Antropoloģija


Antropoloģija (grieķu valoda ''anthropos'' - cilvēks, ''logos'' - mācība) ir zinātne par cilvēks šī jēdziena visplašākajā nozīmē. Antropoloģija ir holistiska (visaptveroša, integrējoša) zinātne, jo pēta cilvēkus gan visos laikos, gan visās izpausmēs. Antropoloģija nodarbojas gan ar cilvēku bioloģijas, gan kultūras un sabiedrisko izpausmju pētīšanu. Galvenās antropoloģijas nozares ir bioloģiskā jeb fiziskā antropoloģija un kultūras jeb sociālā antropoloģija. Viena no antropoloģijas saskarnozarēm ir socioloģija, līdz ar to, pētot cilvēkus dažādos laikos un izpausmēs, antropoloģija pievēršas sociālā stratifikācija.
Tradicionālā atšķirība starp antropoloģiju un citām ar cilvēku izpēti saistītajām zinātnēm ir tā, ka antropoloģijā lielāks uzsvars tiek likts uz dažādu kultūru un sabiedrību salīdzināšanu. Līdz ar to antropologi agrākos laikos vairāk ir pievērsušies citu (nevis savu) sabiedrību izpētei. Apvienojot iegūtās zināšanas ar pētījumiem par 'savām' sabiedrībām (piemēram, pētījumiem par Rietumu sabiedrībām) antropoloģija cenšas iegūt pēc iespējas pilnīgu atbildi uz tādiem jautājumiem: kas ir cilvēks; kas to raksturo kā sugu; kādas iezīmes ir uzskatāmas par vispārcilvēcīgām, bet kuras iezīmes ir tikai konkrētu kultūru izpausmes; kā un kāpēc cilvēki dzīvo dažādās pasaules malās; kā tie organizē savu dzīvi, ko uzskata par svarīgu vai nesvarīgu utt.
Latvija līdz pat 1980. gadu beigām antropoloģija tika definēta kā zinātne "par cilvēku izcelšanos un evolūciju (antropoģenēze), cilvēka morfoloģisko struktūru, kā arī rasu, tautu, nāciju un cilšu izcelšanos, veidošanos un antropoloģisko sastāvu". Tomēr mūsdienās šāds formulējums atzīstams par ārkārtīgi šauru, jo ietver sevī tikai vienu no bioloģiskās antropoloģijas izpausmēm.

Antropoloģija Latvijā


Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus dažādi sociālās/kultūras antropoloģijas priekšmeti iekļauti vairāku Latvijas augstskolu programmās.
1999. gadā ir nodibināta Latvijas Antropologu biedrība.
2007. gadā Rīgas Stradiņa universitāte ir licencēta un 2009. gadā akreditēta pirmā sociālās antropoloģijas maģistratūras programma.
2009. gadā tika arī ieviesta pirmā Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura programma Latvijas Universitāte.

Ievērojamākie antropologi


Francs Boass
Džeimss Freizers
Broņislavs Malinovskis
Margareta Mīda
Klods Levī-Stross
Arnolds Genneps
Viktors Turners
Rūta Benedikta
Ralfs Lintons

Skatīt arī


Kultūras antropoloģija
Ekonomikas antropoloģija
Vizuālā antropoloģija
Kultūrrelatīvisms
Etnogrāfija
Etnoloģija

Ārējās saites


http://antropologubiedriba.wikidot.com/ Latvijas antropologu biedrības mājas lapa
Kategorija:Antropoloģija
Kategorija:Sociālās zinātnes
af:Antropologie
am:የሰው ልጅ ጥናት
an:Antropolochía
ar:علم الإنسان
arz:انثروبولوجيا
ast:Antropoloxía
az:Antropologiya
bat-smg:Antropoluogėjė
be:Антрапалогія
be-x-old:Антрапалёгія
bg:Антропология
bm:Antropoloji
bn:নৃবিজ্ঞান
bo:མིའི་རིགས་དཔྱད་པའི་རིག་པ།
br:Antropologiezh
bs:Antropologija
ca:Antropologia
ceb:Antropolohiya
co:Antropologia
cs:Antropologie
csb:Antropòlogijô
cv:Антропологи
cy:Anthropoleg
da:Antropologi
de:Anthropologie
diq:Antropolociye
el:Ανθρωπολογία
en:Anthropology
eo:Antropologio
es:Antropología
et:Antropoloogia
eu:Antropologia
fa:مردم‌شناسی
fi:Antropologia
fiu-vro:Antropoloogia
fr:Anthropologie
frp:Antropologia
fur:Antropologjie
fy:Antropology
ga:Antraipeolaíocht
gd:Corp-eòlas
gl:Antropoloxía
gn:Avakuaaty
gv:Antrapoaylleeaght
he:אנתרופולוגיה
hi:मानवशास्त्र
hr:Antropologija
ht:Antropoloji
hu:Antropológia
ia:Anthropologia
id:Antropologi
ie:Antropologie
io:Antropologio
is:Mannfræði
it:Antropologia
ja:人類学
jbo:remske
jv:Antropologi
ka:ანთროპოლოგია
kk:Антропология
kl:Inuup ineriartorneranik ilisimatusarneq
ko:인류학
ku:Antropolojî
ky:Антропология
la:Anthropologia
lad:Antropolojiya
lb:Anthropologie
li:Antropologie
lij:Antropologia
lo:ມະນຸດສາດ
lt:Antropologija
mk:Антропологија
ml:നരവംശശാസ്ത്രം
mn:Хүн судлал
mr:मानववंशशास्त्र
ms:Antropologi
mt:Antropoloġija
mwl:Antropologie
my:မနုဿဗေဒ
nds-nl:Antropologie
new:एन्थ्रोपोलोजी
nl:Antropologie
nn:Antropologi
no:Antropologi
nov:Antropologia
nrm:Anthropologie
oc:Antropologia
os:Антропологи
pl:Antropologia
ps:وګړپوهنه
pt:Antropologia
ro:Antropologie
ru:Антропология
rue:Антрополоґія
sa:मानवविज्ञानं
sah:Антропология
sc:Antropologia
scn:Antropoluggìa
sco:Antropologie
sh:Antropologija
simple:Anthropology
sk:Antropológia
sl:Antropologija
sq:Antropologjia
sr:Антропологија
su:Antropologi
sv:Antropologi
ta:மானிடவியல்
tg:Мардумшиносӣ
th:มานุษยวิทยา
tl:Agham-tao
tpi:Antropolosi
tr:Antropoloji
tt:Антропология
uk:Антропологія
ur:انسانیات
vec:Studio de l'omo
vi:Nhân chủng học
war:Antropolohiya
yi:אנטראפאלאגיע
zea:Antropolohie
zh:人类学
zh-min-nan:Jîn-lūi-ha̍k

Bioķīmija

Bioķīmija ir zinātne, kas pēta ķīmija procesus, kas notiek dzīvos organismos.
Starp vielām, ko pēta bioķīmija, ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, lipīdi, nukleīnskābes (piemēram, DNS un RNS) un citas dzīvos organismos sastopamas vielas. Par bioķīmijas sākumu tiek uzskatīts 1828. gads, kad Frīdrihs Volers ķīmiski sintezēja urīnviela, pierādot ka organiskas vielas var tikt māksligi sintezētas.
Bioķīmijai ir daudz dažādu pielietojumu: no lauksaimniecības lidz medicīnai un ģenētikai.
Kategorija:Bioķīmija
af:Biochemie
an:Bioquimica
ar:كيمياء حيوية
arz:بيوكيميا
ast:Bioquímica
az:Biokimya
be:Біяхімія
be-x-old:Біяхімія
bg:Биохимия
bn:প্রাণরসায়ন
bs:Biohemija
ca:Bioquímica
cs:Biochemie
cy:Biocemeg
da:Biokemi
de:Biochemie
el:Βιοχημεία
en:Biochemistry
eo:Biokemio
es:Bioquímica
et:Biokeemia
eu:Biokimika
fa:زیست‌شیمی
fi:Biokemia
fo:Lívevnafrøði
fr:Biochimie
fur:Biochimiche
fy:Biogemy
ga:Bithcheimic
gl:Bioquímica
gv:Bea-chemmig
he:ביוכימיה
hi:जैवरसायनिकी
hif:Biochemistry
hr:Biokemija
hu:Biokémia
hy:Կենսաքիմիա
ia:Biochimia
id:Biokimia
io:Biokemio
is:Lífefnafræði
it:Biochimica
ja:生化学
jv:Biokimia
ka:ბიოქიმია
kk:Биохимия
ko:생화학
ky:Биохимия
la:Biochemia
lb:Biochimie
lmo:Biuchimica
lt:Biochemija
mk:Биохемија
ml:ജൈവരസതന്ത്രം
mn:Биохими
ms:Biokimia
my:ဇီဝဓာတု
new:जीवरसायनशास्त्र
nl:Biochemie
nn:Biokjemi
no:Biokjemi
nov:Biokemie
oc:Bioquimia
pl:Biochemia
pnb:بائیو کیمسٹری
ps:ژونکيميا
pt:Bioquímica
qu:Kawsay chaqllisinchi
ro:Biochimie
ru:Биохимия
rue:Біохемія
sah:Биохимия
sh:Biohemija
si:ජීව රසායන විද්‍යාව
simple:Biochemistry
sk:Biochémia
sl:Biokemija
sq:Biokimia
sr:Биохемија
su:Biokimia
sv:Biokemi
sw:Biokemia
ta:உயிர்வேதியியல்
te:జీవ రసాయన శాస్త్రం
th:ชีวเคมี
tl:Biyokimika
tr:Biyokimya
uk:Біохімія
ur:حیاتی کیمیاء
uz:Biokimyo
vi:Hóa sinh
war:Biyokemika
yi:ביאכעמיע
zh:生物化学
zh-min-nan:Seng-hoà-ha̍k
zh-yue:生物化學

Etnogrāfija

Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (Etnoģenēze), izvietojumu (Etnoģeogrāfija), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām. Līdzās etnogrāfijai pastāv etnoloģija, kas nodarbojas ar etnogrāfisko datu salīdzinošiem pētījumiem.
Mūsdienu antropoloģija un socioloģija etnogrāfija ir kvalitatīvs cilvēku sociālo parādību apraksts, kas balstīts uz lauka pētījumiem. Šādā aspektā etnogrāfija ir holistiska (vispārīga, integrējoša) pētījuma metode, kas balstās pieņēmumā, ka sistēmas īpašības nav iespējams precīzi aprakstīt, ja tās tiek skatītas atrauti viena no otras. Mūsdienās etnogrāfija kā pētniecības metode tiek plaši lietota ne tikai antropoloģijā, bet arī socioloģijā un organizāciju pētniecībā.
Šādā kontekstā etnogrāfija ir mūsdienu sabiedrību pētījums, kas cenšas noskaidrot, kā dzīvo mūsdienu cilvēki, t.i., cilvēki, kas dzīvo sabiedrībā tajā laikā, kad tiek veikts lauka pētījums. Kaut arī Latvijā ar etnogrāfiju reizēm tiek saprasts daļēji vēsturisks pētījums, kas orientēts uz pagātnē radītu materiālu un nemateriālu artefaktu apkopošanu un no tā izrietošu spekulatīvu vēsturiskās situācijas rekonstrukciju, etnogrāfija kā pētījuma metode mūsdienu zinātniskajā pasaulē tiek izmantota galvenokārt mūsdienu sabiedrību un parādību aprakstīšanai un pētīšanai.

