Alfrēds Nobels

Attēls:AlfredNobel_adjusted.jpg
Alfrēds Bernhards Nobels (, (Media:Sv-Alfred_Nobel.ogg); dzimis Stokholma, Zviedrija, miris Sanremo, Itālija) bija Zviedrija ķīmija, inženierzinātnes un dinamīts izgudrotājs.
Alfrēds bija Emmanuela Nobela (1801-1872) trešais dēls.
Viņš nodarbojās ar sprāgstvielas pētīšanu, īpaši ar nesen atklātā nitroglicerīns ražošanu. 1867. gadā viņš patentēja nitroglicerīna maisījumu ar porainām vielām - dinamīts.
Visbiežāk Nobela uzvārdu saista ar viņa vārdā nosaukto prēmiju - Nobela prēmija. Par Nobela personību diskutēts daudz, jo tā bijusi spilgta un pretrunīga. Viņš bijis izcils izgudrotājs, veiksmīgs uzņēmējs, taču tāpat arī vientuļš cilvēks ar ilgām pēc literatūras.

Ģimene


A. Nobela tēvs Imanuels Nobels bija izgudrotājs un veidoja uzņēmumus tvaika un citu mašīnu izgatavošanai.<br />

Izglītība


A. Nobels specializējies ķīmijā, brīvi pārvaldīja piecas valodas (zviedru, vācu, angļu, krievu, itāļu un franču). Viena no galvenajām A. Nobela interesēm bija literatūra - viņš daudz lasīja un daudz rakstīja arī pats.

Ieguldījums zinātnē


Alfrēds Nobels attīstīja tajā laikā jau zināmās sprāgstvielu izgatavošanas metodes un pamatoja to lietošanu ieroču rūpniecībā. 1867. gadā Nobels pirmoreiz demonstrēja dinamīta iespējas. Dinamīta galvenā priekšrocība bija tāda, ka sava sastāva dēļ, tas nav tik bīstams kā nitroglicerīns, kas Eiropa savas nestabilitātes dēļ tika aizliegts. Dinamītu nespēj uzspridzināt trieciens, pat ne uguns liesmas. Tā spridzināšanai ir vajadzīgs detonators. 1867. gadā Alfrēds Nobels ieguva patentu dinamītam un tas ļāva inovatoram gūt lielus finansiālos panākumus.

Nobela prēmija


A. Nobels mira 1896. gadā vientulībā Itālija, taču tika apglabāts Stokholmā. Viņš norādīja, ka visa viņa bagātība ir jāievieto fondā, kura augļus katru gadu izdala tiem, kas iepriekšējā gadā cilvēkiem darījuši ko labu fizikā, ķīmijā, medicīnā un literatūrā, kā arī tam cilvēkam, kurš vislabāk darbojies tautu sadraudzības labā, armiju samazināšanā un miera kongresu rīkošanā. Tika norādīts, ka četras pirmās balvas jāpasniedz Stokholma, taču miera prēmija - Oslo.

Atsauces


Kategorija:1833. gadā dzimušie
Kategorija:1896. gadā mirušie
Kategorija:Zviedru izgudrotāji
Kategorija:Nobela prēmija
af:Alfred Nobel
als:Alfred Nobel
an:Alfred Nobel
ang:Alfred Nobel
ar:ألفرد نوبل
arz:ألفريد نوبل
ast:Alfred Nobel
ay:Alfred Nobel
az:Alfred Nobel
bcl:Alfred Nobel
be:Альфрэд Нобель
be-x-old:Альфрэд Нобэль
bg:Алфред Нобел
bn:আলফ্রেদ নোবেল
br:Alfred Nobel
bs:Alfred Nobel
ca:Alfred Nobel
crh:Alfred Nobel
cs:Alfred Nobel
cy:Alfred Nobel
da:Alfred Nobel
de:Alfred Nobel
el:Άλφρεντ Νομπέλ
en:Alfred Nobel
eo:Alfred Nobel
es:Alfred Nobel
et:Alfred Nobel
eu:Alfred Nobel
fa:آلفرد نوبل
fi:Alfred Nobel
fr:Alfred Nobel
fur:Alfred Nobel
fy:Alfred Nobel
ga:Alfred Nobel
gl:Alfred Nobel
he:אלפרד נובל
hi:अल्फ़्रेद नोबेल
hr:Alfred Nobel
hu:Alfred Bernhard Nobel
hy:Ալֆրեդ Նոբել
ia:Alfred Nobel
id:Alfred Nobel
io:Alfred Nobel
is:Alfred Nobel
it:Alfred Nobel
ja:アルフレッド・ノーベル
jv:Alfred Nobel
ka:ალფრედ ნობელი
kk:Альфред Нобель
km:អាល់ហ្វ្រិដ ណូបែល
kn:ಆಲ್‌ಫ್ರೆಡ್ ನೊಬೆಲ್
ko:알프레드 노벨
ku:Alfred Nobel
ky:Нобель Альфред Бернхард
la:Alfredus Nobel
lb:Alfred Nobel
lt:Alfred Nobel
mk:Алфред Нобел
ml:ആൽഫ്രഡ് നോബൽ
mr:आल्फ्रेड नोबेल
ms:Alfred Bernhard Nobel
my:အဲလဖရက် နိုဘယ်
mzn:آلفرد نوبل
ne:अल्फ्रेड नोबेल
nl:Alfred Nobel
nn:Alfred Nobel
no:Alfred Nobel
nov:Alfred Nobel
pl:Alfred Nobel
pms:Alfred Nobel
pnb:الفریڈ نوبل
ps:الفرېډ نوبل
pt:Alfred Nobel
qu:Alfred Nobel
ro:Alfred Nobel
ru:Нобель, Альфред
sa:अल्फ्रेड नोबेल
scn:Alfred Nobel
sco:Alfred Nobel
sh:Alfred Nobel
simple:Alfred Nobel
sk:Alfred Nobel
sl:Alfred Nobel
sq:Alfred Nobel
sr:Алфред Нобел
su:Alfred Nobel
sv:Alfred Nobel
sw:Alfred Nobel
szl:Alfred Nobel
ta:ஆல்பிரட் நோபல்
te:ఆల్ ఫ్రెడ్ నోబెల్
th:อัลเฟรด โนเบล
tl:Alfred Nobel
tr:Alfred Nobel
tt:Альфред Нобель
ug:ئالفېرد نوبىل
uk:Альфред Нобель
ur:الفریڈ نوبل
uz:Alfred Nobel
vi:Alfred Nobel
war:Alfred Nobel
xmf:ალფრედ ნობელი
yi:אלפרעד נאבעל
yo:Alfred Nobel
zh:阿尔弗雷德·诺贝尔
zh-min-nan:Alfred Nobel
zh-yue:諾貝爾

Stokholma


Stokholma () ir pilsēta Zviedrija, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezers. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tajā ir 864&nbsp;324 iedzīvotāju, savukārt kopā ar priekšpilsētām — 1&nbsp;372&nbsp;565. Stokholma ir Zviedrijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.
Stokholmā notika 1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles un 1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles sacensības jāšanā, kaut arī pašas Olimpiskās spēles notika Melburnā. Tāpat šeit ir divreiz norisinājies Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Vēsture


Stokholma pirmoreiz rakstiski ir pieminēta 1252. gadā, kad tā bija svarīgs dzelzs tirdzniecības punkts ceļā no Bergslābena raktuvēm. Jau 1289. gadā Stokholma minēta kā lielākā pilsēta Zviedrijā.
Stokholma ietilpa Hanza.
Kalmāras ūnijas laikā Stokholma kļūst par Zviedrijas neatkarības no Dānijas cīņas centru. 1419.gadā Stokholma kļūst par oficiālo Zviedrijas galvaspilsētu. 1471. gada 14. oktobris pilsētā notiek t.s. Stokholmas asinspirts - dāņi izrēķinās ar Zviedrijas neatkarības piekritējiem.
17. gadsimts, kad Zviedrija kļūst par Eiropas lielvaru, pieaug arī Stokholmas kā impērijas galvaspilsētas nozīme.
Pēc zaudējuma Lielais Ziemeļu karš, Stokholmas attīstība palēninājās, tomēr saglabājās tās nozīme kā Zviedrijas politiskajam centram. 1713. - 1714. gadā Stokholmā ir mēra epidēmija.
19. gadsimts Stokholma sāka zaudēt konkurences cīņā ar Gēteborga (ostas pilsēta) un Norčēpinga (rūpniecība), tomēr 20. gadsimts pilsēta atkal strauji attīstījās.

Cilvēki


Stokholmā dzimuši:
Ingrīda Bergmane (''Ingrid Bergman''; 1915—1982) — aktrise
Folke Bernadots (''Folke Bernadotte Graf von Wisborg''; 1895—1948) — politiķis
Ēriks Dālbergs (''Erik Jonsson Dahlberg''; 1625—1703) — zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
Grēta Garbo (''Greta Garbo''; 1905—1990) — aktrise
Gustavs II Ādolfs (''Gustav II Adolf''; 1594—1632) — karalis
Svens Hedīns (''Sven Hedin''; 1865—1952) — ceļotājs
Tomass Hendriks Ilvess (''Toomas Hendrik Ilves''; 1953) — Igaunijas prezidents
Kārlis XII (''Karl XII''; 1682—1718) — karalis
Dolfs Lundgrēns (''Dolph Lundgren''; 1957) — aktieris
Alfrēds Nobels (''Alfred Nobel''; 1833—1896) — rūpnieks
Klāss Oldenburgs (''Claes Oldenburg''; 1929) — mākslinieks
Johans Reinholds fon Patkuls (''Johann Reinhold von Patkul''; 1660—1707) — Vidzemes muižnieks, diplomāts
Keke Rosbergs (''Keke Rosberg''; 1948) — Formula 1 pilots
Augusts Strindbergs (''August Strindberg''; 1849—1912) — dramaturgs
Emanuels Svēdenborgs (''Emanuel Swedenborg''; 1688—1772) — mistiķis

Iedzīvotāji


| valign="top" |
|}

Ārējās saites


http://international.stockholm.se/ Pilsētas oficiālā mājaslapa
http://www.stockholmtown.com/Default.aspx?epslanguage=EN Stokholmas oficiālais gids
http://wikitravel.org/en/Stockholm Wikitravel informācija
Kategorija:Stokholma
Kategorija:Zviedrijas pilsētas
ace:Stockholm
af:Stockholm
ak:Stockholm
am:ስቶኮልም
an:Estocolmo
ang:Stoccholm
ar:ستوكهولم
arc:ܣܛܘܩܗܘܠܡ
arz:ستوكهولم
ast:Estocolmu
az:Stokholm
bar:Stockholm
bat-smg:Stuokhuolms
be:Горад Стакгольм
be-x-old:Стакгольм
bg:Стокхолм
bn:স্টকহোম
bo:སི་ཏོག་ཧོ་ལིམ།
br:Stockholm
bs:Stockholm
ca:Estocolm
ceb:Stockholm
ckb:ستۆکھۆڵم
co:Stoccolma
cs:Stockholm
csb:Sztokhòlm
cv:Стокгольм
cy:Stockholm
da:Stockholm
de:Stockholm
diq:Stokholm
dsb:Stockholm
ee:Stockholm
el:Στοκχόλμη
en:Stockholm
eo:Stokholmo
es:Estocolmo
et:Stockholm
eu:Stockholm
ext:Estocolmu
fa:استکهلم
fi:Tukholma
fiu-vro:Stokholm
fo:Stokkhólmur
fr:Stockholm
frp:Stockholm
frr:Stockholm
fy:Stokholm
ga:Stócólm
gag:Stockholm
gd:Stockholm
gl:Estocolmo - Stockholm
got:𐍃𐍄𐌿𐌺𐌺𐌰𐌷𐌿𐌻𐌼𐍃
gv:Stockholm
he:סטוקהולם
hi:स्टॉकहोम
hif:Stockholm
hr:Stockholm
hsb:Stockholm
ht:Stokolm
hu:Stockholm
hy:Ստոքհոլմ
ia:Stockholm
id:Stockholm
ie:Stockholm
io:Stockholm
is:Stokkhólmur
it:Stoccolma
iu:ᔅᑑᒃᓱᓪᒻ/stuukhulm
ja:ストックホルム
jv:Stockholm
ka:სტოკჰოლმი
kk:Стокгольм
kl:Stockholm
ko:스톡홀름
koi:Стёколна
ku:Stokholm
kv:Стокгольм
kw:Stockholm
la:Holmia
lad:Estokolma
lb:Stockholm
li:Stockholm
lij:Stoccolma
lmo:Stuculma
ln:Stockholm
lt:Stokholmas
mdf:Стокольма
mg:Stockholm
mhr:Стокгольм
mi:Stockholm
mk:Стокхолм
ml:സ്റ്റോക്ക്‌ഹോം
mr:स्टॉकहोम
mrj:Стокгольм
ms:Stockholm
mt:Stokkolma
my:စတော့ဟုမ်းမြို့
myv:Стокгольм ош
mzn:استکهلم
na:Stockholm
nah:Estocolmo
nds:Stockholm
nds-nl:Stockholm
nl:Stockholm
nn:Stockholm
no:Stockholm
nov:Stockholm
nrm:Stockholm
oc:Estocòlme
os:Стокгольм
pap:Stockholm
pl:Sztokholm
pms:Stocòlma
pnb:سٹاکہوم
pt:Estocolmo
qu:Stockholm
rm:Stockholm
ro:Stockholm
roa-rup:Stockholm
ru:Стокгольм
sah:Стокhольм
sc:Stoccolma
sco:Stockholm
se:Stockholbma
sg:Stockholm
sh:Stockholm
simple:Stockholm
sk:Štokholm
sl:Stockholm
so:Stockholm
sq:Stokholmi
sr:Стокхолм
stq:Stockholm
su:Stockholm
sv:Stockholm
sw:Stockholm
szl:Sztokholm
ta:ஸ்டாக்ஹோம்
tg:Стокҳолм
th:สตอกโฮล์ม
tl:Stockholm
tpi:Stockholm
tr:Stockholm
tt:Стокгольм
udm:Стокгольм
ug:Stokgolm
uk:Стокгольм
ur:سٹاکہوم
uz:Stokgolm
vec:Stocólma
vep:Stokhol'm
vi:Stockholm
vo:Stockholm
war:Stockholm
wo:Stokolm
yi:שטאקהאלם
yo:Stockholm
zh:斯德哥尔摩
zh-min-nan:Stockholm
zh-yue:斯德哥爾摩

Jūlijs Cēzars


Gajs Jūlijs Cēzars (, dzimis 100 p.m.ē. 13. jūlijs, miris 44 p.m.ē. 15. marts) bija romieši militārais un politiskais līderis, kā arī labs orators. Viņam bija nozīmīga ietekme Romas Republikas pārtapšanā par Romas impērija.
Kā populāri tradīciju politiķis Cēzars ar Marks Licinijs Krass un Gnejs Pompejs izveidoja neoficiālu triumvirāts, kurš vairākus gadus dominēja Romas politikā. Viņu galvenais politiskais pretinieks bija Romas senāts, kuru vadīja optimāti, piemēram, Marks Porcijs Katons un Marks Kalpurnijs Bibuls. Iekarojot Gallija, Cēzars paplašināja Romas valdījumus līdz pat Ziemeļjūrai un ienesa Romas kultūru mūsdienu Francijas teritorijā. Tāpat 55 p.m.ē. viņš vadīja pirmo romiešu iebrukumu Lielbritānija (sala). Pēc triumvirāta izjukšanas Cēzars attālinājās no Pompeja un Romas senāta. 49 p.m.ē. Cēzars, vadot savus leģions pāri Rubikonas upei, uzsāka pilsoņu karš, pēc kura viņš kļuva par romiešu pasaules valdnieku.
Uzņemoties uz saviem pleciem valsts pārvaldi, Cēzars uzsāka plašas reformas romiešu sabiedrībā un valdībā. Viņš tika pasludināts par "diktators uz mūžu" (''dictator perpetuo'') un skaudri centralizēja Republikas birokrātija. Marta īdas laikā (15. martā) 44 p.m.ē. senatoru grupa, Marks Bruts vadībā, veica atentāts pret diktatoru, cerībā atjaunot Republikā iepriekšējo kārtību. Tomēr izcēlās vēl viens pilsoņu karš, kas noveda līdz autokrātijas nostiprināšanai Cēzara adoptētā troņmantnieka Augusts Oktaviāns vadībā. 42 p.m.ē., divus gadus pēc atentāta, Senāts oficiāli iesvētīja Cēzaru kā vienu no romiešu mitoloģija.

