Vikipēdija:Pamācība (Ārējas saites)

Ārējo saišu ievietošana


Ja vēlies ievietot saiti uz kādu mājas lapu ārpus Vikipēdijas, tad šai saitei gandrīz vienmēr būtu jāatrodas sadaļā #Ārējās saites raksta beigās.
Vienkāršākais veids, kā ievietot saiti, ir ierakstīt attiecīgās mājas lapas pilno adresi jeb URL. Piemēram, ja vēlies ievietot saiti uz Google, tad raksti:
:<tt><nowiki>http://www.google.com/</nowiki></tt>
un tu iegūsi
:<tt>http://www.google.com/</tt>
Šo tekstu Vikipēdija automātiski pārveido par hipersaite un parāda pilnu adresi, ieskaitot "<nowiki>http://</nowiki>" daļu. Veidojot kvalitatīvus Vikipēdijas rakstus, adreses šādā formātā nav ieteicams ievadīt, jo tas neizskatās labi un bieži vien nedod nekādu priekšstatu par attiecīgas mājas lapas patieso saturu.
Lai hipersaites nosaukumā netiktu attēlots URL, bet gan kāds saturīgs lapas apraksts, adresi raksti kvadrātiekavās (katrā galā tikai vienu!). Tātad, ja vēlies ievietot saiti uz Google, raksti:
:<tt><nowiki>http://www.google.com/</nowiki></tt>
Šajā gadījumā hipersaite izskatās kā skaitlis kvadrātiekavās: http://www.google.com/. Visbiežāk šādu formātu izmanto, lai rakstā ievietotu atsauci uz kādu avotu. Tā izskatās kā zemsvītras piezīme, tādēļ vislabāk to tādā nolūkā arī izmantot (piemēram, aiz precīza citāta vai apgalvojuma, kura avots noteikti ir jānorāda). Nevajag darīt šādi: “http://members.lycos.nl/JoyceHoen/moon2000.htm apliecina, ka otrās tūkstošgades pēdējais pilnmēness bija 2000. gada 11. decembrī.” Tāpat centies neizmantot ārējās saites, ja ir iespējams to pašu iegūt ar iekšēju saiti uz kādu Vikipēdijas rakstu.
Ja vēlies, lai saites nosaukumā parādītos kāds tevis izvēlēts teksts, tad šo tekstu pievieno adreses beigās aiz atstarpes (''nevis'' “|”). Tātad, ja vēlies, lai saite būtu http://www.google.com/ Google meklētājs, vienkārši raksti:
:<tt><nowiki>http://www.google.com/ Google meklētājs</nowiki></tt>
Piezīme: Ja saitē ir kādas īpašās zīmes, piemēram “<tt>|</tt>”, tad tā nedarbosies, tomēr URL sintakse ļauj jebkuru zīmi aizstāt ar tās ASCII attēlojuma heksadecimālā skaitīšanas sistēma ekvivalentu. Tātad “|” vietā tu vari rakstīt <tt>%7C</tt>. Vairāk heksadecimālos kodus vari atrast :en:ASCII#ASCII printable characters.
Sadaļu Ārējās saites ir ieteicams noformēt kā nenumurētu sarakstu:
:<tt><nowiki>== Ārējās saites ==</nowiki></tt>
:<tt><nowiki>
http://www.google.com/ Google meklētājs</nowiki></tt>
:<tt><nowiki>
http://www.yahoo.com/ Yahoo! meklētājs</nowiki></tt>
:<tt><nowiki>
http://www.siets.lv/ Sieta meklētājs</nowiki></tt>
Rezultāts:

Ārējās saites


http://www.google.com/ Google meklētājs
http://www.yahoo.com/ Yahoo! meklētājs
http://www.siets.lv/ Sieta meklētājs

Atsauces


Pusautomātiskai atsauču ievietošanai lieto <nowiki></nowiki> HTML birkas (tās var ievadīt ar pēdējo rediģēšanas loga rīku joslas pogu Attēls:Button reflink.png). Rakstā tās tiek attēlotas kā augšējie indeksi (''superscript''), piemēram, "fakts 1, fakts 2, fakts 3, fakts 4". Ja tiek izmantotas <nowiki><ref></nowiki> birkas, tad raksta beigās obligāti ir jāizveido atsauču sadaļa ar virsrakstu Piezīmes un atsauces, kurā jāievieto veidne <nowiki></nowiki>.
Ja šāda veida atsauču sadaļa jau ir ielikta, tad šādā veidā ieliktās atsauces parādīsies esošajā atsauču sadaļā, pēc kārtas, tādā secībā, kādā tās atrodas tekstā. Ieliekot jaunas atsauces, secība pārkārtosies automātiski. Atsaucēm, ja iespējams vēlams lietot ārējās saites.
Izšķir četrus galvenos atsauču pieraksta veidus, kuri tiek lietoti pēc vajadzības.
1. Teksts bez saites: <nowiki></nowiki>.
2. Ārējā saite, kuras nosaukums satur tikai adresi: <nowiki></nowiki>.
3. Ārējā saite, kuras nosaukumā adreses vietā parādās vajadzīgais paskaidrojums: <nowiki></nowiki>.
4. Ārējā saite, kuras nosaukumā parādās lapas adrese un paskaidrojums aiz tās: <nowiki></nowiki>.

Piemērs


:<tt><nowiki>Kaut kāds fakts rakstā.</nowiki></tt>
:...
:<tt><nowiki>== Piezīmes un atsauces ==</nowiki></tt>
:<tt><nowiki></nowiki></tt>
Zemāk parādīts, kā tas izskatās rakstā:

Atsauces


<div style="float:left; align:left; margin-top: -1.5em; background-color: #f5faff; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #cee0f2;">Spēlēšanās notiek Vikipēdija:Pamācība (Ārējas saites)/smilšu kaste</div>
<noinclude>
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Diskusiju lapas) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div></noinclude>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
en:Wikipedia:Tutorial (External links)
zh:Wikipedia:使用指南 (外部链接)

Zviedrija


Zviedrija (), oficiāli Zviedrijas Karaliste (''Konungariket Sverige''), ir valsts Ziemeļeiropa, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģija, ziemeļaustrumos ar Somija, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dānija savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūra — Gotlande un Ēlande.
Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienība pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāji. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsēta, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme.
Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija ar parlamentārisms valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indekss Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienība ir kopš . Tā ir arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija dalībvalsts.
Zviedrija kā neatkarīga un apvienota valsts radās viduslaiki. 17. gadsimts tā ievērojami paplašināja savas teritorijas, izveidojot Zviedrijas impērija. Lielākā daļa no iekarotajām teritorijām ārpus Skandināvijas pussalas tika zaudētas 18. gadsimts un 19. gadsimts. 1809. gadā austrumu daļu, kur mūsdienās atrodas Somija, okupēja Krievijas impērija. Pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās, notika 1814. gadā, kad tā karoja ar Norvēģija. Kopš tā laika zviedri cenšas ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā.

Vēsture


Cilvēku apmetnes Zviedrijas, tāpat kā pārējo Skandināvijas valstu teritorijā, izplatījās daudz lēnāk un vēlāk, nekā pārējā Rietumeiropas daļā. Tikai 19.-10. gadsimtā p.m.ē. Zviedrijas dienvidos, vēlāk arī vidienē, parādījās pirmās mednieku un zvejnieku apmetnes.
Podniecība, pastāvīga lauksaimniecība līdz ar lielākiem ciematiem vērojami tikai sākot ar 5. gadsimta p.m.ē. otro pusi Zviedrijas dienvidu daļā, pakāpeniski izplatoties arī ziemeļu virzienā.
Plašākā Eiropas kontekstā pazīstamākais Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu vēstures posms ir tā sauktie "vikingi laiki", kas aptvēra 8.-11. gadsimtus.

Ģeogrāfija


Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropa, precīzāk, Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Zviedrijas platība ir 449 964 km², tādēļ pēc platības Zviedrija ir piektā lielākā valsts Eiropa. Rietumos Zviedrija robežojas ar Norvēģija (robežas garums 614 km), ziemeļaustrumos ar Somija (614 km), bet austrumos un dienvidos to apskalo Baltijas jūra un Botnijas līcis. Zviedriju no Dānijas dienvidos šķir Skageraks, Kategats un Ēresunds.

Klimats


Neskatoties uz to, ka Zviedrija atrodas ziemeļos, tajā valda mērenā josla klimats, galvenokārt, pateicoties Golfa straumei. Klimatu ietekmē arī Atlantijas okeāns tuvums.

Administratīvais iedalījums


Līdz 1634. gadam — Zviedrijas zemes un provinces (''landsdelar'' un ''landskap'').
Pēc 1634. gada — Zviedrijas administratīvais iedalījums (''län'').

Politika


Valdība


Ārlietu ministrs — Karls Bilts
ES lietu ministre — Birgita Ulsone
Finanšu ministrs — Andrešs Borgs
Aizsardzības ministre — Lēna Bjerklunda
Industrijas ministrs — Tomass Ustrozs
Tirdzniecības ministre — Eva Bjerlinga
Migrācijas ministrs — Tobiass Bilstrēms

Demogrāfija


Valoda


Zviedru valoda ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodas grupas valoda. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā un Somija (līdzās somu valodai).

Pilsētas


Lielākās pilsētas ir Stokholma, Gēteborga un Malme.

Tautsaimniecība


Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un sociāldemokrātija labklājības valsts modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir IKEA, Volvo, Ericsson, Absolut Vodka.

Sports


Zviedrijā vispopulārākie sporta veidi ir futbols un hokejs. Sievietēm augstā cieņā ir zirgu sports. Bez šiem sporta veidiem populāri ir arī golfs, vieglatlētika, handbols un florbols.
Zviedrija diezgan bieži Pasaules hokeja čempionātos izcīna medaļas. 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā Zviedrija izcīnija zelta medaļas, bet 2009. gada Pasaules čempionāts hokejā un 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā Zviedrija izcīnīja bronzas medaļas.

Skatīt arī


Ziemeļvalstis
Vietas Zviedrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Zviedrijas monarhu uzskaitījums
Zviedrijas premjerministri

Atsauces un piezīmes


Kategorija:Zviedrija
ab:Швециа
ace:Swèdia
af:Swede
ak:Sweden
als:Schweden
am:ስዊድን
an:Suecia
ang:Sƿēoland
ar:السويد
arc:ܣܘܝܕ
arz:السويد
ast:Suecia
az:İsveç
bar:Schwedn
bat-smg:Švedėjė
bcl:Suesya
be:Швецыя
be-x-old:Швэцыя
bg:Швеция
bi:Sweden
bm:Swedi
bn:সুইডেন
bo:སི་ཝེ་དེན།
bpy:সুইডেন
br:Sveden
bs:Švedska
ca:Suècia
cdo:Sôi-diēng
ce:Швеци
ceb:Sweden
chr:ᏍᏫᏕᏂ
ckb:سوید
co:Svezia
crh:İsveç
cs:Švédsko
csb:Szwedzkô
cu:Свєньско
cv:Швеци
cy:Sweden
da:Sverige
de:Schweden
diq:İswec
dsb:Šwedska
dv:ސުވިޑަން
dz:སུའི་ཌན་
ee:Sweden
el:Σουηδία
en:Sweden
eo:Svedio
es:Suecia
et:Rootsi
eu:Suedia
ext:Suécia
fa:سوئد
fi:Ruotsi
fiu-vro:Roodsi
fo:Svøríki
fr:Suède
frp:Suède
frr:Swärik
fur:Svezie
fy:Sweden
ga:An tSualainn
gag:Şvețiya
gan:瑞典
gd:An t-Suain
gl:Suecia - Sverige
gn:Suesia
got:𐍃𐍅𐌴𐌰𐍂𐌴𐌹𐌺𐌹
gu:સ્વિડન
gv:Yn Toolynn
hak:Shuì-tién
haw:Kuekene
he:שבדיה
hi:स्वीडन
hif:Sweden
hr:Švedska
hsb:Šwedska
ht:Syèd
hu:Svédország
hy:Շվեդիա
ia:Sveda
id:Swedia
ie:Svedia
ilo:Suésia
io:Suedia
is:Svíþjóð
it:Svezia
iu:ᔅᕗᕆᑭ
ja:スウェーデン
jbo:sueriges
jv:Swédia
ka:შვედეთი
kaa:Shvetsiya
kab:Sswid
kbd:Шуэц
kg:Suedi
kk:Швеция
kl:Svenskit Nunaat
km:ស៊ុយអែត
kn:ಸ್ವೀಡನ್
ko:스웨덴
koi:Шведму
krc:Швеция
ku:Swêd
kv:Швеция
kw:Swedherwyk
ky:Швеция
la:Suecia
lad:Suesia
lb:Schweden
lez:Швеция
lg:Swiiden
li:Zwede
lij:Sveçia
lmo:Svezia
ln:Swédi
lt:Švedija
ltg:Švedeja
mdf:Шведмастор
mg:Soeda
mhr:Швеций
mi:Huitene
mk:Шведска
ml:സ്വീഡൻ
mn:Швед
mr:स्वीडन
ms:Sweden
mt:Żvezja
my:ဆွီဒင်နိုင်ငံ
myv:Швеция Мастор
mzn:سوئد
na:Widen
nah:Suecia
nap:Sguezia
nds:Sweden
nds-nl:Sveden
ne:स्वीडेन
new:स्वीडेन
nl:Zweden
nn:Sverige
no:Sverige
nov:Suedia
nrm:Suède
oc:Suècia
or:ସ୍ଵିଡେନ
os:Швеци
pa:ਸਵੀਡਨ
pam:Sweden
pap:Suecia
pih:Swiiden
pl:Szwecja
pms:Svessia
pnb:سویڈن
pnt:Σουηδία
ps:سويډن
pt:Suécia
qu:Suwidsuyu
rm:Svezia
ro:Suedia
roa-rup:Suidia
roa-tara:Svezzie
ru:Швеция
rue:Швеція
rw:Suwede
sa:स्वीडन
sah:Швеция
sc:Isvetzia
scn:Svezzia
sco:Swaden
se:Ruoŧŧa
sh:Švedska
simple:Sweden
sk:Švédsko
sl:Švedska
sm:Sweden
so:Iswiidhan
sq:Suedia
sr:Шведска
ss:ISwideni
stq:Sweeden
su:Swédia
sv:Sverige
sw:Uswidi
szl:Szwecyjo
ta:சுவீடன்
te:స్వీడన్
tet:Suésia
tg:Шветсия
th:ประเทศสวีเดน
tk:Şwesiýa
tl:Suwesya
tpi:Suwidan
tr:İsveç
tt:Швеция
tw:Sweden
udm:Швеция
ug:شۋېتسىيە
uk:Швеція
ur:سویڈن
uz:Shvetsiya
vec:Svèsia
vep:Ročinma
vi:Thụy Điển
vls:Zweedn
vo:Svedän
wa:Suwedwesse
war:Suecia
wo:Suweed
wuu:瑞典
xal:Сведин Нутг
xmf:შვედეთი
yi:שוועדן
yo:Swídìn
zea:Zweden
zh:瑞典
zh-classical:瑞典
zh-min-nan:Sūi-tián
zh-yue:瑞典
zu:ISwidi

Zimbabve


Zimbabves Republika () ir vāji attīstīta divkopienu valsts Āfrikas dienvidos bez pieejas pie jūras. Līdz 1980.gadam Zimbabves nosaukums bija Rodēzija. Rietumos tā robežojas ar Botsvāna, ziemeļos ar Zambija, austrumos ar Mozambika, bet dienvidos ar Dienvidāfrika. Pazīstama pasaulē ar Viktorijas ūdenskritums un visaugstāko AIDS izplatību (30% iedzīvotāju) pasaulē.

Ekonomika


Zimbabve pieskaitāma pie visnabadzīgākajām valstīm Āfrikas kontinentā.
Rūpniecībā nodarbināti 10% no darbspējīgiem iedzīvotājiem, kas dod 21% IKP. Darbojas tekstilrūpnīcas un tabakas rūpniecība, tiek ražoti akumulatori un pārstrādāti lauksaimniecības produkti. Iegūst derīgos izrakteņus: dzelzi, zeltu, azbestu, akmeņogles, sudrabu, niķeli, platīnu, pie tam ļoti svarīga loma ir zelta ieguvei. 1996. gadā sāka iegūt dimantus.
Lauksaimniecībā nodarbināti 66% darbspējīgo iedzīvotāju, kas dod 16,7% no IKP.

Ārējās saites


https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/zi.html The World Factbook profils
Kategorija:Zimbabve
af:Zimbabwe
als:Simbabwe
am:ዚምባብዌ
an:Zimbabwe
ang:Simbabwe
ar:زيمبابوي
arz:زيمبابوى
ast:Zimbabue
az:Zimbabve
bar:Simbabwe
bat-smg:Zėmbabvė
bcl:Simbabwe
be:Зімбабвэ
be-x-old:Зымбабвэ
bg:Зимбабве
bjn:Zimbabwe
bm:Zimbabwe
bn:জিম্বাবুয়ে
bo:ཛིམ་བབ་ཝི།
bpy:জিম্বাবুয়ে
br:Zimbabwe
bs:Zimbabve
ca:Zimbabwe
ce:Зимбабве
ceb:Zimbabwe
chy:Zimbabwe
ckb:زیمبابوی
crh:Zimbabve
cs:Zimbabwe
cv:Зимбабве
cy:Zimbabwe
da:Zimbabwe
de:Simbabwe
diq:Zimbabwe
dv:ޒިމްބާބުވޭ
dz:ཛིམ་བབ་ཝེ་
ee:Zimbabwe
el:Ζιμπάμπουε
en:Zimbabwe
eo:Zimbabvo
es:Zimbabue
et:Zimbabwe
eu:Zimbabwe
ext:Zimbagüi
fa:زیمبابوه
fi:Zimbabwe
fiu-vro:Zimbabwe
fo:Simbabvi
fr:Zimbabwe
frp:Zimbaboue
fy:Simbabwe
ga:An tSiombáib
gag:Zimbabve
gd:Siombabue
gl:Cimbabue - Zimbabwe
gv:Yn Çhimbabwe
hak:Sîn-pâ-pu-vî
he:זימבבואה
hi:ज़िम्बाब्वे
hif:Zimbabwe
hr:Zimbabve
hsb:Simbabwe
ht:Zimbabwe
hu:Zimbabwe
hy:Զիմբաբվե
id:Zimbabwe
ie:Zimbabwe
ilo:Zimbabwe
io:Zimbabwe
is:Simbabve
it:Zimbabwe
ja:ジンバブエ
jbo:zimbabues
jv:Zimbabwe
ka:ზიმბაბვე
kaa:Zimbabve
kg:Zimbabwe
ki:Zimbabwe
kk:Зимбабве
kn:ಜಿಂಬಾಬ್ವೆ
ko:짐바브웨
ksh:Simbabwe
ku:Zîmbabwe
kw:Zimbabwe
la:Zimbabua
lb:Simbabwe
li:Zimbabwe
lij:Zimbabwe
lmo:Zimbabwe
ln:Zimbabwe
lt:Zimbabvė
ltg:Zimbabve
mk:Зимбабве
ml:സിംബാബ്‌വെ
mn:Зимбабве
mr:झिंबाब्वे
mrj:Зимбабве
ms:Zimbabwe
mt:Żimbabwe
my:ဇင်ဘာဘွေနိုင်ငံ
mzn:زیمبابوه
nah:Zimbabhue
nds:Simbabwe
ne:जिम्बाब्वे
nl:Zimbabwe
nn:Zimbabwe
no:Zimbabwe
nov:Zimbabwe
nso:Zimbabwe
nv:Hooghan Tsé Bee Ádaalyaaí Bikéyah
ny:Zimbabwe
oc:Zimbabwe
or:ଜିମ୍ବାୱେ
os:Зимбабве
pam:Zimbabwe
pap:Zimbabwe
pl:Zimbabwe
pms:Zimbabwe
pnb:زمبابوے
ps:زېمبابوې
pt:Zimbabwe
qu:Simbabwi
ro:Zimbabwe
ru:Зимбабве
rw:Zimbabwe
sa:जिम्बाबवे
sah:Зимбабуэ
sc:Zimbabwe
scn:Zimbabbui
sco:Zimbabwe
se:Zimbabwe
sg:Zimbäbwe
sh:Zimbabve
si:සිම්බාබ්වේ
simple:Zimbabwe
sk:Zimbabwe
sl:Zimbabve
sn:Zimbabwe
so:Simbaabwi
sq:Zimbabveja
sr:Зимбабве
ss:IZimbabhwe
stq:Simbabwe
su:Zimbabwé
sv:Zimbabwe
sw:Zimbabwe
szl:Zimbabwe
ta:சிம்பாப்வே
te:జింబాబ్వే
tg:Зимбабве
th:ประเทศซิมบับเว
ti:ዚምባብዌ
tl:Simbabwe
tn:Zimbabwe
tr:Zimbabve
ts:Zimbabwe
tt:Зимбабве
ug:زىمبابۋې
uk:Зімбабве
ur:زمبابوے
uz:Zimbabve
ve:Zimbagwe
vec:Zinbàbue
vi:Zimbabwe
vo:Zimbabiyän
war:Zimbabwe
wo:Simbaawee
wuu:津巴布韦
xal:Зимбабвудин Орн
yi:זימבאבווע
yo:Sìmbábúè
zh:辛巴威
zh-classical:辛巴威
zh-min-nan:Zimbabwe
zh-yue:津巴布韋
zu:IZimbabwe

Ziemeļkoreja


Ziemeļkoreja, oficiālais nosaukums: Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (조선 민주주의 인민 공화국), ir valsts Korejas pussalas ziemeļos no 38. paralēles Austrumāzija. Ziemeļaustrumos robežojas ar Krievija, ziemeļos — ar Ķīna, bet dienvidos — ar Dienvidkoreja (abas valsts atdala aptuveni 4 km plata Korejas Demilitarizētā zona). Iedzīvotāji lielāko tiesu korejieši, kā arī ķīnieši (aptuveni 50 000) un japāņi (aptuveni 1 800).

Valsts izveidošanās


1945. gadā Korejas pussala no Japānas koloniālās okupācijas vienlaicīgi atbrīvoja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Ziemeļos no 38. paralēles japāņu karaspēks padevās PSRS, bet dienvidos — ASV. Šo pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās abas lielvalstis sākotnēji uztvēra kā pagaidu pasākumu, taču Aukstais karš sākums apturēja Korejas valsts atjaunošanas procesu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta Dienvidkoreja. Par valsts vadītāju kļuva bijušais Vašingtonas universitātes pasniedzējs Li Sin Mans. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisms (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, dienvidu vēlēšanās nepiedalījās). Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja Ziemeļkoreja (KTDR) ar Kims Irsens vadībā.
Abas jaunizveidotās korejiešu valstis neatzina viena otras leģitimitāti un orientējās uz valsts apvienošanu ar spēka palīdzību, kas izraisīja t.s Korejas karš. Miera līgums abu Koreju starpā joprojām nav noslēgts.

Valsts pārvalde


Totalitāra diktatūra ar izteiktu vadoņa personības kults. Pēc valsts dibinātāja un vadītāja Kims Irsens nāves, kurš 1994. gadā tika pasludināts par "mūžīgo prezidentu", valsts faktiskais vadītājs līdz 2011. gada beigām bija viņa dēls un mantinieks — Kims Čenirs, kas ieņēma Ziemeļkorejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja amatu.
Nosacīti daudzpartiju sistēma, kuru veido 3 lielās partijas — Ziemeļkorejas Strādnieku partija (kuras "vadošā loma" fiksēta Konstitūcijā), Ziemeļkorejas Sociāldemokrātu partija un Debesu ceļa jauno draugu partija, — kuras kopā veido t.s. Tēvzemes Apvienošanas Demokrātisko Fronti. Parlaments — Augstākā tautas sapulce, — ir 678 deputāti, ievēlēti visas tautas balsošanā uz 5 gadiem. Par deputātu kandidātiem var balotēties tikai Tēvzemes Apvienošanas Demokrātiskās Frontes biedri.
Valsti pārvalda ministru kabinets (''Negak''), kā locekļus (izņemot tautas armijas ministru) ievēl Augstākā tautas sapulce.

Ekonomika


Attēls:Sunan_International_Airport,_Pyongyang,_North_Korea-1.jpg‎
T.s. ''sociālistiskā tipa'' saimniecība. Kopš dibināšanas brīža pret Ziemeļkoreju pastāv Rietumu lielvalstu noteiktas politiskas sankcijas un daļējs ekonomisks embargo. Līdz Padomju Savienība sabrukumam Ziemeļkorejai pastāvēja ārēja tirdzniecība ar t.s. komunistiskais bloks valstīm, taču kopš 1990. gadi beigām vairs tikai dažas valstis pasaulē tirgojas ar šo valsti. 2002. gadā Ziemeļkorejas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija aptuveni 2,4 miljardi dolāru, no kuriem tirdzniecība ar Dienvidkoreju — 642 miljoni dolāru, Ķīnu — 550 miljoni dolāru, Japānu — 500 miljoni dolāru, ES — 250 miljoni dolāru, Krievija — 130 miljoni dolāru. Eksportē pamatā krāsainie metāli, antracītu un zvejniecības produkciju, bet importē naftu, naftas produktus koksa ogles, minerālmēslojumu, pārtiku.
20 gs. 50.-60. gados Ziemeļkorejas ekonomika attīstījās ļoti strauji, valsts tika industrializēta, dzīves līmenis ievērojami pārsniedza kaimiņvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni tādā mērā, ka, meklējot labākus dzīves apstākļus, daudzi Dienvidkorejas un Ķīnas Tautas Republikas iedzīvotāji centās nelegāli šķērsot robežu, lai apmestos uz dzīvi Ziemeļkorejā. Pēc 1974. gada naftas cenu kāpuma ekonomika nonāca zināmā stagnācijā, kas sevišķi akūta kļuva pēc Padomju Savienība sabrukuma 90. gadu sākumā.
Attēls:Granja_de_Pollos_Hungju.jpg
Lauksaimniecība:<br />
Lauksaimniecībai derīga zeme no valsts teritorijas kopplatības ir aptuveni 20%, no kuriem aramzeme ir aptuveni 16%. Dominējošās lauksaimniecības kultūras ir sojas pupas, kokvilna, lini, tabaka, cukurbietes. Kā palīgnozares ir Žeņšeņs un dārzeņu audzēšana, augļkopība. Lopkopībā dominē liellopu, cūku un putnkopība. Visai attīstīta ir zvejniecība. Lauksaimniecības īpatsvars IKP veidošanā ir aptuveni 30%. Kopš 2002. gada reformas, lauksaimnieku kooperatīviem ļauts pārveidoties par ģimeņu uzņēmumiem, valsts pārstājusi regulēt lauksaimniecības produkcijas cenas, ko lauksaimniecības kooperatīvi tirgo bez valsts tirdzniecības tīkla starpniecības.
Derīgie izrakteņi:<br />
Valstī ir lieli Varš, Cinks, Svins, Niķelis, Volframs, Molibdēns u.c. krāsaino metālu rūdu iegulu krājumi. Tā kā krāsaino metālu eksports ir viens no galvenajiem valūtas ieguves veidiem, kalnrūpniecība ir visai attīstīta.
Rūpniecība:<br />
Naftas pārstrādes, ķīmijas un tekstilrūpniecība. 2002. gadā rūpniecības īpatsvars IKP bija 34%. Pēdējos 15-20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts ekonomika - visai kariķēts padomju parauga modelis, - praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas ekonomikas centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati ekonomika kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīkumtirdzniecība.

Finanses


2002. gada valsts budžets bija 10,1 miljards dolāru. IKP pieaugums kopš 2006. gada ir aptuveni 1% gadā.
Ziemeļkorejā ir divi valūtas maiņas pamatkursi. No vienas puses, ir oficiālais valūtas maiņas kurss, kurš kopš 2010. gada sākuma ir 135 voni par 1 dolāru. Ja balstamies uz šo kursu, tad sanāk, ka darba alga Ziemeļkorejā iz 10-50 dolāri mēnesī. Taču šo kursu neviens neizmanto. Valūtu maina pēc tirgus kursa, pie tam tas attiecas arī uz tur esošajiem ārzemniekiem. Tirgus kurss veidojas stihiski un 2012. gada marta sākumā bija aptuveni 3400 vonu par 1 dolāru.

Alga un nodokļi


Attēls:Dai_Hong_Dan.jpg
No 1960. gadu beigām līdz 2002. gada reformai vidējā alga Ziemeļkorejā pieauga aptuveni no 50 līdz 100 voniem (pārtiku iegādājās par papildus algai piešķirtajiem pārtikas un preču taloniem), bet pēc reformas pieauga vairākus desmitus reižu, un 2012. gadā bija robežās no 1500 līdz 6000 voniem (tāpat kā visā bijušajā socnometnē, Ziemeļkorejā darba algu izmaksā reizi mēnesī). 2002. gadā Ziemeļkorejā izvērsa ekonomikas reformu, ko paši korejieši zina kā "soļus ekonomikas pārvaldes uzlabošanai no 1. jūlija". Šo reformu nozīme bieži tiek pārspīlēta, tomēr tās iezīmēja daļēji ierobežotu privātā tirgus sektora leģitimizāciju. Reformu ietvaros Ziemeļkorejas valdība paaugstināja rīsa cenu mazumtirdzniecībā, kā arī krasi palielināja darba algas no 50-150 voniem mēnesī līdz 2000-6000 vonu mēnesī. Kopš tā laika algu lielums un izmaksas sistēma nav krasi mainījusies un algas vēl joprojām šajā līmenī: lielākā daļa strādnieku un ierindas kalpotāju pelna aptuveni 3000-4000 vonu mēnesī, bet 6000 un vairāk saņem augsta ranga ierēdņi un priviliģētie speciālisti. Jebkurā gadījumā ar darba algu nepietiek, lai cilvēks varētu izdzīvot. Izņēmums ir tas mazākums, kas joprojām papildus saņem par taloniem iegādājamo preču normu, t.i. saņem no valsts bezmaksas uzturu un pirmās nepieciešamības preces. Lielākajai daļai ziemeļkorejiešu, kuri dzīvo ārpus Phenjanas, oficiālā darba alga ir tikai tāds mazs papildinājums ģimenes budžetā, kura lielāko daļu veido ģimenes locekļu darbība privātās uzņēmējdarbības sfērā. Šobrīd iztikas minimums ir aptuveni 50 000-60 000 voni 3-4 cilvēku ģimenei mēnesī. Lielākajai daļai ģimeņu reālie ienākumi ir daudz lielāki, it īpaši šobrīd, kad ekonomiskie apstākļi Ziemeļkorejā visnotaļ uzlabojušies (ēst cik grib var atļauties retais, taču badu necieš neviens, ļaunākajā gadījumā atsevišķas personas). Bez tam tirgus ekonomikas legalizācija izraisījusi strauju sabiedrības noslāņošanos, un "jaunie korejieši" (līdzīgi kā apzīmējums "jaunie krievi") savus ienākumus rēķina miljonos vonu, t.i. simtos un pat tūkstošos dolāru.
Nodokļu sistēma tika reformēta 50. gadu beigās, aizvietojot līdzšinējo nodokļu klāstu ar vienu, progresīvo ienākumu nodokli. Lauksaimniecībā nodokļu sistēma tika aizstāta ar vienu ražas nodokli 25% no ražas (tas pakāpeniski tika samazināts, līdz 60. gadu vidū atcelts). Ap 1970. gadu nodokļi veidoja aptuveni 1% valsts budžeta ieņēmumu. Kopš 1974. gada pavasarī atcēla pēdējo, — privātpersonu ienākumu nodokli, — nodokļi vairs nepastāv.
Pārtikas mazumtirdzniecības cenas tiek dotētas: piemēram, valsts uzpērk no zemnieku kooperatīviem rīsi par 60 čoniem par 1 kg, bet mazumtirdzniecībā jau apstrādātus tirgo par 8 čoniem. Līdzīgi ir ar citiem lauksaimniecības produkcijas veidiem.

Sociālās garantijas


Darba laiks un pensionēšanās laiks:<br />
Bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem strādāt nav atļauts. Likumā noteiktais darba laiks ir 8 stundas diennaktī (paaugstināta diskomforta apstākļos strādājošo, kā arī sieviešu, kurām ir vairāk nekā 3 bērni, maksimālais darba laiks ir 6 stundas diennaktī). Pensionēties var vīrieši pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas un sievietes pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas.
Medicīna:<br />
Vidējais dzīves ilgums 71,65 gadi; vīriešiem — 68,92 gadi, sievietēm — 74,51 gadi (2006. gada rādītāji). Visi medicīnas pakalpojumi ir bez maksas, ietverot gan konsultācijas pie ārstiem, gan operācijas, gan atrašanos stacionārā vai sanatorijā.
Izglītība:<br />
Kopš 1975. gada obligātā vidējā izglītība (11 gadi). Mācības pamatskolā, vidusskolā un augstskolā bez maksas. Skolēniem un studentiem reizi 2—3 gados valsts sedz visus izdevumus mācību formas, apavu un mācību literatūras iegādei (pārējā laikā, uzrādot skolēna vai studenta apliecību — to var iegādāties par puscenu). Valstī ir aptuveni 150 augstskolas (to akadēmiskais līmenis nav visai augsts, jo politisku iemeslu dēļ zinātne Ziemeļkorejā ir izolēta no zinātnes dzīves pārējā pasaulē).

Sadzīve


Attēls:Children_of_the_DPRK.jpg‎
Kopš 60. gadu sākuma praktiski visi pārtikas produkti un lielākā daļa patēriņa preču nenonāca tirdzniecībā, bet tika izplatītas iedzīvotāju vidū, izmantojot šim nolūkam izmantotos preču talonus. Iedzīvotāji preču talonus uztver nevis kā savu patērētāju tiesību ierobežošanu, bet gan kā specifisku sociālās nodrošināšanas formu: līdz pat pēdējām reformām preču un pārtikas cenas tika subsidētas, bet iedzīvotāji sev pienākošos preču talonus, par kuriem tie varēja iegādāties pārtiku u.c. preces, uztvēra kā daļu no nerakstītā līguma starp valsts varu un pavalstniekiem - valsts pienākums ir regulāri nodrošināt jebkuru sabiedrības locekli ar nepieciešamo pārtikas un rūpniecības preču pamatkomplektu par tīri simbolisku cenu. No otras puses, šādi nodrošinātajam pilsonim pienākums ir strādāt valsts labā. Pret saviem taloniem iedzīvotāji pamatā saņēma graudaugu produktus (rīsi, kukurūza) - vienam pieaugušajam dienā pienācās 700 g (vēlāk deva tika samazināta un 80. gadu beigās bija vairs 540 g). Bez tam pret taloniem varēja saņemt sojas mērce un, retāk, zivis un olas. Saņemot pārtikas produktus izdales punktā, teorētiski par tiem bija jāmaksā, taču cena bija 6-8 čoni (Ziemeļkorejas "santīms", simtā daļa no vona) par kilogramu, t.i. mēneša graudaugu norma vienam iedzīvotājam izmaksāja aptuveni 2 vonus (70. gados vidējā darba alga bija 50-60 voni, bet 80. gadu beigās 90-100 voni). Iedzīvotāju vairuma ēdienkartes pamats - graudaugu produkti un kimčha (asi marinēti kāposti vai citi dārzeņi), - bet gaļa galdā parādījās tikai svētku reizēs, zivs un olas - pāris reizes mēnesī. Tā kā to preču klāsts, kuras teorētiski varēja brīvi nopirkt par naudu, nebija visai plašs, algu lielāko tiesu uztvēra kā sava veida kabatas naudu sīkiem izdevumiem (grāmatām, kancelejas precēm, kino biļetēm u.tml.). Reālos cilvēka ienākumus noteica nevis algas lielums, bet gan tam pienākošos talonu daudzums un apjoms, ko noteica daudzi citi faktori. Īpaša loma bija dzīvesvietai (Phenjanā u.c. lielajās pilsētās izsniedza tādas preces, par kādām laukos pat dzirdējuši nebija), pildāmo pienākumu nozīmīgumam (lidotāji un kalnrači gaļu un olas savu darba vietu ēdnīcās ēda katru dienu), un vietai sociālajā hierarhijā (ierēdņiem pienācās papildus taloni, pret kuriem varēja iegādāties ierindas pilsoņiem nepieejamas preces). Atšķirības dzīves līmenī bija visai nenozīmīgas. Izņemot ieslodzītos cietumos no vienas, un vidējās-augstākās ierēdniecības ešelonu no otras puses, visi ziemeļkorejieši līdz XX gs. 80. gadu beigām dzīvoja vienā līmenī. Jau 90. gadu sākumā preces pret taloniem varēja iegādāties aizvien neregulārāk, bet kopš 1995. gada vairs nevar vispār. Iedzīvotāji saņēma (un saņem) talonus, taču lielākajai daļai tie nozīmē tikai apdrukātus papīra gabaliņus. Saņemt pret tiem preces pēdējos 10-15 gados var tikai atsevišķas priviliģētas iedzīvotāju kategorijas, pie kurām pieder vidējā un augstākā ierēdniecība (kā arī daži zemākā ranga ierēdņi), militārpersonas un drošības struktūru darbinieki, militārās rūpniecības un dažu infrastruktūras uzņēmumu (piemēram, dzelzceļa) darbinieki. Bez tam, pret taloniem preces var iegādāties tikai Phenjanā un dažās lielākajās pilsētās, kaut bieži ne pilnā apjomā. Nevar precīzi konstatēt, cik liela daļa iedzīvotāju izmanto talonu sistēmu, taču šķiet, visdrīzāk varam runāt par aptuveni 1/3 daļu iedzīvotāju. Pārējiem pārtiku un patēriņa preces jāpērk tirgū par tirgus cenām.
Pēdējos 15-20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts ekonomika - visai kariķēts padomju parauga modelis, - praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas ekonomikas centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati ekonomika kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīkumtirdzniecība. 90. gadu vidū kļuva skaidrs, ka ar darba algu ne tuvu nepietiek, lai iegādātos to iztikas minimumu, kas nepieciešams fiziskai izdzīvošanai, bet desmitgades beigās kilograms rīsa tirgū maksāja jau 40-50 vonus, kas nozīmē, ka par savu mēneša darba algu vidusmēra korejietis varēja iegādāties 2 kg rīsa. Visi sadzīves ekonomikas procesi notiek ārpus valsts sektora robežām. Sākusies strauja iedzīvotāju noslāņošanās, atbilstoši ienākumu līmenim.
Valstī ir viens no zemākajiem noziedzības līmeņiem pasaulē. Sadzīves noziegumi sastopami tik reti, ka lielāko tiesu sadzīvē netiek lietotas slēdzenes dzīvokļu ārdurvju aizslēgšanai.
Valsts subsidē 90% dzīvokļu īres maksas vienstāva dzīvojamās ēkās un 75% dzīvokļu īres maksas daudzstāvu dzīvojamajās ēkās. Bērnudārzu un pirmsskolas mācību iestāžu uzturēšanas izmaksas sedz valsts.