Noderīgas norādes


Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta
http://folklora.lv folklora.lv (pastāv kopš 1998. gada, faktiski vortāls)
http://www.lfk.lv/ Latviešu folkloras krātuve
Kategorija:Etnogrāfija
Kategorija:Antropoloģija
Kategorija:Socioloģija
Kategorija:Vēstures zinātne
ar:وصف الأعراق البشرية
az:Etnoqrafiya
bat-smg:Etnuograpėjė
be:Этнаграфія
be-x-old:Этнаграфія
bg:Етнография
ca:Etnografia
cs:Etnografie
cv:Этнографи
da:Etnografi
de:Ethnografie
en:Ethnography
eo:Etnografio
es:Etnografía
et:Etnograafia
eu:Etnografia
fa:مردم‌نگاری
fi:Etnografia
fiu-vro:Etnograafia
fr:Ethnographie
gl:Etnografía
he:אתנוגרפיה
hi:नृवंशविज्ञान
hr:Etnografija
hu:Néprajz
id:Etnografi
io:Etnografio
it:Etnografia
ja:民族誌
ka:ეთნოგრაფია
ko:문화기술지
ky:Этнография
lt:Etnografija
mk:Етнографија
nl:Etnografie (sociolinguïstiek)
nn:Etnografi
no:Etnografi
pl:Etnografia
pt:Etnografia
ro:Etnografie
ru:Этнография
sh:Etnografija
sk:Etnografia
sl:Etnografija
sr:Етнографија
sv:Etnografi
ta:இனவரைவியல்
th:ชาติพันธุ์วรรณนา
tl:Etnograpiya
tr:Etnografya
tt:Этнография
uk:Етнографія
vi:Dân tộc ký
zh:民族誌

Mitoloģija

Attēls:Ddraig.svg, kas attēlots Velsas karogā]]
Mitoloģija (, ''muthología'' — ‘stāstu stāstīšana’) ir zinātne, kurā tiek pētīti dažādu tautu mīti, kā arī folklora, eposs, pasakas, leģendas un to kopums. Tā ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātne pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis.
Katras tautas unikalitāti un savdabību raksturo tās kultūra, kas savukārt sakņojas attiecīgajā mitoloģijā. Nopietna iepazīšanās ar kādu nācija jāsāk ar tās mītu un mitoloģisko priekšstatu sistēmu studijām. Šī atziņa ir īpaši nozīmīga šodien, kad ir iespēja izsvērt un attīstīt sakarus ar visas pasaules tautām un nācijām.

Mīti


Termins "mīts" ikdienā tiek lietots kā sinonīms vārdam "leģenda", lai gan daudzi speciālisti uzskata, ka ir būtiska atšķirība starp šiem diviem terminiem. Mīts ir sens tautas izdomājums jeb stāsts par dievs vai varonis dzīves gaitām, bet leģenda ir stāsts par kādu neparastu personu vai notikumu.
Mīti sīkāk iedalās kosmogoniskie mīti (par pasaules izcelšanos), eshatoloģiskie mīti (par pasaules galu), antropogoniskie mīti (par cilvēku rašanos), kultu mīti un mīti par dzīvnieki. Gandrīz visu tautu mitoloģijās var atrast mīts par pasaules radīšanu, par saule (mitoloģija) un mēness dievs.

Mitoloģija un reliģija


Mitoloģija un reliģija ir savstarpēji saistītas, bet to kopsakarības nav viegli paskaidrojamas. Katra no tām tiek uztverta atsevišķi kā patstāvīga garīgās dzīves joma. Reliģija izpaužas kā dievu pielūgšana, tikmēr mitoloģija tiek stāstīts par dievu un varoņu dzīvi.

Mitoloģiskie tēli


Gandrīz ikvienas tautas mitoloģijā var atrast tādus tēlus kā dievs, dievības, varonis, eņģelis, velns, sātans, dēmons, pūķis un fejas. Daudzu tautu mitoloģijās ir sastopami arī vampīrs, zombijs un nemirstīgais.

Skatīt arī


Latviešu mitoloģija
Skandināvu mitoloģija
Sengrieķu mitoloģija
Senās Ēģiptes mitoloģija

Atsauces


Kategorija:Mitoloģija
af:Mitologie
als:Mythologie
an:Mitolochía
ar:ميثولوجيا
arz:ميثولوجيا
ast:Mitoloxía
az:Mifologiya
bar:Mithologie
bat-smg:Mituoluogėjė
be:Міфалогія
be-x-old:Міталёгія
bg:Митология
br:Mitologiezh
bs:Mitologija
ca:Mitologia
ckb:ئوستوورەناسی
co:Mitulugia
cs:Mytologie
cv:Халаплăх
cy:Mytholeg
da:Mytologi
de:Mythologie
el:Μυθολογία
en:Mythology
eo:Mitologio
es:Mitología
et:Mütoloogia
eu:Mitologia
fa:اسطوره‌شناسی
fi:Mytologia
fiu-vro:Mütoloogia
fr:Mythologie
fur:Mitologjie
fy:Mytology
ga:Miotaseolaíocht
gd:Miotas-eòlas
gl:Mitoloxía
gv:Feayn-skeealleydaght
he:מיתולוגיה
hif:Mythology
hr:Mitologija
hu:Mitológia
ia:Mythologia
id:Mitologi
ie:Mitologie
io:Mitologio
is:Goðafræði
it:Mitologia
ja:神話
jv:Mitologi
ka:მითოლოგია
kaa:Mifologiya
kbd:Мифологиэ
kk:Мифология
kn:ಪುರಾಣ
ko:신화
krc:Мифология
ku:Mîtolojî
ky:Мифология
la:Mythologia
lad:Mitolojiya
lb:Mythologie
li:Mythologie
lij:Mitologia
lt:Mitologija
mdf:Айнематне (мифологиесь)
mk:Митологија
ml:പൗരാണികശാസ്ത്രം
ms:Mitos
mwl:Mitologie
mzn:Unə
nap:Mitologgia
nds:Mythologie
nl:Mythologie
nn:Mytologi
no:Mytologi
nov:Mitologia
nrm:Mythologie
oc:Mitologia
os:Мифологи
pih:Mitholijii
pl:Mitologia
pnb:مائتھالوجی
pt:Mitologia
ro:Mitologie
ru:Мифология
rue:Міфолоґія
sa:मिथकशास्त्रं
sah:Митология
scn:Mituluggìa
sco:Meethology
sh:Mitologija
simple:Mythology
sk:Mytológia (veda)
sl:Mit
sq:Mitologjia
sr:Митологија
stq:Mythologie
sv:Mytologi
ta:தொன்மவியல்
tg:Ривоятҳо
th:ปรัมปราวิทยา
tl:Mitolohiya
tr:Mitoloji
tt:Мифология
uk:Міфологія
ur:علم الاساطیر
uz:Mifologiya
vec:Mitołogìa
vi:Thần thoại
war:Mitolohiya
yi:מיטאלאגיע
za:Gojgaeqfangz
zea:Mytholohie
zh:神话
zh-min-nan:Sîn-oē
zh-yue:神話

Psiholoģija

Attēls:Psi2.svg bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju.]]
Psiholoģija (, ''psychē'' "dvēsele" + ''λόγος'', ''logos'' "jēdziens, mācība") ir mācība, kas pievēršas parādība pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīve. Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām socioloģijas, antropoloģijas, ekonomikas un politoloģijas zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta indivīds, nevis sabiedrībai. Cilvēkus, kas savu tiešo darbu veic psiholoģijā, sauc par psihologs.

Vēsture


Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piemēram, Aristotelis ''De Memoria et Reminiscentia''), kā zinātne tā izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē uz filozofijas, fizioloģijas un fizikas pamata. Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata Gustavs Fehners (''Gustav Fechner'') 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (''Elemente der Psychophysik''). Vēl par nozīmīgu punktu psiholoģijas rašanās procesā tiek uzskatīta Vilhelms Vunts (''Wilhelm Wundt'') 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija Leipcigas universitāte, kas ļoti agri pārtapa par institūts. 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni (skolas) — psihoanalīze, biheiviorisms, geštaltpsiholoģija un sociāli kultūriskā psiholoģija. Katrs no šiem virzieniem psiholoģiju definēja savādāk. Tajā laikā izveidojās arī mūsdienu psiholoģijas kodols. Augstskola psiholoģija uzsāka mācīt tikai 1930.—1940. gados.

Organizācijas


Daudzās valstīs psihologi ir apvienoti nacionālās organizācijās. Latvijā tā ir Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Ir arī starptautiskas organizācijas, no kurām viena no lielākajām ir Starptautiskā Psiholoģijas zinātnes apvienība (''International Union of Psychological Science'' - ''IUPsyS''). Šajā organizācijā ietilpst 71 nacionālā asociācija, kā arī organizācijas pēc psiholoģijas apakšnozarēm. Vēl viena liela organizācija ir Eiropas Profesionālo psihologu asociācijas federācija (''European Federation of Profesional Psychological Associations'' - ''EFPPA''), kurā ir iesaistījusies 31 nacionālā asociācija.

Psiholoģijas saistība ar psihiatriju


Psiholoģija ir saistīta arī ar psihiatriju, jo parasti arī garīgi slimas personas, lai zinātu, kā vajadzētu viņām vajadzētu sniegt psihiatrisko medicīnisko aprūpi, ambulatori vai arī ārstējoties psihiatriskajā, narkoloģiskajā vai arī psihoneiroloģiskajā slimnīcā, veicot psiholoģisko izpēti (ar mērķi pārbaudīt viņa uztveri, domāšanu un/vai žestus), pārbauda psihologs. Parasti arī psiholoģiskas kaites t.s. fobijas tiek ārstētas psihiatriskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vienkārši to ārstēšana atšķiras ar to, ka tad pacientu ordinē (t.s. nozīmē medikamentus, šļirces un pārbaudes) psihoterapeits un pie tam tiek veiktas arī padziļinātas psihologa pārbaudes.

Psiholoģijas nozares


Kopumā ir gandrīz 30 psiholoģijas apakšnozares. No tām par vissvarīgākajām uzskata klīniskā psiholoģija, sociālā psiholoģija un attīstības psiholoģija. Papildus tām ir arī diez gan daudz praktiskās apakšnozares, kuras apvieno Starptautiskā Lietišķās psiholoģijas asociācija.

