MediaWiki:Protectcomment

Aizsargāšanas iemesls

MediaWiki:Protectreason

(norādi iemeslu)

MediaWiki:Protectsub

(Aizsargāt "$1"?)

MediaWiki:Siteuser

Vikipēdijas lietotājs $1

MediaWiki:Talkpagetext


MediaWiki:Tooltip-compareselectedversions

Aplūkot atšķirības starp divām izvēlētajām lapas versijām. alt-v

MediaWiki:Tooltip-minoredit

Atzīmēt šo par maznozīmīgu labojumu alt-i

MediaWiki:Tooltip-preview

Parādīt izmaiņu pirmskatu. Lūdzam izmantot šo iespēju pirms saglabāšanas. alt-p

MediaWiki:Tooltip-save

Saglabāt veiktās izmaiņas alt-s

MediaWiki:Tooltip-search

Meklēt šajā wiki alt-f

MediaWiki:Tooltip-watch

Pievienot šo lapu uzraugāmo lapu sarakstam alt-w

MediaWiki:Undelete short

Atjaunot $1 versijas

MediaWiki:Unprotectcomment

Aizsardzības atcelšanas iemesls

MediaWiki:Unprotectsub

(Neaizsargāt "$1"?)

MediaWiki:Yourrealname

Tavs īstais vārds*

Veidne:All system messages



Ekoloģiskā niša


Attēls:Lichenes rock Meneham ecological niches dscn1884.jpg uz akmens, divās atšķirīgās ekoloģiskajās nišās]]
Ekoloģiskā niša ir katras sugas funkcionālā vieta ekosistēma; tā ir saistīta ar vides apstākļu kompleksu, kurš nodrošina sugas ilgstošu un normālu eksistenci dotajā vidē. Biotisko un abiotisko faktoru kopums, kas nepieciešams sugas eksistencei.

Skatīt arī


Ekoloģija
Ekosistēma
Kategorija:Ekoloģija
an:Nicho ecolochico
ar:نمط حياتي
bg:Екологична ниша
ca:Nínxol ecològic
cs:Ekologická nika
da:Niche (økologi)
de:Ökologische Nische
el:Οικοθέση
en:Ecological niche
eo:Ekologia niĉo
es:Nicho ecológico
et:Ökoloogiline nišš
eu:Txoko ekologiko
fa:کنام
fi:Ekologinen lokero
fr:Niche écologique
gl:Nicho ecolóxico
he:גומחה אקולוגית
ht:Nich ekolojik
hu:Niche
hy:Էկոլոգիական խորշ
id:Relung (ekologi)
it:Nicchia ecologica
ja:ニッチ
kk:Экологиялық қуыс
ko:생태적 지위
la:Oecothesis
lt:Ekologinė niša
mk:Еколошка ниша
nl:Niche
nn:Økologisk nisje
no:Nisje (økologisk)
pl:Nisza ekologiczna
pt:Nicho ecológico
ro:Nișă ecologică
ru:Экологическая ниша
simple:Ecological niche
sk:Ekologická nika
sl:Ekološka niša
sr:Еколошка ниша
stq:Ökologiske Niske
sv:Ekologisk nisch
ta:சூழலியல் முடுக்கு
tr:Ekolojik niş
uk:Екологічна ніша
zh:生态位

Ekosistēma

Attēls:Blue Linckia Starfish.JPG — zemūdens ekosistēma.]]
Ekosistēma ir biosfēras pamatvienība, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite. To veido biocenoze (visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā) un biotops (ekosistēmas vide).
Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi, ja biocenoze nav veidojusies dabiski, bet to veidojis cilvēks, to sauc par mākslīgo ekosistēmu.
Biotopu veido abiotiskie un biotiskie komponenti, dzīvajiem organismiem ekosistēmā ir noteiktas funkcijas:
# Organisko vielu producēšana — to veic autotropi organismi, jeb producenti.
# Organisko vielu pārveidošana sekundārajā produkcijā, kuru veic heterotropi organismi, jeb konsumenti.
# Organisko vielu sadalīšana, veic destruktori un reducenti.

