arī viens no pasaules lielākajiem rūpnieciskajiem reģioniem, kur gada vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir starp augstākajiem pasaulē. Eiropas iedzīvotāji veido aptuveni vienu desmito daļu no visiem pasaules iedzīvotājiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem runā romāņu valodas, ģermāņu valodas un slāvu valodas. Eiropas iedzīvotāji galvenokārt ir kristietība.

Etimoloģija


Eiropas nosaukums ir cēlies no asīrieši un feniķieši vārda ''erob'', kas nozīmē "saules riets", kā arī apzīmēja zemes uz rietumiem no Feniķijas. Grieķu mitoloģija Eiropa bija feniķieši princese, ko bija nolaupījis Zevs un aizvedis uz Krēta, kur viņa deva dzīvību Minoss, Radamants un Sarpedons. Homērs Eiropa ( '''') bija mitoloģiska Krētas karaliene, bet ne ģeogrāfisks apzīmējums. Vēlāk<sup>''kad?''</sup> ar vārdu ''Eiropa'' tika apzīmēta Grieķijas sauszemes daļa, un pēc 500. gada p.m.ē. vārda nozīme tika paplašināta arī uz zemēm uz ziemeļiem no Grieķijas.
Etimoloģiski latīņu valoda vārds ''Aurōpā'' ir cēlies no grieķu valoda vārda Εὐρώπη (''''), kas savukārt aizgūts no senpersu valoda ''Aus(r)ā-apā''. Vārda pamatā ir divi indoeiropiešu cilmes vārdi ''ausārā'' ("ausma", "saullēkts") un ''apas'' ("ūdens", "upe"), tādējādi sākotnēji vārds nozīmējis "saullēkta upe".

Vēsture


Attēls:Pfahlbauten Unteruhldingen 2005 05.jpg piekrastē]]
Aptuveni pirms 40 000 gadiem Eiropā ieceļoja saprātīgais cilvēks, kas ļoti īsā laikā izkonkurēja tur jau dzīvojošos neandertālietis. 2. gadu tūkstotis p.m.ē. sākumā sāka veidoties ciltis, kuras vēlāk kļuva par pamatu Eiropas nācija. Par pirmo civilizāciju Eiropas teritorijā uzskata Senā Grieķija. Klasiskā Grieķija grieķi bija ciešā kontaktā ar attīstītajām Tuvie Austrumi civilizācijām. Zināšanas, ko grieķi ieguva no tām un paši attīstīja, vēlāk lika pamatus citām Eiropas civilizācijām. 2. gadsimts p.m.ē. vidū grieķi nonāca Senā Roma pakļautībā. Mūsu ēras sākumā Eiropā dominēja Romas impērija. Šajā laikā ļoti strauji izplatījās arī kristietība. Romas impērija sabruka 5. gadsimts. Tam sekojošais periods bija viduslaiki. Šajā laikā visā Eiropā sāka veidoties valsts. Renesanses periodā (15. gadsimts—16. gadsimts) strauji attīstījās zinātne, tika veikti lielie ģeogrāfiskie atklājumi, kā arī aizsākās pasaules kolonizācija. 16. gadsimta beigās pēc Reformācijas beidzās Romas Katoļu baznīcas dominance Eiropas rietumos un ziemeļos. 17. gadsimts un 18. gadsimts Eiropā bija apgaismības laikmets periods. Laikmeta ideālu ietekmē 18. gadsimta beigās notika Franču revolūcija, kad tika gāzta Eiropas visspēcīgākā monarhija un aizsākās kustības par demokrātija un vienlīdzība. 18. gadsimtā aizsākās arī rūpnieciskā revolūcija, kas ļāva Eiropas lielvarām iegūt gan militāro, gan politisko varu pār plašām teritorijām visā pasaulē. 20. gadsimts sākumā Eiropas valstis savstarpēji sāka karot Pirmais pasaules karš. Pēc kara daudzās valstīs tika gāzta monarhija un Austrumeiropa, Centrāleiropa izveidojās vairākas jaunas valstis (arī Latvija). Otrais pasaules karš iezīmēja Rietumeiropas valstu varas samazināšanos to kolonijās visā pasaulē un komunisms uzplaukšanu Austrumeiropā, tas ir, Padomju Savienība un tās satelītvalstīs. Padomju Savienība sabruka 20. gadsimta beigās, kas arī bija komunistiskā režīma sabrukums visā Eiropā. Šajā laikā apvienojās arī Rietumvācija ar Austrumvācija, savukārt Dienvidslāvijas teritorijā sākās etniskie konflikti.
Eiropai ir ļoti gara kultūras un ekonomisko sasniegumu vēsture, kas ilgst nepārtraukti jau vairākus gadu tūkstošus. Par mūsdienu Eiropas kultūras pirmssākumu uzskata Senā Grieķija un tai sekojošo Senā Roma. Pēc Romas impērijas sabrukuma sekoja pagrimuma periods, ko renesanses laikā dēvēja par "drūmajiem viduslaikiem", bet apgaismības laikmeta un mūsdienu vēsturnieki - vienkārši par viduslaikiem. 12.-13. gadsimtā no Itālijas Eiropā sākās renesanses periods, kas veicināja jaunu Eiropas atdzimšanu. 15. gadsimts Portugāle aizsāka Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periodu, drīz tai sekoja Spānija un pēc tam - Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste. Rezultātā Eiropas civilizācija ap 15.-18. gadsimtu kļuva par pirmo globālo civilizāciju, kas lielākā vai mazākā mērā pakļāva vai vismaz ietekmēja pārējās pasaules kultūras.
18.-19. gadsimtā Eiropas sabiedrība pakāpeniski attīstīja modernās demokrātijas ideju un sabiedrisko sistēmu.

Eiropas robežas senatnē


Terminu "Eiropa" pirmie ieviesa senie grieķi, kuri uzskatīja Skitija (Melnā jūra ziemeļdaļā) par pasaules malu. Viņi zināmo pasauli iedalīja Eiropā, Āzija un Lībija (Āfrika). Par to, kas atradās tālāk, viņi zināja maz. Senie grieķi Eiropas robežu vilka pa Tanaisa (Dona un Ziemeļu Doņeca) un Fasisu (Rioni upe Gruzija).

Leģenda par Eiropas izcelšanos


Attēls:Tizian 085.jpg
Saskaņā ar vienu no sengrieķu mīts, Eiropa — feniķieši valdnieka Agenors meita un Tēbas valdnieka Kadmiss māsa - kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši ievērojis Zevs un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzkāpt vērsim mugurā, un kālīdz Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz Krētas salu.
Leģendai par Eiropas nolaupīšanu ir arī simboliska nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu civilizācijas tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.

Rietumeiropas "apdzīvotības" sākums


Līdz pat vēlīnajam bronzas laikmets (apmēram 8. gadsimtā p.m.ē.) Rietumeiropā, sakarā ar tās zemo apdzīvotības līmeni, nepastāvēja neviena kaut cik ievērojama valsts vai tās priekštecis. Tikai laikaposmā starp 800. un 600.g. p.m.ē., agrīnajā dzelzs laikmets, sākās intensīva lielāku ciematu un pilskalnu būvniecība plašā reģionā uz ziemeļiem no Alpiem saistībā ar ķelti, ģermāņi, goti un citu tautu pakāpenisku izplatību pāri Alpiem. Līdz pat franki valsts izveidošanai ciltis un tautas atradās gandrīz nepārtrauktā kustībā — tās klejoja praktiski pa visu Eiropas teritoriju.
Attēls:Europe 814.jpg
Galvenie tautu pārvietošanās virzieni bija no ziemeļiem uz dienvidiem un no austrumiem uz rietumiem, vairumā gadījumu savstarpēji sajaucoties ar jau uz vietas esošajām tautām. Piemēram, daļa ģermāņu cilšu grupai piederīgo gotu pēc ilgiem klejojumiem apmetās Gallijas ziemeļu daļā. Samērā īsā laikā tā sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem — dažādām ķeltu ciltīm, gala rezultātā veidojot daļu no vēlākās franku valsts.
Savukārt lombardi iespiedās Itālijas ziemeļu daļā, bet cita gotu daļa atrada savas pastāvīgās mājas Ibērijas pussala - visai tālu no savas sākotnējās izcelšanās vietas - Skandināvijas.
Bijušās Romas impērijas centrālās un it īpaši austrumu provincēs ienāca huņņi, bet vēlāk - avāri. Pilnīga etniska pārstrukturizācija notika Balkāni, kur lielā skaitā ieradās slāvi, bulgāri un gotu imigranti. Slāvu ciltis 7.-9. gadsimtā uzsāka plašu ofensīvu rietumu virzienā un nokļuva līdz pat Elbas upei, asimilējot praktiski visus šeit sastaptos dažādas etniskas izcelsmes iedzīvotājus.
Mainīgs bija ne tikai Eiropas iedzīvotāju etniskais sastāvs, bet arī skaits. Precīzu ziņu par iedzīvotāju skaitu Eiropā pirmajos gadsimtos pēc Romas impērijas sabrukuma nav.
Piemēram, Anglijas iedzīvotāju skaits ap 500. gadu pārsniedza vienu miljonu cilvēku. Šis skaits līdz apmēram 14. gadsimta vidum četrkāršojās, bet tad visā Eiropā iedzīvotāju skaits stipri samazinājās atkārtotas mēra epidēmijas dēļ. Rezultātā Eiropas subkontinents kļuva par visai reti apdzīvotu pasaules reģionu - lielas, agrāk apsaimniekotas platības pārņēma meži, purvi un krūmāji, starp kuriem, galvenokārt upju ielejās bija izkaisīti reti ciemati.

Ģeogrāfija


Attēls:Europe topography map en.png
Attēls:Iceland Dettifoss 1972-4.jpg

Iedalījums


Eiropu no ģeogrāfiskā un arī no kultūrvēsturiskā viedokļa var iedalīt trīs reģionos:
Dienvideiropa (Vidusjūras piekraste);
Viduseiropa (Atlantijas okeāns piekraste);
Ziemeļeiropa (Skandināvija un Baltija).
Eiropu iedala arī rietumu-austrumu virzienā - šim iedalījumam ir vairāk kultūrvēsturiska nozīme:
Austrumeiropa;
Rietumeiropa.
Bieži tiek lietots arī termins "Centrāleiropa".
Tektonika procesu rezultātā Eiropā izveidojušās četras lielas, atšķirīgas morfoloģiskās zonas:
Eiropas ziemeļu kalnienes;
Viduseiropas līdzenums;
dienvidu kalnienes (Pireneji, Alpi, Dināru kalni, Balkāni, Karpati);
Vidusjūras piekrastes josla.
Katrā no šīm zonām, atšķirīgā apvidus, klimata un citu faktoru rezultātā, veidojās arī atšķirīgas kultūras.
Eiropu var nosacīti sadalīt arī sateces baseinos. Lielākie ūdeņu kompleksi ir saistīti ar Ziemeļatlantiju, Ziemeļjūra, Baltijas jūra, Vidusjūru un Melno jūru. Šīs jūras un ar tām saistītie iekšzemes ūdens baseini kopš seniem laikiem ir veicinājuši ceļošanu un cilvēku kontaktus. Var pat konstatēt zināmu Korelācija starp viena vai vairāku tuvāko ūdens baseinu un etniski radniecīgu sabiedrību teritorijām.

Ainavas un kultūras saikne


Neskatoties uz samērā nelielajiem izmēriem Eiropā ir ļoti daudzveidīga ainava un daba, kas daudzviet ir bijusi ļoti labvēlīga saimniecības attīstībai. Eiropas subkontinentam raksturīga ļoti saposmota krasta līnija, liels skaits lielu un mazu iekšēju un daļēji iekšēju ūdenstilpne un upe. Pirmajiem ieceļotājiem, kas Eiropā nonāca caur Mazāzija, šis faktors, iespējams, palīdzēja ātri izplatīties visā Dienvideiropā, bet klimatam kļūstot siltākam — arvien vairāk uz ziemeļiem.
Eiropā nav tādu upju kā, piemēram, Nīla: ar milzīgu ūdens baseinu, treknu upes ielejas augsni, siltu klimatu. Tomēr Eiropai ir savas priekšrocības. Eiropu visos virzienos šķērso dabīgie ūdensceļi - upes, kas sekmēja cilvēku pārvietošanos pa šo pasaules daļu. Tā kā Eiropai piemīt lielas pussalas raksturs, tās ūdensteces sistēma pārsvarā vērsta no centrālās daļas uz perifēriju. Garākā Eiropas upe - Volga - plūst no Valdaja augstienes uz dienvidiem, ietekot Kaspijas jūra. Otra garākā upe - Donava - plūst no rietumiem (Bādene-Virtemberga zemes Vācijā) uz austrumiem, ietekot Melnā jūra. Centrālās un Rietumeiropas upes pārsvarā ietek Vidusjūrā (Rona, Po u.c.), Atlantijas okeānā vai Ziemeļjūrā (Luāra, Sēna, Reina, Elba u.c.). Savukārt, Daugava, Ņeva, Visla, Nemuna u.c. nes ūdeņus no austrumiem uz Eiropas iekšējo jūru - Baltijas jūra.

Eiropa - kontinents vai pasaules daļa


Rietumeiropa un Amerikas Savienotās Valstis Eiropu (arī Āziju) uzskata par kontinentu, savukārt Eirāziju - par superkontinents. Šāds uzskats nav pamatots no ģeoloģiskā un ģeogrāfijas viedokļa, jo Eiropu un Āziju vieno plaša, daudzveidīga sauszemes teritorija.

Klimats un tā izmaiņu ietekme uz Eiropas vēsturi


Attēls:Europe satellite globe.jpg
Eiropas klimats, tāpat kā klimats jebkurā citā vietā, ir pastāvīgi mainījies. Kopš pēdējā ledus laikmets beigām notiek pakāpeniska vidējās temperatūras paaugstināšanās. Civilizācijas attīstībai vispiemērotākais ir mērens, maigs klimats, kāds vairākus tūkstošus gadus atpakaļ bija ģeogrāfiskā platuma joslā, kur mūsdienās vērojams samērā karsts un tveicīgs laiks - Eiropas dienvidos - Grieķija, Spānijas un Itālijas dienvidos.
Klimata izmaiņas Eiropā un tuvējos reģionos nav bijušas vienmērīgas. Eiropas dienvidos un tuvējos Āzijas reģionos klimats kļuva kontinentālāks un sausāks, samazinot ražas apjomus un spiežot plašo līdzenumu tautas meklēt citas izdzīvošanai piemērotas vietas. Dzīvei labvēlīgāku reģionu tās atrada rietumos, tuvāk Atlantijas okeānam, kur klimats bija maigāks.
Tomēr arī šeit klimats mainījās. Atsevišķos laika periodos vairākus gadsimtus ilga vēsāki periodi. Piemēram, aptuveni no 200. līdz 700. gadam Eiropā bija kļuvis vēsāks. Iespējams, vēsākais klimats un ar to saistītās nabadzīgās ražas bija viens no faktoriem, kas veicināja Romas impērijas novājināšanos un vēlāko sabrukumu. Visdrīzāk, šī paša iemesla dēļ vairāku nākamo gadsimtu laikā Eiropas iedzīvotāju skaits, kas bija stipri sarucis vairākkārtēju mēris epidēmija rezultātā, pieauga ļoti lēnām. Tikai no 8. līdz pat 11. gadsimtam ražas, klimatam kļūstot siltākam, pieauga un cilvēku dzīves apstākļi visā Eiropā pakāpeniski uzlabojās.
Mūsdienās nokrišņu daudzums Eiropas rietumos ir daudz lielāks, nekā austrumos. Atlantijas piekrastes joslā nokrišņi daudzums gada laikā sasniedz 3000 mm, bet Polijas vidienē vai Donavas baseinā - tikai ap 500 mm, vēl vairāk samazinoties austrumu virzienā. Klimata atšķirības dažādos Eiropas reģionos ir visai krasas. Uz austrumiem no centrālās Eiropas - Polijas - Baltijas reģionā un tālāk ziemeļaustrumos, klimats ir bargāks. Izteikti kontinentāls klimats Eiropā vērojams uz austrumiem no Volgas un Donas baseiniem. Vissausākais reģions Eiropā ir pašos tās dienvidaustrumos - Kaspijas jūras piekrastē - šeit nokrišņu daudzums gadā ir tikai vidēji ap 250 mm, kamēr vienā no vismitrākajiem Eiropas reģioniem - Norvēģijas rietumu daļā vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 3500 mm.
Nav nejaušība, ka šī klimatiskā robežlīnija, kas nošķir Eiropas atlantiskā klimata daļu no kontinentālās daļas, vienlaicīgi nošķir Eiropas iedzīvotājus arī pēc to pamata saimniecības veida, bet līdz ar to arī citu saimniecības un kultūras aspektu ziņā. Atlantiskajā klimata joslā, tātad, galvenokārt, uz rietumiem no Donas upes, cilvēki, līdzko kļuva pieejami metāla darbarīks, pārgāja uz pastāvīgu dzīves veidu, piekopjot laukkopība un lopkopība. Turpretī austrumu virzienā no šīs robežšķirtnes par noteicošo kļuva nomadi dzīves veids, kura pamatā bija klejojošā lopkopība. To veicināja ne tikai klimata, bet arī augsnes īpatnības. Eiropas attālāko austrumu daļu veido plašās Volgas un Ukrainas stepes. Eiropas vidienē stepe nemanāmi pāriet plašajās Dobrudžas (Valahijas) zemienē Rumānija un Ungārijas līdzenumā, kur saimniekošanas un dzīves apstākļi jau ir atšķirīgi.

Ģeoloģija


Attēls:MountBlanc04.jpg — augstākā Eiropas virsotne]]
Eiropas ģeoloģija notikumi ir klasisks piemērs tam, kā laika gaitā veidojas kontinenti. Pirmskembrijs perioda iežu vecums Eiropā ir no 3,8 miljardiem līdz 540 miljoniem gadu. Pēc tam veidojās paleozojs ēras ieži, kas beidzās pirms 250 miljoniem gadiem; mezozojs ēras ieži beidza veidoties pirms 65 miljoniem gadu; kainozojs ēras ieži veidojās atlikušo laiku līdz mūsdienām. Pašreizējās Eiropas kontūras beidza veidoties aptuveni pirms 5 miljoniem gadu. Iežu veidojumus, reljefa formas un nogulumiežu baseinus mūsdienās spēcīgi ietekmē cilvēku darbība.
Senāko iežu lielākais apgabals Eiropā ir Baltijas vairogs, kas ir stipri erozija. Savukārt jaunākie ieži atrodas Alpi kalnu sistēmā. Starp šīm teritorijām ir plaši nogulumiežu baseini ar paugurs reljefu, piemēram, Parīzes baseins un Dienvidaustrumanglija, vai plaši līdzenums kā, piemēram, Austrumeiropas līdzenums. Ziemeļjūra ir zemūdens nogulumiežu baseins, kas atrodas uz Atlantijas okeāns kontinentālā šelfa. Īslande ir unikāls veidojums Eiropas ģeoloģijā: tā ir vulkāniska sala, kas izveidojusies Vidusatlantijas grēdai atdalot kontinentālā plātne.