Psiholoģijas nozaru uzskaitījums


Klīniskā psiholoģija — nodarbojas ar uzvedības, izzināšanas vai emocijas sfēras traucējumiem
Sociālā psiholoģija — nodarbojas ar cilvēku sociālo izpausmju pētīšanu sociālajā mijiedarbībā un to efektivitātes psiholoģisko nodrošināšanu
Attīstības psiholoģija — nodarbojas ar psihisko pārmaiņu pētīšanu un šo pētījumu izmantošanu, lai veicinātu labāku cilvēka attīstību visas dzīves laikā
Psiholingvistika
Kognitīvā psiholoģija
Psihoanalīze
Psihofizioloģija
Neiropsiholoģija
Reliģijas psiholoģija
Juridiskā psiholoģija

Skatīt arī


Apziņa
Psihe

Atsauces

Ārējās saites


http://www.psihologija.lv Interaktīvā psiholoģijas enciklopēdija
http://www.flogiston.ru Психология из первых рук Флогистон
http://psychclassics.yorku.ca Classics in the History of Psychology
http://www.perfectionnement.info/lo/agenda.php?i_pays=0&i_date=0&keywords=congr International PSY Congresses
http://eksperts.gold.lv/psychology_lv.html Juridiskā psiholoģija
http://www.iltuobenessere.com/ansia/default.htm Ansia Psychology University of Rome Research (it)
http://www.psychoworld.sk/ Psychoworld.sk - human psychology news
http://www.in-mind.org/ In-Mind, Quarterly Magazine for Social Psychology
Kategorija:Psiholoģija
af:Sielkunde
ak:Saekɔlɔgyi
an:Psicolochía
ar:علم النفس
arz:سايكولوجيا
ast:Sicoloxía
az:Psixologiya
bat-smg:Psėchologėjė
be:Псіхалогія
be-x-old:Псыхалёгія
bg:Психология
bn:মনোবিজ্ঞান
bo:སེམས་ཁམས་རིག་པ།
br:Bredoniezh
bs:Psihologija
ca:Psicologia
ceb:Sikolohiya
co:Psicologia
cs:Psychologie
csb:Psychòlogijô
cv:Психологи
cy:Seicoleg
da:Psykologi
de:Psychologie
diq:Psikolociye
el:Ψυχολογία
en:Psychology
eo:Psikologio
es:Psicología
et:Psühholoogia
eu:Psikologia
ext:Sicologia
fa:روان‌شناسی
fi:Psykologia
fiu-vro:Psükoloogia
fo:Sálarfrøði
fr:Psychologie
frr:Psükologii
fur:Psicologjie
fy:Psychology
ga:Síceolaíocht
gd:Eòlas-inntinn
gl:Psicoloxía
gu:મનોવિજ્ઞાન
gv:Shicklaage
he:פסיכולוגיה
hi:मानस शास्त्र
hr:Psihologija
hu:Pszichológia
hy:Հոգեբանություն
ia:Psychologia
id:Psikologi
ie:Psichologie
ilo:Sikolohía
io:Psikologio
is:Sálfræði
it:Psicologia
ja:心理学
jbo:menske
jv:Psikologi
ka:ფსიქოლოგია
kk:Психология
kl:Tarnip ilinniarnera
kn:ಮನೋಶಾಸ್ತ್ರ
ko:심리학
ku:Psîkolojî
ky:Психология
la:Psychologia
lad:Psikolojiya
lb:Psychologie
li:Psychologie
lij:Psicologia
lo:ຈິດຕະວິທະຍາ
lt:Psichologija
mg:Toe-tsaina
mk:Психологија
ml:മനഃശാസ്ത്രം
mn:Сэтгэл судлал
mr:मानसशास्त्र
ms:Psikologi
mt:Psikoloġija
mwl:Psicologie
my:စိတ်ပညာ
mzn:روان‌شناسی
nap:Psicologgia
nds-nl:Psychologie
ne:मनोविज्ञान
nl:Psychologie
nn:Psykologi
no:Psykologi
nov:Psikologia
nrm:Psychologie
oc:Psicologia
or:ମନୋବିଜ୍ଞାନ
os:Психологи
pcd:Psikolodjie
pi:चिन्तनशास्त्र
pl:Psychologia
pnb:نفسیات
ps:ساپوهنه
pt:Psicologia
qu:Nuna yachay
ro:Psihologie
ru:Психология
rue:Псіхолоґія
sah:Психология
sc:Psicologia
scn:Psicoluggìa
sco:Psychologie
sh:Psihologija
si:මනෝවේදය
simple:Psychology
sk:Psychológia
sl:Psihologija
sm:Saikolosi
so:Cilminafsi
sq:Psikologjia
sr:Психологија
st:Saekholoji
stq:Psychologie
su:Psikologi
sv:Psykologi
sw:Elimunafsia
ta:உளவியல்
te:మానసిక శాస్త్రము
tg:Равоншиносӣ
th:จิตวิทยา
tl:Sikolohiya
tpi:Saikolosi
tr:Psikoloji
tt:Психология
uk:Психологія
ur:نفسیات
vec:Sicołogia
vi:Tâm lý học
vls:Psychologie
war:Psikolohiya
yi:פסיכאלאגיע
za:Simleixhag
zea:Psyholohie
zh:心理学
zh-min-nan:Sim-lí-ha̍k
zh-yue:心理學

Socioloģija

Attēls:Logo sociology.svg
Socioloģija ( — ‘sarunu biedrs’) ir sociālās zinātnes, kurā tiek pētītas sabiedrības likumsakarības un procesi, kas apvieno vai nošķir cilvēkus kā indivīdus un kā grupu locekļus. Socioloģija pēta arī sociālo stratifikāciju jeb sociālā noslāņošanās.
Mūsdienu sociologu pētījumi ir vērsti uz sabiedrības makrostruktūra (rase, etnoss, sociālo slāņu un dzimums), sabiedrības institūciju (piemēram, ģimene) un mikroprocesu (starppersonu attiecību) izpēti, izvērtējot iemeslus to krīzēs (noziegums, šķiršanās). Visbiežāk pētniecībā tiek izmantotas statistika metodes, veidojot situācijas attīstības modeļus, tomēr populāras ir arī kvalitatīvās metodes (intervijas, fokusgrupu diskusijas un etnogrāfiskās metodes).
Tā kā socioloģija ir vērsta uz visām cilvēku īpašībām, tad tā stipri pārklājas ar citām zinātnēm. Ar socioloģiju visciešāk saistītās zinātnes ir antropoloģija, kriminoloģija, demogrāfija un sociālā psiholoģija.

Vēsturiskā attīstība


Mūsdienu socioloģijas pirmsākumi meklējami 18. gadsimts.—19. gadsimts kā sekas straujām sabiedrības pārmaiņām, lai gan jau Senā Grieķija filozofi pievērsās tam, ko saprotam ar socioloģiju. Terminu "socioloģija" 1838. gads. gadā ieviesa franču filozofs Ogists Konts. Līdz tam laikam tā bija daļa no filozofijas. Ogists Konts uzskatīja, ka socioloģijai jābalstās nevis uz atziņa, kā tas bija līdz tam, bet gan uz secinājumiem, kas izriet no reālu un patiesu faktu analīzes rezultātiem, kā tas ir citās zinātnēs. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālā grupa apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt. Par kvalitatīvā socioloģija pamatlicēju tiek uzskatīts Makss Vēbers.

Literatūra


Atsauces

Ārējās saites


Kategorija:Socioloģija
af:Sosiologie
am:የባሕል ጥናት
an:Sociolochía
ar:علم الاجتماع
arz:سوسيولوجيا
ast:Socioloxía
az:Sosiologiya
bat-smg:Suocēluogėjė
be:Сацыялогія
be-x-old:Сацыялёгія
bg:Социология
bn:সমাজবিজ্ঞান
bo:སྤྱི་ཚོགས་རིག་པ།
bs:Sociologija
ca:Sociologia
ceb:Sosyolohiya
ckb:کۆمەڵناسی
co:Sociologia
cs:Sociologie
cv:Социологи
cy:Cymdeithaseg
da:Sociologi
de:Soziologie
diq:Sosyolociye
el:Κοινωνιολογία
en:Sociology
eo:Sociologio
es:Sociología
et:Sotsioloogia
eu:Soziologia
ext:Sociologia
fa:جامعه‌شناسی
fi:Sosiologia
fiu-vro:Sotsioloogia
fr:Sociologie
frr:Sosjologii
fur:Sociologjie
fy:Sosjology
ga:Socheolaíocht
gan:社會學
gd:Eòlas-comainn
gl:Socioloxía
gv:Sheshoaylleeaght
he:סוציולוגיה
hi:समाजशास्त्र
hr:Sociologija
hu:Szociológia
hy:Հասարակագիտություն
ia:Sociologia
id:Sosiologi
ie:Sociologie
io:Sociologio
is:Félagsfræði
it:Sociologia
ja:社会学
jv:Sosiologi
ka:სოციოლოგია
kk:Әлеуметтану
ko:사회학
krc:Социология
ku:Civaknasî
ky:Социология
la:Sociologia
lad:Sosiolojiya
lb:Soziologie
li:Sociologie
lij:Sòciologia
lt:Sociologija
mk:Социологија
ml:സമൂഹശാസ്ത്രം
mr:समाजशास्त्र
ms:Sosiologi
mt:Soċjoloġija
mwl:Sociologie
nds:Soziologie
nds-nl:Sosjologie
ne:समाजशास्त्र
new:समाजशास्त्र
nl:Sociologie
nn:Sosiologi
no:Sosiologi
nov:Sosiologia
nrm:Sociologie
oc:Sociologia
os:Социологи
pl:Socjologia
ps:ټولنپوهنه
pt:Sociologia
ro:Sociologie
ru:Социология
rue:Соціолоґія
sah:Социология
sc:Sotziologia
scn:Suciuluggìa
sco:Sociology
sh:Sociologija
simple:Sociology
sk:Sociológia
sl:Sociologija
sq:Sociologjia
sr:Социологија
su:Sosiologi
sv:Sociologi
ta:சமூகவியல்
te:సామాజిక శాస్త్రం
tg:Ҷамъиятшиносӣ
th:สังคมวิทยา
tk:Sosiologiýa
tl:Sosyolohiya
tpi:Sosiolosi
tr:Sosyoloji
tt:Социология
uk:Соціологія
ur:معاشریات
uz:Sotsiologiya
vec:Sociołogia
vi:Xã hội học
war:Sosyolohiya
xh:ISosioloji
yi:סאציאלאגיע
yo:Ìṣeọ̀rọ̀àwùjọ
zea:Sociolohie
zh:社会学
zh-min-nan:Siā-hoē-ha̍k
zh-yue:社會學

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēks sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm.
Savukārt pašas vēstures zinātnes (teoriju attīstību, skolu koncepciju utt.) pētniecību dēvē par Historiogrāfija.