Skatīt arī


Ekoloģija
Ekoloģiskā niša
Kategorija:Ekoloģija
Kategorija:Bioģeogrāfija
af:Ekostelsel
an:Ecosistema
ar:نظام بيئي
az:Ekosistem
bg:Екосистема
bn:বাস্তুসংস্থান
br:Trevreizhad
bs:Ekosistem
ca:Ecosistema
cs:Ekosystém
cy:Ecosystem
da:Økosystem
de:Ökosystem
el:Οικοσύστημα
en:Ecosystem
eo:Ekologia sistemo
es:Ecosistema
et:Ökosüsteem
eu:Ekosistema
fa:اکوسیستم
fi:Ekosysteemi
fr:Écosystème
fy:Ekosysteem
gl:Ecosistema
he:מערכת אקולוגית
hi:पारिस्थितिक तंत्र
hr:Ekosustav
ht:Ekosistèm
hu:Ökoszisztéma
hy:Էկոհամակարգ
id:Ekosistem
io:Biocirkumaro
is:Vistkerfi
it:Ecosistema
ja:生態系
jv:Ékosistem
ka:ეკოსისტემა
kk:Экологиялық жүйе
km:និវេសនប្រព័ន្ធ
kn:ಪರಿಸರ ವ್ಯವಸ್ಥೆ
ko:생태계
la:Oecosystema
lb:Ecosystem
lt:Ekosistema
mk:Екосистем
ml:ആവാസവ്യവസ്ഥ
ms:Ekosistem
my:ဂေဟစနစ်
ne:पारिस्थितिक प्रणाली
nl:Ecosysteem
nn:Økosystem
no:Økosystem
oc:Ecosistèma
pap:Ekosystema Natural
pl:Ekosystem
pt:Ecossistema
ro:Ecosistem
ru:Экосистема
sa:पर्यावरणव्यवस्था
si:පරිසර පද්ධති
simple:Ecosystem
sk:Ekosystém
sl:Ekosistem
sq:Ekosistemi
sr:Екосистем
stq:Ökosystem
sv:Ekosystem
ta:சூழல் மண்டலம்
te:పర్యావరణ వ్యవస్థ
th:ระบบนิเวศ
tl:Ekosistema
tr:Ekosistem
tt:Экосистема
uk:Екосистема
vi:Hệ sinh thái
zh:生态系统
zh-min-nan:Seng-thài-hē
zh-yue:生態系統

Ekoloģija

Attēls:Ecologia.jpg
Ekoloģija ( — ‘māja’; ''λογία'' — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organisms un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem. Terminu "ekoloģija" pirmo reizi 1866. gadā izmantoja vācu zoologs Ernsts Hekels savā darbā "Organismu vispārējā morfoloģija" (''Generelle Morphologie der Organismen''). Speciālistus, kas strādā šajā sfērā, sauc par ekologiem. Daži ekologi ir specializējušies konkrētu suga vai pat indivīdu izpētē.
Viena no nozīmīgākajām ekoloģijas problēmām ir dabas resursi un izmirstošas sugas saglabāšana, kā arī izstrādāt vismaz teorētisko bāzi pasākumiem, kas būtu jāveic, lai būtu līdzsvars starp cilvēku pieaugošajām prasībām un dabas iespējām tās apmierināt. Ekoloģija ir cieši saistīta ar tādām zinātnēm, kā fizioloģija, ģenētika, sistemātika, evolūcijas teorija, ģeogrāfija, meteoroloģija, matemātika, fizika, ķīmija un citām zinātnēm.

Ekoloģijas nozares


Izšķir divas nozīmīgas ekoloģijas nozares: autekoloģija (pēta konkrētas sugas mijiedarbību ar citām sugām un apkārtējo vidi) un sinekoloģija (pēta atsevišķas ekosistēmas). Nereti atsevišķi tiek izdalīta populāciju ekoloģija jeb demekoloģija. Īpaši tiek izdalīta arī cilvēka ekoloģija.
Iespējams labākais veids, kā norobežot moderno ekoloģiju, ir aplūkot organizācijas līmeņa jēdzienu, kuru var attēlot ekoloģiskajā spektrā. Visaugstākā šajā spektrā ir ekosfēra, kam seko bioms, ainava, ekosistēma, kopiena, populācija, organisms, orgānu sistēma, orgāns, audi un visbeidzot šūna.