Derīgie izrakteņi


Eiropas subkontinents ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem, kas ir kalpojis par būtisku Eiropas civilizāciju attīstību veicinošu faktoru. Ilgstošajā derīgo izrakteņu ieguves vēsturē daudzviet to resursi ir izsmelti. Vācijā, Francijā un Lielbritānijā atrodas lieli akmeņogles krājumi. Salīdzinoši nesen uzsākta lielo naftas un dabasgāzes krājumu apguve šelfs starp Lielbritāniju, Norvēģiju, Nīderlandi. Skandināvijas un Lielbritānijas ziemeļu daļā ir bagātīgas rūda atradnes — šeit var iegūt dzelzs, varš, svins, cinks, alva. Arī Alpu kalnu perifērajā daļā ir ievērojami alumīnijs, hroms, vara, svins, cinka, sudrabs u.c. metālu rūdu iegulas. Savukārt Baltijas reģionā minēto dabas resursu nav vispār, ja neskaita salīdzinoši nelielas naftas iegulas Baltijas jūrā, kuru apguve uzsākta tikai vietām.
Resursu nevienmērīgā izplatība Eiropā veicināja starpreģionālās darba dalīšanas procesu un tirdzniecību. Pirmie tirdzniecības ceļi, kravu šķirošanas un pārkraušanas centri veidojās tieši dabas resursu, piemēram, sāls, krams, dzintars un dažādu metāls vienmērīgai izplatīšanai visā Eiropā.

Eiropas valstis


Attēls:Europe_countries_map_lv.png
Eiropā ir aptuveni 50 valstu, no kurām liela daļa ir apvienojušās Eiropas Savienība.
Sekojošām valsts ir teritorijas Eiropā:
Abhāzija (separātiska Gruzijas daļa)<small><sup>2</sup></small>
<small><sup>1</sup></small>
<small><sup>2</sup></small>
Dienvidosetija (separātiska Gruzijas daļa)<small><sup>2</sup></small>
Gibraltārs (Apvienotā Karaliste)
<small><sup>2</sup></small>
<small><sup>3</sup></small>
<small><sup>1</sup></small>
Kosova
<small><sup>4</sup></small>
<small><sup>5</sup></small>
<small><sup>1</sup> Armēnija un Kipra ģeogrāfiski atrodas Āzijā, bet kulturāli un vēsturiski tiek uzskatītas par Eiropas daļu.<br />
<sup>2</sup> Azerbaidžāna un Gruzija daļēji atrodas Eiropā, ja par Eiropas robežu pieņem Kaukāzs.<br />
<sup>3</sup> Kazahstānai Eiropā atrodas neliela daļa teritorijas uz rietumiem no Urālas upes.<br />
<sup>4</sup> Krievijas Eiropas daļa ietver teritorijas uz rietumiem no Urālu kalniem.<br />
<sup>5</sup> Eiropas Turcija ir neliela teritorija uz ziemeļrietumiem no Bosfors un Dardaneļu jūras šaurums jūras šaurumiem.</small>

Demogrāfija


Attēls:Europa-bei-nacht 1-1024x768.jpg
Eiropā saprātīgais cilvēks (''Homo sapiens'') ienāca pirms 40 tūkstošiem gadu. Pirms tam šajā pasaules daļā dzīvoja dažādas nu jau izmirušas hominīdi sugas, piemēram, neandertālietis. Aizvēsture notika vairāki cilvēku imigrācijas viļņi no Āzijas. Arī mūsdienās, kopš 20. gadsimta vidus, notiek intensīva cilvēku imigrācija no citām pasaules daļām, īpaši no Āfrikas un Āzijas. Nekad iepriekš Eiropa nav bijusi tik daudz un dažādu nāciju cilvēku mājas.

Valodas


Eiropā dominē trīs indoeiropiešu valodas atzari:
romāņu valodas (franču valoda, itāļu valoda, spāņu valoda, portugāļu valoda, rumāņu valoda un citas valodas) dominē Rietumeiropa un Dienvideiropa,
ģermāņu valodas (angļu valoda, vācu valoda, nīderlandiešu valoda, zviedru valoda, dāņu valoda, norvēģu valoda, īslandiešu valoda un citas) dominē Centrāleiropa, Britu salas un Ziemeļeiropa,
slāvu valodas (krievu valoda, poļu valoda, čehu valoda, ukraiņu valoda, slovāku valoda, bulgāru valoda, serbu valoda un citas valodas) dominē Austrumeiropa un Balkāni valstīs.
Ir arī neliels skaits valodu, kas ir salīdzinoši plaši izplatītas, bet nepieder ne pie viena no iepriekš nosauktā atzara. Atsevišķi indoeiropiešu valodu saimē tiek izdalīta grieķu valoda, kurā ir oficiālā valoda Grieķija un Kipra. Atsevišķi tiek izdalītas arī baltu valodas (latviešu valoda un lietuviešu valodas), kas ir oficiālās valodas attiecīgi Latvija un Lietuva. No indoirāņu valodas atzara visizplatītākā ir čigānu valoda, lai gan tā nav nevienas Eiropas valsts oficiālā valoda.
Ir vēl divi citi indoeiropiešu valodas saimes atzari, kas savulaik bija plaši izplatīti, bet mūsdienās runā tikai nelielas cilvēku grupas. Tās ir ķeltu valodas un Trāķijas-Ilīrijas atzars, kur līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai albāņu valoda.
Valodās, kas nepieder indoeiropiešu valodu saimei, runā Igaunija (igauņu valoda), Somija (somu valoda), Ungārija (ungāru valoda), Malta (maltiešu valoda), Basku Zeme (basku valoda) un Krievijas ziemeļos. Tjurku valodas runā tikai Turcija un atsevišķas kopienas Balkāni un Kaukāzs.

Atsauces


Kategorija:Eiropa
ab:Европа
ace:Iërupa
af:Europa
ak:Yurop
als:Europa
am:አውሮፓ
an:Europa
ang:Europe
ar:أوروبا
arc:ܐܘܪܘܦܐ (ܝܒܫܬܐ)
arz:اوروبا
as:ইউৰোপ
ast:Europa
ay:Iwrupa
az:Avropa
ba:Европа
bar:Eiropa
bat-smg:Euruopa
bcl:Europa
be:Еўропа
be-x-old:Эўропа
bg:Европа
bi:Yurop
bjn:Irupa
bm:Eropa
bn:ইউরোপ
bo:ཡོ་རོབ་གླིང་།
br:Europa (kevandir)
bs:Evropa
bxr:Эвроп
ca:Europa
cbk-zam:Europa
cdo:Ĕu-ciŭ
ceb:Uropa
chr:ᏳᎳᏛ
chy:Hóxovê-hooma
ckb:ئەورووپا
co:Europa
crh:Avropa
cs:Evropa
csb:Eùropa
cu:Єѵрѡпа
cv:Европа
cy:Ewrop
da:Europa
de:Europa
diq:Ewropa
dsb:Europa
ee:Europa
el:Ευρώπη
en:Europe
eo:Eŭropo
es:Europa
et:Euroopa
eu:Europa
ext:Uropa
fa:اروپا
ff:Yuroopu
fi:Eurooppa
fiu-vro:Õuruupa
fo:Evropa
fr:Europe
frp:Eropa
frr:Euroopa
fur:Europe
fy:Jeropa
ga:An Eoraip
gag:Evropa
gan:歐洲
gd:An Roinn-Eòrpa
gl:Europa
glk:اوروپپا
gn:Europa
got:𐌰𐌹𐍅𐍂𐍉𐍀𐌰
gu:યુરોપ
gv:Yn Oarpey
ha:Turai
hak:Êu-chû
haw:‘Eulopa
he:אירופה
hi:यूरोप
hif:Europe
hr:Europa
hsb:Europa
ht:Ewòp
hu:Európa
hy:Եվրոպա
ia:Europa
id:Eropa
ie:Europa
ig:Obodo Békè
ilo:Europa
io:Europa
is:Evrópa
it:Europa
iu:ᐃᐆᕌᑉ
ja:ヨーロッパ
jbo:rontu'a
jv:Éropah
ka:ევროპა
kaa:Evropa
kab:Turuft
kbd:Еуропэ
kg:Mputu
kk:Еуропа
kl:Europa
km:អឺរ៉ុប
kn:ಯುರೋಪ್
ko:유럽
koi:Европа
krc:Европа
ksh:Europa
ku:Ewropa
kv:Европа
kw:Europa
ky:Европа
la:Europa
lad:Evropa
lb:Europa (Kontinent)
lbe:Европа
lez:Европа
lg:Bulaaya
li:Europa
lij:Euròpa
lmo:Europa
ln:Erópa
lo:ເອີລົບ
lt:Europa
ltg:Europa
map-bms:Eropah
mg:Eoropa
mhr:Европо
mi:Ūropi
mk:Европа
ml:യൂറോപ്പ്
mn:Европ
mr:युरोप
ms:Eropah
mt:Ewropa
mwl:Ouropa
my:ဥရောပ
mzn:اوروپا قاره
na:Iurop
nah:Europan
nap:Europa
nds:Europa
nds-nl:Europa (werelddeel)
ne:युरोप
new:युरोप
nl:Europa (werelddeel)
nn:Europa
no:Europa
nov:Europa
nrm:Ûrope
nso:Europa
nv:Béésh Bichʼahníí Bikéyah
oc:Euròpa
om:Yuurooppi
or:ଇଉରୋପ
os:Европæ
pa:ਯੂਰਪ
pam:Europa
pap:Oropa
pcd:Urope
pdc:Eiropaa
pfl:Europa
pih:Urup
pl:Europa
pms:Euròpa
pnb:یورپ
pnt:Ευρώπην
ps:اروپا
pt:Europa
qu:Iwrupa
rm:Europa
rmy:Europa
ro:Europa
roa-rup:Europa
roa-tara:Europe
ru:Европа
rue:Европа
rw:Burayi
sa:यूरोप्
sah:Европа
sc:Europa
scn:Europa
sco:Europe
sd:يُورَپ
se:Eurohpá
sg:Aêropa
sh:Evropa
si:යුරෝපය
simple:Europe
sk:Európa
sl:Evropa
sm:Europa
sn:Europe
so:Yurub
sq:Evropa
sr:Европа
srn:Ropa
ss:IYurophu
st:Uropa
stq:Europa
su:Éropa
sv:Europa
sw:Ulaya
szl:Ojropa
ta:ஐரோப்பா
te:ఐరోపా
tet:Europa
tg:Аврупо
th:ทวีปยุโรป
ti:ኣውሮጳ
tk:Ýewropa
tl:Europa
to:ʻEulope
tpi:Yurop
tr:Avrupa
ts:Yuropa
tt:Аурупа
tum:Europe
udm:Европа
ug:ياۋروپا
uk:Європа
ur:یورپ
uz:Yevropa
vec:Eoropa
vep:Evrop
vi:Châu Âu
vls:Europa
vo:Yurop
wa:Urope
war:Europa
wo:Tugal
wuu:欧洲
xal:Европ
xmf:ევროპა
yi:אייראפע
yo:Europe
zea:Europa
zh:欧洲
zh-classical:歐羅巴洲
zh-min-nan:Europa
zh-yue:歐洲
zu:IYurobhu

Otrais pasaules karš


Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstis un Sabiedrotie (Otrais Pasaules karš) un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.
Par tā sākumu parasti uzskata Vācijas iebrukumu Polija 1939. gada 1. septembrī. Taču citreiz par kara sākumu tiek uzskatīts arī Hitlers armijas iesoļošana Prāga 1939. gada martā, Japānas iebrukums Ķīna 1937. gada 7. jūlijā, vai pat 1931. gada Japānas iebrukums Mandžūrijā. Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat kodoluzbrukumam Hirosimai un Nagasaki, kam sekoja Japānas padošanās 1945. gada 15. augustā.
Pēc kara Eiropa tika sadalīta Rietumu pasaule un Padomju Savienība ietekmes sfērās - pirmajās notika ekonomikas atjaunošana Maršala plāns ietvaros, bet otrās kļuva par PSRS satelītvalstīm. Liela daļa Rietumvalstu kļuva par NATO militārā bloka dalībvalstīm, savukārt Austrumeiropas valstis izveidoja Varšavas līgums organizāciju. Šāds stāvoklis saglabājās līdz pat 1980-to gadu beigām un to sauc par Aukstais karš. Āzijā ASV iebrukuma rezultātā notika Japānas demokratizācija, savukārt Ķīnā vēl turpinājās pilsoņu karš, kurā uzvarēja komunisti un tika nodibināta Ķīnas Tautas Republika. Neilgi pēc kara beigām liela daļa Eiropas koloniju pasludināja neatkarību.

Cēloņi


Par Otrā pasaules kara cēloņiem uzskata pasaules politisko situāciju pēc Versaļas līgums 1. pasaules karš beigās, un Lielā Depresija ekonomisko sabrukumu, kura ietekmē plauka nacionālisms un militārisms, piemēram, Trešais reihs un Itālijā. Par kara iemesliem uzskatāma arī Lielbritānijas un Francijas t.s. Vācijas "nomierināšanas" politika, kas, piemēram, ļāva šai Ādolfs Hitlers vadītajai nacionālsociālisms valstij netraucēti attīstīt milzīgus bruņotos spēkus un anektēt Austrija (1938) un okupēt Čehoslovākija (1939). Eiropa par kara cēloņiem jāuzskata Vācijas un Itālijas tiekšanās paplašināt teritorijas un iegūt jaunas kolonijas, tādējādi atgūstot impērijas statusu. (Itālijas diktators Benito Musolīni pat cerēja atjaunot ko līdzīgu senajai Romas impērijai.
Tāpat jāmin Padomju Savienība loma Otrā pasaules kara izraisīšanā (Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenais papildprotokols, kurā Austrumeiropa sadalīta PSRS un Vācijas ietekmes sfērās; PSRS iebrukums Somija un Baltijas valstis okupācija; "pasaules revolūcijas" ideja u.c.).
Arī ASV izolacionisma politika attiecībā uz notikumiem Eiropā tiek uzskatīta par vienu no kara cēloņiem. Savukārt par kara cēloņiem Āzijā uzskatāma Japānas agresīvā ārpolitika, Japānas un Amerikas Savienotās Valstis saspriegtās attiecības.

Karojošās puses


Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās nometnēs: Ass valstis un Sabiedrotie (Otrais Pasaules karš).
Ass valstu galvenie spēki bija Trešais reihs, Itālija, Japāna un to satelītvalstis.
Sabiedroto galvenie spēki bija Padomju Savienība, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis. Sabiedroto pusē karoja arī Britu Sadraudzība, Polija, Francija, Beļģija, Ķīna, Nīderlande un citas valstis.
Liela daļa pasaules valstu, lai gan oficiāli bija neitrālas, faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos ar brīvprātīgajiem un resursiem.

Pirmskara notikumi


Veimāras republikai pēc 1. pasaules kara uzliktie ierobežojumi, ko iedzīvotāji uzskatīja par netaisnīgiem, un ekonomiskās grūtības, ko radīja reparācijas apjoms un Lielā Depresija, ļāva Ādolfs Hitlers vadītajai NSDAP kustībai nonākt pie absolūtas varas Vācijā.
Pārkāpjot Versaļas līguma ierobežojumus, Hitlers atjaunoja Vācijas militāro spēku, izveidojot karot spējīgus bruņotie spēki (Vērmahts), militarizēja Reinzeme, kas bija paredzēta kā nemilitāra buferzona Francijai, uzspieda apvienošanos ar Austrija tā sauktajā Anšluss, un ar Francijas un Lielbritānijas piekrišanu aneksēja daļu Čehoslovākijas. Francija un Lielbritānija cerēja realizēt Nomierināšanas politiku, ar kuras palīdzību izdotos novērst iespējamos militāros konfliktus ar Vāciju. Tieši realizējot šādu politiku, viņi ļāva Vācijai anektēt un okupēt teritorijas Eiropā.
1922. gadā Itālija varu ieguva Benito Musolīni un Fašistu partija. 1936. gadā Itālija un Vācija noslēdza "Berlīnes-Romas ass" līgumu.

Eiropas karš


Eiropā karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija Polijas kampaņa. Saskaņā ar Ribentropa-Molotova pakts, PSRS vajadzēja arī veikt iebrukumu, taču Padomju valdība Vācijai paziņoja, ka Sarkanā armija vēl nav gatava iebrukumam un tāpēc Vācijai vienai nācās uzņemties agresora lomu. Francija un Lielbritānija, saskaņā ar līgumsaistībām, 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Polijas armija nebija mobilizēta, un nespēja ilgi pretoties Vācijas skaitliskajam pārspēkam. 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS karaspēks, apgalvojot, ka aizsargās Polijas austrumu teritoriju privātīpašumu. Jebkurā gadījumā, Francija un Lielbritānija nepieteica karu PSRS, lai arī Padomju armija būtībā veica tādu pašu iebrukumu kā Vācu armija. 6. oktobrī tika sakautas pēdējās poļu armijas vienības.
Polijas kampaņa laikā Lielbritānija un Francija karā praktiski neiesaistījās, bija tikai atsevišķas flotes un gaisa spēku sadursmes. Tas ļāva Vācijas karaspēkam brīvi darboties Polijā un turpināt nostiprināt militāros spēkus, kuri tobrīd bija vājāki kā Sabiedroto valstīm.
1939. gada rudenī PSRS pieprasīja trīs Baltijas valstīm un Somijai ar to parakstīt savstarpējās palīdzības līgumus, kas ļautu izvietot to teritorijā PSRS kara bāzes. Igaunija, Latvija un Lietuva parakstīja līgumus un PSRS izvietoja attiecīgi 25 000 karavīru Igaunijā, 30 000 Latvijā un 20 000 Lietuvā. Somijas valdība atteicās parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS.
1939. gada 30. novembrī PSRS iebruka Somija, sākot Ziemas karš, kas beidzās 1940. gada martā, Somijai zaudējot 1/10 daļu valsts teritorijas, kas tika apvienota ar Karēļu APSR un nodibināta Karēļu-somu PSR.
Attēls:Nazi-parading-in-elysian-fields-paris-desert-1940.png karavīri pie Triumfa arkas Parīzē pēc Kauja par Franciju]]
1940. gada 9. aprīlī Vācijas sūtņi Dānijā un Norvēģijā iesniedza abu valstu ārlietu ministriem ultimātu, kurā prasīja bez pretestības pakļauties vācu okupācijai. Dāņu valdība pakļāvās ultimātam un vācieši nepilnu sešu stundu laikā okupēja Dānijas teritoriju. Norvēģijas valdība ultimātam nepakļāvās un jau pēc dažām stundām vācieši izsēdināja desantu galvenajās Norvēģijas ostās un ātri ieņēma visu Norvēģijas rietumu piekrasti. Izpletņlēcēji ieņēma galvenos lidlaukus. Tomēr kaujas iekšzemē turpinājās. 28. aprīlī sabiedrotie izcēla desantu Narvika un atkaroja pilsētu no vāciešiem, taču jūnija sākumā vācu panākumi Beļģijā un Francijā piespieda sabiedrotos to atkal atstāt. 10. jūnijā Norvēģijas armija kapitulēja.
10. maijā vācu armija uzsāka kauja par Franciju. Tai neilgā laikā izdevās ieņemt Holandi, Beļģiju un lielu daļu Francijas ziemeļu apgabalu. 22. jūnijā Francija noslēdza pamieru ar Vāciju. Francija tika sadalīta: valsts ziemeļu un rietumu daļu, ieskaitot Atlantijas okeāna piekrasti, okupēja Vācijas karaspēks, atlikušās divas piektdaļas pārvaldīja Višī Francija.
Attēls:Nagasakibomb.jpg Nagasaki, 1945. gada 9. augusts]]

Āzijas karš


1938. gadā Japāna iebruka Ķīna un 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei Perlhārbora, Havaju salas. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc ASV iesaistīšanās karā un atombumba Hirosimas un Nagasaki bombardēšana uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja.