Vēstures periodi


Viens no galvenajiem strukturizācijas kritērijiem vēsturē ir laiks. Tā, agrīno cilvēces vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos — akmens, bronzas un dzelzs laikmets. Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu antikvārs Kristiāns Jurgensens Tomsens (1788.-1865.). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai, atkarībā no konkrētās civilizācijas tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kuras dzīvoja vienlaicīgi dažādos reģionos, bet raksturojās ar atšķirīgu attīstības līmeni, var tikt attiecinātas uz dažādiem laikmetiem.
Pastāv arī cita pieeja vēstures periodizācijā. To var iedalīt divos lielos posmos — aizvēsturē un vēsturiskajā laikmetā, atkarībā no vēsturiskajiem rakstītajiem avotiem. Par tik, par cik senatnē rakstītās liecības un novērojumi ļauj rekonstruēt attiecīgā laika notikumus, to pieņemts saukt par vēsturisko laikmetu. Tomēr, cilvēces attīstība notika arī tūkstošiem gadu pirms rakstības izgudrošanas un ieviešanas. Tas gan nenozīmē, ka nebūtu iespējams neko izdibināt par šo laikmetu. Savākt faktus par vissenākajiem notikumiem ļauj arheoloģija. Arheoloģiskās liecības ir daudz neprecīzāks informācijas avots par rakstītiem materiāliem un vēstures tecējumu daudzos gadījumos ir iespējams noteikt visai aptuveni. Tādēļ to pieņemts apzīmēt par aizvēsturi.
Ja skatām cilvēces vēsturi kopumā, tad aizvēstures un vēstures mija attiecināma uz IV gadu tūkstoša beigām p.m.ē, kad sāka parādīties pirmās ar zināšanām saistītās inovācijas. Proti, rakstītie avoti — Šumeri ķīļraksti, ēģiptiešu hieroglifi u.c. Jāatzīmē, ka arī šajā gadījumā aizvēstures pāreja vēsturē attiecināma tikai uz tām teritorijām un to apdzīvojušām tautām, kur senie raksti tika atrasti. Citām tautām no aizvēstures iekļūšana vēsturē datējama vēlākos gadsimtos. Piemēram, Baltijas un Latvijas teritorijas apdzīvojošām tautām vēsture tās periodizācijas izpratnē sākas tikai mūsu ēras XI-XII gadsimtā, kad sāka parādīties pirmās hronikas par Baltijas zemēm un tautām.
<table border="1" cellspacing="0" style="text-align: center;"> <tr bgcolor="silver"> <th>Periods</th> <th>Eiropā</th> <th>Latvijā</th> </tr> <tr> <td>Aizvēsture</td> <td>... - 2500. g.p.m.ē.</td> <td>... - 1186. m.ē.</td> </tr> <tr> <td>Senie laiki</td> <td>2500. g.p.m.ē. - 476. g.m.ē.</td> <td>-</td> </tr> <tr> <td>Viduslaiki</td> <td>476.g. - 1492.g.</td> <td>1186.g. - 1561.g.</td> </tr> <tr> <td>Jaunie laiki</td> <td>1492.g. - 1789.g.</td> <td>1561.g. - 1795.g.</td> </tr> <tr> <td>Jaunākie laiki</td> <td>no 1789.g.</td> <td>no 1795.g.</td> </tr>
</table>
Latvijas teritorijā rakstība ienāk reizē ar viduslaikiem, līdz ar to var pieņemt, ka Latvijā nav bijuši senie laiki, jo tie sākas ar rakstības parādīšanos un beidzas ar viduslaikiem
Vēstures literatūrā figurē arī citas vēstures periodu klasifikācijas.

Vēstures zinātnes palīgdisciplīnas


Arheoloģija
Arheogrāfija
Heraldika
Numismātika
Ģenealoģija
Sfragistika
Diplomātika
Hronoloģija
Paleogrāfija

Vēsturnieku skolas


Kaut arī vēstures fakti paši par sevi ir bezkaislīgi, ir ļoti plašas iespējas tos traktēt, atkarībā no autora simpātijām, politiskās pārliecības, interesēm un zināšanu līmeņa. Vēsturnieku grupas, kurās pieņemts lîdzīgs traktējums, notiek savstarpēja sadarbība un domu apmaiņa, pieņemts dēvēt par "vēsturnieku skolām". Tādas ir, piemēram:
Latvijas vēsturnieku komisija
Annāļu skola
Frankfurtes skola
Hamburgas skola (vēsture)
Kā arī virzieni, kas iziet ārpus skolu rāmjiem, piemēram Revizionisms, vai diskusijas, kuras kļūst tik apjomīgas, ka veido jau atsevišķu historiografijas segmentu, piemēram Vēsturnieku strīds.

Reģioni


Tā kā faktu materiāls ir milzīgs, bet kultūras, mentalitātes un civilizācijas atšķirības dažādās zemeslodes vietās un laikos ievērojamas, vēsturnieki specializējas kāda konkrēta reģiona vēstures pētniecībā, piemēram:
Latvijas vēsture
Eiropas vēsture
Āzijas vēsture

Ārējās saites


http://www.historia.lv Latvijas vēsture internetā
http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija Latvijas Vēsture
http://vesture.sauc.lv/ Pasaules un Latvijas vēsture internetā (latviešu val.)
http://www.world-history.ru/ Pasaules vēsture internetā (krievu val.)
http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=53&Itemid=1 Kukarceva M. XX gs. otrās puses Ziemeļamerikas vēstures filosofijas pamatiezīmes.
Kategorija:Vēstures zinātne
Kategorija:Sociālās zinātnes
af:Geskiedenis
als:Geschichte
am:ታሪክ
an:Historia
ang:Stǣr
ar:تاريخ
arz:تاريخ
as:বুৰঞ্জী
ast:Hestoria
ay:Nayra sarnaqawi
az:Tarix
ba:Тарих
bar:Gschicht
bat-smg:Istuorėjė
be:Гісторыя
be-x-old:Гісторыя
bg:История
bm:Tariku
bn:ইতিহাস
bo:ལོ་རྒྱུས།
br:Istor
bs:Historija
ca:Història
cdo:Lĭk-sṳ̄
ceb:Kasaysayan
ckb:مێژوو
co:Storia
cs:Historie
cu:Їсторїꙗ
cv:Истори
cy:Hanes
da:Historie
de:Geschichte
el:Ιστορία
eml:Stòria
en:History
eo:Historio
es:Historia
et:Ajalugu
eu:Historia
ext:Estória
fa:تاریخ
fi:Historia
fiu-vro:Aolugu
fo:Søga
fr:Histoire
frp:Histouère
frr:Histoori
fur:Storie
fy:Skiednis
ga:Stair
gan:歷史
gd:Eachdraidh
gl:Historia
gn:Tembiasakue
gu:ઈતિહાસ
gv:Shennaghys
hak:Li̍t-sṳ́
he:היסטוריה
hi:इतिहास
hif:Dunia ke itihass
hr:Povijest
ht:Istwa
hu:Történelem
hy:Պատմություն
ia:Historia
id:Sejarah
ie:Historie
ig:Ákíkó mbu
io:Historio
is:Saga
it:Storia
iu:ᖃᐅᔨᓴᕐᓂᖅ ᑎᑎᖅᑲᑎᒍᑦ ᖃᓄᐃᓕᐅᖅᑕᐅᖃᑦᑕᕐᓂᑯᓂᒃ
ja:歴史
jbo:citri
jv:Sajarah
ka:ისტორია
kab:Amezruy
kk:Тарих
kl:Oqaluttuarisaaneq
km:ប្រវត្តិសាស្ត្រ
kn:ಇತಿಹಾಸ
ko:역사
krc:Тарих
ku:Dîrok
kv:Важвылӧм
ky:Тарых
la:Historia
lad:Istoria
lb:Geschicht
li:Historie
lij:Stöia
lmo:Stòria
lt:Istorija
ltg:Viesture
map-bms:Sejarah
mg:Tantara
mhr:Эртык
mk:Историја
ml:ചരിത്രം
mn:Түүх
mr:इतिहास
ms:Sejarah
mt:Storja
mwl:Stória
my:သမိုင်း
mzn:بگذشتی
nah:Huēhuehcāyōmatiliztli
nds:Historie
nds-nl:Geschiedenis
ne:इतिहास
new:इतिहास
nl:Geschiedenis
nn:Historie
no:Historie
nov:Historie
nrm:Histouère
nso:Ditiragalo
oc:Istòria
os:Истори
pa:ਇਤਿਹਾਸ
pap:Historia
pcd:Histoère
pdc:Gschicht
pfl:Gschichd
pl:Historia
pnb:تریخ
pnt:Ιστορία
ps:پېښليک
pt:História
qu:Wiñay kawsay
ro:Istorie
roa-rup:Istoria
ru:История
rue:Історія
sa:इतिहासः
sah:История
sc:Istòria
scn:Storia
sco:History
sh:Historija
simple:History
sk:Dejiny
sl:Zgodovina
sn:Nhoroondo
so:Taariikh
sq:Historia
sr:Историја
stq:Geskichte
su:Sajarah
sv:Historia
sw:Historia
szl:Gyszichta
ta:வரலாறு
te:చరిత్ర
tg:Таърих
th:ประวัติศาสตร์
tk:Taryh
tl:Kasaysayan
tpi:Histori
tr:Tarih
tt:Taríx
ug:تارىخ
uk:Історія
ur:تاریخ
uz:Tarix
vec:Istoria
vi:Lịch sử
vo:Jenav
war:Kasaysayan
wo:Taariix
xh:Imbali
yi:היסטאריע
yo:Ìtàn
zea:Geschiedenisse
zh:历史
zh-classical:史
zh-min-nan:Le̍k-sú
zh-yue:史