Skatīt arī


Ekoloģiskā niša
Ekosistēma

Atsauces

Ārējās saites


Kategorija:Ekoloģija
af:Ekologie
als:Ökologie
an:Ecolochía
ar:علم البيئة
ast:Ecoloxía
az:Ekologiya
bat-smg:Ekuoluogėjė
be:Экалогія
be-x-old:Экалёгія
bg:Екология
bm:Kungodon
bn:পরিবেশবিজ্ঞান
br:Ekologiezh
bs:Ekologija
ca:Ecologia
ceb:Ekolohiya
co:Eculugia
cs:Ekologie
cv:Экологи
cy:Ecoleg
da:Økologi
de:Ökologie
diq:Ekolociye
dv:އިކޮލޮޖީ
el:Οικολογία
en:Ecology
eo:Ekologio
es:Ecología
et:Ökoloogia
eu:Ekologia
fa:بوم‌شناسی
fi:Ekologia
fiu-vro:Ökoloogia
fo:Vistfrøði
fr:Écologie
fur:Ecologjie
fy:Ekology
ga:Éiceolaíocht
gd:Eag-eòlas
gl:Ecoloxía
gv:Eggoaylleeaght
haw:Kālaikaiaola
he:אקולוגיה
hi:पारिस्थितिकी
hif:Ecology
hr:Ekologija
ht:Ekoloji
hu:Ökológia
hy:Էկոլոգիա
ia:Ecologia
id:Ekologi
ie:Ecologie
io:Ekologio
is:Vistfræði
it:Ecologia
ja:生態学
jv:Ékologi
ka:ეკოლოგია
kk:Экология
kl:Økologi
km:និវេសនវិទ្យា
ko:생태학
ku:Ekolojî
ky:Экология
la:Oecologia
lad:Ekolojiya
lb:Ecologie
lez:Экология
lmo:Eculugia
lo:ນິເວດສາດ
lt:Ekologija
ltg:Apleiczineiba
mdf:Экологиесь
mg:Ekolojia
mi:Mātauranga taupuhi kaiao
mk:Екологија
ml:പരിതഃസ്ഥിതിക ശാസ്ത്രം
mn:Экологи
ms:Ekologi
mt:Ekoloġija
my:ဂေဟဗေဒ
new:इकोलोजी
nl:Ecologie
nn:Økologi
no:Økologi
nov:Ekologia
nrm:Êcologie
oc:Ecologia
pih:Ekolojii
pl:Ekologia
pnb:ایکالوجی
ps:چاپېريالپوهنه
pt:Ecologia
qu:Kawsay pacha yachay
ro:Ecologie
ru:Экология
rue:Еколоґія
sa:परिसरविज्ञानम्
sah:Экология
scn:Ecoluggìa
sco:Ecologie
sh:Ekologija
simple:Ecology
sk:Ekológia
sl:Ekologija
sq:Ekologjia
sr:Екологија
su:Ékologi
sv:Ekologi
ta:சூழலியல்
te:జీవావరణ శాస్త్రము
tg:Экология
th:นิเวศวิทยา
tk:Ekologiýa
tl:Ekolohiya
tr:Ekoloji
tt:Экология
uk:Екологія
ur:بيئيات
vi:Sinh thái học
war:Ekolohiya
yi:עקאלאגיע
zh:生态学
zh-min-nan:Seng-thài-ha̍k
zh-yue:生態學

Bioloģija

Attēls:Animal diversity October 2007.jpg
Bioloģija (, ''bios'' - ‘dzīvība’; ''λόγος, logos'' - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvība visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekula, šūnas, audi, orgāni, organismi un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to. Tā ir zinātne par visiem dzīvajiem organismiem, kur noskaidro to, kā tie augšana, barošanās un kustēšanās, kā tie vairošanās un kā attīstās ilgā laika periodā (evolūcija).
Ir vairākas bioloģijas apakšnozares atkarībā no tā, kas tiek konkrēti pētīts. Divas lielākās apakšnozares ir zooloģija, kurā tiek pētīti dzīvnieki, un botānika, kurā tiek pētīti augi. Ir arī citas nozīmīgas apakšnozares, piemēram, ģenētika, evolūcija, mikrobioloģija, paleontoloģija, sistemātika un citas. Bioloģija ir cieši saistīta ar fizika, ķīmija, medicīna, lauksaimniecība, mežsaimniecība un citām zinātņu nozarēm, kuras apvienojot ir izveidojušas tādas zinātnes kā biofizika, bioķīmija, bioģeogrāfija, bioinženierija, biometrija, biostatika, bioenerģētika un pat biomatemātika.