Kultūra


Kultūras dzīvi finansē valsts, attiecīgi nosakot arī valsts pasūtījumu, kurā par derīgu atzīti lielāko tiesu Socreālisms manierē izpildīti mākslas darbi. Minimāla ārpasaules ietekme. Ļoti plaši izplatīta etnogrāfiskā jeb tautas kultūra.
Visai attīstīta kino industrija, it īpaši animācijas filmas.
Reliģija šķirta no valsts un valsts vara reliģiozo dzīvi neatbalsta.

Armija


Attēls:DPRK_MiG-29.jpg
Valsts aizsardzības sistēmas augstākā institūcija ir Valsts aizsardzības komiteja, kuras vadītājs ir arī faktiskais valsts vadītājs.
Obligātais militārais dienests visiem iesaucamā vecumu sasniegušiem pilsoņiem, kuru veselība ļauj dienēt armijā. Kopējais militārpersonu skaits ir aptuveni 1 115 000 cilvēku. Sauszemes karaspēkā ir aptuveni 1 miljons militārpersonu (ieskaitot 87 000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku), Jūras kara spēkos — aptuveni 60 000 militārpersonu, Gaisa kara spēkos — 110 000 militārpersonu (ieskaitot 7000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku). Nepieciešamības gadījumā iespējams mobilizēt 7.7 miljonus rezervistu, no kuriem 6.6 miljoni ir Strādnieku-zemnieku sarkanās gvardes locekļi. Citos paramilitāros formējumos, robežapsardzē un sabiedriskās kārtības struktūrās esošie veido vēl aptuveni 180 000 bruņotu personu. Kopā sava militārā potenciāla uzturēšanai Ziemeļkoreja tērē 25-30% IKP.
Dienesta laiks sauszemes karaspēka daļās ir 5—12 gadi, jūras spēkos 5—10 gadi, bet Gaisa kara spēkos un pretgaisa aizsardzībā — 3—4 gadi.
Lielākā daļa armijas ir izvērsta gar demilitarizēto zonu, kas kalpo kā robeža ar Dienvidkoreju. Militārā stratēģija balstīta uz "aktīvās aizsardzības" koncepciju, saskaņā ar kuru ZKTA nevar tehniski stāties pretī Dienvidkorejai un tās sabiedrotajiem kā vienīgajam iespējamajam draudam, taču konflikta gadījumā tā var izvērst diversiju-partizānu kara taktiku, kas neitralizētu iebrucēju armijas tehnisko pārākumu.

Atsauces un paskaidrojumi

Ārējās saites


http://enlight.ru/camera/dprk/index_e.html Wandering Camera - North Korea
http://www.kcckp.net/ru/great/constitution.php Конституция КНДР на русском языке
Kategorija:Ziemeļkoreja
Kategorija:Āzijas valstis
ace:Korèa Utara
af:Noord-Korea
als:Nordkorea
am:ሰሜን ኮርያ
an:Coreya d'o Norte
ang:Norþcorēa
ar:كوريا الشمالية
arz:كوريا الشماليه
ast:Corea del Norte
az:Koreya Xalq Demokratik Respublikası
bar:Nordkorea
bat-smg:Šiaurės Kuoriejė
bcl:North Korea
be:Карэйская Народна-Дэмакратычная Рэспубліка
be-x-old:Карэйская Народна-Дэмакратычная Рэспубліка
bg:Северна Корея
bn:উত্তর কোরিয়া
bo:བྱང་ཀོ་རི་ཡ།
bpy:ঔয়াং কোরিয়া
br:Republik Poblel ha Demokratel Korea
bs:Sjeverna Koreja
bug:Korea Utara
bxr:Хойд Солонгос
ca:Corea del Nord
cbk-zam:Corea del Norte
ceb:Amihanang Korea
ckb:کۆریای باکوور
crh:Şimaliy Koreya
cs:Severní Korea
csb:Kòrejańskô Lëdowò-Demokratnô Repùblika
cy:Gogledd Corea
da:Nordkorea
de:Nordkorea
diq:Korya Zımey
dsb:Pódpołnocna Koreja
dv:އުތުރު ކޮރެއާ
dz:བྱང་ཀོ་རི་ཡ་
ee:North Korea
el:Βόρεια Κορέα
en:North Korea
eo:Nord-Koreio
es:Corea del Norte
et:Põhja-Korea
eu:Ipar Korea
ext:Corea el Norti
fa:کره شمالی
fi:Korean demokraattinen kansantasavalta
fiu-vro:Põh'a-Korea
fo:Norðurkorea
fr:Corée du Nord
frp:Corê du Nord
fy:Noard-Korea
ga:An Chóiré Thuaidh
gag:Poyraz Koreya
gan:朝鮮民主主義人民共和國
gd:Coirèa a Tuath
gl:Corea do Norte - 조선
gu:ઉત્તર કોરિયા
gv:Yn Chorea Twoaie
hak:Tsêu-siên Mìn-tsú Tsú-ngi Ngìn-mìn Khiung-fò-koet
haw:Kōlea ʻĀkau
he:קוריאה הצפונית
hi:उत्तर कोरिया
hif:North Korea
hr:Sjeverna Koreja
hsb:Sewjerna Koreja
ht:Kore dinò
hu:Észak-Korea
hy:Կորեայի Ժողովրդա-Դեմոկրատական Հանրապետություն
ia:Corea del Nord
id:Korea Utara
ie:Nord-Korea
ilo:Amianan a Korea
io:Nord-Korea
is:Norður-Kórea
it:Corea del Nord
ja:朝鮮民主主義人民共和国
jbo:berti zei .dcosyn
jv:Koréa Lor
ka:კორეის სახალხო დემოკრატიული რესპუბლიკა
kbd:КӀэрей Джылэр Демократ Республикэ
kk:Корей Халық Демократиялық Республикасы
kl:Korea Avannarleq
kn:ಉತ್ತರ ಕೊರಿಯಾ
ko:조선민주주의인민공화국
krc:Корей Халкъ-Демократ Республика
ksh:Nordkorea
ku:Korêya Bakur
kv:Корея Войтыр Демократия Республика
kw:Korea Gledh
la:Respublica Popularis Democratica Coreana
lad:Korea del Nord
lb:Demokratesch Volleksrepublik Korea
lez:Кореядин Халкьдинни-Демократиядин Республика
li:Noord-Korea
lmo:Corea del Nòrd
ln:Kore ya Nola
lt:Šiaurės Korėja
mg:Korea Avaratra
mi:Kōrea-ki-te-raki
mk:Демократска Народна Република Кореја
ml:ഉത്തര കൊറിയ
mn:Умард Солонгос
mr:उत्तर कोरिया
ms:Korea Utara
my:ကိုရီးယား ဒီမိုကရက်တစ် ပြည်သူ့သမ္မတနိုင်ငံ
na:Ripubrikit Engame Korea
nah:Corea Mictlāmpa
nap:Corea d%27%27o Nord
nds:Noordkorea
ne:उत्तर कोरिया
nl:Noord-Korea
nn:Nord-Korea
no:Nord-Korea
nov:Nord Korea
nv:Kolíya Bikéyah Náhookǫsjí Siʼánígíí
oc:Corèa del Nòrd
or:ପୂର୍ବ କୋରିଆ
os:Корейы Адæмон Демократон Республикæ
pam:Pangulung Korea
pap:Nort Korea
pih:North Koriya
pl:Korea Północna
pms:Coréa dël Nòrd
pnb:اتلا کوریا
ps:شمالي کوريا
pt:Coreia do Norte
qu:Chusun Runakapaq Runallaqta Republika
ro:Coreea de Nord
ru:Корейская Народно-Демократическая Республика
rw:Koreya y’Amajyaruguru
sa:उत्तर कोरिया
sah:Хоту Кэриэйэ
scn:Corea dû Nord
sco:North Korea
se:Davvi-Korea
sh:Demokratska Narodna Republika Koreja
simple:North Korea
sk:Kórejská ľudovodemokratická republika
sl:Severna Koreja
so:Waqooyiga Kuuriya
sq:Koreja e Veriut
sr:Северна Кореја
ss:IKhoriya leseNyakatfo
su:Koréa Kalér
sv:Nordkorea
sw:Korea Kaskazini
szl:Půłnocno Koryjo
ta:வடகொரியா
te:ఉత్తర కొరియా
tg:Куриёи Шимолӣ
th:ประเทศเกาหลีเหนือ
tk:Demirgazyk Koreýa
tl:Hilagang Korea
tpi:Not Koria
tr:Kuzey Kore
tt:Корея Халык Демократик Җөмһүрияте
udm:Корея Калык-Демократи Республика
ug:شىمالىي چاۋشيەن
uk:Корейська Народно-Демократична Республіка
ur:شمالی کوریا
uz:Koreya Xalq Demokratik Respublikasi
vec:Corea del Nord
vi:Cộng hòa Dân chủ Nhân dân Triều Tiên
vo:Nolüda-Koreyän
war:Amihanan nga Korea
wo:Kore gu Bëj-gànnaar
wuu:朝鲜民主主义人民共和国
xal:Солңһудин Улс Орн
xmf:ოორუე კორეა
yi:צפון קארעע
yo:Kòréà Àríwá
zh:朝鲜民主主义人民共和国
zh-classical:朝鮮民主主義人民共和國
zh-min-nan:Tiâu-sián
zh-yue:朝鮮民主主義人民共和國

Zambija


Zambija (, izrunā: ), oficiāli Zambijas Republika (''Republic of Zambia''), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Angola (1110 km), Kongo DR (1930 km), Malāvija (837 km), Mozambika (419 km), Namībija (233 km), Tanzānija (338 km), Zimbabve (797 km).

Vēsture


Deivids Livingstons 1855. gadā bija pirmais baltais cilvēks, kas redzēja Zambezi upes ūdenskritumu, ko viņš par godu Viktorija (Lielbritānija) nosauca par Viktorijas ūdenskritums.
Attēls:Victoria5.jpg
1888. gadā Sesils Rods no vietējiem cilšu vadoņiem ieguva minerālu izpētes tiesības. Tajā pašā gadā Ziemeļrodēzija (Zambija) un Dienvidrodēzija (Zimbabve) tika pasludinātas par Britu impērijas interešu zonu. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli tika pasludināta par Britu protektorātu.
1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malavi) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā. Federācija, kuras mērķis bija mēģināt saglabāt balto ieceļotāju kontroli, nebija dzīvotspējīga. 1962. gada vēlēšanās uzvarēja āfrikāņu partijas. 1963. gada 31. decembrī federācija beidza pastāvēt un Ziemeļrodēzija kļuva par Zambijas republiku 1964. gada 24. oktobrī.

Neatkarība


Pēc neatkarības iegūšanas, neskatoties uz minerālvielu bagātību, Zambijai nācās saskarties ar izglītotu ierēdņu trūkuma problēmu.
Netrūka problēmu arī ar kaimiņvalstīm. Dienvidrodēzija pasludināja neatkarību, un tajā ar spēka palīdzību pie varas turējās balto ieceļotāju minoritāte. Mozambika un Angola joprojām bja Portugāles kolonijas. Namībiju kontrolēja Dienvidāfrikas republika. Nav pārsteidzoši, ka Zambija aktīvi atbalstīja kaimiņvalstu neatkarības cīnītājus.
1970. gadu beigās Mozambika, Angola un Zimbabve ieguva neatkarību. Taču jaunās kaimiņvalstis plosīja pilsoņu karš. Zambijas galvenās eksportpreces — varš — cena kritās, un valsts sāka aizņemties līdzekļus no starptautiskajām bankām.

Politika


Kenets Kaunda bija Zambijas līderis no 1964. līdz 1991. gadam. Viņš vadīja valsts neatkarības kustību. 1959. gadā viņš izveidoja Apvienoto Nacionālās Neatkarības Partiju.
Attēls:Kenneth Kaunda 1978.jpg
Līdz 1972. gadam Zambijā pastāvēja daudzpartiju sistēma ar trim galvenajām partijām. 1973. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija un izveidota vienpartijas valsts. Vienīgā partija valstī bija Apvienotā Nacionālās Neatkarības Partija, kuras centrālā komiteja faktiski vadīja valsti.
Pēc demonstrācijām 1990. gada decembrī prezidents Kenets Kaunda atcēla vienpartijas sistēmu, un valstī atkal tika nodibināta daudzpartiju sistēma.

Atsauces


Kategorija:Zambija
af:Zambië
als:Sambia
am:ዛምቢያ
an:Zambia
ar:زامبيا
arz:زامبيا
ast:Zambia
az:Zambiya
bat-smg:Zambėjė
bcl:Sambya
be:Замбія
be-x-old:Замбія
bg:Замбия
bjn:Zambia
bm:Zanbia
bn:জাম্বিয়া
bo:ཛམ་བི་ཡ།
bpy:জাম্বিয়া
br:Zambia
bs:Zambija
ca:Zàmbia
ce:Замби
ceb:Zambia
chy:Zambia
ckb:زامبیا
crh:Zambiya
cs:Zambie
cv:Замби
cy:Zambia
da:Zambia
de:Sambia
diq:Zambiya
dsb:Sambija
dv:ޒެމްބިއާ
ee:Zambia
el:Ζάμπια
en:Zambia
eo:Zambio
es:Zambia
et:Sambia
eu:Zambia
ext:Zámbia
fa:زامبیا
fi:Sambia
fiu-vro:Sambia
fo:Sambia
fr:Zambie
frp:Zambie
fy:Sambia
ga:An tSaimbia
gag:Zambiya
gd:Saimbia
gl:Zambia
gv:Yn Tambia
hak:Tsan-pí-â
he:זמביה
hi:ज़ाम्बिया
hif:Zambia
hr:Zambija
hsb:Sambija
ht:Zanbi
hu:Zambia
hy:Զամբիա
id:Zambia
ie:Zambia
ilo:Zambia
io:Zambia
is:Sambía
it:Zambia
ja:ザンビア
jbo:zambias
jv:Zambia
ka:ზამბია
kaa:Zambiya
kg:Zambia
kk:Замбия
km:ប្រទេសហ្សំប៊ី
ko:잠비아
ku:Zambiya
kw:Zambi
la:Zambia
lb:Sambia
li:Zambia
lij:Zambia
lmo:Zambia
ln:Zambia
lt:Zambija
ltg:Zambeja
mk:Замбија
ml:സാംബിയ
mn:Замби
mr:झांबिया
mrj:Замби
ms:Zambia
mt:Żambja
my:ဇမ်ဘီယာနိုင်ငံ
mzn:زامبیا
nah:Zambia
nds:Sambia
nl:Zambia
nn:Zambia
no:Zambia
nov:Zambia
nso:Zambia
ny:Zambia
oc:Zambia
or:ଜାମ୍ବିଆ
os:Замби
pam:Zambia
pap:Zambia
pl:Zambia
pms:Zambia
pnb:زیمبیا
ps:زېمبيا
pt:Zâmbia
qu:Sambya
ro:Zambia
ru:Замбия
rw:Zambiya
sa:जाम्बिया
sah:Замбия
sc:Zàmbia
scn:Zambia
sco:Zambie
se:Zámbia
sg:Zambïi
sh:Zambija
simple:Zambia
sk:Zambia
sl:Zambija
sn:Zambia (nyika)
so:Saambiya
sq:Zambia
sr:Замбија
ss:IZambiya
stq:Sambia
su:Zambia
sv:Zambia
sw:Zambia
szl:Zambijo
ta:சாம்பியா
te:జాంబియా
tg:Замбия
th:ประเทศแซมเบีย
ti:ዛምቢያ
tl:Sambya
tn:Zambia
tr:Zambiya
ts:Zambia
tt:Замбия
tum:Zambia
ug:زامبىيە
uk:Замбія
ur:زیمبیا
uz:Zambiya
vec:Zanbia
vi:Zambia
vo:Zambiyän
war:Zambia
wo:Saambi
wuu:赞比亚
xal:Замбудин Орн
yi:זאמביע
yo:Sámbíà
zh:赞比亚
zh-classical:尚比亞
zh-min-nan:Zambia
zh-yue:贊比亞
zu:IZambiya

Vikipēdija:Pamācība (Diskusiju lapas)

Diskusiju lapas


Viena no nozīmīgākajām Vikipēdijas īpašībām ir iespēja pārspriest rakstus un citus jautājumus ar citiem vikipēdiešiem.
Ja vēlies uzdot jautājumu par kādu rakstu vai varbūt tev ir kāds iebildums vai komentārs, tu vari to ierakstīt tā raksta Vikipēdija:Diskusiju lapa. Lai to izdarītu, spied uz saites diskusija lappuses augšpusē. Tas nekas, ka tā saite varbūt ir sarkanā krāsā – tas nozīmē tikai to, ka diskusija vēl nav sākta, un tev ir visas iespējas būt pirmajam.
Kad tu pievieno jaunu komentāru, raksti to diskusiju lapas apakšā. Izņēmums būtu atbilde uz kāda cita piezīmi vai jautājumu, tādā gadījumā pievieno savu sakāmo tieši zem tā komentāra. Lai tavs komentārs atšķirtos no citiem komentāriem, raksti to ar atkāpi – to dara, rindkopas sākumā rakstot kolu (<tt>:</tt>).
Ļoti ieteicams ir parakstīt savu komentāru. Lai nebūtu jāraksta pilns vārds, vienkāršības labad tu vari parakstīties, rakstot <tt><nowiki>~~~</nowiki></tt> (3 tildes zīmes, kas parasti atrodamas klaviatūras kreisajā augšējā stūrī), un lapas gatavajā tekstā tās automātiski tiks pārvērstas par tavu lietotājvārdu, ja būsi ielogojies. Tomēr ieteicams parakstīties ar 4 tildēm (<tt><nowiki>~~~~</nowiki></tt>), šajā gadījumā būs redzams ne vien tavs lietotājvārds, bet arī ieraksta veikšanas laiks (skat. piemērus zemāk). Lielākā daļa no mums izmanto parakstu ar 4 tildēm, lai būtu redzams ieraksta datums un laiks – tas ļauj vieglāk sekot diskusiju gaitai.
Lietotājvārdu tu vari iegūt, piereģistrējoties kā Special:Userlogin (to vari izdarīt dažos mirkļos un tas ir bez maksas). Ja nebūsi ielogojies, tava paraksta vietā būs redzama tava datora IP adrese.

Atkāpes


Atkāpes ievērojami uzlabo diskusijas izkārtojumu un līdz ar to arī tās uztveršanu. Parasti tu rakstītu atbildi ar atkāpi, kas ir vienu līmeni tālāk no malas, nekā tās personas komentārs, kurai tu atbildi.
Vikipēdijā ir iespējamas vairāku veidu atkāpes:

Vienkāršas atkāpes


Visvienkāršāk atkāpi var ievietot, rakstot kols (<tt>:</tt>) rindkopas sākumā, kā jau iepriekš minējām. Jo vairāk kolus tu ierakstīsi, jo tālāka būs tava atkāpe. Sākot jaunu rindkopu (piespiežot Enter), atkal jāraksta tikpat daudz koli, ja gribi turpināt iepriekš teikto.
Piemēram:
:<tt>Šis teksts ir pašā kreisajā malā.</tt>
:<tt><nowiki>:</nowiki>Šis teksts ir ar vienu atkāpi.</tt>
:<tt><nowiki>::</nowiki>Šis teksts ir ar vēl vienu atkāpi.</tt>
un tas izskatās šādi:
: Šis teksts ir pašā kreisajā malā.
:: Šis teksts ir ar vienu atkāpi.
::: Šis teksts ir ar vēl vienu atkāpi.

Saraksts pa punktiem


Atkāpi vari arī izveidot ar punktiem, kādus parasti izmanto sarakstos. Lai ievietotu tādu punktu, rindkopas sākumā raksti zvaignīti jeb asterisku (<tt>*</tt>). Līdzīgi kā ar koliem, jo vairāk zvaigznīšu, jo tālāk no kreisās malas būs “punktētā” rindkopa.
Īss piemērs:
:<tt><nowiki>*</nowiki>Saraksta pirmais punkts</tt>
:<tt><nowiki>*</nowiki>Saraksta otrais punkts</tt>
:<tt><nowiki>
</nowiki>Otrā punkta apakšpunkts</tt>
:<tt><nowiki>*</nowiki>Vai tas nav aizraujoši!</tt>
Un tas izskatīsies šādi:
:
Saraksta pirmais punkts
:
Saraksta otrais punkts
:
Otrā punkta apakšpunkts
:
Vai tas nav aizraujoši!

Numurētas rindkopas


Tu vari veidot arī numurētas rindkopas vai arī vienkārši numurētus sarakstus. Lai to izveidotu, raksti “restīti” (<tt>#</tt>). To bieži vien izmanto aptaujās un balsojot. Arī šajā gadījumā tu vari rakstīt vairākas restītes, lai norādītu zemāka līmeņa numerāciju.
Piemērs:
:<tt><nowiki>#</nowiki>Pirmais punkts</tt>
:<tt><nowiki>#</nowiki>Otrais punkts</tt>
:<tt><nowiki>##</nowiki>Otrā punkta apakšpunkts</tt>
:<tt><nowiki>#</nowiki>Trešais punkts</tt>
Un rezultāts:
:# Pirmais punkts
:# Otrais punkts
:## Otrā punkta apakšpunkts
:# Trešais punkts

Diskusijas piemērs


Šādi izskatās labi noformēta diskusija:
Čau! Man ir jautājums par šo rakstu. Es diezgan pārliecināts, ka violetie ziloņi dzīvo tikai Ņujorkā! Vikipēdija:User page 02:49, 10. decembrī, 2003 (UTC)
:Vispār, kad es pēdējo reizi biju Ņujorkā, tie ziloņi, kurus es redzēju, biju zaļā krāsā. — Vikipēdija:User page 17:28, 11. decembrī, 2003 (UTC)
::Vai tavam apgalvojumam ir kāds pierādījums? Vikipēdija:User page 20:53, 11. decembrī, 2003 (UTC)
:::Es atradu, ka šie ziloņu žurnāli apstiprina manus uzskatus:
:::
“Ziloņu Mēnešraksts”
:::
“Ziloņu pasaule”
:::— Vikipēdija:User page 19:09, 12. devembrī, 2003 (UTC)
:Es dzīvoju Austrālijā un pie mums ziloņi izskatās pēc ķenguriem! Lūk, šie cilvēki to apstiprinās: Vikipēdija:User page 17:28, 14. decembrī, 2003 (UTC)
:# Vikipēdija:User page 01:22, 15. decembrī, 2003 (UTC)
:# Vikipēdija:User page 05:41, 15. decembrī, 2003 (UTC)
:# Vikipēdija:User page 18:39, 27. janvārī 2004 (UTC)
<div style="float:left; align:left; margin-top: -1.5em; background-color: #f5faff; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #cee0f2;">Spēlēšanās notiek Vikipēdijas diskusija:Pamācība (Diskusiju lapas)</div>
<noinclude>
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Ņem vērā) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div></noinclude>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
ar:ويكيبيديا:دروس (صفحات النقاش)
bg:Уикипедия:Наръчник/Беседи
ca:Viquipèdia:Guia bàsica/Discussió
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری (پەڕەکانی لێدوان)
cs:Wikipedie:Průvodce (diskuse)
cy:Wicipedia:Tiwtorial (Tudalennau sgwrs)
de:Wikipedia:Tutorial/5
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Σελίδες συζήτησης
en:Wikipedia:Tutorial/Talk pages
es:Ayuda:Tutorial (páginas de discusión)
et:Juhend:Õppekäik (Arutelulehed)
gl:Wikipedia:Guía/Páxinas de conversa
hi:विकिपीडिया:स्वशिक्षा/संवाद पृष्ठ
hr:Wikipedija:Tečaj (Stranice za razgovor)
hu:Wikipédia:Az első lépések (vitalapok)
id:Wikipedia:Tutorial (Halaman pembicaraan)
it:Aiuto:Tutorial/Discussione
ja:Wikipedia:チュートリアル ノートページ
jv:Wikipedia:Tutorial (Kaca dhiskusi)
ka:ვიკიპედია:მასწავლებელი (განხილვა)
ko:위키백과:길라잡이 (토론 페이지)
nl:Wikipedia:Snelcursus/Overlegpagina's
ps:ويکيپېډيا:ځان زده کړه (د بحث مخونه)
pt:Ajuda:Tutorial/Discussão
ro:Wikipedia:Ghid (Pagini de discuție)
sco:Wikipedia:Lessons (Collogue pages)
sh:Wikipedia:Kurs/Tečaj (Stranice za razgovor)
sk:Wikipédia:Príručka/Diskusie
so:Wikipedia:Tutorial (Talk pages)
sr:Википедија:Упутства/Именски простори
te:వికీపీడియా:పాఠం (చర్చాపేజీలు)
th:วิกิพีเดีย:สอนการใช้งาน (หน้าพูดคุย)
ur:منصوبہ:آموختار (بات چیت)
zh:Wikipedia:使用指南/对话页

Vjetnama


Vjetnama (Việt Nam), oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika, ir valsts Indoķīnas pussala. Ziemeļos robežojas ar Ķīna, ziemeļrietumos ar Laosa, dienvidrietumos ar Kambodža un austrumos ar Dienvidķīnas jūra.
Vjetnamas iedzīvotāju skaits pārsniedz 85 miljonus un tā ir 13 visapdzīvotākā valsts pasaulē.
2006. gadā ekonomikas pieaugums bija 8,17%.

Skatīt arī


Vjetnamas pilsētu uzskaitījums

Atsauces


Kategorija:ASEAN dalībvalstis
Kategorija:Āzijas valstis
Kategorija:Vjetnama
ace:Viètnam
af:Viëtnam
ak:Vietnam
als:Vietnam
am:ቬት ናም
an:Vietnam
ang:Fietnam
ar:فيتنام
arz:فييتنام
ast:Vietnam
av:Вьетнам
ay:Vietnam
az:Vyetnam
ba:Вьетнам
bar:Vietnam
bat-smg:Vietnams
bcl:Bietnam
be:В'етнам
be-x-old:Віетнам
bg:Виетнам
bi:Vietnam
bjn:Vietnam
bm:Vietnam
bn:ভিয়েতনাম
bo:ཝི་ཏི་ནམ།
bpy:ভিয়েতনাম
br:Viêt Nam
bs:Vijetnam
bug:Vietnam
bxr:Вьетнам
ca:Vietnam
cbk-zam:Vietnam
cdo:Yue Nam
ce:Вьетнам
ceb:Vietnam
ch:Vietnam
chy:Vietnam
ckb:ڤیێتنام
crh:Vyetnam
cs:Vietnam
csb:Wietnam
cv:Вьетнам
cy:Fietnam
da:Vietnam
de:Vietnam
diq:Vietnam
dsb:Vietnam
dv:ވިއެޓުނާމު
ee:Vietnam
el:Βιετνάμ
eml:Vietnam
en:Vietnam
eo:Vjetnamio
es:Vietnam
et:Vietnam
eu:Vietnam
ext:Vietnam
fa:ویتنام
ff:Vietnam
fi:Vietnam
fiu-vro:Vietnam
fo:Vjetnam
fr:Viêt Nam
frp:Viêt Nam
frr:Vietnam
fur:Vietnam
fy:Fietnam
ga:Vítneam
gag:Vyetnam
gan:越南
gd:Bhiet-Nam
gl:Vietnam - Việt Nam
gn:Vietnam
gu:વિએટનામ
gv:Yn Vietnam
hak:Ye̍t-nàm
haw:Wiekanama
he:וייטנאם
hi:वियतनाम
hif:Vietnam
hr:Vijetnam
hsb:Vietnam
ht:Vyetnam
hu:Vietnam
hy:Վիետնամ
ia:Vietnam
id:Vietnam
ie:Viet-Nam
ik:Vietnam
ilo:Bietnam
io:Vietnam
is:Víetnam
it:Vietnam
ja:ベトナム
jbo:vietnam
jv:Viètnam
ka:ვიეტნამი
kaa:Vietnam
kab:Vietnam
kg:Vietnam
ki:Vietnam
kk:Вьетнам
kl:Vietnam
km:វៀតណាម
kn:ವಿಯೆಟ್ನಾಮ್
ko:베트남
krc:Вьетнам
ksh:Vietnam
ku:Viyetnam
kv:Вьетнам
kw:Vietnam
ky:Вьетнам
la:Vietnamia
lad:Vietnam
lb:Vietnam
lez:Вьетнам
li:Vietnam
lij:Vietnam
lmo:Vietnam
ln:Vietnami
lo:ປະເທດຫວຽດນາມ
lt:Vietnamas
ltg:Vjetnams
map-bms:Vietnam
mdf:Виетнам
mhr:Вьетнам
mi:Whitināmu
mk:Виетнам
ml:വിയറ്റ്നാം
mn:Вьетнам
mr:व्हियेतनाम
ms:Vietnam
mt:Vjetnam
mwl:Bietname
my:ဗီယက်နမ်နိုင်ငံ
mzn:ویتنام
na:Bitinam
nah:Vietnam
nap:Vietnam
nds:Vietnam
nds-nl:Vietnam
nl:Vietnam
nn:Vietnam
no:Vietnam
nov:Vietnam
nrm:Vietnam
nso:Vietnam
nv:Biʼednam
oc:Vietnam
om:Veetinaam
or:ଭିଏତନାମ
os:Вьетнам
pag:Vietnam
pam:Vietnam
pap:Vietnam
pcd:Vietnam
pdc:Vietnam
pfl:Vietnam
pih:Wiyetnaam
pl:Wietnam
pms:Vietnam
pnb:ویتنام
pnt:Βιετνάμ
pt:Vietname
qu:Witnam
rm:Vietnam
rn:Vietnam
ro:Vietnam
roa-rup:Vietnam
roa-tara:Vietnam
ru:Вьетнам
rue:Вєтнам
rw:Viyetinamu
sa:वियतनाम
sah:Вьетнам
sc:Vietnam
scn:Vietnam
sco:Vietnam
se:Vietnam
sh:Vijetnam
si:වියට්නාමය
simple:Vietnam
sk:Vietnam
sl:Vietnam
sm:Vietnam
sn:Vietnam
so:Fiyetnam
sq:Vietnami
sr:Вијетнам
srn:Vi-etnam
ss:IViyethina
st:Vietnam
stq:Vietnam
su:Viétnam
sv:Vietnam
sw:Vietnam
szl:Wjetnam
ta:வியட்நாம்
te:వియత్నాం
tet:Vietname
tg:Ветнам
th:ประเทศเวียดนาม
tk:Wýetnam
tl:Biyetnam
tpi:Vietnam
tr:Vietnam
tt:Вьетнам
tum:Vietnam
tw:Vietnam
udm:Вьетнам
ug:ۋيېتنام
uk:В'єтнам
ur:ویتنام
uz:Vyetnam
ve:Viëtnam
vec:Vietnam
vep:Vjetnam
vi:Việt Nam
vls:Vietnam
vo:Vietnamän
wa:Vietnam
war:Vietnam
wo:Wiyetnaam
wuu:越南
xal:Вьетдин Орн
yi:וויעטנאם
yo:Fiẹtnám
za:Yiednamz
zea:Vietnam
zh:越南
zh-classical:越南
zh-min-nan:Oa̍t-lâm
zh-yue:越南
zu:IViyetnami

Venecuēla


Venecuēlas Bolivāra Republika (spāņu valoda ''República Bolivariana de Venezuela'') ir vidēji attīstīta valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Rietumos tā robežojas ar Kolumbija, dievidos - ar Brazīlija, bet austrumos - ar Gajana. No ziemeļiem to apskalo Karību jūra. Netālu no Venecuēlas krastiem atrodas Aruba, Nīderlandes Antīļu salas un Trinidāda un Tobāgo. Galvenā ekonomikas nozare - naftas ieguve.

Venecuēlas vēsture


Pirms spāņi ierašanās, teritorijas piekrastē un Orinoko upes krastos dzīvoja vairākas indiāņi ciltis. 1498.gadā piekrasti atklāja Kristofors Kolumbs. Ap 1500. gadu cita spāņu ekspedīcija atklāja Marakaibo ezers ezeru, kur ievēroja vietējo iedzīvotāju uz pāļiem celtās būdas un nosauca piekrasti par ''Mazo Venēciju'' ( ''Venezuela'' ). 16.gs. konkistadori bija iekarojuši visu Venecuēlas teritoriju, tomēr spāņi to neuzskatīja par nozīmīgu koloniju. 1811.gadā Venecuēla deklarēja neatkarību, bet vēl līdz 1821. gadam turpinājās Neatkarības karš spāņu kolonijās Amerikā Simons Bolivārs vadībā. No 1819. līdz 1830. gadam ietilpa Lielkolumbija. 19. un 20. gs Venecuēlas vēsture ir bagāta ar apvērsumiem, nemieriem, diktatūrām, tomēr kopš 1958. gada Venecuēlā ir demokrātija. Kopš 1998. gada prezidents ir Ugo Čavess - viens no vispretrunīgāk vērtētajiem mūsdienu valstsvīriem.
Kategorija:Dienvidamerikas valstis
Kategorija:Venecuēla
ace:Vènèzuèla
af:Venezuela
als:Venezuela
am:ቬኔዝዌላ
an:Venezuela
ang:Feneswela
ar:فنزويلا
arc:ܒܢܙܘܝܠܐ
arz:فنيزويلا
ast:Venezuela
av:Венесуэла
ay:Winïxwila
az:Venesuela
bar:Venezuela
bat-smg:Venesoela
bcl:Benesuela
be:Венесуэла
be-x-old:Вэнэсуэла
bg:Венецуела
bi:Venezuela
bm:Venezuela
bn:ভেনেজুয়েলা
bo:ཝེ་ནེ་ཟུའེ་ལ།
bpy:ভেনেজুয়েলা
br:Venezuela
bs:Venecuela
ca:Veneçuela
cbk-zam:Venezuela
ce:Венесуэла
ceb:Venezuela
ckb:ڤێنیزوێلا
co:Venezuela
crh:Venesuela
cs:Venezuela
cv:Венесуэла
cy:Venezuela
da:Venezuela
de:Venezuela
diq:Venezuela
dsb:Venezuela
dv:ވެނެޒުއޭލާ
ee:Venezuela
el:Βενεζουέλα
eml:Venesüela
en:Venezuela
eo:Venezuelo
es:Venezuela
et:Venezuela
eu:Venezuela
ext:Veneçuela
fa:ونزوئلا
fi:Venezuela
fiu-vro:Venezuela
fo:Venesuela
fr:Venezuela
frp:Venezuèla
frr:Venezuela
fur:Venezuela
fy:Fenezuëla
ga:Veiniséala
gag:Venesuela
gd:A' Bheiniseala
gl:Venezuela
gn:Venesuéla
gu:વેનેઝુએલા
gv:Yn Veneswaaley
he:ונצואלה
hi:वेनेज़ुएला
hif:Venezuela
hr:Venezuela
hsb:Venezuela
ht:Venezwela
hu:Venezuela
hy:Վենեսուելա
ia:Venezuela
id:Venezuela
ie:Venezuela
ilo:Venezuela
io:Venezuela
is:Venesúela
it:Venezuela
ja:ベネズエラ
jbo:benesuel
jv:Venezuela
ka:ვენესუელა
kbd:Венесуэлэ
kk:Венесуэла
kn:ವೆನೆಜುವೆಲಾ
ko:베네수엘라
krc:Венесуэла
ku:Venezuêla
kw:Veneswela
la:Venetiola
lad:Venezuela
lb:Venezuela
li:Venezuela
lij:Venezuela
lmo:Venezuela
ln:Venezwela
lt:Venesuela
ltg:Venecuela
mdf:Венезуела
mg:Venezoela
mhr:Венесуэла
mk:Венецуела
ml:വെനിസ്വേല
mn:Венесуэл
mr:व्हेनेझुएला
mrj:Венесуэла
ms:Venezuela
mt:Veneżwela
my:ဗင်နီဇွဲလားနိုင်ငံ
mzn:ونزوئلا
nah:Venezuela
nap:Venezuela
nds:Venezuela
ne:भेनेजुएला
nl:Venezuela
nn:Venezuela
no:Venezuela
nov:Venezuela
nrm:Vénézuéla
nv:Táłkááʼ Bighan Dineʼé Bikéyah
oc:Veneçuèla
or:ଭେନେଜୁଏଲା
os:Венесуэлæ
pag:Venezuela
pam:Beneswela
pap:Venezuela
pl:Wenezuela
pms:Venessuela
pnb:وینزویلا
pt:Venezuela
qu:Winisuyla
rm:Venezuela
rmy:Venezuela
rn:Venezuela
ro:Venezuela
roa-rup:Venetsuela
roa-tara:Venezuela
ru:Венесуэла
rue:Венеcуела
rw:Venezuwela
sa:वेनेज्वेला
sah:Венесуэла
scn:Venezzuela
sco:Venezuela
se:Venezuela
sh:Venezuela
simple:Venezuela
sk:Venezuela
sl:Venezuela
sm:Venesuela
so:Fanansuwela
sq:Venezuela
sr:Венецуела
srn:Venswelikondre
su:Vénézuéla
sv:Venezuela
sw:Venezuela
szl:Wynezuela
ta:வெனிசுவேலா
tet:Venezuela
tg:Венесуэла
th:ประเทศเวเนซุเอลา
tk:Wenesuela
tl:Beneswela
tr:Venezuela
tt:Венесуэла
ug:ۋېنېسۇئېلا
uk:Венесуела
ur:وینیزویلا
uz:Venezuela
ve:Venezuela
vec:Venesueła
vi:Venezuela
vo:Venesolän
wa:Venezwela
war:Venezuela
wo:Benesuwela
wuu:委内瑞拉
xal:Боливара Венесулмудин Орн
yi:ווענעזועלע
yo:Fenesuela
zh:委內瑞拉
zh-classical:委內瑞拉
zh-min-nan:Venezuela
zh-yue:委內瑞拉
zu:Venezuela

Vatikāns


Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts, arī Svētais krēsls (, ) ir pilsētvalsts Romas centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda Romas pāvests. Valsts iekārta ir teokrātija. Apkārt Vatikānam ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.
Valstij ir sava radiostacija, kas raida 30 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".