Biogrāfija


Attēls:Young Folks' History of Rome illus254.png
Jūlijs bija nācis no aristokrātija ģimenes. Izdienot obligāto dienests armijā, Jūlijs Cēzars ieņēma dažādus svarīgus sabiedriskus posteņus. Cēzars prata patikt tautai. Viņš bija laipns, labi ģērbies, labs karavadonis un politiķis, taču daudzi domāja, ka aiz viņa laipnās ārienes slēpjas neapslāpējama varaskāre. 60. gads p.m.ē. viņs tika ievēlēts uz vienu gadu par konsuls, faktiski par Romas vadītāju. Cēzara pakļautībā bija pilsētas valde un armija, kaut gan vara tika dalīta ar otru konsulu.
Pēc tam Cēzars kļuva par Gallijas (mūsdienu Francijas) vietvaldis. 55. un 54. gadā p.m.ē. Cēzars pat iebruka Lielbritānija (sala). Viņam pakļāvās milzīga armija, kuru viņš nolēma paturēt pretēji likumam, kas paredzēja atlaist karavīrus. Tā 49. gads p.m.ē. Cēzars uzsāka cīņu par vienvaldību, kurā Cēzara pretinieks bija Gnejs Pompejs. Pilsoņu karš Romas Republikā turpinājās līdz 45. gads p.m.ē. un beidzās ar Cēzara uzvaru. Cēzars tādā veidā kļuva par diktators. Daudziem šāda lietu kārtība nepatika un Cēzars tika nogalināts 15. marts pie ēkas, kur savācās senāts. Pēc viņa nāves, cīņu par varu turpinājis viņa māsasdēls - Oktaviāns Augusts, kurš šajā cīņā arī uzvarēja.

Cēzara reformas


Atšķirībā no vairuma savu priekšgājēju, Cēzars, ticis pie varas grožiem, neuzsāka terora kampaņu pret saviem pretiniekiem. Iespējams, ka tieši tas vēlāk viņam maksāja dzīvību. Vēl 49. gadā p.m.ē., nonācis Pompejs pamestajā Roma viņš nekavējoties ķērās pie reformām. Arī atgriezies no Ēģiptes, viņš palikušajos dažos savas dzīves gados ieviesa virkni būtisku izmaiņu Romas ekonomiskajā, politiskajā un administratīvajā sistēmā. Tā, viņš samazināja reālo Romas Senāts varu, tā locekļu skaitu no 600 palielinot līdz 900. Līdz ar to debates tajā par katru jautājumu nereti ieilga līdz bezgalībai un Cēzars pa to laiku varēja brīvi rīkoties.
Viņš īstenoja arī Brāļi Grakhi zemes reformu, sadalot to saviem kara veterāniem un nabagiem. Ap 80 tūkstošiem iedzīvotāju no Itālijas un citām biezi apdzīvotām vietām viņš nosūtīja uz Kartāga, Korinta un citiem reģioniem, kuri karos bija zaudējuši daudz savu iedzīvotāju. Tāpat viņš administratīvā kārtā samazināja nabadzīgo iedzīvotāju parādus un ierosināja vairākus likumprojektus, kas ierobežoja aizdevumu procentu likmes. Tāpat tika izstrādāta Bankrots likumdošana, kuras galvenie pamatprincipi saglabājušies līdz pat mūsdienām.
46. pmē Cēzars astronomam Aleksandrijas Sosigēns uzdeva izstrādāt jaunu kalendāru, jo līdz tam laikam lietotais romiešu kalendārs neatbilda reālajam tropiskais gads. 45. pmē kalendārs tika ieviests, un tas ieguva nosaukumu Jūlija kalendārs.

Cēzara nāve


Attēls:Cesar-sa mort.jpg
Ietekmīgākie Romas Senators, kuru varu un autoritāti Cēzars politisko reformu rezultātā bija ierobežojis, baidījās, ka viņš, jau tā baudot praktiski neierobežotu varu, pasludinās sevi par Monarhs. Tas varētu nozīmēt Senāta un republikas kā valsts iekārtas likvidēšanu. Tādējādi arī senatori kā politiska kategorija beigtu pastāvēt. Grūti teikt, cik pamatotas bija šīs bažas, taču bija arī daudzi citi iemesli, kādēļ Cēzaram nelabvēļu pietika. Tā, senatoru grupa 44. gadā p.m.ē. organizēja sazvērestību pret Cēzaru un, viņam ienākot Senāta ēkā to nogalināja.
Cēzars vēl pirms iešanas uz senāts tika brīdināts par tur draudošajām briesmas, bet viņš nepaklausīja. Sazvērestība ar vairākiem desmitiem naža dūrienu gluži vai sakapāja Cēzaru. No sākuma Jūlijs Cēzars esot pretojies, bet, kad sazvērnieku vidū pamanījis savu draugu Marks Bruts, iekliedzies "''Et tu Brute?''" (Arī tu Brut?). Pēc tam viņš vairs neesot pretojies. Patiesībā šos latīņu vārdus viņa mutē ielika Šekspīrs savā lugā "Jūlijs Cēzars". Romiešu vēsturnieki stāsta, ka viņa pēdējie vārdi esot bijuši: "''Kai su, technon?''" - kas nozīmē, no grieķu valodas tulkojot "Arī tu mans bērns?" Iespējams Bruts tiešām bija viņa dēls, jo Bruta māte Servīlija bija viena no daudzajām Cēzara mīļākajām. Tiek arī runāts, ka mirstošais Cēzars, krītot, pavilka savas togas apakšējo malu, apsedzot kājas - lai mirtu pieklājīgi apklāts.
Daudzi vēsturnieki Cēzara personību vērtē negatīvi — kā Tirāns, kas iznīcināja Romas republika. Tomēr Romas republika, runājot cita Triumvirāts Pompeja vārdiem, bija mirusi jau tāpat savu samilzušo iekšējo pretrunu rezultātā. Tikai stingra roka, diktatūra, varēja uz kādu laiku paglābt tā laika klasisko Vidusjūras pasauli no pilnīga haosa. Tieši tāpēc, ka Cēzars bija diktators un izcils karavadonis, viņš spēja ieviest kārtību un veikt reformas, kas vēl vairākus gadsimtus nodrošināja stabilitāti visā plašajā Vidusjūras reģionā.
Cēzara slepkavība, ko veica viņa draugs Marks Bruts un citi Romas senatori (nogalinot to ar 23 naža dūrieniem), cerībā glābt republiku, izraisīja otru pilsoņu karu, kas galīgi sagrāva Romas republiku, un radīja Romas impērija Cēzara adoptētā dēla Oktaviāns vadībā.

Cēzars un Kleopatra


Attēls:Cleopatra and Caesar by Jean-Leon-Gerome.jpg
Leģenda stāsta, ka Kleopatra ieguvusi Jūlija Cēzara sirdi burtiski dažos acumirkļos — uzreiz pēc tam, kad bija izritinājusies no austrumnieciskā paklājs, kurā bija ievīstīta, lai nepamanīta nonāktu Cēzara apartamenti. Paklājs tika piegādāts Cēzaram kā dāvana, un tāpēc izvērsās situācija, ka Kleopatra no tā izritinājās paša Gaja Jūlija acu priekšā. Šāda ierašanās pie Cēzara, kurš tajā brīdī atradās Aleksandrija, bija nepieciešama, jo šajā pilsētā Kleopatrai draudēja nāves briesmas. Savukārt Cēzars bija ieinteresēts, lai Kleopatra kļūtu par Senā Ēģipte valdnieci un būtu viņa marionete.
Iespējams, ka Cēzaru ir apbūrusi Kleopatras jaunība. Kad viņi 41. gads p.m.ē. satikās pirmoreiz, Cēzaram bija 59 gadi, bet Kleopatrai tikai 28 gadi. Cēzars bija jau precējies, un romiešiem nepatika Cēzara mīlas dēka ar Kleopatru. Viņi izdarīja lielu spiedienu uz Cēzaru. Ir ziņas, ka Kleopatrai ir bijis dēls no Cēzara - Cēzarions, bet pats Cēzars viņu neatzina par savu dēlu.

Cēzara literārie darbi


Cēzars ir sarakstījis arī trīs literārus darbus. Tie ir "Piezīmes par gallu karu", "Piezīmes par pilsoņu karu" un traktāts par stila jautājumiem "Markam Tullijam Ciceronam par analoģiju". Šajos darbos ir tāda literārā forma, kas neprasa īpašu māksliniecisko apdari - tās ir piezīmes jeb komentārs. Tomēr tajos vērojama gan kompozicionāla nobeigtība, gan stilistiski spilgti izstrādātas epizodes. Jūlijs Cēzars, aprakstīdams galli, viņu dievības raksturoja romiešu mitoloģija vārdos, lai pēc iespējas īsāk varētu tos raksturot.

Cēzars kultūras darbos


Cēzara personāžs figurē teju vai visos darbos, kas ir saistīti ar Kleopatra. Savukārt par Kleopatru ir neskaitāmā daudzumā sacerēti romāns, uzvestas teātra izrāde, uzņemtas filmas utt.
Baroka laikmeta komponists Georgs Frīdrihs Hendelis ir arī sacerējis opera, kuras nosaukums ir "Jūlijs Cēzars".

Skatīt arī


Jūlija kalendārs
Romas Republika
Kleopatra
Cēzara šifrs

Turpmākai lasīšanai


Cēzars Gājs Jūlijs, "Piezīmes par gallu karu" - no latīņu val. tulk. G.Lukstiņš. - R.: Zvaigzne, 1977. - 182 lpp.
Makkalova Kolīna, "Cēzara sievietes" (romāns) - tulk. un priekšv. sarakst. Andžela Šuvajeva ; red. Ināra Vjacira ; māksl. Gunda Balode, Arnis Zariņš. - R.: Zvaigzne ABC, 2004 : Preses nams. - 949, 2 lpp. : ģīm., k. ; 21 cm. - Oriģ. nos.: Caesar's women / Colleen McCullough, 1996. ISBN 9984-36-355-4
Plutarchs, "Grieķu un romiešu varoņu dzīves: Perikls, Aleksandrs Lielais, Koriolāns, Jūlijs Cēzars" - tulk. Jānis Veselis. - R.: Valters un Rapa, 1936. - 187 lpp.

Ārējas saites


http://host-a.net/gramataselektroniski/gallukars.zip Piezīmes par gallu karu (latviski)

Atsauces un piezīmes


Kategorija:100. gadā p.m.ē. dzimušie
Kategorija:44. gadā p.m.ē. mirušie
Kategorija:Romas konsuli
Kategorija:Nogalinātie politiķi
af:Julius Caesar
als:Gaius Julius Cäsar
an:Chulio César
ar:يوليوس قيصر
arz:يوليوس قيصر
ast:Xuliu César
az:Qay Yuli Sezar
ba:Юлий Цезарь
bat-smg:Gajos Jolėjos Cezaris
be:Гай Юлій Цэзар
be-x-old:Гай Юліюс Цэзар
bg:Юлий Цезар
bn:জুলিয়াস সিজার
bo:ཡིའུ་ལི་ཝུའུ་སི་ཁའེ་ས།
br:Caius Julius Caesar
bs:Julije Cezar
ca:Juli Cèsar
ceb:Julius Caesar
ckb:جولیوس سێزار
co:Gaiu Giuliu Cesare
cs:Julius Caesar
cy:Iŵl Cesar
da:Julius Cæsar
de:Gaius Iulius Caesar
diq:Caesar
el:Ιούλιος Καίσαρας
en:Julius Caesar
eo:Julio Cezaro
es:Julio César
et:Julius Caesar
eu:Julio Zesar
ext:Júliu Cesa
fa:ژولیوس سزار
fi:Julius Caesar
fiu-vro:Julius Caesar
fo:Julius Cæsar
fr:Jules César
fy:Julius Caesar
ga:Iúil Caesar
gan:凱撒大帝
gd:Iulius Caesar
gl:Xulio César
he:יוליוס קיסר
hi:जुलियस सीसर
hif:Julius Caesar
hr:Gaj Julije Cezar
hu:Caius Iulius Caesar
hy:Հուլիոս Կեսար
ia:Julio Cesare
id:Julius Caesar
ilo:Julius Caesar
io:Julius Cezaro
is:Júlíus Caesar
it:Gaio Giulio Cesare
ja:ガイウス・ユリウス・カエサル
jbo:iulius. kaisar
jv:Julius Caesar
ka:იულიუს კეისარი
kk:Гай Юлий Цезарь
kn:ಜೂಲಿಯಸ್ ಸೀಜರ್
ko:율리우스 카이사르
ksh:Gaius Julius Caesar
ku:Julius Caesar
la:Gaius Iulius Caesar
lb:Gaius Iulius Caesar
lez:Юлий Цезарь
li:Julius Caesar
lij:Giulio Cesare
lt:Gajus Julijus Cezaris
mg:Joliosy Kaisara
mk:Гај Јулиј Цезар
ml:ജൂലിയസ് സീസർ
mn:Юлий Цезарь
mr:जुलियस सीझर
ms:Julius Caesar
my:ဂျူးလိယက်ဆီဇာ
mzn:سزار
nap:Gaio Giulio Cesare
nl:Julius Caesar
nn:Julius Cæsar
no:Julius Cæsar
oc:Juli Cesar
pih:Julius Caesar
pl:Gajusz Juliusz Cezar
pms:Gajo Giulio Céser
pnb:جولیس سیزر
pt:Júlio César
qu:Gaius Iulius Caesar
ro:Iulius Cezar
ru:Гай Юлий Цезарь
rue:Юлій Цезар
sa:जुलियस कैसर
sc:Gaio Giulio Cesare
scn:Caiu Giuliu Cesari
sco:Julius Caesar
sh:Gaj Julije Cezar
si:ජුලියස් සීසර්
simple:Julius Caesar
sk:Gaius Iulius Caesar
sl:Gaj Julij Cezar
sq:Jul Çezari
sr:Гај Јулије Цезар
stq:Julius Caesar
sv:Julius Caesar
sw:Julius Caesar
ta:யூலியசு சீசர்
te:జూలియస్ సీజర్
th:จูเลียส ซีซาร์
tl:Julius Caesar
tr:Jül Sezar
tt:Гай Юлий Цезарь
uk:Гай Юлій Цезар
ur:جولیس سیزر
uz:Julius Caesar
vec:Gaio Giulio Cesare
vi:Julius Caesar
wa:Djule Cezår
war:Julius Caesar
yi:יוליוס קייסער
yo:Juliu Késárì
za:Gaejsa
zh:尤利烏斯·凱撒
zh-classical:凱撒
zh-min-nan:Julius Caesar
zh-yue:凱撒

Aristotelis


Aristotelis (, ''Aristotelēs''; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija Senā Grieķija zinātne un filozofija. Kopā ar Platons un Sokrats viņu uzskata par vienu no trim visietekmīgākajiem filozofiem rietumu domāšanas veidā.