Atsauces

Ārējās saites


http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=47&Itemid=1 Leiša E. Plāns "Barbarosa"
http://www.diggerhistory.info/pages-uniforms/all-forces.htm Otrajā pasaules karā iesaistīto valstu uniformu katalogs
Kategorija:Otrais pasaules karš
Kategorija:Kari Āzijā
Kategorija:Kari Eiropā
af:Tweede Wêreldoorlog
als:Zweiter Weltkrieg
am:2ኛው ዓለማዊ ጦርነት
an:Segunda Guerra Mundial
ang:Ōðru Ƿoruldgūþ
ar:الحرب العالمية الثانية
arz:الحرب العالميه التانيه
as:দ্বিতীয় বিশ্বযুদ্ধ
ast:Segunda Guerra Mundial
az:İkinci Dünya müharibəsi
ba:Икенсе бөтә донъя һуғышы
bar:Zwoata Wötkriag
bat-smg:Ontra svieta vaina
be:Другая сусветная вайна
be-x-old:Другая сусьветная вайна
bg:Втора световна война
bi:Wol Wo Tu
bn:দ্বিতীয় বিশ্বযুদ্ধ
bo:འཛམ་གླིང་འཁྲུག་ཆེན་གཉིས་པ།
br:Eil Brezel-bed
bs:Drugi svjetski rat
ca:Segona Guerra Mundial
cbk-zam:Segunda Guerra Mundial
ceb:Ikaduhang Gubat Kalibotanon
ckb:شەڕی جیھانیی دووەم
co:Seconda Guerra Mundiale
crh:Ekinci Cian cenki
cs:Druhá světová válka
cv:Иккĕмĕш Тĕнче вăрçи
cy:Yr Ail Ryfel Byd
da:2. verdenskrig
de:Zweiter Weltkrieg
diq:Herbê Dınyayê Dıyine
dsb:Druga swětowa wójna
el:Β΄ Παγκόσμιος Πόλεμος
eml:Secånda guèra mundièl
en:World War II
eo:Dua mondmilito
es:Segunda Guerra Mundial
et:Teine maailmasõda
eu:Bigarren Mundu Gerra
ext:II Guerra Mundial
fa:جنگ جهانی دوم
fi:Toinen maailmansota
fiu-vro:Tõõnõ ilmasõda
fo:Seinni heimsbardagi
fr:Seconde Guerre mondiale
frr:Tweed Wråålkrich
fur:Seconde vuere mondiâl
fy:Twadde Wrâldkriich
ga:An Dara Cogadh Domhanda
gan:第二次世界大戰
gd:An Dàrna Cogadh
gl:Segunda Guerra Mundial
gn:Mokõiha Ñorairõ Guasu
gu:બીજું વિશ્વ યુદ્ધ
gv:Yn Nah Chaggey Dowanagh
hak:Thi-ngi-chhṳ Sṳ-kie Thai-chan
he:מלחמת העולם השנייה
hi:द्वितीय विश्वयुद्ध
hif:World War II
hr:Drugi svjetski rat
hsb:Druha swětowa wójna
hu:Második világháború
hy:Երկրորդ համաշխարհային պատերազմ
ia:Secunde Guerra Mundial
id:Perang Dunia II
ilo:Maikadua a Sangalubongan a Gubat
io:Duesma mondo-milito
is:Seinni heimsstyrjöldin
it:Seconda guerra mondiale
ja:第二次世界大戦
jbo:2moi ke terdi nunjamna
jv:Perang Donya II
ka:მეორე მსოფლიო ომი
kbd:ЕтӀуанэ дунейпсо зауэ
kk:Екінші дүниежүзілік соғыс
km:សង្គ្រាមលោកលើកទី២
kn:ಎರಡನೇ ಮಹಾಯುದ್ಧ
ko:제2차 세계 대전
krc:Экинчи дуния къазауат
ksh:Zweide Weltkresch
ku:Şerê cîhanî yê duyem
la:Bellum Orbis Terrarum Secundum
lad:Sigunda Gerra Mondiala
lb:Zweete Weltkrich
lez:Дуьньядин кьведлагьай дяве
li:Twiede Wereldoorlog
lij:Segonda Guæra Mondiâ
lmo:Segónda guèra mondiàl
lt:Antrasis pasaulinis karas
map-bms:Perang Donya II
mhr:Кокымшо Тӱнямбал Сар
mk:Втора светска војна
ml:രണ്ടാം ലോകമഹായുദ്ധം
mn:Дэлхийн хоёрдугаар дайн
mr:दुसरे महायुद्ध
ms:Perang Dunia Kedua
mt:It-Tieni Gwerra Dinjija
mwl:Segunda Guerra Mundial
my:ဒုတိယ ကမ္ဘာစစ်
mzn:جهونی جنگ دوم
nah:Īyāōyo in Cemānāhuac Inic Ōme
nds:Tweete Weltkrieg
nds-nl:Tweede Wereldoorlog
ne:दोस्रो विश्वयुद्ध
new:लिउ हलिम हताः
nl:Tweede Wereldoorlog
nn:Andre verdskrigen
no:Andre verdenskrig
nv:Naaki góneʼ yéigo daʼahijoogą́ą́ʼ
oc:Dusau Guèrra Mondiau
os:Дыккаг дунеон хæст
pa:ਦੂਜਾ ਵਿਸ਼ਵ ਯੁੱਧ
pap:Di Dos Guera Mundial
pfl:Zwädda Wäldgriech
pl:II wojna światowa
pnb:دوجی وڈی لڑائی
ps:دويمه نړېواله جګړه
pt:Segunda Guerra Mundial
qu:Iskay ñiqin pachantin maqanakuy
rm:Segunda Guerra mundiala
ro:Al Doilea Război Mondial
ru:Вторая мировая война
rue:Друга світова война
sa:द्वितीयविश्वयुद्धम्
sah:Аан дойду иккис сэриитэ
scn:Secunna guerra munniali
sco:Warld War II
se:Nubbi máilmmisoahti
sh:Drugi svjetski rat
si:දෙවන ලෝක යුද්ධය
simple:World War II
sk:Druhá svetová vojna
sl:Druga svetovna vojna
so:Dagaalkii Labaad ee Aduunka
sq:Lufta e Dytë Botërore
sr:Други светски рат
stq:Twäiden Waareldkriech
su:Perang Dunya II
sv:Andra världskriget
sw:Vita Kuu ya Pili ya Dunia
szl:II wojna śwjatowo
ta:இரண்டாம் உலகப் போர்
te:రెండవ ప్రపంచ యుద్ధం
tg:Ҷанги дуюми ҷаҳон
th:สงครามโลกครั้งที่สอง
tl:Ikalawang Digmaang Pandaigdig
tr:II. Dünya Savaşı
tt:Икенче бөтендөнья сугышы
uk:Друга світова війна
ur:دوسری جنگ عظیم
uz:Ikkinchi jahon urushi
vec:Seconda guera mondiałe
vi:Chiến tranh thế giới thứ hai
vls:Twiddn Weireldôorloge
wa:Deujhinme guere daegnrece
war:Ikaduha nga Gera Pankalibutan
wo:Ñaareelu Xareb Àdduna
wuu:第二次世界大战
xmf:მაჟირა მოსოფელიშ ლჷმა
yi:צווייטע וועלט מלחמה
yo:Ogun Àgbáyé Ẹlẹ́ẹ̀kejì
zea:Twidde Weareldoôrlog
zh:第二次世界大战
zh-classical:第二次世界大戰
zh-min-nan:Tē-jī-chhù Sè-kài Tāi-chiàn
zh-yue:第二次世界大戰

Manhetenas projekts


Attēls:Trinity shot color.jpg
Manhetenas projekts (Amerikas Savienotās Valstis /1939-1945) ir projekts, kurā Amerikas Savienotās Valstis prezidents vislielākajā slepenībā nodarbināja 125000 zinātnieku un darbinieku. Viņiem vajadzēja radīt atombumba, pirms to būs paguvis Hitlers. Pirmais atombumbas izmēģinājums notika 1945. gada 16. Jūlijā.

Pirmais izmēģinājums


Pirms pasaulē pirmās atombumbas uzspridzināšanas zinātnieki bija sīvi strīdējušies dienām ilgi. Daži uzskatīja, ka bumba vispār nesprāgs, kamēr citi baidijās, ka tā iznīcinās visu Ņūmeksikas štatu. Daudzi bija gatavi derēt uz visu savu mantu, ka sprādzina rezultātā aizdegsies atmosfēra un cilvēce ies bojā. Apmēram 15 kilometru attālumā no sprādziena vietas gan ierindas karavīri un virsnieki, gan zinātnieki nelielās grupās apsprieda gaidāmo notikumu. Daudzi bija gaidījuši visu nakti un tagad mīņājās tuksneša smiltīs, lai sasildītos. Laiku pa laikam viņi palūkojās dievidu austrumu virzienā, kur atradās "Lietiņa" ("The Gadget"). Visiem bija metinātāju brilles, lai acis būtu pasargātas, ja viņi nepagūtu novērsties no sprādziena.

Kodolenerģijas priekšvēsture


Šis eksperiments bija vairākus gadu desmitus ilgušu pētījumu kulminācija. Ap 1900. gadu fiziķi Pjērs Kirī un Marija Kirī konstatēja, ka atoma kodols var izdalīt milzīgu enerģiju daudzumu. Viņi zināja, ka kodols sastāv no cieši sablīvētiem neitroniem un protoniem, kurus tur kopā to iekšējo saišu enerģija. Ja šīs daļiņas atdala citu no citas, tad enerģijas izlāde būs miljoniem reižu lielāka nekā tad, ja vielu sadedzinātu parastā veidā.
Agrāk zinātnieki atoma kodols uzskatīja par stabilu un nedalāmu. Tiesa, Kirī laulātais pāris nezināja, kā šo enerģijas avotu izmantot praksē. Līdz 1930. gadam pētījumu rezultāti nebija iespaidīgi. Pat fiziķis Alberts Einšteins noraidīja teoriju, ka kodolenerģijas izlādes ātrums varētu būt lielāks nekā dabīgam radiācija.
Tikai 1932. gadā anglim Džons Kokrofts un īram Ernests Voltons izdevās veikt atoma skaldīšanu. Taču šajā skaldīšanas eksperimentā neatbrīvojās tik daudz enerģijas, lai izraisītu ķēdes reakciju. Izšķirošo soli spēra 1938. gadā. Vācieši Oto Hāns un Fricis Štrasmanis atklāja, ka viņi var skaldīt ķīmiskā elementa urāns (elements) kodolu.
Tūlīt pēc tam franču fiziķi konstatēja, ka urāna atoma kodola skaldīšanas rezultātā tiek atbrīvoti neitroni. Nu zinātnieki sāka pētīt, vai "brīvie" neitroni varētu sašķelt blakus esošos urāna atomus un tādā veidā uzsākt eksplozīvu ķēdes reakciju. Nestabilajā Eiropas politiskajā vidē daudzi politiķi šim atklājumam saskatīja militāru pielietojumu.
Nacistiskā Vācija 1939. gada 1. septembrī iebruka Polija, sākās Otrais pasaules karš. Nejaušas sakritības dēļ tajā pašā dienā dāņu fiziķis Nilss Bors publicēja rakstu zinātniskajā žurnālā ''The Physical Review''. Zinātnieks rakstīja, ka ar pietiekamu urāna-235 (īpaša urāna izotopa) daudzumu varētu atbrīvot neaptverami lielu enerģiju.

Galvenie cilvēki


Ģenerālis Leslijs Grovss sava dienesta stāvokļa dēļ kļuva par Manhetenas projekta augstāko vadītāju. Kad ASV gatavojās iesaistīties Otrajā pasaules karā, viņš bija atbildīgs par visiem armijas objektiem: kazarmām, noliktavām, aviācijas bāzēm, hospitāļiem un milzīgo Aizsardzības ministrijas ēku - Pentagons. Viņš vadīja astoņus miljardus dolāru vērtu celtniecības projektu un vairāk nekā miljonu cilvēku, kuri to īstenoja. Grovsa uzdevums bija pieņemt darbā nepieciešamos zinātniskos vadītājus. Grovss ne mirkli nešaubījās, ka Openheimers ir īstais vīrs - par spīti baumām, ka viņš simpatizējot komunisms. Vajadzēja uzbūvēt bumbu, pārejais Grovsu neinteresēja.
Roberts Openheimers uzskatīja, ka Roberts Openheimers nespētu tikt galā pat ar hotdogu kioska darba organizēšanu. Taču šo trūkumu bagātīgi kompensēja viņa zināšanas un milzīgās ambīcijas.
Jau pirms Manhetenas projekta Openheimers bija pazīstams kā izcils fizikas teorētiķis, viņam pieder zinātniski darbi kvantu mehānika, kodolfizika, kosmiskā starojuma fizikā. Viņš bija mācību spēks Kalifornijas institūts. Ilgi pirms tam, kad ASV prezidents Franklins Rūzvelts nolēma izstrādāt atombumbu, Openheimers jau bija veicis aprēķinus par to, cik daudz urāna-235 būtu nepieciešams, lai izraisītu postošu ķēdes reakciju.
1945. gadā fiziķis atbalstīja Japānas bombardēšanu ar atombumbām, taču pēc kara aizstāvēja kodolenerģijas izmantošanu tikai mierlaika vajadzībām un pakļaušanu starptautiskai kontrolei. Tādēļ viņu apsūdzēja par "neuzticību". Openheimera nopelnus atzina 1963. gadā - dažus gadus pirms fiziķa nāves, kad ASV prezidents Lindons Džonsons viņam piešķīra apbalvojumu.

Projekta norises vieta


Protams, ar lielajām rūpnīcām vien nepietika. Manhetenas projekta labākos fiziķus un inženierus nometināja speciāli izveidotā kempingā tuksnešainā augstienē Losalamosas pilsētiņas tuvumā Ņūmeksikas tuksnesī.
Uz Manhetenas projekta sirdi veda tikai viens līkumains, grantēts ceļš. Izolācijā no ārpasaules bija jāaprēķina, cik daudz urāns-235 nepieciešams atombumbai un kādai ir jābūt pašas bumbas konstrukcijai.
Losalamosa 1943. gadā strādāja 250 zinātnieku. Pēc diviem gadiem viņu bija jau 3500, un daudziem līdzi bija arī sieva un bērni. Tā bija dzīvīga miniatūra pilsētiņa, kur zem pastāvīgi zilajām debesīm ļoti ātri un haotiski tapa pagaidu celtnes. Starp dzīvojamām barakām uz auklas žuva nupat izmazgāta veļa. Kamēr sievietes mēģināja organizēt ikdienas dzīvi, vīri strādāja laboratorijā.
Tomēr viņiem atradās laiks arī citām lietām. Vairākas reizes nedēļā iedzīvotāji pulcējās uz plašiem kokteiļa vakariem, lai sveiktu tos, kuri tikai nupat bija ieradušies pilsētiņā. Sievietes laida pasaulē tik daudz bērnu, ka skopi apgādātās vietējās slimnīcas dzemdību nodaļa bija pārslogota. Īsināt laiku starp ballītēm palīdzēja teātra vakari un kinoseansi. Par spīti pilsētiņas bezrūpīgajai dzīvei, tā tomēr bija pilnīgi slepena, un visas ģimenes to faktiski nevarēja pamest. Piemēram, bija spēkā visu pasta sūtījumu cenzūra.
Kategorija:Manhetenas projekts
ar:مشروع مانهاتن
az:Manhetten layihəsi
bg:Манхатън (проект)
bn:ম্যানহাটন প্রকল্প
br:Raktres Manhattan
bs:Manhattan project
ca:Projecte Manhattan
cs:Projekt Manhattan
cy:Prosiect Manhattan
da:Manhattan Project
de:Manhattan-Projekt
el:Σχέδιο Μανχάταν
en:Manhattan Project
eo:Projekto Manhattan
es:Proyecto Manhattan
et:Manhattani projekt
eu:Manhattan Proiektua
fa:پروژه منهتن
fi:Manhattan-projekti
fr:Projet Manhattan
gl:Proxecto Manhattan
he:פרויקט מנהטן
hi:मैनहट्टन परियोजना
hr:Projekt Manhattan
hu:Manhattan terv
id:Proyek Manhattan
is:Manhattan-verkefnið
it:Progetto Manhattan
ja:マンハッタン計画
ka:მანჰეტენის პროექტი
km:គំរោងម៉ាន់ហាត់ថាន់
ko:맨해튼 계획
lt:Manheteno projektas
mk:Проект Менхетен
ml:മാൻഹട്ടൻ പ്രോജക്റ്റ്
mr:मॅनहॅटन प्रकल्प
mzn:پروژه منهتن
nl:Manhattanproject (operatie)
no:Manhattanprosjektet
pl:Manhattan Engineering District
pt:Projeto Manhattan
ro:Proiectul Manhattan
ru:Манхэттенский проект
sh:Projekat Menhetn
simple:Manhattan Project
sk:Projekt Manhattan
sl:Projekt Manhattan
sr:Пројекат Менхетн
sv:Manhattanprojektet
ta:மன்காட்டன் திட்டம்
th:โครงการแมนฮัตตัน
tr:Manhattan Projesi
uk:Манхеттенський проект
vi:Dự án Manhattan
yo:Manhattan Project
zh:曼哈顿计划

Datorzinātne

Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un pielietošanā datorsistēmās.
Datorzinātne nereti tiek jaukta ar nozarēm, kurās noris darbs ar datoru, piemēram, informācijas tehnoloģijas, -- tiek domāts, ka tā ir saistīta ar tādām nodarbēm kā datorspēļu spēlēšana, interneta pārlūkošana vai rakstīšana ar teksta redaktoru. Holandiešu datorzinātnieks Edsgers Daikstra ir teicis: ''Datorzinātne ir par datoriem tikpat, cik astronomija ir par teleskopiem''<ref></ref>, tā norādot, ka dators ir vien instruments, ar kuru strādā datorzinātnieki. Burtiski tulkojot datorzinātnes nosaukumu no angļu valodas (), tā ir skaitļotāju zinātne.