Biologi


Cilvēki, kuri veic pētījumus bioloģijā, tiek saukti par biologiem. Starp slavenākajiem biologiem ir Klods Bernards (''Claude Bernard''), Žoržs Kivjē (''Georges Cuvier''), Čārlzs Darvins, Tomass Hekslijs, Žans Batists Lamarks, Kārlis Linnejs, Gregors Mendelis un Luijs Pastērs, bet bioloģijas aizsākumi ir meklējami Senā Grieķija. Tās pamatus lika Aristotelis, Hipokrats, kā arī romiešu filozofs Galēns. Kopš 1901. gada pasaules labākie biologi ir Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā kandidāti, un nereti viņi arī to iegūst.

Vēsture


Neviens tieši nezin, kad cilvēki pirmo reizi sāka uzkrāt zināšanas par daba. Zinātnieki un vēsturnieki uzskata, ka cilvēki vispirms pieradināja dažādus mājdzīvnieks un sākā audzēt kultūraugs, un tikai pēc tam sāka to izpēti. Ir atrastas liecības, ka asīriešiem un babiloniešiem bija zināšanas lauksaimniecība un medicīna jau ap 3500. gadu p.m.ē. Līdz 2500. gadam p.m.ē. šīs zināšanas jau bija izplatījušas tālāk uz lielajām civilizācijām kā uz Senā Ķīna, Senā Ēģipte un Senā Indija.
Attēls:Tree of life by Haeckel.jpg
Lai gan bioloģija kā vienota un saskaņota zinātne radās tikai 19. gadsimts, tās pirmsākumi ir meklējami antīkā pasaule. Aptuveni 500. gadus p.m.ē. grieķis Alkmaions ir veicis dzīvnieku sekcijas, un bija pirmais, kas aprakstīja acs un auss. Savukārt Hipokrats domāja, ka dievišķais nekad nevar būt par iemeslu slimība, jo to cēloņi ir jāmeklē organismā.
Bioloģijas pirmsākumu ziedu laiki bija Senā Grieķija filozofa Aristotelis dzīves laikā (384-322 p.m.ē.). Viņš aprakstīja vairāk par 500 dzīvnieki sugām. Līdz ar to viņu var uzskatīt par zooloģijas "tēvu". Jau antīkajā pasaulē viens no centrālajiem jautājumiem dabas izzināšanā bija dzīvības rašanās, piemēram, Aristotelis uzskatīja, ka zivis veidojas no dūņas. Šī hipotēze bija vispārpieņemta līdz pat 17. gadsimtam. Aristoteļa skolnieks Teofrasts kļuva par botānikas pamatlicēju, jo viņš aizrāvās ar augi valsts novērojumiem, aprakstot ap 500 augu sugām.
1. gadsimts grieķu ārsts Dioskorīds pievērsa uzmanību ārstniecības augi aprakstīšanai, tādēļ viņš tiek uzskatīts par farmakoloģijas pamatlicēju. Savukārt Senā Roma ārsts Galēns (ap 129-199) nodarbojās ar dažādu orgāni funkciju pētīšanu, piemēram ar urīnvadu sitēmas izpēti. Līdz 17. gadsimtam viņu darbi bija ārstu galvenās rokasgrāmatas.
Antīkajos darbos izteiktās domas tālāk attīstīja viduslaiki musulmaņu ārsti un zinātnieki kā Al-Džāhizs, Avicenna, Ibn Zuhrs, Ibn Al-Baitars un Ibn al-Nafiss.
17. gadsimtā angļu zinātnieks Roberts Huks ar jaunizgudroto mikroskops atklāja, ka organismus veido šūnas.
1953. gadā angļu ģenētiķis Frānsiss Kriks un amerikāņu bioķīmiķis Džeimss Votsons atklāja dezoksiribonukleīnskābes (DNS) struktūru.
Ilgu laiku bioloģija uzskatīta vienīgi par aprakstošu zinātni, taču laika gaitā tika atklātas nozīmīgas teorētiskas likumsakarības, kas ļāva labāk izprast dzīvību. Līdz ar to izveidojās dažādas bioloģijas nozares un ciešāka kļuva bioloģijas saistība ar citām dabas zinātnēm (ar ķīmija, fizika).