Kultūras objekti


Vatikāna dārzi - aizņem 1/3 daļu no valsts teritorijas, un ir atvērti apmeklētājiem gida pavadībā.
Grotas jeb pāvestu kapenes.
Sv. Pētera pēda, kuru XIII gadsimtā izveidoja Arnolfo di Kambio.
Mikelandželo skulptūra “Pieta” jeb “Sāpju dievmāte”, radīta 1499. gadā (ēc 1972. gadā izdarītā uzbrukuma aizsegta ar bruņustiklu).
Etrusku muzejs - etrusku un romiešu priekšteču kultūras mantojuma kolekcija no Etrūrijas un grieķu kolonijām Itālijas dienvidos.
Karšu galerija - aplūkojamas ap 40 no baznīcas teritoriju kartēm.
Ēģiptiešu muzejs.
Pija un Klementa muzejs - skaistāko klasisko statuju kolekcija, tostarp “Belvederas Apollons”.
Reliģiskajos svētkos valsts mēdz būt slēgta apmeklētājiem no malas.

Klimats


Subtropisks Vidusjūras klimats. Vasaras ir karstas un sausas, vidējā jūlija temperatūra ir +26&nbsp;°C, ziemas ir siltas un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Lietaināks u nvēsāks periods mēdz būt no septembra līdz maijam.

Vatikāna armija


Attēls:MW-Vatican.jpg
Šveices gvarde - atbildīga par Vatikāna un Pāvests drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu.
Pāvests Jūlijs II 1505. gadā lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (Kaspar von Silenen) vadībā devās uz Roma kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī.
Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās šveices gvardi bija 1527. gada 6. maijā, kad 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri, krita cīņā ar Svētās Romas impērijas imperatora Kārlis V karaspēku, kas bija iebrucis Romā.
Gadsimtu gaitā gvardu skaits ir mainījies. Mūsdienās armijas maksimums ir simts kareivji. Gvardiem ir jāpieder Romas katoļu baznīcai, viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174 centimetrus gariem.

Vēsture


Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā Romas teritorija (''ager vaticanus'') vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms kristietības rašanās.
326. gadā tika uzcelta Konstantīns Lielais bazilika virs tradicionāli pirmā pāvests Sv. Pēteris kapa.
Pāvesti kā Pāvesta valsts galvas bija apkārtējo zemju valdnieki līdz pat XIX gadsimta vidum, kad nodibinājās Itālijas valsts, bet pāvests, protestēdams pret savu zemju sagrābšanu, atradās t.s. Laterāna gūsts.
Situāciju atrisināja Laterāna līgumi 1929. gadā starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi Benito Musolini, kura rezultātā tika nodibināts Vatikāns.

Skatīt arī


Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums

Atsauces

Ārējās saites


http://www.vatican.va/ Sancta Sedes
http://www.vaticanstate.va/IT/homepage.htm Stato della Città del Vaticano
http://www.vaticanart.com Mākslas objekti Vatikānā
http://www.vaticanhistory.de Vatikāna vēsture
http://www.radiovaticana.org Vatikāna radio
Kategorija:Vatikāns
Kategorija:Eiropas valstis
ace:Vatikan
af:Vatikaanstad
als:Vatikan
am:ቫቲካን ከተማ
an:Ciudat d'o Vaticano
ang:Faticanburg
ar:الفاتيكان
arc:ܡܕܝܢܬܐ ܕܘܛܝܩܢ
arz:مدينة الڤاتيكان
ast:Vaticanu
az:Vatikan
bar:Vatikanstod
bat-smg:Vatikans
bcl:Ciudad nin Vaticano
be:Ватыкан
be-x-old:Ватыкан
bg:Ватикан
bi:Vatican Siti
bn:ভ্যাটিকান সিটি
bo:ཝ་ཏི་ཀན་གྲོང་ཁྱོར།
bpy:ভ্যাটিকান সিটি
br:Keoded ar Vatikan
bs:Vatikan
ca:Ciutat del Vaticà
cbk-zam:Ciudad del Vaticano
ce:Ватикан
ceb:Dakbayan sa Batikano
ckb:ڤاتیکان
co:Cità di u Vaticanu
crh:Vatikan
cs:Vatikán
csb:Watikan
cu:Ватиканъ
cv:Ватикан
cy:Y Fatican
da:Vatikanstaten
de:Vatikanstadt
diq:Vatikan
dsb:Vatikańske město
dv:ވެޓިކަން ސިޓީ
dz:བ་ཊི་ཀཱན།
ee:Vatican City
el:Βατικανό
eml:Sitê dal Vaticân
en:Vatican City
eo:Vatikano
es:Ciudad del Vaticano
et:Vatikan
eu:Vatikano Hiria
ext:Ciá del Vaticanu
fa:واتیکان
fi:Vatikaanivaltio
fiu-vro:Vatikan
fo:Vatikanið
fr:Vatican
frp:Vatican
frr:Watikaanstääd
fur:Citât dal Vatican
fy:Fatikaanstêd
ga:Cathair na Vatacáine
gag:Vatikan
gd:Cathair na Bhatacain
gl:Cidade do Vaticano - Civitas Vaticana
gn:Táva Vatikano
gv:Ard-valley yn Phaab
haw:Wakikana
he:קריית הוותיקן
hi:वैटिकन नगर
hif:Vatican City
hr:Vatikan
hsb:Vatikanske město
ht:Vatikan
hu:Vatikán
hy:Վատիկան
ia:Citate Vatican
id:Vatikan
ie:Vaticano
ilo:Siudad ti Batikano
io:Vatikano
is:Vatíkanið
it:Città del Vaticano
ja:バチカン
jv:Vatikan
ka:ვატიკანი
kaa:Vatikan
kbd:Ватикан
kg:Vatican
kk:Ватикан
kl:Vatikani
kn:ವ್ಯಾಟಿಕನ್ ನಗರ
ko:바티칸 시국
koi:Ватикан
krc:Ватикан
ksh:Vatikan
ku:Vatîkan
kv:Ватикан
kw:Cita Vatikan
ky:Ватикан
la:Civitas Vaticana
lad:Sivdad del Vatikano
lb:Vatikanstad
li:Vaticaanstad
lij:Çittæ do Vatican
lmo:Cità del Vatican
ln:Vatikáni
lt:Vatikanas
ltg:Vatikans
mhr:Ватикан
mi:Poho o Pita
mk:Ватикан
ml:വത്തിക്കാൻ നഗരം
mn:Ватикан
mr:व्हॅटिकन सिटी
ms:Kota Vatican
mt:Belt tal-Vatikan
mwl:Baticano
my:ဗာတီကန်စီးတီး
na:Batikan
nah:Āltepētl in Vaticano
nap:Cità d%27%27o Vaticano
nds:Vatikaan
nds-nl:Vaticaanstad
ne:भ्याटिकन सिटी
nl:Vaticaanstad
nn:Vatikanstaten
no:Vatikanstaten
nov:Vatikan Urbe
nrm:Vatican
nv:Bádikin Sídii
oc:Vatican
or:ଭାଟିକାନ ସିଟି
os:Ватикан
pa:ਵੈਟੀਕਨ ਸਿਟੀ
pam:Lakanbalen ning Baticanu
pap:Siudad Vatikano
pfl:Wadigaan
pih:Watikan Citii
pl:Watykan
pms:Sità dël Vatican
pnb:ویٹیکن
pnt:Βατικανό
ps:واټيکان ښار
pt:Vaticano
qu:Watikanu llaqta
rm:Citad dal Vatican
rmy:Vatican
ro:Vatican
roa-rup:Vatican
roa-tara:Cetate d'u Vaticane
ru:Ватикан
rue:Ватікан
rw:Vatikani
sa:वैटिकन
sah:Ватикан
sc:Tzitade de su Vaticanu
scn:Cità dû Vaticanu
sco:Vatican Ceety
se:Vatikána
sh:Vatikan
si:වතිකානුව
simple:Vatican City
sk:Vatikán
sl:Vatikan
so:Faatikan
sq:Vatikani
sr:Ватикан
ss:IVathikhi
stq:Vatikanstääd
su:Vatikan
sv:Vatikanstaten
sw:Vatikani
szl:Watykůn
ta:வத்திக்கான் நகர்
te:వాటికన్ నగరం
tet:Vatikanu
tg:Вотикон
th:นครรัฐวาติกัน
tk:Watikan
tl:Lungsod ng Batikano
tr:Vatikan
tt:Ватикан
udm:Ватикан
ug:Watikan Shehiri
uk:Ватикан
ur:ویٹیکن سٹی
uz:Vatikan shahri
vec:Sità del Vatican
vep:Vatikan
vi:Thành Vatican
vls:Vaticoanstad
vo:Vatikän
war:Syudad han Vaticano
wo:Watikaa
wuu:梵蒂冈
xal:Ватикан Балһсн
xmf:ვატიკანი
yi:וואטיקאן
yo:Ìlú Vatikan
zea:Vaticaânstad
zh:梵蒂冈
zh-min-nan:Vaticano
zh-yue:梵蒂岡
zu:Indolobha yaseVathikhani

Vanuatu


Vanuatu Republika ir salu valsts Klusais okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Zālamana Salas teritoriālajiem ūdeņiem, rietumos - ar Austrālijas, dienvidrietumos - ar Jaunkaledonijas un austrumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Vanuatu Republika ir izvietota uz 83 Jaunhebridu salas, kuru kopējais krasta līnija garums ir 2528 kilometrs. Sauszemes kopējā platība ir 12 189 kvadrātkilometrs. 2008. gads. gadā Vanuatu dzīvoja 215 446 iedzīvotāji. Vanuatu galvaspilsēta ir Vila.
Kategorija:Okeānijas valstis
Kategorija:Melanēzija
Kategorija:Vanuatu
ab:Вануату
ace:Vanuatu
af:Vanuatu
als:Vanuatu
an:Vanuatu
ar:فانواتو
arz:فانواتو
ast:Vanuatu
az:Vanuatu
bat-smg:Vanuatu
bcl:Banuatu
be:Вануату
be-x-old:Вануату
bg:Вануату
bi:Vanuatu
bjn:Vanuatu
bn:ভানুয়াটু
bo:ཝ་ནུའ་ཏུ།
bpy:ভানুয়াতু
br:Vanuatu
bs:Vanuatu
ca:Vanuatu
ce:Вануату
ceb:Vanuatu
ckb:ڤانووئاتوو
crh:Vanuatu
cs:Vanuatu
cy:Vanuatu
da:Vanuatu
de:Vanuatu
diq:Vanuatu
dv:ވަނުއާޓޫ
el:Βανουάτου
en:Vanuatu
eo:Vanuatuo
es:Vanuatu
et:Vanuatu
eu:Vanuatu
ext:Vanuatu
fa:وانواتو
fi:Vanuatu
fiu-vro:Vanuatu
fr:Vanuatu
frp:Vanuatu
fy:Fanuatû
ga:Vanuatú
gag:Vanuatu
gd:Bhanuatu
gl:Vanuatu
gv:Vanuatu
he:ונואטו
hi:वानूआटू
hif:Vanuatu
hr:Vanuatu
ht:Vanwatou
hu:Vanuatu
hy:Վանուատու
id:Vanuatu
ie:Vanuatu
ilo:Vanuatu
io:Vanuatu
is:Vanúatú
it:Vanuatu
ja:バヌアツ
jv:Vanuatu
ka:ვანუატუ
kk:Вануату
kn:ವನುವಾಟು
ko:바누아투
ku:Vanûatû
kw:Vanuatu
ky:Вануату
la:Vanuatu
lb:Vanuatu
li:Vanuatu
lij:Vanuatu
lmo:Vanuatu
lt:Vanuatu
mk:Вануату
mn:Вануату
mr:व्हानुआतू
mrj:Вануату
ms:Vanuatu
mt:Vanwatu
my:ဗနွားတူနိုင်ငံ
na:Banuatu
nah:Vanuatu
nds:Vanuatu
ne:भानुअटु
nl:Vanuatu
nn:Vanuatu
no:Vanuatu
nv:Banoʼáátʼoo
oc:Vanuatu
or:ଭାନୁଆଟୁ
os:Вануату
pam:Vanuatu
pih:Wanwaatuu
pl:Vanuatu
pms:Vanuatu
pnb:وینوآتو
pt:Vanuatu
qu:Wanwatu
rm:Vanuatu
ro:Vanuatu
ru:Вануату
rw:Vanuwatu
sah:Вануату
scn:Vanuatu
sco:Vanuatu
se:Vanuatu
sh:Vanuatu
simple:Vanuatu
sk:Vanuatu
sl:Vanuatu
sm:Vanuatu
sq:Vanuatu
sr:Вануату
su:Vanuatu
sv:Vanuatu
sw:Vanuatu
szl:Vanuatu
ta:வனுவாட்டு
te:వనాటు
tg:Вануату
th:ประเทศวานูอาตู
tl:Banwatu
tpi:Vanuatu
tr:Vanuatu
tt:Вануату
ug:ۋانۇئاتۇ
uk:Вануату
ur:وانواتو
uz:Vanuatu
vi:Vanuatu
vo:Vanuatuäns
war:Vanuatu
wo:Wanuatu
xal:Вануһудин Орн
yo:Fanuatu
zea:Vanuatu
zh:瓦努阿图
zh-min-nan:Vanuatu
zh-yue:萬那杜

Vācija


Vācija (), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (''Bundesrepublik Deutschland'', ), ir valsts Centrāleiropa. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra, kā arī robežojas ar Dānija; savukārt austrumos robežojas ar Polija un Čehija; dienvidos ar Austrija un Šveice; rietumos ar Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga. Vācijas platība ir 357&nbsp;021 km² un to ietekmē mērenā josla klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenums, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalni līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotājiem ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas reģions bija zināms un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām kā Ģermānija (novads). To apdzīvoja vairākas ģermāņi ciltis. 10. gadsimts sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētās Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimts laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika Vācijas apvienošana Francijas-Prūsijas karš laikā 1871. gadā. 1949. gadā pēc Otrais pasaules karš Vācija tika sadalīta divās atsevišķās valstīs — Austrumvācija un Rietumvācija — starp sabiedroto okupētajām teritorijām. 1990. gadā abas valstis tika Vācijas atkalapvienošana. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienība. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Vācija ir federācija parlamentāra republika, kas sastāv no Vācijas federālās zemes (''Länder''). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir Apvienoto Nāciju Organizācija, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika ASV: 13 807,550<br /> Japāna: 4 381,576<br />Vācija: 3 320,913<br />Ķīna: 3 280,224<br /></ref> pēc iekšzemes kopprodukts un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālā drošība sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, kā arī aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Etimoloģija


Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim Eiropas centrā un Vācijas vēsture, kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas cilts, kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota. Iespējams, ka nevienai citai Eiropas valstij nav tik izteikti daudz atšķirīgu nosaukumu. Piemēram, vācu valoda šo valsti sauc par ''Deutschland'', savukārt franču valoda dēvē par ''Allemagne'', angļu valoda - par ''Germany'', poļu valoda - par ''Niemcy'', bet igauņu valoda - par ''Saksamaa''.
Atšķirībā no citiem, balti tautas (latvieši un lietuvieši) šo valsti dēvē par ''Vāciju'' un ''Vokietiju''. Šāda vārda izcelsme nav pilnībā skaidra, bet visticamāk senākais vārds ''vāca'' jeb ''vākiā'' bija rietumbaltu tautu dots apzīmējums vikingi sirotājiem. Leišu valodnieks Kazimirs Būga šo vārdu saista ar 6. gadsimts hronista Jordans pieminēto zviedru cilti ''vagoth''. Savukārt pēc cita valodnieka Konstantīna Karuļa domām, vārda pamatā var būt indoeiropiešu vārds ''uek'' ("runāt"), no kā prūšu valoda radies vārds ''wackis'' ("kliedziens, kara sauciens"), arī latviešu vārds "vēkšķis". Tamlīdzīgi vārdi sākotnēji varēja būt lietoti nesaprotamā valodā runājošo rietumu kaimiņtautu piederīgo apzīmēšanai.

Vēsture

Ģermāņu ciltis


Attēls:Germanic tribes (750BC-1AD).png
Ir pieņemts ģermāņu etnoģenēze saistīt ar skandināvu Bronzas laikmets vai arī vēlāk ar pirmsromiešu Dzelzs laikmets. 1. gadsimts p.m.ē. no Skandināvijas dienvidiem un Vācijas ziemeļiem ciltis izpletās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem, nonākot saskarē ar ķelti ciltīm Gallija un irāņu tautas, balti, slāvi ciltīm Austrumeiropa. Maz ir zināms par ģermāņu agrīno vēsturi, izņemot rakstiskās liecības par viņu kontaktiem ar Romas impērija, etimoloģiskos pētījumus un arheoloģiskos atradumus.
Oktaviāns valdīšanas laikā Romas karavadonis Publijs Kvintīlijs Vārs uzsāka iebrukumu Ģermānijā, un šajā laikā ģermāņu ciltis apguva romiešu kara taktiku, saglabājot cilšu identitāti. 9. gadā heruski cilts sakāva trīs Publija Vāra vadītos Romas leģions. Līdz ar to ģermāņi palika Romas impērijas neskarti no Reinas upes uz austrumiem un no Donavas uz ziemeļiem. 3. gadsimts saliedējas vairākas lielas ģermāņu ciltis: alemaņi, franki, hati (cilts), sakši, frīzi, sigambri un tīringi. Ap 260. gadu ģermāņi pārrāva robežu starp Ģermāniju un Romas impēriju un iebruka romiešu kontrolētajās teritorijās.

Svētā Romas impērija (962-1806)


Attēls:Weltliche Schatzkammer Wien (169)pano.jpg franku karalis Kārlis Lielais izveidoja Karolingu impērija, kura 843. gadā tika sadalīta trīs daļās. Šīs impērijas austrumu daļa eksistēja dažādās formās no 962. līdz pat 1806. gadam. Tās teritorija bija izstiepta no Eideras upes ziemeļos līdz Vidusjūras krastam dienvidos. Lai gan impēriju, kas šajā teritorijā izveidojas 1448. gadā, bieži sauc par Svētās Romas impērija, tās oficiālais nosaukums bija ''Sacrum Romanum Imperium Nationis Germanicæ'' (Ģermāņu tautas Svētās Romas impērija). Lai atbilstu nosaukumam, drīz vien impērijas teritorija tika samazināta. Sv. Romas impēriju uzskata par Pirmo Vācijas reihu.
Attēls:Martin Luther by Lucas Cranach der Ältere.jpeg (1483 – 1546), Protestantu reformācijas aizsācējs.]]
Otonu dinastijas valdīšanas laikā (919–1024) tika apvienotas sešas hercogistes, un Vācijas karalis 962. gadā tika kronēts par Svētās Romas imperators. Sālieši imperatoru valdīšanas laikā (1024–1125) Svētās Romas impērijai tika pievienoti Itālijas ziemeļi un Burgundija. Hoenštaufeni imperatoru valdīšanas laikā (1138–1254) Vācijas prinči palielināja ietekmi slāvi apdzīvotajās teritorijās, kuras atradās dienvidos un austrumos, dibinot vācu apmetnes šajās zemēs (''Ostsiedlung''). Vācijas ziemeļu pilsētas kļuva turīgas, jo bija iestājušās Hanzas savienība.
1356. gadā tika izdota Zelta bulla, kas aizliedza veidot pilsētu savienības, un tā tika pievienota impērijas konstitūcijai, kura bija spēkā līdz tās norietam. Tajā tika arī noteikts, ka imperators izvēlas septiņus kūrfirsts, kuri valdīja dažās no spēcīgākajām firstistēm un arhibīskapijām. Sākot no 15. gadsimts imperatori viņus izvēlējās tikai no Habsburgi dinastijas Austrijas erchercogiste.
1517. gadā mūks Mārtiņš Luters, piesitot 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas ar aicinājumu uz disputu par atlaižu tirdzniecības ļaunprātīgu izmantošanu, aizsāka Protestantu reformācija. Pēc 1530. gada atsevišķā Luterisms kļuva par oficiālo reliģiju daudzās Vācijas zemēs. Reliģisko konfliktu dēļ sākās Trīsdesmitgadu karš (1618–1648), kura rezultātā visvairāk tika izpostītas vācu zemes. Vestfālenes miera līgums (1648) pārtrauca reliģijas karu starp vācu zemēm, bet impērija ''de facto'' bija sadalījusies vairākās neatkarīgās daļās. No 1740. gada un turpmāk Vācijas vēsturē dominēja Habsburgu monarhijas un Prūsijas karalistes duālisms. 1806. gadā ''impērija'' Napoleona kari rezultātā beidza eksistēt.

Šmakaldes savienība


Svētās Romas impērija sastāvēja no daudzām mazākām valstīm, kuras apdzīvoja dažādas vācu tautas. Hēsenes vadonis Filips I un Saksijas vadonis Johans Frederiks I, tā laika divi ietekmīgākie protestantu vadītāji, izveidoja Šmakaldes savienība. Savienība drīz kļuva par politisku kustību, jo atdalīšanās no katoļu baznīcas deva ievērojamas ekonomiskas priekšrocības. 1535. gada decembrī savienībā ietilpa visas vācu valstis, kas pievienojās Augsburgas konfesijai. Tajā pašā gadā savienībai pievienojās Francijas karalis Francisks I, lai pretotos Hābsburgu dinastijai, tomēr vēlāk atsauca dalību, sakarā ar iekšējiem reliģiskiem konfliktiem.
1538. gadā Dānija kļuva par Šmakaldes savienības sabiedroto. 1544. gadā Dānija un Sv. Romas impērija noslēdza Speijeres vienošanos, kura noteica, ka Kristiāns III valdīšanas laikā Dānijai ir jāuztur draudzīgas attiecības ar Sv. Romas impēriju. 1546. gadā Kārlis V uzsāka Šmakaldes karš, lai apspiestu protestantismu savā valstī. Kārļa V un pāvesta Pāvils III apvienotais karaspēks uzsāka Mīlbergas kauju, kuras rezultātā tika sagūstīti vairāki Šmakaldes savienības vadoņi, tostarp, dibinātāji Filips I un Johans Frederiks I. Trīsdesmit pilsētu iedzīvotāji atgriezās pie katolicisma. Pēc šīs kaujas tikai divas pilsētas turpināja pretoties.

Atjaunošana un revolūcija (1814–1871)


Attēls:Nationalversammlung.jpg
Pēc Napoleons Bonaparts sakāves Vīnes kongress, kurš tika sasaukts 1814. gadā, tika dibināta Vācijas savienība (''Deutscher Bund''), brīva savienība no 39 suverēnām valstīm. Domstarpības ar atjaunošanas politiku daļēji noveda pie liberālisms kustību izvirzīšanās, vienotības un brīvību pieprasīšanas. Tomēr tam sekoja jauni apspiešanas mēri pret austriešu valstvīru Klemenss Meternihs. Šī perioda laikā daudzi vācieši iespaidojās no Franču revolūcijas ideāliem, kā rezultātā nacionālisms kļuva par vērā ņemamu spēku, it īpaši jaunu intelektuāļu vidū. Pirmo reizi melnā, sarkanā un zelta krāsa, kuras vēlāk kļuva par Vācijas karogs krāsām, tika izvēlētas, lai simbolizētu kustību.
Eiropā norisinājās revolūcijas 1848. gadā, kuru rezultātā veiksmīgi tika Francijas revolūcija 1848. gadā. Inteliģenti cilvēki un vienkāršās tautas pārstāvji uzsāka revolūcijas 1848. gadā vācu zemēs. Monarhi sākotnēji piekāpās revolucionāru liberālajām prasībām. Prūsijas karalim Frīdrihs Vilhelms IV tika piedāvāts imperators tituls, bet ar varas samazinājumu; viņš noraidīja troni un piedāvāto konstitūciju, kas noveda pie īslaicīgas kustības pārtraukuma. Konflikts starp karali Vilhelms I no Prūsijas un arvien liberālāko parlamentu izlauzās par militārajām reformām 1862. gadā, kā rezultātā karalis Prūsijas premjerministra amatā iecēla Oto fon Bismarks. 1864. gadā Bismarks veiksmīgi vadīja Dānijas karš. Prūsijas uzvara 1866. gadā notikušajā Austrijas-Prūsijas karš ļāva viņam izveidot Ziemeļvācijas savienība (''Norddeutscher Bund''), kurā netika iekļauta Austrijas impērija, agrāk vadošā vācu zeme, lai pasargātu pārējās vācu firstistes no tās ietekmes.

Vācijas impērija (1871–1918)


Attēls:Wernerprokla.jpg, Francija. Oto fon Bismarks ir redzams attēla centrā, baltā uzvalkā.]]
Valsts kļuva zināma kā Vācija 1871. gadā, kad Vācijas apvienošana vācu firstistes. Balstoties uz Prūsijas karaliste tika izveidota Vācijas impērija. Kad tika sakauti franči Francijas-Prūsijas karš, Versaļas pils tika pasludināta Vācijas impērija. Par imperatoriem kļuva pārstāvji no Prūsijas Hohencollernu dinastijas, savukārt par galvaspilsētu tika pasludināta Berlīne. Vācijas impērijā tika iekļautas visas vācu zemes, izņemot Austriju (''Kleindeutschland'' - "Mazā Vācija"). Sākot ar 1884. gadu Vācija nodibināja Vācijas kolonijas arī ārpus Eiropas.
Attēls:Map-DR-Prussia.svg iekrāsota zilā krāsā.]]
Imperatora Vilhelms I ārpolitka, federālo zemju saliedēšana, Francijas izolācija diplomātiskā nozīmē, kā arī izvairīšanās no kariem nodrošināja Vācijai vērā ņemamas nācijas stāvokli. Vilhelms II Hohencollerns valdīšanas laikā Vācija tāpat kā citas Eiropas lielvaras uzsāka imperiālisms vadības kursu, kā rezultātā tai radās domstarpības ar kaimiņvalstīm. Īpaši par to, ka Francija izveidoja jaunas attiecības un noslēdza vienošanos ar Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste un vēlāk arī ar Krievijas impērija. Vācija, izņemot kontaktus ar Austroungārija, pati kļuva par izolētu valsti.
Vācija imperiālisma laikā pievienojās daudzām Eiropas valstīm un arī izteica pretenzijas uz savu daļu no Āfrikas. 1884. gadā Berlīnes konference Āfrika tika sadalīta starp Eiropas lielvarām. Vācija arīdzan ieguva dažas teritorijas, tai skaitā, Tanzānija, Namībija, Togolendu un Kamerūna. Cīņa par Āfrikas zemēm izraisīja saspīlētas attiecības starp Eiropas lielvarām un tas kļuva par vienu no Pirmais pasaules karš cēloņiem. veiktais atentāts pret erchercogs Francis Ferdinands izraisīja Pirmais pasaules karš. Vācija kā daļa no nesekmīgās Centrālās lielvalstis grupas cieta sakāvi no Antantes spēkiem vienā no visu laiku asiņainākajiem konfliktiem. 1918. gada novembrī notika Vācijas revolūcija, kuras rezultātā imperators Vilhelms II un visi valdošie vācu prinči tika gāzti no troņiem. Pamiers tika parakstīts 11. novembris, kas iezīmēja arī kara beigas. 1919. gada jūnijā Vācija bija spiesta parakstīt arī Versaļas miera līgums. Līgums Vācijā tika uztverts kā aizskarošs kara turpinājums, kas tika panākts ar citiem līdzekļiem, un tas tiek bieži pieminēts kā viens no Nacionālsociālisms uzplaukuma iemesliem.

Veimāras republika (1919–1933)


1918. gada novembrī sākās Vācijas revolūcija; revolucionāri pasludināja Vāciju par republika, ķeizars tika gāzts no troņa un tam sekoja cīņa par varu. Vardarbība beidzās ar republikas saglabāšanu, un 1919. gada augustā oficiāli tika izveidota Veimāras republika. ar Vācijas prezidents Frīdrihs Eberts parakstu stājās spēkā Veimāras konstitūcija.
Vācijas tautai ar tās politisko sistēmu un partiju izveidošanu parlamentārisms trūka pieredzes. Tā cieta no Lielā depresija, no skarbajiem miera noteikumiem, kurus noteica Versaļas miera līgums, kā arī no biežajām valdību maiņām. Tās plašais labējais spārns (monarhisms, nacionālisms un vēlāk nacisti) uzsvēra "dunča dūriens mugurā" (''Dolchstoßlegende'') ideju, ka Vācija ir Pirmā pasaules kara zaudētājs, un tika meklēti vaininieki, kuri pieļāva Vācijas zaudējumu. Veimāras valdības augstās pakāpes dienesta virsnieki bija mērķtiecīgi un kā radikāli kreisā spārna komunisms, piemēram, no Spartaka grupa, kuru gribēja likvidēt, uztvēra atbalstu ''Räterepublik'' kā "kapitālisms". Revolūcijas laikā zaudējot cīņā par varas iegūšanu, radikāli kreisie tomēr turpināja savu cīņu arī zem jaunās sistēmas.
Vācijas Komunistu partija, kura tika dibināta 1918. gadā, nemitīgi turpināja augt arvien lielāka un lielāka. Tā veica reakcionāras/revolucionāras darbības, kuras pirms tam veica Vācijas Strādnieku partija (vēlāk zināma kā Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija jeb NSDAP). No 1932. gada šī partija kontrolēja vairākumu no parlamenta (1932. gada jūlijā tai bija 296 vietas).
Pēc vairākām neveiksmīgām valdībām prezidents Pauls fon Hindenburgs veica izšķirīgu lēmumu. Redzot nelielu alternatīvu un no labējo spārna spiediena, viņš Vācijas kanclera amatā iecēla Ādolfs Hitlers.

Trešais reihs (1933-1945)


Attēls:Adolf Hitler cph 3a48970.jpg - Trešā reiha kanclers.]] notika Reihstāga ugunsgrēks. Pēc šī notikuma tika izdots ārkārtas dekrēts un dažas galvenās demokrātiskās tiesības tika ātri atceltas. Nacisti uzsāka cīņu pret opozicionāriem, kurus parstāvēja sociāldemokrāti un komunisti. Veicināšanas akts deva Hitlera vadītajai valdībai pilnu likumdošanas varu. Vienīgi Vācijas sociāldemokrātu partija pēc ugunsgrēka balsoja pret šiem lēmumiem un komunistiem, bet saskaņā ar pieņemto Reihstāga ugunsgrēka dekrēts viņi nevarēja iesniegt iebildumus.Roderick Stackelberg, ''Hitler's Germany: origins, interpretations, legacies''. Routledge 1999, p. 103. ISBN 0-415-20114-4. <br />Scheck, Raffael. http://www.colby.edu/personal/r/rmscheck/GermanyE1.html Establishing a Dictatorship: The Stabilization of Nazi Power Colby College. Apskatīts 2006, 07-12.</ref> Vācija tika izveidota kā centralizēta totalitārisms valsts, kuru vadīja tikai vienpartijas sistēma. Tas tika panākts ar vairākām izmaiņām likumdošanā, kā arī ar jaunu dekrētu pieņemšanu. Rūpniecība tika regulēta ar kvota palīdzību un tā tika novirzīta uz kara ekonomika, kā rezultātā sākās militāra bruņošana. 1936. gadā Vācija atguva kontroli pār Reinzeme, un tā bija viena no vairākām ekspansionisms ideju realizācijām, lai izveidotu Lielvācija (''Großdeutschland'').
Attēls:Potsdamer Platz 1945.jpg
1939. gadā Otrā pasaules kara cēloņi, kā arī Molotova-Ribentropa pakts ar Padomju Savienības atbalstu, ļāva Vācijai Polijas kampaņa zibenskarš pret Polija. Pēc tam uzreiz sekoja Apvienotā Karaliste un Francijas pieteikums karam. Tas Eiropā iezīmēja Otrais pasaules karš sākumu. Vācija un tās sabiedrotie ātri vien ieguva tiešu vai netiešu kontroli pār tuvākajām kaimiņvalstīm. Hitlers lauza noslēgto paktu ar padomiešiem un uzsāka iebrukumu Padomju Savienība. Tajā pašā gadā Japānas impērija Pērlharboras bombardēšana, un līdz ar to Vācija pieteica karu arī Amerikas Savienotās Valstis. Lai gan vācu armijai sākotnēji izdevās strauji iebrukt Padomju Savienībā, Staļingradas kauja iezīmēja pagrieziena punktu karā. Pēc tās vācieši Austrumu fronte uzsāka atkāpšanos. Savukārt Rietumu fronte pagrieziena punkts bija D-diena, sabiedroto spēki izsēdās Normandijas piekrastē un ātri virzījās uz priekšu Vācijas okupētajā teritorijā. Drīz sekoja Vācijas sakāve. , Sarkanā Armija okupēja Berlīne.
Trešā reiha represīvais režīms apspieda dažādas minoritātes, šķirojot cilvēkus pēc tautības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas un citiem principiem. Nacistu represijās laikā tika nogalināti aptuveni 11 miljoni cilvēku, no kuriem 6 miljoni bija ebreji (puse no tiem bija no Polijas). Otrā pasaules kara un holokausts dēļ Eiropā gāja bojā kopā 35 miljoni iedzīvotāju.

Dalīšana un atkalapvienošana (1945–1990)


Attēls:Deutschland Bundeslaender 1957.png
Kara rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 miljoni vācu karavīru un civiliedzīvotāji, tika zaudētas lielas teritorijas un aptuveni 15 miljoni vāciešu tika izraidīti no bijušām austrumu teritorijām un citām valstīm, kā arī tika izpostītas vairākas lielas pilsētas. Atlikusī valsts teritorija un Berlīne tika sadalīta četrās Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) okupētajās zonās.
Rietumu sektori, kurus kontrolēja Francija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis, tika apvienoti , lai izveidotu Rietumvācija (''Bundesrepublik Deutschland''); Padomju kontrolētā zona kļuva par Austrumvācija (''Deutsche Demokratische Republik''). Arī Berlīne tika sadalīta: Rietumberlīne un Austrumberlīne. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu tika izvēlēta Bonna. Tomēr Rietumvācija deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku, lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs ''status quo''.
Rietumvācija, kura bija izveidojusies kā federāla parlamentāra republika ar "sociālu tirgus ekonomiku", nodibināja savienību ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No 1950. gadi sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme (''Wirtschaftswunder''). 1955. gadā Rietumvācija iestājās NATO, kā arī 1958. gadā bija Eiropas Ekonomikas Kopienas dibinātājvalsts.
Attēls:Thefalloftheberlinwall1989.JPG pie Brandenburgas vārtiem neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]]
Austrumvācija bija Austrumu bloks valsts zem Padomju Savienība politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki un Varšavas pakts. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir demokrātiska valsts, politiskā vara piederēja vadošajiem biedriem (Politbirojs) no komunistu kontrolētās SED (''Sozialistische Einheitspartei Deutschlands'') partijas. Viņu varu nodrošināja stasi, slepena organizācija, un dažādas SED apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām. Savukārt iedzīvotāji vispārēji bija apmierināti ar zemajām preču cenām, kas bija visā valstī. Lai gan Austrumvācijas propaganda tika pamatota ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas draudi iebrukumam, daudzi tās pilsoņi skatījās rietumu virzienā tās politiskās brīvības un ekonomiskās labklājības dēļ. Berlīnes mūris, kas tika uzbūvēts 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par Aukstais karš simbolu.
Saspīlējums starp Austrumu un Rietumu Vāciju samazinājās 1970. gadi sākumā pēc kanclera Villijs Brants ''Ostpolitik'', kurā ''de facto'' tika pieņemti Vācijas teritoriālie zaudējumi Otrā pasaules kara laikā.
1989. gada vasarā Ungārija nolēma (2. maijs) likvidēt Dzelzs priekškars un atvērt robežas (23. augusts), kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz VDR, kur sākās masu demonstrācijas. Novembrī Austrumvācijas iestādes atviegloja ierobežojumus uz robežām, kas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem pa taisno doties uz Rietumvāciju. Sākotnēji tika paredzēts saglabāt Austrumvāciju, bet robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformas procesu, kuru nosauca par ''Die Wende''. Rezultātā gadu vēlāk, , tika noslēgts Divi plus četri līgums, kurā tika iekļauts, ka četras okupācijas varas atsakās no savām tiesībām, un Vācija pilnībā iegūst suverenitāte. Vācijas atkalapvienošana pilnībā tika pabeigta , kad Rietumvācijai tika pievienotas visas piecas Austrumvācijas federālās zemes.

Berlīnes republika un integrācija ES (1990-)


Balstoties uz Bonnas-Berlīnes paktu, parlaments apstiprināja Berlīne par vienotās valsts galvaspilsētu, bet Bonna ieguva unikālu statusu - tā kļuva par federālo pilsētu (''Bundesstadt''), saglabājot dažas no federālajām ministrijām. Valdības pārvietošana uz Berlīni tika pabeigta 1999. gadā.
Kopš atkalapvienošanas Vācijai ir bijusi nozīmīga loma gan Eiropas Savienība (ES), gan NATO. Vācija sūtīja gan miera uzturēšanas spēkus uz Balkāniem, kur 1999. gadā norisinājās NATO uzbrukums Dienvidslāvijai, gan arī Bundesvērs kā daļu no NATO uz Afganistāna, kur viņu uzdevums bija nodrošināt stabilitāti valstī, kad tika gāzts Taliban režīms. Šī armijas izvietošana Afganistānā bija strīdīga, jo kopš kara Vācijai tika noteikts izvietot karaspēku kāda teritorijā tikai, lai aizstāvētos, nevis uzbruktu.