Datorzinātnes nozares


Organizācija CSAB, kura atbild par datorzinātnes studiju programmu akreditāciju ASV un citur pasaulē, ir noteikusi četras datorzinātnes pamata sastāvdaļas: 1) skaitļošanas teorija, 2) algoritmi un datu struktūras, 3) programmēšanas metodoloģija un valodas, 4) datoru uzbūves elementi un arhitektūra.
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes datorzinātņu bakalaura studiju programmā obligātajā daļā iekļauti šādi kursi: ''Programmēšana'', ''Datu struktūras un pamatalgoritmi'', ''Datorsistēmu uzbūve'', ''Datu bāzes'', ''Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums'', ''Formālās gramatikas'', ''Diskrētā matemātika'', ''Matemātiskā analīze'', ''Varbūtību teorija un matemātiskā statistika'', ''Datu bāzes pārvaldības sistēmas'', ''Programmēšanas valodas'', ''Automātu teorija'', ''Algebra'', ''Programminženierija'', ''Nozares tiesību pamati, standarti'', ''Darba aizsardzība un ergonomika'', ''Formālās specifikācijas'', ''Fizika'', ''Operētājsistēmas''.

Datorzinātnes studijas


Augstskolas visā pasaulē piedāvā apgūt datorzinātni bakalaura, maģistra un doktora līmenī.
Datorzinātnes bakalaura grādu Latvijā var iegūt Daugavpils Universitātē, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskā universitātē, Liepājas Universitātē, Transporta un sakaru institūtā un Ventspils Augstskolā.

Atsauces

Skatīt arī


Algoritms
Dators
Mākslīgais intelekts
Programmēšanas valoda
Kategorija:Datorzinātne
af:Rekenaarwetenskap
als:Informatik
am:የኮምፒውተር፡ጥናት
an:Informatica
ar:علم الحاسوب
as:কম্পিউটাৰ বিজ্ঞান
ast:Informática
az:İnformatika
bat-smg:Infuormatėka
be:Інфарматыка
be-x-old:Інфарматыка
bg:Информатика
bn:কম্পিউটার বিজ্ঞান
br:Urzhiataerezh
bs:Informatika
ca:Informàtica
cs:Informatika
csb:Infòrmatika
da:Datalogi
de:Informatik
el:Επιστήμη υπολογιστών
eml:Informàtica
en:Computer science
eo:Komputado
es:Ciencias de la computación
et:Informaatika
eu:Informatika
ext:Enhormática
fa:علوم رایانه
fi:Tietojenkäsittelytiede
fiu-vro:Informaatiga
fo:Teldufrøði
fr:Informatique
frr:Informaatik
fur:Informatiche
fy:Ynformatika
ga:Ríomheolaíocht
gl:Informática
gv:Sheanse co-earrooagh
he:מדעי המחשב
hi:संगणक विज्ञान
hr:Računarstvo
ht:Enfòmatik
hu:Számítástechnika
hy:Ինֆորմատիկա
ia:Informatica
id:Ilmu komputer
ie:Informatica
io:Informatiko
is:Tölvunarfræði
it:Informatica
iu:ᑐᓴᐅᒪᖃᑦᑕᐅᑎᔾᔪᑎᓂᒃ ᐊᐅᓚᑦᑎᔩᑦ/tusaumaqattautijjutinik aulattijiit
ja:計算機科学
jbo:samske
ka:საინფორმაციო მეცნიერება
kk:Информатика
kl:Qarasaasialerinermik ilisimatusarneq
kn:ಗಣಕ ವಿಜ್ಞಾನ
ko:컴퓨터 과학
la:Informatica
lad:Informatika
lb:Informatik
li:Informatica
lt:Informatika
ltg:Datorzineiba
mg:Informatika
mhr:Информатике
mk:Информатика
ml:കമ്പ്യൂട്ടർ ശാസ്ത്രം
mn:Компьютерийн шинжлэх ухаан
ms:Sains komputer
nds-nl:Infermatika
ne:कम्प्युटर विज्ञान
new:कम्प्युटर विज्ञान
nl:Informatica
nn:Informatikk
no:Informatikk
nov:Informatike
oc:Informatica
pcd:Informatike
pl:Informatyka
pms:Anformàtica
ps:سولګرپوهنه
pt:Ciência da computação
ro:Informatică
ru:Информатика
rue:Інформатіка
scn:Nfurmàtica
sh:Informatika
si:පරිගණක විද්‍යාව
simple:Computer science
sk:Veda o počítačoch
sl:Računalništvo
sq:Informatika
sr:Информатика
sv:Datavetenskap
ta:கணினியியல்
tg:Информатика
th:วิทยาการคอมพิวเตอร์
tk:Informatika
tl:Agham pangkompyuter
tr:Bilişim bilimi
tt:Информатика
ug:بیلگیسايار مۈھەندیسلیغی
uk:Інформатика
ur:شمارندیات
vec:Computer Science
vi:Khoa học máy tính
wa:Infôrmatike
war:Siyensya han komputasyon
wo:Xam-xamu nosukaay
wuu:计算机科学
yo:Ìfitónilétí
zea:Informaotica
zh:计算机科学
zh-min-nan:Tiān-náu kho-ha̍k
zh-yue:電算

Mikrobioloģija

Attēls:Yeast culture plate.JPG
Mikrobioloģija ir bioloģijas nozare, kurā apraksta un pēta mikroorganisms. Apzīmējums veidots no grieķu valodas vārdiem: ''mikros'' — 'mazs', ''bios'' — 'dzīve' un ''logos'' — 'mācība'.
Galvenie mikrobioloģijas pētījumu objekti ir: baktērijas, rauga sēnītes un pelējuma sēnītes, kā arī vīrusi.
Lielu daļu mikrobioloģijas sastāda ģenētika un bioķīmija.

Skatīt arī


Sēnes
Prokarioti
Virusoloģija
Kategorija:Mikrobioloģija
af:Mikrobiologie
an:Microbiolochía
ar:علم الأحياء الدقيقة
ast:Microbioloxía
az:Mikrobiologiya
be:Мікрабіялогія
bg:Микробиология
bs:Mikrobiologija
ca:Microbiologia
cs:Mikrobiologie
cy:Microfioleg
da:Mikrobiologi
de:Mikrobiologie
el:Μικροβιολογία
en:Microbiology
eo:Mikrobiologio
es:Microbiología
et:Mikrobioloogia
eu:Mikrobiologia
fa:میکروبیولوژی
fi:Mikrobiologia
fo:Smáverulívfrøði
fr:Microbiologie
ga:Micribhitheolaíocht
gl:Microbioloxía
gv:Myn-vioagh-oaylleeaght
he:מיקרוביולוגיה
hi:सूक्ष्मजैविकी
hr:Mikrobiologija
hu:Mikrobiológia
id:Mikrobiologi
ilo:Microbiolohia
io:Mikrobiologio
is:Örverufræði
it:Microbiologia
ja:微生物学
jv:Mikrobiologi
ka:მიკრობიოლოგია
kk:Микробиология
kn:ಸೂಕ್ಷ್ಮ ಜೀವ ವಿಜ್ಞಾನ
ko:미생물학
ku:Hûrjînewerzanist
ky:Микробиология
la:Microbiologia
lt:Mikrobiologija
mk:Микробиологија
ml:സൂക്ഷ്മജീവശാസ്ത്രം
ms:Mikrobiologi
ne:सूक्ष्मजैविकी
new:माइक्रोबायोलोजी
nl:Microbiologie
nn:Mikrobiologi
no:Mikrobiologi
nov:Mikrobiologia
oc:Microbiologia
pih:Miikrobiologii
pl:Mikrobiologia
pnb:مائکروبیالوجی
pt:Microbiologia
qu:Ch'iñi kawsay yachay
ro:Microbiologie
ru:Микробиология
sh:Mikrobiologija
si:ක්‍ෂුද්‍රජීව විද්‍යාව
simple:Microbiology
sk:Mikrobiológia
sl:Mikrobiologija
sq:Mikrobiologjia
sr:Микробиологија
su:Mikrobiologi
sv:Mikrobiologi
ta:நுண்ணுயிரியல்
te:సూక్ష్మ జీవశాస్త్రం
th:จุลชีววิทยา
tl:Mikrobiyolohiya
tr:Mikrobiyoloji
uk:Мікробіологія
ur:خرد حیاتیات
vi:Vi sinh học
wa:Bacterolodjeye
war:Mikrobiyolohiya
yi:מיקראביאלאגיע
zh:微生物学

Mikroorganisms

Attēls:Clostridium botulinum.jpg - botulisms izraisītāji]]
Mikroorganisms ( - mazs + organisms) jeb mikrobs ir tik ļoti mazs organisms, ka to nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskops. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms vienšūnas organismiem.
Mikroorganismi dabā ir sastopami visur:
gaiss;
ūdens;
zemē;
organisms.

Ārējās saites


http://www.neslimo.lv/pme/?name=mikroorganismi Mikroorganismi
Kategorija:Mikrobioloģija
am:ደቂቅ ዘ አካላት
ar:ميكروب
ast:Microorganismu
az:Mikroorqanizmlər
be:Мікраарганізмы
bg:Микроорганизъм
bn:অণুজীব
bs:Mikroorganizam
ca:Microorganisme
ckb:وردەئۆرگانیزم
cs:Mikroorganismus
da:Mikroorganisme
de:Mikroorganismus
el:Μικροοργανισμός
en:Microorganism
eo:Mikroorganismo
es:Microorganismo
et:Mikroorganismid
eu:Mikrobio
fa:میکروب
fi:Mikrobi
fiu-vro:Pisolanõ
fr:Micro-organisme
gl:Microorganismo
gv:Mynvioagh
he:מיקרואורגניזם
hi:सूक्ष्मजीव
hr:Mikroorganizmi
hu:Mikroorganizmus
id:Mikroorganisme
io:Mikrobo
is:Örvera
it:Microrganismo
ja:微生物
jv:Mikro-organisme
ka:მიკროორგანიზმები
kaa:Bir kletkalı haywanlar
kk:Микроағзалар
ko:미생물
ku:Hûrjînewer
ky:Микроорганизмдер
ln:Mikɔlɔ́bɛ
lt:Mikroorganizmai
mk:Микроорганизам
mr:सूक्ष्मजीव
ms:Mikroorganisma
nl:Micro-organisme
nn:Mikroorganisme
no:Mikroorganisme
nv:Chʼosh doo yitʼínii
oc:Micròbi
pl:Mikroorganizm
pnb:جراسیم
pt:Micro-organismo
ro:Microorganism
ru:Микроорганизмы
sah:Микроорганизм
sh:Mikroorganizmi
simple:Germ
sk:Mikroorganizmus
sl:Mikroorganizem
sr:Mikroorganizam
stq:Mikroorganismen
sv:Mikroorganism
ta:நுண்ணுயிரி
th:จุลินทรีย์
tl:Mikroorganismo
tr:Mikroorganizma
uk:Мікроорганізми
ur:یک خلوی جاندار
vi:Vi sinh vật
war:Kagaw
zh:微生物
zh-min-nan:Bî-seng-bu̍t

Baktērijas


Baktērijas (''Bacteria'') ir lielākā dzīvo organisms grupa. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas, kas ir nosacīti vienkārša — tai trūkst šūnas kodols, citoskelets un organoīdi, kā mitohondrijs un hloroplasts. Tādus organismus kā baktērijas sauc par prokariots, bet pārējos organismus, kuriem ir daudz sarežģītākas šūnas, sauc par eikariots.
Terminu "baktērija" virusoloģija attiecina uz visiem prokariots vai arī uz to galveno grupu, balstoties uz to savstarpējām attiecībām.
Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur — augsne, ūdens, gaiss un atrodas simbioze ar visiem ķermeņiem. Daudzi slimību ierosinātāji, ieskaitot dzīvnieku slimību ierosinātājus, ir tieši baktērijas. Lielākā daļa no tām ir ļoti sīkas, parasti tikai 1 metrs jeb 1 mikrometru (μm) lielas, taču vienas ģints baktērijas (''Thiomargarita'') var sasniegt pat 0,75 mm diametru. Parasti baktērijām ir šūnu sieniņas, tāpat kā augu šūna un sēņu šūna, taču ar ļoti atšķirīgu struktūru.
Daudzas no baktērijām pārvietojas ar vica palīdzību, un šīs vicas atšķiras no citu grupu vienšūņi vicām.

Atsauces

Ārējas saites


Kategorija:Baktērijas
ace:Bakteri
af:Bakterie
am:ባክቴሪያ
an:Eubacteria
ar:بكتيريا
ast:Bacteria
ay:Jisk'a laq'u
az:Bakteriyalar
ba:Бактериялар
bat-smg:Bakterėjės
be:Бактэрыі
be-x-old:Бактэрыі
bg:Бактерии
bn:ব্যাক্টেরিয়া
br:Bakteri
bs:Bakterije
ca:Eubacteri
ckb:بەکتریا
cs:Bakterie
cy:Bacteria
da:Bakterier
de:Bakterien
dv:ބެކްޓީރިޔާ
el:Βακτήριο
en:Bacteria
eo:Bakterioj
es:Bacteria
et:Bakterid
eu:Bakterio
fa:باکتری
fi:Bakteerit
fiu-vro:Pisiläne
fo:Bakteria
fr:Bacteria
frr:Bakteerien
fy:Baktearje
ga:Baictéar
gl:Bacteria
gv:Bacteria
he:חיידקים
hi:जीवाणु
hif:Bacteria
hr:Bakterije
hsb:Bakterije
ht:Bakteri
hu:Baktériumok
hy:Բակտերիաներ
ia:Bacterio
id:Bakteri
ilo:Bakteria
io:Bakterio
is:Gerlar
it:Bacteria
ja:真正細菌
ka:ბაქტერიები
kaa:Bakteriya
kk:Бактериялар
kn:ಬ್ಯಾಕ್ಟೀರಿಯ
ko:세균
ku:Bakterî
ky:Бактериялар
la:Bacterium
lb:Bakterien
lij:Bacteria
lt:Bakterijos
mk:Бактерија
ml:ബാക്റ്റീരിയ
mn:Нян
mr:जीवाणू
ms:Bakteria
my:ဘက်တီးရီးယား
nah:Nemiltōpīllōtl
nds:Bakterien
ne:जीवाणु
nl:Bacteriën
nn:Bakterie
no:Bakterier
nrm:Bactéthie
oc:Bactèri
pa:ਜੀਵਾਣੁ
pl:Bakterie
pnb:بیکٹیریا
ps:باکټريا
pt:Bactéria
qu:Añaki
ro:Bacterie
ru:Бактерии
rue:Бактерії
rw:Bagiteri
sah:Бактериялар
scn:Batteriu
sh:Bakterija
si:බැක්ටීරියා
simple:Bacteria
sk:Baktérie
sl:Bakterije
so:Bakteeri
sq:Bakteret
sr:Бактерија
su:Baktéri
sv:Bakterier
sw:Bakteria
ta:பாக்டீரியா
te:బాక్టీరియా
tg:Бактерия
th:แบคทีเรีย
tl:Bakterya
tr:Bakteri
tt:Бактерияләр
uk:Бактерії
ur:بیکٹیریا
vec:Bateri
vi:Vi khuẩn
wa:Bactereye
war:Bakterya
yi:באקטעריע
yo:Baktéríà
zh:细菌
zh-min-nan:Sè-khún
zh-yue:細菌

Organisms

Bioloģija un Ekoloģija organisms ir dzīva būtne. To izcelšanās jautājums vēl joprojām ir strīdīgs un diskutējams.
Divas galvenās organismu kategorijas ir izsķiramas Eikariots un Prokariots. Tiek uzskatīts, ka prokariotiem var izškirt divas atšķirīgas sfēras: baktērijas un erhebaktērijas, kuras savā starpā nav tuvākas kā ar eikariotiem. Intervāls starp prokariotiem un eikariotiem ir plaši aplūkojis galvenās trūkstošās atšķirības evolūcijas vēsturē. Divi eikariotiskie organoīdi - mitohondriji un hloroplasti, ir parasti uzskatīti par atvasinātiem no endosimbiotiskām baktērijām.