Modernās bioloģijas pamati


Lielākā daļa no modernās bioloģijas ietver piecus vienojošus principus: šūnu teorija, evolūcija, ģenētika, homeostāze un enerģija.

Šūnu teorija


Attēls:Epithelial-cells.jpg
Šūnu teorija nosaka, ka šūna ir dzīvības pamatvienība, un ka visas dzīvas būtnes sastāv no vienas vai vairākām šūnām. Šūnas rodas šūnu dalīšanās procesā. Šūna tiek arī uzskatīta par pamatvienību daudzos patoloģija procesos. Šūnas nodrošina vielmaiņa, kā arī tās satur iedzimto informāciju (DNS), kas tiek nodota no šūnas šūnai dalīšanās procesa laikā.

Evolūcija


Evolūcija ir dzīvības dažādības pamatā. Saskaņā ar to visiem dzīvajiem organismiem ir kopīga izcelsme. 18. gadsimtā Žans Batists Lamarks bija pirmais, kas izteica viedokli, ka sugas var pāriet cita citā. Aptuveni 50 gadus vēlāk Čārlzs Darvins par dabas dzinējspēku definēja dabīgā atlase. Viņa izstrādātā evolūcijas teorija nav atspēkota līdz pat mūsdienām. Angļu zoologs un ceļotājs Alfreds Voless gandrīz vienlaicīgi nāca klajā ar ļoti līdzīgu teoriju. Jāņem vērā, ka daži krievu zinātnieki jau ilgi pirms Darvina pauda evolucionistiskus uzskatus. Tāpēc arī darvinisms Krievijā nebija nekas negaidīts.

Ģenētika


Gēns ir visu dzīvo organismu iedzīmtības primārā pamatvienība.

Homeostāze


Homeostāze ir organismu spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību. Tā ir organisma patstāvīgas eksistences pamatā, kas nodrošina funkcionālo sistēmu vienotību un pilnvērtīgu fizioloģija procesu saglabāšanu. Piemēram, ja nebūtu homeostāzes, tad siltasiņu dzīvniekiem nebūtu nodrošināta nemainīga ķermeņa temperatūra. Šo jēdzienu bieži izmanto ģenētika un ekoloģija.

Enerģija


Lai dzīvi organismu izdzīvotu, ir nepieciešama nepārtraukta enerģijas uzņemšana. Gandrīz visa enerģija, kas nepieciešama dzīvības pastāvēšanai nāk no Saules. Augi enerģiju no Saules iegūst fotosintēzes rezultātā.

Bioloģiskie pētījumi


Attēls:Illustration_Notholaena_marantae.jpg.]]
Tāpat kā citās dabas zinātne, arī bioloģijā tiek veikti novērojumi, uz kuriem balstās tās turpmākā attīstība. Jaunas teorijas bioloģijā tiek izstrādātas, veicot eksperiments. Bioloģisko pētījumu galvenais mērķis ir noskaidrot dzīvības būtību un tās parādību likumsakarības.
Ja novērošanas procesā rodas neskaidrības, tad tiek veikti dziļāki pētījumi. Zinātniskie pētījumi bioloģijā jāveic brīvi, saskaņā ar Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā noteikumiem un citiem juridiskiem nosacījumiem, kas nodrošina cilvēka aizsardzību. Piemēram, pēc dzīvo organismu ārējām pazīmēm var noteikt tās piederību konkrētai sugai.
Pētnieciskā darbība var būt atšķirīga, bet galvenokārt tā parasti tiek uzsākta ar informācijas iegūšanu. Pēc tam tiek izvirzīta hipotēze, uz kuru balstoties tiek plānota turpmākā darbība. Tad tiek veikts eksperiments, pēc kura veic rezultāta analīzi un izvērtēšanu.
Viens no grūtākajiem bioloģisko pētījumu uzdevumiem ir noskaidrot to, kāda ir bijusi biosfēra aizvēsturiskajā laikmetā. No tiem laikiem ir saglabājušās tikai dažu organismu fosilijas, kas sniedz tikai nelielu ieskatu aizvēsturisko organismu jomā. Tādēļ šo problēmu mēdz risināt bioinformātika, kas ir zinātnes nozare, kur tiek izmantoti matemātiskās un informātiskās metodes. Galvenais bioinformātikas uzdevums ir dažādu genoms datu ieguve un šo datu analīze.