Ģeogrāfija


Attēls:Deutschland topo.jpg
Vācijas teritorija aizņem 357&nbsp;021 kvadrātkilometrs, kura sastāv no 349&nbsp;223 km² sauszemes un 7798 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir septītā lielākā valsts Eiropa un 63. lielākā valsts pasaulē. Augstākais punkts ir Cūgšpice (2962 m virs jūras līmeņa), kas atrodas Alpi Vācijas dienvidos. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat Ziemeļjūras krastiem ziemeļrietumos un Baltijas jūras krastiem ziemeļaustrumos. Vācijas centrālajā daļā atrodas ar mežiem klātas augstienes, bet ziemeļos - zemienes. Zemākais punkts atrodas Vilštermārša, Šlēzviga-Holšteina federālajā zemē (3,54 m zem jūras līmeņa). Pa Vācijas teritoriju plūst arī dažas no Eiropas lielākajām upēm, piemēram, Reina, Donava un Elba.
Neviena cita Eiropas valsts nerobežojas ar tik daudz valstīm kā Vācija. Vācija tās galējos ziemeļos robežojas ar Dānija, konkrēti, ar Jitlandes pussalu. Uz austrumiem un rietumiem no pussalas attiecīgi atrodas Baltijas jūra un Ziemeļjūra, kas arī apskalo Vācijas krastus. Austrumos Vācija robežojas ar Polija un Čehija, dienvidos ar Austrija un Šveice, dienvidrietumos ar Francija un Luksemburga, bet ziemeļrietumos ar Beļģija un Nīderlande.

Administratīvais iedalījums


Vācija tiek iedalīta Vācijas federālās zemes (''Länder'', vienskaitlī ''Land''; tiek dēvētas arī par ''Bundesländer'', vienskaitlī ''Bundesland''). Vēl sīkāk Vācija iedalās 439 rajonos (daudzskaitlī ''Kreise'') un pilsētās (''kreisfreie Städte'').
<div style="position: relative; };">
Attēls:Karte Bundesrepublik Deutschland.svg
}|text=Attēls:Coat of arms of Lower Saxony.svg Lejassaksija}}
}|text=Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg Brēmene (zeme)}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg Hamburga}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg Mēklenburga-Priekšpomerānija}}
}|text=Attēls:Wappen Sachsen-Anhalt.svg Saksija-Anhalte}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Saxony.svg Saksija}}
}|text=Attēls:Brandenburg Wappen.svg Brandenburga (zeme)}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Berlin.svg Berlīne}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Thuringia.svg Tīringene}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Hesse.svg Hesene}}
}|text=Attēls:Coat of arms of North Rhine-Westfalia.svg Ziemeļreina-Vestfālene}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Rhineland-Palatinate.svg Reinzeme-Pfalca}}
}|text=Attēls:Bayern Wappen.svg Bavārija}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Baden-Württemberg (lesser).svg Bādene-Virtemberga}}
}|text=Attēls:Wappen des Saarlands.svg Zāra (zeme)}}
}|text=Attēls:Coat of arms of Schleswig-Holstein.svg Šlēsviga-Holšteina}}
</div>
|}

Klimats


Attēls:Hintersee.jpg ainava Bavārija.]]
Vācija atrodas mērenā josla starp Atlantijas okeāns un Austrumeiropas kontinetālais klimats apgabaliem. Klimatu spēcīgi ietekmē Golfa straume, kura daļēji ieplūst arī Ziemeļjūra arī pie Jitlandes pussalas krastiem. Vācijā ir raksturīgi vējš, kuri pūš no rietumiem. Nokrišņi sadalījums ir vienmērīgs visu gadu, kā arī ir salīdzinoši daudz mākoņi dienu. Gada vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 700 mm.
Gada vidējā temperatūra ir 9&nbsp;°C, un krasas temperatūras maiņas ir retas. Protams dažādos galalaiks temperatūra ir atšķirīga. Ziema vidējā gaisa temperatūra zemienēs ir 1,5&nbsp;°C, savukārt kalnu rajonos tā nokrītas līdz –6&nbsp;°C. Vācijas austrumu daļai raksturīgs vairāk kontinentālais klimats, kad ziemas ir diezgan aukstas, bet vasaras - karstas, nereti, ar ilgstošiem sausums periodiem. Siltākajā gada mēnesī jūlijs temperatūra zemienēs ir 18&nbsp;°C, bet no vējiem pasargātajās ielejās valsts dienvidos tā vidēji ir pat 20&nbsp;°C. Nereti gadās arī karstuma periodi, kad temperatūra vairākas dienas pārsniedz 30&nbsp;°C. Vācijas dienvidu apgabalā Bavārija pa Alpu ziemeļu nogāzēm lejup plūst silts gaiss – pūš kalnu vējš fēns, kurš var izraisīt strauju sniegs kušanu. Vācijā ir garš veģetācijas periods bez sals, un galējā gaisa temperatūra ir novērojama reti.

Bioloģiskā daudzveidība


Attēls:Cervus elaphus 11.jpg ir plaši izplatīti dzīvnieki.]]
Vācijas teritoriju var iedalīt četros ekorajons: Atlantijas jauktie meži, Baltijas jauktie meži, Centrāleiropas jauktie meži un Rietumeiropas platlapju meži. Lielākā daļa no Vācijas teritorijas ir aramzeme (33%) vai mežs (31%). Tikai 15% no teritorijas ir pastāvīgas ganības.
Attēls:Thüringerwald.JPG
Augi un dzīvnieki ir tādi paši, kādi ir raksturīgi visā Centrāleiropā. Dižskābardis, parastais ozols un citi lapu koks veido vienu trešdaļu no visiem mežiem; mežu atjaunošanas procesā palielinās arī skujkoks daudzums. Kalnos vairāk aug egles, savukārt smilšainākā augsnē vairāk aug priedes un lapegles. Vācijā aug arī daudz dažādu Paparžaugi, puķes, sēnes un sūnas sugas. Upēs un Ziemeļjūrā ir liels skaits zivis. Mežos dzīvo brieži, meža cūkas, lapsas, āpsis, zaķi un arī nelielā skaitā bebrs. Pavasaros un rudeņos Vācijas teritoriju šķērso liels skaits dažādu gājputni.
Vācijā ir vairāki nacionālais parks: Vatu jūras nacionālie parki, Priekšpomerānijas lagūnu ainavas nacionālais parks, Mīrica nacionālais parks, Lejasoderas ielejas nacionālais parks, Harca nacionālais parks, Saksijas Šveices nacionālais parks, Bavārijas Meža nacionālais parks un citi.
Vācija ir zināma arī kā daudzu zooloģiskais dārzs, savvaļas dabas parku, akvāriju un putnu parku zeme. Vācijā darbojas vairāk nekā 400 zooloģiskie dārzi un dzīvnieku parki, kas visticamāk ir vislielākais skaits vienas valsts teritorijā. Berlīnes zooloģiskais dārzs ir vecākais zooloģiskais dārzs Vācijā un tajā ir vislielākā dzīvnieku sugu daudzveidība pasaulē.

Vide


Attēls:Windgermany.JPG
Vācija ir labi zināma ar savu apzinīgumu attiecībā pret vidi. Daudzi vācieši atzīst, ka nozīmīgs iemesls globālā sasilšana ir tieši cilvēciskais faktors. Valsts ir pievienojusies Kioto protokols un citiem līgumiem, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, zema piesārņojuma standartus, atkritumu pārstrādi, atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ilgspējīgu attīstību pasaules mērogā.
Pēc Vācijas valdības ierosinātajām plaša mēroga aktivitātēm piesārņojuma samazināšanai, valsts kopējais piesārņojums samazinājās. Tomēr oglekļa dioksīds piesārņojums Vācijā uz vienu cilvēku ir viens no augstākajiem ES, lai gan tas ir krietni zemāks nekā Austrālija, Kanāda, Saūda Arābija vai Amerikas Savienotās Valstis.
Gaisa piesārņojumu veicina akmeņogles degšanas un rūpnieciskais piesārņojums. Skābais lietus, kas rodas sēra dioksīds piesārņojuma dēļ, rada bojājumus mežs. Ir ticis samazināts Baltijas jūras piesārņojums ar notekūdeņiem un rūpnieciskajām notekām no upēm bijušajā Austrumvācija. Kanclera Gerhards Šrēders vadītā valdība paziņoja par nolūkiem izbeigt ražot elektrību ar atomenerģija. Vācija strādā, lai atbilstu ES saistībām, nosakot dabas aizsardzības apgabalus saskaņā ar ES Floras, Faunas un Dabiskās vides direktīvām. Vācijas pēdējie šļūdonis Alpi reģionā piedzīvo kušanu. Dabiskie apdraudējumi ir upju pārplūšana pavasaros un stiprie vēji, kas gadās visos Vācijas apgabalos.

Valdība


Attēls:Berlin reichstag CP.jpg
Vācija ir pārstāvnieciski demokrātija federāla republika, parlamentārisms republika. Vācijas politiskā sistēma darbojas 1949. gadā izdotā konstitucionālā dokumenta, kas pazīstams kā ''Grundgesetz'' (Pamatlikums), ietvaros. Nosaucot dokumentu par ''Grundgesetz'', nevis par ''Verfassung'' (konstitūcija), tā autori pauda vēlmi, tā nomaiņai ar piemērotu konstitūciju tad, kad Vācija tiks apvienota vienā valstī. Lai izdarītu labojumus ''Grundgesetz'', parasti ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums abās parlaments palātās; bez ierobežojumiem spēkā esošas ir sadaļas, kas garantē pamattiesības, varas sadali, federālo struktūru un tiesības novērst konstitūcijas gāšanu un tās nevar tikt labotas. Pretēji sākotnējam nolūkam ''Grundgesetz'', palika spēkā arī Vācijas atkalapvienošanās 1991. gadā. Tika izdarīti tikai nelieli labojumi.
Attēls:Angela Merkel 24092007.jpg]]
Bundeskanclers (Federālais kanclers) – šobrīd Angela Merkele – ir valdības galva un realizē izpildvara, tāpat kā premjerministrs citās parlamentāra demokrātija. Federālās likumdošanas vara ir piešķirta Vācijas parlaments, kas sastāv no Bundestāgs (Federālā parlamenta) un Bundesrāts (Federālās padomes), kas kopīgi veido unikālu likumdošanas struktūras veidu. Bundestāgs tiek ievēlēts tiešās vēlēšanas, ievērojot proporcionālo pārstāvniecību. Bundesrāta dalībnieki pārstāv Vācijas federālās zemes valdības un ir federālo zemju kabinetu locekļi. Attiecīgo zemju valdības ir tiesīgas nozīmēt un atsaukt savus sūtņus jebkurā laikā.
Bundesprezidents (Federālais prezidents) – šobrīd Joahims Gauks – ir valsts galva, kura pienākumi un tiesības galvenokārt ir reprezentatīvas. Viņu ievēlē Bundessapulce (Federālā sanāksme) – institūcija, kurā ietilpst Bundestāga locekļi un tāds pats skaits zemju delegātu. Otrā augstākā Vācijas amatpersona ir Bundestāga prezidents, ko ievēl Bundestāgs, un kas ir atbildīgs par institūcijas ikdienas sēdēm. Trešā augstākā amatpersona un valdības galva ir Kanclers, ko nominē Bundesprezidents pēc tam, kad to ir ievēlējis Bundestāgs. Kancleru var atsaukt ar Bundestāga neuzticības balsojumu, paredzot, ka Bundestāgs vienlaicīgi ievēl pēcteci.
Kopš 1949. gada partiju sistēmā vadošās ir bijušas Vācijas Kristīgi Demokrātiskā savienība un Vācijas Sociāldemokrātiskā partija; visi kancleri līdz šim ir bijuši biedri kādai no šīm partijām. Tomēr mazākās Vācijas Brīvā Demokrātiskā partija (kurai kopš 1949. gada ir pārstāvji Bundestāgā) un Apvienība 90-tie/Zaļie (''Bündnis 90/Die Grünen'', kam ir sēdvietas parlamentā kopš 1983. gada), arī spēlē nozīmīgu lomu, jo tās regulāri ir koalīcijas valdības mazākais partneris.
Bez vienotās sistēmas katrai federālajai zemei ir arī sava konstitūcija, parlaments un valdība. Šeit likumdošanas varu veic ievēlēti landtāgs.

Tieslietas


Attēls:Karlsruhe bundesverfassungsgericht.jpg
Vācijas tiesu iekārta ir neatkarīga no izpild- un likumdevēju varas. Vācijā ir civilo vai parlamentāro likumu sistēma, kas ir balstīta uz Romas likumiem ar dažām atsaucēm uz Vācijas likumiem. Vācijas Konstitucionālā tiesa (''Bundesverfassungsgericht''), kas atrodas Karlsrūe, ir Vācijas Augstākā tiesa, kas izskata konstitucionālus jautājumus ar tiesībām uz juridisku izskatīšanu. Tā darbojas kā augstākais likumdošanas varas orgāns un nodrošina, ka likumdošanas un juridiskā prakse atbilst Vācijas Federatīvās republikas Pamatlikumam. Tā darbojas neatkarīgi no citām valsts institūcijām, bet nevar darboties pati savās interesēs.
Vācijas augstākā tiesu sistēma, kas tiek saukta par ''Oberste Gerichtshöfe des Bundes'' (Valsts Augstākā tiesa), ir specifiska. Civilajām un kriminālajām lietām augstākā apelācijas instance ir Federālā Tiesa, kas atrodas Karlsrūē un Leipciga. Tiesāšanas veids ir inkvizitoriāls. Citas federālās tiesas ir Federālā Darba tiesa Erfurte, Federālā Sabiedriskā tiesa Kasele, Federālā Finanšu tiesa Minhene un Federālā Administratīvā tiesa Leipcigā.
Kriminālie un privātie likumi valsts mērogā ir sistematizēti attiecīgi ''Strafgesetzbuch'' (Kriminālkodeksā) un ''Bürgerliches Gesetzbuch'' (Pilsoniskajā kodeksā). Vācijas sodu sistēma ir vērsta uz noziedznieku rehabilitāciju; pārējās sabiedrības aizsardzība ir tās sekundārais mērķis. Pēdējā sasniegšanai notiesātais noziedznieks var tikt ievietots preventīvajā aizturēšanā (''Sicherungsverwahrung'') papildus esošajam spriedumam, ja viņš ir atzīts par bīstamu visai sabiedrībai. Tautas kriminālkodekss (''Völkerstrafgesetzbuch'') regulē atbildību par noziegums pret cilvēci, genocīds un kara noziegums. Tas rada Vācijas tiesām vispasaules jurisdikciju, ja lietas ierosināšana tās valsts tiesā, kur noziegums ticis pastrādāts, vai starptautiskajā tiesā, nav iespējama.

Likumdošana


Attēls:HH Polizeihauptmeister MZ.jpg.]]
Likumdevēja tiesības ir sadalītas federatīvajā un valsts līmenī. Pamatlikumā pieņemts, ka visas likumdevēja tiesības paliek valsts līmenī, ja vien pašā Pamatlikumā nav noteikts citādi. Slavens piemērs ir Hesenes noteikumi nāvessods, kas ir pretrunā ar maksimālo sodu saskaņā ar Pamatlikumu, padarot Hesenes noteikumus par spēkā neesošiem.
Bundesrāts ir federālā iestāde, ar kuras palīdzību zemes piedalās nacionālajā likumdošanā. Zemju piedalīšanās federālajā likumdošanā ir nepieciešama, ja likums vienlaicīgi skar konkurējošas likumdošanas tiesību sfēras, tam nepieciešams formulēt federālos nolikumus izpildei vai tā ir noteikts Pamatlikumā. Katrai zemei ir sava konstitucionālā tiesa. Resoru tiesas (''Amtsgerichte''), Zemes tiesas (''Landgerichte'') un Augstākās zemes tiesas (''Oberlandesgerichte'') ir zemju tiesas ar vispārējo jurisdikciju. Tās ir kompetentas, ja tiesas process atbilst federālajiem vai zemes likumiem.
Daudzi no fundamentālajiem administratīvās likumdošanas jautājumiem paliek zemju jurisdikcijā, lai gan vairums zemju balsta savus likumus šajā jomā uz 1976. gada Administratīvās tiesvedības likumu (''Verwaltungsverfahrensgesetz''), kas ietver sevī administratīvās likumdošanas svarīgus jautājumus. Augstākās zemes tiesas ir administratīvās jurisdikcijas augstākais līmenis attiecībā uz zemju pārvaldi, ja vien likuma jautājums attiecas uz federālo likumu vai zemes likumu, kas identisks ar federālo likumu. Šādos gadījumos ir iespējama galējā apelācija Federālajā Administratīvajā tiesā.

Ārpolitika


Attēls:33rdG8Leaders.jpg uzņem viesus G8 samnita laikā Hailigendammā.]]
Kopš Eiropas Savienības pirmssākumiem Vācija tajā spēlē vadošu lomu, kopš Otrais Pasaules karš beigām uzturot stingru aliansi ar Francija. Šī alianse bija sevišķi cieša 1980. gadi beigās un 1990. gadi sākumā, kad valdīja kristīgie demokrāti ar Helmuts Kols un sociālists Fransuā Miterāns. Vācija ir Eiropas valstu priekšplānā, tiecoties uz daudz apvienotāka un spējīgāka Eiropas politiskā, aizsardzības un drošības aparāta radīšanu. Kopš savas dibināšanas , Vācijas Federatīvā republika nav bijusi sevišķi aktīva savās starptautiskajās attiecībās nesenās vēstures un svešzemju okupācijas dēļ.
Aukstais karš laikā Vācijas sadalīšana ar Dzelzs priekškars padarīja to par Austrumu – Rietumu saspīlējuma simbolu un par Eiropas kaujas lauku. Tomēr 1970. gadi Villijs Brands Austrumu politika bija pamatfaktors saspīlējuma samazināšanai. 1999. gadā kanclera Gerhards Šrēders valdība definēja jaunus Vācijas ārpolitikas pamatus, pilnvērtīgi piedaloties lēmumu pieņemšanā par NATO karu pret Dienvidslāviju un nosūtot Vācijas karaspēku karot pirmo reizi kopš Otrā Pasaules kara.
Vācija ir tuvs sabiedrotais Amerikas Savienotās Valstis. Spēcīgo saiti starp abām valstīm nostiprināja ASV atbalsta 1948. gada Maršala plāns (JCS 1067) atjaunošanas procesā pēc Otrā Pasaules kara, kā arī kara bērnu brālība un ciešās kulturālās saiknes, lai gan Šrēdera ļoti daiļrunīgie iebildumi pret Irākas karš liecināja par atlanticisma beigām un relatīvi atvēsināja Vācijas – Amerikas attiecības. Šīs divas valstis ir arī savstarpēji atkarīgas ekonomiskā ziņā – 8,8% no Vācijas eksports ir saistīti ar Savienotajām Valstīm un 6,6% importēto preču Vācijā ir ASV izcelsme. Savukārt 8,8% ASV eksporta dodas uz Vāciju un 9.8% no ASV importa tiek ievests no Vācijas. Ciešo saistību iezīmē arī vācu izcelsmes amerikāņu kā lielākās ASV etniskās grupas statuss un Ramšteinas Gaisa bāze (Kaizerslautenas tuvumā) kā lielākā ASV militārā kopiena ārpus ASV.

Palīdzība attīstībai


Vācijas Federatīvās republikas attīstības politika ir neatkarīga joma Vācijas ārpolitikā. To ir formulējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības federālā ministrija (BMZ) un to realizē īstenošanas organizācijas. Vācijas valdība uzskata attīstības politiku par starptautiskās sabiedrības kopējo pienākumu.
2007. gadā Vācijas oficiālā palīdzība attīstībai un humanitārā palīdzība bija 8,96 miljardi eiro (12,26 miljardi dolāru), palielinoties par 5,9 procentiem salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tā kļuva par pasaulē otru lielāko palīdzības ziedotāju pēc Savienotajām Valstīm. Vācija attīstībai tērē 0,37 procentus no sava iekšzemes kopprodukts (IKP), kas ir zem valdības nospraustajiem 0,51 procenta no IKP 2010. gadam. Arī starptautiskais plāns par 0,7% no IKP varētu netikt izpildīts.

Bruņotie spēki


Attēls:Fregatte Mecklenburg-Vorpommern F218.jpgs krastiem.]]
Vācijas armija, Bundesvērs (''Bundeswehr''), ir aizsardzības spēki, kuros ietilpst sauszemes (''Heer''), jūras (''Marine''), gaisa (''Luftwaffe'') karaspēks, Centrālais medicīnas dienests (''Zentraler Sanitätsdienst'') un Kopējā atbalsta dienests (''Streitkräftebasis''). Militārais dienests ir obligāts vīriešiem vecumā no 18 gadiem un iesaucamie dien deviņus mēnešus. Tie, kam ir iebildumi, obligātā militārā dienesta vietā var izvēlēties tāda paša ilguma civildienestu (''Zivildienst'' aptuvens tulkojums) vai sešu gadu saistības (brīvprātīgas) ar palīdzības dienestiem, piemēram, ugunsdzēsības departamentu, Sarkano Krustu vai tehniskās palīdzības dienestu (THW). 2003. gadā militārie izdevumi sastādīja 1,5% no valsts IKP. Miera laikā Bundesvēru komandē Aizsardzības ministrs – šobrīd Jozefs Jungs. Ja Vācija iesaistās karā, kas, saskaņā ar konstitūciju ir pieļaujams tikai aizsardzības nolūkos, par Bundesvēra vadītāju kļūst Vācijas kanclers.
Attēls:Eurofighter 9803.ogg
Bundesvērā ietilpst 200500 profesionāli karavīri, 55000 18–25 gadus veci iesaucamie, kam pēc esošajiem noteikumiem jādien vismaz deviņus mēnešus un 2500 aktīvi rezervisti jebkurā laikā. Bruņotajiem spēkiem ir pieejami aptuveni 300000 rezervistu, kas piedalās aizsardzības apmācībās, kā arī militāro spēku izvietojumi ārzemēs. Sievietes visos dienestos bez ierobežojumiem var dienēt kopš 2001. gada, bet viņas netiek pakļautas iesaukumam. Aktīvajā dienestā ir apmēram 14500 sieviešu un zināms skaits rezervistu, kas piedalās visos dienestos, ieskaitot miera uzturēšanas misijas un citas operācijas. Līdz šim divas sievietes medicīnas virsnieces tikušas paaugstinātas līdz ģenerāļa pakāpei.
No 2006. gada oktobra Vācijas armijā ir gandrīz 9000 karavīru, kas izvietoti citās valstīs kā daļa no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem, tajos ietilpst – 1180 karavīri Bosnija un Hercegovina, 2844 Bundesvēra karavīri Kosova, 750 kareivji, kas izvietoti kā EUFOR daļa Kongo Demokrātiskā Republika un 2800 Vācijas karavīri NATO vadītajos ISAF bruņotajos spēkos Afganistānā. No 2007. gada februāra Vācijai ir apmēram 3000 ISAF karavīru Afganistāna un tas ir trešais lielākais kontingents pēc ASV (14000) un Lielbritānijas (5200). Vācijai ir kopēji atomieroči ar NATO, tos veido ASV atomieroči, kas izvietoti Bīhelas (''Büchel'') gaisa spēku bāzē.

Demogrāfija


Attēls:Cityscapeberlin2006.JPG ir lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (3,4 miljoni iedzīvotāju).]]
Vācijā dzīvo 82 miljoni iedzīvotāji. Līdz ar to tā ir lielākā Eiropas Savienības valsts pēc iedzīvotāju skaits. Tomēr bērnu skaits uz vienu sievieti ir viens no mazākajiem pasaulē, tādēļ pēc aplēsēm līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits Vācijā samazināsies līdz 69-74 miljoniem. Vācijā ir vairākas lielas pilsētas: Berlīne, Hamburga, Minhene, Ķelne, Frankfurte pie Mainas, Štutgarte, kā arī Reina-Rūras reģions, kurā ir apvienotas vairākas lielpilsētas.
Protams, lielākā etniskā grupa ir vācieši, bet Vācijā dzīvo arī aptuveni 7 miljoni citu valstu pilsoņi. Vācija ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc imigrants skaita tajā. Lielākā daļa no tiem ir no Turcijas (2,7 miljoni, skatīt Turki Vācijā), kā ari no Polijas, Serbijas, Grieķijas, Itālijas un Horvātijas. Valsts ziemeļos dzīvo arī dāņi, frīzi un nīderlandieši.

Reliģija


Attēls:Colognecathedralatnight.JPG
Kristietība ir lielākā reliģija Vācijā pēc tās sekotāju skaita. Kopumā tai ir pievērsušies aptuveni 53 miljoni Vācijas iedzīvotāji (64%). Otra lielākā reliģija ir islāms, kurai ir 3,3 miljoni sekotāji (4%). Tām seko budisms un jūdaisms (katrai pa 200 000 sekotājiem). Hinduisms ir pievērsušies 90 000 cilvēku, bet pārējām reliģijām ir tikai 50 000 sekotāju. Aptuveni 24,4 miljoniem Vācijas iedzīvotājiem (29,6%) nav noteiktas reliģiskās piederības.
Valsts ziemeļos un austrumos ir izplatīts protestantisms, savukārt valsts dienvidos un rietumos vairāk izplatīts ir katolicisms. Pašreizējais Romas pāvests Benedikts XVI ir dzimis Bavārija. Cilvēki, kuriem nav noteiktas reliģiskās piederības, dzīvo galvenokārt bijušās Austrumvācijas teritorijā un lielajās pilsētās.
No 3,3 miljoniem musulmaņiem lielākā daļa ir sunnīti un alevi no Turcijas. Ir arī nelielas šiīti kopienas. 1,7% no visas valsts iedzīvotājiem ir pareizticīgie, no kuriem visvairāk ir Vācijā dzīvojošie serbi un grieķi. Vacijā ir Rietumeiropā trešā lielākā ebreji populācija, kuri ir jūdaisms sekotāji. 2004. gads. gadā ebreju skaits valstī bija vairāk nekā 200 000. Salīdzinoši, pirms Vācijas atkalapvienošanas šeit dzīvoja tikai 30 000 ebreji. Tie šeit ieradās no bijušajām Padomju Savienības republikām. Nozīmīgas ebreju kopienas ir Berlīne, Minhene, Frankfurte pie Mainas. Vairāk nekā 200 000 ir budisms sekotāji, no kuriem aptuveni puse ir imigranti no Āzijas.

Valodas


Dominējošā un oficiālā valoda valstī ir vācu valoda. Līdz ar to tā ir viena no 23 Eiropas Savienības valodas un viena no trim Eiropas Komisijas darba valoda (atlikušās ir angļu valoda un franču valoda). Vācijā ir ievērojamas kopienas, kurās runā dāņu valoda, sorbu valoda, čigānu valoda un frīzu valoda. Tās oficiāli pēc Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartas ir aizsargātas. Imigranti galvenokārt runā turku valoda, poļu valoda, krievu valoda un daudzas Balkāni valodās.
Klasiskā vācu valoda ir rietumģermāņu valodas. Tā ir radniecīga angļu valoda, nīderlandiešu valoda un frīzu valodām.
<br clear=all>

Tautsaimniecība


Attēls:Frankfurtnight.JPG ir nozīmīgākais finanšu centrs un globālais aviācijas mezgls.]]
Vācijai ir lielākā valsts saimniecība Eiropa, ceturtais lielākais nominālais IKP pasaulē un tā ierindojas piektajā vietā pēc 2008. gada pirktspējas paritātes. Kopš industrializācijas laikiem valsts ir vadījusi, jauninājusi un guvusi labumus no arvien vairāk globalizētās ekonomikas. Vācija ir pasaulē lielākais eksportētājs ar 1,133 triljoniem eksporta 2006. gadā (ieskaitot Eiropas valstis) un rada tirdzniecības atlikumu 165 miljardus eiro apmērā. Pakalpojums sektors dod ieguldījumu apmēram 70% apmērā no kopējā IKP, rūpniecība – 29,1% un lauksaimniecība - 0,9%. Vairums no valsts ražojumiem ir inženierija, sevišķi automašīna, iekārtas, metāli un ķīmiskās preces. Vācija ir vadošais vēja turbīna un saules enerģijas tehnoloģiju ražotājs pasaulē. Lielākās ikgadējās tirdzniecības izstādes un kongresi notiek vairākās Vācijas pilsētās, tādās kā Hannovere, Frankfurte un Berlīne.
Attēls:S-Klasse_W221.jpg
No 500 lielākajiem pasaules biržas uzņēmumiem pēc ienākumu lieluma ''Fortune Global 500'' sarakstā 37 uzņēmumu galvenās mītnes atrodas Vācijā. 2007. gadā desmit lielākie bija Daimler, Volkswagen, Allianz (vispelnošākais uzņēmums), Siemens, Deutsche Bank (otrs pelnošākais uzņēmums), E.ON, Deutsche Post, Deutsche Telekom, Metro AG un BASF. Starp lielākajiem darba devējiem bija arī Deutsche Post, Robert Bosch GmbH un Edeka. Labi zināmas pasaulē ir Mercedes Benz, SAP AG, BMW, Adidas, Audi, Porsche, Volkswagen un Nivea preču zīmes.
Vācija ir stingra Eiropas ciešākas saimnieciskās un politiskās integrācijas aizstāve un tās tirdzniecības politiku aizvien vairāk nosaka vienošanās starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un ES vienotais tirgus likumdošana. Vācija izmanto kopējo Eiropas valūtu eiro un tās monetāro politiku nosaka Eiropas Centrālā banka Frankfurtē. Pat pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā, bijušajās Rietumvācijas zemēs dzīves līmenis un ikgadējie ienākumi palika ievērojami augstāki. Austrumu Vācijas saimniecības modernizācija un integrācija turpinās kā ilgtermiņa process, kas plānots līdz 2019. gadam ar ikgadējo rietumu pārskaitījumu austrumiem apmēram 80 miljardu dolāru apmērā. Kopējais bezdarba līmenis kopš 2005. gada konsekventi krītas un viszemākais 15 gadu laikā bija 2008. gada jūnijā – 7,5%. Procentuāli no 6,2% bijušajā Rietumvācijā līdz 12,7% bijušajā Austrumvācijā. Kanclera Gerharda Šrēdera bijusī valdība uzsāka visaptverošu darba tirgus un ar labklājību saistīto institūciju reformu kompleksu, turpretim esošā valdība ietur ierobežojošu fiskālā politika un samazina darbavietas publiskais sektors.
Vācijā ir viena no pasaules desmit lielākajām labības audzētājvalstīm, jo īpaši daudz tajā tiek audzēti mieži. Tomēr mazāk nekā 3% valsts iedzīvotāji ir nodarbināti zemkopība. Vācija ir arī liela kartupeļi un sakņaugu audzētāja.

Infrastruktūra


Attēls:Two Ships-Hamburg.jpgs osta ir otra lielākā Eiropā.]]
Ar savu atrašanās vietu Eiropas centrā Vācija ir svarīgs transportēšanas mezgls. Tas atspoguļojas tās blīvajā un mūsdienīgajā transportēšanas tīklā. Iespējams visslavenākais ir plašais autostrāžu (''Autobahn'') tīkls, kas ierindojas trešajā vietā pasaulē kopējā garuma ziņā un vairumam no tā ceļiem ir raksturīgi posmi bez ātruma ierobežojuma.
Vācija ir izveidojusi policentrisku ātrvilciens tīklu. ''InterCityExpress'' jeb ICE ir visprogresīvākā ''Deutsche Bahn'' pakalpojumu kategorija un apkalpo nozīmīgākās Vācijas pilsētas, kā arī ceļa mērķus kaimiņvalstīs. Vilciena maksimālais ātrums ir starp 160 km/h un 300 km/h. Saskaņojumi tiek piedāvāti ar 30 minūšu, stundas vai divu stundu intervāliem.
Attēls:ICE 3M KRM.jpg.]]
Vācija ir pasaulē piektā lielākā enerģijas patērētāja un divas trešdaļas no tās svarīgākās enerģijas 2002. gadā tika importētas. Tajā pašā gadā Vācija bija Eiropas lielākā elektrības patērētāja ar kopējo apjomu 512,9 kilovatstunda. Valdības politika sekmē enerģijas uzglabāšanu un atjaunojamo enerģijas avotu, tādu kā saules, vēja, biomasas, hidroelektriskie un ģeotermālie, izstrādi un attīstību. Enerģijas taupīšanas pasākumu rezultātā, kopš 1970. gadu sākuma, ir uzlabojies enerģijas lietderības koeficients. Valdība ir uzstādījusi mērķi 2050. gadā ar atjaunojamajiem avotiem nodrošināt pusi no valstij nepieciešamās enerģijas.
2000. gadā valdība un Vācijas atomenerģijas nozare vienojās līdz 2021. gadam pakāpeniski izbeigt visu atomelektrostacija darbību. Tomēr, atjaunojamā enerģija joprojām ieņem pārāk pieticīgu vietu enerģijas patēriņā. 2006. gadā enerģijas patēriņu apmierināja šādi avoti: nafta (35,7%), akmeņogles, ieskaitot brūnogles (23,9%), dabas gāze (22,8%), atomenerģija (12,6%), hidroenerģija un vēja enerģija (1,3%) un citi (3,7%).

Zinātne


Attēls:Cleanroom1.jpg komplekss mikroelektronikas ražošanai Štutgarte.]]
Vācija ir bijusi dzimtā vieta dažiem no visizcilākajiem pētniekiem dažādās zinātnes jomās. Nobela prēmija ir saņēmuši 102 Vācijas laureāti. Alberts Einšteins un Makss Planks darbs bija izšķirošs kvantu fizikas pamatu likšanā, ko tālāk attīstīja Verners Heizenbergs un Makss Borns. Viņu priekšgājēji bija fiziķi Hermanis fon Helmholcs, Jozefs fon Fraunhofers un Gabriels Daniels Fārenheits. Vilhelms Konrāds Rentgens atklāja rentgenstari, ko daudzās valstīs, ieskaitot Vāciju, tā arī sauc viņa vārdā. Šis sasniegums viņam atnesa pirmo Nobela prēmija fizikā 1901. gadā.
Kosmosa inženieris Verners fon Brauns izstrādāja pirmo kosmosa raķeti un vēlāk bija pazīstams NASA dalībnieks un izstrādāja mēness raķeti Saturn V, kas bruģēja ASV Apollo programma ceļu uz panākumiem. Heinrihs Rūdolfs Hercs darbs elektromagnētiskais starojums jomā bija galvenais moderno telekomunikācijas izstrādē. Vilhelms Vunds ar viņa pirmās laboratorijas nodibināšanu Leipcigas universitāte 1879. gadā tiek piedēvēta psiholoģijas kā neatkarīgas empīriskās zinātnes izveidošana. Aleksandrs fon Humbolds dabas zinātnieka un pētnieka darbs bija bioģeogrāfijas pamatā.
Vācijā ir dzimuši daudzi nozīmīgi matemātiķis: Karls Frīdrihs Gauss, Dāvids Hilberts, Bernhards Rīmanis, Gotfrīds Leibnics, Karls Vaierštrāss un Hermans Veils. Vācija ir bijusi dzimtā vieta daudziem slaveniem izgudrotājiem un inženieriem: Johanness Gūtenbergs, kam tiek piedēvēta pārvietojamās drukātavas izgudrošana Eiropā, Hanss Geigers, Geigera skaitītājs radītājs un Konrāds Cuze, kas uzbūvēja pirmo pilnībā automatizēto digitālo elektroniskā skaitļošanas mašīna. Vācu izgudrotāji, inženieri un rūpnieki, tādi kā grāfs Ferdinands fon Cepelīns, Oto Līlentāls, Gotlībs Daimlers, Rūdolfs Dīzels, Hugo Junkerss un Karls Bencs, palīdzēja veidot modernas automobiļu un gaisa transportēšanas tehnoloģijas.
Svarīgas pētniecības organizācijas Vācijā ir Maksa Planka biedrība, Helmholza apvienība (the Helmholtz-Gemeinschaft) un Fraunhofera biedrība. Tās ir neatkarīgas vai ārēji saistītas ar universitāšu sistēmu un veicina ievērojamu apjomu zinātniskās izstrādes. Prestižo Gotfrīda Vilhelma Leibnica balva balvu katru gadu pasniedz desmit zinātniekiem un akadēmiķiem. Ar saviem 2,5 miljoniem eiro tā ir viena no lielākajām par izpēti piešķiramajām balvām pasaulē.