Īpašības, kas raksturīgas visiem organismiem


veidoti no šūnām
Visi organismi ir veidoti no šūna. To sastāvā ir sarežģītas organiskās vielas, piemēram, olbaltumvielas. Organismus, kuri sastāv no vairāk kā vienas šūnas, sauc par kompleksiem organismiem.
vielu un enerģijas maiņa
Organismiem ir raksturīga vielmaiņa un enerģijas maiņa. Organismi saņem enerģiju no apkārtējās vides un saņemto enerģiju izmanto savām dzīvības norisēm. Tie barojas, elpo, izvada atkritumvielas u.c.
Organismi var uzņemt jau gatavas organiskās vielas (heterotrofi organismi), vai arī izveidot tās no neorganiskās vielas (autotrofi organismi). Uzņemtās vielas tiek izmantotas enerģijas ražošanai vai arī organisma uzbūvei.
spēj nodrošināt iekšējās vides homeostāzi
Piemēram, siltasiņu dzīvnieki uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru, noteiktu glikozes saturu un vides reakciju (pH) asinis. Ja organsimā kāda viela ir sintezēta pietiekamā daudzumā, tās sintēze tiek pārtraukta. Liekās vielas uzkrājas un tiek izvadītas no organisma. Homeostāzi nodrošina iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
piemīt kairināmība
Uz kairinājumu, katrs organisms var reaģēt citādāk. Piemēram, ja dzīvniekam pieskaras, tad tas var bēgt prom, uzbrukt, sarauties kamolā, izdot skaņas vai reaģēt citā veidā, bet augi var, piemēram aizvērt un atvērt ziedu, augt gaismas virzienā.
visi organismi aug, attīstās, noveco un iet bojā
Organismu augšana notiek daloties to šūnām. Jaunā organismā pārsvarā notiek sintēzes reakcijas, bet vecā - noārdīšanās reakcijas. Novecojot, rodas neatgriezeniskas pārmaiņas, kas izraisa organisma bojāeju.
vairošanās
Visas dzīvās būtnes rodas tikai vecākorganismu vairošanās rezultātā. No vecākiem jaunie organismi manto noteiktas pazīmes un īpašības
Kategorija:Dzīvība
Kategorija:Bioloģija
an:Organismo
ar:متعضية
ast:Ser vivu
az:Orqanizm
ba:Организм
bat-smg:Uorganėzmos
be:Арганізм
be-x-old:Арганізм
bg:Организъм
bn:জীব
bs:Organizam (biologija)
ca:Organisme
ckb:ئۆرگانیزم
cs:Organismus
cy:Organeb byw
da:Organisme
de:Lebewesen
el:Οργανισμός (βιολογία)
en:Organism
eo:Organismo
es:Ser vivo
et:Organism
eu:Organismo
fa:ارگانیسم
fi:Eliö
fiu-vro:Elolinõ
fr:Organisme (physiologie)
gl:Ser vivo
gv:Bioag
he:אורגניזם
hi:सजीव
hr:Organizam
ht:Òganis
hu:Élőlény
hy:Օրգանիզմ
ia:Organismo
id:Organisme
io:Organismo
is:Lífvera
it:Organismo vivente
ja:生物
jbo:jmive
jv:Organisme
kk:Организм
kn:ಸಾವಯವ
ko:생물
la:Organismus
lb:Liewewiesen
lt:Organizmas
mg:Zavamanan'aina
mk:Организам
ml:ജീവി
ms:Organisma
nl:Organisme
nn:Organisme
no:Organisme
oc:Organisme vivent
pap:Organismo
pl:Organizm
pnb:آرگنزم
pt:Organismo
qu:Kawsaq
ro:Organism
ru:Организм
rue:Орґанізм
sah:Организм
scn:Urganismu
sh:Organizam
si:ජීවීන්
simple:Organism
sk:Živá bytosť
sl:Organizem
sr:Организам
su:Organismeu
sv:Organism
sw:Kiumbehai
ta:உயிரினம்
te:జీవి
th:สิ่งมีชีวิต
tl:Organismo
tr:Canlı
tt:Организм
uk:Організм
ur:نامیہ
uz:Organizm
vi:Sinh vật
vls:Organisme
war:Organismo
yi:ארגאניזם
yo:Ẹlẹ́ẹ̀mín
zh:生物
zh-min-nan:Seng-bu̍t
zh-yue:生物

Prokariots

Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kuriem nav kodols un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji Eikariots, kuriem ir šūnas kodols. Prokariotus iedala divos domēnos - baktērijas (latīniski ''Eubacteria'') un arhebaktērijās jeb arheji (latīniski ''Archea'').
Prokarioti barojas ar fotosintēzes, hemosintēzes un vielu absorbcijas palīdzību.
Pie prokariotiem pieskaita arī cianobaktērijas jeb zilaļģes, kam evolūcijas procesā bija liela nozīme skābeklis Zemes atmosfēra radīšanā uz Zeme (planēta).
Kategorija:Prokarioti
af:Prokarioot
an:Prokaryota
ar:بدائيات النوى
ast:Célula procariota
az:Prokariotlar
be:Пракарыёты
bg:Прокариоти
bn:প্রাক-কেন্দ্রিক
br:Prokariot
bs:Prokarioti
ca:Bacteri
cs:Prokaryota
da:Prokaryoter
de:Prokaryoten
el:Προκαρυωτικά κύτταρα
en:Prokaryote
eo:Prokarioto
es:Célula procariota
et:Prokarüoot
eu:Prokarioto
fa:پروکاریوت
fi:Esitumalliset
fr:Procaryote
frr:Prokariooten
ga:Prócarót
gl:Célula procariótica
gv:Prokaryota
he:פרוקריוטיים
hi:प्रोकैर्योट्स
hr:Prokarioti
ht:Pwokaryòt
hu:Prokarióták
hy:Նախակորիզավոր
id:Prokariota
is:Dreifkjörnungar
it:Prokaryota
ja:原核生物
ka:პროკარიოტი
kk:Прокариоттар
ko:원핵생물
la:Prokaryota
lb:Prokaryoten
lt:Prokariotinė ląstelė
mk:Прокариоти
ms:Prokariot
nl:Prokaryoten
no:Prokaryoter
oc:Prokaryota
pam:Prokaryote
pl:Prokarionty
pt:Procarionte
ro:Procariot
ru:Прокариоты
sah:Прокариот
sh:Prokariote
simple:Prokaryote
sk:Prokaryoty
sl:Prokarioti
sr:Прокариоте
sv:Prokaryoter
ta:நிலைக்கருவிலி
th:โปรคาริโอต
tl:Prokaryote
tr:Prokaryot
tt:Төшсезләр
uk:Прокаріоти
ur:بدائی المرکز
vi:Sinh vật nhân sơ
yo:Pròkáríọ́tì
zh:原核生物

Eikariots

Attēls:Acanthocystis turfacea.jpg (pieder pie protistiem) ''Acanthocystis turfacea'']]
Eikarioti () ir organisms, kuri sastāv no šūna, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti šūnas kodols un dažādi šūnas organoīdi. Eikariotiskas šūnas ir augiem, dzīvniekiem, sēnes un protistiem.
Organismus ar pretējām īpašībām — bez kodola un citiem šūnas organoīdiem, kam ir savas šūnas membrāna — sauc par prokariotiem.
Eikariotu šūnas ir daudz lielākas par prokarioti šūnām, parasti to lielumus pārsniedzot pat tūkstošiem reižu. Tiem ir iekšējo šūnas organoīdi daudzveidība un citoskelets, kas ir veidots no mikrocaurulītēm un mikrofilamentiem, kuri ieņem nozīmīgu lomu šūnas organizēšanā.
Kategorija:Eikarioti
af:Eukarioot
an:Eukarya
ar:حقيقيات النوى
ast:Eukaryota
az:Nüvəlilər
be:Эўкарыёты
be-x-old:Эўкарыёты
bg:Еукариоти
bn:সুকেন্দ্রিক
bs:Eukarioti
ca:Eucariota
cs:Eukaryota
cy:Ewcaryot
da:Eukaryoter
de:Eukaryoten
dsb:Eukaryoty
el:Ευκαρυωτικά κύτταρα
en:Eukaryote
eo:Eŭkariotoj
es:Eukaryota
et:Eukarüoodid
eu:Eukarioto
fa:یوکاریوت
fi:Aitotumaiset
fr:Eukaryota
frr:Eukariooten
ga:Eocarót
gl:Eukaryota
gv:Eukaryota
he:איקריוטיים
hi:सुकेन्द्रिक
hr:Eukarioti
hsb:Eukaryoty
ht:Ekaryòt
hu:Eukarióták
hy:Կորիզավոր
id:Eukariota
io:Eukarioto
is:Heilkjörnungar
it:Eukaryota
ja:真核生物
jv:Eukariota
ka:ეუკარიოტული და პროკარიოტული უჯრედები
ko:진핵생물
ku:Eukariyot
ky:Эукариоттор
la:Eukaryota
lb:Eukaryoten
li:Eukarya
lij:Eukarya
lt:Eukariotinė ląstelė
mk:Еукариот
ml:യൂക്കാരിയോട്ടുകൾ
ms:Eukariot
nds:Eukaryota
nl:Eukaryoten
nn:Eukaryotar
no:Eukaryoter
nov:Eukaryota
oc:Eukaryota
pam:Eukaryote
pl:Eukarionty
pt:Eukaryota
ro:Eucariote
ru:Эукариоты
sah:Эукариот
scn:Eukaryota
sh:Eukariote
simple:Eukaryote
sk:Eukaryoty
sl:Evkarionti
sq:Eukarioti
sr:Еукариоте
su:Eukariot
sv:Eukaryoter
sw:Eukaryota
ta:மெய்க்கருவுயிரி
tg:Эукариот
th:ยูแคริโอต
tl:Eukaryote
tr:Ökaryot
tt:Эукариотлар
uk:Ядерні
ur:حقیقی المرکزیہ
vi:Sinh vật nhân chuẩn
wa:Eucariote
yo:Ẹ̀ùkáríọ́tì
zh:真核生物
zh-min-nan:Chin-hu̍t seng-bu̍t

Eikarioti

Eikariots

Prokarioti

Prokariots

Zeme (planēta)

Zeme

Mēness


Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. ''Mēness'' kā sugas vārds apzīmē Debess ķermenis, kas riņķo ap kādu zvaigzne vai planēta. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Zemei tuvākais debess ķermenis ir Mēness, tas ir tikai 4 reizes mazāks par zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no saules, tas pats gaismu neizstaro. Izrādās, ka Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs Mākoņi slānis, kuram cauri nevar redzēt. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).

Fizikālie parametri

Salīdzinājums ar tuvākajām planētām

Mēness klimats un uzbūve


Attēls:Moon-craters.jpg
Uz Mēness nav ūdens tvaika, gaiss, vējš, nokrišņi, kā arī Mēnesim nav atmosfēras, jo tā gravitācijas spēks ir pārāk mazs, lai noturētu gāzes molekulas. Tā kā uz Mēness nav atmosfēras, tad cilvēkiem tā ir pavisam nepiemērota vide dzīvošanai. Uz Mēness nav iedomājama dzīve bez skafandrs, jo cilvēka organisms nav piemērots dzīvošanai bez atmosfēras spiediens un lielām temperatūras izmaiņām. Arī pārvietošanās uz Mēness ir pavisam savādāka, nekā uz Zemes. Mēness cilvēka ķermeni pievelk ar 6 reizes mazāku gravitācijas spēku, nekā uz Zemes, tāpēc tur visi cilvēki ir vieglāki, arī kosmonauti, kas neskatoties uz to valkā aptuveni 115 kg smagus skafandrus. atmosfēra trūkuma dēļ Mēness nav pasargāts no spēcīgās saule staru iedarbības un no kosmoss klīstošiem lieliem un maziem meteorīts.
Mēness virsmu klāj dažus centimetrus biezs tumšu putekļu slānis. Tas nosaka gan Mēness krāsu, gan albedo. Mēness virsmas īstā krāsa ir brūnpelēka, tā atstaro tikai 7% saules un tā ir ļoti tumša. Tomēr raugoties uz Mēnesi naktīs, tas liekas spožs un sudrabains. Grunts paraugi, kas tika atvesti no Mēness uz Zemi, pierādīja to, ka Mēness sastāv no tiem pašiem ķīmiskajiem elementiem no kā Zeme. Mēness griežas diezgan lēni, jo diena uz Mēness ilgst divas nedēļas, bet nakts otras divas nedēļas. Neskatoties uz to, ka Mēness pagriež pret Sauli te vienu te otru pusi, šajā laikā Mēness virsma pagūst gan sakarst, gan atdzist. Dienā uz Mēness ir ļoti karsts, bet naktī gluži pretēji - ļoti auksts. Temperatūra uz ekvatora svārstās vidēji no +130&nbsp;°C dienā līdz -170&nbsp;°C naktī. Mēness virsmai ir slikta siltumvadītspēja, tāpēc tā virsmas slānī Saules siltums neuzglabājas. Dažu centimetru dziļumā temperatūras svārstības nav tik lielas kā virspusē, arī tāpēc, ka Mēness ieži ārējais slānis, ko sauc par regolītu, ir porains un tāpēc darbojas kā labs siltumizolators. Viena metra dziļumā temperatūra uz Mēness ir nemainīga, aptuveni -50&nbsp;°C. Izņēmumi ir tikai daži ieži, kuru lielās īpatnējās siltumietilpības dēļ siltums saglabājas ilgāk. Viskarstākais ir Mēness ekvatoriālais rajons.

Mēness kustība un fāzes


Mēness, tāpat kā Saule pārvietojas pa Zodiaka zvaigznājs no labās uz kreiso pusi (no rietumiem uz austrumiem), tikai ātrāk. Gravitācijas spēku iedarbībā tas riņķo apkārt Zemei un pilnu apriņķojumu veic 27,3 dienās (27 dienas un 8 stundas). Mēness, riņķodams ap Zemi, kopā ar to pārvietojas ap Sauli un gada laikā veic vienu pilnu apriņķojumu. Mēness orbīta, tāpat kā citiem Saules sistēmas ķermeņiem, ir līdzīga nedaudz saspiestam riņķim - elipsei, tāpēc attālums līdz Mēnesim ir mainīgs. Tas griežas ap savu asi un pilnu riņķojumu izdara 27,3 dienās, tāpēc pret Zemi pavērsta viena un tā pati Mēness puse, otra nav redzama, jo Saule apgaismo tikai vienu Mēness pusi, bet otra paliek ēnā. Mēness redzamais izskats ir atkarīgs no tā, no kuras puses spīd Saule, kad mēs uz to skatāmies. Mēness ir otrs spožākais spīdeklis pie debess pēc Saules, tikai atšķirība ir tāda, ka tas pats gaismu neizstaro. Tas ir redzams, jo to apspīd Saule. Nakts debesīs būtu vajadzīgi apmēram 500 000 pilnmēnešu, lai to gaisma līdzinātos Saules gaismai. No Mēness nākošā Mēness gaisma vislabāk ir saskatāma kaut kur ārpus pilsētas, jo pilsētās ir pārāk spēcīgs apgaismojums.
Mēness fāzes ir: jaunmēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness un pēdējais ceturksnis. Tā fāzes mainās, jo Saule apspīd tikai vienu tā pusi un Mēnesim riņķojot ap Zemi, tā redzamā un neredzamā puse redzama dažādās proporcijās.

Mēness fāzes


<gallery>
Attēls:Moon phase 0.png|Vecs mēness
Attēls:Moon phase 1.png
Attēls:Moon phase 2.png
Attēls:Moon phase 3.png
Attēls:Moon phase 4.png
Attēls:Moon phase 5.png
Attēls:Moon phase 6.png
Attēls:Moon phase 7.png
</gallery>
Mēness fāzes un to apraksts:

Paisums un bēgums


Mēness gravitācijas spēks izraisa Zemes okeāns bēgums un paisums. Zemes ūdens apvalks izstiepjas Mēness virzienā. Uz līnijas, kas iet caur Zemes centru un Mēnesi, ir paisums - okeānos un jūra ceļas ūdens līmenis. Perpendikulāri šim virzienam ūdens līmenis pazeminās, jo no turienes Mēness pievilkšanās spēks aizvelk ūdeni prom. Dažās vietās uz Zemes ūdens līmenis paceļas līdz pat 18 metriem. Tad paisuma vilnis iet atpakaļ un nāk bēgums. Paisumu un bēgumu parādības ietekmē kontinentu izraisītā berze, sarežģītā krastu līnija, okeānu dibenu profils. Iekšējās jūras - Baltijas jūrā, paisums ir tik niecīgs, ka to nemaz neievēro. Ir ostas, kurās kuģu ieiešana un iziešana stingri pakļaujas paisumam un bēgumam. Zeme rotējot ap savu asi, tiecas pagriezt sev līdz arī paisuma vilni. Zeme ap savu asi rotē ātrāk, nekā Mēness ap Zemi. Rodas paisuma berze, kas bremzē Zemes diennakts rotācija un pagarina Zemes diennakts. Zemes diennakts pagarināšanās notiek ļoti lēni, simts gados diennakts kļūst garāka tikai par 0,001 sekundi. Paisuma spēki izraisa arī pārmaiņas Mēness cietajos iežos. Paisuma viļņi spēj saārdīt gabalos pat asteroīds un planētu pavadoņus. Tā var notikt tikai ar nelielas masas debess ķermeņiem, kam iekšējie gravitācijas spēki ir pārāk mazi.

Aptumsums


Attēls:Jurvetson - Earthshine (by).jpg
Mēness aptumsums ir samērā reta, neparasta parādība, kas visos laikos piesaistījusi pastiprinātu uzmanību. Mēness aptumsums notiek tikai tad, kad visi trīs debess ķermeņi - Zeme, Mēness un Saule atrodas tieši vai gandrīz uz vienas līnijas. Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un aizsedz Saules disku, tas nozīmē, ka Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzēs. Aptumsumi nenotiek katrā jaunā Mēnesī, jo Mēness orbīta attiecībā pret Zemi ir slīpa.
Saules aptumsums var būt pilns, gredzenveida vai daļējs. Pilnais Saules aptumsums vienlaikus redzams tur, kur Mēness ēna skar Zemes virsmu, izveidojot lielu, ovālu plankumu. Zemei griežoties, Mēness ēnas plankums pārvietojas pa Zemes virsmu, izveidojot garu joslu. Ārpus pilnā aptumsuma joslas tur, kur uz Zemi krīt Mēness pusēna, novērojams tikai daļējs Saules aptumsums.
Daļējā aptumsuma josla ir platāka par pilno joslu, bet tomēr Saules aptumsums novērojams tikai noteiktā Zemes apgabalā.
Moteiktā pilnā Saules aptumsuma gaita ir šāda: Mēness, kas nav saskatāms, lēni virzās virsū Saulei no labās uz kreiso pusi, kamēr pieskaras Saules diskam, sākas daļējais aptumsums. Tad uz spožā Saules diska parādās tumšs rombs, tas aug aizvien lielāks, tomēr Saules gaismas pavājināšanās kļūst jūtama tikai tad, kad Saule izskatās kā šaurs sirpis, tad seko pilnais Saules aptumsums, kura laikā kļūst tumšs un ir redzamas spožākās zvaigznes un planētas. Pamale kļūst sārta, bet ārpus Mēness ēnas joprojām spīd Saule. Saule nepazūd pilnībā. Apkārt melnajam Mēness diskam redzams rožains aplis, kas ir Saules atmosfēra. Pilnā Saules aptumsuma vidējais ilgums ir 2-3 minūtes. Pilnajai fāzei beidzoties, sāk iemirdzēties pirmie Saules stari un atkal kļūst gaišs. Mēness tad pakāpeniski noiet no Saules diska, līdz beidzot pazūd arī pēdējais rombs, tad aptumsums ir beidzies. Ja Mēness atrodas apogejs tuvumā, tad tā leņķiskais diametrs ir nepietiekams, lai pilnībā nosegtu Saules disku, tāpēc ir novērojams gredzenveida Saules aptumsums. Šī aptumsuma gaita ir tāda pati kā pilnam Saules aptumsumam, vienīgi maksimālās fāzes laikā Saule redzama kā spožs gredzens. Reizēm mēdz gadīties, ka Mēness ēna atrodas Zemes tuvumā, bet tomēr neskar tās virsmu, tad uz Zemes vērojams daļējs Saules aptumsums, kam pilnās fāzes nav.
Mēness aptumsums notiek tad, kad Zeme atrodas starp Sauli, Mēnesi un Mēness ieiet Zemes ēnā. Mēness aptumsums ir iespējams pilnmēness fāzē, taču aptumsums nenotiek katrā pilnā Mēnesī, izšķir pusēnas, daļēju un pilnu Mēness aptumsumu atkarībā no tā, kurai Zemes ēnas daļai Mēness iet cauri. Ja Mēness ieiet tikai Zemes pusēnā, tas notiek tikai pusēnas Mēness aptumsums, kura laikā Mēness spožums gandrīz nemaz nesamazinās. Ja Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā, tad redzams daļējs Mēness aptumsums, bet ja Mēness ieiet pilnībā Zemes ēnā, tad novērojams pilns mēness aptumsums.
Aptumsuma veidi:
Aptumsumu kalendārs no 2004. g.-2005. g.