Uzskatu raksturojums


Aristotelis ir studējis praktiski visas tēmas, kas tajā laikā bija pieejamas, un viņa darbu kopums ir praktiski senās Grieķijas enciklopēdija.
Aristotelis definēja arī mūsdienu izpratni par dabiskās tiesības: dabiskās tiesības kā nerakstītas vienmēr un visur spēkā esošas tiesības (vienlīdzība, brīvība, tiesiskums), kam rakstītās tiesības ir jāpieskaņo. Aristoteļa uzskati iedvesmoja Akvīnas Toms, kurš sengrieķu filozofa uzskatus pārveidoja atbilstoši katoļi dogmām.
Aristoteli pamatoti dēvē par Eiropas zinātņu tēvu, jo ļoti daudzi jēdzieni, kurus plaši lieto sabiedrībā ir viņa radīti un skaidroti. Aristoteli interesēja pasaules izziņas procesi un jautājums, kā viss ir radies. Par visa esošā pamatu filozofs nosauca pirmmatēriju, kas ir nenoteikta, bezformīga. Kā starpposms starp pirmmatēriju un reāli eksistējošo pasauli ir vairāki elementi — uguns, Zemes atmosfēra, ūdens, zeme.
Izmantojot potenciālo Matērija forma veido dažādus priekšmetus. Formas un matērijas vienotība nodrošina esamības pastāvēšanu. Lai izskaidrotu esamības pirmssākumus, Aristotelis radīja mācību, ko nosauca par Metafizika. Viņš pamatoja materiālās pasaules pastāvēšanu ar sekojošiem apsvērumiem: katru lietu kaut kas veido. Matērija ir kaut kādā veidā organizēta. Formas un matērijas mijiedarbībā forma vienmēr ir aktīva, matērija pasīva. Katras lietas kustības avots atrodas ārpus šīs lietas. Par mijiedarbības un kustības pirmcēloni Aristotelis izvirzīja Dievs. Dievs ir visu lietu kustinātājs un mūžīgais dzinējs. Tas kustina arī laiku, kas nepārtraukti plūst. Formas cenšas pilnveidoties un pati pilnība var būt tikai Dievs. Virzība ir cēloņsakarīga.
Aristotelis uzskatīja, ka pasaule ir loģiski uzbūvēta un katrai lietai ir sava vieta. Pasaules centrā ir Zeme (planēta), jo tā ir vissmagākā. Ap Zemi kustas vairākas sfēras, kas kustās ar dažādie ātrumiem un tās visas kustina Dievs.
Aristotelis bija kritiski noskaņots pret Platona teoriju par valsti. Viņš skaidro valsts rašanos sekojoši: tā radās situācijā, kad cilvēki saprata, ka citādi dzīvot vairs nevar, jo ir sabiedriskas būtnes. Cilvēks pēc filozofa domām ir “politisks dzīvnieks.” Tieši Aristoteļa filozofijā pirmo reizi tika novērtēts sociālais faktors cilvēka un sabiedrības dzīvē.

Dzīvesgājums


Aristotelis piedzima Stagīras pilsētā, Egejas jūras krastā. Viņa tēvs Nīkomahs bija Maķedonijas valdnieka Aminta III galma ārsts. 367. gadā Aristotelis ieradās Atēnas un kļuva par Platona akadēmijas klausītāju. Šeit viņš apguva filozofijas zinības un guva ievērojamus panākumus. Skolotāja Platona nāve 355. gadā piespieda filozofu pamest Atēnas. Viņš devās uz Mazāzija pie sava studiju biedra un drauga Hermisa, kurš tur bija kļuvis par vairāku zemju valdnieku. Vairākus gadus Aristotelis dzīvoja dažādās pilsētās Asā, Mitilēnē. Asā Aristotelis apprecējās ar Hermisa meitu Pitiādu un nodibināja ģimeni. Hermisu drīz nogalināja persieši un Aristotelis ar savu jauno sievu pārcēlās uz Lesbosu. Šeit viņa Aristotelim dāvāja meitu, taču pati nomira.
343. gadā p.m.ē. Maķedonija (senā) valdnieks Filips II uzaicināja Aristoteli audzināt un skolot savu tobrīd 13 gadus veco dēlu Maķedonijas Aleksandrs, kurš vēlāk kļūs par vienu no ievērojamākajiem valdniekiem cilvēces vēsturē. Zināmi nopelni šeit ir arī Aristotelim.

Darbība


Mīļākā Aristoteļa mācīšanas metode bija diskusijas ar skolniekiem pastaigas („peripator”) laikā. No tā arī viņa sekotāju apzīmējums - peripatētiķi (περιπατητικός) skola. Viņš skubināja savus skolniekus uzkrāt zināšanas gandrīz par katru sabiedrības dzīves jomu: citu tautu paražām, Grieķijas polisu Likumdošana, dzīvnieku un augu uzbūvi, to īpatnībām un izplatību, zinātnes un filozofijas vēsturi.
Kad Aleksandrs paaugās un jau bija kļuvis par valdnieku, Aristotelis apmetās uz dzīvi Stiagrā, bet ap 334. gadu ieradās Atēnas, kur nodibināja savu filozofiskoSituāciju Atēnās krasi mainīja Aleksandra nāve 323. gadā un sacelšanās pret maķedoniešu kundzību. Sakarā ar to, ka Aristotelis bija cieši saistīts ar Maķedonijas Aleksandru, viņam nācās atstāt skolas vadību filozofam Teofrastam un bēgt uz mātes mājām Eibojas salā. Šeit slavenais filozofs sagaidīja savu nāvi. Viņš nomira 322. gadā pirms mūsu ēras Halkīdā, trimdā skolu - licejs. Šeit filozofiju apguva vairāki simti skolnieku
Tomēr vislielāko ieguldījumu pasaules kultūrā Aristotelis devis ar pētījumu par savām metodēm. Attiecībā uz jebkuru izpētes jomu viņš prasīja lai būtu veikti korekti novērojumi un Eksperiments, bet to rezultāti pakļauti nopietnai analīzei. Aristoteļa „Dzīvnieku vēsture” jau bija vairs tikai vienu soli no evolūcijas teorijas. Viņš iespējams bija pirmais vēsturē, kurš katrā konkrētā jautājumā organizēja zinātniskās izpētes grupas.
Situāciju Atēnās krasi mainīja Aleksandra nāve 323. gadā un sacelšanās pret maķedoniešu kundzību. Sakarā ar to, ka Aristotelis bija cieši saistīts ar Maķedonijas Aleksandru, viņam nācās atstāt skolas vadību filozofam Teofrastam un bēgt uz mātes mājām Eibojas salā. Šeit slavenais filozofs sagaidīja savu nāvi. Viņš nomira 322. gadā pirms mūsu ēras Halkīdā, trimdā.
Tomēr vislielāko ieguldījumu pasaules kultūrā Aristotelis devis ar pētījumu par savām metodēm. Attiecībā uz jebkuru izpētes jomu viņš prasīja lai būtu veikti korekti novērojumi un Eksperiments, bet to rezultāti pakļauti nopietnai analīzei. Aristoteļa „Dzīvnieku vēsture” jau bija vairs tikai vienu soli no evolūcijas teorijas. Viņš iespējams bija pirmais vēsturē, kurš katrā konkrētā jautājumā organizēja zinātniskās izpētes grupas.
Situāciju Atēnās krasi mainīja Aleksandra nāve 323. gadā un sacelšanās pret maķedoniešu kundzību. Sakarā ar to, ka Aristotelis bija cieši saistīts ar Maķedonijas Aleksandru, viņam nācās atstāt skolas vadību filozofam Teofrastam un bēgt uz mātes mājām Eibojas salā. Šeit slavenais filozofs sagaidīja savu nāvi. Viņš nomira 322. gadā pirms mūsu ēras Halkīdā, trimdā

Nozīme


Viņš ir pirmais politiskais teorētiķis, kas klasificējis konstitūcijas un aplūkojies likumu nozīmi valsts. Bioloģija pirmais klasificējis organismus ģintīs, valstīs, pirmais pamanīja, ka vaļiem un delfīniem piemīt zīdītāju pazīmes. Ētika viņš uzskatīja, ka labi nodoties ētiskas dabas apcerēm. godprātīgs cilvēks izvairās no izdabāšanas iegribām, gan arī no pārliekas iegrožošanas- viņš bija viduscelā piekritējs. viņš domāja, ka tikumiskais ar fizisko cilvēkā vienoti. Izteicies, ka "cilvēks pēc dabas ir politisks dzīvnieks"
vinā ietekme bijusi milzīga. Neoplatoniķi un filozofs Boēcijs viņa idejas nodeva nākamām paaudzēm. viduslaikos viņa filozofija kļuva par islamiskās filozofija spamatu un vēlāk, īpaši ar jau pieminētā Akvīnas Toma pūlēm tika ietverta kristīgajā teoloģijā. viņa koncepcija par to, ko nozīmē pareizi dzīvot, iespaidojusi renesanses domāšanau, 16. ,17, gadu simtenī gan viņa reputācija kritās. Aristotelis ietekmējis arī 19. gs. beigu un 20. gs. filozofiju Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, Vācija.
Literatūra
Aristotelis ''Nikomaha ētika''
''Ideju vārdnīca'':Rīga, Zvaigzne, 1994

Skatīt arī


Aristoteļa fizika
Kategorija:384. gadā p.m.ē. dzimušie
Kategorija:322. gadā p.m.ē. mirušie
Kategorija:Sengrieķu filozofi
Kategorija:Sengrieķu matemātiķi
Kategorija:Sengrieķu fiziķi
Kategorija:Empīrisma filozofi
Kategorija:Biologi
Kategorija:Loģiķi
Kategorija:Kosmologi
Kategorija:Politiskā filozofija
Kategorija:Grieķu valodā rakstošie
af:Aristoteles
als:Aristoteles
am:አሪስጣጣሊስ
an:Aristótil
ang:Aristoteles
ar:أرسطو
arz:اريسطو
ast:Aristóteles
az:Aristotel
ba:Аристотель
bat-smg:Aristuotelis
be:Арыстоцель
be-x-old:Арыстотэль
bg:Аристотел
bn:এরিস্টটল
br:Aristoteles
bs:Aristotel
ca:Aristòtil
cdo:Ā-lī-sê̤ṳ-dŏ̤-dáik
ceb:Aristóteles
ckb:ئەرەستوو
co:Aristotele
cs:Aristotelés
cv:Аристотель
cy:Aristoteles
da:Aristoteles
de:Aristoteles
diq:Aristoteles
el:Αριστοτέλης
en:Aristotle
eo:Aristotelo
es:Aristóteles
et:Aristoteles
eu:Aristoteles
ext:Aristóteli
fa:ارسطو
fi:Aristoteles
fiu-vro:Aristoteles
fo:Aristoteles
fr:Aristote
fy:Aristoteles
ga:Arastotail
gan:亞里斯多德
gd:Aristoteles
gl:Aristóteles
gu:એરિસ્ટોટલ
he:אריסטו
hi:अरस्तु
hif:Aristotle
hr:Aristotel
ht:Aristotle
hu:Arisztotelész
hy:Արիստոտել
ia:Aristotele
id:Aristoteles
ie:Aristoteles
ilo:Aristoteles
io:Aristoteles
is:Aristóteles
it:Aristotele
ja:アリストテレス
jbo:aristoteles
jv:Aristoteles
ka:არისტოტელე
kaa:Aristotel
kab:Aristot
kk:Аристотель
km:អារីស្តូត
kn:ಅರಿಸ್ಟಾಟಲ್‌
ko:아리스토텔레스
ku:Arîstoteles
ky:Аристотель
la:Aristoteles
lad:Aristoteles
lb:Aristoteles
lij:Aristotele
lmo:Aristotel
lt:Aristotelis
map-bms:Aristoteles
mk:Аристотел
ml:അരിസ്റ്റോട്ടിൽ
mn:Аристотель
mr:ॲरिस्टॉटल
mrj:Аристотель
ms:Aristotle
mt:Aristotile
mwl:Aristóteles
my:အရစ္စတိုတယ်
mzn:ارسطو
nah:Aristotelēs
nds:Aristoteles
nds-nl:Aristoteles
ne:अरस्तू
new:एरिस्टोटल
nl:Aristoteles
nn:Aristoteles
no:Aristoteles
nov:Aristotéles
oc:Aristòtel
or:ଆରିଷ୍ଟୋଟଲ
os:Аристотель
pag:Aristotle
pl:Arystoteles
pms:Aristòtil
pnb:ارسطو
ps:ارستو
pt:Aristóteles
qu:Aristotelis
ro:Aristotel
ru:Аристотель
rue:Арістотель
sa:अरिस्टाटल्
sah:Аристотель
sc:Aristotele
scn:Aristòtili
sco:Aristotle
sh:Aristotel
si:ඇරිස්ටෝටල්
simple:Aristotle
sk:Aristoteles
sl:Aristotel
sq:Aristoteli
sr:Аристотел
su:Aristoteles
sv:Aristoteles
sw:Aristoteli
szl:Arystoteles
ta:அரிசுட்டாட்டில்
te:అరిస్టాటిల్
tg:Арасту
th:อาริสโตเติล
tl:Aristoteles
tr:Aristoteles
tt:Аристотель
uk:Аристотель
ur:ارسطو
uz:Arastu
vec:Aristotele
vep:Aristotel'
vi:Aristoteles
vo:Aristoteles
war:Aristóteles
xmf:არისტოტელე
yi:אריסטו
yo:Aristotulu
zh:亚里士多德
zh-min-nan:Aristotélēs
zh-yue:阿里士多德

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomija. Tas ir attālums, ko gaisma veic viena Jūlija gads (astronomija) laikā. To apzīmē ar ''ly'' (no vārdiem ''light year'').

Lielums


1 ly = 9 460 730 472 580 800 metrs ≈ 9,46&nbsp;×&nbsp;10<sup>12</sup> kilometrs ≈ 63241 Astronomiskā vienība ≈ 0,3066 parseks
Tas ir attālums, ko veiktu fotons vakuums bezgalīgi tālu no jebkādiem gravitācijas un magnētiskajiem laukiem vienā 365,25 dienu garā gads.
Gaismas gadu bieži lieto, lai raksturotu attālumus starp zvaigzne.