Lipīdi


Attēls:Lipīdu_iedalījums.JPG‎
Lipīdi ( - tauki) ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa. Lipīdi ir ūdens nešķīstoši vai slikti šķīstoši savienojumi, kuri labi šķīst nepolāros organiskajos šķīdinātājos. Pie lipīdiem pieder: taukskābes, tauki, eļļas, vaski, terpēni, fosfolipīdi, steroīdi. Vispazīstamākie lipīdi ir tauki un dažkārt šos vārdus lieto kā sinonīmus.
Lipīdi ietilpst ikvienas šūnas membrānas struktūras sastāvā. Tauki uzkrājas organismā kā enerģijas rezerve (piem. zemādas tauki), taču arī augu taukiem noārdoties, rodas daudz enerģijas. Tauki izpilda arī aizsargfunkciju. Biezā slānī tie pasargā iekšējos orgānus no siltuma zuduma un triecieniem.
No taukiem un eļļām reakcijās ar sārmiem rodas ziepes.Ziepes ir taukskābju nātrija vai kālija sāļi.Tauki dzīvnieku un cilvēku organismā noārdās līdz oglekļa(IV)oksīdam un ūdenim, un dod enerģiju galvenokārt sirds un skeleta muskuļiem.Gremošanas traktā lielelākā daļa tauku fermenta lipāzes(izdala aizkuņģa dziedzeris un zarnu gļotāda) ietekmē tiek sašķelti līdz glicerīnam un taukskābēm.Zarnu sieniņās veidojas organismam raksturīgie tauki,kas nonāk limfā vai asinīs.Uzsūktie tauki un taukskābes iesaistās tālākajā vielmaiņā vai arī nogulsnējas kā rezerves vielas zemādas saistaudos.
Kategorija:Bioķīmija
Kategorija:Organiskās vielas
an:Lipido
ar:دهنيات
be:Ліпіды
be-x-old:Ліпіды
bg:Липид
bs:Lipidi
ca:Lípid
cs:Lipidy
cy:Lipid
da:Lipid
de:Lipide
dv:ފެޓް
el:Λιπίδιο
en:Lipid
eo:Lipido
es:Lípido
et:Lipiidid
eu:Lipido
fa:لیپید
fi:Lipidi
fr:Lipide
ga:Lipidí
gl:Lípido
he:ליפיד
hi:लिपिड
hif:Lipid
hr:Lipidi
ht:Lipid
hu:Lipidek
hy:Լիպիդ
ia:Lipido
id:Lipid
is:Fita
it:Lipidi
ja:脂質
ka:ლიპიდები
kk:Липидтер
ko:지질 (생물학)
ky:Липиддер
la:Lipidum
lb:Lipid
lmo:Lipid
lt:Lipidai
mk:Липид
ml:ലിപ്പിഡ്
ms:Lipid
nl:Lipide
nn:Lipid
no:Lipid
oc:Lipid
om:Lipid
pam:Lipid
pl:Lipidy
pnb:لپڈ
pt:Lípido
ro:Lipide
ru:Липиды
rue:Ліпіды
scn:Lipidi
sh:Lipidi
simple:Lipid
sk:Lipid
sl:Lipid
sq:Lipidet
sr:Липид
su:Lipid
sv:Lipid
ta:கொழுமியம்
te:కొవ్వు పదార్ధాలు
th:ลิพิด
tr:Lipit
uk:Ліпіди
ur:شحمیات
vi:Lipid
war:Lipido
zh:脂類

Olbaltumvielas

Attēls:Protein crystals grown in space.jpg izaudzēti olbaltumvielu kristāls]]
Olbaltumvielas, nereti arī sauktas par proteīniem (no — 'pirmais'), ir biopolimērs, kas sastāv no 20 dažādām
aminoskābe, kuras savstarpēji saistītas ar peptīdsaite. Polipeptīds ir olbaltumvielas molekula veidošanās procesā, kas savijusies lodveida (globulārā) vai pavedienveida (fibrilārā) formā.

Iedalījums


Olbaltumvielas iedala:
vienkāršajās olbaltumvielās (proteīnos) (sastāv tikai no aminoskābju virknes vai virknēm, piemēram, albumīns)
saliktajās olbaltumvielās (proteīdos) (satur arī daļu, kas nesastāv no aminoskābēm, piemēram, hemoglobīns).

Proteīni


Proteīni ir tikai no aminoskābes sastāvošas olbaltumvielas. Proteīni var sastāvēt no vienas vai vairākām aminoskābju virknēm.
Proteīni ir dzīvības pamats un izsenis piesaista pētnieku uzmanību. Proteīni veido organisma ķīmiskās darbības materiālo pamatni. Tie ir gan enzīmi, gan struktūras, transporta, mehāniskās darbības, aizsardzības, indīgās un rezerves olbaltumvielas. Proteīnu molekulmasa var būt no dažiem desmitiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem daltonu (Da).
Cilvēkam galvenie proteīnu avoti ir graudi, eļļas, augi, dārzeņi, gaļa un piens.
Pazīstamākie proteīnu veidi:
Albumīni — neitrāli, ūdens un atšķaidītos sāļi šķīdums šķīstoši. Piemēri — olas baltuma albumīni (ovoalbumīni), asins plazmas albumīni.
Globulīni — neitrāli, nešķīstoši ūdenī, šķīstoši atšķaidītos sāļu šķīdumos. Piemēri — asiņu bioloģiskās antivielas, fibrīns.
Histoni — bāziski, šķīstoši ūdenī, nešķīstoši atšķaidītā amonjaks ūdens šķīdumā. Tie ietilpst nukleoproteīdi sastāvā.
Attēls:1GZX Haemoglobin.png
Skleroproteīni — nešķīstoši ūdenī un lielākajā daļā citu šķīdinātāju. Piemēri — ādas, mati, spalvu keratīns; cīpsla un kaulaudi starpšūnu vielas kolagēns; elastīgo saišu elastīns.
Ļoti bieži ar jēdzienu proteīns saprot olbaltumvielas kā tādas. Proteīnu var veidot arī vairāki polipeptīdu pavedieni.

Proteīdi


Proteīdi, kopā ar aminoskābēm, satur arī vēl citas neorganiskas vielas.
Biežāk sastopamās saliktās olbaltumvielas:
Nukleoproteīdi ir parastā olbaltumviela savienojumā ar nukleīnskābe. Šai vielai liela nozīme ir iedzimtība un olbaltumvielu biosintēze.
Glikoproteīdi satur ogļhidrāti. Tie atrodas balstaudi, saistaudi un gļotviela sastāvā.

Nozīme uzturā


Olbaltumvielas ir būtiskākā dzīvo organismu šūna sastāvdaļa (no tām sastāv 45% no dzīvnieks organisma). Tās galvenokārt veido apmēram 20 dažādas aminoskābes, no kurām 8 ir neaizstājamās: izoleicīns, leicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, lizīns (zīdaiņiem — arī histidīns un arginīns). Atšķirībā no vairuma mikroorganismu un augi, dzīvnieku (t.sk. cilvēku) organisms pats tās nespēj sintezēt, tādēļ šīs aminoskābes jāuzņem ar uzturs.
Praktiskos aprēķinos pieņem, ka cilvēkam dienā ar uzturu nepieciešams uzņemt 1 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa masas, savukārt sportistiem un cilvēkiem ar lielu muskuļu masu esot ieteicamas uzņemt 1 līdz 1,4 g uz katru ķermeņa masas kilogramu.
Par vērtīgāko neaizstājamo aminoskābju avotu dietoloģija atzīst olas baltumu (no 100 g uzņemtā olas baltuma organisms spēj veidot 100 g ķermeņa olbaltumu); tiem seko kartupeļi, liellopa gaļa, zivis, piens produkti, pākšaugi (sojas olbaltums pēc aminoskābju sastāva ir līdzvērtīgs gaļas olbaltumam), kukurūza u.c. Kombinējot uzturā dažādus produktus (pākšaugus apvienojot ar graudaugiem vai kartupeļiem, olas — ar pienu, pienu ar graudaugiem u.tml.), iespējams iegūt vērtīgāku olbaltumu par olu.
Olbaltumu deficīta apstākļos bērniem palēninās garīgā un fiziskā attīstība. Pieaugušajiem olbaltumu trūkuma dēļ rodas muskuļi vājums, miegainība, samazinās spēja pretoties infekcijas.
Ja olbaltumi tiek uzņemti pārāk lielā daudzumā, rodas nepatika pret olbaltumus saturošiem produktiem. Regulāra pārmērīga olbaltumu uzņemšana veicina nieres kamoliņu hiperfiltrāciju, kas ar laiku var radīt nefroskleroze un hipertonija (parasti rodas cilvēkiem, kam ir iedzimta nosliece uz nieru slimībām vai cilvēkiem, kuriem jau ir bojātas nieres).

Uzbūve


Attēls:Peptide-Figure-Revised.png un kādu citu aminoskābi (augšā)]]
Ribosomas sintezē aminoskābe virknes — olbaltumvielas. Olbaltumvielām var būt 2×10<sup>23</sup> variācijas. Viena olbaltumviela vidēji sastāv no vairāk kā 100 aminoskābēm. Aminoskābes savā starpā saistītas ar peptīdsaite. Organismā ir vairāk nekā 200 000 olbaltumvielu.
Izšķir 4 struktūras:
# ''Pirmējā jeb primārā struktūra'' — aminoskābes veido virkni.
# ''Otrējā jeb sekundārā'' — molekulas savilkšanās spirāle, ko nodrošina ūdeņraža saites (samērā vājas saites starp peptīdgrupu ūdeņradis un skābeklis atomiem).
# ''Trešējā jeb terciārā'' — sekundārās struktūras spirāle dažnedažādi telpiski saliecas, ko nosaka aminoskābju sānķēžu savstarpējā mijiedarbība.
# ''Ceturtējā jeb kvartārā'' — olbaltumvielas izveido komplekss. Tās apvienojas, lai varētu funkcionēt, piemēram, vienā hemoglobīns molekulā ietilpst četras globīns molekulas, lai tas varētu veikt skābekļa pārneses funkcijas.
Temperatūras, skābe vai bāze iedarbībā olbaltumvielas var secīgi zaudēt ceturtējo, trešējo un otrējo struktūru. Šo procesu sauc par denaturācija. Vispazīstamākais olbaltumvielu denaturācijas piemērs ir olas baltuma sarecēšana karsējot — notiek tajā esošā albumīns denaturācija un no šķidra un puscaurspīdīga tas kļūst stingrs un balts. Dažos gadījumos denaturācija var būt apgriezeniska.

Funkcijas


# ''Fermentatīvā jeb enzīmā funkcija'' ir dzīvajos organismos notiekošo reakciju veicināšana. Šeit jāmin jēdzieni kofaktors un aktīvais centrs. Kofaktors ir vitamīni un metālu jons, kas piedalās elektroni un veselu atoms pārnešanā no vienas savienojuma vietas uz otru. Aktīvais centrs nosaka fermenti (enzīma jeb biokatalizatora) katalītisko aktivitāti.
# ''Uzbūves funkcija''. Piemēram, uzbūves funkciju (balsta funkciju) organismā veic kolagēns un keratīns. Kolagēns ir saistaudu un skrimšļaudu pamatviela, bet keratīns ir nagu, ragu, matu galvenā sastāvdaļa.
# ''Fotoaktīvā funkcija'' ir funkcija, kura ar gaismas ierosi izpaužas kā elektrisks impulss. Piemēram, šādu funkciju veic hlorofils, kas nepieciešams fotosintēzes reakcijās. Svarīga fotoaktīva olbaltumviela ir rodopsīns, kas gaismas iedarbībā ierosina nervi impulsu.
# ''Receptorā funkcija'' ir ārējās vides signālu uztveršana, jo olbaltumvielas atrodas ārējos maņu orgānos.
# ''Kustību funkcija'' ir muskulis saraušanās funkcija. Šeit jāmin miozīns un aktīns, kas nodrošina muskuļšķiedru miofibrilla saraušanos.
# ''Transporta funkcija'' ir funkcija, kura nodrošina skābeklis transportu pa asinis ar hemoglobīna (olbaltumvielas) palīdzību.
# ''Aizsargfunkcija'' ir funkcija, kura nodrošina organisma imunitāti. Limfocīts izstrādā speciālas olbaltumvielas — antivielas, ja organismā iekļūst vīrusi.
# ''Enerģētiskā funkcija'' ir funkcija, kura nodrošina organismu ar enerģija (kad galvenā enerģijas ieguves avota — ogļhidrāti un tauki — rezerves ir beigušās, tad tiek izlietotas olbaltumvielas). Viens grams olbaltumvielu satur 4,1 kilokalorija.
# ''Signālfunkcija''. Liela daļa hormoni ir īpašas olbaltumvielas, kurām iedarbojoties uz šūnām, tās maina savu aktivitāti.