Mēness rašanās teorija


Izpētot no Mēness vestos grunts paraugus, tika secināts, ka to vecums ir tāds pats kā Zemei, tādēļ var secināt, ka Mēness radies aptuveni tad pat, kad Zeme. Par Mēness izcelšanos pastāv vairākas teorijas.
Pirms 4,5 miljardiem gadu Zeme sadūrās ar kādu lielu debess ķermeni un tā rezultātā izveidojušies gabali savākušies uz orbītas ap Zemi. Pēc tam tie nepārtraukti sadūrušies, drupinājušies un izveidojusies auksta masa, kura ar laiku sablīvējusies līdz beigās kļuvusi par Mēnesi. Tagad Mēnesim ir garoza, bet nav šķidra kodola un magnētiskā lauka, savukārt tā ģeoloģiskā attīstība beigusies pirms vairākiem miljardiem gadu.
Zemei garām lidojis kāda debess ķermenis, kuru piesaistījusi Zemes gravitācija.
Mēness ir veidojies vienlaicīgi ar Zemi, sablīvējoties putekļu un gāzu mākoņiem.
Mēness ir no zemeslodes atdalījies fragments.

Mēness izpēte


Attēls:Aldrin Apollo 11.jpg uz mēness virsmas]]
Mēness ir pats piemērotākais apskates objekts gan lielā, gan mazā teleskops. Mēness dažādās detaļas var pat saskatīt caur binoklis, bet tam ir vajadzīgs ilgs laiks. Pilnā Mēness fāzē tas ir spožāks, tāpēc uz to ir jāskatās caur speciālu, pelēku filtru.
1957. gada 4. oktobrī Padomju Savienība palaida kosmosā pirmo Zemes mākslīgais pavadonis - Sputņik 1. Tas uz Zemi raidīja regulārus radiosignālus - pīkstienus. Pēc mēneša pirmajam pavadonim sekoja otrais - Sputņik 2. Ar Sputņik 2 orbītā devās pirmā dzīvā būtne - suns Laika. 1958. gadā PSRS palaida kosmoss jau trešo pavadoni, kura masa jau sasniedza 1,3 tonnas. 1958. gada 31. janvārī amerikāņi palaida savu pirmo pavadoni kosmosā, kura nosaukums bija Explorer 1, tā masa bija tikai 5 kilogrami, bet ar tā palīdzību tikai veikti nozīmīgi atklājumi. Panākumu iedvesmoti, amerikāņi 1958. gadā mēģināja palaist pirmo zondi uz Mēnesi, bet panākumus pirmā guva PSRS. 1959. gadā 2. janvārī palaida pirmo zondi - Luna 1, kas Mēnesim palidoja garām 5000 km attālumā. Tai sekoja Luna 2, kas 1959. gada septembrī beidzot sasniedza Mēness virsmu, precīzāk, ietriecās tajā. Ar šīs zondes palīdzību tika noskaidrots, ka Mēnesim nav magnētiskā lauka un radiācijas joslu. Līdz pat 1959. gadam Mēness redzamo virsmu nebija iespējams aplūkot. 1959. gada oktobrī ar starpplanētu stacijas Luna 3 palīdzību tika veikti pirmie Mēness neredzamās puses fotoattēli. No 1959. gada sākās aktīva Mēness izpēte un 17 gadu laikā uz Mēnesi tika palaisti apmēram 50 dažādu tipu starpplanētu staciju, kurām bija dažāda nozīme, jo dažas no tām fotogrāfēja tā virsmu un veica dažādus mērījumus uz tā, bet dažas mēģināja kļūt par tā pavadoņiem.
1966. gadā PSRS starpplanētu stacija Luna 9 pirmo reizi lēni nosēdās uz Mēness, taču tajā pašā gadā ASV sāka realizēt programmu Apollo (programma), kuras galvenais mērķis bija nogādāt uz Mēness cilvēku. 1968. gada oktobrī kosmosā devās pirmais pilotējamais kuģis Apollo 7. Amerikāņi šim notikumam gatavojās ļoti ilgi un uzmanīgi, iepriekš sūtot 3 kosmosa kuģus, kuri nenolaidās uz tā.
1969. gada 21. jūlijā uz Mēness nolaidās Amerikas Savienotās Valstis kosmosa kuģis - Apollo 11. Amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs bija pirmais cilvēks, kas spēris kāju uz Mēness. Viņam pievienojās arī Bazs Oldrins. Viņi kopā uzstādīja dažādas zinātniskas iekārtas, savāca Mēness ieži paraugus, fotografēja tā apkārtni un pārraidīja televīzijas reportāžu. Viņi uz Mēness pavadīja veselu diennakti un tad devās atpakaļ uz Zemi. Viņi veica nozīmīgu darbu gan zinātnei, gan tehnikai. Viņiem ar kosmosa kuģi bija jāveic sarežģīts ceļš, jo bija jāveic dažādi sarežģīti manevri un darbam uz Mēness bija nepieciešami izturīgi skafandri. Nākamajos gados vēl tika veiktas vēl 5 veiksmīgas ekspedīcijas uz Mēnesi. līdz 1972. gadam uz Mēness bija pabijuši jau 12 cilvēki. Katra lidojuma laikā ekspedīcijā piedalījās trīs cilvēki, bet drošības apsvērumu dēļ uz Mēness varēja izkāpt tikai divi no tiem, bet trešajam nācās palikt kosmosa kuģī Apollo, kas riņķoja apkārt Mēnesim. Pēdējo ekspedīciju uzturēšanās laiks ilga līdz pat trim diennaktīm,kuru laikā astronauti veica nozīmīgus zinātniskus pētījumus.
Vienīgā neveiksmīgā ekspedīcija uz Mēness bija Apollo 13 avārija. Tam ceļā uz Mēness sprāga skābeklis balons, kā rezultātā sabojājās orbitālā bloka elektropiegāde. Astronautiem nācās pāriet uz ekspedīcijas bloku, un viņi ar pūlēm atgriezās uz Zemes. Pēc 1976. gada izpēte uz Mēness ar kosmiskajiem aparātiem izsīka. Neraugoties uz to, ka Mēness ir sastingusi pasaule, arī uz tā pa reizei notiek kādas izmaiņas, paretam kāds no novērotājiem ziņo, ka kādam no krāteris mainījies krāsa vai spožums.

Papildliteratūra


Ilgonis Vilks, „Astronomija vidusskolai.”, apgāds „Zvaigzne ABC”, 1996. gads.
www.astro.lv
Ilgonis Vilks, „Zvaigžņotās debess ceļvedis.”, apgāds „Zvaigzne ABC”, 1995. gads.
http://www.liis.lv/astro/teksts/meness/mgaisma.html

Atsauces


Kategorija:Mēness
Kategorija:Planētu pavadoņi
Kategorija:Zeme
ab:Амза
af:Maan
als:Mond
am:ጨረቃ
an:Luna
ang:Mōna
ar:القمر
arc:ܣܗܪܐ
arz:قمر
ast:Lluna
ay:Phaxsi (alaxpacha yänakata)
az:Ay
ba:Ай (күк есеме)
bar:Mond
bat-smg:Mienolis
be:Месяц, спадарожнік Зямлі
be-x-old:Месяц (спадарожнік Зямлі)
bg:Луна
bn:চাঁদ
bo:ཟླ་བ།
br:Loar
bs:Mjesec (satelit)
ca:Lluna
ceb:Bulan (astronomiya)
chy:Taa'é-eše'he
ckb:مانگ
co:Luna
crh:Ay (kök cismi)
cs:Měsíc
csb:Miesądz
cu:Мѣсѧць
cy:Lleuad
da:Månen
de:Mond
dv:ހަނދު
el:Σελήνη
eml:Lónna
en:Moon
eo:Luno
es:Luna
et:Kuu
eu:Ilargia
ext:Luna
fa:ماه
ff:Lewru
fi:Kuu
fiu-vro:Kuu
fo:Mánin
fr:Lune
frp:Lena
frr:Moune
fur:Lune
fy:Moanne (himellichem)
ga:An Ghealach
gan:月光
gd:Gealach
gl:Lúa
gn:Jasy
gu:ચંદ્ર
gv:Yn Eayst
hak:Ngiėt-fÂ-kông
he:הירח
hi:चन्द्रमा
hif:Chandarma
hr:Mjesec
hsb:Měsačk
ht:Lalin
hu:Hold
hy:Լուսին
ia:Luna
id:Bulan
ie:Lune
ilo:Bulan
io:Luno
is:Tunglið
it:Luna
iu:ᑕᖅᑭᖅ
ja:月
jbo:lunra
jv:Rembulan
ka:მთვარე
kbd:Мазэ
kk:Ай (серік)
kl:Qaammat
kn:ಚಂದ್ರ
ko:달
ksh:Moond (Ääd)
ku:Heyv
kv:Тӧлысь
kw:Loor
ky:Ай
la:Luna (satelles)
lb:Äerdmound
lez:Варз
li:Maon
lij:Lunn-a
lmo:Lüna
ln:Sánzá (monzɔ́tɔ)
lo:ດວງຈັນ
lt:Mėnulis
mdf:Ков
mg:Volana
mk:Месечина
ml:ചന്ദ്രൻ
mn:Сар
mr:चंद्र
ms:Bulan (satelit)
mt:Qamar
mwl:Luna
my:လ(ကမ္ဘာရံဂြိုဟ်)
myv:Ков (Моданть ки лангонь ялага)
na:Maraman
nah:Mētztli
nap:Luna
nds:Maand (Eer)
nds-nl:Maone (eerde)
ne:चन्द्रमा
new:तिमिला
nl:Maan
nn:Månen
no:Månen
nov:Lune
nrm:Leune
nv:Ooljééʼ
oc:Luna
or:ଜହ୍ନ
os:Мæй (Зæххы æмбæлццон)
pa:ਚੰਦਰਮਾ
pam:Bulan
pl:Księżyc
pms:Lun-a
pnb:چن
pnt:Φέγγος
ps:سپوږمۍ
pt:Lua
qu:Killa
rm:Glina
rmy:Chhon (chereski)
ro:Lună
ru:Луна
rue:Місяць (сателіт)
sa:चन्द्रः
sah:Ый
sc:Luna
scn:Luna
sco:Muin
sh:Mjesec
si:චන්ද්‍රයා
simple:Moon
sk:Mesiac
sl:Luna
sn:Mwedzi (mudenga)
so:Bil
sq:Hëna
sr:Месец
stq:Moune
su:Bulan (satelit)
sv:Månen
sw:Mwezi (gimba la angani)
szl:Mjeśůnczek
ta:நிலா
te:చంద్రుడు
tg:Моҳ
th:ดวงจันทร์
tl:Buwan (astronomiya)
tpi:Mun (i stap long heven)
tr:Ay
tt:Ай (иярчен)
tw:Ɔbosome
uk:Місяць (супутник)
ur:چاند
uz:Oy (tabiiy yoʻldosh)
vec:Łuna
vep:Kudmaine
vi:Mặt Trăng
vls:Moane
vo:Mun
wa:Lune
war:Bulan (astronomiya)
wuu:月球
xmf:თუთა (ალმაშარე)
yi:לבנה
yo:Òṣùpá
za:Ronghndwen
zh:月球
zh-classical:月
zh-min-nan:Go̍eh-niû
zh-yue:月光
zu:Inyanga

Ģeocentrisms

Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme (planēta) ir Visums centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zeme (planēta). Šī viedokļa piekritēji bija, piemēram, Ptolemajs un Aristotelis. Šī teorija tiek uzskatīta par aplamu un ir aizstāta ar Heliocentrisms teoriju. Vēsturiski heliocentrisms ir pretējs ģeocentrismam — uzskatam, ka pasaules centrā atrodas Zeme, jo ģeocentrisms nespēja adekvāti izskaidrot novērotās planētu kustības, lai gan Alberts Einšteins relativitātes teorija patiesībā apgāž gan vienu, gan otru.

Skatīt arī


Ptolemaja sistēma
Heliocentrisms
Kategorija:Debess koordinātu sistēmas
Kategorija:Zinātniskā modelēšana
Kategorija:Zinātnes vēsture
ar:نموذج مركز الأرض
az:Geosentrik sistem
ba:Геоцентризм
bg:Геоцентрична система
bn:ভূকেন্দ্রিক মডেল
ca:Teoria geocèntrica
cs:Geocentrismus
da:Geocentrisk
de:Geozentrisches Weltbild
el:Γεωκεντρικό μοντέλο
en:Geocentric model
eo:Tercentra teorio
es:Teoría geocéntrica
et:Geotsentriline maailmasüsteem
eu:Teoria geozentrikoa
fi:Maakeskinen maailmankuva
fr:Géocentrisme
fy:Geosintrisme
gl:Xeocentrismo
he:המודל הגאוצנטרי
hr:Geocentrični sustav
hu:Geocentrikus világkép
is:Jarðmiðjukenningin
it:Sistema geocentrico
ja:天動説
ka:გეოცენტრული სისტემა
ko:지구중심설
ky:Геоцентризм
lb:Geozentrescht Weltbild
lt:Geocentrizmas
ml:ഭൗമകേന്ദ്ര മാതൃക
mr:पृथ्वीकेंद्री सिद्धान्त
nds-nl:Geozentrisme
nl:Geocentrisme
no:Geosentrisme
pl:Teoria geocentryczna
pt:Geocentrismo
ru:Геоцентрическая система мира
sh:Geocentrični sistem
sk:Geocentrizmus
sr:Геоцентрични систем света
sv:Geocentrisk världsbild
th:แนวคิดโลกเป็นศูนย์กลางจักรวาล
tr:Geosantrizm
uk:Геоцентризм
vi:Thuyết địa tâm
zh:地心说

Zvaigzne


Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija. Vistuvākā zvaigzne Zemei ir Saule, kura ir nozīmīgākais enerģijas avots uz Zemes. Citas zvaigznes ar neapbruņota acs ir redzamas tikai nakts vai krēsla, jo Saules gaismas spožums pa diena neļauj saskatīt tās. Lielāko daļu no savas dzīves zvaigzne spīd, pateicoties kodoltermiska reakcija tās dzīlēs, kā rezultātā atbrīvojas enerģija, kura tālāk nonāk līdz zvaigznes virsmai un tiek radiācija kosmosā elektromagnētiskais starojums un dažādu elementārdaļiņa veidā. Gandrīz visi ķīmiskais elements, kas ir smagāki par ūdeņradis un hēlijs, izveidojas zvaigznes kodoltermiskajos procesos.
Astronoms, veicot zvaigznes spektrs, starjaudas un kustības novērojumus, var noteikt tās masa, vecums, ķīmiskais sastāvs un daudzas citas īpašības. Pilno zvaigznes masu galvenokārt var noteikt pēc tās evolūcijas un iespējamās bojāejas. Citus zvaigznes parametrus var noteikt pēc tās evolūcijas vēstures, kā arī pēc tās diametrs, rotācijas, kustības un temperatūras. Daudzu zvaigžņu temperatūras grafiks attiecībā pret starjaudu, pazīstama kā Hercšprunga—Rasela diagramma (H—R diagramma), ļauj noteikt zvaigznes vecumu un tās vietu evolūcijā.
Zvaigžņu spektri ir daudz un dažādi, bet gandrīz visi tie ir absorbcijas spektrs. Tas ir saistīts ar to, ka zvaigznes absorbē gaismu savā ārējā apvalkā. Pētot zvaigžņu spektru, ir iespējams noteikt zvaigžņu atmosfēras ķīmisko sastāvu. Zvaigžņu spektrs ir atkarīgs no atmosfēras spiediens un temperatūras. Zvaigžņu spektrs tiek iedalīts klasēs, ko apzīmē ar latīņu alfabēts burtiem un cipariem. Spektrs apzīmējums norāda arī zvaigžņu krāsu.
Piemēri: A klase — baltas zvaigznes; F klase — dzeltenīgas zvaigznes; G klase — dzeltenas zvaigznes; K klase — oranžas zvaigznes; M klase — sarkanas zvaigznes.
Zvaigžņu temperatūru var noteikt arī pēc enerģijas sadalījuma to nepārtrauktā spektrā un pēc enerģijas daudzuma, kuru saņem no zvaigznēm uz Zemes.
No Zemes ar neapbruņotu aci saskatāmi aptuveni 6 000 zvaigžņu, bet pie debess ir aptuveni 2 miljardi zvaigžņu.

Apraksts


Zemei tuvākā zvaigzne (neskaitot Sauli) ir Centaura Alfa, kura atrodas 4 gaismas gads attālumā. Vislabāk kosmosā izpētītās zvaigznes ir vistuvākās Saulei. Savukārt 20 gaismas gads attālumā Saulei tuvākās ir aptuveni 100 zvaigznes. Tomēr lielie attālumi līdz zvaigznēm mūsdienās nav šķērslis, lai tās izpētītu.
Dažas zvaigznes Visumā ir ļoti līdzīgas Saulei, citas atkal ir pavisam savādākas. Tās atšķiras pēc redzamais spožums gan pēc krāsas — ir zilas, sarkanas, dzeltenas, oranžas zvaigznes. Lielās atšķirības zvaigznēm var noteikt, pētot ar teleskops. Pētot ar teleskopu, tika atklātas ļoti daudz un dažādas zvaigžņu atšķirības.

Zvaigžņu krāsas


Attēls:Sirius A and B artwork.jpg. ''NASA fotoattēls''.]]
Sarkanas krāsas zvaigznes ir visaukstākās. Šo zvaigžņu temperatūra parasti ir ļoti zema, bet tā pieaug, pārejot no sarkajām zvaigznēm līdz pat zilganbaltām. Nedaudz siltākas ir dzeltenās krāsas zvaigznes, kuru temperatūra ir 6000 kelvins (mērvienība). Pēc tam ir baltās zvaigznes ar virsmas temperatūru 10 000 K. Zilganbaltās zvaigznes ir viskarstākās un to temperatūra ir aptuveni 30 000 K, bet citām šīm zvaigznēm temperatūra var pat sasniegt 100 000 K.
Katrai zvaigznei līdz Zemei ir savādāks attālums. Ja visas zvaigznes atrastos vienādā attālumā līdz Zemei, tad debess naktī izskatītos pavisam savādāk, daudzas zvaigznes vairs nebūtu tik spožas, citas, kuras bija tik tikko saskatāmas, spīdētu daudz spožāk par citām zvaigznēm. Sauli tādā attālumā būtu ļoti grūti saskatīt ar neapbruņotu aci, jo katrai zvaigznei ir atšķirīga enerģija, ko tās izstaro. Jaudīgākās zvaigznes izstaro miljoniem reižu lielāku enerģija, bet vājākās zvaigznes tūkstošiem reižu mazāku enerģiju nekā Saule.
Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmērs ir lielāki. Visumā lielākajām zvaigznēm rādiuss var būt pat tūkstošiem reižu lielāks nekā Saulei. Lielākās visuma zvaigznes sauc par Milzu zvaigzne un Pārmilzu zvaigzne un tās visumā ik sekundi izstaro miljoniem reižu vairāk enerģijas nekā Saule.
Mazākas enerģijas zvaigznes tiek sauktas par pundurzvaigzne, tās ir Saulei līdzīgas, nelielas, oranžas, dzeltenas vai sarkanas zvaigznes. Pundurzvaigznes tiek sauktas arī par Galvenās secības zvaigzne. Galaktikas zvaigžņu lielāko kopu veido galvenās secības zvaigznes. Pašas mazākās zvaigznes, kuru rādiusi var būt simtiem, tūkstošiem reižu mazāki nekā Saulei, tiek sauktas par Baltie punduri.