Kultūra


Attēls:Goethecut.png.]]
Vācija bieži vien tiek saukta par ''das Land der Dichter und Denker'' (dzejnieku un domātāju zeme). Vācijas kultūras pirmsākumi ir meklējami ilgi pirms tā izveidojās kā viena vienota valsts. Vācu kultūra ir saistīta ne tikai ar pašu Vācijas nacionāla valsts, bet arī ar vācu valoda runājošo pasauli.
Vācu literatūras pirmsākumi ir meklējami viduslaiki. Šī perioda sākumā nozīmīgi vācu rakstnieki bija Valters fon der Fogelveide un Volframs fon Ešenbahs. Nozīmīgs vācu eposs ir ''Nibelungenlied'', kura autori nav zināmi. Vāciešiem ir arī ievērojama sāga ''Thidrekssaga''. Visā pasaulē pazīstami ir arī vācu pasaka vācēji brāļi Grimmi. Bībele vācu valodā iztulkoja teologs Mārtiņš Luters. Viņš tādā veidā lika pamatu mūsdienu "augšvācu" valodai. Vēl starp visvairāk apbrīnotākajiem vācu dzejniekiem un rakstniekiem ir Gotholds Lesings, Johans Volfgangs fon Gēte, Frīdrihs Šillers, Heinrihs fon Kleists, E. T. A. Hofmanis, Bertolts Brehts un Arno Šmits. 20. gadsimtā Nobela prēmija literatūrā saņēma tādi vācu rakstnieki kā Tomass Manns, Hermanis Hese, Heinrihs Bells un Ginters Grass.
Vācijas filozofiem vēsturiski ir bijusi liela ietekme filozofijas attīstībā, piemēram, vairāki nozīmīgi vācu filozofi jau viduslaiku sākumā ir devuši savu artavu rietumu filozofijas attīstībā. 17. gadsimtā Gotfrīds Leibnics un Imanuels Kants bija centrālās personas filozofijas vēsturē. Kantianisms spēcīgi iespaidoja arī Artūrs Šopenhauers darbus, kā arī vācu ideālisma aizstāvjus Johans Gotlībs Fihte un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis. 19. gadsimta otrajā pusē Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss attīstīja komunisms teoriju, bet 20. gadsimtā vācu filozofijas tradīcijas īstenoja Frīdrihs Nīče, Martins Heidegers un Hanss Georgs Gadamers.

Sports


Attēls:Michael Schumacher-I'm the man (cropped).jpg - septiņkārtējs F1 čempions.]]
Sportiskā forma ir neatņemama vaciešu dzīves daļa. 27 miljoni vācieši ir sporta klubu biedri un vēl papildus 12 miljoni ar sportu nodarbojas individuāli. Futbols ir vispopulārākais sporta veids. Ar 6,3 miljoniem oficiāliem biedriem Vācijas Futbola Asociācija (''Deutscher Fußball-Bund'') ir lielākā šī sporta veida organizācija pasaulē. Vācijas futbola Bundeslīga (''Fußball-Bundesliga'') piesaista otro lielāko vidējo apmeklētību no visu sporta veidu līgām pasaulē. Vācijas futbola izlase ir uzvarējusi FIFA Pasaules kauss trīs reizes (1954, 1974 un 1990). Arī Eiropas čempionāts futbolā tā ir uzvarējusi trīs reizes (1972, 1980 un 1996). 1974. un 2006. gadā Vācijā notika Pasaules kauss, savukārt Eiropas čempionāts ir rīkots tikai 1988. gadā. Vieni no veiksmīgākajiem un slavenākajiem futbolistiem ir Francs Bekenbauers, Gerds Millers, Jirgens Klinsmans, Lotārs Mateuss un Olivers Kāns. Citi populāri sporta veidi ir handbols, volejbols, basketbols, hokejs un teniss.
Attēls:AllianzArenaSunset.jpg'' - Minhenes "Bayern" un 2006. gada FIFA Pasaules kauss stadions.]]
Vācija ir viena no vadošajām valstīm motoru sports. Daudzu sacīkšu uzvarētāju mašīnas, komandas un braucēji nāk no Vācijas. Viens no veikmīgākajiem Formula 1 braucējiem Mihaels Šumahers savas karjeras laikā ir uzstādījis vairākus nozīmīgus rekordus. Nozīmīgākie no tiem ir visvairāk čempionu tituli, kā arī visvairāk uzvarēto sacīkšu. Viņš ir arī viens no apmaksātākajiem sportistiem vēsturē, un ir kļuvis par miljardieri. Konstruktori kā BMW un Mercedes-Benz ir starp vadošajām komandām motosporta sponsorēšanā. Porsche ir 16 reizes uzvarējis Lemānas 24 stundu brauciens, prestižā sacīkstē, kas katru gadu norisinās Francijā. ''Deutsche Tourenwagen Masters'' ir populāra salonautomobiļu sacensības mašīna.
Vācijas sportisti ir arī vieni no veiksmīgākajiem olimpiskās spēles dalībniekiem. Viņi ir trešie labākie pasaulē pēc iegūto olimpisko medaļu skaita (ieskaitot arī gan Rietumvācijas, gan Austrumvācijas sportistu medaļas). 2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles Vācija bija piektā labākā pēc iegūto medaļu skaita, toties 2006. gada Ziemas Olimpiskās spēles viņiem bija visvairāk medaļu. Vasaras Olimpiskās spēles Vācijā ir notikušas divreiz: 1936. gadā Berlīne, bet 1972. gada Minhene. Ziemas Olimpiskās spēles ir notikušas tikai vienu reizi - 1936. gadā tās norisinājās Bavārijas pilsētiņā Garmiša-Partenkirhene.

Svētki

Skatīt arī


Vācu mūzika
Vācijas federālās zemes
Vācijas pilsētu uzskaitījums
Vācijas upju uzskaitījums
Vācijas pilis

Atsauces un piezīmes


<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
</div>

Ārējās saites


http://www.bundesregierung.de/Webs/Breg/DE/Homepage/home.html Vācijas valdība
http://www.germany-tourism.de/ Vācijas Nacionālā Tūrisma padome
http://home.lanet.lv/~rbalodis/Salidzinoshas%20KT/Handouti/VFR_handouti.pdf Asoc. prof. Ringolds Balodis. Vācijas parlamentārās sistēmas veidošanās. / Ārvalstu konstitucionālās tiesības (uzskates papildmateriāli lekcijām).
http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1887&Itemid=7 Buks A., Vācijas ārpolitika pēc 2. Pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā
Kategorija:Vācija
ab:Алмантәыла
ace:Jeureuman
af:Duitsland
als:Deutschland
am:ጀርመን
an:Alemanya
ang:Þēodscland
ar:ألمانيا
arc:ܓܪܡܢ
arz:المانيا
ast:Alemaña
av:Алмания
ay:Alimaña
az:Almaniya
ba:Германия
bar:Deitschland
bat-smg:Vuokītėjė
bcl:Alemanya
be:Германія
be-x-old:Нямеччына
bg:Германия
bi:Germany
bm:Jermani
bn:জার্মানি
bo:འཇར་མན།
bpy:জার্মানি
br:Alamagn
bs:Njemačka
bug:Jerman
ca:Alemanya
cbk-zam:Alemania
cdo:Dáik-guók
ce:Германи
ceb:Alemanya
chr:ᎠᏛᏥ
chy:Ma'evé'ho'éno
ckb:ئاڵمانیا
co:Germania
crh:Almaniya
cs:Německo
csb:Miemieckô
cu:Нѣмьци
cv:Германи
cy:Yr Almaen
da:Tyskland
de:Deutschland
diq:Almanya
dsb:Nimska
dv:ޖަރުމަނުވިލާތް
dz:ཇཱར་མ་ནི་
ee:Germany
el:Γερμανία
eml:Germâgna
en:Germany
eo:Germanio
es:Alemania
et:Saksamaa
eu:Alemania
ext:Alemaña
fa:آلمان
ff:Almaanya
fi:Saksa
fiu-vro:S'aksamaa
fo:Týskland
fr:Allemagne
frp:Alemagne
frr:Tjüschlönj
fur:Gjermanie
fy:Dútslân
ga:An Ghearmáin
gag:Germaniya
gan:德國
gd:A' Ghearmailt
gl:Alemaña - Deutschland
gn:Alemaña
got:𐌸𐌹𐌿𐌳𐌹𐍃𐌺𐌰𐌻𐌰𐌽𐌳
gu:જર્મની
gv:Yn Ghermaan
ha:Jamus
hak:Tet-koet
haw:Kelemānia
he:גרמניה
hi:जर्मनी
hif:Germany
hr:Njemačka
hsb:Němska
ht:Almay
hu:Németország
hy:Գերմանիա
ia:Germania
id:Jerman
ie:Germania
ig:Jémanị
ilo:Alemania
io:Germania
is:Þýskaland
it:Germania
iu:ᔮᒪᓂ
ja:ドイツ
jbo:dotygu'e
jv:Jerman
ka:გერმანია
kaa:Germaniya
kab:Lalman
kbd:Джэрмэн
kg:Alemanyi
kk:Германия Федеративтік Республикасы
kl:Tyskland
km:អាល្លឺម៉ង់
kn:ಜರ್ಮನಿ
ko:독일
koi:Немечму
krc:Германия
ksh:Dütschland
ku:Almanya
kv:Германия
kw:Almayn
ky:Германия
la:Germania
lad:Almania
lb:Däitschland
lez:Германия
lg:Girimane
li:Duutsjlandj
lij:Germania
lmo:Germania
ln:Alémani
lo:ປະເທດເຢັຽລະມັນ
lt:Vokietija
ltg:Vuoceja
map-bms:Jerman
mdf:Германие мастор
mg:Alemaina
mhr:Немыч Эл
mi:Tiamana
mk:Германија
ml:ജർമ്മനി
mn:Герман
mr:जर्मनी
ms:Jerman
mt:Ġermanja
mwl:Almanha
my:ဂျာမနီနိုင်ငံ
myv:Германия Мастор
mzn:آلمان
na:Djermani
nah:Teutontlālpan
nap:Germania
nds:Düütschland
nds-nl:Duutslaand
ne:जर्मनी
new:जर्मनी
nl:Duitsland
nn:Tyskland
no:Tyskland
nov:Germania
nrm:Allemangne
nv:Béésh Bichʼahii Bikéyah
oc:Alemanha
or:ଜର୍ମାନୀ
os:Герман
pa:ਜਰਮਨੀ
pag:Germany
pam:Alemania
pap:Alemania
pcd:Alemanne
pdc:Deitschland
pfl:Daitschlond
pih:Doichland
pl:Niemcy
pms:Gërmania
pnb:جرمنی
pnt:Γερμανία
ps:آلمان
pt:Alemanha
qu:Alimanya
rm:Germania
rmy:Jermaniya
rn:Ubudagi
ro:Germania
roa-rup:Ghermãnia
roa-tara:Germanie
ru:Германия
rue:Нїмецько
rw:Ubudage
sa:जर्मनी
sah:Германия
sc:Germània
scn:Girmania
sco:Germany
se:Duiska
sh:Nemačka
si:ජර්මනිය
simple:Germany
sk:Nemecko
sl:Nemčija
sm:Siamani
so:Jarmalka
sq:Gjermania
sr:Немачка
srn:Doysrikondre
ss:IJalimane
stq:Düütsklound
su:Jérman
sv:Tyskland
sw:Ujerumani
szl:Mjymcy
ta:செருமனி
te:జర్మనీ
tet:Alemaña
tg:Олмон
th:ประเทศเยอรมนี
ti:ጀርመን
tk:Germaniýa
tl:Alemanya
tpi:Siamani
tr:Almanya
ts:Jarimani
tt:Алмания
tum:Germany
ty:Heremani
udm:Германия
ug:گېرمانىيە
uk:Німеччина
ur:جرمنی
uz:Olmoniya
vec:Germania
vep:Saksanma
vi:Đức
vls:Duutsland
vo:Deutän
wa:Almagne
war:Alemanya
wo:Almaañ
wuu:德国
xal:Ниицәтә Немшин Орн
xh:IJamani
xmf:გერმანია
yi:דייטשלאנד
yo:Jẹ́mánì
za:Dwzgoz
zea:Duutsland
zh:德国
zh-classical:德國
zh-min-nan:Tek-kok
zh-yue:德國
zu:IJalimani

Uzbekistāna

Uzbekistāna ir valsts Vidusāzija. Tā robežojas ar Kazahstāna rietumos un ziemeļos, Kirgizstāna un Tadžikistāna austrumos, Afganistāna un Turkmenistāna dienvidos.

Ģeogrāfija


Uzbekistāna ir 447 400 kvadrātkilometrus liela un tā ir 56. lielākā valsts pēc platības. Tās garums rietumu-austrumu virzienā ir 1425 kilometri, ziemeļu-dienvidu virzienā - 930 kilometri. Uzbekistāna ir viena no dažām pasaules valstīm, kurām ir tikai sauszemes robeža un kuras arī ieskauj valstis bez jūras robežām. Otra ir Lihtenšteina. Aptuveni trešo daļu valsts aizņem kalni un kalnu piekājes, kas austrumos un dienvidaustrumos saplūst ar kaimiņvalstu - Kirgizstānas un Tadžikistānas kalnu grēdām. Augstākā virsotne ir Beštors, kurš ir 4299 metrus augsts. Lielu teritorijas daļu aizņem arī neauglīgi, tuksnešaini līdzenumi.

Pilsētas


Samarkanda ir viena no vecākajām pilsētām Centrālāzija. Valsts galvaspilsēta Taškenta ir arī Uzbekistānas apstrādes un smagās rūpniecības centrs, tur ražo automašīnas un lidmašīnas, lauksaimniecības iekārtas un juvelierizstrādājumus no zelta, kas iegūts raktuvēs Kizilkuma tuksnesī

Klimats


Uzbekistānas kontinentālo klimatu raksturo mazs nokrišņu daudzums - no 200 līdz 400 milimetriem gadā visā valsts teritorijā. Vidējā temperatūra vasarā var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -23 grādiem pēc Celsija.

Arāla jūra


Kopš 1960. gada Arāla jūras platība sarukusi par 40%, jo upju ūdeņi, kas to barojuši tūkstošiem gadu, tika novadīti apūdeņošanas kanālam. Tagad ap jūru plešas neauglīga, sasāļojusies zeme, un tālu no ūdens smiltīs redzami zvejas kuģu vraki.

Lauksaimniecība


Zemkopība tiek attīstīta, izmantojot apūdeņošanas sistēmas, un ar to nodarbojas galvenokārt austrumdaļā pie Amudarjas upes, kas ietek Arāla jūra, auglīgajā ielejā. Upju un ezeru ūdeņu pārmērīga izmantošana apūdeņošanai ir izraisījusi katastrofālas ekoloģiskās problēmas. Visvairāk audzētā lauksaimniecības kultūra ir kokvilna, tai seko tabaka, augļi un dārzeņi. Diemžēl valstī izaudzē tikai trešo daļu nepieciešamo graudaugu, tāpēc tos nākas importēt.

Iedzīvotāji


Uzbekistāna ir iedzīvotājiem bagātākā valsts Centrālāzija. 2009. gadā tajā bija 27 606 007 iedzīvotāji un tā ir 45. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Uzbeki ir 80% no iedzīvotāju skaita, krievi - 5%, tadžiki - 3%, kazahi - 4% un tatāri - 2%. Visvairāk iedzīvotāju apmetušies valsts dienvidu un austrumu daļā. Daudzi dzīvo pilsētās ar gadsimtiem senu vēsturi.

Ārējās saites


http://vlib.iue.it/history/asia/Uzbekistan/index.html Uzbekistan history - The World Wide Web Virtual Library
Kategorija:Āzijas valstis
Kategorija:Uzbekistāna
ace:Uzbèkistan
af:Oesbekistan
als:Usbekistan
am:ኡዝቤኪስታን
an:Uzbekistán
ang:Usbecistan
ar:أوزبكستان
arc:ܐܘܙܒܩܣܛܐܢ
arz:اوزبيكيستان
ast:Uzbequistán
az:Özbəkistan
ba:Үзбәкстан
bar:Usbekistan
bat-smg:Ozbėkistans
bcl:Usbekistan
be:Узбекістан
be-x-old:Узбэкістан
bg:Узбекистан
bn:উজবেকিস্তান
bo:ཨུ་ཟ་བྷེ་ཁི་སི་ཐན།
bpy:উজবেকিস্তান
br:Ouzbekistan
bs:Uzbekistan
bug:Uzbekistan
bxr:Узбекистан
ca:Uzbekistan
ce:Узбекийн Пачхьалкх
ceb:Uzbekistan
chr:ᎤᏍᏇᎩᏍᏔᏂ
ckb:ئوزبەکستان
crh:Özbekistan
cs:Uzbekistán
csb:Ùzbekistan
cv:Ӳспекстан
cy:Uzbekistan
da:Usbekistan
de:Usbekistan
diq:Ozbekıstan
dsb:Usbekska
dv:އުޒްބެކިސްތާން
dz:ཨུཛ་བེ་ཀིསི་ཏཱན་
ee:Uzbekistan
el:Ουζμπεκιστάν
en:Uzbekistan
eo:Uzbekujo
es:Uzbekistán
et:Usbekistan
eu:Uzbekistan
ext:Uzbequistán
fa:ازبکستان
fi:Uzbekistan
fiu-vro:Usbekistan
fo:Usbekistan
fr:Ouzbékistan
frp:Ozbèquistan
fy:Oezbekistan
ga:An Úisbéiceastáin
gag:Özbekistan
gd:Usbagastàn
gl:Usbequistán - O‘zbekiston
gu:ઉઝબેકિસ્તાન
gv:Yn Oosbeckistaan
hak:Vû-tsṳ̂-phe̍t-khiet-sṳ̂-thán
he:אוזבקיסטן
hi:उज़्बेकिस्तान
hif:Uzbekistan
hr:Uzbekistan
hsb:Uzbekistan
ht:Ouzbekistan
hu:Üzbegisztán
hy:Ուզբեկստան
ia:Uzbekistan
id:Uzbekistan
ie:Uzbekistan
ilo:Uzbekistan
io:Uzbekistan
is:Úsbekistan
it:Uzbekistan
ja:ウズベキスタン
jv:Uzbekistan
ka:უზბეკეთი
kaa:O'zbekstan
kbd:Узбэчыстэн
kk:Өзбекстан
kn:ಉಜ್ಬೇಕಿಸ್ಥಾನ್
ko:우즈베키스탄
ku:Ûzbêkistan
kv:Узбекистан
kw:Pow Ousbek
ky:Өзбекстан
la:Uzbecia
lad:Uzbekistan
lb:Usbekistan
li:Oesbekistan
lij:Uzbekistan
lmo:Uzbekistan
ln:Uzbekistáni
lt:Uzbekija
mdf:Узбекистан
mhr:Узбекистан
mk:Узбекистан
ml:ഉസ്ബെക്കിസ്ഥാൻ
mn:Узбекистан
mr:उझबेकिस्तान
ms:Uzbekistan
my:ဥဇဘက်ကစ္စတန်နိုင်ငံ
na:Uzbekistan
nah:Uzbequistan
nds:Usbekistan
new:उज्बेकिस्तान
nl:Oezbekistan
nn:Usbekistan
no:Usbekistan
nov:Uzbekistan
nv:Ózbeʼ Bikéyah
oc:Ozbequistan
or:ଉଜବେକିସ୍ଥାନ
os:Узбекистан
pa:ਉਜ਼ਬੇਕਿਸਤਾਨ
pam:Uzbekistan
pap:Uzbekistan
pl:Uzbekistan
pms:Uzbekistan
pnb:ازبکستان
ps:اوزبکستان
pt:Uzbequistão
qu:Usbiksuyu
ro:Uzbekistan
ru:Узбекистан
rw:Uzubekisitani
sa:उजबेकिस्थान
sah:Узбекистаан
scn:Uzbekistan
sco:Uzbekistan
se:Uzbekistána
sh:Uzbekistan
simple:Uzbekistan
sk:Uzbekistan
sl:Uzbekistan
so:Usbekistan
sq:Uzbekistani
sr:Узбекистан
ss:IZubekhi
su:Uzbékistan
sv:Uzbekistan
sw:Uzbekistan
szl:Uzbekistůn
ta:உசுபெக்கிசுத்தான்
te:ఉజ్బెకిస్తాన్
tg:Ӯзбакистон
th:ประเทศอุซเบกิสถาน
tk:Özbegistan
tl:Uzbekistan
tr:Özbekistan
tt:Үзбәкстан
udm:Узбекистан
ug:ئۆزبېكىستان
uk:Узбекистан
ur:ازبکستان
uz:Oʻzbekiston
vec:Uzbekistan
vep:Uzbekistan
vi:Uzbekistan
vo:Lusbekän
war:Usbekistan
wo:Usbekistaan
wuu:乌字别基斯当
xal:Сартин Орн
yi:אוזבעקיסטאן
yo:Ùsbẹ̀kìstán
zh:乌兹别克斯坦
zh-min-nan:Uzbekistan

Urugvaja


Urugvaja ir mazākā valsts Dienvidamerikas dienvidu daļā.

Ģeogrāfija


Attēls:Uruguay T2.png
Valsts platība ir 176 100 kvadrātkilometri, bet galvenā kontinenta daļa ir 142 199 kvadrātkilometri. Urugvaja ir otra mazākā suverēnā nācija Dienvidamerika aiz Surinamas un trešā mazākā valsts (vismazākā ir Franču Gviāna). Urugvajas krasta līnija ir 660 kilometrus gara.

Klimats


Urugvajā valda subtropisks klimats. Tā izveidojusies labu gabalu no ekvatora, Atlantijas okeāna krastā. Okeāna ietekme padara klimatu maigāku. Nokrišņu ir samērā daudz - vidēji 950 mm gadā, un gaisa temperatūra ir mērena: ziemā vidējā temperatūra ir 10 grādi pēc Celsija, bet vasarā - 22 grādi pēc Celsija. Nereti ziemā pūš aukstie vēji pampero, tomēr tikai dažviet iespējams sals.
Attēls:Maldonado desde la Barra.jpg līcis]]

Augājs


Augāju veido augstā prēriju zāle, meži aug vien atsevišķās vietās.

Lauksaimniecība


Gandrīz 90% valsts teritorijas ir piemēroti zemkopībai, taču izmantoti tiek tikai 50% no šīs zemes. Tajā audzē kukurūzu, kviešus un rīsu. Pārējo zemi lieto ganībām milzīgajiem liellopiem un aitu ganāmpulkiem. Lai gan Urugvaja ir neliela valsts, tā ir pasaulē nozīmīga aitkopības zeme un otra lielākā vilnas eksportētājvalsts. Valstī ir aptuveni 16 miljoni aitu.

Iedzīvotāji


2008. gadā Urugvajā bija 3 477 778 iedzīvotāju, kas pēc skaita ierindojas 132. vietā. Urugvajā dzīvo 19 cilvēki uz kvadrātkilometru, kas to ierindo 196. vietā. Urugvajas iedzīvotājiem ir pavisam maza saistība ar indiāņiem - aptuveni 10% no visiem iedzīvotājiem ir indiāņi vai arī tiem ir indiāņu izcelsme. Lielākā daļa iedzīvotāju ir imigranti no Eiropas, Brazīlijas vai Argentīnas. Gandrīz 97% iedzīvotāju māk lasīt un rakstīt.

Galvaspilsēta


Urugvajas galvaspilsēta Montevideo atrodas Laplatas līča ziemeļu krastā. Te izvietojušies Urugvajas nozīmīgākie vilnas un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Daudzi iedzīvotāji pārceļas uz dzīvi tuvāk galvaspilsētai: Montevideo 2005. gadā bija 1 370 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni puse no valsts iedzīvotājiem.

Ekonomika


Valsts iekšzemes kopprodukts 2006. gadā bija 37,18 miljardi ASV dolāri. Iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku 2006. gadā bija 11 621 ASV dolārs. Urugvajā ir 7. augstākais HDI visā Amerikas pasaules daļā un 50. augstākais pasaulē (Latvija ir 48. vietā)(2007. gada dati).

Atsauces

Ārējās saites


http://portal.gub.uy/ Urugvajas valdība portāls
Kategorija:Dienvidamerikas valstis
Kategorija:Urugvaja
ace:Uruguay
af:Uruguay
als:Uruguay
am:ኡራጓይ
an:Uruguai
ang:Uruguay
ar:أوروغواي
arz:اوروجواى
ast:Uruguái
ay:Uruwayi
az:Uruqvay
bat-smg:Urugvajos
bcl:Uruguay
be:Уругвай
be-x-old:Уругвай
bg:Уругвай
bi:Uruguay
bn:উরুগুয়ে
bo:ཨུ་རུ་གུ་ཡེ།
bpy:উরুগুয়ে
br:Uruguay
bs:Urugvaj
ca:Uruguai
cbk-zam:Uruguay
ceb:Uruguay
ckb:ئوروگوای
co:Uruguay
crh:Urugvay
cs:Uruguay
cu:Оуроугваи
cv:Уругвай
cy:Uruguay
da:Uruguay
de:Uruguay
diq:Uruguay
dsb:Uruguay
dv:އުރުގުއޭ
ee:Uruguay
el:Ουρουγουάη
en:Uruguay
eo:Urugvajo
es:Uruguay
et:Uruguay
eu:Uruguai
ext:Uruguai
fa:اروگوئه
fi:Uruguay
fiu-vro:Uruguay
fr:Uruguay
frp:Urugoayi
frr:Uruguay
fy:Urûguay
ga:Uragua
gag:Urugvay
gd:Uruguaidh
gl:Uruguai - Uruguay
gn:Uruguái
gu:ઉરુગ્વે
gv:Yn Ooraguay
hak:Vû-lâ-kûi
he:אורוגוואי
hi:उरुग्वे
hif:Uruguay
hr:Urugvaj
hsb:Uruguay
ht:Irigwe
hu:Uruguay
hy:Ուրուգվայ
ia:Uruguay
id:Uruguay
ie:Uruguay
ilo:Uruguay
io:Uruguay
is:Úrúgvæ
it:Uruguay
ja:ウルグアイ
jbo:uruguais
jv:Uruguay
ka:ურუგვაი
kk:Уругвай
kl:Uruguay
kn:ಉರುಗ್ವೆ
ko:우루과이
ku:Ûrûguay
kw:Urugway
la:Uraquaria
lb:Uruguay
lez:Уругвай
li:Uruguay
lij:Uruguay
lmo:Uruguay
ln:Ulugwai
lt:Urugvajus
ltg:Urugvajs
mhr:Уругвай
mk:Уругвај
ml:ഉറുഗ്വേ
mn:Уругвай
mr:उरुग्वे
mrj:Уругвай
ms:Uruguay
my:ဥရုဂွေးနိုင်ငံ
nah:Uruguay
nap:Uruguay
nds:Uruguay
ne:उरुग्वाइ
nl:Uruguay
nn:Uruguay
no:Uruguay
nov:Uruguay
nv:Táłtłʼááh Chʼosh Bitooh (Kéyah Dah Siʼánígíí)
oc:Uruguai
or:ଉରୁଗୁଏ
os:Уругвай
pa:ਉਰੂਗੁਏ
pag:Uruguay
pam:Uruguay
pap:Uruguay
pdc:Uruguay
pl:Urugwaj
pms:Uruguay
pnb:یوراگوۓ
pt:Uruguai
qu:Uruwayi
rm:Uruguay
rmy:Uruguay
rn:Uruguay
ro:Uruguay
ru:Уругвай
rw:Irigwe
sa:उरुग्वाय
sah:Уругуай
sc:Uruguay
scn:Uruguai
sco:Uruguay
se:Uruguay
sh:Urugvaj
si:උරුගුවායි
simple:Uruguay
sk:Uruguaj
sl:Urugvaj
so:Uruguay
sq:Uruguaji
sr:Уругвај
su:Uruguay
sv:Uruguay
sw:Uruguay
szl:Urugwaj
ta:உருகுவை
tet:Uruguai
tg:Уругуай
th:ประเทศอุรุกวัย
tl:Urugway
tr:Uruguay
tt:Уругвай
ug:ئۇرۇگۋاي
uk:Уругвай
ur:یوراگوئے
uz:Urugvay
vec:Uruguay
vi:Uruguay
vo:Luruguyän
wa:Ourougway (payis)
war:Uruguay
wo:Uruguwaay
wuu:乌拉圭
xal:Уругаймудин Орн
yi:אורוגוויי
yo:Urugúáì
zh:乌拉圭
zh-min-nan:Uruguay
zh-yue:烏拉圭

Vikipēdija:Pamācība (Ņem vērā)

Izturēšanās


Vikipēdija atbalsta draudzīgu un atvērtu atmosfēru. Protams, realitātē reizēm rodas nesaskaņas un nereti gadās pat nopietni strīdi, bet kopumā no šīs kopienas dalībniekiem tiek sagaidīta Vikipēdija:Laipnība (w:Wikipedia:Civility) izturēšanās.
Vissvarīgākais, kas jāpatur prātā attiecībā uz citiem rediģētājiem – vienmēr pieņem, ka citi rīkojas Vikipēdija:Pieņem godprātību (w:Wikipedia:Assume good faith). Nekad nesāc ar pieņēmumu, ka kāds rīkojas aiz spīts vai ļaunprātības. Ja kāds dara kaut ko, kas tevi satrauc, ieraksti pieklājīgu ziņu pie attiecīgā raksta vai tā lietotāja diskusiju lapā un pajautā “kāpēc”. Var izrādīties, ka tādā veidā būsi izvairījies no lieka pārpratuma un apmulsuma.

Rediģēšanas politika

Neitrālais viedoklis


Vikipēdijas rediģēšanas politika ir “neitrālais viedoklis” (angliskajā Vikipēdijā bieži manīsi saīsinājumu "NPOV" – ''neutral point of view''). Šī politika nosaka, ka mēs pieņemam visus nozīmīgos viedokļus par kādu jautājumu. Tā vietā, lai vienkārši izvirzītu vienu skatījumu, mēs cenšamies parādīt visus nozīmīgos viedokļus, nespriežot par to, kurš ir pareizais. Mūsu mērķis ir informēt lasītāju, nevis pārliecināt viņu par kaut ko. Tas nozīmē to, ka mūsu rakstiem būtu jābūt objektīviem, jo jebkurā strīdā abas puses uzskata savu viedokli par pareizo.
Ir normāli rakstā iekļaut viedokļus, bet tiem jābūt noformulētiem kā viedokļiem, nevis faktiem. Turklāt ieteicams šiem viedokļiem norādīt to izcelsmi, piemēram “Šī viedokļa atbalstītāji apgalvo, ka…” vai “Ievērojamais komentētājs X uzskata, ka…”
Var gadīties, ka lasīsi kādā diskusijā par to, ka kāds raksts ir "POV" (''point of view''), kas Vikipēdijas žargonā apzīmē aizspriedumainu rakstu vai tādu rakstu, kas acīmredzami rakstīts tikai no vienas perspektīvas. Šajā kategorijā ietilpst reklāma un politisko intrigu dzīšana. Ne tik ekstrēms gadījums būtu ''POV'' raksts, kurā viens viedoklis apjoma ziņā ievērojami pārsniedz pretējo (citu) viedokli, pat, ja abi uzskati ir uzrakstīti neitrālā stilā.
Ja tu plāno ķerties pie pretrunīgiem rakstiem tādās tēmās kā, piemēram, reliģija vai politika, ir svarīgi, lai tu noteikti un pēc iespējas drīz izlasītu Vikipēdija:Neitrālais viedoklis (w:Wikipedia:Neutral point of view) politikas lapu. Tāpat būtu svarīgi, lai tu izlasītu par Vikipēdija:Saglabā vēsu prātu, kad rediģēšana kļūst nokaitēta (w:Wikipedia:Staying cool when the editing gets hot). Arī tad, ja tu plāno darboties ap mazāk emocionālām tēmām, piemēram, matemātika vai datorspēles, politikas lapu izlasīšana būtu svarīga, bet tas nebūtu tik neatliekami. Atceries par šiem padomiem un izlasi vairāk par to politiku, kad gadās kāds ''NPOV'' jautājums.

Tēmas nozīmīgums


Vikipēdija ir enciklopēdija. Tādēļ rakstos būtu jābūt enciklopēdiskai informācijai par nozīmīgām tēmām. Vikipēdijā pastāvīgi noris debates par to, kas ir nozīmīgi un kas nav, bet tikai daži no mums uzskata, ka te vajadzētu būt rakstiem par katru Zemes iedzīvotāju, katru uzņēmumu, kas kaut ko pārdod, vai katru ielu katrā pasaules pilsētā.
Tāpat šī nav īstā vieta, kur izvirzīt “oriģinālus pētījumus”, t.i. jaunas teorijas utt., ko citi vēl nav recenzējuši. Vairāk informācijas par to, kam būtu jābūt Vikipēdijā, skat. Vikipēdija:Kas Wikipēdija nav (w:Wikipedia:What Wikipedia is not), Vikipēdija:Kritēriji biogrāfiju iekļaušanai (w:Wikipedia:Criteria for inclusion of biographies) un Vikipēdija:Kas iederas, kas neiederas (w:Wikipedia:What's in, what's out).
Bez tam mēs aicinām autorus atturēties no rakstīšanas par sevi vai saviem sasniegumiem, jo tas ir interešu konflikts. Ja tu esi paveicis kaut ko nozīmīgu, galu galā kāds cits par to uzrakstīs.

Par pareizrakstību


Pirms labošanas pārliecinies, vai tiešām raksta stilā neiederas tādas “speciālas” kļūdas, žargons vai kādā reģionā lietoti vārdi (piemēram, stulbenis, džimbulis vai gružkaste). Ja raksts ir vairāk zinātnisks, tad, protams, valodai jābūt akadēmiski pareizai.
Vairāk informācijas vari atrast Vikipēdija:Stila rokasgrāmata (w:Wikipedia:Manual of Style).

Autortiesības


Nepievieno bez atļaujas tādus materiālus, kurus aizsargā autortiesības. Vislabākie raksti, iespējams, taps, izmantojot personīgo pieredzi vai zināšanas, vai arī apkopojot savu pētījumu no vairākiem avotiem. Lai noskaidrotu vairāk par autortiesībām, skat. Vikipēdija:Autortiesības (w:Wikipedia:Copyrights).

Rakstu pārdēvēšana


Ja tu atrodi kādu rakstu, kas, tavuprāt, ir nepareizi nosaukts, lūdzu, nedzēs un nekopē saturu citur. Tādā veidā pazūd raksta rediģēšanas vēsture. Ieteicamā metode ir pārvietot lapu uz citu lapu ar jaunu vārdu. Ja tu to dari pirmo reizi, lūdzu, izlasi visus brīdinājumus, kas ir pārvietošanas lapā, jo tur ir iztirzāti vairāki svarīgi jautājumi. Lai uzzinātu vairāk par lapu pārvietošanu, skat. Vikipēdija:Kā pārvietot lapu (w:Wikipedia:How to rename (move) a page).
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Reģistrēšanās) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
ang:Wikipedia:Tutorial (Related site links)
ar:ويكيبيديا:دروس (تذكر جيدا)
bg:Уикипедия:Наръчник/Имайте предвид
ca:Viquipèdia:Guia bàsica/Criteris
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری (لەیادت بێ)
cs:Wikipedie:Průvodce (pamatujte)
cy:Wicipedia:Tiwtorial (Cofiwch)
de:Wikipedia:Tutorial/1
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Μην ξεχνάτε
en:Wikipedia:Tutorial/Keep in mind
es:Ayuda:Tutorial (ten en cuenta)
gl:Wikipedia:Guía/Ten en conta
hi:विकिपीडिया:स्वशिक्षा/ध्यान रखें
hr:Wikipedija:Tečaj (Ne zaboravite)
hu:Wikipédia:Az első lépések (tartsd észben)
id:Wikipedia:Tutorial (Ingatlah)
it:Aiuto:Tutorial/Linee guida
ja:Wikipedia:チュートリアル 注意点
jv:Wikipedia:Tutorial (Élingana)
ka:ვიკიპედია:მასწავლებელი (გახსოვდეთ)
ko:위키백과:길라잡이 (지켜야 할 것)
nl:Wikipedia:Snelcursus (Onthoud)
ps:ويکيپېډيا:ځان زده کړه (په ياد ولره)
pt:Ajuda:Tutorial/A reter
sco:Wikipedia:Lessons (Pynts ti mind)
sh:Wikipedia:Kurs/Tečaj (Ne zaboravite)
sk:Wikipédia:Príručka/Majte na pamäti
sl:Wikipedija:Vadnica (Dobro je vedeti)
so:Wikipedia:Tutorial (Keep in mind)
sr:Википедија:Упутства/Не заборавите
sv:Wikipedia:Kom ihåg
ta:விக்கிப்பீடியா:பயிற்சி (கவனிக்க)
te:వికీపీడియా:పాఠం (గుర్తుంచుకోండి)
th:วิกิพีเดีย:สอนการใช้งาน (จำไว้ว่า)
zh:Wikipedia:使用指南/谨记

Ungārija


Ungārija () ir valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austrija, ziemeļos ar Slovākija, ziemeļaustrumos ar Ukraina, bet dienvidaustrumos ar Rumānija, dienvidos ar Serbija, bet dienvidrietumos ar Horvātija un Slovēnija. 2004. gads. gada 1. maijs Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Ungārijas vēsture


Ungārijas vēstures pirmssākums meklējams 12.gs. otrajā pusē, kad daļa no somugri tautas - maģāri, ieceļoja Panonijas līdzenumā. Maģāri izcēlās ar kareivīgumu, tie terorizēja visas apkārtējās kaimiņu tautas, līdz 955. gadā tos pie Lēčfeldas kauja smagi sakāva vācieši. Vācu karalis Otto I pakļauto maģāru teritorijai piešķīra markgrāfistes statusu, tādējādi padarot to par politisku struktūrvienību vācu kontrolē. Vēlāk tā sāka saukties par ''Österreich'' (Austrija).
1526.gadā pēc kaujas pie Mohačas Ungārija tika sadalīta. Transilvānija no tās atdalījās, valsts centrālo daļu iekļāva Osmaņu impērija, rietumdaļu sagrāba Ferdinands I Habsburgs. Tikai daļa valsts palika jaunā karaļa Janoša Zapoļaji kontrolē. Transilvānija kļuva par daļēji neatkarīgu valsti (tai nācās kļūt par Turcijas vasaļvalsti).
1683. gadā, pēc sagrāves Vīnes kauja turki karaspēks no Ungārijas, tāpat kā lielākās daļas Centrāleiropas teritorijas tika izspiests. Transilvānija kļuva par Habsburgu vasaļvalsti.
Ungārijas juridiskais statuss līdz pat XVII gs. vidum bija stabila autonomija, kurā visa ārpolitika bija tieši pakļauta Monarhs (tā kā šis bija konfliktu laiks ar osmaņiem, Habsburgi bija ieinteresēti ungāru magnātu atbalstā). Regulāri sapulcējās ungāru kārtu pārstāvji Seimā, muižniecība saglabāja varu vietējās pašpārvaldes orgānos - ''komitātu sapulcēs'' (skat. Kārtu pārstāvniecība).
Taču, sākot ar XVII gs. 60. gadiem ungāru Seims sāka uzstāties pret Habsburgiem (1666.-1667. gados Francs Vjašelelena organizēja sazvērestību ar mērķi atdalīties no Habsburgu zemēm; 1670.-1671. gados Vīnes valdība atklāja vēl vienu ungāru muižnieku sazvērestību utt). Ungārijā tika dislocēts austriešu karaspēks. Augstākā vara tagad pārgāja imperatora vietvalža rokās, Seims tika atlaists. Masveidā iebrauca austriešu ierēdņi, kas sāka kontrolēt un vadīt vietējās pašpārvaldes. Ar imperatora pavēli tika izformēts ungāru robežapsardzes karaspēks.
1672. gadā sākās ungāru un slovaku sacelšanās Imres Tekei vadībā un atbrīvotajās teritorijās nodibināja neatkarīgu valsti (1684.-1685. gados impērija šo valsti likvidēja). Lai kaut cik atgūtu savas pozīcijas, imperators atjaunoja Seima darbību. Turku un dumpinieku valdījumus imperators piešķīra austriešu muižniekiem, šādi veidojot atbalstītāju slāni pašā Ungārijā. Pēc asiņainām un veltīgām cīņām Seims 1687. gadā atzina Habsburgu dinastija par Ungārijas karaļu dinastiju.
XVIII gs. sākums pagāja nemitīgos ungāru muižnieku dumpjos, līdz 1741. gadā imperators uz mūžīgiem laikiem atbrīvoja feodāļu zemes no nodokļiem. Tika atjaunota muižnieku vara ''komitātu sapulcēs''. ''Komitātu sapulces'', kuru rokās bija administratīvā un tiesu vara, bija sava veida autonomas republikas, kuras centrālajai varai pakļāvās visai nosacīti - tikai valsts ,mēroga jautājumos. Šī kārtība tika likvidēta tikai Marijas Terēzes laikā (1740-1780).
Marija Terēze valdīšanas laikā Ungārijā 1767. gadā tika veikta agrārā reforma, kuras rezultātā tika likvidēta dzimtbūšana. Ķeizara Leopolds II valdīšanas laikā 1791. gadā ungāru valoda, līdz ar vācu valoda un latīņu valoda, tika apstiprināta kā oficiāla valsts valoda.