Bibliogrāfija


(Sadaļai "Olbaltumvielu nozīme uzturā") Z. Zariņš, L. Neimane „Uztura mācība”, apgāds „Rasa ABC”, 2. papildinātas izdevums, 1999.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.neslimo.lv/pme/?name=olbaltumvielas Olbaltumvielas
http://dienas-deva.blogspot.com/2010/09/olbaltumvielas.html Olbaltumvielas produktos
Kategorija:Olbaltumvielas
af:Proteïen
an:Proteína
ar:بروتين
arz:بروتين
az:Zülallar
bat-smg:Baltīms
be:Бялкі
be-x-old:Бялкі
bg:Белтък
bjn:Parotéin
bn:প্রোটিন
br:Protein
bs:Bjelančevine
ca:Proteïna
ckb:پرۆتین
cs:Bílkovina
cy:Protin
da:Protein
de:Protein
dv:ޕްރޮޓީން
el:Πρωτεΐνη
en:Protein
eo:Proteino
es:Proteína
et:Valgud
eu:Proteina
fa:پروتئین
fi:Proteiini
fo:Protein
fr:Protéine
ga:Próitéin
gl:Proteína
gv:Proteen
he:חלבון
hi:प्रोटीन
hif:Protein
hr:Bjelančevine
ht:Proteyin
hu:Fehérje
hy:Սպիտակուց
id:Protein
io:Proteino
is:Prótín
it:Proteina
ja:タンパク質
jv:Protein
ka:ცილები
kk:Ақуыз
kn:ಪ್ರೋಟೀನ್
ko:단백질
ky:Белок
la:Proteinum
lb:Protein
lmo:Pruteina
lt:Baltymai
mk:Белковина
ml:മാംസ്യം
mn:Уураг
mr:प्रथिने
ms:Protein
my:ပရိုတိန်း
ne:प्रोटिन
new:प्रोटिन
nl:Proteïne
nn:Protein
no:Protein
nov:Proteine
oc:Proteïna
om:Pirootiinii
pam:Protina
pl:Białka
pnb:پروٹین
pt:Proteína
qu:Prutina
ro:Proteină
ru:Белки
rue:Протеін
sah:Протеин
scn:Prutiìna
sh:Protein
si:ප්‍රෝටීන්
simple:Protein
sk:Bielkovina
sl:Beljakovina
so:Borotiin
sq:Proteina
sr:Протеин
stq:Oaiwiete
su:Protéin
sv:Protein
sw:Protini
ta:புரதம்
te:మాంసకృత్తులు
th:โปรตีน
tl:Protina
tr:Protein
tt:Аксым
uk:Білки
ur:لحمیات
vec:Proteine
vi:Protein
vls:Proteïne
war:Protina
wuu:蛋白质
xal:Уург
xmf:ცილეფი
yi:פראטעין
zh:蛋白质
zh-classical:朊
zh-min-nan:Nn̄g-pe̍h-chit
zh-yue:蛋白質

Ogļhidrāti

Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu Ogļhidrāti#Aldehīdspirti un ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimērs, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optiski izomēri. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (''polimerizējot'' formaldehīds) ir visu iespējamo izomēru maisījums. Vienkāršie ogļhidrāti satur oglekli, ūdeņradi un skābekli molārajā attiecībā 1:2:1 un tādejādi to vispārējā formula ir C<sub>n</sub>H<sub>2n</sub>O<sub>n</sub>.

Iedalījums


Monosaharīdus var iedalīt pēc oglekļa atomu skaita molekulā.
Triozes - satur 3 oglekļa atomus
Tetrozes - satur 4 oglekļa atomus
Pentozes - satur 5 oglekļa atomus
Heksozes - satur 6 oglekļa atomus
Heptozes - satur 7 oglekļa atomus
Parasti par ogļhidrātiem uzskata savienojumus ar vismaz 3 oglekļa atomiem (triozes). Nozīmīgākie dabā sastopamie ogļhidrāti satur 5 (riboze, deziksiriboze)(pentozes) vai 6 oglekļa atomus (glikoze, fruktoze, galaktoze) (heksozes).
Lai arī formaldehīds HCOH un etiķskābe C<sub>2</sub>H<sub>4</sub>O<sub>2</sub> atbilst vispārīgajai formulai, tos parasti neuzskata par ogļhidrātiem.
Savienojumus, kas satur divas monosaharīdu molekulas, sauc par disaharīdiem. Tos hidrolīze ir iespējams sašķelt atpakaļ par monosaharīdiem. Savienojumus, kas satur lielu daudzumu monosaharīdu molekulu, sauc par polisaharīdiem.
Pazīstamākie monosaharīdi ir glikoze, fruktoze, riboze un dezoksiriboze, pazīstamākie disaharīdi: saharoze, laktoze un maltoze. Pazīstamākie polisaharīdi ir celuloze (augu šķiedrās), ciete (sastāv no amilozes un amilopektīna), glikogēns (dzīvnieku šūnās) un hitīns (kukaiņu ķermeņu apvalkos). Lai arī hitīns satur slāpekli, struktūras līdzības dēļ to tomēr pieskaita pie ogļhidrātiem.

Aldehīdspirti un ketospirti


Aldehīdspirts ir aldehīdi, kura ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.
Ketospirts ir ketoni, kuram vienā vai abos ogļūdeņraža atlikumos viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.

Ogļhidrātu iegūšana


Monosaharīdi


Glikoze rodas augos, fotosintēzes procesā, kur hloroplastos notiek sekojoša reakcija:
6CO<sub>2</sub> + 6H<sub>2</sub>O <math>\to</math> C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>O<sub>6</sub> + 6O<sub>2</sub>
Vai arī paaugstinātā temperatūrā, polimerizējot formaldehīdu:
6HCOH <math>\to</math> C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>O<sub>6</sub>
(Šādā veidā veidojas optisko izomēru maisījums, aldoheksozei vien ir 16 optiskie izomēri, no kuriem tikai viens ir glikoze)

Disaharīdi


Disaharīdi ir ogļhidrāti, kas sastāv no diviem monosaharīdu atlikumiem.
Maltoze sastāv no diviem glikozes atlikumiem:
2 C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>O<sub>6</sub> <math>\to</math> C<sub>12</sub>6H<sub>22</sub>O<sub>11</sub> + H<sub>2</sub>O pāri paliek ūdens.
Savukārt, hidrolizējot maltozi, mēs atpakaļ iegūstam divas glikozes molekulas.
Saharoze sastāv no glikozes un fruktozes atlikuma:
C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>O<sub>6</sub> + C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>O<sub>6</sub> <math>\to</math> C<sub>12</sub>H<sub>22</sub>O<sub>12</sub> + H<sub>2</sub>O

Polisaharīdi


Polisaharīdu vispārīgā formula ir (C<sub>6</sub>H<sub>10</sub>O<sub>5</sub>)<sub>n</sub> Fotosintēzes turpmākajā darbībā noris šāda reakcija:
C<sub>6</sub>H<sub>12</sub>O<sub>6</sub> <math>\to</math> (C<sub>6</sub>H<sub>10</sub>O<sub>5</sub>)<sub>n</sub> + H<sub>2</sub>O

Ārējās saites


http://www.neslimo.lv/pme/?name=cukurs cukurs
Kategorija:Bioķīmija
Kategorija:Organiskā ķīmija
Kategorija:Dabas vielas
af:Koolhidraat
an:Hidrato de carbonio
ar:سكريات
az:Karbohidrat
bat-smg:Onglėondėnē
be:Вугляводы
be-x-old:Вугляводы
bg:Въглехидрат
bn:শর্করা
bs:Ugljikohidrati
ca:Glúcid
ckb:کاربۆھایدرەیت
cs:Sacharidy
cy:Carbohydrad
da:Kulhydrat
de:Kohlenhydrate
dv:ކާބޯހައިޑްރޭޓް
el:Υδατάνθρακες
en:Carbohydrate
eo:Karbonhidrato
es:Glúcido
et:Sahhariidid
eu:Karbono hidrato
ext:Glúcidu
fa:کربوهیدرات
fi:Hiilihydraatti
fr:Glucide
fy:Koalhydraat
ga:Carbaihiodráit
gd:Gualuisg
gl:Carbohidrato
he:פחמימה
hi:शर्करा
hif:Carbohydrate
hr:Ugljikohidrati
ht:Kabonidrat
hu:Szénhidrát
hy:Ածխաջուր
ia:Carbohydrato
id:Karbohidrat
io:Karbohidrato
is:Sykra
it:Glucidi
ja:炭水化物
jv:Karbohidrat
ka:ნახშირწყლები
kk:Көмірсулар
ko:탄수화물
ky:Углеводдор
la:Carbohydratum
lb:Kuelenhydrat
lmo:Carbuidraa
lt:Angliavandeniai
mk:Јаглехидрат
ml:കാർബോഹൈഡ്രേറ്റ്
ms:Karbohidrat
my:ကာဗိုဟိုက်ဒရိတ်
ne:कार्बोहाइड्रेट
nl:Koolhydraat
nn:Karbohydrat
no:Karbohydrat
oc:Glucid
om:Carbohydrate
pl:Węglowodany
pnb:کاربوہائیڈریٹ
pt:Carboidrato
qu:K'illimsayaku
ro:Glucidă
ru:Углеводы
rue:Вуглёводы
scn:Carbuidrati
sh:Ugljeni hidrati
si:කාබෝහයිඩ්‍රේට
simple:Carbohydrate
sk:Sacharid
sl:Ogljikovi hidrati
sq:Karbohidratet
sr:Угљени хидрат
su:Karbohidrat
sv:Kolhydrat
sw:Hidrati kabonia
ta:காபோவைதரேட்டு
te:పిండి పదార్ధాలు
th:คาร์โบไฮเดรต
tr:Karbonhidrat
tt:Күмерсулар
uk:Вуглеводи
ur:کاربو ہائیڈریٹ
vec:Carboidrati
vi:Cacbohydrat
war:Karbohidrato
xmf:ნოშქერწყარეფი
yi:קארבאהידראט
za:Danqsuijvaqhozvuz
zh:糖类
zh-min-nan:Carbohydrate
zh-yue:醣

Nukleīnskābes

Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diesteri saitēm lineāri savienoti nukleotīds. Nukleīnskābes nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu, ekspresiju un nodošanu nākamajām šūnu paaudzēm ar replikācijas, transkripcijas un translācijas mehānismu palīdzību. Izšķir ribonukleīnskābes (RNS) un dezoksiribonukleīnskābes (DNS).