Zvaigžņu iedalījums


Milzu zvaigznes
Pārmilzu zvaigznes
Galvenās secības zvaigznes
Baltie punduri
Kosmosā visvairāk ir galvenās secības zvaigznes, bet mazāk ir baltie punduri un milzu zvaigznes, bet pavisam nedaudz ir pārmilzu zvaigznes.
Galvenās secības zvaigznes — tāpat kā Saule, sastāv no ūdeņradis un hēlijs, to uzbūve arī ir līdzīga Saules uzbūvei. Šo zvaigžņu iekšienē notiek kodoltermiskā reakcija, kuru laikā ūdeņradis pārvēršas hēlijā.
Sarkanajiem milžiem ir neliels, blīvs kodols un liels, retināts apvalks.
Sarkanajiem pārmilžiem ir slāņveida, sīpolam līdzīga uzbūve. Sarkano pārmilžu iekšienē ir ļoti augsta temperatūra.
Baltie punduri sastāv no gāzes, kurai ir ļoti neparastas īpašības. Baltie punduri ir zvaigznes vēlā attīstības stadijā. Baltie punduri izstaro savu enerģiju krājumus un palēnām atdziest.

Zvaigžņu ķīmiskais sastāvs


Zvaigznes sastāv no 70% ūdeņraža un 28% hēlija, kā arī no smagākiem elementiem. Daļa smagāko elementu tiek mērīti dzelzs satura izteiksmē zvaigžņu atmosfērā, jo dzelzs ir kopīgs elements un to ir relatīvi viegli izmērīt. Tā kā ir molekulārie mākoņi, kuros zvaigznes ir bagātinātas ar smagākajiem elementiem no pārnova sprādzieniem un to zvaigžņu ķīmisko sastāvu noteikšana var tikt lietota kā zvaigžņu vecuma noteikšana. Daļa smagāko elementu var arī būt kā varbūtības rādītājs, ka zvaigznēm ir planētu sistēma.
Zvaigzne ar zemāko dzelzs saturu, kura ir izmērīta, ir punduris HE1327-2326. Kā pretstats, zvaigznes, kas pārbagāta ar metāliem Mu Leonis ir tikpat kā dubultliels dzelzs sastāvs kā Saulei, toties planētai-zvaigznei 14 Herculis dzelzs daudzums ir tikpat kā trīskāršots.

Zvaigžņu starjauda


Astronomijā starjauda ir gaismas daudzums un citas izstarotās enerģijas formas, ko zvaigznes izstaro vienā laika vienībā. Zvaigznes starjauda ir nosakāma pēc zvaigžņu rādiusa un virsmas temperatūras. Lai gan, daudzas zvaigznes neizstaro vienveidīgu plūsma — lielākā daļa enerģijas izstarojas telpas vienībā — pāri visai virsmai. Ātri rotējošajai zvaigznei Vega, piemēram, ir lielāka enerģijas plūsma polos nekā tās ekvtors.
Virsmas laukums ar zemāku temperatūru un starjaudu nekā vidējā ir pazīstams kā zvaigznes traips. Mazajām, pundurzvaigznēm, tādām kā Saule būtībā, ir disks ar maziem zvaigznes traipiem. Lielākajām, gigantzvaigznēm ir daudz lielāki, daudz acīmredzamāki zvaigžņu traipi un tiem ir arī spēcīgi zvaigžņu locekļu apēnojumi. Šie apēnojumi ir zvaigžņu spožuma samazināšanās zvaigžņu diskam uz malām.

Zvaigžņu novērojumu vēsture


Vēsturiski zvaigznes ir bijušas nozīmīgas cilvēkiem visā pasaulē. Zvaigznes tika lietotas reliģijā, debess navigācijā un orientēšanā. Pēc pārliecības, astronomi sagrupēja zvaigznes zvaigznājos un lietoja tos, lai izsekotu planētu kustību. Saules kustība attiecībā pret pārējām zvaigznēm tika izmantota, lai izveidotu kalendārs, kurš tiktu lietots, lai regulētu zemkopību. Gregoriāņu kalendārs, kurš tika lietots gandrīz visā pasaulē, ir saules kalendārs, kurš balstīts uz Zemes rotēšanas ass leņķi ar relatīvi vistuvāko zvaigzni Sauli.
Vecākā, reģistrētā zvaigžņu karte parādījās Senā Ēģipte, 1534. gadā pirms Kristus. Islama astronomi daudzām zvaigznēm iedeva arābu vārdus, kurus lieto vēl mūsdienās, un viņi izgudroja ļoti daudz astronomiskus instrumentus, ar kuriem varēja novērot zvaigžņu atrašanās vietu. 11. gadsimtā Abū Raihāns Bīrūnī pētīja Piena ceļš.
Neskatoties uz šķietamo debess nemainību, ķīniešu astronomi bija pārliecināti, ka debesīs var parādīties jaunās zvaigznes. Vēlāk eiropiešu astronoms Tycho Brahe identificēja jaunās zvaigznes debsīs naktī (vēlāk tās tika nosauktas par Nova) un viņš ierosināja faktu, ka debess nav nemainīga. 1584. gadā Džordano Bruno izteica to, ka zvaigznes patiesībā ir citas saules un varbūt, ka ir arī citas planētas, iespējams tādas kā Zeme. Vēlākajos gadsimtos ideja par to, ka zvaigznes ir citas saules, astronomu vidū sasniedza vienprātību. Lai izskaidrotu, kādēļ šīs zvaigznes iedarbojas ar gravitācijas spēku uz Saules sistēma, Izaks Ņūtons izteica to, ka zvaigznes ir vienādi izkārtotas daudzuma ziņā uz visām debess pusēm.
Attēls:123107main image feature 371 ys 4.jpg
Itāļu atronoms Geminiano Montanari novēroja zvaigznes Algols starjaudas svārstību, mainīgumu 1667. gadā. Edmonds Halejs publicēja pirmos pareizos kustības mērījumus pāris netālu fiksētajām zvaigznēm, pierādot to, ka šo zvaigžņu atrašanās vieta ir mainījusies kopš grieķu astronomu Ptolemajs un Hiparhs laikiem. Pirmie tiešie attāluma mērījumi līdz zvaigznēm tika veikti 1838. gadā, kurus veica Frīdrihs Beselis lietojot paralakses tehniku.
20. gadsimtā aizvien straujāk pieauga zinātniskās studijas par zvaigznēm. Fotouzņēmums kļuva par vērtīgu astronomisko rīku. Karl Schwarzshild atklāja, ka zvaigznēm ir dažādas krāsas un tādēļ to temperatūra varētu būt noteikta, salīdzinot vizuālo lielumu ar fotouzņēmumu lielumu. Fotoelektrisks fotometrs atklājumi atļāva veikt ļoti precīzus magnētiskos mērījumus dažādos radioviļņu intervālos. 1921. gadā Alberts Maikelsons veica pirmos zvaigžņu diametra mērījumus izmantojot interferometrs Hooker teleskops.
1913. gadā tika izveidota Hercšprunga-Rasela diagramma. Tā virzija uz priekšu astrofizikas mācību par zvaigznēm. Tika atklāti veiksmīgi modeļi, lai varētu izskaidrot zvaigžņu iekšieni un to evolūciju. Zvaigžņu spektrs arī tika veiksmīgi izskaidrots ar tuvošanos Kvantu mehānika. Tas atļāva noteikt zvaigžņu ķīmisko sastāvu atmosfērā.
Ar Pārnovu izņēmumu, individuālas zvaigznes tika novērotas netālās grupās galaktikā un galvenokārt Piena Ceļa redzamajā daļā. Bet citas zvaigznes tika novērotas M100 Virgo galaktika, kas atrodas apmēram 100 miljonus gaismas gadu attālumā no Zemes.

Zvaigžņu apzīmējumi, nosaukumi


Senie debess vērotāji zvaigzņu veidolus asociēja ar praktiskiem dabas aspektiem un viņu mītiem. Daudzām zvaigznēm tika doti nosaukumi, galvenokārt ar arābu un latīņu apzīmējumiem. Kā zināmiem zvaigznājiem un Saulei, tā arī visām zvaigznēm kopumā ir savi mīti. Tika uzskatīts, ka zvaigznes ir mirušo cilvēku vai dievu dvēseles. Kā piemērs ir zvaigzne Algols, kura tika uzskatīta par Gorgonas Medūzas aci.
Senajiem Grieķiem , dažas zvaigznes, pazīstamas kā planētas, attēloja dažādas svarīgas dievības, no kurām arī nākuši planētu nosaukumi — Merkurs (dievs), Venēra (dievs), Marss (dievs), Jupiters (dievs), Saturns (dievs), Urāns (dievs) un Neptūns (dievs) arī bija grieķu un romiešu dievības, bet šīs planētas nebija zināmas senatnē, jo nebija pietiekami spilgtas, tās bija ļoti blāvas.
Ap 1600. gadu zvaigznāju nosaukumi tika lietoti, lai attiecīgajos debess reģionos dotu zvaigznēm nosaukumu. Vācu astronoms Johanss Baiers izveidoja vairākas zvaigžņu kartes un lietoja grieķu alfabētu, lai dotu zvaigznēm nosaukumu katrā zvaigznājā. Vēlāk angļu astronoms John Flamsteed nāca klajā ar numuru sistēmu, ko vēlāk pazina kā Flamsteda apzīmējumi.
Vienīgā iestāde, kura bija pazīstama kā zinātniskā kopiena, kurai ir tiesības dot zvaigznēm un citiem debess priekšmetiem nosaukumu, ir International Astronomical Union. Neskaitāmas privātās kompānijas pārdod zvaigžņu nosaukumu, lai gan tie nosaukumi nav atpazīstami zinātniskajā kopienā un viņi netiek arī lietoti un daudzas astronomiskās kopienas uz šīm organizācijām skatās kā uz viltniekiem un cer, ka cilvēki tās ignorēs.

Dubultzvaigžņu sistēma


Ļoti daudz zvaigznes visumā atrodas viena otrai blakus un riņķo viena ap otru, tādējādi veidojot dubultzvaigžņu sistēma. Divkāršās zvaigznes viena ap otru lielākoties riņķo ļoti lēnām, veicot vienu apriņķojumu vairākus gadsimtus vai gadu tūkstošus. Taču ir arī tādas sistēmas, kuras apriņķo ļoti ātri, pat tikai dažās stundās, šīs zvaigznes riņķo tik tuvu kopā, ka skatoties ar teleskopu tās atsevišķi nemaz nevar atšķirt. Ir arī daudz trīskāršu, četrkāršu un vairākkārtīgu zvaigžņu sistēma. Dažas dubultzvaigžņu orbītas ir novietotas tā, ka tām riņķojot laiku pa laikam zvaigznes aizsedz (aptumšo) viena otru un to kopējais spožums uz laiku samazinās, tādēļ tās tiek sauktas par aptumsuma maiņzvaigzne.
Zvaigznes, kuras maina spožumu, tiek sauktas par pulsējošās zvaigznes. Bet aptumsuma maiņzvaigznes ir tikai neliela daļa ir arī pulsējošās maiņzvaigznes, kuru spožuma mainīšanās ir atkarīga no pašām zvaigznēm.

Pulsējošās zvaigznes


Par pulsējošās zvaigznes tiek sauktas zvaigznes, kuru spožums ik pa laikam pulsē no tajās notiekošajiem procesiem — pulsēšanas, izvirdums, sprādziens. Šīs zvaigznes izplešas un saraujas, uzkarst un atdziest. Dažām zvaigznēm pulsācija notiek pēc noteikta laika, ir regulāra, citām pulsācija ir neregulāra. Dažām maiņzvaigznēm šis spožums mainās tikai nedaudz, tā, ka ar neapbruņotu aci to nemaz nevar pamanīt, tomēr citām šis spožums mainās ļoti lielās robežās. Pulsējošās maiņzvaigznes ir milzu un pārmilzu zvaigznes, bet uzliesmojošas zvaigznes ir pundurzvaigznes.

Novas un pārnovas


Novas un pārnovas ir zvaigznes, kuras ļoti spēcīgi uzliesmo. Pārnovām uzliesmojumi ir daudzkārt spēcīgāki nekā novām, tomēr notiek daudz retāk. Šo zvaigžņu spožumu var salīdzināt ar veselu galaktiku spožumu. Pārnovas ir lielas zvaigznes, kuras sava mūža beigās sprādziena veidā nomet savu ārējo slāni, kurš pēc laika izklīst starpzvaigžņu telpa.

Zvaigžņu mūžs


Attēls:Betelgeuse star (Hubble).jpg]]
Zvaigžņu mūžs var ilgt miljoniem un pat miljardiem gadu. Zvaigznes veidojas no starpzvaigžņu gāzes mākonis vai putekļu mākonis, kas ar laiku saspiežas. Tiem saspiežoties, sāk izdalīties siltums, kas paaugstina mākoņu temperatūru līdz sākas kodolreakcijas. Kad zvaigznē ūdeņraža krājumi ir izsīkuši, tā atdziest un izplešas ārējais apvalks un kļūst par sarkanais milzis. Tālākā zvaigznes attīstība un evolūcija ir atkarīga no zvaigznes masas.
Ja zvaigznes masa ir neliela, no tās centrālās daļas izveidojas baltais punduris, apvalks tiek nomests un tas izveido miglājs.
Ja zvaigžņu masa ir liela, tajā rodas arvien jauni ķīmiskais elements, kodols saspiežas un apvalks tiek nomests pārnovas sprādziena rezultātā. Un atkal tālākais zvaigznes mūžs ir atkarīgs no palikušās masas. Ja tā nav pārāk liela, izveidojas neitrona zvaigzne. Neitrona zvaigznes ir ļoti mazas, to diametrs ir apmēram 20-30 km. Tām ir liels blīvums, tās ir karstas un ātri griežas. Neitronu zvaigznes gabals metamā kauliņa lielumā sver simtiem miljonu tonnu.
Ja zvaigznes atlikusī masa ir lielāka par divkāršotu Saules masu, tad spēcīgās saspiešanas — gravitācijas kolapss - rezultātā izveidojas melnais caurums. Melnie caurumi ir ļoti mazi. Visumā veidojas „melnie tukšumi” un tikai spēcīgākas gravitācijas dēļ, var noteikt, ka tur ir melnais caurums. Melnā cauruma tuvumā mainās telpa un laiks. To var ieraudzīt tikai tad, ja tajā krīt viela, kas izstaro.

Zvaigznes evolūcija


Zvaigznes piedzimšanas stadija ir tās aktīvākais periods, kad zvaigzne spīd visspožāk. Astronomi to sauc par galvenās secības stadiju.
Pusmūžu veca zvaigznes periods, kad zvaigznes spožums, salīdzinot ar tās sākuma stadijas spožumu ir pieaudzis par 30 procentiem un turpina augt.
Zvaigznes beigu stadija ir periods, kad tā sāk kļūt par sarkano milzi.

Galaktikas


Galaktika ir milzīga pastāvīga zvaigžņu kopa, kas sastāv no daudziem miljardiem zvaigžņu, kuras atrodas daudz tālāk par visām redzamajām zvaigznēm. Spēcīgā teleskopā mūsdienās var ieraudzīt apmēram 5 miljonus galaktiku, lai gan visumā to ir daudz vairāk. Galaktikas ir dažādu lielumu, ir ļoti milzīgas galaktikas, ir arī pundurgalaktikas. Galaktikas no Zemes ir ļoti tālu. Gaisma no Zemei tuvākās galaktikas Andromedas miglājs atnāk 2,3 miljonos gadu.
Galaktikas, kuras ir atsevišķas, visumā sastapt var ļoti reti. Pārsvarā galaktikas veido galaktikas grupas un galaktikas kopas. Galaktiku grupās ir desmitiem galaktiku, tomēr galaktiku kopās ir tūkstošiem, simtiem galaktiku. Ar spēcīgu teleskopu skatoties, debess ir burtiski noklāta ar galaktikām. Tās veido telpisku šūnveidu struktūru, ko sauc par Visuma lielmēroga struktūra.

Galaktikas iedala


Eliptiskās
Spirālveida
Neregulārās galaktikas
Eliptiskā galaktika ir saplacināti, apaļi zvaigžņu mākonis. Eliptiskās galaktikas ir ļoti vienkāršas, jo tās sastāv tikai no zvaigznēm.
Visvairāk visumā ir spirālveida galaktikas. Spirālveida galaktikām ir centrāls sablīvējums, spirāļu zars un halo.
Ir arī neregulāra galaktika, kurām nav noteiktas struktūras un kurās ir daudz gāzes, putekļi un jaunās zvaigznes.
Galaktikas sasvstarpēji mijiedarbojas, tās var sadurties, saplūst vai sadalīties, iegūstot neparastu formu.
Saule ir tikai viena no 200 miljardiem zvaigžņu milzīgajā zvaigžņu sistēmā — galaktikā. Skatoties no Zemes, var redzēt tikai nelielu daļiņu no tās zvaigznēm. Galaktika no sāniem izskatās pēc plakana diska ar sabiezējumu tās centrā, tomēr no augšas var saskatīt galaktikas spirālveida forma. Galaktikas zvaigznes galvenokārt koncentrējas Piena Ceļš. Galaktikas disks sastāv no jaunās zvaigznes. Jaunās zvaigznes ir izvietotas samērā vienmērīgi, tomēr gāze un putekļi sablīvējas Galaktikas spirāļu zaros. Spirāļu zari izceļas ar savu spožumu, jo tajos arī ir daudz jauno zvaigžņu. Galaktikas vidū koncentrējas liels zvaigžņu mākonis. Tā vidū ir spēcīgs radiostarojuma avots, kurā slēpjas kodols. Retināts zvaigžņu apvalks — halo — apņem galaktikas disku, kas sastāv no vecās zvaigznes. Galaktikas disks griežas samērā strauji.
Galaktikā ietilpst arī zvaigžņu kopas un miglājs. Zvaigžņu kopas ir gan vaļējas, gan lodveida, kaut arī debesīs tās izskatās līdzīgas, to struktūra un daba ir atšķirīgas. vaļējas zvaigžņu kopas sastāv no jaunajām zvaigznēm, kas tikai nesen ir izveidojušās. Šajās kopās ir simtiem, tūkstošiem zvaigžņu, tās ir ļoti lielas. Turpretī lodveida zvaigžņu kopas sastāv no vecajām zvaigznēm, tajās ietilpst līdz pat vairākiem miljoniem zvaigžņu. Šajās kopās zvaigznes ir izvietotas ļoti blīvi, tās var atšķirt tikai ļoti, ļoti spēcīgā teleskopā.
Miglāji tāpat kā zvaigznes, sastāv no hēlija un ūdeņraža. Izšķir gaišie miglāji un tumšie miglāji. Miglāji lielākoties spīd, jo to tuvumā atrodas zvaigznes.