Skatīt arī


Kilometrs
Gaismas ātrums
Astronomiskā vienība
Parseks

Atsauces


Kategorija:Astronomiskās mērvienības
Kategorija:Garuma mērvienības
af:Ligjaar
am:የብርሃን ዓመት
an:Anyo luz
ang:Lēohtgēar
ar:سنة ضوئية
arz:سنه ضوئيه
ast:Añu lluz
az:İşıq ili
be:Светлавы год
be-x-old:Сьветлавы год
bg:Светлинна година
bn:আলোক বর্ষ
br:Bloavezh-gouloù
bs:Svjetlosna godina
ca:Any llum
ckb:ساڵی تیشکی
cs:Světelný rok
cy:Blwyddyn golau
da:Lysår
de:Lichtjahr
el:Έτος φωτός
en:Light-year
eo:Lumjaro
es:Año luz
et:Valgusaasta
eu:Argi-urte
ext:Añu lus
fa:سال نوری
fi:Valovuosi
fr:Année-lumière
ga:Solasbhliain
gan:光年
gl:Ano luz
gu:પ્રકાશવર્ષ
he:שנת אור
hi:प्रकाश-वर्ष
hif:Prakash saal
hr:Svjetlosna godina
hu:Fényév
hy:Լուսային տարի
ia:Anno luminal
id:Tahun cahaya
io:Lumyaro
is:Ljósár
it:Anno luce
ja:光年
jv:Taun cahya
ka:სინათლის წელიწადი
kk:Жарық жылы
km:ឆ្នាំពន្លឺ
kn:ಜ್ಯೋತಿರ್ವರ್ಷ
ko:광년
ku:Sala tîrêjê
la:Annus luce mensus
lb:Liichtjoer
li:Leechjaor
lmo:An lüce
lo:ປີແສງ
lt:Šviesmetis
mg:Taon-kazavana
mk:Светлосна година
ml:പ്രകാശവർഷം
mn:Гэрлийн жил
ms:Tahun cahaya
mt:Sena dawl
nah:Tlāhuīlxihuitl
nds:Lichtjohr
ne:प्रकाश वर्ष
nl:Lichtjaar
nn:Lysår
no:Lysår
oc:Annada lutz
om:Wagga Iffa
pl:Rok świetlny
pnb:نوری سال
pt:Ano-luz
qu:Achkiy wata
ro:An-lumină
ru:Световой год
rue:Світловый рік
sah:Сырдык сыла
scn:Annu luci
sh:Svjetlosna godina
simple:Light year
sk:Svetelný rok
sl:Svetlobno leto
sq:Dritëviti
sr:Светлосна година
sv:Ljusår
sw:Mwaka wa nuru
ta:ஒளியாண்டு
te:కాంతి సంవత్సరం
th:ปีแสง
tk:Ýagtylyk ýyly
tl:Sinag-taon
tr:Işık yılı
tt:Яктылык елы
uk:Світловий рік
ur:نوری سال
uz:Yorugʻlik yili
vi:Năm ánh sáng
vo:Litayel
war:Tuig-lamrag
yi:ליכט יאר
zh:光年
zh-classical:光年
zh-min-nan:Kng-nî
zh-yue:光年

Telefons

Attēls:CandlestickTelephones.jpg
Telefons (tālrunis) ir sakaru ierīce, kas pārraida cilvēka runu elektrisku signālu veidā. Par tā izgudrotāju parasti uzskata Aleksandrs Greiems Bells, kas tādu izgatavoja Bostona 1876. gadā, kaut arī ir citi varianti par tā izcelsmi.
Telefona uzbūve vienkāršākajā variantā ir elektriskā ķēdē saslēgts jūtīgs mikrofons (kuru izveidošana un uzlabošana bija svarīga telefona radīšanas daļa) un skaļrunis. Šīs abas ierīces iebūvē telefona klausulē, lai arī agrāk (20. gs. sākumā, bija sastopami telefoni, kam šie komponenti bija atsevišķi).

Iedalījums


Attēls:ATTtelephone-large.jpg
Parasti ar vārdu ''telefons'' saprot fiksēto telefona līniju gala iekārtu. Vēl ir arī mobilais telefons un radiotelefoni. Radiotelefonu pieslēdz pie parastās telefona līnijas un tā bāzes stacija pieder lietotājam. Mobilo telefonu pieslēdz tieši pie sakaru tīkla un bāzes stacijas pieder telekomunikāciju uzņēmumam. Šajos abos gadījumos telefons ar telefonu tīklu ir saistīts tikai ar radiosakariem. Vēl, it īpaši pēdējā laikā, atsevišķi izdala VoIP (''Voice over IP'') telefonus. Tos pieslēdz tieši pie datortīkla un būtībā tie ir specializēti datori un skaņu pārraida izmantojot IP protokolu (transporta slāņa protokoli var būt dažādi, bet labāk standartizētie ir SIP un RTP). Lai arī GSM un UMTS mobilie telefoni ir specializēti datori, tos iedala atsevišķi, tāpēc, ka tie lieto specifiskus standartus (ne IP).

Analogais telefona aparāts


Runas pārvēršanai elektriskos signālos sākotnēji telefona aparātos lietoja ogles mikrofonus.
Ogles mikrofons ir ar ogles pulveri pildīta kapsula, kurā esošais pulveris gaisa svārstību ietekmē maina elektrisko pretestību.
Telefona aparāta elektriskais kods ir šāds: Nolikta klausule - telefonam nav līdzstāvas pretestības. Zvana ķēde ir pieslēgta caur 1Mkf kondensatoru. Paceļot klausuli, noslēdzas līdzstrāvas ķēde, kurā ir ieslēgts mikrofons, telefons un ciparripa.

Impulsu ciparripa


Ciparripa sastādot numurus līnijas līdzstrāvas ķēdē rada apmēram 0,1 sekundi garu pārtraukumu virkni. Šos pārtraukumus reģistrē telefona centrāle.
Sekundi garš intervāls starp pārtraukumiem tiek uzskatīts par nākošo ciparu. Noraidiot ciparu 1 līnijā tiek padots viens pārtraukums, noraidot 0 desmit pārtraukumi.

Tonālais numurgriezējs


Visbiežāk lieto DTMF, kurā katram taustiņam (ciparam)atbilst skaņas trakta frevenču joslā ietilpstošu frekvenču pāris.
Latvijā tonālo numurgriezēju pielietošan kļuva iespējama līdz ar Lattelekom tīkla ciparizāciju.

Zvana trakts

Sarunas trakts

Uzbūve


Telefona aparāts sastāv no:
mikrofona,
telefona kapsulas (tos abus iebūvē klausulē (dažreiz visu aparātu iebūvē klausulē)),
zvana (var būt elektromagnētisks zvans, bet mūsdienās bieži vien lieto elektroniskas ierīces (ar pjezoelektrisku skaļruni)),
līnijas intefeisa (transformators pretkompensācijas shēmas),
ciparripas vai tastatūras (to lieto lai ievadītu zvanāmo telefona numuru)
slēdža (kas saslēdzas paceļot klausuli, tas telefona līnijai pieslēdz ciparripu/tastatūru un klausuli).
Mūsdienās lietotie analogie telefonu aparāti tika konstruēti lai būtu lēti, vienkārši un ar mazām uzturēšanas izmaksām. (Agrīnajās konstrukcijās, piemēram, bija baterija, kas bija regulāri jāmaina, jo to laiku centrāles nenodrošināja barošanas spriegumu).
Ja balss vietā jāpārsūta attēli, lieto faksa aparātu. Ja jāpārsūta dati, lieto modems. No telefona tīkla skatupunkta šīs ierīces neatšķiras no telefona aparāta. Fakss sastāv no skeneris, printeris un modema.

Darbība


Zvana trakts. Sākumā telefonam klausule ir nolikta un pie līnijas ir pieslēgts zvans (vai kaut kas funkcionāli tamlīdzīgs). Tad, kad centrālē uz attiecīgo numuru ienāk ienākošais zvans un līnija nav aizņemta (klausule nav pacelta), centrāle līnijā palaiž aptuveni 100V maiņspriegumu, kas darbina zvanu. Tad, kad paceļ klausuli, centrāle savieno ar otru galu.
Sarunas trakts. Paceļot klausuli, līnijai tiek pielēgts sarunas trakts.
Sarunas traktam ir 60 Oms Līdzstrāva pretestība. Pēc tā centrāle nosaka, ka ir pacelta klausule.
Saņemot gatavības signālu (nepārtraukts signāls, 200 Hz) var sākt numura pārraidi (ar ciparripu vai tastatūru).
Centrāle uztver ciparripas raidītos impulsus vai frekfences.
Ciparripa sastāv no pārtraucēja kontaktiem un tai griežoties līnijā tiek nosūtīti īsi impulsi. Ciparripas griešanās ātrumu kontrolē, lai impulsu nosūtīšanas ātrums būtu pēc iespējas nemainīgs. Katram ciparam atbilst noteikts impulsu skaits. 1 - 1, 2 - 2, ..., 9 - 9, 0 - 10.
Ciparripa līnijā veido pārtraukumus. Pārtraukuma garums ir 1/10 sekunde.
Lai ievadītu vienāda garuma dažāda sastāva telefonu numurus var būt nepieciešams dažādi laiki. (piem 1000090 vajadzēs vairāk laika kā 1011112).
Sākotnējajās soļu meklētāju un dekāžu soļu meklētāju centrālēs katrs impulss pārslēdza soļu meklētāju par vienu pozīciju.
20. gs. 60. gados tika ieviesta DTMF tehnoloģija. Tur lieto tastatūru. Katra poga līnijā nosūta divu frekvenču kombināciju. Viena no frekencēm ir zem 1000Hz, otra ir virs 1000Hz. Iespējamas 4 zemās un 4 augstās frekvences, kas nodrošina iespēju izveidot tastatūras ar 16 pogām. Sākotnēji šo tehnoloģiju lietoja līnijām starp centrālēm, bet tur bija dažas problēmas ar neautorizētu piekļuvi (''phreaking''). Šeit, atšķirībā no ciparripas, visus ciparus var ievadīt vienādi ātri, pie kam tas ir ātrāk kā cipara "1" (ātrākā cipara) ievadīšana ar ciparripu. Lielākajai daļai telefonu tastatūru ir 12 pogas, tāpēc tur pēdējo no augstākajām frekvencēm neizmanto.
Paceļot klausuli, slēdzis atslēdz zvanu un pieslēdz klausuli un tastatūru (ciparripu) (sarunas traktu).
Zvana traktam nav līdzstrāvas Elektriskā pretestība, bet ir tikai Maiņstrāva pretestība, ko nodrošina 1 MKF Kondensators.

Mobilais telefons

IP telefons


Šobrīd izplatītākais ir Skype, kam pieejami arī telefona aparāti.

Atsauces


Telefonija
Kategorija:Telefonija
Kategorija:Tehnika
af:Telefoon
als:Telefon
am:ስልክ
an:Telefón
ang:Feorrspreca
ar:هاتف
arc:ܙܥܘܩܐ
arz:تليفون
ast:Teléfonu
az:Telefon
bat-smg:Tilipuons
be:Тэлефон
be-x-old:Тэлефон
bg:Телефон
bh:टेलीफोन
bn:টেলিফোন
br:Pellgomz
bs:Telefon
ca:Telèfon
chy:Aseéestsestôtse
cs:Telefon
cv:Телефон
cy:Ffôn
da:Telefon
de:Telefon
el:Τηλέφωνο
en:Telephone
eo:Telefono
es:Teléfono
et:Telefon
eu:Telefono
fa:تلفن
fi:Puhelin
fiu-vro:Telehvon
fr:Téléphone
ga:Guthán
gan:電話
gd:Fòn
gl:Teléfono
he:טלפון
hi:दूरभाष
hr:Telefon
hu:Telefon (eszköz)
hy:Հեռախոս
ia:Telephono
id:Telepon
is:Sími
it:Telefono
ja:電話機
jbo:fonxa
jv:Tilpun
ka:ტელეფონი
kk:Телефон
kl:Oqarasuaat
km:ទូរស័ព្ទ
kn:ದೂರವಾಣಿ
ko:전화
krc:Телефон
ks:ٹیلِفون
ksh:Tellefoon
ku:Telefon
la:Telephonum
lt:Telefonas
mk:Телефон
ml:ടെലിഫോൺ
mn:Харилцуур утас
mr:दूरध्वनी
ms:Telefon
my:တယ်လီဖုန်း
nah:Huehcacaquiztli
nds-nl:Tillefoon
ne:टेलिफोन
nl:Telefoontoestel
nn:Telefon
no:Telefon
oc:Telefòn
pdc:Foohn
pfl:Telefon
pl:Telefon
pms:Teléfon
pnb:ٹیلی فون
ps:غږلېږدی
pt:Telefone
qu:Karu rimay
ro:Telefon
ru:Телефон
rue:Телефон
sa:दूरवाणी
sah:Төлөппүөн
scn:Telèfunu
sco:Telephone
sh:Telefon
si:දුරකථනය
simple:Telephone
sk:Telefón
sl:Telefon
sm:Telefoni
sn:Runhare
so:Taleefoon
sq:Telefoni
sr:Телефон
su:Telepon
sv:Telefon
sw:Simu
ta:தொலைபேசி
te:టెలీఫోను
th:โทรศัพท์
tl:Telepono
tr:Telefon
uk:Телефон
ur:ہاتف
uz:Telefon
vep:Telefon
vi:Điện thoại
wa:Telefone
war:Telepono
wuu:电话
yi:טעלעפאן
zh:电话
zh-min-nan:Tiān-oē
zh-yue:電話

Francija


Francija (, izrunā: ), oficiāli Francijas Republika (''République française'', ), ir valsts Rietumeiropa ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģija, Luksemburga, Vācija, Šveice, Itālija, Monako, Spānija un Andora. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotā Karaliste šķir Lamanšs šaurums, zem kura atrodas Lamanša tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīlija, Surinama (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtena (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par ''L’Hexagone'' (Sešstūris), jo pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.
Francija kopš 17. gadsimts beigām ir viena no pasaules lielvara. 18. gadsimts un 19. gadsimts tā kļuva par kolonija. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrika, Dienvidaustrumāzija un Mazās Antiļu salas. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G8 locekle. Jāpiemin, ka tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām Apvienoto Nāciju Drošības padome loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudz atomelektrostacijas. Francija ir unitāra valsts pusprezidentālisms republika.
Francijas galvaspilsēta ir Parīze. Valstī ir arī daudz citas skaistas un ievērojamas Francijas pilsētu uzskaitījums. Nozīmīgākās no tām ir Nica, Marseļa, Bordo, Lille, Liona, Tulūza, Strasbūra un Nante. Francija ir tūrisms visiecienītākā valsts. Katru gadu to apmeklē vidēji 82 miljoni tūristu. Francijā ir daudzi piemineklis, celtnes un citas ievērojamas apskates vietas, kā, piemēram, Luvra, Eifeļa tornis, Triumfa arka (Parīze), Versaļas pils un Parīzes Dievmātes katedrāle. Administratīvi Francija sīkāk tiek iedalīta Francijas reģioni un Francijas departamenti.

Etimoloģija


Nosaukums ''Francija'' ir cēlies no latīņu valoda vārda ''Francia'', kas burtiskā tulkojumā nozīmē "franki zeme". Savukārt par šīs cilts nosaukuma rašanos ir vairākas teorijas. Viena no versijām ir tāda, ka šis nosaukums ir cēlies no senģermāņu vārda ''frankon'', kas nozīmē "šķēps" vai "pīķis".

Vēsture

Aizvēsture (līdz 6. gadsimtam p.m.ē.)


Francijas teritoriju pirms 200&nbsp;000 gadiem apdzīvoja neandertālietis, viena no cilvēki ģints sugām. Tiek lēsts, ka tie izmira pirms 30&nbsp;000 gadiem, jo tos izkonkurēja saprātīgais cilvēks, kas mūsdienu Francijas teritorijā ienāca pirms 50&nbsp;000 gadiem. Lasko ala ir atrasti zīmējumi, kas liecina par viņu klātbūtni tajā laikā. Aptuveni pirms 6500 gadiem sākās pāreja no paleolīts un mezolīts laikmeta, kad dominēja mednieku-vācēju ciltis, uz neolīts laikmetu.

