Latviesu Mitologija

Latviešu mitoloģija

Aprakstosa Statistika

Aprakstošā statistika

Ekscesa Koeficients

Ekscesa koeficients

Bors (nozīmju atdalīšana)

Bors var būt:
ķīmiskais elements bors,
dāņu zinātnieks Nīlss Bors,
dievs skandināvu mitoloģijā (Bors (dievs)).
Kategorija:Uzvārdi

Lietosanas Pamaciba

Palīdzība:Īsa lietošanas pamācība

Planks

Makss Planks

Einšteins

Alberts Einšteins

Heizenbergs

Verners Heizenbergs

Galilejs

Galileo Galilejs

Arheologija

Arheoloģija

Ruunu Raksts

Rūnu raksts

Hromatiska Gamma

Hromatiskā gamma

Heliocentrisms

Heliocentrisms (gr. ''helios'' — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visums centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.

Idejas rašanās un attīstība


Ideja, ka visa centrā ir Saule, pirmoreiz radās sengrieķu Filozofija un Astronomija Aristarhs 270. gadā p. m. ē. Aristarhs pats mēģināja noteikt attālumus līdz Mēness un Saulei, kā arī to lielumu. Viņa mērījumi pēc mūsdienu zinātnes standartiem ir visai neprecīzi, taču tie viņam ļāva pieņemt, ka loģiskāk būtu, ja Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas grieztos ap Sauli.
XVI gs. sākumā pie šīs teorijas atgriezās Nikolajs Koperniks, kurš savas sistēmas modelēšanā balstījās uz Platons pieņēmumu, ka planētu kustība ir nemainīgi vienmērīga (ko savulaik sekmīgi bija atspēkojis jau Klaudijs Ptolemejs) un uzskatīja, ka planētu orbītas ir apļveida (vēlāk Johanness Keplers pierādīja, ka šis pieņēmums ir maldīga, un patiesībā planētu orbītas ir elipsveida). Rezultātā Kopernika modelis izrādījās krietni sarežģītāks par Ptolemaja sistēma: Ptolemeja shēmā bija 15 orbītu sfēras (ieskaitot epiciklus — ''epicycle'' — Ptolemeja teorijā riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis), savukārt Kopernikam bija nepieciešamas 18 sfēras. Un, kaut Kopernika heliocentriskais modelis izrādījās sarežģītāks, tas nebija pareizāks: piemēram, Marss orbītu pēc Ptolemeja shēmas varēja izskaitļot daudz precīzāk. Savukārt izmantot Kopernika tabulas astronomiskajos aprēķinos nozīmēja neizbēgami kļūdainus rezultātus.
XVII gs. sākumā heliocentrismu sāka proponēt itāļu astronoms un matemātiķis Galileo Galilejs, kurš izraisīja publisku strīdu ar apgalvojumu („Dialogi par svarīgākajām pasaules uzbūves sistēmām“), ka visas pārējās tajā laikā zinātnes apritē paralēli esošās pasaules uzbūves sistēmas — Ptolemaja sistēma, Johanness Keplers un Tiho Brahe, — esot aplamas. Zinātnieku strīdā iejaucās Romas Katoļu baznīca kā izglītības sistēmas kūrētāja. Diemžēl Galilejs nevarēja sniegt Inkvizīcija komisijai nevienu pierādījumu, kas apliecinātu heliocentrisma koncepcijas patiesumu. Viņa vienīgais arguments bija, ka okeānu paisumu un bēgumu izraisa Zemes rotācija, taču komisijas pārstāvji to noraidīja (pamatojoties uz Johanness Keplers), jo šīs ūdens svārstības izsauc Mēness gravitācijas spēks, rotējot ap Zeme. Pierādījumu bāzes nebija, viss balstījās uz atgriešanos pie Aristotelis, savukārt zvaigžņu paralakses neesamība bija acīmredzama. Līdz ar to 1616. gadā heliocentrisma koncepciju atzina par nezinātnisku hipotēzi, kuru aizliedza mācīt izglītības iestādēs, bet heliocentriķu darbus iekļāva „Nerekomendējamo grāmatu indeksā“.
Zinātnes aprindas līdz pat XIX gs. uz heliocentrismu raudzījās kā uz kārtējo pseidozinātnisko hipotēzi, kura var izrādīties patiesa, bet var izrādīties arī otrādi (pierādījumu nebija, bija tikai pieņēmumi). Tikai 1838. gadā Besels konstatēja zvaigžņu paralaksi, savukārt 1851. gadā ar Fuko svārsts palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, un tikai ar šo brīdi var runāt par heliocentrismu kā vērā ņemamu koncepciju. (Romas Katoļu baznīca gan atzina heliocentrisma hipotēzes tiesības uz pastāvēšanu mazliet agrāk — Galileja "De revolutionibus orbium coelestium" no „Nerekomendējamo grāmatu indeksa“ izņēma jau 1835. gadā.)
Taču šajā laikā, pateicoties Īzaks Ņūtons pētījumiem, jau bija skaidrs, ka Visums ir daudz plašāks un nekādi nevar rotēt ap Saule, tātad heliocentrisma teorija tā arī palika zinātnes vēsturē kā viena no viduslaikos pastāvējušām hipotēzēm par pasaules uzbūvi.

Ārējās saites


http://www.liis.lv/kultvest/kultura/17gad/www.htm Saites uz interneta lapām par viduslaiku astronomiem
http://lv.pandapedia.com/wiki/Heliocentrisms lv.pandapedia.com enciklopēdija
Kategorija:Astronomijas vēsture
Kategorija:Zinātnes vēsture
ar:مركزية الشمس
az:Heliosentrik sistem
ba:Гелиоцентризм
bg:Хелиоцентрична система
bn:সৌরকেন্দ্রিক মতবাদ
ca:Model heliocèntric
cs:Heliocentrismus
da:Heliocentrisk
de:Heliozentrisches Weltbild
en:Heliocentrism
eo:Suncentrismo
es:Teoría heliocéntrica
et:Heliotsentriline maailmasüsteem
eu:Heliozentrismo
fi:Aurinkokeskinen maailmankuva
fr:Héliocentrisme
fy:Heliosintrisme
gl:Teoría heliocéntrica
he:המודל ההליוצנטרי
hu:Heliocentrikus világkép
id:Heliosentrisme
is:Sólmiðjukenningin
it:Sistema eliocentrico
ja:地動説
kk:Геоцентрлік санақ жүйесі
ko:태양중심설
ky:Гелиоцентризм
la:Theoria heliocentrica
lb:Heliozentrescht Weltbild
lij:Teoria elioçentrica
lt:Heliocentrizmas
mr:सूर्यकेंद्री सिद्धान्त
nds:Heliozentrisch Weltbild
nl:Heliocentrische theorie
no:Heliosentrisme
pl:Heliocentryzm
pt:Heliocentrismo
ro:Heliocentrism
ru:Гелиоцентрическая система мира
si:සූර්ය කේන්ද්‍රවාදය
sk:Heliocentrizmus
sl:Heliocentrični model
sv:Heliocentrisk världsbild
th:แนวคิดดวงอาทิตย์เป็นศูนย์กลางจักรวาล
tl:Heliosentrismo
tr:Günmerkezlilik
uk:Геліоцентризм
vi:Thuyết nhật tâm
zh:日心说

Geologija

Ģeoloģija

Pedagogija

Pedagoģija

Religija

Reliģija

Varbutibu Teorija

Varbūtību teorija

Faktoranalize

Faktoru analīze

Transformativas Gramatikas Teorija

Transformatīvās gramatikas teorija

Numismatika

Numismātika