Skatīt arī


Hercšprunga—Rasela diagramma
Kategorija:Zvaigznes
af:Ster
am:ኮኮብ
an:Estrela
ar:نجم
arc:ܟܘܟܒܐ
arz:نجمه
ast:Estrella
ay:Warawara
az:Ulduz
bat-smg:Žvaiždie
be:Зорка
be-x-old:Зорка
bg:Звезда
bjn:Bintang
bn:তারা
br:Steredenn
bs:Zvijezda
ca:Estrella
ce:Seda
chr:ᏃᏈᏏ
chy:Hotohke
ckb:ئەستێرە
cs:Hvězda
cu:Ꙃвѣꙁда
cv:Çăлтăр
cy:Seren
da:Stjerne
de:Stern
diq:Estare
el:Αστέρας
eml:Strèla
en:Star
eo:Stelo
es:Estrella
et:Täht (astronoomia)
eu:Izar
ext:Estrella
fa:ستاره
fi:Tähti
fiu-vro:Taivatäht
fo:Stjørnur
fr:Étoile
fur:Stele
ga:Réalta
gd:Reul
gl:Estrela (astronomía)
gn:Mbyja
gv:Rollage
he:כוכב
hi:तारा
hif:Tara
hr:Zvijezda
ht:Etwal
hu:Csillag
hy:Աստղ
ia:Stella
id:Bintang
ilo:Bituén
io:Stelo
is:Sólstjarna
it:Stella
iu:ᐅᓪᓗᕆᐊᖅ
ja:恒星
jbo:tarci
jv:Lintang
ka:ვარსკვლავი
kk:Жұлдыз
kn:ನಕ್ಷತ್ರ
ko:항성
krc:Джулдуз
ksh:Steern
ku:Stêr
la:Stella
lad:Estreya
lb:Stär
lez:Гъед
lmo:Stela
ln:Monzɔ́tɔ mwa mɔ̌tɔ
lt:Žvaigždė
mg:Kintana
mk:Ѕвезда
ml:നക്ഷത്രം
mn:Од
mr:तारा
mrj:Шӹдӹр
ms:Bintang
mwl:Streilha
my:ကြယ်
myv:Теште
mzn:اساره
na:Edetang
nah:Cītlalli
nds:Steern (Astronomie)
ne:तारा
nl:Ster (hemellichaam)
nn:Stjerne
no:Stjerne
nov:Stele
nrm:Êtaile
nv:Sǫʼ
oc:Estela
pam:Batuin
pl:Gwiazda
pnb:تارہ
pt:Estrela
qu:Quyllur
ro:Stea
ru:Звезда
rue:Звізда
sa:तारा
sah:Сулус
sc:Istedda
scn:Stidda
sco:Starn
sh:Zvijezda
si:තරු
simple:Star
sk:Hviezda
sl:Zvezda
sn:Nyenyedzi
so:Xidig
sq:Ylli
sr:Звезда
su:Béntang
sv:Stjärna
sw:Nyota
szl:Gwjozda
ta:விண்மீன்
te:నక్షత్రము (ఖగోళ)
tg:Ситора
th:ดาวฤกษ์
tl:Bituin
tr:Yıldız
tt:Йолдыз
uk:Зоря
ur:ستارہ
uz:Yulduz
vec:Stéła
vep:Tähtaz
vi:Sao
vls:Sterre (astronomie)
wa:Sitoele
war:Bitoon
xal:Одн
yi:שטערן
yo:Ìràwọ̀
zh:恒星
zh-classical:恒星
zh-min-nan:Chheⁿ
zh-yue:恆星

Palīdzība:Contents

Palīdzība:Saturs

Current events

wikipedia:Aktualitātes

Vikipēdija:Aktualitātes


Šeit ir uzrādītas latviešu Vikipēdijas aktualitātes. Ziņas sakarā ar šīs Vikipēdijas jauninājumiem un sasniegumiem var meklēt šeit. Jaunākās ziņas, lūdzu, pievienojiet apakšā. Pievienojot informāciju, lūgums ievērot Vikipēdijas kvalitātes standartus.

2003


6. jūnijs — tika izveidots pirmais raksts latviešu valodas Vikipēdijā. Par pirmo rakstu kļuva Psihologija, kas tika uzrakstīts plkst. 20.07.
6. oktobris — tika veikts pirmais labojums Sākumlapa.

2004


4. aprīlis — latviešu Vikipēdijā bija 78 raksti.
16. decembris — latviešu Vikipēdijā bija 499 raksti.

2005


6. februāris — latviešu Vikipēdijā bija 974 raksti.
5. marts — latviešu Vikipēdija sasniedza 1000 rakstus.
18. maijs — notika ''Wikimania 2005'': pirmā starptautiskā vikimēdiju konference Frankfurte pie Mainas, Vācija, 2005. gada 4.—8. augustā.

2006


20. janvāris — raksts Rožkrustieši bija pirmais raksts latviešu Vikipēdijā, kas tika nominēts un kam neoficiāli tika piešķirts Vikipēdija:Vērtīgi raksti statuss.
20. februāris — tika izveidotas Vikipēdijas :incubator:Wp/ltg (ltg), :bat-smg:Pėrms poslapis (smg) un :incubator:Wp/prg (prg) valodā.
3. jūlijs — latviešu Vikipēdijā bija 4055 raksti un 1055 reģistrēti lietotāji.
12. decembris — latviešu Vikipēdijā bija 6988 raksti.

2007


19. jūlijs — latviešu Vikipēdija sasniedza 10 000 rakstus. Special:Statistics
10. novembris — administratoru pulkam pievienojās Lietotājs:ScAvenger un Lietotājs:Xil
10. decembris — līdz ar 12 000 rakstu robežas sasniegšanu tika nomainīts Sākumlapas izskats.

2008


2. janvāris — Lietotājs:Treisijs ir uzsācis pirmo portālu — Portāls:Zinātne. Šobrīd gan vēl ir jāatrisina Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs5#Portāli.
30. janvāris — latviešu Vikipēdija ir sasniegusi 13 000 rakstus.
27. marts — latviešu Vikipēdija ir sasniegusi 14 000 rakstus.
24. maijs — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits ir sasniedzis 15 000.
24. maijs — tika izstrādāti labu rakstu atzīšanas noteikumi. Sarakstu skatīt Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies.
31. maijs — raksts Go ir pirmais raksts latviešu Vikipēdijā, kam tiek piešķirts Vikipēdija:Labi raksti statuss.
3. jūlijs — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits ir sasniedzis 16 000 un ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (latviešu Vikipēdija tajā brīdī atrodas starp :cy: un :pms: Vikipēdijām).
31. jūlijs — trīskāršojās latviešu Vikipēdijas Vikipēdija:Birokrāti skaits. Papildus pirmajai birokrātei Lietotājs:Tail, tagad tiesības būs arī Lietotājs:Feens un Lietotājs:Yyy.
8. augusts — esošajiem 12 administratoriem pievienojās vēl pieci. Tie ir Lietotājs:Digital1, Lietotājs:Kikos, Lietotājs:SpeedKing, Lietotājs:Treisijs un Lietotājs:Zummis.
20. augusts — izveidots Vikipēdijas tests :incubator:Wp/liv/Kuodlēḑ.
1. septembris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits ir sasniedzis 17 000 un ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (latviešu Vikipēdija tajā brīdī atrodas starp :bn: un :pms: Vikipēdijām).
1. novembris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits ir sasniedzis 18 000.
28. decembris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits ir sasniedzis 19 000.

2009


13. februāris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits ir sasniedzis 20 000. Latviešu Vikipēdija tajā brīdī ieņem 64. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp :bn: un :pms: Vikipēdijām).
8. marts — latviešu Vikipēdijas reģistrēto lietotāju skats ir sasniedzis 10 000. Tas notika plkst. 20.24 (Latvijas laiks) un par 10 000. lietotāju kļuva Lietotājs:Janis24.
15. aprīlis — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits ir sasniedzis 21 000.
20. jūnijs — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 22 000.
19. jūlijs — latviešu Vikipēdijas dziļums ('':meta:Wikipedia article depth'') sasniedzis 50.
11. augusts — lietotājs Lietotājs:Kikos ir izveidojis pirmo vikiprojektu — Vikiprojekts:Latvijas pagasti.
17. augusts — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 23 000.
3. novembris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 24 000.
7. decembris — latviešu Vikipēdijas reģistrēto lietotāju skaits ir sasniedzis 15 000. Tas notika plkst. 14.15 (Latvijas laiks) un par 15 000. lietotāju kļuva Lietotājs:AlbaniaShqiperia.

2010


17. janvāris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 25 000. Latviešu Vikipēdija tajā brīdī ieņem 61. vietu starp visu valodu Vikipēdijām (starp :bn: un :pms: Vikipēdijām).
12. marts — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 26 000.
25. aprīlis — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 27 000.
2. jūnijs — latviešu Vikipēdijas kopējo lapu skaits sasniedza 100 000.
2. jūnijs — esošajiem 17 administratoriem pievienojās vēl viens — lietotājs Lietotājs:Papuass.
10. jūnijs — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 28 000.
29. jūlijs — latviešu Vikipēdijas kopējo izmaiņu skaits sasniedza 1 000 000.
1. augusts — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 29 000.
8. augusts — uzsākta Vikipēdija:Recenzijas.
2. septembris — latviešu Vikipēdijas reģistrēto lietotāju skaits ir sasniedzis 20 000. Par 20 000. lietotāju plkst. 00:21 (Latvijas laiks) kļuva lietotājs Lietotājs:Patrons.
19. septembris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 30 000.
23. septembris — latviešu Vikipēdijas ielādēto attēlu skaits sasniedza 10 000.
26. novembris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 31 000.

2011


13. janvāris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 32 000.
3. marts — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 33 000.
3. maijs — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 34 000.
27. jūnijs — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 35 000.
1. oktobris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 37 000.
22. novembris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 38 000.

2012


5. janvāris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 39 000.
26. janvāris — par 2011. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju tika atzīts Lietotājs:Kikos (balsojumu skatīt Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju).
19. februāris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 40 000.
15. marts — administratora tiesības pēc paša lietotāja vēlēšanās tika atņemtas Lietotājs:Juzeris.
26. marts — par administratoru kļuva lietotājs Lietotājs:Edgars2007.
12. aprīlis — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 41 000.
4. jūnijs — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 42 000.
8. augusts — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 43 000.
1. oktobris — latviešu Vikipēdijas rakstu skaits sasniedza 44 000.

Atsauces


Kategorija:Vikipēdija
an:Autualidá
ar:الأحداث الجارية
ast:Uiquipedia:Añu por llegar
ba:Ағымдағы ваҡиғалар
ca:Viquipèdia:Actualitat
ceb:Wikipedya:Mga panghitabo
cv:Хыпарсем
cy:Materion cyfoes
da:Aktuelle begivenheder
en:Portal:Current events
eo:Aktualaĵoj
es:Portal:Actualidad
fi:Wikipedia:Uutisarkisto
fiu-vro:Miä sünnüs
fo:Núverandi hendingar
fr:Actualités
ga:Cursaí reatha
gu:વર્તમાન ઘટનાઓ
he:ויקיפדיה:אקטואליה
hi:ताज़ी घटनाएँ
id:Wikipedia:Peristiwa terkini
ilo:Agdama a paspasamak
it:Template:PaginaPrincipale/Attualita/Avvenimenti in corso
ja:最近の出来事
ka:ახალი ამბები
kn:ವಿಕಿಪೀಡಿಯ ಪ್ರಚಲಿತ ವಿದ್ಯಮಾನಗಳು
lad:Aktualidad
lb:Aktualitéit
li:In 't nuujs
mg:Current events
ml:വിക്കിപീഡിയ:സമകാലികം
mn:Сүүлийн үеийн үйл явдлууд
mr:सद्य घटना
ms:Portal:Hal semasa
na:Imwin
oc:Actualitats
os:Xabar
pap:Eventonan aktual
pl:Bieżące wydarzenia
ro:Actualităţi
scn:Nutizzî
sh:Aktuelno-Актуално
sq:Portal:Ngjarjet e tanishme
sv:Aktuella händelser
ta:நடப்பு நிகழ்வுகள்
te:ప్రస్తుత ఘటనలు
th:เหตุการณ์ปัจจุบัน
tl:Kasalukuyang pangyayari
udm:Выль иворъёс
vi:Thời sự
vls:In 't nieuws
yi:וויקיפּעדיע:אלע נייעס
zh:Portal:新聞動態
zh-min-nan:Sin-bûn sū-kiāⁿ
zh-yue:時人時事

Nobela prēmija

Attēls:Nobela_preemijas_medalja.jpg
Nobela prēmija ir prēmija, ko reizi gadā piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai. To uzskata par visprestižāko balvu mūsdienās. Alfrēds Nobels (zviedru rūpnieks, dinamīts izgudrotājs) paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, 1895. gada 27. novembris. Viņš bija šokēts par viņa izgudrojuma izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei.
Nobela prēmija ir arī finansiāli nozīmīga - tā šobrīd sastāda apmēram 10 miljonus SEK (vairāk nekā miljons EUR vai USD).
Kopš 1901. gada prēmija tiek piešķirta katru gadu šādās jomās:
Fizikā
Ķīmijā
Fizioloģijā vai medicīnā
Literatūrā
Miera veicināšanā
Ekonomikā (kopš 1969. gada)
Sākotnēji A. Nobels bija paredzējis prēmiju piešķirt arī matemātikā, tomēr pēc gadījuma, kad viņu pameta sieva, kas aizgāja pie kāda matemātiķa, viņš nolēma to nepiešķirt par ieguldījumu matemātikā. Mūsdienās matemātikā tiek piešķirta Faildsa prēmija, kas prestiža ziņā ir līdzvērtīga Nobela prēmijai.

Ārējās saites


http://www.nobelprize.org/ Nobela E-muzejs - oficiālā mājaslapa
http://nobelprize.org/nobel/nobel-foundation/index.html Nobela Fonds - oficiālā mājaslapa
http://www.kva.se/ Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas
http://www.kva.se/KVA_Root/swe/awards/nobel/index.asp Nobela prēmijas komitejas
http://www.ki.se/ Karolinska Institūta
http://info.ki.se/ki/nobel_en.html Nobela prēmijas komiteja
http://www.svenskaakademien.se/ENG/ Zviedrijas Akadēmija
http://www.nobel.no/ Norvēģijas Nobela prēmijas komiteja
http://www.nobelprizes.com/ Nobela prēmijas interneta arhīvs - neoficiāla mājaslapa
http://www.nobel-winners.com Nobela prēmijas ieguvēju hronika
http://www.nobelpreis.org/english/index.html Nobelpreis.org
Kategorija:Nobela prēmija
Kategorija:Zviedrijas organizācijas
af:Nobelprys
als:Nobelpreis
an:Premio Nobel
ar:جائزة نوبل
arz:جايزة نوبل
as:ন'বেল বঁটা
ast:Premiu Nobel
az:Nobel mükafatı
bat-smg:Nuobelė premėjė
bcl:Nobel Prize
be:Нобелеўская прэмія
be-x-old:Нобэлеўская прэмія
bg:Нобелова награда
bn:নোবেল পুরস্কার
bpy:নোবেল পুরস্কার
br:Priz Nobel
bs:Nobelova nagrada
ca:Premi Nobel
cbk-zam:Premyo Nobel
ckb:خەڵاتی نۆبێل
cs:Nobelova cena
cy:Gwobr Nobel
da:Nobelprisen
de:Nobelpreis
diq:Xelatê Nobeli
el:Βραβείο Νόμπελ
en:Nobel Prize
eo:Nobel-premio
es:Premio Nobel
et:Nobeli auhind
eu:Nobel Sariak
fa:جایزه نوبل
fi:Nobel-palkinto
fr:Prix Nobel
fur:Premi Nobel
fy:Nobelpriis
ga:Duais Nobel
gan:諾貝爾獎
gd:Duais Nobel
gl:Premios Nobel
gu:નોબૅલ પારિતોષિક
ha:Kyautar Nobel
he:פרס נובל
hi:नोबेल पुरस्कार
hif:Nobel Prize
hr:Nobelova nagrada
hu:Nobel-díj
hy:Նոբելյան մրցանակ
ia:Premio Nobel
id:Penghargaan Nobel
ilo:Premio Nobel
io:Nobel-premio
is:Nóbelsverðlaunin
it:Premio Nobel
ja:ノーベル賞
jv:Bebungah Nobel
ka:ნობელის პრემია
ki:Kĩheo ya Nobero
kk:Нобель сыйлығы
km:រង្វាន់ណូបែល
kn:ನೊಬೆಲ್ ಪ್ರಶಸ್ತಿ
ko:노벨상
krc:Нобелни премиясы
ku:Xelata Nobelê
ky:Нобель сыйлыгы.
la:Praemium Nobelianum
lb:Nobelpräis
li:Nobelpries
lt:Nobelio premija
mg:Loka Nobel
mk:Нобелова награда
ml:നോബൽ സമ്മാനം
mn:Нобелийн шагнал
mr:नोबेल पारितोषिक
ms:Hadiah Nobel
mt:Premju Nobel
my:နိုဗယ်ဆု
mzn:نوبل جایزه
nap:Premmio Nobel
nds:Nobelpries
ne:नोबेल पुरस्कार
new:नोबेल सिरपा
nl:Nobelprijs
nn:Nobelprisen
no:Nobelprisen
nov:Nobel Premie
nrm:Pris Nobel
oc:Prèmi Nobel
or:ନୋବେଲ ପୁରସ୍କାର
os:Нобелы преми
pl:Nagroda Nobla
pms:Premi Nobel
pnb:نوبل انعام
ps:نوبل جايزه
pt:Prémio Nobel
qu:Nobel Suñay
ro:Premiul Nobel
ru:Нобелевская премия
rue:Нобeлiвска премія
sa:नोबेल् प्रशस्तिः
sah:Нобель бириэмийэтэ
sc:Premiu Nobel
scn:Premiu Nobel
sh:Nobelova nagrada
simple:Nobel Prize
sk:Nobelova cena
sl:Nobelova nagrada
sq:Çmimi Nobel
sr:Нобелова награда
sv:Nobelpriset
sw:Tuzo ya Nobel
ta:நோபல் பரிசு
te:నోబెల్ బహుమతి
tg:Ҷоизаи Нобел
th:รางวัลโนเบล
tl:Gantimpalang Nobel
tr:Nobel Ödülü
tt:Nobel büläge
ug:نوبېل مۇكاپاتى
uk:Нобелівська премія
ur:نوبل انعام
uz:Nobel mukofoti
vec:Premio Nobel
vi:Giải Nobel
war:Pahidungog Nobel
xmf:ნობელიშ პრემია
yi:נאבעל פריז
yo:Ẹ̀bùn Nobel
zh:诺贝尔奖
zh-min-nan:Nobel Chióng
zh-yue:諾貝爾獎