Bioloģijas paradigmas


Modernās bioloģijas attīstībā ir bijušas vairākas paradigmas. Piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka sugas ir nemainīgas, bet mūsdienās ir pieņemts, ka tās tomēr evolūcija. Vēl tika uzskatīts, ka viss dzīvais radās spontāni ne no kā, bet mūsdienās ir zināms, ka "dzīvais rodas no dzīvā".

Dzīvo organismu klasifikācija


Par dzīvo organismu klasifikācijas pamatlicēju tiek uzskatīts Kārlis Linnejs, kurš 18. gadsimtā aizsāka organismu klasificēšanas procesu. Viņš ieviesa binārie sugu nosaukumi, kuri plaši tiek izmantoti joprojām. Šajos nosaukumos viens vārds raksturo organisma īpatnības, bet otrs norāda tā radniecību ar citiem organismiem. Zinātniskajā literatūrā visi organismu nosaukumi tiek rakstīti latīņu valoda. Tas ļauj saprasties zinātniekiem visā pasaulē, kā arī palīdz izslēgt pārpratumus, jo pat vienas valodas ietvaros konkrētam organismam var būt vairāki nosaukumi, piemēram, latviešu valodā ērkšķogas mēdz saukt arī par kristdolēm vai stiķenēm.
Radniecīgās sugas tiek apvienotās vienotā ģints, savukārt radniecīgas ģintis apvieno viena dzimta. Dzīvnieku dzimtas apvieno kārta, bet augu dzimtas apvieno rinda. Abu organismu veidu kārtas un rindas apvieno klase, tālāk apvieno tips un visbeidzot vienotā valsts.
Organismu latīņu nosaukumi tiek rakstīti sākot ar ģints nosaukumu un tikai tad norāda sugas nosaukumu (latviešu valodā parasti ir otrādi). Ja nenorāda konkrētu sugu, tad raksta ģints nosaukumu un saīsinājumu "sp."

Iedalījums


Bioloģija pētī dzīvību kā kvalitatīvi specifisku matērijas kustības formu. Atbilstoši dzīvo organismu pamatgrupām bioloģiju iedala botānika, zooloģija, (ieskaitot antropoloģija), mikoloģija, mikrobioloģija un virusoloģija. Šīs zinātnes savukārt iedala daudzās nozarēs, kuru lielākā daļa kļuvušas par patstāvīgām bioloģijas nozarēm. Dzīvo organismu iedalījumu grupās izstrādā sistemātika, bet to veidu un struktūru pētī morfoloģija, citoloģija, histoloģija, anatomija. Organismi un populācija notiekošos procesus pētī fizioloģija, bioķīmija, ģenētika, ekoloģija, biocenoloģija, etoloģija. Raksturīgas jaunas mūsdienu zinātnes ir molekulārā bioloģija, biofizika, bionika, kosmiskā bioloģija, biotehnoloģija.