Skatīt arī


Maģāri
Ungāru valoda
Ungārijas pilsētu uzskaitījums
Ungārijas administratīvais iedalījums

Atsauces

Ārējās saites


http://www.hungarologie.at/ Die Hungarologie - Teilgebiet der Finnougristik und umfasst das Studium der ungarischen Sprache und Kultur.
http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/Ministry/minister/foreign_ministers.htm Hungarian Foreign Ministers from 7 April 1848 to Our Days
Kategorija:Ungārija
ab:Мадиартәыла
ace:Hongaria
af:Hongarye
als:Ungarn
am:ሀንጋሪ
an:Hongría
ang:Ungerland
ar:المجر
arc:ܡܓܪ
arz:المجر
ast:Hungria
az:Macarıstan
bar:Ungarn
bat-smg:Vengrėjė
bcl:Hungriya
be:Венгрыя
be-x-old:Вугоршчына
bg:Унгария
bi:Hungary
bn:হাঙ্গেরি
bo:ཧུང་གྷ་རི།
bpy:হাঙ্গেরী
br:Hungaria
bs:Mađarska
ca:Hongria
ce:Венгри
ceb:Hungary
ckb:مەجارستان
co:Ungheria
crh:Macaristan
cs:Maďarsko
csb:Madżarskô
cu:Ѫгри
cv:Венгри
cy:Hwngari
da:Ungarn
de:Ungarn
diq:Macarıstan
dsb:Hungorska
dv:ހަންގޭރީ
ee:Hungary
el:Ουγγαρία
eml:Ungherî
en:Hungary
eo:Hungario
es:Hungría
et:Ungari
eu:Hungaria
ext:Ungria
fa:مجارستان
ff:Hunngariya
fi:Unkari
fiu-vro:Ungari
fo:Ungarn
fr:Hongrie
frp:Hongrie
frr:Ungarn
fur:Ongjarie
fy:Hongarije
ga:An Ungáir
gag:Vengriya
gd:An Ungair
gl:Hungría - Magyarország
gn:Hungyria
gu:હંગેરી
gv:Yn Ungaar
hak:Hiûng-ngà-li
haw:Hunakalia
he:הונגריה
hi:हंगरी
hif:Hungary
hr:Mađarska
hsb:Madźarska
ht:Ongri
hu:Magyarország
hy:Հունգարիա
ia:Hungaria
id:Hongaria
ie:Hungaria
ilo:Hungaria
io:Hungaria
is:Ungverjaland
it:Ungheria
ja:ハンガリー
jbo:madjiar
jv:Hongaria
ka:უნგრეთი
kaa:Vengriya
kbd:Мэжарей
kg:Hongrie
kk:Мажарстан
kl:Ungarni
km:ប្រទេសហុងគ្រី
ko:헝가리
koi:Мадьярму
krc:Маджар
ku:Macaristan
kv:Мадьяр Му
kw:Hungari
ky:Мажарстан
la:Hungaria
lad:Madjaristan
lb:Ungarn
lez:Венгрия
li:Hongarieë
lij:Ungaïa
lmo:Üngheria
ln:Ungri
lt:Vengrija
ltg:Vengreja
mdf:Венгеронь мастор
mhr:Венгрий
mi:Hanekeria
mk:Унгарија
ml:ഹംഗറി
mn:Унгар
mr:हंगेरी
mrj:Венгри
ms:Hungary
mt:Ungerija
my:ဟန်ဂေရီနိုင်ငံ
myv:Мадьяронь Мастор
mzn:مجارستون
na:Ungari
nah:Hungria
nap:Ungaria
nds:Ungarn
nds-nl:Hongaarnlaand
ne:हंगेरी
nl:Hongarije
nn:Ungarn
no:Ungarn
nov:Hungaria
nrm:Hongrie
nv:Hángewii
oc:Ongria
or:ହଙ୍ଗେରୀ
os:Венгри
pag:Hungary
pam:Hungary
pap:Hongaria
pdc:Ungarn
pih:Hungrii
pl:Węgry
pms:Ungherìa
pnb:ھنگری
pnt:Ουγγαρία
ps:هنګري
pt:Hungria
qu:Unriya
rm:Ungaria
rmy:Ungariya
ro:Ungaria
roa-rup:Ungaria
roa-tara:Ungherie
ru:Венгрия
rue:Мадярьско
rw:Hongiriya
sa:हंगरी
sah:Венгрия
scn:Unghirìa
sco:Hungary
se:Ungára
sh:Mađarska
si:හන්ගේරියානු සමුහාණ්ඩුව
simple:Hungary
sk:Maďarsko
sl:Madžarska
sm:Hungary
so:Hungaria
sq:Hungaria
sr:Мађарска
ss:IHangareyi
st:Hungary
stq:Ungarn
su:Hungaria
sv:Ungern
sw:Hungaria
szl:Madźary
ta:அங்கேரி
te:హంగేరి
tet:Ungria
tg:Маҷористон
th:ประเทศฮังการี
tk:Wengriýa
tl:Unggarya
tpi:Hangari
tr:Macaristan
ts:Hungary
tt:Маҗарстан
udm:Венгрия
ug:ۋېنگرىيە
uk:Угорщина
ur:مجارستان
uz:Mojariston
vec:Ongarìa
vep:Mad'jaranma
vi:Hungary
vls:Hongareye
vo:Macarän
war:Hungarya
wo:Ongiri
wuu:匈牙利
xal:Хунһармудин Орн
xmf:უნგრეთი
yi:אונגארן
yo:Húngárì
zea:Honharije
zh:匈牙利
zh-classical:匈牙利
zh-min-nan:Magyar-kok
zh-yue:匈牙利

Ukraina


Ukraina () ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrievija, austrumos ar Krievija, rietumos ar Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Moldova, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievija un Turcija, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzija).
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km<sup>2</sup>, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050. Iedzīvotāju skaits (2000. gadā) ir 49,7 milj. cilv., iedzīvotāju blīvums ir 82,0 cilv/km<sup>2</sup>.

Vēsture


No vismaz 9. gadsimts Ukrainas teritorija ir bijusi Viduslaiki varjagi pārvaldītās austrumslāvu civilizācijas centrs, kurā izveidojās Kijevas lielkņaziem pakļauta valsts. No 14. gadsimts Ukrainas teritorijas ziemeļu un rietumu daļas nonāca Lietuvas dižkunigaitijas, Polijas karalistes un vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts, bet dienvidu daļa Krimas hanistes pakļautībā.
Kopš krievu-turku kariem un Polijas dalīšanas 18. gadsimta beigās Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca Krievijas Impērija, bet rietumu daļa bija Austroungārijas sastāvā kā Galīcijas un Lodomērijas karaliste.
Pēc Krievijas pilsoņu karš Ukrainas austrumu daļā tika izveidota Ukrainas PSR, kas 1922. gadā bija viena no Padomju Savienības dibinātājrepublikām. 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no PSRS okupētās Polijas (tagadējos Ļvivas apgabals, Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, Ternopoles apgabals, Ivanofrankivskas apgabals apgabalus) un Rumānijas (tagadējo Černivcu apgabals un Odesas apgabals rietumdaļu). 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja arī Čehoslovākijas austrumu daļu, kurā tika izveidots Aizkarpatu apgabals. 1954. gadā Ukrainas PSR pievienoja pirms tam Krievijas PFSR sastāvā esošo Krimas apgabalu un nodibināja Krimas APSR.
Ukraina atguva neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Sākās pārejas periods uz tirgus ekonomiku, kura laikā Ukrainu piemeklēja astoņus gadus garš ekonomiskās lejupslīdes posms. Kopš 2000. gada ekonomikā bija vērojams stabils kāpums, un faktiskais IKP pieaugums vidēji pieauga par septiņiem procentiem gadā. 2008. gada pasaules finanšu krīze izraisīja Ukrainas ekonomikas recesiju. 2009. gadā Ukrainas IKP samazinājās par 14,1%.

Ģeogrāfija


Reljefs


Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi, noteica neskaitāmu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir dzelzsrūdas, mangāna rūdas, urāna rūdas, ogles, gāze, nafta un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares akmens. Pasaule un Eiropa paši lielākie rūdas objekti: Krivorožskas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas, un Doņeckas ogļu baseini; Iršanskas titāna rūdas, Kirovogradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni Ukrainā ir krams, pirofilīta slāneklis, smilšakmens, kaļķakmens un krīts, akmens sāls, dzintars, pusdārgakmeņi, minerālūdeņi. Ukrainā atrastas unikālās, pagaidām pasaulē vienīgās Peržanskas berīlija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu un vērtīgu metālu — genthelvīnu. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4 % pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums Amerikas Savienotās Valstis dolāros pārsniedz 7 triljoniem dolāru.

Klimats


Ukrainas teritorijai raksturīgs visumā labvēlīgs klimats. Tomēr, tās novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības un pāri tai cirkulējošie procesi nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtojamību. Ukraina novietojusies Eiropas dienvidaustrumos mērenā klimata joslā. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās — mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā aptver tikai Krimas Dienvidu krastu. Ukrainā uzskaita sekojošus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalni, Krimas dienvidu piekrasti.

Administratīvais iedalījums


Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (''область''), 2 pilsētas (''місто'') un viena autonomā republika (''Автономна Республіка''). Skat. Ukrainas administratīvais iedalījums.

Ukrainas simboli


Karogs


Tiek uzskatīts, ka Ukrainas karogs radies Kijevas Krievzemes laikā. Paši Rietumukraiņi sava karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc Polijas sadalīšanas daļa tagadējās Ukrainas teritorijas - Galīcija ietilpa Austroungārijas impērijā. Toreiz ukraiņu interešu pārstāvji griezušies pie imperatora Franča Jozefa ar lūgumu par ukraiņu karogu atzīt zili sarkano karogu. Taču imperatora māte vēlējusies, lai karogā tiktu iekļauta austriešu impērijas krāsa. Toreiz tāda skaitījās dzeltenā. Tādēļ par ukraiņu karogu imperators apstiprināja dzelteni zilo.
1918. gadā, kad tika proklamēta neatkarīgā Ukrainas Tautas Republika, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis.
Visbeidzot 1992. gadā Ukrainas Augstākā padomē dzelteni zilais karogs tika pasludināts par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā.
Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.

Atsauces

Skatīt arī


Ukrainas administratīvais iedalījums
Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Kategorija:Ukraina
ab:Украина
ace:Ukraina
af:Oekraïne
als:Ukraine
am:ዩክሬን
an:Ucraína
ang:Ucræȝna
ar:أوكرانيا
arc:ܐܘܩܪܐܝܢܐ
arz:اوكرانيا
ast:Ucraína
az:Ukrayna
bar:Ukraine
bat-smg:Okraėna
bcl:Ukranya
be:Украіна
be-x-old:Украіна
bg:Украйна
bi:Ukraine
bn:ইউক্রেন
bo:ཨུཀ་རཡི་ནི།
bpy:ইউক্রেন
br:Ukraina
bs:Ukrajina
bxr:Украйн
ca:Ucraïna
cbk-zam:Ukrania
cdo:Ŭ-káik-làng
ce:Украина
ceb:Ukraine
chr:ᏳᎧᏪᏂ
chy:Ukraine
ckb:ئوکراینا
crh:Ukraina
cs:Ukrajina
csb:Ùkrajina
cu:Оукраина
cv:Украина
cy:Wcráin
da:Ukraine
de:Ukraine
diq:Ukrayna
dsb:Ukraina
dv:ޔުކްރެއިން
ee:Ukraine
el:Ουκρανία
en:Ukraine
eo:Ukrainio
es:Ucrania
et:Ukraina
eu:Ukraina
ext:Ucránia
fa:اوکراین
fi:Ukraina
fiu-vro:Ukraina
fo:Ukraina
fr:Ukraine
frp:Ucrayena
frr:Ukraine
fy:Oekraïne
ga:An Úcráin
gag:Ukrayna
gan:烏克蘭
gd:An Ucràin
gl:Ucraína - Україна
gn:Ukyaña
got:𐌿𐌺𐍂𐌰𐌹𐌽𐌰
gu:યુક્રેન
gv:Yn Ookraan
hak:Vû-khiet-làn
haw:ʻUkelena
he:אוקראינה
hi:युक्रेन
hif:Ukraine
hr:Ukrajina
hsb:Ukraina
ht:Ikrèn
hu:Ukrajna
hy:Ուկրաինա
ia:Ukraina
id:Ukraina
ie:Ucraina
ig:Yukrain
ilo:Ukrania
io:Ukrainia
is:Úkraína
it:Ucraina
ja:ウクライナ
jbo:vurgu'e
jv:Ukraina
ka:უკრაინა
kaa:Ukraina
kbd:Хуэхуэлей
kg:Ukrayina
kk:Украина
kl:Ukraine
km:អ៊ុយក្រែន
kn:ಯುಕ್ರೇನ್
ko:우크라이나
koi:Украина
krc:Украина
ku:Ûkrayna
kv:Украина
kw:Ukrayn
ky:Украина
la:Ucraina
lad:Ukraina
lb:Ukrain
lez:Украина
li:Oekraïne
lij:Ucrainn-a
lmo:Ücraina
ln:Ukraine
lt:Ukraina
ltg:Ukraina
mdf:Украин
mg:Okraina
mhr:Украина
mi:Ūkareinga
mk:Украина
ml:ഉക്രൈൻ
mn:Украйн
mr:युक्रेन
ms:Ukraine
mt:Ukrajna
mwl:Oucránia
my:ယူကရိန်းနိုင်ငံ
mzn:اوکراین
na:Ukraine
nah:Ucrania
nap:Ucraina
nds:Ukraine
nds-nl:Oekraïne
ne:युक्रेन
new:युक्रेन
nl:Oekraïne
nn:Ukraina
no:Ukraina
nov:Ukraina
nrm:Ukraîne
nv:Yóókwein
oc:Ucraïna
or:ୟୁକ୍ରେନ
os:Украинæ
pa:ਯੂਕ੍ਰੇਨ
pam:Ukraine
pap:Ukrania
pih:Yukrayn
pl:Ukraina
pms:Ucrain-a
pnb:یوکرین
pnt:Ουκρανία
ps:اوکراین
pt:Ucrânia
qu:Ukranya
rm:Ucraina
rmy:Ukraina
ro:Ucraina
roa-rup:Ucraina
roa-tara:Ucraine
ru:Украина
rue:Україна
rw:Ikerene
sah:Украина
sc:Ucraina
scn:Ucraina
sco:Ukraine
se:Ukraina
sh:Ukrajina
simple:Ukraine
sk:Ukrajina
sl:Ukrajina
so:Ukrain
sq:Ukraina
sr:Украјина
ss:IYukhureni
stq:Ukraine
su:Ukraina
sv:Ukraina
sw:Ukraine
szl:Ukrajina
ta:உக்ரைன்
te:ఉక్రెయిన్
tg:Украйина
th:ประเทศยูเครน
tk:Ukraina
tl:Ukraine
tpi:Yukren
tr:Ukrayna
tt:Украина
tw:Ukraine
udm:Украина
ug:ئۇكرائىنا
uk:Україна
ur:یوکرین
uz:Ukraina
vec:Ucraina
vep:Ukrain
vi:Ukraina
vls:Oekraïne
vo:Lukrayän
wa:Oucrinne
war:Ukranya
wo:Ukreen
wuu:乌克兰
xal:Украинмудин Орн
xmf:უკრაინა
yi:אוקראינע
yo:Ukréìn
zea:Oekraïne
zh:乌克兰
zh-classical:烏克蘭
zh-min-nan:Ukrayina
zh-yue:烏克蘭

Uganda


Ugandas republika ir valsts Austrumāfrika. Ugandai ir tikai sauszemes robežas - austrumos tā robežojas ar Kenija, ziemeļos ar Sudāna, rietumos ar Kongo Demokrātiskā Republika, dienvidrietumos ar Ruanda un dienvidos ar Tanzānija. Valsts dienvidos atrodas ievērojama daļa no Viktorijas ezers, kas savukārt vēl robežojas ar Keniju un Tanzāniju.
Vārds Uganda cēlies no Bugandas valsts, kuras teritorija ietvēra daļu no Ugandas dienvidiem, tai skaitā, tās galvaspilsētu - Kampala. Puse no valsts iedzīvotājiem dzīvo zem starptautiskā iztikas minimuma, kuru noteica Pasaules Banka 1985. gadā, pašlaik tie ir 1,8 Amerikas Savienotās Valstis ASV dolārs jeb 0,52 LVL dienā.

Vēsture


Ugandas iedzīvotāji bija mednieki un izdzīvošana balstījās uz savacējsaimniecības principiem, līdz aptuveni pirms 1,700 - 2,300 gadiem, no centrālās un Rietumāfrikas daļas uz Ugandas dienvidiem pārceļoja Bantu valodās runājošās tautas. Šīs tautas ieviesa un attīstīja dzelzs apstrādi, ieviesa jaunas sociālisma idejas, kā arī attīstīja ideju par valsts iekārtu, par politiku.
Uz Kitaras impērijas pamatiem, kura pastāvēja 14. un 15. gs., izveidojās vēl trīs spēcīgas karaļvalstis - Bunjoro-Kitara, Buganda un Ankole. Mūsdienās šīs četrās valstis ir pārtapušas par Ugandas republikas apgabaliem.
Nīlas valodu saimei piederošās tautas, tai skaitā, Luo un Atekeras tautas šajā reģionā ienāca no ziemeļiem, iespējams ap 120. gadu m.ē. Viņi galvenokārt nodarbojās ar lopu ganīšanu un lauksaimniecību, par pastāvīgo dzīves vietu izvēloties valsts ziemeļu un austrumu daļu. Viena daļa no Luo tautas iekaroja Bunjoro teritoriju, tādējādi asimilējoties ar Bantu tautu. Šīs asimilācijas rezultātā radās Babiito dinastija, kuras pārstāvji ir līdzšinējie valdnieki, kurus dēvē par Omukamām, pašreizējais Omukama ir Iguru I (kopš 1994. gada). Protams, tā kā vairs nepastāv tāda valsts kā Bunjoro-Kitara, kur šie Omukamas bija valdnieki, tad pašreizējais Omukama piedalās Ugandas politikā pārstāvot Bunjoro tautu. Luo tautas migrācija turpinājās līdz 16. gs., daļa tautas izvēlējās dzīvot kopā ar Bantu tautu Ugandas austrumos, savukārt, pārējie nomitinājās Viktorijas ezera rietumkrastā, Kenijas un Tanzānijas teritorijās. Atekeru tauta par pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējās Ugandas austrumu, ziemeļaustrumu daļu, kā arī daļa asimilējās uz ziemeļiem no Kiogas (Kyoga) ezera dzīvojošajiem Luo.
Arābu tirgotāji pārcēlās no Indijas okeāna piekrastes, austrumāfrikas daļas, uz Ugandas vidieni 1830. gados. Savukārt, 1860. gados Ugandā ieradās britu pētnieki, meklēdami Nīlas upes avotu. Protestantu misionāri Ugandā parādījās 1877. gadā, bet Katoļu - 1879. gadā. Apvienotā Karaliste, 1888. gadā, šajā teritorijā ieviesa Britu Austrumāfrikas asociācijas hartu, kuras mērķis bija attīstīt tirdzniecību starp Lielbritānijas kolonijām Āfrikā. 1894. gadā Uganda kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Pēdējās teritoriālās izmaiņas notika līdz 1914. gadam, līdz tam, tai tika pievienoti vairāki ciemati un citas teritorijas. No 1900. līdz 1920. gadam Ugandā bija epidēmijas uzliesmojums, tā sauktā, miega slimība (sleeping sickness), viens no simptomiem ir nervu sistēmas degradācija, kas noved cilvēku līdz komas stāvoklim un nāvei. Šajos 20 gados epidēmija nogalināja vairāk kā 250,000 Ugandas iedzīvotāju.
1963. gadā tika veiktas izmaiņas Ugandas konstitūcijā, lai apmierinātu Ugandas Iedzīvotāju Kongresa (UIK) un Kabaka Jekkas (Kabaka Yekka ) partijas savienību. Šo izmaiņu rezultātā tika noformēts jauns amats - valsts vadītājs jeb prezidents, kā arī viņa aizstājējs (vice prezidents) gadījumā, ja prezidents nav spējīgs pildīt savas pienākumus. UIK valdība iecēla Edvardu Muteesu II par prezidentu, kā arī par armijas virspavēlnieku. Par viņa aizstājēju iecēla Viljamu Vilberforsu Nadiopi.
1966. gadā Miltons Obote realizēja apvērsumu valstī, ar varu panākot prezidenta atkāpšanos no amata. Savukārt, UIK partija, kura bija dominējošā parlamentā, veica izmaiņas konstitūcijā un M. Obote kļuva par prezidentu. Vēlēšanu sistēma tika atcelta, novedot pie nepārtrauktiem valsts mēroga apvērsumiem līdz 1980.- gadu vidum. M. Obote tika divreiz gāzts no prezidenta amata izmantojot bruņotos spēkus. M. Obotes režīmu atbalstīja PSRS komunisti, apgādājot to ar bruņojumu. Ugandas kaimiņvalstī Tanzānijā atradās Ķīnas Republikas Iedzīvotāju partijas postenis. PSRS mēģināja pakļaut Ugandu, jo tā bija stratēģiska vieta, lai varētu atspēkot Ķīnas komunistus.
1971. gadā Idi Amins (1925 - 2003) pārņēma valstī varu un ar militāru spēku vadīja valsti 10 gadus. Viņa valdībai ieročus piegādāja Lībijas diktators Muamars Kadāfi, kurš I. Aminā saskatīja daudzsološu sabiedroto, savukārt vēlāk par galveno militāro atbalstītāju kļuva PSRS. I. Amina valdīšana atņēma aptuveni 300,000 ugandiešu dzīvības. Viņam bija raksturīgi rasistiski uzskati, jo 1972. gada 4. augustā izplatīja paziņojumu, ka Ugandas Aziātu (pārsvarā indo-āriešu etniskā grupa (Gujarati iedzīvotāji)) mazākumtautībai ir 90 dienas, lai atstātu valsti, to pamatojot ar uzskatu, ka šī minoritāte grauj valsts ekonomiku. Ugandas ekonomika, pēc šo tautu masu izraidīšanas strauji pasliktinājās, jo viena daļa no viņiem bija lielu uzņēmumu vadītāji, kuri, vēlāk tika nodoti I. Amina sabiedroto rokās. Viņa valdīšanai pienāca gals pēc 1979. gadā notikušā Ugandas-Tanzānijas kara, kuru izraisīja apvienotie Ugandas trimdā izsūtītie un Tanzānijas spēki. Tas beidzās ar to, ka pie varas atkārtoti nāca M. Obote, bet pēc 6 gadiem, proti, 1985. gadā viņa vietā stājās ģenerālis Tito Okello. Okello valdīšanas laiks bija īss - tikai 6 mēneši, jo valstī notika vēl viens apvērsums, kuru dēvē par "krūmu karu" (bush war). Apvērsuma vadītājs bija pašreizējais Ugandas prezidents, Joveri Museveni, kura pakļautībā bija Nacionālā Pretestības Armija, kopā ar vairākiem nemiernieku grupējumiem, tai skaitā, Federālo Demokrātu Kustību ar Andreju Kajiiru (Andrew Kajiira) priekšgalā, kā arī ar vēl vienu grupējumu, kura vadītājs bija Jānis Nkwanga (John Nkwanga).
Museveni ir pie varas kopš 1986. gada. 1990. gadu otrā pusē rietumvalstis viņu slavēja kā daļu no jaunās paaudzes Āfrikas valstu vadītājiem. Savas prezidentūras laikā, Museveni ir piedalījies Kongo Demokrātiskās republikas pilsoņu karā, kā arī citos konfliktos, kuri notikuši Lielo Ezeru (Great Lakes) reģionā.
Kopš 1987. gada, tā dēvētā, "Tā Kunga Pretestības Armija" (Lord's Resistance Army) ir vērsusi militāru darbību pret Museveni valdību un Ugandas iedzīvotājiem, cenšoties pārņemt varu valstī. Šis grupējums ir atbildīgs par masu slepkavībām un bērnu paverdzināšanu, viņi ir noslepkavojuši tūkstošiem cilvēku un savas darbības rezultātā vairāki miljoni ir kļuvuši par invalīdiem. 2007. gadā Uganda izvietoja savu karaspēku Somālijā, lai sniegtu palīdzību Āfrikas Savienībai, miera uzturēšanas misijā.

Valdība


Attēls:Yoweri Museveni.jpg.]]
Pašreizējais prezidents ir Joveri Museveni (Yoweri Museveni), kurš ir gan valsts, gan arī valdības vadītājs. Prezidents ieceļ premjerministru, patlaban, tas ir Apolo Nsibambi, kurš palīdz prezidentam vadīt valsti. Parlaments sastāv no 332 locekļiem, kurus ievēl Nacionālā Asambleja, 104 no šiem locekļiem izvirza par kandidātiem dažādas politiskas apvienības, kurām drīkst pievienoties ikviens interesents. Pārējie locekļi tiek ievēlēti uz 4 gadu ilgu periodu, notiekot vispārējām vēlēšanām.
Lai no malas izskatītos, ka ir samazināta sektantu vardarbība, politiskās partijas tika ierobežotas, sākot jau ar 1986. gadu. Museveni Ugandā aizsāka bez partiju sistēmas kustību, politiskās apvienības turpināja pastāvēt, bet tās varēja darboties tikai galvenajā pārvaldes ēkā, tās nedrīkstēja organizēt sapulces un izvirzīt kandidātus uz konkrētiem amatiem. Amatu izpildītāji tika iecelti vēlēšanu sistēmas kārtībā, balsot drīkstēja arī par partiju biedriem, bet tas neierobežoja kandidātu izvēli.
2005. gada jūlijā tika veikti labojumi konstitūcijā, balstoties uz izveidotā referenduma rezultātiem, proti, tika atcelti ierobežojumi, kuri attiecās uz partijām, kā arī tika veiktas izmaiņas, pagarinot prezidentūras termiņu no 2 uz 3 gadiem. Tādējādi J. Museveni drīkstēja atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu 2006. gada Februāri notiekošajām vēlēšanām. Museveni sacentās ar vairākiem prezidenta amata kandidātiem starp tiem bija arī trimdā izsūtītais Kizza Besigye, tomēr vislielāko atbalstu guva Museveni.

Ģeogrāfija


Attēls:Ug-map.png
Valsts atrodas Austrumāfrikas augstienē, vidēji 1100 metrus (3,250 pēdas) virs jūras līmeņa. Augstiene vienmērīgi pāriet nogāzē, kura turpinās uz ziemeļiem līdz Sudānas Līdzenumam. Valsts centrālajā un dienviddaļā, ir plaši atrodamas purvainas teritorijas, tomēr vairāk valsts vidienē dominē Kiogas (Kyoga) ezers.
Teju visu Ugandas teritoriju ietver Nīlas upes baseins. Viktorijas Nīla jeb Baltā Nīla iztek no Viktorijas ezera un ietek Kiogas ezerā, pēc tam turpinot savu ceļu uz Alberta ezeru. Savukārt tālāk tekot uz ziemeļiem no Kongo robežas uz Sudānu. Neliela teritorija Ugandas austrumos ir daļa no iekšzemes drenāžas ezera - Turkana, tā atzars Ugandā ir Turkvela upe.
Kiogas ezers kalpo par aptuvenu robežu, kas nodala dienvidos esošās Bantu valodās runājošās tautas no ziemeļos esošajām Nīlas un centrālās Sudānas valodu saimes tautām. Par spīti šim sadalījumam, kas ir izveidojies politisku iemeslu dēļ, patiesā lingvistiskā robežā būtu velkama no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, proti, gar Nīlas upi. Taču ugandieši dzīvo starp dažādu nacionalitāšu cilvēkiem, šajā ziņā viņi nav konservatīvi, it sevišķi izteikts, tas ir lauku apvidū dzīvojošajiem. Starp Ugandas reģioniem ir vērojamas vairākas atšķirības, proti, apģērbā, rotaslietās un manierēs, bet ir vērojama pakāpeniska, dabiska asimilācija starp dažādajām kultūrām.
Lai gan dominējošais ir ekvatoriālais klimats, tomēr tas nav vienmērīgs, jo valsts daļas atrodas dažādos augstumos virs jūras līmeņa. Dienviddaļa ir mitrāka, ar lielāku nokrišņu daudzumu, savukārt, Viktorijas ezera ziemeļkrastā, Entebbē, lietus ir vērojams tikai no marta līdz jūnijam un novembra-decembra periodā. Vairāk uz ziemeļiem ir tropisks klimats ar vērojamiem sausuma periodiem. Gulu pilsētā, kas atrodas aptuveni 120 km no Sudānas robežas, novembris līdz februāris ir vissausākais gada etaps. Savukārt, vissausākais Ugandas klimats ir ziemeļaustrumu daļā, Karamojas reģionā, kur ūdens trūkums var sagādāt grūtības ilgstoši dzīvot.
Rwenzori pilsētā, uz dienvidrietumiem, pie Ugandas un Kongo robežas, ir vērojams stiprs lietus cauru gadu. Valsts klimatu dienvidos ietekmē pasaulē lielākais tropiskais ezers - Viktorijas ezers, tajā atrodas vairākas salas. Šis ezers novērš straujas temperatūras izmaiņas, kā arī palielina mākoņu un nokrišņu daudzumu. Svarīgākās pilsētas atrodas valsts dienviddaļā, netālu no Viktorijas ezera, tai skaitā, galvaspilsēta - Kampala un jau pieminētā Entebbe. Kaut arī valstij ir tikai sauszemes robežas tajā atrodas vairāki ievērojami ezeri, bez jau pieminētā Viktorijas ezera, vēl ir Kiogas, Alberta, Edvarda un Džordža (George) ezers.

Administratīvais iedalījums


Attēls:Uganda_Districts.png
Uganda iedalās četrās lielās administratīvās daļās: ziemeļu, austrumu, centrālajā un rietumu daļā. Šie reģioni sastāv no 77 novadiem, savukārt, katrs no tiem iedalās mazākos apgabalos. Pēdējo gadu laikā ir notikušas nelielas izmaiņas administratīvajā iedalījumā, 2006. gada 1. jūlijā tika pievienoti 8 jauni novadi. Lielākā daļa novadu ir nodēvēti tāpat kā tajos ietilpstošās lielākās pilsētas, kuras bieži vien arī atbild par pārvaldes funkcijām.
Paralēli valsts pārvaldei ir saglabājušās arī 5 vēsturiskās Bantu karalistes, kurām ir piešķirta daļēja autonomija kultūras lietās. Tās ir - Buganda, Bunjoro, Ankole, Busoga un Toro.

Ekonomika


Gadu desmitiem Ugandas ekonomika ir bijusi nestabila un cietusi no postoša ekonomiskā plāna, kā sekas tam, valsts ir nabadzīga uz pasaules fona. Uganda ir realizējusi vairākas ekonomiskas reformas, kuras ir atstājušas ļoti pozitīvas sekas, piemēram, 2008. gadā Uganda piedzīvoja ekonomisku izaugsmi par 7%, par spīti pasaules krīzei un vietējai ekonomiskai nestabilitātei.
Ugandai ir ekonomiski nozīmīgi resursi, tai skaitā, auglīga zeme un regulāri nokrišņi, kas ļauj nodarboties ar lauksaimniecību, kā arī prāvas vara un kobalta atradnes. Valstī vēl ir neskartas jēlnaftas un dabasgāzes ieguves vietas.
Ugandā zemkopība ir visnozīmīgākā ekonomikas nozare, tajā ir nodarbināti vairāk kā 80% darbaspēka, kafijas eksports veido lielāko ienākumu daļu. 1950. gados britu koloniālais režīms veicināja zemnieku apvienošanos, veidojot organizētu darbaspēku, tajā piedalījās vairāk kā 500,000 zemnieku.
Valdība kopš 1986. gada (ar citu valstu un starptautisku organizāciju atbalstu) cenšas uzlabot valsts ekonomisko stāvokli, kas tika sagrauts Idi Amina režīma laikā, kā arī to ietekmēja vairāki pilsoņu kari. Valdības realizētā politika ir devusi acīmredzamu uzlabojumu, proti, 1987. gadā inflācija valstī bija 240%, savukārt, 1992. gada jūnijā tā bija nokritusies līdz 42%, bet 2003. gadā inflācija bija vairs tikai 5,1%.
Pateicoties ieguldītajiem līdzekļiem infrastruktūras atjaunošanai, no 1990. līdz 2001. gadam noritēja ekonomikas atkopšanās. Uzlabojās darba samaksas prēmiju sistēma, samazinājās inflācija, pakāpeniski uzlabojās drošības līmenis, kā arī atgriezās Ugandas aziātu minoritāte, kura tika izraidīta no valsts 1972. gadā. Saistībā ar Ugandas piedalīšanos Kongo demokrātiskās republikas karā, korupciju valdībā un valdības solīto reformu neīstenošanu, sabiedrībā radās šaubas par Ugandas ekonomiskās izaugsmes turpināšanos. 2000. gadā Uganda kvalificējās palielinātajai parādu atvieglināšanas programmai (Lielos parādos esošās nabadzīgās valstis (Heavily Indebted Poor Countries) (HIPC)). No šī fonda saņemot 1,3 miljardus dolāru, kā arī no Paris Club parādu atvieglināšanas apvienības saņemot 145 miljonus dolāru. Ekonomikas attīstība no 2001. - 2002. gadam bija vērā ņemama, par spīti tam, ka samazinājās ienākumi no valsts primārās eksporta preces - kafijas. Pēc SVF (Starptautiskais Valūtas Fonds) statistikas, 2004. gadā Ugandas iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku sasniedza 300 dolārus, kas ir vairāk nekā 80.- gados, bet tikai puse no vidējiem Sub-Sahāras Āfrikas iedzīvotāju ienākumiem gadā. Tajā pašā gadā, kopējais iekšzemes kopprodukts pārsniedza 8 miljardus dolāru.
1996. gadā nostiprinājās vērtspapīru birža, piesaistot vairākus akcionārus. Valdība izmanto šo akciju tirgu, lai privatizētu valsts, kā arī sabiedriskos īpašumus. Visas valsts kases problēmas ir ierindotas akciju tirgū. Kapitāla Tirgus Pārvalde ir licenzējusi 18 biržas brokerus, investīciju menedžerus un padomdevējus, kā piemēram Āfrikas Savienību, AIG investīcijas, Uzplaukuma Kapitālu un SIMMS. Pensiju sektora reforma 2007. gadā bija uzmanības centrā, jo ar tās īstenošanas palīdzību valsts spētu palielināt savus iekrājumus, veicinot ekonomisko augšupeju.
Kenija darbojas kā starpniece starp Ugandu un starptautisko tirgu. Uganda ietilpst Austrumāfrikas Kopienā un ir potenciāla dalībvalsts paredzētajā Austrumāfrikas Federācija, kas apvienos Burundi, Keniju, Ruandu, Tanzāniju un Ugandu vienotā Āfrikas Savienībā.