Gallija (6. gadsimts p.m.ē.—486)


6. gadsimts p.m.ē. no Centrāleiropas mūsdienu Francijas teritorijā ienāca galli, ķelti ciltis. Romieši gallus iedalīja divās grupās: viena grupa bija Transalpu Gallija (tulkojumā "galli aiz Alpiem"), kas dzīvoja mūsdienu Francijas teritorijā, bet otra grupa bija Cizalpijas Gallija, kas apdzīvoja teritoriju starp Po (upe) upi un Alpiem. Tā kā Cizalpijas galliem nebija nozīmīga loma Francijas vēsturē un tos agri pakļāva romieši, tad turpmāk tekstā ar vārdu "galli" ir apzīmēti Transalpijas galli.
Attēls:Siege-alesia-vercingetorix-jules-cesar.jpg
Galli bija kareivīgas ciltis, kas bieži karoja ar akvitāņiem, kas dzīvoja uz dienvidiem no Garonnas upes, un ģermāņiem, kas dzīvoja austrumos. Galli 4. gadsimtā p.m.ē. iebruka pat Senā Roma. 221. gads p.m.ē.. gadā p.m.ē. caur gallu pārvaldīto teritoriju karagājienā uz Roma devās arī slavenais Kartāga karavadonis Hanibāls Barka. 2. gadsimts p.m.ē. beigās romieši sāka Gallijas iekarošanu. 122. gads p.m.ē.. gadā p.m.ē. Romas Republika anektēja Provansu. No 58. gads p.m.ē.. līdz 51. gads p.m.ē.. gadam p.m.ē. Galliju pilnībā iekaroja romiešu karavadonis Jūlijs Cēzars. Gallu pretestību pret Cēzaru nesekmīgi vadīja Verkingetorikss.
Galli dibināja vairākas apmetnes, kas laika gaitā ir pārvērtušās par lielpilsētām, piemēram, ''Lutetia Parisiorum'' (mūsdienās Parīze) un ''Burdigala'' (Bordo). Arī akvitāņi ir dibinājuši apmetnes, kas vēlāk ir izaugušas par lielpilsētām, piemēram, ''Tolosa'' (Tulūza). Ilgi pirms romiešu iekarojumiem, Senā Grieķija bija izveidojuši savas kolonijas Provansa, Francijas dienvidos pie Vidusjūras. Šajā pašā apvidū arī feniķieši dibināja ''Massalia'' (Marseļa) un ''Nikaia'' (Nica). Savukārt romieši Francijas teritorijā dibināja pilsētas ''Lugdunum'' (Liona) un ''Narbonensis'' (Narbonna).
Pēc Gallijas iekarošanas romieši to sadalīja četrās provincēs: ''Gallia Narbonensis'', ''Gallia Lugdunensis'', ''Gallia Aquitania'' un ''Gallia Belgica''. Galli laika gaitā pieņēma romiešu kultūru; daudzi, kuri nepakļāvās romiešu likumiem, tika aizvesti verdzība uz citām Romas provincēm. Gallu valodas sajaukšanās procesā ar vulgāro latīņu valoda un vēlāko iebrucēju franku valoda radās franču valoda.
Laikam ritot, Gallija arvien vairāk nostiprinājās kā Romas impērijas sastāvdaļa. Vairāki Romas imperatori, kā Klaudijs, Karakalla, Antonijs Pijs, ir dzimuši Gallijā. 3. gadsimts no 260. līdz 274. gadam īslaicīgi pastāvēja pat Gallu impērija, jo Romas impēriju skāra vairāku krīžu periods. Šajā laikā Gallijā ienāca un apmetās uz dzīvi arī ģermāņu ciltis, kā franki un alemaņi. 4. gadsimtā masveidā ķelti pārcēlās uz dzīvi no Lielbritānija (sala) uz mūsdienu Bretaņa.
418. gadā romieši Akvitānijas provinci atdeva gotiem apmaiņā pret viņu palīdzību aizsardzībā pret vandaļiem. Goti par savu galvaspilsētu izvēlējās Tulūza. Gotu palīdzība daudz nelīdzēja, un 5. gadsimts Romas impērija sabruka. Akvitānija palika vestgoti kontrolē, kuri drīz iekaroja lielu daļu Gallijas dienvidus. Austrumos burgundieši izveidoja savu karaļvalsti, bet pārējā Gallijas teritorija palika franki kontrolē.

Franku karaļvalstis: Merovingu un Karolingu laikmets (486—987)


Attēls:Sacre de Charlemagne.jpg
4. gadsimtā ģermāņi ciltis, galvenokārt franki, uzbruka galliem. Šajā laikā arī radās šai valstij nosaukums ''Francija''. To ieviesa Kapetingi dinastijas karaļi. Francija kļuva par pirmo valsti Eiropa, kura pēc Senā Roma sabrukšanas ariānisms vietā pieņēma kristietība. Franči paši sevi mēdza dēvēt par "Francijas viskristītāko karaļvalsti".
486. gadā franku karalis Hlotārs I pakļāva gallus. Hlotārs kristietību pieņēma 496. gadā. Līdz ar to viņš ieguva atbalstu no Romas pāvesta cīņai pret neticīgajiem vestgotiem, kas dzīvoja dienvidos. 507. gadā viņš pakļāva un pievienoja Franku karalistei Akvitānija, kā arī vestgotu galvaspilsētu Tulūza. Hlotārs par Franku karalistes galvaspilsētu pasludināja Parīze. Pēc Hlotāra nāves mantinieki viņa karalisti sadalīja četrās daļās. Aptuveni 250 gadus franku apdzīvotajās teritorijās valdīja vairāki Merovingi karaļi. 751. gadā Pipins Īsais kļuva par pirmo Karolingi dinastijas karali.
Franku valsts uzplauka, kad pie varas nāca Pipina dēls Kārlis Lielais. 771. gadā Kārlis Lielais uz ilgāku laiku apvienoja franku apdzīvotās teritorijas. 774. gadā viņš zem savas varas pakļāva langobardi; 788. gadā pievienoja savai karaļvalstij Bavārija; 796. gadā sakāva avāri pie Donavas; 801. gadā uzbruka musulmaņi pārvaldītajai Spānijai; 804. gadā pakļāva Lejassaksija.
800. gadā Romas pāvests Kārli Lielo kronēja par Svētās Romas impērijas imperatoru. 843. gadā noslēgtais Verdenas miera līgums sadalīja Kārlis Lielais karaļvalsti trīs daļās, no kurām vislielākā bija Rietumfrancija. Tā arī ir musdienu Francijas aizsākums. Karolingu valdīšanas laikā Franku karalistei regulāri uzbruka vikingi.

Francija viduslaikos (987—1453)


Karolingu dinastija valdīja līdz pat 987. gadam, kad par karali kļuva Hugo Kapets no Kapetingi dinastijas. Pēc Kapetingiem valdīja Valuā dinastija un Burboņu dinastijas, kuras apvienoja valsti.
Francija viduslaiki bija decentralizēta valsts. Karaļa autoritāte vairāk bija reliģiska nekā administratīva.

Francija jaunajos laikos (1453—1789)


Attēls:Map France 1477-fr.svg
Monarhija bija īpaši spēcīga 17. gadsimts, kad Francijā valdīja Luijs XIV. Tobrīd Francijā bija lielākā valsts Eiropā pēc iedzīvotāju skaits. Francijai bija liela ietekme gan Eiropas politika, ekonomika, gan kultūra. Franču valoda kļuva sarunvalodu starp dažādu valstu līderiem. Lielā daļā no apgaismības laikmeta notikumiem norisinājās tieši Francijā. 18. gadsimts franču zinātnieki veica nozīmīgus atklājumus zinātne, kā arī Francija ieguva un pārvaldīja vairākas aizjūras teritorijas Amerika, Āfrika un Āzija.

Francija jaunākajos laikos (1789—1914)


Monarhija Francijā pastāvēja līdz Franču revolūcijai, kura sākās 1789. gadā (republika tika pasludināta 1792. gadā). 1793. gadā Francijas karalim Luijs XVI un viņa sievai Marija Antuanete tika izpildīts nāvessods. Revolūcijas laikā tika nonāvēti arī vairāki tukstoši citu cilvēku. 1799. gadā par republikas jauno līderi kļuva Napoleons Bonaparts. Viņš vēlāk pats sevi pasludināja par Francijas imperatoru (1804—1814). Viņa vadība Francija bija iekarojusi lielu daļu kontinentālās Eiropas.
Pēc Napoleona sakāves 1815. gadā Vaterlo kauja, monarhija valstī īslaicīgi tika atjaunota. Vēlāk, 1852. gadā, Napoleons III izveidoja tā saukto Otro impēriju. Napoleons III tika gāzts pēc sakāves Franču-prūšu karš, kas norisinājās 1870. gadā. Viņa režīms tika aizstāts ar Trešo republiku.
18. gadsimts un 19. gadsimts Francija kļuva par lielu kolonija. Impērijas sastāvā tika iekļauta daļa no Rietumāfrikas un Dienvidaustrumāzijas. Šajos reģionos vietējo kultūru un politiku spēcīgi ietekmēja Francija, kuras pēdas ir jūtamas arī mūsdienās. Daudzās bijušajās kolonijās oficiālā valoda ir franču valoda.

Francija 20. gadsimtā (1914—mūsdienas)


Francija bija viena no uzvarētājvalstīm gan Pirmais pasaules karš, gan Otrais Pasaules karš. Pēc Otrā Pasaules kara tika izveidota tā sauktā Ceturtā Francijas republika.

Ģeogrāfija


Attēls:France radar.jpg
Francija atrodas Rietumeiropa. Tā robežojas ar Beļģija (robežas garums 620 km), Luksemburga (73 km), Vācija (451 km), Šveice (573 km), Itālija (488 km), Monako (4,4 km), Andora (56,6 km) un Spānija (623 km). Tā kā aizjūras teritorijas robežojas arī ar Brazīlija, Surinama un Nīderlandei piederošo Sintmārtena, tad arī šīs valstis var uzskatīt par Francijas kaimiņvalstīm. Pie Francijas robežām atrodas divas kalnu grēdas: Alpi un Pireneji. Francijā ir arī daudz upe. Divas nozīmīgākās no tām ir Sēna un Luāra. Francijas ziemeļos un rietumos ir daudz pakalns un upes ieleja. Dažādās valsts vietās ir ļoti atšķirīgs klimats. To spēcīgi ietekmē Atlantijas okeāns.
Francijas platība ir 674 843 kvadrātkilometrs, pie kuras ir pieskaitīta tās aizjūras departamentu teritorijas. Francijas Eiropas daļas platība ir tikai 551 695 km².

Klimats


Kopumā Francijā klimats ir mērens, bet jūtamas ir reģionālās atšķirības. Valsts ziemeļu un rietumu piekrastē vēji no Atlantijas okeāna atnes ļoti mitru gaisu. Laikapstākļi tur ir mainīgi, vasaras ir vēsas, ziema — maiga. Daudz kontinentālāks klimats ir Parīzes apkaimē, reģionā, kuru sauc par Ildefransa. Šajā teritorijā ir daudz nokrišņu pavasarī un rudenī, bet vasarā dažkārt plosās pērkona negaiss. Francijas austrumos un Centrālā masīva reģionā ir lielākas ziemas un vasaras temperatūru starpība. Valsts dienvidos, bet īpaši dienvidaustrumos (Provansā) dominē siltais Vidusjūras klimats. Gaisa temperatūra vasarā mainās robežās no 17&nbsp;°C līdz 29&nbsp;°C, un ziemā ļoti reti nokrīt zem 0&nbsp;°C. Francijas dienvidos ir jūtama mistrāls ietekme. Mistrāls rada zaudējumus zemkopībai. Francijas teritorijā ir vienmērīgs nokrišņu sadalījums. Dažas zemienes valsts daļas ziemeļos saņem mazāk nekā 300 mm nokrišņu gadā, bet atsevišķos kalnu rajonos nokrišņu daudzums pārsniedz 1300 mm gadā.
Par Francijas aizjūras teritoriju klimatu skatīt attiecīgo zemju rakstos.

Upes

Administratīvais iedalījums


Francija tiek iedalīta 26 administratīvajos Francijas reģioni. 22 no tiem atrodas metropoles Francijā (tas ir, Eiropā) un četri ir tā sauktie Francijas aizjūras reģioni.
Francijas četras aizjūras teritorijas ir šādas:
# Gvadelupa
# Franču Gviāna
# Martinika
# Reinjona
Reģioni tālāk tiek iedalīti 100 departaments. Departamentus numurē, pārsvarā alfabēts kārtībā. Šos numurus izmanto, piemēram, pasta kodiem, automašīnu reģistrācijas numuriem. Savukārt departamenti tiek iedalīti 342 apgabals (''arrondissements''). Šīm teritoriālajām vienībām nav vēlētu varas orgānu. Nākamā iedalījuma vienība ir 4&nbsp;035 kantons, kuru funkcijas ir ierobežotas. Smalkākā Francijas administratīvā vienība ir komūna, kurām ir vēlēti pārvaldes orgāni.

Valdība


Francijas valsts iekārta ir pusprezidentālisms republika, kas ir noteikts Francijas Piektās republikas konstitūcija. Šī konstitūcija tika apstiprināta ar referendums, kas notika . Tajā nācija arī ir paziņoja, ka tā ir nesadalāma, pasaulīga, demokrātiska un sociāla republika. Tās konstitūcija paredz varas dalīšana.
Izpildvara pieder gan Francijas prezidents, kopš Fransuā Ollands, gan Francijas premjerministrs, kopš Žans Marks Ero. Prezidents tiek ievēlētas uz 5 gadiem, bet premjerministru amatā ieceļ valsts prezidents. Francijas parlaments ir likumdošanas vara. Tas sastāv no Francijas Nacionālā Asambleja (''Assemblée Nationale'') un Francijas Senāts. Nacionālajā Asamblejā ir 577 deputāti, bet Senātā — 343. Nacionālās Asamblejas deputāji tiek ievēlēti tiešas vēlēšanas, bet Senāta locekļus uz 9 gadiem ievēl vēlētāju kolēģija no Francijas departamentiem.

Bruņotie spēki


Attēls:Gaule96.jpg
Francijas militārie spēki ir sadalīti četrās nozarēs:
# ''Armée de Terre'' (armija)
# ''Marine Nationale'' (flote)
# ''Armée de l'Air'' (gaisa spēki)
# ''Gendarmerie Nationale'' (militārie spēki, kas kalpo kā Nacionālā policija)
Francijai ir aptuveni 359 000 karavīri. Militārajiem izdevumiem 2005. gadā tika tērēti 2,6% no IKP. Tas ir augstākais procents Eiropas Savienība. Francija un Apvienotā Karaliste kopā iztērē aptuveni 40% no ES aizsardzības budžeta. 10% no Francijas aizsardzības budžeta tā iegulda kodolieroči uzturēšanā.

Starptautiskās attiecības


Francija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle. Tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm un tai pieder veto tiesības. Francija ir arī Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) locekle. Francija atrodas galvenās mītnes tādām starptautiskām organizācijām, kā OECD, UNESCO, Interpol un citas.
Francija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. 1960. gadi ar tās palīdzību franči centās iegūt varu pār kontinentālo Eiropa, neļaujot Apvienotā Karaliste iegūt to. Kopš 1990. gadiem Francija ir kļuvusi īpaši draudzīga Vācijai. Tas bija mēģinājums kļūt par ietekmīgāko valsti Eiropas Savienībā. Tā tādēji radīja konkurenci Apvienotajai Karalistei un ierobežoja Austrumeiropas valstu ietekmi. Francija ir arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) locekle. 1990. gadi sākumā Francija tika kritizēta par tās pazemes koloieroču izmēģinājums Franču Polinēzija. 2003. gads. gadā Francija nosūtīja lielu skaitu karavīrus uz Irāka, kur sākās Amerikas Savienotās Valstis uzbrukums irākiešiem. Francijai ir arī palikusi spēcīga politiskā un ekonomiskā ietekme uz tās bijušajām kolonijām Āfrika. Piemēram, tā ir nosūtījusi ekonomisko palīdzību un kareivjus miera uzturēšanai uz Kotdivuāra un Čada.