Nukleotīdi


Nukleīnskābju monomēri ir nukleotīdi. Tie sastāv no 3 komponentiem:
Heterocikliska slāpekļa bāze (purīns (adenīns un guanīns) vai pirimidīns (timīns, uracils un citozīns) atvasinājums)
ogļhidrāti (pentoze) (DNS - dezoksiriboze; RNS - riboze)
Fosforskābes atlikums

Nukleīnskābju veidi


DNS (DNS)
RNS (RNS)
Kategorija:Bioķīmija
ar:حمض نووي
be:Нуклеінавыя кіслоты
be-x-old:Нуклійныя кісьлі
bg:Нуклеинова киселина
bs:Nukleinske kiseline
ca:Àcid nucleic
cs:Nukleová kyselina
da:Nukleinsyre
de:Nukleinsäuren
el:Νουκλεϊκά οξέα
en:Nucleic acid
eo:Nuklea acido
es:Ácido nucleico
eu:Azido nukleiko
fa:اسید نوکلئیک
fi:Nukleiinihappo
fr:Acide nucléique
gl:Ácido nucleico
he:חומצת גרעין
hi:न्यूक्लिक अम्ल
hr:Nukleinske kiseline
ht:Asid nikleyik
hu:Nukleinsavak
hy:Նուկլեինաթթուներ
id:Asam nukleat
is:Kjarnsýra
it:Acido nucleico
ja:核酸
jv:Asam nukleat
kk:Нуклеин қышқылдары
ko:핵산
la:Acidum nucleicum
lb:Nukleinsaier
lt:Nukleino rūgštis
mk:Нуклеинска киселина
ms:Asid nukleik
nl:Nucleïnezuur
no:Nukleinsyre
oc:Acid nucleïc
pl:Kwasy nukleinowe
pt:Ácido nucleico
ro:Acid nucleic
ru:Нуклеиновые кислоты
scn:Àcitu nuclèicu
sh:Nukleinska kiselina
simple:Nucleic acid
sk:Nukleová kyselina
sl:Nukleinska kislina
sq:Acidi nukleik
sr:Нуклеинске киселине
stq:Nukleinsüüren
su:Asam nukléat
sv:Nukleinsyra
ta:கருவமிலம்
th:กรดนิวคลีอิก
tr:Nükleik asit
ug:يادور كىسلاتاسى
uk:Нуклеїнові кислоти
vi:Axít nucleic
zh:核酸

Dezoksiribonukleīnskābe


Attēls:ADN animation.gif
Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābes. Pēc ķīmiskās uzbūves DNS ir dezoksiribonukleotīdi lineārs polimērs. Tā monomērs ir nukleotīdi, t.i., slāpeklis bāzes, ogleklis dezoksiribozes un fosforskābes atlikuma savienojumi. DNS praktiski ir visu dzīvo organisms (izņemot daļu no vīruss) ģenētika informācijas glabātājs (tāda ir tikai 1 no 2 DNS ķēdēm, no kurām viena ir aktīvā ķēde — informācijas glabātāja, bet otra — pasīvā jeb sedzējķēde, no kuras matricas jeb informācijas RNS norakstīs komplementaritāte DNS). Divpavedienu DNS divi komplementāri DNS pavedieni (polimēri) veido DNS dubultspirāli, kas sastāv no divām savītām spirālēm. Abas DNS veidojošās polinukleotīdķēdes ir savienotas ar ūdeņraža saite. DNS ir sastopams arī viena pavediena veidā. DNS spirāle var būt pat vairākus milimetrs gara. Eikariots šūnās lielākā daļa DNS atrodas šūnas kodols, hromosoma. Prokariots DNS brīvi peld citoplazma.
1953. gadā dezoksiribonukleīnskābes molekulas struktūru izpētīja Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks, un par to viņi 1962. gadā saņēma Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā.

DNS un RNS salīdzinājums


Izšķir divu veidu nukleīnskābes: dezoksiribonukleīnskābi (DNS) un ribonukleīnskābe (RNS). Tabulā ir izveidots abu skābju salīdzinājums.
Dzīvnieku šūnām ir vairāki RNS veidi, kuri nodrošina to, ka DNS atrodas tikai kodolā.

Skatīt arī


Ribonukleīnskābe (RNS)
Bioķīmija

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites


http://www.neslimo.lv/pme/?name=dezoksiribonukleinskabe-dns Dezoksiribonukleīnskābe
Kategorija:Bioķīmija
Kategorija:Ģenētika
af:DNS
als:Desoxyribonukleinsäure
am:ዲ ኤን ኤ
an:Acido desoxirribonucleico
ar:الحمض النووى الريبوزي منقوص الأكسجين
arz:حمض نووى
ast:Ácidu desoxirribonucleicu
az:Dezoksiribonuklein turşusu
bat-smg:DNR
be:Дэзоксірыбануклеінавая кіслата
be-x-old:Дэзоксырыбануклійная кісьля
bg:ДНК
bn:ডিএনএ
br:Trenkenn dezoksiribonukleek
bs:Dezoksiribonukleinska kiselina
ca:Àcid desoxiribonucleic
ckb:دی ئێن ئەی
cs:DNA
cy:DNA
da:DNA
de:Desoxyribonukleinsäure
el:DNA
en:DNA
eo:DNA
es:Ácido desoxirribonucleico
et:Desoksüribonukleiinhape
eu:Azido desoxirribonukleiko
fa:دی‌ان‌ای
fi:DNA
fo:DNA
fr:Acide désoxyribonucléique
frr:DNA
ga:Aigéad dí-ocsairibeanúicléasach
gl:Ácido desoxirribonucleico
hak:Thot-yong Fu̍t-thông Fu̍t-son
he:DNA
hi:डीऑक्सीराइबोन्यूक्लिक अम्ल
hif:DNA
hr:Deoksiribonukleinska kiselina
ht:ADN
hu:Dezoxiribonukleinsav
hy:ԴՆԹ
ia:Acido deoxyribonucleic
id:Asam deoksiribonukleat
ilo:Deoksiribonukleiko nga asido
is:DNA
it:DNA
ja:デオキシリボ核酸
jv:DNA
ka:დეზოქსირიბონუკლეინის მჟავა
kk:ДНҚ
ko:DNA
ku:DNA
la:Acidum desoxyribonucleicum
lez:Дезоксирибонуклеин цурувал
lmo:DNA
lo:DNA
lt:Deoksiribonukleorūgštis
mk:ДНК
ml:ഡി.എൻ.എ.
mn:ДНХ
mr:डिऑक्सिरायबोन्यूक्लिक आम्ल
ms:DNA
my:ဒီအန်အေ
nl:Desoxyribonucleïnezuur
nn:DNA
no:DNA
nov:DNA
oc:Acid desoxiribonucleïc
om:DNA
pa:ਡੀ.ਐਨ.ਏ (ਜੀਵਨ ਕਣ)
pam:DNA
pap:ADN
pdc:DNA
pl:Kwas deoksyrybonukleinowy
pms:DNA
pnb:ڈی این اے
ps:ډي ان اې
pt:Ácido desoxirribonucleico
ro:ADN
ru:Дезоксирибонуклеиновая кислота
rue:ДНА
sah:ДНА
scn:DNA
sh:DNK
si:ඩී.එන්.ඒ
simple:DNA
sk:Deoxyribonukleová kyselina
sl:Deoksiribonukleinska kislina
so:DNA
sq:ADN
sr:ДНК
stq:Desoxyribonukleinsüüre
su:DNA
sv:DNA
sw:DNA
ta:டி. என். ஏ.
te:డీఆక్సీరైబో కేంద్రక ఆమ్లం
th:ดีเอ็นเอ
tl:DNA
tr:DNA
ug:دېئوكسىرىبونۇكلېئىك كىسلاتا
uk:Дезоксирибонуклеїнова кислота
ur:ڈی این اے
vi:ADN
vls:DNA
war:DNA
yi:DNA
yo:Deoksiribonúkléì kíkan
zh:脱氧核糖核酸
zh-min-nan:DNA
zh-yue:DNA

Ribonukleīnskābe

Ribonukleīnskābe ir nukleīnskābes veids. RNS veidota no monomērs (ribonukleotīdiem) kuru sastāvā esošā ogļhidrāti#Iedalījums vienmēr ir riboze. RNS molekulām ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizēšanā - transkripcijā un translācijā. Daudziem vīruss RNS ir ģenētiskās informācijas nesēja.

Skatīt arī


Dezoksiribonukleīnskābe (DNS)
Bioķīmija
Kategorija:RNS
am:አር ኤን ኤ
an:Acido ribonucleico
ar:حمض ريبي نووي
ast:ARN
az:Ribonuklein turşusu
be:Рыбануклеінавыя кіслоты
be-x-old:Рыбануклійныя кісьлі
bg:РНК
bn:আরএনএ
br:Trenkenn ribonukleek
bs:Ribonukleinska kiselina
ca:Àcid ribonucleic
cs:RNA
da:RNA
de:Ribonukleinsäure
el:RNA
en:RNA
eo:RNA
es:Ácido ribonucleico
et:Ribonukleiinhape
eu:Azido erribonukleiko
fa:آران‌ای
fi:RNA
fo:RNA
fr:Acide ribonucléique
gl:Ácido ribonucleico
he:RNA
hi:राइबोज़ न्यूक्लिक अम्ल
hr:Ribonukleinska kiselina
ht:Asid ribonikleyik
hu:Ribonukleinsav
hy:ՌՆԹ
ia:Acido ribonucleic
id:Asam ribonukleat
is:Ríbósakjarnsýra
it:RNA
ja:リボ核酸
jv:RNA
ka:რიბონუკლეინის მჟავა
kk:Рибонуклеин қышқылы
ko:RNA
ku:RNA
ky:Рибонуклеин кислоталары
la:Acidum ribonucleicum
lb:Ribonukleinsaier
lt:Ribonukleino rūgštis
mk:РНК
ml:ആർ.എൻ.എ.
mn:РНХ
nl:Ribonucleïnezuur
nn:Ribonukleinsyre
no:RNA
oc:Acid ribonucleïc
pl:Kwasy rybonukleinowe
pt:Ácido ribonucleico
ro:Acid ribonucleic
ru:Рибонуклеиновая кислота
scn:RNA
sh:Ribonukleinska kiselina
si:ආර්.එන්.ඒ
simple:RNA
sk:Ribonukleová kyselina
sl:Ribonukleinska kislina
so:RNA
sq:ARN
sr:Рибонуклеинска киселина
sv:Ribonukleinsyra
ta:ரைபோ கருவமிலம்
te:రైబో కేంద్రక ఆమ్లం
th:อาร์เอ็นเอ
tr:RNA
uk:РНК
ur:رائبو مرکزی ترشہ
vec:RNA
vi:ARN
yo:Ribonúkléù kíkan
zh:核糖核酸
zh-min-nan:RNA