Nozares

Skatīt arī


:Kategorija:Biologi

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites


http://www.neslimo.lv/pme/?name=biologija Bioloģija Populārā medicīnas enciklopēdija
http://www.pro5.lv/modules.php?name=Encyclopedia&op=content&tid=71 Bioloģija pro5 - enciklopēdija
http://priede.bf.lu.lv/ Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
http://www.britannica.com/EBchecked/topic/66054/biology Biology Britannica Online Encyclopedia
Kategorija:Bioloģija
ab:Абиологиа
af:Biologie
als:Biologie
am:ሥነ ሕይወት
an:Biolochía
ar:علم الأحياء
arz:بيولوجيا
ast:Bioloxía
az:Biologiya
ba:Биология
bar:Biologie
bat-smg:Bioluogėjė
be:Біялогія
be-x-old:Біялёгія
bg:Биология
bi:Baeoloji
bjn:Biologi
bn:জীববিজ্ঞান
bo:སྐྱེ་དངོས་རིག་པ།
br:Bevoniezh
bs:Biologija
bug:ᨅᨗᨕᨚᨒᨚᨁᨗ
ca:Biologia
ch:Bioloyia
co:Biologia
crh:Ayatiyat
cs:Biologie
csb:Biologijô
cv:Биологи
cy:Bioleg
da:Biologi
de:Biologie
diq:Biyolociye
dv:ދިރުމާބެހޭ އިލްމު
el:Βιολογία
en:Biology
eo:Biologio
es:Biología
et:Bioloogia
eu:Biologia
ext:Biologia
fa:زیست‌شناسی
fi:Biologia
fiu-vro:Bioloogia
fo:Lívfrøði
fr:Biologie
frp:Biologia
frr:Biologii
fur:Biologjie
fy:Biology
ga:Bitheolaíocht
gd:Bith-eòlas
gl:Bioloxía
gu:જીવવિજ્ઞાન
gv:Bea-oaylleeaght
hak:Sâng-vu̍t-ho̍k
haw:Kālaimeaola
he:ביולוגיה
hi:जीव विज्ञान
hif:Jiu vigyan
hr:Biologija
hsb:Biologija
ht:Biyoloji
hu:Biológia
hy:Կենսաբանություն
ia:Biologia
id:Biologi
ie:Biologie
ilo:Biolohia
io:Biologio
is:Líffræði
it:Biologia
iu:ᐆᒪᔅᓱᓯᖃᕐᑐᓕᕆᓂᖅ
ja:生物学
jbo:mivyske
jv:Biologi
ka:ბიოლოგია
kaa:Biologiya
ki:Bayorojĩ
kk:Биология
kl:Uumassusililerineq
km:ជីវវិទ្យា
kn:ಜೀವಶಾಸ್ತ್ರ
ko:생물학
ku:Biyolojî
kw:Bywonieth
ky:Биология
la:Biologia
lad:Biolojiya
lb:Biologie
lez:Биология
li:Biologie
lmo:Biulugìa
ln:Mambí ma bomɔi
lo:ຊີວະສາດ
lt:Biologija
map-bms:Biologi
mg:Biolojia
mhr:Биологий
mk:Биологија
ml:ജീവശാസ്ത്രം
mn:Биологи
mr:जीवशास्त्र
ms:Biologi
mt:Bijoloġija
mwl:Biologie
my:ဇီဝဗေဒ
myv:Биологиясь-эриеньсодамось
nah:Yōlizmatiliztli
nap:Biologgia
nds:Biologie
nds-nl:Biologie
ne:जीवशास्त्र
new:जीवशास्त्र
nl:Biologie
nn:Biologi
no:Biologi
nov:Biologia
nrm:Biologie
nso:Thutaphedi
oc:Biologia
os:Биологи
pa:ਜੀਵ ਵਿਗਿਆਨ
pam:Biologia
pap:Biologia
pfl:Bioloschie
pih:Biiolojii
pl:Biologia
pnb:جیون پڑھت
ps:ژونپوهنه
pt:Biologia
qu:Kawsay yachay
ro:Biologie
roa-rup:Biologhia
ru:Биология
rue:Біолоґія
sa:जीवशास्त्रम्
sah:Биология
sc:Biologia
scn:Bioluggìa
sco:Biology
sh:Biologija
si:ජීව විද්‍යාව
simple:Biology
sk:Biológia
sl:Biologija
sm:Paiolo
sn:Ketaupenyu
so:Bayoloji
sq:Biologjia
sr:Биологија
ss:Ibhayoloji
stq:Biologie
su:Biologi
sv:Biologi
sw:Biolojia
ta:உயிரியல்
te:జీవ శాస్త్రము
tg:Биология
th:ชีววิทยา
ti:ባዮሎጂ
tl:Biyolohiya
tpi:Save long laip
tr:Biyoloji
tt:Биология
ug:بىئولوگىيە
uk:Біологія
ur:حیاتیات
uz:Biologiya
vec:Biołogia
vi:Sinh học
vls:Biologie
vo:Lifav
wa:Biyolodjeye
war:Biyolohiya
xal:Биолог
xh:IBayoloji
yi:ביאלאגיע
zea:Biologie
zh:生物学
zh-classical:生物學
zh-min-nan:Seng-bu̍t-ha̍k
zh-yue:生物學