Demogrāfija


Vairāk nekā 90% Francijas iedzīvotāju ir dzimuši šajā valstī, ir baltādainie un runā franču valodā. Tālā pagātnē Francija atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā un tajā apmetās uz dzīvi dažādas ciltis — ķelti, vestgoti no Itālijas un vikingi. Senie grieķi pirms 2600 gadiem nodibināja tirdzniecības koloniju vietā, kur tagad atrodas lielākā ostas pilsēta Marseļa. Vēlāk liela daļa no Francijas nokļuva Romas impērijas pakļautībā. 18. gadsimts. — 20.gadsimts Francija bija koloniāla lielvalsts. Tai piederēja lielākā daļa Ziemeļāfrikas, Rietumāfrikas, Karību jūras reģions, Dienvidaustrumāzijas, un tai piederēja daudzas salas Klusais okeāns.
Tomēr Francijā dzīvo daudz ieceļotāju no tās bijušajām kolonijām, īpaši no Ziemeļāfrikas. Liels ir iebraucēju skaits arī no Portugāles, Itālijas, Spānijas un Turcijas.
Francijas iedzīvotāju skaits
1900 40,5 milj.
1964 48,1 milj.
1978 53,2 milj.
1987 55,5 milj.
1998 58,5 milj.
2005. gads 60,8 milj.
2008. gads 61,9 milj.

Reliģija


Attēls:NotreDameDeParis.jpg.]]
Francijā reliģijas brīvību garantē tās konstitūcija. 51% iedzīvotāji ir Romas katoļi, 31% ir agnosticisms vai ateisms, 4% - musulmaņi, 3% - protestanti un 1% ir jūdaisms piekritēji. Atlikušie 10% pieder pie citām reliģijām vai arī nemāk pateikt savu piederību.

Valoda


Francijas valsts valoda ir franču valoda. Tā pieder pie romāņu valodas saimes, pie kuras pieder arī spāņu valoda un itāļu valoda. Visā Francijā ir vairāki franču valodas dialekti. no 17. līdz 19. gadsimtam franču valoda bija izplatīta diplomātijas valoda.
Daļa no Francijas iedzīvotājiem runā basku valoda, bretoņu valoda, katalāņu valoda, korsikāņu valoda, vācu valoda, flāmu valoda un oksitāņu valoda.

Lielākās pilsētas

Tautsaimniecība


Francija ir vadošās rūpniecības valstu grupas G8 biedrs. Francija pasaulē ir astotajā vietā pēc saražotā iekšzemes kopprodukts. Francijā un vēl 11 Eiropas valstīs par nacionālo valūtu kļuva eiro.
Francijā ir reģistrēti gandrīz 2,9 miljoni uzņēmumi. Valsts kontrolē ir uzņēmumi, kuri pārvalda dzelzceļš, elektroenerģija, aviācija un telekomunikācijas. Nozīmīga kompānija gan lidmašīna, gan kosmosa kuģis ražošanā ir ''Airbus''. Francija kosmosa kuģus palaiž no sava kosmodroma Franču Gviāna.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejošana


Francijas plašās zemes platības — no kurām puse ir aramzeme, bet ceturtdaļu klāj mežs — dāvā plašas iespējas lauksaimniecība un mežsaimniecība. Valsts daudzveidīgais reljefs un augsne, kā arī atšķirīgās klimatiskā zona tikai palielina šo potenciālu. Nokrišņu daudzums ir salīdzinoši augsts gandrīz visā valstī, tāpēc ūdens apgāde parasti nav problēma. Pietiekami daudz zivis Atlantijas okeāns un Vidusjūra nodrošina valsti ar papildu resursiem.
Lai gan lauksaimniecībā tiek nodarbināti salīdzinoši maz cilvēku (aptuveni 4% no darbaspēks) un veido tikai 3% no iekšzemes kopprodukts, Francija ir vadošā Eiropas valsts lauksaimniecības produktu ražošanā un eksportēšanā. Šajā valstī tiek saražoti aptuveni 20% no visiem Eiropas Savienības lauksaimniecības produktiem. Visvairāk tā eksportē kvieši, mājputni, piena produkts, liellopu gaļa un cūkgaļa. Francijā ir attīstīta arī vīns ražošana. Šajā valstī saražo aptuveni vienu trešdaļu no visa Eiropas Savienībā saražotā vīna daudzuma. Francijas zemnieki 2006. gadā no Eiropas Savienības saņēma 10 miljardus ASV dolārs subsīdijās.

Derīgie izrakteņi un enerģija


Attēls:Golfech NPP cropped.jpg
Francija daudz līdzekļus iegulda kodolenerģija. Tas padara Franciju par mazāko ogļskābā gāze ražotājvalsti starp septiņām rūpniecība visattīstītākajām valstīm pasaulē. Lielāko daļu no elektronerģijas (78%) saražo Francijas 59 atomelektrostacija.

Kultūra


Lielāko daļu no tās vēstures, Francijai ir bijusi nozīmīga loma Eiropas kultūras dzīvē.

Literatūra


Franču literatūra pirmsākumi ir meklējami viduslaiki. Francija šajā laikā bija sadrumstalota, tādēļ katra reģiona autori rakstīja savā stilā un gramatikā.
17. gadsimts nozīmīgākie autori bija Blēzs Paskāls un Renē Dekarts, kuru darbi ietekmēja aristokrātija. Tie iespaidoja arī vēlākos autorus.
Franču literatūras slavas stundas bija 18. gadsimts un 19. gadsimts. 18. gadsimtā ievērojamākie autori bija Voltērs un Žans Žaks Ruso. Vēl slavens kļuva bērnu literatūras rakstnieks Šarls Perro. Viņš ir uzrakstījis tādas pasakas, kā "Pelnrušķīte", "Runcis zābakos", "Sarkangalvīte", "Apburtā princese" un citas.
19. gadsimtā nozīmīgākie rakstnieki bija Viktors Igo, Aleksandrs Dimā un Žils Verns.
Nobela prēmija literatūrā ir ieguvuši 13 franču rakstnieki: Silī Pridoms, Frederiks Mistrāls, Romēns Rolāns (''Romain Rolland''), Anatols Franss (''Anatole France''), Anrī Bergsons, Rožē Martēns di Gārs, Anrē Žids (''André Gide''), Fransuā Moriaks, Albērs Kamī, Sendžonss Pērss (''Saint-John Perse''), Žans Pols Sartrs, Klods Simons (''Claude Simon'') un Žans Marī Gistavs Leklēzio.

Mūzika


Neskatoties uz Luī Kuperēns (''Louis Couperin''), Žans-Filips Ramo (''Jean-Philippe Rameau'') un Žans-Batists Lilī (''Jean-Baptiste Lully'') klasiskā mūzika darbiem, franču mūzika starptautiski kļuva slavena 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Tādi komponisti kā Ektors Berliozs, Kamijs Sensānss, Moriss Ravēls, Klods Debisī un Polija dzimušais Frederiks Šopēns radīja frančiem raksturīgo mūzikas stilu, ko tālāk pilnveidoja 20. gadsimta komponisti, piemēram, Pjērs Bulēzs (''Pierre Boulez''), Darjī Mijo (''Darius Milhaud'') un Eriks Satī. 20. gadsimta beigās daudz eksperimenti tika veikti elektroniskā mūzika un akustiskā mūzika. IRCAM (Eksperimentu un pētījumu institūts mūzikā un akustikā), kas atrodas Parīze, joprojām veic pētījumus un cenšas ieviest dažādus mūzikas jauninājumus.
Mūzikas profesiju apmācība ir palikusi nemainīga. Parīzē atrodas divas konservatorijas, bet pa vienai konservatorijai atrodas Strasbūra, Bordo, Nica un Liona. Parasti labākie talanti no reģionālajām konservatorijām dodas studēt uz Parīzes konservatorija (''Conservatoire de Paris''), kas tiek uzskatīta par labāko valstī. Kopš Otrais pasaules karš tur ir mācījušies vairāki starptautiski izcili diriģents, piemēram, Herberts fon Karajans un Daniels Barenboims (''Daniel Barenboim''), kuri ir atjaunojuši sabiedrības interesi par klasisko mūziku.
Francijā, galvenokārt jauniešu paaudzei, visvairāk interesē populārā mūzika, īpaši Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste produkcija. Pašu franču izpildītās dziesmas galvenokārt ir tā sauktie šansons (''chanson''), romantiskas franču balādes. Slavenākie to izpildītāji ir Žuljeta Greko (''Juliette Gréco''), Edīte Piafa, Šarls Aznavūrs, Žoržs Brasess (''Georges Brassens'') un Beļģijā dzimušais Žaks Brels.

Kino


Franču kino ir ieņēmis nozīmīgu vietu valsts kultūrā vairāk nekā simts gadus. 19. gadsimta beigās kustīgo attēlu tehnoloģiju izgudrotāji brāļi Limjēri (''August & Louis Lumière''), Alise Gī-Blaše (''Alice Guy-Blaché'') un citi kļuva par industrijas pionieriem. 1920. gadi franču filmas kļuvas slavenas ar savu poētiski reālisko sižetu, piemēram, Abels Ganss (''Abel Gance'') filmas. Ne mazāk slavenas kļuva arī Marsels Paņols 1930. un 1940. gados filmētās filmas. Paaudze, kas vēlāk kļuva zināma kā ''Franču jaunais vilnis'' ("Jaunais vilnis", 1950. gadu beigas — 1960. gadi), deva tādus izcilus režisorus kā Žans Liks Godārs un Fransuā Trifo.
Citi starptautiski slaveni franču kinorežisori ir Žans Renuārs (''Jean Renoir''), Žaks Tati (''Jacques Tati''), Žans-Pjērs Melvils (''Jean-Pierre Melville''), Alēns Renē (''Alain Resnais''), Ēriks Romers (''Éric Rohmer''), Robērs Bresons (''Robert Bresson'') un Luī Mals (''Louis Malle'').
Slavenākie franču kinoaktieri ir sākot ar Fernandels (''Fernandel''), Moriss Ševaljē, Arletī (''Arletty'') un beidzot ar Brižita Bardo, Žerārs Depardjē un Katrīna Denēva‎. Katru gadu Kannas notiek viens no prestižākajiem filmu festivāliem pasaulē — Kannu kinofestivāls.

Tūrisms


Francija ir tūrisms visapmeklētākā valsts pasaulē. 2007. gadā to apmeklēja aptuveni 81,9 miljons tūristu. Ja salīdzina ar Spānija un Amerikas Savienotās Valstis, kuras ir nākošās apmeklētākās valstis, tad tās attiecīgi ir apmeklējuši 58,5 miljoni un 51,1 miljoni tūristi. Vienas no visvairāk apmeklētākajām apskates vietām ir Eifeļa tornis un Triumfa arka.
Parīzes metropolē atrodas arī viena no Disnejlenda.

Sports


Attēls:TourDeFrance_2005_07_09.jpg".]]
Populāri sporta veidi ir futbols, regbijs un noteiktos reģionos basketbols un handbols. Francijā ir norisinājās FIFA Pasaules kauss 1938. un FIFA Pasaules kauss 1998, un 2007. gada Pasaules kauss regbijā. "Stade de France", kas atrodas Parīzē, ir lielākais stadions Francijā un tajā norisinājās 1998. gada FIFA Pasaules kausa fināls, un arī 2007. gada Pasaules kausa regbija fināls 2007. gada oktobrī. Francijā arī notiek gadskārtējais "Tour de France", slavenākais velobrauciens pasaulē. Francija ir arī slavena ar savu Lemānas 24 stundu sacīkstes autosports, kas norisinās Sartas departamentā. Daži lielākie tenisa turnīri arī tiek rīkoti Francijā, piemēram, Parīzes Masters un Francijas Atklātais čempionāts tenisā, viens no četriem "Grand Slam" turnīriem.
Francija cieši sadarbojas ar Olimpiskās spēles. Tieši franču aristokrāts barons Pjērs de Kubertēns ierosināja spēļu atjaunošanu 19. gadsimta beigās. Pēc tam, kad Atēnas tika piešķirtas pirmās spēles, pamatojoties vēsturiski uz antīko spēļu izcelsmi Grieķijā, Parīzē norisinājās 1900. gada Vasaras Olimpiskās spēles. Parīze bija arī pirmās mājas Starptautiskā Olimpiskā komiteja pirms tā pārcēlās uz Lozanna. Kopš 1900. gada spēlēm Francijā vēl ir notikušas četras olimpiskās spēles: 1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles atkal notika Parīzē un trīs Ziemas Olimpiskās spēles (1924. gada Ziemas Olimpiskās spēles. gadā Šamonī, 1968. gada Ziemas Olimpiskās spēles. gadā Grenoble un 1992. gada Ziemas Olimpiskās spēles. gadā Albērvila).
Francijas futbola izlase un Francijas regbija izlase ir iesauktas par "Les Bleus" komandu formas tērpu krāsas dēļ, kuri ir Francijas trīskrāsainā karoga krāsās. Futbola izlase ir viena no visveiksmīgākajām pasaulē, it īpaši laikā ap 21. gadsimtu, ar vienu uzvaru FIFA Pasaules kauss 1998. gadā, vienu FIFA Pasaules kausa otro vietu 2006. gadā un diviem Eiropas Čempionāts futbolā Eiropas čempionāts futbolā 1984. un Eiropas čempionāts futbolā 2000. Stiprākā valsts futbola līga ir "Ligue 1". Regbijs arī ir ļoti populārs, īpaši Parīzē un Francijas dienvidrietumos. Regbija izlase ir piedalījusies visās Pasaules kauss regbijā izcīņās un piedalās gadskārtējā Sešu Nāciju čempionāts. Pateicoties Top 14 Francijas regbija izlase ir uzvarējusi sešpadsmit Sešu Nāciju čempionātos, ieskaitot astoņus “Grand Slam” un ir aizkļuvusi līdz pusfinālam un finālam Pasaules kauss regbijā.