MediaWiki:Monobook.css

#siteNotice { margin-top: 5px; margin-bottom: -.5em;
}
#mw-dismissable-notice { background: transparent;
}
/
BEGIN LIGHT BLUE SECTION Make content area light blue in all namespaces except articles (main namespace). This is done by setting the background color for all #content areas to light blue, and then overriding it back to white for any #content enclosed in a .ns-0 (main namespace). We do the same for the "tab" backgrounds and some other objects.
/
#content,
#p-cactions li a:hover, #p-cactions li.selected a,
#content div.thumb { /
"Margin" for thumbs, padding for galleries
/ background-color: #F8FCFF; /
Light blue
/
}
#p-cactions li a { background-color: #F7F9FB; /
Light blue-gray inactive tabs
/
}
.ns-0 #content,
.ns-0 #p-cactions li a:hover, .ns-0 #p-cactions li.selected a,
.ns-0 #content div.thumb { background-color: white; /
Set back to white for articles
/
}
.ns-0 #p-cactions li a { background-color: #FBFBFB; /
Light gray inactive tabs in articles
/
}
@media print { #content { background: white; } /
White background on print
/
}
/
Category lists and diffs transparent instead of white.
/
#mw-subcategories table, #mw-pages table,
table.diff, td.diff-otitle, td.diff-ntitle { background-color: transparent;
}
/
END LIGHT BLUE SECTION
/
/
Talk page tab "+" / "new section". Sets the same padding as the other tabs have.
/
#p-cactions #ca-addsection a { padding-left: .8em; padding-right: .8em;
}
/
Block quotations
/
#content blockquote { font-size: 93.75%; /
equivalent of 15px in 16px default
/ margin: 1em 1.6em; /
same indent as an unordered list
/
}
#content blockquote p { line-height:inherit;
}
/
Display "From Wikipedia, the free encyclopedia"
/
#siteSub { display: inline; font-size: 92%; font-weight: normal;
}
/
Bold 'edit this page' link to encourage newcomers
/
#ca-edit a { font-weight: bold !important; }
#pt-login { font-weight: bold; font-size: 110%;
}
p.error { font-weight: bold;
}
/
TOC margin in articles (and article previews).
/
.ns-0 #wikiPreview > table#toc,
.ns-0 #bodyContent > table#toc { margin-top: .5em;
}
/
Class styles
/
/
.toccolours added here because version in monobook/main.css wasn't being used by the print style
/
.toccolours { border: 1px solid #aaa; background-color: #f9f9f9; padding: 5px; font-size: 95%;
}
/
Don't underline links in portlets/specialchars even with pref "Underline links:Always"
/
.portlet a, #editpage-specialchars a { text-decoration: none; }
.portlet a:hover, #editpage-specialchars a:hover { text-decoration: underline; }
/
For positioning icons at top-right, used in Templates "Spoken Article" and "Featured Article"
/
div.topicon { position: absolute; z-index: 10; top: 10px; display: block !important;
}
#coordinates { position: absolute; z-index: 1; border: none; background: none; right: 30px; top: 3.7em; float: right; margin: 0.0em; padding: 0.0em; line-height: 1.5em; text-align: right; text-indent: 0; font-size: 85%; text-transform: none; white-space: nowrap;
}
/
FR topicon position
/
div.flaggedrevs_short { position: absolute; z-index: 10; top: 10px; right: 55px; float: none; margin-left: 0;
}
.portlet li { list-style-image: url("//upload.wikimedia.org/wikipedia/en/1/18/Monobook-bullet.png");
}
li.GA { list-style-image: url("//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/42/Monobook-bullet-ga.png");
}
li.FA { list-style-image: url("//upload.wikimedia.org/wikipedia/en/d/d4/Monobook-bullet-star.png");
}
li.FL { list-style-image: url("//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/22/Feat_lists.svg/10px-Feat_lists.svg.png");
}
/
Makes the background of a framed image white instead of gray.
/
/
Only visible with transparent images.
/
div.thumb div a img { background-color: #fff;
}
/
Adjust font-size for inline HTML generated TeX formulae
/
.texhtml { font-size: 125%; line-height: 1.5em;
}
/
Blue instead of yellow padlock for secure links.
/
#bodyContent a.externalhref ^="https://",
.link-https { background: url("//upload.wikimedia.org/wikipedia/en/0/00/Lock_icon_blue.gif") center right no-repeat; padding-right: 16px;
}

MediaWiki:Monobook.js

/
<pre>
/
/
tooltips and access keys
/
ta = new Object();
ta'pt-userpage' = new Array('.','Mana lietotāja lapa');
ta'pt-anonuserpage' = new Array('.','Manas IP adreses lietotāja lapa');
ta'pt-mytalk' = new Array('n','Mana diskusiju lapa');
ta'pt-anontalk' = new Array('n','Diskusija par labojumiem, kas izdarīti no šīs IP adreses');
ta'pt-preferences' = new Array('','Manas izvēles');
ta'pt-watchlist' = new Array('l','Manis uzraudzītās lapas.');
ta'pt-mycontris' = new Array('y','Mani ieguldījumi');
ta'pt-login' = new Array('o','Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti.');
ta'pt-anonlogin' = new Array('o','Aicinām tevi ieiet Vikipēdijā, tomēr tas nav obligāti.');
ta'pt-logout' = new Array('o','Iziet');
ta'ca-talk' = new Array('t','Diskusija par šī raksta lapu');
ta'ca-edit' = new Array('e','Izmainīt šo lapu. Lūdzam izmantot pirmskatu pirms lapas saglabāšanas.');
ta'ca-addsection' = new Array('+','Pievienot komentāru šai diskusijai.');
ta'ca-viewsource' = new Array('e','Šī lapa ir aizsargāta. Tu vari apskatīties tās izejas kodu.');
ta'ca-history' = new Array('h','Šīs lapas iepriekšējās versijas.');
ta'ca-protect' = new Array('=','Aizsargāt šo lapu');
ta'ca-delete' = new Array('v','Dzēst šo lapu');
ta'ca-undelete' = new Array('d','Atjaunot labojumus, kas izdarīti šajā lapā pirms lapas dzēšanas.');
ta'ca-move' = new Array('m','Pārvietot šo lapu');
ta'ca-nomove' = new Array('','Tev nav pietiekamu privilēģiju, lai pārvietotu šo lapu.');
ta'ca-watch' = new Array('w','Pievienot šo lapu manis uzraudzītajām lapām');
ta'ca-unwatch' = new Array('w','Izņemt šo lapu no uzraudzītajām lapām');
ta'search' = new Array('f','Meklēt šajā wiki');
ta'p-logo' = new Array('','Sākumlapa');
ta'n-mainpage' = new Array('z','Iet uz sākumlapu');
ta'n-portal' = new Array('','Par šo projektu, par to, ko tu vari šeit darīt un kur ko atrast');
ta'n-currentevents' = new Array('','Uzzini papildinformāciju par šobrīd aktuālajiem notikumiem');
ta'n-recentchanges' = new Array('r','Izmaiņas, kas nesen izdarītas šajā wiki.');
ta'n-randompage' = new Array('x','Iet uz nejauši izvēlētu lapu');
ta'n-help' = new Array('','Vieta, kur uzzināt.');
ta'n-sitesupport' = new Array('','Atbalsti mūs');
ta't-whatlinkshere' = new Array('j','Visas wiki lapas, kurās ir saites uz šejieni');
ta't-recentchangeslinked' = new Array('k','Izmaiņas, kas nesen izdarītas lapās, kurās ir saites uz šo lapu');
ta'feed-rss' = new Array('','Šīs lapas RSS barotne');
ta'feed-atom' = new Array('','Šīs lapas Atom barotne');
ta't-contributions' = new Array('','Apskatīt šā lietotāja ieguldījumu uzskaitījumu.');
ta't-emailuser' = new Array('','Sūtīt e-pastu šim lietotājam');
ta't-upload' = new Array('u','Augšupielādēt attēlus vai multimediju failus');
ta't-specialpages' = new Array('q','Visu īpašo lapu uzskaitījums');
ta'ca-nstab-main' = new Array('c','Apskatīt rakstu');
ta'ca-nstab-user' = new Array('c','Apskatīt lietotāja lapu');
ta'ca-nstab-media' = new Array('c','Apskatīt multimediju lapu');
ta'ca-nstab-special' = new Array('','Šī ir īpašā lapa, tu nevari izmainīt pašu lapu.');
ta'ca-nstab-wp' = new Array('a','Apskatīt projekta lapu');
ta'ca-nstab-image' = new Array('c','Apskatīt attēla lapu');
ta'ca-nstab-mediawiki' = new Array('c','Apskatīt sistēmas paziņojumu');
ta'ca-nstab-template' = new Array('c','Apskatīt veidni');
ta'ca-nstab-help' = new Array('c','Apskatīt palīdzības lapu');
ta'ca-nstab-category' = new Array('c','Apskatīt kategorijas lapu');
if (window.showModalDialog && document.compatMode && document.compatMode == "CSS1Compat")
{ var oldWidth; var docEl = document.documentElement; function fixIEScroll() { if (!oldWidth || docEl.clientWidth > oldWidth) doFixIEScroll(); else setTimeout(doFixIEScroll, 1); oldWidth = docEl.clientWidth; } function doFixIEScroll() { docEl.style.overflowX = (docEl.scrollWidth - docEl.clientWidth < 4) ? "hidden" : ""; } document.attachEvent("onreadystatechange", fixIEScroll); attachEvent("onresize", fixIEScroll);
}
function addLoadEvent(func)
{ if (window.addEventListener) window.addEventListener("load", func, false); else if (window.attachEvent) window.attachEvent("onload", func);
}
function LinkFA()
{ if ( document.getElementById( "p-lang" ) ) { var InterwikiLinks = document.getElementById( "p-lang" ).getElementsByTagName( "li" ); for ( var i = 0; i < InterwikiLinks.length; i++ ) { if ( document.getElementById( InterwikiLinksi.className + "-fa" ) ) { InterwikiLinksi.className += " FA" InterwikiLinksi.title = "This is a featured article in another language."; } else if ( document.getElementById( InterwikiLinksi.className + "-ga" ) ) { InterwikiLinksi.className += " GA" InterwikiLinksi.title = "This is a good article in another language."; } } }
}
addOnloadHook( LinkFA );
/
</pre>
/

MediaWiki:Acct creation throttle hit

Diemžēl tu jau esi izveidojis $1 lietotājus un vairāk nav atļauts.

MediaWiki:Categoryarticlecount

Šajā kategorijā ir $1 raksti.

MediaWiki:Clearyourcache

Piezīme: Pēc saglabāšanas iztīri pārlūka kešatmiņu, lai pārmaiņas būtu redzamas: Mozilla/Safari/Konqueror: turi nospiestu Shift un klikšķini Reload (vai spied Ctrl-Shift-r), IE: spied Ctrl-F5, Opera: spied F5.

MediaWiki:Fileexists

Fails ar šādu nosaukumu jau pastāv, lūdzu, pārbaudi $1, ja neesi drošs, ka vēlies to mainīt.

MediaWiki:Listadmins

Administratoru uzskaitījums