Valoda un iedzīvotāji


Attēls:Miss_Uganda_08_Dora_Mwima.jpg
Ugandā ietilpst vairākas etniskās grupas, bet neviena no tām valstī neveido vairākumu. Valstī runā aptuveni 40 dažādās valodās, savukārt angļu valoda tika noteikta kā valsts oficiālā valoda pēc neatkarības iegūšanas. Visplašāk tiek izmantota Lugandiešu valoda, tā ir dominējošā valoda galvaspilsētā - Kampalā un tās ietverošajā Bugandas reģionā. Dienvidaustrumos un dienvidrietumos dominējošās ir Lusogas un Runjankores valodas.
Svahili valodā runā viscaur dienvidu un centrālajā Austrumāfrikas daļā, šī valoda tika pasludināta par otro oficiālo valsts valodu 2005. gadā. Par spīti tam, ka Bantu valodās runājošās tautas nav apmierinātas ar svahili valodas izplatību, tai ir nozīmīgs faktors ziemeļdaļā saziņai starp dažādās valodās runājošajiem. Svahili ir dominējošā valoda valsts militārajos spēkos, tā varētu būt bijusi par iemeslu tam, ka Koloniālisma periodā lielākā daļa no ziemeļdaļas iedzīvotājiem, kuri runāja svahili tika nodarbināti šajā darba sektorā. Turpretī tiem, kuri neprata svahili valodu valsts ziemeļos, bija mazākas izredzes iegūt darbu bruņotajos spēkos.
Svahili valodas statusu arī ir ietekmējusi politiskā situācija, proti, Idi Amins (prezidents no 1971 līdz 1979. gadam) bija no ziemeļrietumu daļas, izmantojot savu politisko stāvokli, sabiedrībai paziņoja, ka svahili ir jākļūst par valsts valodu.
Pašreizējais Ugandas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 32,4 miljoni, vidējais iedzīvotāju vecums ir 15 gadi.

Reliģija


Balstoties uz tautas skaitīšanas datiem, 2002. gadā 84% no Ugandas iedzīvotājiem bija kristieši. Lielākā daļa ir Romas Katoļu baznīcas piekritēji (41,9 %), pēc tam nāk Ugandas Anglikāņu baznīca ar 35,9 %. Otra lielākā reliģija ir Islāms ar 12% iedzīvotāju. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka tikai 1% iedzīvotāju ir vietējo tautu reliģiju piekritēji, savukārt 0,7% ir pieskaitāmi pie pārējām pasaules reliģijām, tai skaitā, dažādajām sektām. Neliela daļa vietējo iedzīvotāju ir arī Jūdaisma piekritēji, tos sauc par Abajudajām (Lugandiešu valodā tas nozīmē Jūdas sekotāji jeb Jūdas cilvēki). Ugandā ir arī piekritēji Baha'i reliģijai, viena no tās septiņām pasaules svētnīcām atrodas Ugandas galvaspilsētā - Kampalā.
Kristiešu konfesijas pārsvarā ir katoļu un anglikāņu, atlikušā daļa ir evaņģēliskās baznīcas, tās ir ļoti aktīvas sabiedriskajā dzīvē. Islāma piekritēji, galvenokārt ir sunnīti. Savukārt, vietējo tautu reliģiju
piekritēji darbojas, pārsvarā lauku apvidos un dažviet šīs reliģijas ir saplūdušas kopā ar kristietību vai islāmu. Ievērojamākā imigrantu daļa ir indiāņi, šī kopiena galvenokārt ir hinduisma un ismaili (Islāma atzarojums) piekritēji. Ziemeļdaļā un Nīlas rietumos pārsvarā ir katoļi, tomēr Igangas novadā procentuāli vairāk ir musulmaņi. Pārējā valsts daļā dažādu reliģiju piekritēji ir samērā līdzvērtīgā skaitā.

Veselība


Tā kā Uganda tikai salīdzinoši nesen ir sākusi strauji attīstīties, tad veselības līmenis ir zemāks nekā cituviet pasaulē. Pēc jaunākās statistikas datiem, jaundzimušo paredzamais dzīves ilgums ir 52,72 gadi, šis stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, aptuveni par 1% gadā. Bērnu mirstības līmenis ir samazinājies par 15% kopš 1990. gadā, mirst aptuveni 134 no 1000 bērniem vecumā līdz 5 gadiem. Kopējie valsts izdevumi veselības aprūpei no IKP ir 7,4%.
Uganda piedzīvoja spēcīgu HIV/AIDS epidēmijas uzliesmojumu. 1990.- gadu sākumā, 13% iedzīvotāju bija inficēti ar HIV vīrusu. Tomēr Uganda ir atzīta par visaktīvāko Āfrikas valsti šī vīrusa apkarošanas darbībā, jo pateicoties ļoti aktīvai sabiedrības un valsts līdzdalībai, līdz 2003. gadam inficēto skaits saruka līdz 4,1 %.
2003. gadā Ugandas veselības ministrija paziņoja par holeras uzliesmojumu Bundibugio novadā, visvairāk inficēto bija pie Semliki un Lamias upes.
Viens no modernākajiem Austrumāfrikas vīrusu izpētes centriem atrodas Ugandā - Ugandas Vīrusu Pētniecības Institūts (UVPI).

Kultūra un sports


Ugandas kultūra ir ļoti daudzpusīga saistībā ar to, ka tajā dzīvo dažādas tautu kopienas. Daudzi aziāti (pārsvarā no Indijas), kuri tika izraidīti no valsts Idi Amina valdīšanas laikā, tagad ir atgriezušies Ugandā.
Lai gan futbols ir populārākais sporta veids valstī, tomēr pēdējo gadu laikā krikets ir piesaistījis daļu no sabiedrības uzmanības. Nesen Kenijā norisinājās Četrstūra Turnīrs kriketā, par spīti tam, ka sākumā, Uganda piedzīvoja neveiksmi, beigās tā izvērsās par vēsturisku uzvaru pār Keniju. Uganda izcīnīja arī uzvaru Pasaules Kriketa Līgas (PKL) 3. divīzijā, bet 2. divīzijā ieguva 4. vietu.
2009. gada februārī, Uganda izcīnīja 2. vietu PKL 3. divīzijā, kas norisinājās Argentīnā, saņemot tiesības rīkot sagatošanas spēles Pasaules Kausa meistarsacīkstēm, kuras notika 2009. gada aprīlī. Savukārt, 2007. gadā Ugandas "Regbija Savienības" komanda izcīnīja 1. vietu, gūstot pārsvaru pār Madagaskaras komandu, kā rezultātā saņemot Āfrikas kausu regbijā.
Populāri ir arī autoralliji Ugandā, valsts ir organizējusi vairākas šī sporta veida sacensības, kā piemēram, Āfrikas Rallija Čempionātu (ARČ) un ralliju - Āfrikas Pērle. Ugandas autosportisti ir izcīnījuši vairākas godalgotas vietas, piemēram, Čārlzs Muhangi 1999. gadā izcīnīja 1. vietu ARČ, savukārt, pavisam nesen, 2009. gada (FIA) ARČ sacensībās, Emmanuels Katto finišēja iegūstot 3. vietu. Rijaz Kurji, kurš 2009. gadā izcīnīja 1. vietu, aizgāja bojā autokatastrofā, bez jau minētajiem sportistiem no Ugandas piedalās vēl arī Karims Hirji, Čippers Adams un Čārlzs Lubega. Ievērojami rezultāti ir sasniegti arī Safari rallijā.
Jau kopš 1920.- gadiem, visai populārs ir kļuvis lauka hokejs. Šo sporta veidu sākumā spēlēja tikai aziātu izcelsmes cilvēki, savukārt gadu laikā tas ir strauji mainījies, komandās iekļaujot ikvienu, neatkarīgi no piederības kādai rasei. Hokejs ir vienīgais laukuma sporta veids, kurā Uganda ir piedalījusies Olimpiskajās spēlēs, proti, 1972. gadā, Minhenē. Tajā pašā gadā John Akii-Bua ieguva zelta medaļu 400 metru barjerskrējienā. Savukārt, 1996. gada Olimpiskajās spēlēs, kuras norisinājās Atlantā, ugandietis Davis Kamoga ieguva bronzas medaļu 400 metru skrējienā.

Cilvēktiesības


Jau kopš 1980.- gadu vidus, aizvien lielāku cieņu sabiedrībā un politikā iegūst cilvēktiesības. Lai gan vēl līdz šim brīdim pastāv daži reģioni, kuros attieksme pret šiem likumiem raisa dažādas problēmas, tomēr tas ir tikai laika jautājums līdz šīs problēmas izzudīs. Ir bijuši vairāki ziņojumi par to, ka abas konfliktā iesaistītas puses, valsts ziemeļos, proti, Ugandas armija un "Tā Kunga Pretestības Armija" (TKPA) (Lord's Resistance Army) piekopj nelikumīgas darbības. 2009. gada februāri ANO pārstāvis vainoja šo grupējumu (TKPA) nežēlīgā vardarbībā, kuru viņi ir izvērsuši Kongo republikā. Aptuveni 1,4 miljoni ugandas iedzīvotāju ir bijuši spiesti atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās.
Dažās valsts drošības organizācijās nav retums, ka tiek piekoptas spīdzināšanas metodes, lai iegūtu informāciju no likumpārkāpējiem. Sakarā ar uzbrukumiem politiķiem un parlamenta opozīcijas pārstāvju ietekmēšanu, valsts ir saņēmusi starptautisku nosodījumu, kā rezultātā, 2005. gada maijā, Lielbritānijas valdība pieņēma lēmumu daļēji pārtraukt tās sniegto palīdzību Ugandas valstij, tik ilgi līdz vairs nebūs problēmu ar politisko vārda brīvību. Nosodījumu izsauca arī neilgi pirms 2006. gada februāra vēlēšanām, Kizza Besigjes, opozīcijas vadītāja, arests un bruņotu drošības spēku ielenkums ap Augstāko tiesas ēku, Besigjes lietas izskatīšanas laikā.
Pēdējā laikā, vairākas politiska rakstura apvienības cenšas pievērst sabiedrības un valdības uzmanību faktam, ka "TKPA" grupējums nodarbojas ar bērnu nolaupīšanu un paverdzināšanu. Tūkstošiem bērnu, to skaitā, vecumā ap 8 gadiem, ir tikuši nolaupīti un piespiesti slepkavot šī grupējuma labā. Dokumentālā filma "Neredzamie bērni" ataino to bērnu šausmīgās dzīves, kurus dēvē par nakts ceļotājiem. Šie bērni katru nakti atstāj savus ciematus un dodas vairāku kilometru pārgājienā, lai izvairītos sastapties ar šo naidīgo TKPA grupējuma pārstāvjiem un tikt nolaupītiem.
2007. gadā ASV bēgļu un imigrantu komiteja paziņoja, ka ir pārkāptas vairākas ugandiešu cilvēktiesības, tai skaitā, Ugandas valdība ir veikusi piespiedu deportācijas un vardarbīgi izturējusies pret emigrantiem.

Skatīt arī


Kampala
Ugandas Republikas karogs

Piezīmes un atsauces

Ārējās saites


http://www.visituganda.com/ Ugandas oficiālā tūrisma mājaslapa
http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/country_profiles/1069166.stm BBC Ugandas republikas profils
http://www.skyscrapercity.com/showthread.php?t=386603 Ugandas fotogalerija
Kategorija:Uganda
Kategorija:Āfrikas valstis
ace:Uganda
af:Uganda
als:Uganda
am:ዩጋንዳ
an:Uganda
ang:Uganda
ar:أوغندا
arz:اوجاندا
ast:Uganda
az:Uqanda
bat-smg:Uganda
bcl:Uganda
be:Уганда
be-x-old:Уганда
bg:Уганда
bm:Uganda
bn:উগান্ডা
bo:ཨུ་གན་ད།
bpy:উগান্ডা
br:Ouganda
bs:Uganda
ca:Uganda
ceb:Uganda
ckb:ئوگاندا
crh:Uganda
cs:Uganda
cv:Уганда
cy:Uganda
da:Uganda
de:Uganda
diq:Uganda
dsb:Uganda
dv:ޔުގެންޑާ
ee:Uganda
el:Ουγκάντα
en:Uganda
eo:Ugando
es:Uganda
et:Uganda
eu:Uganda
ext:Uganda
fa:اوگاندا
fi:Uganda
fiu-vro:Uganda
fo:Uganda
fr:Ouganda
frp:Oganda
fy:Uganda
ga:Uganda
gag:Uganda
gd:Uganda
gl:Uganda
gv:Ooganda
ha:Uganda
he:אוגנדה
hi:युगाण्डा
hif:Uganda
hr:Uganda
hsb:Uganda
ht:Ouganda
hu:Uganda
hy:Ուգանդա
ia:Uganda
id:Uganda
ie:Uganda
ilo:Uganda
io:Uganda
is:Úganda
it:Uganda
ja:ウガンダ
jbo:ugandas
jv:Uganda
ka:უგანდა
kaa:Uganda
kg:Uganda
ki:Uganda
kk:Уганда
kl:Uganda
kn:ಉಗಾಂಡ
ko:우간다
ku:Ûganda
kw:Ouganda
la:Uganda
lb:Uganda
lez:Уганда
lg:Yuganda
li:Oeganda
lij:Uganda
lmo:Uganda
ln:Uganda
lt:Uganda
mhr:Уганде
mi:Ukānga
mk:Уганда
ml:ഉഗാണ്ട
mn:Уганда
mr:युगांडा
mrj:Уганда
ms:Uganda
mt:Uganda
my:ယူဂန်းဒါးနိုင်ငံ
mzn:اوگاندا
nah:Uganda
nds:Uganda
nl:Oeganda
nn:Uganda
no:Uganda
nov:Uganda
nso:Uganda
nv:Yogénda
oc:Oganda
or:ଉଗାଣ୍ଡା
os:Угандæ
pa:ਯੁਗਾੰਡਾ
pam:Uganda
pap:Uganda
pih:Yuganda
pl:Uganda
pms:Uganda
pnb:یوگنڈا
pt:Uganda
qu:Uganda
rm:Uganda
ro:Uganda
ru:Уганда
rw:Ubugande
sah:Уганда
sc:Uganda
scn:Uganna
sco:Uganda
se:Uganda
sg:Ugandäa
sh:Uganda
simple:Uganda
sk:Uganda
sl:Uganda
sn:Uganda
so:Yugandha
sq:Uganda
sr:Уганда
ss:IBuganda
stq:Uganda
su:Uganda
sv:Uganda
sw:Uganda
szl:Uganda
ta:உகாண்டா
te:ఉగాండా
tg:Уганда
th:ประเทศยูกันดา
tk:Uganda
tl:Uganda
tr:Uganda
ts:Uganda
tt:Уганда
ug:ئۇگاندا
uk:Уганда
ur:یوگنڈا
uz:Uganda
vec:Uganda
vi:Uganda
vo:Lugandayän
war:Uganda
wo:Ugandaa
xal:Угандин Орн
yi:אוגאנדע
yo:Ùgándà
zh:乌干达
zh-min-nan:Uganda
zh-yue:烏干達
zu:IYuganda

Tuvalu


Tuvalu (tuvaliešu valoda: ''Tuvalu'', , ), līdz 1975. gadam Elisa Salas, ir valsts Polinēzija. Ziemeļos un ziemeļrietumos robežojas ar Kiribati teritoriālajiem ūdeņiem, austrumos ar Tokelau teritoriālajiem ūdeņiem, dienvidaustrumos ar Samoa un Volisa un Futuna ūdeņiem, dienvidos ar Fidži ūdeņiem, bet rietumos ar Zālamana Salas teritoriālajiem ūdeņiem. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieci atols un četras salas. Kopējā platība 26 km², un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Sauszemes krasta līnijas garums ir 21 km. 2011. gadā Tuvalu dzīvoja cilvēku, galvenokārt polinēzieši, un tā ir trešā mazākā pasaules valsts pēc iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsēta ir Funafuti.
Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņi jūrasbraucējs Álvaro de Mendaña. 1892. gadā ar nosaukumu Elisa Salas tās kļuva par Lielbritānijas impērijas protektorātu, bet 1916. gadā par daļu no britu kolonijas ar nosaukumu Gilberta un Elisa Salas. 1974. gadā referendums Elisas salu polinēzieši nobalsoja par atdalīšanos no mikronēzieši apdzīvotajām Gilberta salas, kas tagad ir daļa no Kiribati. Nākošajā gadā salas oficiāli tika pārsauktas par Tuvalu. 1978. gadā Tuvalu ieguva neatkarību. Tā ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Klusā okeāna savienības sekretariāts (SPC) un Klusā okeāna salu forums (PIF) dalībvalsti.
Kategorija:Tuvalu
ace:Tuvalu
af:Tuvalu
als:Tuvalu
an:Tuvalu
ar:توفالو
arz:توڤالو
ast:Tuvalu
az:Tuvalu
bat-smg:Tuvalu
bcl:Tubalu
be:Тувалу
be-x-old:Тувалу
bg:Тувалу
bn:টুভালু
bo:ཏུ་ཝ་ལུ།
bpy:টুভালু
br:Tuvalu
bs:Tuvalu
ca:Tuvalu
ce:Тувалу
ceb:Tuvalu
ckb:تووڤالوو
crh:Tuvalu
cs:Tuvalu
cy:Twfalw
da:Tuvalu
de:Tuvalu
diq:Tuvalu
dv:ތުވާލޫ
el:Τουβαλού
en:Tuvalu
eo:Tuvalo
es:Tuvalu
et:Tuvalu
eu:Tuvalu
ext:Tuvalu
fa:تووالو
fi:Tuvalu
fiu-vro:Tuvalu
fo:Tuvalu
fr:Tuvalu
frp:Tuvalu
fy:Tûvalû
ga:Tuvalu
gag:Tuvalu
gd:Tubhalu
gl:Tuvalu
gv:Tuvalu
he:טובאלו
hi:तुवालू
hif:Tuvalu
hr:Tuvalu
ht:Touvalou
hu:Tuvalu
hy:Թուվալու
ia:Tuvalu
id:Tuvalu
ilo:Tuvalu
io:Tuvalu
is:Túvalúeyjar
it:Tuvalu
ja:ツバル
jv:Tuvalu
ka:ტუვალუ
kk:Туалу
kn:ತುವಾಲು
ko:투발루
ksh:Tuvalu
ku:Tûvalû
kw:Tuvalu
la:Tuvalu
lb:Tuvalu
lez:Тувалу
li:Tuvalu
lij:Tuvalu
lmo:Tuvalu
lt:Tuvalu
mk:Тувалу
ml:തുവാലു
mn:Тувалу
mr:तुवालू
mrj:Тувалу
ms:Tuvalu
mt:Tuvalu
my:တူဗားလူနိုင်ငံ
na:Tubaru
nah:Tuvalu
nds:Tuvalu
nl:Tuvalu
nn:Tuvalu
no:Tuvalu
nv:Tʼoobááloo
oc:Tuvalu
or:ଟୁଭାଲୋ
os:Тувалу
pam:Tuvalu
pih:Tuwaluu
pl:Tuvalu
pms:Tuvalu
pnb:ٹووالو
pt:Tuvalu
qu:Tuwalu
rm:Tuvalu
ro:Tuvalu
ru:Тувалу
rw:Tuvalu
sa:टुवालु
sah:Тувалу
scn:Tuvalu
sco:Tuvalu
se:Tuvalu
sh:Tuvalu
simple:Tuvalu
sk:Tuvalu
sl:Tuvalu
sm:Tuvalu
so:Tuvalu
sq:Tuvalu
sr:Тувалу
su:Tuvalu
sv:Tuvalu
sw:Tuvalu
szl:Tuvalu
ta:துவாலு
tg:Тувалу
th:ประเทศตูวาลู
tl:Tuvalu
tpi:Tuvalu
tr:Tuvalu
tw:Tuvalu
ty:Tuvaru
ug:Tuwalu
uk:Тувалу
ur:تووالو
uz:Tuvalu
vi:Tuvalu
vo:Tuvaluäns
war:Tuvalu
wo:Tuvalu
xal:Тувалмудин Орн
yo:Tufalu
zea:Tuvalu
zh:圖瓦盧
zh-min-nan:Tuvalu
zh-yue:圖瓦盧

Turkmenistāna


Turkmenistāna ir valsts Centrālāzija. Tās nosaukums ir aizgūts no persiešu valodas un nozīmē "turkmēņi zeme". Līdz 1991. gadam tā bija Padomju Savienības republika (Turkmēnijas Padomju Sociālistiskā republika). Tā robežojas ar Afganistāna dienvidaustrumos, Irāna dienvidrietumos, Uzbekistāna ziemeļaustrumos, Kazahstāna ziemeļrietumos un Kaspijas jūra rietumos. 85% valsts iedzīvotāju ir turkmēņi, 87% — islāms. Atbilstoši ''CIA World Factbook 2006'' datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc iekšzemes kopprodukts pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj Karakuma tuksnesis.
Valstī ir vienas partijas sistēma un līdz savai nāvei 2006. gada 21 .decembrī tajā valdīja prezidents uz mūžu Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši ("Visu turkmēņu tēvs'). Jaunā prezidenta vēlēšanas notika 2007. gada 11. februārī. Par uzvarētāju tika izziņots Gurbanguli Berdimuhamedovs ar 89% vēlētāju atbalstu. Prezidenta zvērestu viņš nodeva 2007. gada 14. februārī.

Skatīt arī


Turkmēņi

Atsauces


Kategorija:Āzijas valstis
Kategorija:Turkmenistāna
ace:Turkmènistan
af:Turkmenistan
als:Turkmenistan
am:ቱርክመኒስታን
an:Turkmenistán
ang:Turcmenistan
ar:تركمانستان
arc:ܛܘܪܩܡܢܣܛܐܢ
arz:توركمينيستان
ast:Turkmenistán
az:Türkmənistan
bar:Tuakmenien
bat-smg:Torkmienėstans
bcl:Turkmenistan
be:Туркменістан
be-x-old:Туркмэністан
bg:Туркменистан
bn:তুর্কমেনিস্তান
bo:ཏུརཀ་མེ་ནི་སུཏན།
bpy:তুর্কমেনিস্তান
br:Turkmenistan
bs:Turkmenistan
bug:Turkmenistan
bxr:Туркменистан
ca:Turkmenistan
ceb:Turkmenistan
ckb:تورکمانستان
co:Turkmenistan
crh:Türkmenistan
cs:Turkmenistán
csb:Turkmenistan
cv:Туркменистан
cy:Turkmenistan
da:Turkmenistan
de:Turkmenistan
diq:Tırkmenıstan
dsb:Turkmeńska
dv:ތުރުކުމެނިސްތާން
ee:Turkmenistan
el:Τουρκμενιστάν
en:Turkmenistan
eo:Turkmenio
es:Turkmenistán
et:Türkmenistan
eu:Turkmenistan
ext:Turkmenistán
fa:ترکمنستان
fi:Turkmenistan
fiu-vro:Türkmenistan
fo:Turkmenistan
fr:Turkménistan
frp:Turcmènistan
fy:Turkmenistan
ga:An Tuircméanastáin
gag:Türkmenistan
gd:Turcmanastàn
gl:Turcomenistán - Türkmenostan
gu:તુર્કમેનિસ્તાન
gv:Yn Turkmenistaan
hak:Thú-khû-man-sṳ̂-thán
he:טורקמניסטן
hi:तुर्कमेनिस्तान
hif:Turkmenistan
hr:Turkmenistan
hsb:Turkmenistan
ht:Tirkmenistan
hu:Türkmenisztán
hy:Թուրքմենստան
ia:Turkmenistan
id:Turkmenistan
ie:Turkmenistan
ilo:Turkmenistan
io:Turkmenistan
is:Túrkmenistan
it:Turkmenistan
ja:トルクメニスタン
jv:Turkmenistan
ka:თურქმენეთი
kk:Түрікменстан
km:តួរមិនីស្ថាន
kn:ತುರ್ಕಮೆನಿಸ್ತಾನ್
ko:투르크메니스탄
ku:Tirkmenistan
kv:Туркменистан
kw:Pow Turkmen
ky:Түркмөнстан
la:Turcomannia
lad:Turkmenistan
lez:Туьркменистан
li:Turkmenistan
lij:Turkmenistan
lmo:Turkmenistan
ln:Turkmenistáni
lt:Turkmėnija
mhr:Туркменистан
mk:Туркменистан
ml:തുർക്‌മെനിസ്ഥാൻ
mn:Туркменистан
mr:तुर्कमेनिस्तान
ms:Turkmenistan
my:တာ့ခ်မင်နစ္စတန်နိုင်ငံ
mzn:ترکمنون
na:Turkmenistan
nah:Turcmenistan
nds:Turkmenistan
ne:तुर्कमेनिस्तान
nl:Turkmenistan
nn:Turkmenistan
no:Turkmenistan
nov:Turkmenistan
nv:Tʼóokmen Bikéyah
oc:Turcmenistan
or:ତୁର୍କମେନିସ୍ଥାନ
os:Туркмени
pa:ਤੁਰਕਮੇਨੀਸਤਾਨ
pam:Turkmenistan
pih:Terkmenistaan
pl:Turkmenistan
pms:Turkmenistan
pnb:ترکمانستان
ps:ترکمنستان
pt:Turquemenistão
qu:Turkminsuyu
ro:Turkmenistan
roa-rup:Turcmenistan
ru:Туркмения
rue:Туркменістан
rw:Turukimenisitani
sa:तुर्कमिनिस्थान
sah:Түркменистаан
scn:Turkmenistan
sco:Turkmenistan
se:Turkmenistan
sh:Turkmenistan
simple:Turkmenistan
sk:Turkménsko
sl:Turkmenistan
so:Turkmenistan
sq:Turkmenia
sr:Туркменистан
ss:IThumekhi
su:Turkménistan
sv:Turkmenistan
sw:Turkmenistan
szl:Turkmyńistan
ta:துருக்மெனிஸ்தான்
te:తుర్కమేనిస్తాన్
tg:Туркманистон
th:ประเทศเติร์กเมนิสถาน
tk:Türkmenistan
tl:Turkmenistan
tr:Türkmenistan
tt:Төрекмәнстан
udm:Туркмения
ug:تۈركمەنىستان
uk:Туркменістан
ur:ترکمانستان
uz:Turkmaniston
vep:Turkmenistan
vi:Turkmenistan
vo:Turkmenän
war:Turkmenistan
wo:Turkumenistaan
wuu:土库曼斯坦
xal:Йомудин Орн
yi:טורקמעניסטאן
yo:Turkmẹ́nìstán
zh:土库曼斯坦
zh-min-nan:Turkmenistan

Turcija


Turcija (), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (''Türkiye Cumhuriyeti''), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Anatolija, Dienvidrietumāzija, un Trāķija, Dienvideiropas Balkāni reģionā. Turcijai ir sauszemes valsts robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgārija, rietumos ar Grieķija, ziemeļaustrumos ar Gruzija un Armēnija, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivana un Irāna, dienvidaustrumos ar Irāka un Sīrija. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āzija un Eiropa, tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās pasaules daļa.
Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, Turcijas kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienība, austrumos ar Centrālāzija, ziemeļos ar Krievija un dienvidos ar Tuvie Austrumi.
Turcija ir demokrātija, Sekulārisms Turcijā, unitāra valsts iekārta un konstitucionāla republika un Turcijas valsts iekārta tika izveidota 1923. gadā Mustafa Kemals Ataturks vadībā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma Pirmais pasaules karš rezultātā. Kopš tās dibināšanas Turcija arvien vairāk tuvinās rietumvalstīm, tieši iesaistoties tādās savienībās kā Eiropas Padome (dalībvalsts kopš 1949), NATO (1952), ESAO (1961), EDSO (1973) un Industriālo valstu G20 (1999). Turcija kopš 2005. gads. gada ir uzsākusi oficiālās Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā ar Eiropas Savienība un ir tās asociatīvā dalībvalsts kopš 1963. gada. Atrodoties šajā statusā, Turcija 1995. gadā panāca Eiropas Savienības un Turcijas muitas savienība izveidošanu ar ES. Tai pat laikā Turcija ir spējusi stiprināt ciešas politiskas, ekonomiskas un industriālās attiecības ar austrumu valstīm, it īpaši ar Tuvie Austrumi, Centrālāzija un Austrumāzija.

Etimoloģija


Turku valoda valsts nosaukums ir (<small>IPA:</small> ), kas nozīmē "Turcijas Republika".
Nosaukums ''Türkiye'' ir dalāms divās daļās. Nosaukuma pirmā daļa ''Türk'' no senās turku valodas nozīmē "stiprs", savukārt nosaukuma izskaņa ''-iye'' ir abstraktais piedēklis arābu valoda, kas norāda uz īpašnieku, turētāju, piederīgumu. Vārds ''Türk'' pirmo reizi rakstos lietots orhonu raksti centrālās Āzijas gokturki cilts nosaukumā (''Göktürk''), kas burtiskā tulkojumā nozīmē "gaisa" jeb "debess turki".
Vairums valodās, tostarp latviešu valoda, valsts nosaukums ir cēlies no viduslaiku latīņu valodas vārda ''Turchia'', kas pirmo reizi rakstiskajos avotos ir parādījies 1369. gadā. Oficiāli valsts nosaukums ir ''Turcija'' tikai no 1921. gada, kad tas tika iekļauts 1921. gada Turcijas konstitūcija.

Vēsture


Turku Osmaņu impērija


Attēls:OttomanEmpireIn1683.png
Vēstures gaitā tjurki dzīvojuši un atstājuši paliekošu iespaidu vairākās Eirāzijas daļās. Viens no viņu galvenajiem mērķiem vienmēr bija asimilēšanās, pieņemot dažādas atšķirīgās kultūras, kuras tie iekļāvuši savā ietekmes sfērā. Turku politiskā vēsture sākas ar spēcīgās Huņņu impērijas laikiem, kad tās valdnieks Atila paplašināja savas valsts robežas no austrumu Turkestānas un centrālās Āzijas līdz centrālajai un rietumu Eiropai.
Līdz 1040. gadam, pēc Huņņu impērijas sairšanas, vairākas atsevišķas tjurku ciltis izveidoja spēcīgas valstis, kas savā starpā karoja un tādēļ nepastāvēja ilgstoši. Viena no varenākajām ciltīm bija oguzu turki atzars – seldžuki, kas 9. gadsimtā atradās Abasīdu kalifāts nomalē, Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē un pie Arāla jūras kā Jabhu kaganāts Oguzu konfederācijas sastāvā. 10. gadsimtā seldžuki pārceļoja no savas mītnes zemes centrālajā Āzijā uz Anatolijas austrumiem.
Attēls:Blaue moschee 6minarette.jpg (Zilā mošeja) ir viens no slavenākajiem Osmaņu arhitektūras paraugiem.]]
Pēc uzvaras pār Bizantijas impēriju Manzikertas kauja (1071), turki Anatolijā apmetās uz visiem laikiem un līdz ar to sākās Rumas sultanāts (Lielā Seldžuku impērijas atzara) uzplaukums. Seldžuku valdīšanas laikā bez pašu impērijas pastāvēja arī divas tikpat spēcīgas tjurku valstis: Karahanu valsts un Gaznes valsts, kas vēlāk pievienojās seldžukiem. 1243. gadā seldžukus sakāva Mongoļu impērijas karaspēks un seldžuku valsts sāka atkal sašķelties mazākās ciltīs. Šādu brīdi veiksmīgi izmantoja Osmans I, kura vadītā cilts lika pamatus vēlāk varenajai Osmaņu impērijai.
Osmaņu impērija veiksmīgi uzturēja politiskos sakarus gan ar austrumu, gan ar rietumu kultūrām visā savā 623 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā. 16. un 17. gadsimtā tā bija viena no pasaulē varenākajām politiskajām varām, kas spēja pakļaut austrumu Eiropas spēkus, iekarojot Balkāni un Polija-Lietuva dienvidu daļu.
Pēc Osmaņu impērijas panīkums gadiem, impērija 1914. gadā iesaistījās Pirmais pasaules karš Vācijas impērijas pusē un tika pilnīgi sagrauta. Sabiedrotie (Otrais Pasaules karš) jau bija iepriekš izplānojuši sadalīt impēriju savā starpā un pēc kara tika noslēgts Sevras līgums.

Republika


Attēls:MustafaKemalAtaturk.jpg.]]
Sabiedroto īstenotā Konstantinopoles okupācija un Izmiras okupācija uzreiz pēc Pirmais pasaules karš beigām izraisīja Turku nacionālā kustība izveidošanos. Sākās Turcijas neatkarības karš, kura priekšgalā no turku puses bija Mustafa Kemals Ataturks pašā, kas bija pierādījis savas komandiera spējas Galipoli kauja. Kara mērķis bija nepieļaut Sevras līgums īstenošanu. Jau 1922. gada 18. septembris no valsts teritorijas bija padzīti visi ārvalstu spēki un radās jauna Turcijas valsts. 11. novembris Turcijas Lielā nacionālā asambleja oficiāli likvidēja Osmaņu dinastija, ar ko tika pielikts punkts Osmaņu impērijas 623 gadu ilgajai pastāvēšanai. Ar 1923. gada Lozannas miera līgums tika starptautiski atzīta Turcijas Republikas suverenitāte un jaunizveidotā valsts tika atzīta par Osmaņu impērijas mantinieci. Oficiāli republika tika proklamēta jaunajā valsts galvaspilsētā Ankara, 1923. gada 29. oktobris.
Par pirmo republikas prezidentu kļuva Mustafa Kemals pašā, kas sāka īstenot plašu Ataturka reformas programmu, kuru nolūks bija radīt jaunu sekulāru valsti uz bijušās Osmaņu impērijas palieku pamatiem. Saskaņā ar likumu par uzvārdiem, Turcijas parlaments 1934. gadā Mustafa Kemalam piešķīra goda nosaukumu ''Ataturks'' (turku valoda: ''Atatürk'', turku tēvs).
1945. gada 23. februāris Otrais pasaules karš Turcija pievienojās Sabiedrotie (Otrais Pasaules karš) pusē un kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācija locekli. 1947. gadā tika izsludināta Amerikas Savienotās Valstis prezidenta Trūmana doktrīna, jo Grieķija bija sākusies komunistu sacelšanās un Padomju Savienība pieprasīja Turcijai atbrīvot tās karaspēka vajadzībām Turcijas jūras šaurumi, kas savieno Melnā jūra ar Vidusjūra. Ar šo doktrīnu ASV garantēja Turcijas un Grieķijas drošību, kas izvērtās par plašu finansiālo un materiālo atbalstu.
Pēc tam, kad Turcija kopā ar ANO drošības spēkiem bija līdzdarbojusies Korejas karš, tā pievienojās NATO (1952) un kļuva par galveno šķērsli PSRS ekspansijai Vidusjūras reģionā. Pēc grieķu nacionālistu sarīkotā apvērsuma Kipra, Turcija iebruka salā (1974), lai aizstāvētu tur dzīvojošo turki tiesības. Pēc deviņiem gadiem tika izveidota Ziemeļkipras Turku Republika, kuru starptautiski atzīst tikai Turcija.
Kad 1945. gadā bija beidzies vienpartijas sistēmas periods, daudzpartiju sistēma ienesa politiskajā dzīvē neskaitāmas nesaskaņas vairāku desmitu gadu garumā un tādēļ periods no 1960. gadiem līdz 1980. gadiem ievērojams ar vairākām bruņotām sadursmēm starp labējā un kreisā spārna politiskajiem grupējumiem. Nesaskaņas izraisīja vairākus militārus valsts apvērsumus: 1960., 1971., 1980. un 1997. g. 1980. gados sāktā Turcijas ekonomikas liberalizācija ievērojami izmainīja valsts tēlu un radīja ievērojamus izaugsmju un krīžu periodus. 3:02 pēc vietējā laika Turcijas ziemeļrietumos bija aptuveni 7,4 Rihtera skala stipra zemestrīce. Zinātnieki šo zemestrīci sauc par Izmitas zemestrīce. Tās ilgums sasniedza 48 sekundes, rezultātā nogalinot aptuveni 45 000 iedzīvotāji un atstājot vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju bez mājām. Šī postošā zemestrīce visvairāk skāra Izmitas pilsētu.

Valsts pārvalde un politika


Turcija ir Parlamentāra valsts iekārta, Demokrātiska valsts iekārta republika. Kopš valsts dibināšanas 1923. gadā, Turcijā ir nostiprinājušās spēcīgas Sekulārisms Turcijā tradīcijas. Turcijas konstitūcija ir pamats visas valsts tiesību sistēmai un nosaka pamata principus valsts pārvaldei, kā arī ir pamats Turcijas centralizētajai un unitārajai valsts iekārtai.
Valsts galva ir Turcijas prezidenti, kas pilda lielā mērā reprezentatīvas funkcijas. Valsts prezidentu ievēl uz septiņiem gadiem parlaments un prezidentam nav jābūt parlamenta deputātam. Iepriekšējo prezidentu Ahmets Nedždets Sezers ievēlēja un pirms tam viņš bija Turcijas Konstitucionālā tiesa priekšsēdētājs. viņa vietā par tagadējo prezidentu ievēlēja Abdullahs Gils. Izpildvaru Turcijā īsteno Turcijas premjeri un Turcijas Ministru kabinets (valdība), bet likumdevēja vara pieder Turcijas Lielā nacionālā asambleja. Tiesu vara ir neatkarīga no likumdevējas un izpildu varas, bet likumu un valdības rīkojumu atbilstību konstitūcijai izvērtē Konstitucionālā tiesa. Augstākā administratīvo tiesību iestāde ir Turcijas Valsts padome, bet augstākā tiesu iestāde ir Turcijas Augstākā apelācijas tiesa.
Attēls:TBMM pic.jpg lielā sēžu zāle Ankara.]]
Premjerministru ievēl Lielā nacionālā asambleja (parlaments) ar uzticības balsojumu par viņa ministru kabinetu un premjerministrs parasti ir lielākās parlamentā pārstāvētās partijas loceklis. Pašreizējais Turcijas premjerministrs ir bijušais Stambulas mērs Redžeps Tajjips Erdoans, kura pārstāvētā Taisnības un attīstības partija (Turcija) 2002. gads. gada vispārējās parlamenta vēlēšanās guva 34% balsu. 2007. gads. gada vēlēšanās šī partija ieguva jau 46,6% un kļuva par vairākuma partiju. Premjerministram un ministriem nav jābūt parlamenta deputātiem, bet parasti viņi ir arī deputāti, izņemot ekonomikas lietu valsts ministru Kemals Dervišs, kurš tagad ir Apvienoto Nāciju Organizācija Attīstības programmas (UNDP) vadītājs.
Kopš 1933. gada tiesības vēlēt ir abu dzimumu Turcijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. No 2004. gads. gada Turcijā bija 50 Turcijas politiskās partijas, kas pārstāv gan galēji kreisus uzskatus, gan galēji labus uzskatus. Konstitucionālajai tiesai ir tiesības atņemt partijai finansējumu vai izbeigt tās dabību, ja tā, pēc tiesas ieskatiem, pauž uzskatus, kas ir separātiski vai pretēji sekulārismam.
Parlamentā 550 deputātus ievēl uz četriem gadiem, vispārējās, proporcionālās vēlēšanās no partiju sarakstiem. Vēlēšanas notiek 85 vēlēšanu apgabalos (81 ils un trīs Stambulas apgabali, divi Ankaras un divi Izmiras apgabali). Lai nepieļautu sīkpartejismu un sašķeltību, partijām, lai iekļūtu parlamentā ir jāpārvar vēlēšanās 10% vēlētāju atbalsta barjera. Barjeru pēdējās (2007) vēlēšanās spēja pārvarēt tikai trīs partijas (2002. gadā parlamentā iekļuva tikai divas). Tomēr, tā kā pastāv vēl arī iespēja veidot deputātu apvienības un kļūt par neatkarīgiem deputātiem, šobrīd parlamentā ir septiņas partijas. Arī vispārējās vēlēšanās var piedalīties individuāli kandidāti, bet arī viņiem ir jāpārvar 10% barjera.