Atsauces un piezīmes


Atsauces

Piezīmes

Ārējās saites


Kategorija:Francija
ace:Peurancih
af:Frankryk
als:Frankreich
am:ፈረንሣይ
an:Francia
ang:Francland
ar:فرنسا
arc:ܦܪܢܣܐ
arz:فرنسا
as:ফ্ৰান্স
ast:Francia
ay:Phransiya
az:Fransa
ba:Франция
bar:Frankreich
bat-smg:Prancūzėjė
bcl:Pransya
be:Францыя
be-x-old:Францыя
bg:Франция
bi:Franis
bjn:Parancis
bm:France
bn:ফ্রান্স
bo:ཧྥ་རན་སི།
bpy:ফ্রান্স
br:Bro-C'hall
bs:Francuska
bug:Perancis
ca:França
cbk-zam:Francia
cdo:Huák-guók
ce:Франци
ceb:Pransiya
chy:France
ckb:فەڕەنسا
co:Francia
crh:Frenkistan
cs:Francie
csb:Francëjô
cu:Франкїꙗ
cv:Франци
cy:Ffrainc
da:Frankrig
de:Frankreich
diq:Fransa
dsb:Francojska
dv:ފަރަންސޭސިވިލާތް
dz:ཕརཱནསི་
ee:France
el:Γαλλία
eml:Franza
en:France
eo:Francio
es:Francia
et:Prantsusmaa
eu:Frantzia
ext:Fráncia
fa:فرانسه
ff:Faransi
fi:Ranska
fiu-vro:Prantsusmaa
fo:Frakland
fr:France
frp:France
frr:Frånkrik
fur:France
fy:Frankryk
ga:An Fhrainc
gag:Franțiya
gan:法國
gd:An Fhraing
gl:Francia - France
gn:Hyãsia
got:𐍆𐍂𐌰𐌲𐌺𐌰𐍂𐌴𐌹𐌺𐌹
gu:ફ્રાન્સ
gv:Yn Rank
ha:Faransa
hak:Fap-koet
haw:Palani
he:צרפת
hi:फ़्रान्स
hif:France
hr:Francuska
hsb:Francoska
ht:Frans
hu:Franciaország
hy:Ֆրանսիա
ia:Francia
id:Perancis
ie:Francia
ilo:Pransia
io:Francia
is:Frakkland
it:Francia
ja:フランス
jbo:fasygu'e
jv:Prancis
ka:საფრანგეთი
kaa:Frantsiya
kab:Fransa
kbd:Фрэндж
kg:Fwalansa
kk:Франция
kl:Franskit Nunaat
km:បារាំង
kn:ಫ್ರಾನ್ಸ್
ko:프랑스
koi:Франс
krc:Франция
ksh:Frankreich
ku:Fransa
kv:Франция
kw:Pow Frynk
ky:Франция
la:Francia
lad:Fransia
lb:Frankräich
lez:Франция
li:Frankriek
lij:Fransa
lmo:Frància
ln:Falansia
lo:ປະເທດຝະລັ່ງ
lt:Prancūzija
ltg:Praņceja
mdf:Кранцмастор
mg:Frantsa
mhr:Франций
mi:Wīwī
mk:Франција
ml:ഫ്രാൻസ്
mn:Франц
mr:फ्रान्स
ms:Perancis
mt:Franza
mwl:Fráncia
my:ပြင်သစ်နိုင်ငံ
myv:Франция Мастор
mzn:فرانسه
na:Prant
nah:Francia
nap:Franza
nds:Frankriek
nds-nl:Frankriek
ne:फ्रान्स
nl:Frankrijk
nn:Frankrike
no:Frankrike
nov:Fransia
nrm:France
nso:Fora
nv:Dáághahii Dinéʼiʼ Bikéyah
oc:França
or:ଫ୍ରାନ୍ସ
os:Франц
pa:ਫ਼੍ਰਾਂਸ
pam:Pransiya
pap:Fransia
pcd:Franche
pdc:Frankreich
pfl:Frongraisch
pih:France
pl:Francja
pms:Fransa
pnb:فرانس
pnt:Γαλλία
ps:فرانسه
pt:França
qu:Ransiya
rm:Frantscha
rmy:Franchiya
rn:Francia
ro:Franța
roa-rup:Gallia
roa-tara:Frange
ru:Франция
rue:Франція
rw:Ubufaransa
sa:फ्रांस
sah:Франция
sc:Frantza
scn:Francia
sco:Fraunce
se:Frankriika
sh:Francuska
si:ප්‍රංශය
simple:France
sk:Francúzsko
sl:Francija
sm:Farani
so:Faransiiska
sq:Franca
sr:Француска
srn:Franskondre
ss:IFulansi
st:Fora
stq:Frankriek
su:Perancis
sv:Frankrike
sw:Ufaransa
szl:Francyjo
ta:பிரான்சு
te:ఫ్రాన్స్
tet:Fransa
tg:Фаронса
th:ประเทศฝรั่งเศส
tk:Fransiýa
tl:Pransiya
tpi:Frens
tr:Fransa
tt:Франция
ty:Farāni
udm:Франция
ug:فرانسىيە
uk:Франція
ur:فرانس
uz:Fransiya
vec:Fransa
vep:Francii
vi:Pháp
vls:Vrankryk
vo:Fransän
wa:France
war:Fransya
wo:Faraas
wuu:法国
xal:Пранцсин Орн
xmf:საფრანგეთი
yi:פראנקרייך
yo:Fránsì
za:Fazgoz
zea:Frankriek
zh:法国
zh-classical:法國
zh-min-nan:Hoat-kok
zh-yue:法國
zu:IFulansi

Gads

Gads ir laika mērvienība. To parasti izprot kā laika intervāls, kura laikā Zeme vienu reizi apriņķo ap Saule. Zeme apriņķo ap Sauli 365,2425 diena, kas pēc būtības ir gada ilgums. Mūsdienās visbiežāk tiek lietots kalendārais gads, kurā ir 365 vai 366 dienas (precīzs dienu skaits nav tāpēc, ka Zemes apriņķošanas periods ap Sauli nav vienāds ar veselu dienu skaitu).
Dažkārt gads tiek saistīts arī ar citām planēta, piemēram, Marss (planēta) vienu reizi apriņķo ap Sauli 686,96 dienās, un šis laika intervāls tiek saukts par ''Marsa gadu''.

Kalendārais gads


Mūsdienās kalendārais gads tiek lietots visbiežāk. Kalendārais gads ir laika posms starp divām vienāda nosaukuma diena, piemēram, no 1. janvāra līdz nākošajai dienai, kad atkal ir 1. janvāris. Tā garums ir 365 dienas parastajā jeb īsajā gadā un 366 dienas garais gads. Garais gads ir tad, kad tā nosaukumā esošā skaitļa pēdējie divi cipari dalās ar četri, piemēram, skaitļu 2004, 2008, 2012 pēdējie divi cipari dalās ar četri un tie ir garais gads, bet skaitļu 2014, 2018, 2022 pēdējie divi cipari nedalās ar četri un tie nav garie gadi. Izņēmums ir gadskaitļi, kuri dalās ar 100 bet nedalās ar 400, piemēram, 1900. gads nebija garais, jo nedalās ar četrsimts, bet 2000. gads bija garais gads.
Kalendārais gads sīkāk tiek dalīts 12 mēnesis, kuros vidēji ir apmēram 30 diena.
<div style="-moz-column-count:2; column-count:2;">
Janvāris - 31 diena;
Februāris - parasti 28 dienas, garajā gadā - 29 dienas;
Marts - 31 diena;
Aprīlis - 30 dienas;
Maijs - 31 diena;
Jūnijs - 30 dienas;
Jūlijs - 31 diena;
Augusts - 31 diena;
Septembris - 30 dienas;
Oktobris - 31 diena;
Novembris - 30 dienas;
Decembris - 31 diena.
</div>

Apzīmējumi


Gadam nav universāla laika mērvienības apzīmējuma. Starptautiskā mērvienību sistēma nevienu nepiedāvā. NIST SP811<ref name=SP811>
</ref> un ISO 80000-3:2006<ref>
</ref>
rekomendē simbolu a (no — "gads"). Lai gan "a" ir arī platības mērvienības ārs apzīmējums, konteksts parasti ir pietiekami labi atšķirams.
Mērvienību unificētais kods (''Unified Code for Units of Measure'')<ref></ref> atšķir "a" lietojumus standartos ISO 1000, ISO 2955 un ANSI X3.50 http://aurora.regenstrief.org/~ucum/ucum.html#para-31:
:''ar'' — ārs (platības mērvienībai);
:a<sub>t</sub> = a_t = 365,24219 dienas vidējam tropiskais gads;
:a<sub>j</sub> = a_j = 365,25 dienas vidējam Jūlija gads;
:a<sub>g</sub> = a_g = 365,2425 dienas vidējam Gregora gads;
:a = 1 a<sub>j</sub> gads (vispārējā gadījumā).
Gadu apzīmējumiem izmanto arī SI daudzkārtņus:
ka atbilst vienam tūkstotis (10<sup>3</sup>) gadu.
Ma atbilst vienam miljons (10<sup>6</sup>) gadu. To parasti izmanto tādās zinātnes nozarēs kā ģeoloģija, paleontoloģija, astronomija, lai attēlotu ilgus laika periodus pagatnē un nākotnē. Pagātnes gadiem parasti pieraksta "pirms mūsdienām", sastopams arī apzīmējums ''mya''. Astronomijas lietojumā tiek izmantots Jūlija gads (precīzi 365,25 dienas). Ģeoloģijā un paleontoloģijā gads nav tik precīzs un variē, atkarībā no autora.
Ga atbilst vienam miljards (10<sup>9</sup>) gadu. To izmanto kosmoloģija un ģeoloģijā, lai apzīmēti ārkārtīgi ilgus laika periodus pagātnē. Piemēram, Zemes izveidošanās notikusi aptuveni ''4,57 Ga'' (4,57 miljardu gadu) pirms mūsdienām.
Angļu valodas tekstos sastopami apzīmējumi y, yr (no ''year'') vai ya (''years ago''). Latviešu valoda gada apzīmējumam bieži izmanto saīsinājumu g. vai g.

Atsauces

Skatīt arī


<div style="-moz-column-count:2; column-count:2;">
Akadēmiskais gads
Astronomiskais gads
Fiskālais gads
Jūlija kalendārs
Kalendārais gads
Kalendārs
</div>
Kategorija:Laiks
Kategorija:Laika mērvienības
af:Jaar
als:Jahr
am:አመት
an:Anyo
ang:Gēar
ar:سنة
arc:ܫܢܬܐ (ܙܒܢܐ)
arz:سنه
as:বছৰ
ast:Añu
ay:Mara
az:İl
ba:Йыл
bat-smg:Metā
be:Год
be-x-old:Год
bg:Година
bn:বছর
bo:ལོ་
br:Bloaz
bs:Godina
ca:Any
ceb:Tuig
ch:Såkkan
cs:Rok
csb:Rok
cv:Çулталăк
cy:Blwyddyn
da:År
de:Jahr
el:Έτος
eml:An
en:Year
eo:Jaro
es:Año
et:Aasta
eu:Urte
fa:سال
fi:Vuosi
fiu-vro:Aastak
fr:Année (calendrier)
fur:An
fy:Jier
ga:Bliain
gan:年
gd:Bliadhna
gl:Ano (astronomía)
gn:Ary
got:𐌾𐌴𐍂
gv:Blein
hak:Ngièn
haw:Makahiki
he:שנה
hif:Saal
hr:Godina
ht:Lane
hu:Év
hy:Տարի
ia:Anno
id:Tahun
io:Yaro
is:Ár
it:Anno
iu:ᐅᑭᐅᖅ
ja:年
jbo:nanca
jv:Taun
ka:წელი
kk:Жыл
kn:ವರ್ಷ
ko:년
krc:Джыл
ku:Sal
kw:Bledhen
la:Annus
lad:Año
lb:Joer
lez:Йис
li:Jaor
lo:ປີ
lt:Metai
map-bms:Taun
mhr:Идалык
mi:Tau
mk:Година
ml:വർഷം
mn:Жил
mr:वर्ष
ms:Tahun
myv:Ие
nah:Xihuitl (cāhuitl)
nds:Johr
ne:वर्ष
nl:Jaar
nn:År
no:År
nrm:Aun
nso:Ngwaga
oc:Annada
os:Аз
pa:ਸਾਲ
pl:Rok
pnb:ورہ
ps:کال
pt:Ano
qu:Wata
rmy:Bersh
ro:An
ru:Год
rue:Рік
rw:Umwaka
sah:Сыл
scn:Annu
se:Jahki
sh:Godina
simple:Year
sk:Rok
sl:Leto
sn:Gore
so:Sanad
sq:Viti
sr:Година
srn:Yari
su:Taun
sv:År
sw:Mwaka
szl:Rok
ta:ஆண்டு
te:సంవత్సరము
tg:Сол
th:ปี
tl:Taon
tpi:Yia
tr:Yıl
tt:Ел
uk:Рік
ur:سال
uz:Yil
vec:An
vi:Năm
wa:Anêye
war:Tuig
wo:At
yi:יאר
yo:Ọdún
zea:Jaer
zh:年
zh-min-nan:Nî
zh-yue:年

KG

KG var būt:
Kilograms (kg)
Kirgizstānas ISO 3166-1 kods
.kg — Kirgizstānas augšējā līmeņa domēns
cs:KG
de:KG
el:KG (αποσαφήνιση)
en:KG
eo:Kg (apartigilo)
es:KG
fa:KG
fi:Kg
fr:KG
id:KG
it:KG
ja:KG
ko:KG
lt:KG
nl:KG
no:KG
pl:KG
pt:KG
ro:KG
sv:KG
sw:KG
tr:Kg
uz:Kg

Āzijas vēsture

Āzijas vēsturi var apskatīt kā atsevišķo piekrastes reģionu - Austrumāzijas vēsture, Dienvidāzijas vēsture un Tuvie austrumi vēstures, jo, kaut arī tos savieno Eirāzijas stepe, tā Āzijas kultūras daļēji izolēja vienu no otras.
Piekrastē, Mezopotāmijas (Divupes), Indas un Jang-tze auglīgajās ielejās, arī vispirms veidojās civilizācijas.

Raksti par Āzijas vēsturi


Korejas trīs karaļvalstis
Kategorija:Āzijas vēsture
ar:تاريخ آسيا
bn:এশিয়ার ইতিহাস
ca:Història d'Àsia
cs:Dějiny Asie
cy:Hanes Asia
de:Geschichte Asiens
en:History of Asia
es:Historia de Asia
fi:Aasian historia
fr:Histoire de l'Asie
he:היסטוריה של אסיה
hr:Povijest Azije
ja:東洋史
ko:아시아의 역사
lt:Azijos istorija
nl:Geschiedenis van Azië
no:Asias historie
pl:Historia Azji
pt:História da Ásia
ru:История Азии
simple:History of Asia
sv:Asiens historia
th:ประวัติศาสตร์เอเชีย
vi:Lịch sử châu Á
zh:亚洲史

Korejas trīs karaļvalstis

Attēls:Three Kingdoms of Korea Map.png
Korejas trīs karaļvalstis ir Kogurjo, Pekče un Silla, kas starp 1. gs. p.m.ē un 7. gs m.ē valdīja Korejas pussala. Šajā periodā Korejā eksistēja arī citas karaļvalstis, taču tās nebija tik nozīmīgas.
Šis periods Korejas vēsturē sākās 57. gadā p.m.ē, kad Saro karaļvalsts (vēlāk Silla) pussalas dienvidaustrumos ieguva autonomiju no Hanu dinastijas Ķīnas. Ziemeļos, līdz pat Jalu upei dienvidos, 37. gadā p.m.ē. no Ķīnas neatkarību ieguva Gogurjeo. 18. gadā p.m.ē. divi Gogurjeo prinči pameta Gogurjeo un pussalas dienvidrietumos nodibināja Bekdže.
Kategorija:Korejas vēsture
Kategorija:Bijušās valstis Āzijā
af:Drie koninkryke van Korea
als:Drei Reiche von Korea
ang:Þrēo Coreaniscu Cynerīcu
bg:Три царства (Корея)
ca:Tres regnes de Corea
cs:Tři království Koreje
de:Drei Reiche von Korea
en:Three Kingdoms of Korea
eo:Tri Antikvaj Regnoj de Koreio
es:Tres Reinos de Corea
fa:سه پادشاهی کره
fi:Korean kolme kuningaskuntaa
fr:Trois Royaumes de Corée
fy:Trije keninkriken fan Korea
gl:Tres reinos de Corea
he:שלוש הממלכות של קוריאה
hr:Tri kraljevstva Koreje
id:Tiga Kerajaan Korea
it:Tre regni di Corea
ja:三国時代 (朝鮮半島)
ko:삼국 시대
ks:کورِیاچِ ترٛے رِیاستَن
la:Tria Coreae Regna
lb:Dräi Kinnekräicher vu Korea
lt:Samguk laikotarpis
ms:Tiga Kerajaan Korea
nap:Tre Regni d%27%27a Corea
nl:Drie koninkrijken van Korea
no:Koreas tre kongedømmer
nv:Kolíya Tááʼ Bikéyahą́ą
pl:Trzy Królestwa Korei
pt:Três Reinos da Coreia
ro:Cele trei regate ale Coreei
ru:Три корейских государства
scn:Tri Regni dâ Corea
sh:Tri kraljevstva Koreje
simple:Three Kingdoms of Korea
sk:Tri kráľovstvá (Kórea)
su:Tilu Karajaan Koréa
sv:Koreas tre kungariken
sw:Falme Tatu za Korea
ta:கொரிய முப்பேரரசு
th:ราชอาณาจักรทั้งสามของเกาหลี
tl:Tatlong Kaharian ng Korea
tt:Koreanıñ öç patşalığı
uk:Три корейські держави
vi:Tam Quốc (Triều Tiên)
zh:朝鲜三国时代
zh-yue:三國 (朝鮮)