Starptautiskās attiecības


Attēls:Roosevelt Inonu Churchill.jpg, Ismets Inēnī un Vinstons Čērčils Otrā Kairas konference 1943. gadā.]]
Turcija ir dibinātāja Apvienoto Nāciju Organizācija (1945), OECD (1961), OSCE (1973) un G20 industriālās valstis (1999).
Saskaņā ar Turcijas rietumniecisko ievirzi, tās starptautisko attiecību centrālā tēma ir attiecības ar Eiropa. 1949. gadā Turcija kļuva par Eiropas Padomes locekli un 1959. gadā pieteicās dalībai Eiropas Ekonomiskā Kopiena (Eiropas Savienība priekštece) un 1963. gadā kļuva par tās asociatīvo locekli. Pēc vairāku desmitu gadu ilgām pārrunām Turcija 1987. gadā pieteicās par pilntiesīgu EEK biedru un 1992. gadā kļuva par Rietumu Eiropas Savienības asociatīvo biedru. 1995. gadā tika panākta Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienības līguma parakstīšana un oficiāli sākās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES.
Tiek uzskatīts, ka ES iestāšanās process ilgs vismaz 15 gadus sakarā ar Turcijas apjomīgajiem izmēriem un viedokļu nesakritību vairākos jautājumos. Nesaskaņu starpā ir strīds ar ES dalībvalsti Kipra sakarā ar Turcijas 1974. gada iebrukumu, kad tādā veidā Turcija vēlējās nepieļaut Grieķijas iecerēto salas aneksiju. Kopš iebrukuma Turcija neatzīst Kipras Republiku kā vienīgo suverēno varu visā salā, bet salas ziemeļos atzīst arī Ziemeļu Kipras Turku Republika.
Svarīgs Turcijas ārpolitikas faktors ir arī vēsturiskās attiecības ar Amerikas Savienotās Valstis. Abas valstis, baidoties no iespējamās Padomju Savienība ekspansijas ir cieši sadarbojušās, lai to nepieļautu un Turcija 1952. gadā pievienojās NATO. Tagad, kad ir beidzies Aukstais karš, Turcija, pateicoties tās ģeopolitiskajam novietojumam, ir nozīmīga attiecībās ar Tuvie Austrumi. Turcijas teritorijā ir nozīmīgas Amerikas Savienotās Valstis karabāzes netālu no robežas ar Sīrija un Irāka. Turklāt Turcijas labās attiecības ar Izraēla ir to padarījusi par galveno ASV partneri miera sarunās šajā reģionā. Kā atbildi uz šādu atbalstu ASV politikai Turcija ir saņēmusi spēcīgu atbalstu gan politiski, gan ekonomiski un diplomātiski. Tomēr karš Irākā šīs attiecības ir nedaudz atvēsinājis, jo Turcijā vairākums nepieļāva Turcijas līdzdalību Irākas karā un tagad Turcija cenšas nepieļaut neatkarīgas Kurdistānas izveidošanu Irākas ziemeļos. ASV nespēja apturēt kurdu teroristu darbību Irākas ziemeļos izraisīja Turcijas parlamenta balsojumu, ar kuru 2007. gads. gadā tika atļauta Turcijas karaspēka karadarbība Irākas ziemeļos.
Pēc Padomju Savienība sabrukuma vairākas Turki (tautība) radniecīgo tjurki valstis atguva neatkarību un tas dod iespēju Turcijai nostiprināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Centrālāzijā. Labo attiecību rezultātā ar Azerbaidžāna tika īstenots vairāku miljardu vērts naftas un gāzes vada projekts Baku–Tbilisi–Džejhana. Tomēr robeža starp Turciju un Armēnija joprojām palikusi slēgta, kopš tā okupēja azeru apdzīvoto teritoriju Kalnu Karabahas karš. Ar Armēniju attiecības ir sarežģītas arī tādēļ, ka Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados tika īstenota plaša armēņu pārvietošana tālāk no robežas ar Krieviju un tās laikā vairāki tūkstoši gāja bojā. Turcija, būdama Osmaņu impērijas tiesiskā mantiniece, noraida apgalvojumu, ka tas ir bijis armēņu genocīds un uzskata, ka armēņu nāves izraisīja bads, slimības un starpkultūru nesaskaņas.

Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības


Turcijas un Latvijas attiecības sākās 1925. gadā un Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomju Savienība. Diplomātiskās attiecības pēc Latvijas okupācijas tika atjaunotas un Turcijas vēstniecība Rīga tika atklāta . Turcija atbalstīja Latvijas uzņemšanu NATO un pēc Latvijas iestāšanās Turcijas gaisa spēki no 2006. gads. gada 1. aprīlis līdz 1. augusts veica Latvijas gaisa telpas patrulēšanu. 2005. gads. gadā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāja Latvijas vēstniecību Ankara. Latviju oficiālās vizītēs ir apmeklējuši no Turcijas vairāki valsts iestāžu darbinieki, vadītāji, parlamenta locekļi un ministri.

Bruņotie spēki


Attēls:TuAF1.jpg KC-135 uzpilda degvielu Turcijas Gaisa telpas industrija būvētajām F-16 Fighting Falcon kara lidmašīnām.]]
Turcijas bruņotie spēki sastāv no Turcijas Sauszemes spēki, Turcijas jūras spēki un no Turcijas gaisa spēki. Turcijas žandarmērija un Turcijas krasta apsardze miera laikā ir pakļautas Iekšlietu ministrijai, bet kara apstākļos to komandē sauszemes un gaisa spēku komandieri.
Turcijas bruņotie spēki ir otra lielākā NATO armija (pēc Amerikas Savienotās Valstis) ar 1.043.550 kareivjiem. Katram veselam heteroseksuālam vīriešu dzimuma pilsonim jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir atkarīgs no iesauktā izglītības un dienesta vietas. Homoseksuāli vīrieši var atteikties pildīt obligāto militāro dienestu.
Attēls:TCG Gazi’antep.jpg
1998. gadā Turcija sāka ieviest bruņoto spēku modernizācijas programmu uz desmit gadiem par aptuveni 31 miljardu ASV dolāru, iepērkot jaunus tanki, reaktīvā lidmašīna, helikopters, zemūdenes, kara kuģis un šaujamierocis. Turcija ir 3. līmeņa dalībniece F-35 Lightning II (JSF) programmā, piedaloties jaunas paaudzes cīņas vienības radīšanā, kuras iniciatore ir Amerikas Savienotās Valstis.
Kopš 1950. gada Turcija piedalās ANO un NATO starptautiskajās misijās, ieskaitot miera uzturēšanas misijas Somālija un bijušās Dienvidslāvijas valstīs, kā arī sniedza atbalstu koalīcijas spēkiem Pirmais līča karš. Turcijai ir 36.000 liels karaspēks Ziemeļkipras Turku Republika un atsevišķas vienības Afganistāna. Sākoties Izraēlas-Libānas konflikts (2006), Turcija piedalās ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā ar 700 kareivju lielu sauszemes spēku vienību.
Turcijas bruņoto spēku ģenerālštāba komandieris ieceļ valsts prezidents, bet par savu darbību viņš atskaitās premjeram. Parlamenta priekšā par valsts drošību ir atbildīga Ministru padome. Tiesības pasludināt karu vai sūtīt bruņotos spēkus uz citām valstīm ir vienīgi parlamentam. Pašreizējais ģenerālštāba komandieris ir ģenerālis Jašars Bujukanits, kas amatu pārņēma no ģenerāļa Hilmi Ēzkēka 2006. gads. gada 26. augusts.
Turcijas bruņotiem spēkiem ir ļoti liela nozīme arī valsts iekšpolitikā, jo armiju vēsturiski uzskata par valsts sekulārās demokrātijas garantu. Pēdējo desmitgažu laikā bruņotie spēki ir ar varu pārtraukuši vairāku valdību darbību, jo ir bijužas pamatotas aizdomas, ka valdība neievēro konstitūcijā noteiktos Mustafa Kemals Ataturks principus.

Administratīvais iedalījums


Turcijas galvaspilsēta ir Ankara. Turcijas teritorija administratīvi ir iedalīta 81 ilā (turku valoda: ''iller'', vsk. ''il''), un tie katrs atrodas kādā no septiņiem reģioniem (turku valodā: ''bölgeler'', vsk. ''bölge''). Reģions nav administratīva teritorija, jo tiek lietots tikai statistikas nolūkos. Katrs ils ir iedalīts rajonos (turku valodā: ''ilçeler'', vsk. ''ilçe'') un pavisam ir 923 rajoni.
Parasti ila nosaukums ir tāds pats kā ila galvaspilsētai un šis nosaukums ir arī ap galvaspilsētu esošajam rajonam, izņemot Hatajas ils (galvaspilsēta Antakja), Kodžaeli ils (Izmita) un Sakarjas ils (Adapazari). Pēc iedzīvotāju skaita lielākie ili ir: Stambula (vairāk kā 12 milj.), Ankaras ils (vairāk kā 4,4 milj.), Izmiras ils (vairāk kā 3,7 milj.), Bursas ils (vairāk kā 2,4 milj.), Adanas ils (varāk kā 2 milj.) un Konjas ils (vairāk kā 1,9 milj.).
Lielākā pilsēta ir pirms republikas proklamēšanas bijusī galvaspilsēta Stambula un tā ir arī valsts finanšu, saimnieciskās darbības un kultūras centrs. Citas ievērojamākās pilsētas ir Izmira, Bursa, Adana, Trabzona, Malatja, Gaziantepe, Erzuruma, Kajseri, Kodžaeli, Konja, Mersina, Eskišehira, Dijarbakira, Antalja un Samsuna. Lielākā daļa Turcijas iedzīvotāju (70,5%) dzīvo pilsētās. Valstī 18 pilsētās iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljonu un 21 pilsētā — 1 milj. līdz 500 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus 70 Turcijas pilsētās.

Tautsaimniecība


Turciju Amerikas Savienotās Valstis Centrālais izlūkošanas dienests iekļauj attīstīto valstu sarakstā un tā ir OECD un G20 industriālās valstis dibinātāja.
Kopš Turcija ir republika, tās ekonomika ir bijusi daļēji valsts kontrolēta, kur valdība pilnībā kontrolē privātā sektora līdzdalību, starptautisko tirdzniecību un tiešās ārvalstu investīcijas. 1980. gados Turcijā sāka īstenot vairākas reformas, kuru idejiskais autors bija premjers Turguts Ēzals. Reformas nodrošināja valsts pakāpenisku pāreju no valsts kontrolētas brīvās ekonomikas uz privātā sektora brīvo ekonomiku. Reformu rezultātā notika strauja izaugsme, kuru tikpat ātri apturēja lejupslīde un krīzes 1994., 1999. un 2001. gadā. Tā rezultātā IKP pieaugums no 1981. līdz 2003. gadam bija tikai 4%. Papildus nepieciešamo reformu trūkums, arvien augošais privātais sektors un politiskā korupcija izraisīja ļoti augstu inflāciju, vāju banku sektoru un nepastāvīgu makroekonomisko stāvokli.
Pēc 2001. gada krīzes, pateicoties finanšu ministra Kemals Dervišs reformām, tika samazināta inflācija līdz viencipara skaitlim, palielinājās uzticība investoru acīs un sāka samazināties bezdarbs. Ekonomisko reformu rezultātā Turcija ir padarījusi daudz pieejamākus tās tirgus starptautiskiem tirgotājiem un samazinājusi valsts ietekmi tirdzniecībā. Arvien vairāk valsts uzņēmumu tiek privatizēti.
Attēls:Esenboga terminal.jpg Ankara.]]
2005. gadā IKP pieaugums bija 7,5% un tādēļ Turcija ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Turcijas ekonomikā vairs nedominē vecā lauksaimniecība, jo tagad ekonomikā lielāko lomu spēlē industrializētie rajoni ap lielākajām pilsētām valsts rietumos. Tiem raksturīga augsta līmeņa servisa industrija un tagad lauksaimniecība sastāda tikai 11,9% no IKP, bet ražošana — 23,7% un pakalpojumi — 64,5%. Pēdējo 20 gadu laikā īpaši strauju izaugsmi pieredzējusi tūrisma nozare un tagad tā ir nozīmīga valsts ekonomikas sastāvdaļa. 2005. gadā Turciju apmeklēja 24.124.501 cilvēks, kas pienesa valsts ieņēmumiem apmēram 18,2 miljardus ASV dolāru. Citi svarīgākie Turcijas ekonomikas virzieni ir būvniecība, auto ražošana, elektronika un tekstilrūpniecība.
Pēdējo gadu laikā lielo inflāciju Turcijā izdevās apturēt un tādēļ tika ieviesta jauna valūta, lai nostiprinātu esošo situāciju arī vizuāli. vecās turku liras (TL) tika aizstātas ar Jaunā turku lira (YTL), atmetot sešas nulles (1 YTL = 1.000.000 TL). Turpinoties ekonomiskajām reformām, 2005. gadā inflācija tika samazināta līdz 8,2% un bezdarbs līdz 10,3%. Ar IKP 5.062 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, Turcija 2005. gadā bija 69. vietā pasaulē.
Attēls:Funikuler kabatas-taksim.jpg.]]
Turcijas galvenie tirdzniecības partneri:
Eiropas Savienība (eksports 59%; imports 52%);
Amerikas Savienotās Valstis;
Krievija;
Japāna.
Turcija savā labā izmanto arī priekšrocības, ko piedāvā Eiropas Savienības un Turcijas Muitas Savienība, kuru noslēdza 1995. gadā, lai realizētu eksportam paredzētās rūpniecības preces un piesaistītu ES valstu investorus. 2005. gadā eksports sasniedza 73,5 miljardus ASV dolāru, bet imports sasniedza 116,8 miljardus. 2006. gadā eksports jau sasniedza 85,8 miljardus, kas ir par 16,8% vairāk nekā 2005. gadā. Jaunākie dati liecina, ka eksports 2007. gadā bijis 105,9 miljardi ASV dolāru.
Pēc ilglaicīga perioda bez ievērojamām ārvalstu investīcijām, Turcija ir spējusi 2006. gadā piesaistīt investīcijas 19,9 miljardu ASV dolāru apmērā, bet 2007. gadā paredzams daudz lielāks apjoms. Plašās privatizācijas un stabilā valsts politika sakarā ar iespējamo iestāšanos ES, stabila izaugsme un pareizi izplānotās reformas banku sektorā, mazumtirdzniecībā un telekomunikācijās ir pozitīvi ietekmējušas ārvalstu investīciju apjomīgāku pieplūdumu.

Ģeogrāfija un klimats


Attēls:Oludeniz.jpg (turku: ''Ölüdeniz'') netālu no Fethijes Turcijas rivjēra (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem).]]
Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā ir līdzīga taisnstūrim. Turcijas teritorija, ieskaitot ūdenskrātuves, aizņem 783 562 kvadrātkilometrus, no kuriem 755 688 m² atrodas Āzija (Anatolija), bet 23 764 m² — Eiropa. Tādēļ Turciju uzskata par Starpkontinentāla valsts. Turcija pēc teritorijas platības ir 37. lielākā pasaulē un tās platība ir līdzīga Francijas un Lielbritānijas teritoriju summai. Turciju no trīs pusēm apskalo jūras: rietumos — Egejas jūra, ziemeļos — Melnā jūra un dienvidos — Vidusjūra. Turcijas teritorijā — ziemeļrietumos atrodas Marmora jūra.
Turcijas Eiropas daļa ziemeļrietumos ir Austrumu Trāķija, kas robežojas ar Grieķija un Bulgārija. Valsts teritoriju Āzijā — Anatolija (arī „Mazāzijas pussala”) starp Kēroglu (turku: ''Köroğlu'') un Melnās jūras austrumu piekrastes kalnu grēdas — Taura kalniem, veido augsta centrālā ieplaka ar šauriem piekrastes līdzenumiem. Līdzenumi ir iztekas vieta tādām upēm kā Eifrata, Tigra un Araksa. Te atrodas Vana ezers un Āgri (kalns) (turku: ''Ağrı'', arī Ararats), kas ir augstākā Turcijas virsotne — 5.165 m.
Ģeogrāfiski Turcija ir iedalīta septiņos reģionos: Marmora jūras reģions, Egejas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Centrālās Anatolijas reģions, Austrumu Anatolijas reģions, Dienvidaustrumu Anatolijas reģions un Vidusjūras reģions. Anatolijas nelīdzenā ziemeļu daļa, kas stiepjas gar Melnā jūra, veido šauru un garu jostu. Tā sastāda aptuveni vienu sesto daļu no Turcijas sauszemes teritorijas. Tālāk uz dienvidiem un austrumiem teritorija veidojas arvien līdzenāka.
Attēls:NEO ararat big.jpg (Ararats) ir Turcijas augstākā virsotne — 5165 m.]]
Turcijas daudzveidīgā teritorija ir sarežģītu zemes tektoniskā plātne kustību rezultāts, kas radies tūkstošiem gadu gaitā. Tādēļ mūsdienās arī te ir raksturīgi nelieli pazemes grūdieni un vulkāns izvirdumi. Pateicoties zemes plātņu lūzuma vietām, ir izveidojušies Bosfors un Dardaneļi, kā arī visa Melnā jūra. Turcijas ziemeļos visas valsts garumā ir plātņu lūzuma josla, un 1999. gadā notika pēdējā lielākā zemestrīce, kuru dēvē par Izmitas zemestrīce.
Turcijā valda Vidusjūrai raksturīgs klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras, bet izteiktas un aukstas ziemas. Kalni, kas izvietojas tuvu krastam, aizkavē Vidusjūras ietekmes izplešanos tālāk iekšzemē un tādēļ nodrošina valsts vidienē kontinentālu klimatu ar izteiktiem gadalaikiem. Anatolijas vidienei ir raksturīgas krasas laikapstākļu pārmaiņas. Centrālajā līdzenumā ir vērojamas īpaši spēcīgas un izteiktas ziemas. Gaisa temperatūra šajos rajonos var sasniegt no -30&nbsp;°C līdz pat -40&nbsp;°C kalnu apvidos, kur zemi sniegs klāj 120 dienas gadā. Rietumu daļā ziemas temperatūra parasti ir nedaudz zemāka par 1&nbsp;°C. Vasaras ir karstas un sausas, bet gaisa temperatūra dienā ir virs 30&nbsp;°C.
Gadā vidēji nokrišņu daudzums sasniedz 400 mm. Sausākie reģioni ir Konjas līdzenums un Malatjas līdzenums, kur gada nokrišņu daudzums nepārsniedz 300 mm. Mitrākais laiks ir maijā, bet sausākais — jūlijā un augustā.
Ziemeļos ir mērens jūras klimats ar spēcīgiem nokrišņiem. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10&nbsp;°C, vasarā tā nepārsniedz 23&nbsp;°C. Laiks ir mākoņains un lietains. Vidējais nokrišņu daudzums gadā: 1.000 – 2.500 mm.
Pēdējos gados nokrišņu daudzums un vēja stiprums ir palielinājies un ir izraisījis plūdus un zemes nogruvumus. Tiek apdraudētas neskaitāmās mājiņas, kas celtas stāvajās nogāzēs.

Iedzīvotāji


2007. gadā Turcijā bija 70,5 miljoni iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir 1,04%. Vidējā Turcijas apdzīvotība (iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru) ir 92; lauku rajonos viszemākā apdzīvotība ir 11 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet visapdzīvotākajā Stambulas ils — 2.420 cilvēki uz kvadrātkilometru. Turcijas pilsētās dzīvo 70,5% no visiem iedzīvotājiem. Aptuveni puse iedzīvotāju ir jaunāki par 28 gadiem, bet cilvēki darbspējīgā vecumā, t.i. 15-64 gadus veci ir 66,5% no visiem iedzīvotājiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir 26,4% iedzīvotāju, bet virs 65 gadiem — 7,1%. Saskaņā ar Turcijas oficiālo statistiku, 2005. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68,9 gadi un sieviešu — 73,8 (vidējais — 71,3).
Vecumā no 6 līdz 15 gadiem pamatizglītība ir bezmaksas un obligāta. Izglītotības īpatsvars pavisam ir 87,4% (vīriešiem 95,3%, sievietēm 79,6%). Izglītības zemais līmenis saistīts ar to, ka valsts dienvidaustrumos, kur pārsvarā dzīvo arābi un kurdi, joprojām ļoti svarīgas ir feodālās tradīcijas.
Turcijas konstitūcijas 66. pants nosaka, ka ''turks'' ir jebkurš, kas „saistīts ar Turcijas valsti pilsonībā.” Līdz ar to, vārdam ''turks'' ir divējāda nozīme — ar to var tikt apzīmēts Turcijas pilsonis, kā arī piederošais turku tautībai. Turcijā citas lielākās minoritātes ir kurdi, čerkesi, zazi, čigāni, arābi un trīs oficiāli atzītās minoritātes (saskaņā ar Lozannas līgums) — grieķi, armēņi un ebreji. Lielākā minoritāte ir kurdi, kas ir atšķirīgas etniskās izcelsmes iedzīvotāji, galvenokārt Turcijas dievidaustrumos. Turcijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements. Minoritātes, izņemot oficiālās, nebauda kādas īpašas privilēģijas un, sakarā ar to, ka vārdam ''minoritāte'' Turcijā ir ļoti emocionāla pieskaņa, šo minoritāšu kultūra tiek iespējami sapludināta ar kopējo valsts kultūru. Neskatoties uz to, ka valsts kultūra ir diezgan vienveidīga, pastāv atšķirības, saskaņā ar dažādām turku senajām tradīcijām. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju iedalījumu, jo Turcijas statistikā netiek vākti un apkopoti dati par cilvēku tautību un reliģisko piederību.
Sakarā ar lielo darbaspēka trūkumu Eiropā pēc Otrais pasaules karš, ievērojams skaits turku devās strādāt uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Vāciju). Tā Eiropā izveidojās liels daudzums turku emigrantu un tika izveidotas lielas diasporas. Mūsdienās arī pati Turcija ir galamērķis daudziem emigrantiem. Uz Turciju pārceļas liels skaits iedzīvotāju no citām islāma valstīm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un tā viņi varēs iekļūt Eiropā.
Vienīgā oficiālā valsts valoda visā Turcijas teritorijā ir turku valoda. Nav pieejami precīzi dati par iedzīvotāju valodām tādu pašu iemeslu dēļ, kāds minēts augstāk par reliģiju un tautību. Tomēr oficiālā valsts televīzija TRT raida arī dažos citos dialektos un arābu valoda, bosniešu valoda, zazu valoda, čerkesu valoda un kurdu valoda valodās.
Vairums (99,8%) Turcijas iedzīvotāju uzskatāmi par musulmaņiem, no kuriem vairāk kā 75% pieder sunnītiem. Aptuveni 20% no musulmaņiem pieder šiīti alevītu virzienam. Populārā hanafītu sunnītu skola tiek atbalstīta arī no valsts puses ar Reliģisko lietu ministrijas palīdzību (turku: ''Diyanet İşleri Başkanlığı'') un tai pakļautas visas mošejas un reliģiskie darbinieki. Pārējie iedzīvotāji ir kristieši (galvenokārt grieķu pareizticīgie, armēņu apustuliskie un sīriešu pareizticīgie), jūdaisti un jezidisti.
Turcijā ir ļoti spēcīga sekulārsima kustība un ideju aizstāvība. Neskatoties uz to, ka valsts neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tā pastāvīgi uzrauga reliģisko organizāciju darbību. Konstitūcija garantē valsts iedzīvotāju tiesības brīvi izvēlēties reliģiju un reliģiskās institūcijas aizsargā likums. Konstitūcija aizliedz reliģiskajām organizācijām iesaistīties valsts lietu risināšanā un politikā (piemēram organizējot partiju), kā arī ir aizliegta reliģisko skolu darbība. Nevienai partijai nav atļauts atbalstīt kādu konkrētu reliģiju vai paust kādas ticības uzskatus, bet atsevišķas konservatīvas partijas cenšas to darīt. Turcijā ar likumu ir aizliegts ēkās, kurās atrodas valsts iestādes, skolas un universitātes, valkāt ''hidžabu'' (lakatu) un citus ticību apliecinošus vai reliģijai raksturīgus apģērbus vai to elementus. Likuma atbilstību universālajām cilvēka tiesībām apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums Lejlas Šahinas prasībā pret Turciju.

Kultūra


Attēls:Orhan Pamuk3.jpg, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvējs.]]
Attēls:Whirlingdervishes.JPG Mevlevī.]]
Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir tjurki, Anatolijas, Osmaņu impērijas kultūra (grieķi-romieši un islāms kultūras sajaukums) un Rietumu kultūra kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar Osmaņu impērijas rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās. Šāds kultūru sajaukums veidojies turku migrācijas laikā no Centrālāzijas uz Rietumiem, turkiem sastopoties ar citām kultūrām. Tā kā Turcija ir veiksmīgi pārtapusi no agrākās reliģiskās Osmaņu impērijas par modernu nācijas valsti, kurā strikti nodalīta valsts un reliģija, radušās izteiktas mākslas izpausmes metodes. Republikas pirmajos gados valdība ievērojamus līdzekļus ieguldīja lietišķajā mākslā, muzejos, teātros un arhitektūrā. Sakarā ar to, ka jaunās turku identitātes noteikšanā ievērojamu lomu spēlēja vairāki vēsturiski apstākļi, turku kultūra ir „modernizācijas” un rietumnieciskuma centienu produkts, kas tiek kombinēts ar nepieciešamību saglabāt tradicionālās reliģiskās un vēsturiskās vērtības.
Turcijas mūzika un Turcijas literatūra ir izcils paraugs dažādu kultūru sajaukumam. Turcijā ir populāri dažādi mūzikas žanru veidi: no arabeskas mūzika līdz turku hip-hops, un mūsdienu Turcijas mūzikas žanru veidošanās pamatā ir Centrālāzijas turku, islāma un eiropiešu tradīciju apvienojums, kas radās Osmaņu impērijas un islāma saskarē ar Eiropa. Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā turku literatūru ietekmēja persiešu literatūra un arābu literatūra, bet impērijas pastāvēšanas pēdējos gados izteiktāka kļuva turku tautiskā un rietumu literatūras ietekme. Kultūru sajaukums dažkārt tiek arī īpaši dramatizēts, piemēram, 2006. gada Nobela literatūras prēmijas ieguvēja Orhans Pamuks darbā minētajā „kultūru sadursmes un saplūšanas jaunie simboli”.
Attēls:Istanbul - Palau de Dolmabahçe.JPG Stambulā.]]
Vairāku gadsimtu ilgo unikālo tradīciju sajaukumu apliecina arī Turcijā esošie arhitektūras elementi. Papildus tradicionālajiem bizantiešu arhitektūras elementiem, kas atrodami visā Turcijas teritorijā, ir saglabājušies daudzi osmaņu arhitektūras paraugi, kas attēlo vietējo un islāma tradīciju sajaukumu visās bijušās Osmaņu impērijas teritorijās. Turcijas arhitektūru kopš 18. gs. stipri ietekmējusi rietumu kultūra un tas redzams vairākos paraugos: Sultāna Ahmeda mošeja un Dolmabahčes pils.

Sports


Turcijā populārākais sporta veids ir futbols. Slaveni Turcijas futbola klubi ir Stambulas "Galatasaray", Stambulas "Fenerbahče" un Stambulas "Beşiktaş". 2000. gadā "Galatasaray" klubs, izcīnot UEFA kauss un UEFA Superkauss, nostiprināja savas pozīcijas kā ievērojams Eiropas futbola klubs. Divus gadus vēlāk 2002. gada FIFA Pasaules kauss finālturnīrā Turcijas futbola izlase ieguva trešo vietu, savukārt 2008. gada Eiropas čempionāts futbolā izlase iekļuva pusfinālā, kur piekāpās Vācijas futbola izlasei. Ataturka Olimpiskais stadions Stambulā notika 2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls, bet Šikri Saradžoglu stadions Stambulā notika 2009. gada UEFA kauss fināls.
Citi ļoti populāri sporta veidi ir basketbols un volejbols. Turcijā notika EuroBasket 2001 un notiks 2010. gada FIBA Pasaules čempionāts. Vīriešu basketbola izlase ierindojās otrajā vietā EuroBasket 2001 un sasniedza ceturdaļfinālu 2006. gada FIBA Pasaules čempionāts; turpretim Stambulas "Efes Pilsen" ieguva Korāča kausa 1996. gadā, ierindojās otrajā vietā Saporta kauss izcīņā 1993. gadā un aizkļuva līdz ''Final Four'' ULEB Eirolīga un Suprolīga 2000. un 2001. gadā. Turku basketbolisti tādi kā Mehmets Okurs un Hidajets Turkoglu ir arī bijuši sekmīgi NBA. Sieviešu volejbola komandas, proti Stambulas "Eczacıbaşı Zentiva" un Stambulas "VakıfBank Güneş Sigorta", ir ieguvušas vairākus Eiropas čempionātu titulus un medaļas.
Kopš osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir cīņa eļļā (turku valoda: ''Yağlı güreş''). Edirne notiek gadskārtējais "Kirkpinar" cīņas eļļā turnīrs kopš 1361. gada. Starptautiskie cīkstēšanās stili, ko reglamentē Staurptautiskā cīņas sporta asociāciju federācija, piemēram, brīvā stila cīņa un klasiskā cīņa arī ir populāri, ar daudziem Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionātu tituliem, kurus ieguvuši turku cīkstoņi gan individuāli, gan kā valsts komanda. Vēl viens nozīmīgs sporta veids, kurā turki ir starptautiski veiksmīgi ir svarcelšana; kā turku svarcēlāji, gan vīrieši, gan sievietes, ir lauzuši daudzus pasaules rekordus un ieguvuši vairākus Eiropas, Pasaules un Olimpisko spēļu čempionāta titulus. Naims Sulejmanoglu un Halils Mutlu ir sasniegušas leģendāro statusu kā vieni no nedaudzajiem svarcēlājiem, kuri ir ieguvuši trīs zelta medaļas trīs Olimpiskajās spēlēs.
Motoru sports ir kļuvis populārs pēdējā laikā, īpaši ņemot vērā to, ka Turcijas rallijs tika iekļauts FIA Pasaules Čempionāts rallijā kalendārā 2003. gadā, un Turcijas Grand Prix iekļaušana Formula 1 sacīkšu kalendārā 2005. gadā. Citi svarīgi gadskārtēji motoru sporta pasākumi, kas notiek Stambulas trasē ir MotoGP Turcijas Grand Prix (MotoGP), FIA Pasaules salonautomobiļu čempionāts, GP2 sēriāls un Lemānas sēriāls. Laiku pa laikam Stambula un Antālija arī notiek F1 motorkuteru sacīkstes čempionāta Turcijas posms; savukārt Red Bull gaisa sacīkšu pasaules seriāls Turcijas posms, gaisa sacīkšu turnīrs, kas notiek Zelta rags Stambulā. Sērfošana, snovbords, skeitbords, planēšana un citi ekstrēmi sporta veidi ar katru gadu kļūst aizvien populārāki.

Skatīt arī


Turcijas ievērojamāko vietu uzskaitījums
Turcijas pilsētu uzskaitījums
Turki (tautība)
Ankara

Piezīmes un atsauces


<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
</div>

Ārējās saites


http://www.britannica.com/EBchecked/topic/609790/Turkey Turkey Britannica Online Encyclopedia
http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/turkey Turkey The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition
http://riga.emb.mfa.gov.tr/Default.aspx Turcijas Vēstniecība Rīgā (oficiālā vietne)
http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm Country Profile: Turkey no BBC News
http://www.economist.com/countries/Turkey/ Country Briefings: Turkey no The Economist
Kategorija:Turcija
ab:Ҭырқәтәыла
ace:Tureuki
af:Turkye
ak:Turki
als:Türkei
am:ቱርክ
an:Turquía
ang:Turcland
ar:تركيا
arc:ܛܘܪܩܝܐ
arz:توركيا
ast:Turquía
av:Турция
ay:Turkiya
az:Türkiyə
ba:Төркиә
bar:Tiakei
bat-smg:Torkėjė
bcl:Turkiya
be:Турцыя
be-x-old:Турэччына
bg:Турция
bi:Turkey
bjn:Turki
bn:তুরস্ক
bo:ཏུར་ཀི།
bpy:তুরস্ক
br:Turkia
bs:Turska
bug:Turki
bxr:Турк
ca:Turquia
cbk-zam:Turquía
cdo:Tū-ī-gì
ceb:Turkiya
chr:ᎬᏂᏱ
chy:Turkey (Manâhého'e)
ckb:تورکیا
cr:ᑐᕒᑭ
crh:Türkiye
cs:Turecko
csb:Tëreckô
cu:Тѷрци
cv:Турци
cy:Twrci
da:Tyrkiet
de:Türkei
diq:Tırkiya
dsb:Turkojska
dv:ތުރުކީވިލާތް
ee:Turkey
el:Τουρκία
eml:Turchî
en:Turkey
eo:Turkio
es:Turquía
et:Türgi
eu:Turkia
ext:Turquia
fa:ترکیه
fi:Turkki
fiu-vro:Türgü
fo:Turkaland
fr:Turquie
frr:Türkei
fy:Turkije
ga:An Tuirc
gag:Türkiye
gan:土耳其
gd:An Tuirc
gl:Turquía - Türkiye
gn:Tuykia
gu:તુર્કસ્તાન
gv:Yn Turkee
hak:Thú-ngí-khì
haw:Tureke
he:טורקיה
hi:तुर्की
hif:Turkey
hr:Turska
hsb:Turkowska
ht:Tiki
hu:Törökország
hy:Թուրքիա
ia:Turchia
id:Turki
ie:Turcia
ik:Turkey
ilo:Turkia
io:Turkia
is:Tyrkland
it:Turchia
ja:トルコ
jbo:turk
jv:Turki
ka:თურქეთი
kaa:Tu'rkiya
kab:Tturk
kbd:Тырку
kg:Turki
kk:Түркия
kl:Tyrkia
kn:ಟರ್ಕಿ
ko:터키
koi:Тюркия
krc:Тюрк
ku:Tirkiye
kv:Турция
kw:Turki
ky:Түркия Республикасы
la:Turcia
lad:Turkiya
lb:Tierkei
lbe:Туркия
lez:Туьркия
lg:Buturuki
li:Turkije
lij:Turchia
lmo:Türchia
ln:Turkí
lt:Turkija
ltg:Turceja
mdf:Туркамастор
mg:Torkia
mhr:Турций
mi:Tākei
mk:Турција
ml:തുർക്കി
mn:Турк
mr:तुर्कस्तान
mrj:Турци
ms:Turki
mt:Turkija
mwl:Turquie
my:တူရကီနိုင်ငံ
mzn:تورکیه
na:Terki
nah:Turquia
nap:Turchia
nds:Törkie
nds-nl:Turkije
ne:टर्की
new:टर्की
nl:Turkije
nn:Tyrkia
no:Tyrkia
nov:Turkia
nrm:Turtchie
nso:Turkey
nv:Tʼóok Bikéyah
oc:Turquia
or:ତୁର୍କୀ
os:Турк
pa:ਤੁਰਕੀ
pam:Turkia
pap:Turkia
pcd:Turkie
pdc:Turkie
pih:Turkii
pl:Turcja
pnb:ترکی
pnt:Τουρκία
ps:ترکيه
pt:Turquia
qu:Turkiya
rmy:Turkiya
rn:Turukiya
ro:Turcia
roa-rup:Turchia
roa-tara:Turchie
ru:Турция
rue:Турція
rw:Turukiya
sa:तुर्की
sah:Түркийэ
sc:Turkia
scn:Turchìa
sco:Turkey
se:Durka
sh:Turska
si:තුර්කිය
simple:Turkey
sk:Turecko
sl:Turčija
so:Turki
sq:Turqia
sr:Турска
srn:Turkiyakondre
ss:IThekhi
stq:Turkäi
sv:Turkiet
sw:Uturuki
szl:Turcyjo
ta:துருக்கி
te:టర్కీ
tet:Turkia
tg:Туркия
th:ประเทศตุรกี
tk:Türkiýe
tl:Turkiya
tpi:Teki
tr:Türkiye
tt:Төркия
tum:Turkey
tw:Turkey
udm:Турция
ug:تۈركىيە جۇمھۇرىيىتى
uk:Туреччина
ur:ترکی
uz:Turkiya
vec:Turchia
vep:Turcii
vi:Thổ Nhĩ Kỳ
vls:Turkeye
vo:Türkän
wa:Tourkeye
war:Turkeya
wo:Tirki
wuu:土耳其
xal:Түргүдин Орн
xmf:თურქეთი
yi:טערקיי
yo:Túrkì
za:Dujwjgiz
zea:Turkije
zh:土耳其
zh-classical:土耳其
zh-min-nan:Türkiye
zh-yue:土耳其
zu:ITheki