Veidne:Pamācība


| heading2 = Skatīt arī
| content2 = Vikipēdija:Īsa lietošanas pamācība
}}<noinclude>
Kategorija:Vikipēdijas veidnes
</noinclude>

Vikipēdija:Pamācība


Esi sveicināts Vikipēdijas pamācībā! Vikipēdija ir kopīgi rediģējama Interneta enciklopēdija, kurā tieši tu vari sniegt savu ieguldījumu. Šīs lappuses piedāvā pamatiemaņas un zināšanas, kas ir vajadzīgas, lai palīdzētu mums veidot šo projektu.
Katrā lapā ir atrodami dažādi noderīgi norādījumi par to, kā izmainīt Vikipēdijas saturu, informācija par Vikipēdijas kopienu un Vikipēdijas politikas un tradīciju apraksts.
Ņem vērā, ka šī ir ''pamācība'', nevis regulējoša politikas lapa vai visaptveroša rokasgrāmata. Ja tu meklē plašāku informāciju, visos pamācības rakstos ir atrodamas Vikipēdijas vikisaites uz citām Vikipēdijas lapām. Tajās ir vairāk informācijas par šiem tematiem. Nav nepieciešams to lasīt tūlīt, bet – ja vēlies, tu to vari darīt. Ja vēlies, vari šīs lapas atvērt jaunā logā (vai citā ''cilnē'', ja tavs pārlūks piedāvā šādu iespēju), lai nepazaudētu atvērto pamācības lapu.
Pamācības lapās ir arī norādes uz lapām (t.s. "smilšu kastēm"), kurās varēsi eksperimentēt ar apgūstamajām iemaņām. "Smilšu kastē" drīksti rīkoties pēc sirds patikas - ja kļūdīsies, no tā varēsi mācīties, nesabojājot jau esošo Vikipēdijas materiālu, tāpēc noteikti pamēģini!
Piezīme: Pamācībā pieminēto norāžu atrašanās vieta ir norādīta, pieņemot, ka tu izmanto lapas standarta izkārtojumu. Ja tu esi iegājis Vikipēdijā kā reģistrēts lietotājs un esi mainījis lapas izkārtojumu, norādes var atrasties kaut kur citur.

Kā šeit kaut ko atrast


Latviešu Vikipēdijā pagaidām nav rakstu par visām tēmām, un daudzi raksti ir īsi, tomēr šis tas te ir. Meklēšana darbojas līdzīgi arī angļu un citās Vikipēdijās. Ekrānam kreisajā pusē ir lodziņš "meklēt", tajā ieraksta meklējamo jēdzienu un, ja eksistē raksts ar tieši tādu nosaukumu (vai arī Vikipēdija:Pāradresācija), tad tiks atvērts attiecīgais raksts. Ja raksts ar tādu nosaukumu neeksistē, tad tiks parādīts saraksts ar rakstiem, kas satur meklējamo vārdu. Meklēšanas funkcijai var piekļūt arī Special:search.
Ja ir aptuveni zināms meklējamā raksta nosaukums un negribas lietot meklēšanu, var aplūkot visu rakstu Special:allpages.
Tad, kad ir izdevies (ja ir izdevies) atrast meklējamo rakstu un nākas secināt, ka tas ir pārāk īss, lai iegūtu priekšstatu par tēmu, var apskatīt rakstu par šo pašu tēmu citu valodu Vikipēdijās. Rakstiem kreisajā pusē ir saites ("citās valodās" zem "rīki") uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās, kas var būt garāki un pilnīgāki. Tiesa, lai no tā būtu kāda jēga, ir vajadzīgas attiecīgo svešvalodu zināšanas.
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vikipēdija:Pamācība (Rediģēšana) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
als:Wikipedia:Tutorial
ang:Wikipedia:Tutorial
ar:ويكيبيديا:دروس
as:ৱিকিপিডিয়া:সহায়িকা
ast:Aida:Tutorial
bg:Уикипедия:Наръчник
bn:উইকিপিডিয়া:টিউটোরিয়াল
bs:Wikipedia:Osnovne upute za korištenje
ca:Viquipèdia:Guia bàsica
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری
cs:Wikipedie:Průvodce
cy:Wicipedia:Tiwtorial
de:Wikipedia:Tutorial
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες
en:Wikipedia:Tutorial
es:Ayuda:Tutorial
eu:Laguntza:Tutoriala
fa:ویکی‌پدیا:خودآموز
fr:Aide:Article
gl:Wikipedia:Guía
he:ויקיפדיה:ויקיפדיה צעד אחר צעד
hr:Wikipedija:Uvodni tečaj
hu:Wikipédia:Az első lépések
id:Wikipedia:Tutorial
ja:Wikipedia:ガイドブック
jv:Wikipedia:Tutorial
ka:ვიკიპედია:მასწავლებელი
kk:Уикипедия:Нұсқама
ko:위키백과:길라잡이
ksh:Wikipedia:Eezte Schritte
mk:Википедија:Почетен курс
ms:Wikipedia:Tutorial
mzn:ويکی‌پديا:خـِد آموز
ne:विकिपीडिया:स्वशिक्षा
new:विकिपिडिया:ब्वंकेज्या
nl:Wikipedia:Snelcursus
pl:Wikipedia:Tutorial
pt:Wikipédia:Tutorial
ro:Wikipedia:Ghid
ru:Википедия:Первые шаги
rue:Вікіпедія:Спроваджаня
sco:Wikipedia:Lessons
sh:Wikipedia:Kurs/Tečaj
sk:Wikipédia:Príručka
sl:Wikipedija:Vadnica
sq:Wikipedia:Fillimi
sr:Википедија:Упутства
sv:Wikipedia:Introduktion
sw:Wikipedia:Mwongozo
te:వికీపీడియా:పాఠం
th:วิกิพีเดีย:สอนการใช้งาน
ur:منصوبہ:آموختار
uz:Vikipediya:Dars
vi:Wikipedia:Sách hướng dẫn
zh:Wikipedia:使用指南
zh-yue:Wikipedia:指導

Vikipēdija:Pamācība (Rediģēšana)

Izmainīt šo lapu


Sāksim ar viki pamatfunkciju: izmainīt šo lapu. Ar dažiem izņēmumiem (aizsargātām lapām), katrai viki lapai augšpusē ir redzama saite izmainīt šo lapu. Šī saite tieši to arī ļauj darīt, proti, izmainīt lapu, kuru tu redzi ekrānā. Tādas lapas kā šī, kuru ikviens var izmainīt, sauc par viki.
Pamēģini! Atver jaunā logā šīs lapas ''Vikipēdija: Pamācība (Rediģēšana)/smilšu kaste'' un spied uz saites izmainīt šo lapu. (Brīdinājums: Tā nav šīs lapas saite izmainīt šo lapu.) Tu ieraudzīsi tās lapas izejmateriālu (''source code''). Uzraksti kaut ko saturīgu vai smieklīgu, vari arī rakstīt vienkārši "čau". Tad saglabā to (Saglabāt lapu) un apskaties, ko esi izveidojis. Vairāk informācijas par rediģēšanu var atrast Vikipēdija: Kā rediģēt lapu. Iespējams, tu to gribēsi atvērt jaunā logā, lai turpinātu iepazīties ar šo pamācību.
Kad vien vēlies eksperimentēt, tu to vienmēr vari darīt Vikipēdija: Smilšu kaste. Tas ir visu iespējamo izmēģinājumu poligons.
Es izmēģinu editot wiki.

Maznozīmīgs labojums


Ja esi ielogojies kā reģistrēts lietotājs, vari norādīt, ka tavs ieraksts ir Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums, ieķeksējot šajā ailītē pirms labojumu saglabāšanas. To izmanto, lai citiem norādītu, ka tavas izmaiņas nav mainījušas neko būtisku. Nav nekādu stingru norāžu par šīs iespējas izmantošanu, bet pilnīgi noteikti par mazsvarīgām uzskata pareizrakstības labojumus un nelielas noformējuma izmaiņas, piemēram, atstarpes vai viki saites ievietošanu, tomēr satura izmaiņas gan ir svarīgas. Citiem vārdiem, izskata izmaiņas nav būtiskas, saturs ir. Ja šaubies, neliec ķeksi. Skatīt lapu Vikipēdija:Maznozīmīgs labojums, lai uzzinātu vairāk par šo tēmu.

Uzraudzīt


Ja esi ielogojies kā reģistrēts lietotājs, tad ar to var pievienot lapu uzraugāmo lapu sarakstam (''mani uzraugāmie raksti''). Ja sāc izmainīt tajā sarakstā esošu lapu, tas jau no sākuma ir ieķeksēts. Izveidojot jaunu lapu, šis arī ir ieķeksēts ''pēc noklusējuma''.

Kopsavilkums


Par labu ieradumu uzskata ļoti īsa (~200 simboli) izmaiņu kopsavilkuma pievienošanu ailītē ''Vikipēdija:Kopsavilkums'', pirms izmaiņu saglabāšanas. Šī ailīte ir redzama starp labošanas logu un Saglabāt lapu un Parādīt pirmskatu pogām. Tas var būt ļoti kodolīgs, piemēram, "+en" – citi zinās, ka tu esi ievietojis saiti uz attiecīgā raksta angļu valodas versiju. Šīs ailītes saturs parādās pēdējo izmaiņu lapā un lapas hronoloģijā. Dažos gadījumos, ja tur neko neieraksta, sistēma to aizpilda automātiski:
izveidojot jaunu lapu - "Jauna lapa: ''lapas saturs (sākums, cik ielien)''";
izveidojot pāradresāciju - "Pāradresē uz ''links uz lapa''";
nodzēšot visu lapas saturu - "Nodzēsa lapu";
nodzēšot visu lapas saturu un ievietojot vietā kaut ko citu: Aizvieto lapas saturu ar 'Ievietotais teksts (sākums, cik ielien)'.

Kā rakstīt biogrāfiju


Pastāv daži ieteikumi, ko vēlams ņemt vērā veiksmīga biogrāfijas raksta izveidošanai. Protams, blakus šiem ieteikumiem jāievēro ikvienas Vikipēdijas lapas izveidošanas ieteikumi (piemēram, pievienot iekšējās saites, kategorijas, norādes uz attiecīgo rakstu citās valodās utt.).
1. Aprakstāmās personas vārds sākumā jāraksta latviešu valodā, pie tam priekšroka dodama tai vārda atveidei, kas iegājusies vēsturiski. Ja persona ir maz zināma, vārds atveidojams pēc iespējas to tuvinot izrunai latviešu valodā un tam piešķirot lokāmas galotnes.
2. Iekavās aiz vārda minēšanas pirmoreiz vēlams norādīt attiecīgās personas vārdu oriģinālvalodā. Tas rakstāms kursīvā (''italics''), jo ir svešvalodā.http://s1.gladiatus.lv/game/c.php?uid=56090
3. Norādāmi personas dzimšanas un (ja nepieciešams) nāves dati.
4. Vēlams pirmajā rindkopā dažos teikumos sniegt iepriekšminēto informāciju līdz ar informāciju par to, kāpēc šī persona ir nozīmīga vai populāra.
5. Ja iespējams, vajadzētu ievietot arī aprakstāmās personas attēlu. Tas nav darāms 4. punktā minētajā ievadrindkopā, bet gan personas biogrāfijas sākumā. Šādi jārīkojas, lai lapas apraksts Internetā nesāktos ar attēla adresi.
6. Lapa jāsadala vairākās nodaļās. Noteikti būtu jābūt nodaļai "Biogrāfija", kā arī nodaļai, kas vēstī par šīs personas ieguldījumu (piem., "Literārā darbība", "Atklājumi", "Politiskā darbība" utt.).
7. Ja persona sarakstījusi kādu literatūras darbu un tas tiek pieminēts, jānorāda darba nosaukums latviski (ja darbs tulkots latviski, tad ar attiecīgo nosaukumu) vai oriģinālvalodā (ja darbs nav tulkots latviski un lapas autors šo nosaukumu tulkot neuzņemas). Ja darba nosaukums norādīts latviski, iekavās tas norādāms oriģinālvalodā (tātad rakstāms kursīvā - ''italics''), kā arī minams tā izdošanas gads.
8. Vēlams pievienot ārējās saites, it īpaši tad, ja personas darbi ir brīvā lietošanā un sastopami Internetā (piemēram, literāri darbi, gleznas utt.). Jānorāda, kādā valodā ir lapa, uz kuru ir saite.
<div style="float:left; align:left; margin-top: -1.5em; background-color: #f5faff; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #cee0f2;">Spēlēšanās notiek Vikipēdija:Pamācība (Rediģēšana)/smilšu kaste</div>
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Noformēšana) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div>
<div style="clear:both"></div>
http://s1.gladiatus.lv/game/c.php?uid=56090
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
als:Wikipedia:Tutorial/1
ast:Aida:Tutorial (Edición)
bg:Уикипедия:Наръчник/Редактиране
ca:Viquipèdia:Guia bàsica/Modificar
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری (دەستکاریکردن)
cs:Wikipedie:Průvodce (editování)
cy:Wicipedia:Tiwtorial (Golygu)
de:Wikipedia:Tutorial/3
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Επεξεργασία
en:Wikipedia:Tutorial/Editing
es:Ayuda:Tutorial (edición)
et:Juhend:Õppekäik (Redigeerimine)
fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (ویرایش)
hi:विकिपीडिया:स्वशिक्षा/सम्पादन
hr:Wikipedija:Tečaj (Uređivanje članaka)
it:Aiuto:Tutorial/Modificare
ko:위키백과:길라잡이 (서식)
mk:Википедија:Почетен курс (Уредување)
ms:Wikipedia:Tutorial/Menyunting
nl:Wikipedia:Snelcursus/Bewerken
pl:Wikipedia:Tutorial/1
pt:Ajuda:Tutorial/Edição
ro:Wikipedia:Ghid (Modificare)
sk:Wikipédia:Príručka/Upravovanie
sr:Википедија:Упутства/Уређивање чланака
sv:Wikipedia:Introduktion till redigering
ur:منصوبہ:آموختار(تحریر)
vi:Wikipedia:Sách hướng dẫn/Viết bài
zh:Wikipedia:使用指南/编辑

Kulturoloģija

Kulturoloģija ir humanitāri integratīva zinātne par kultūra kā specifiski cilvēcisku dzīves veidu. Kombinē ekonomikas teorija, socioloģija, filozofija, mākslas vēsture, antropoloģija, literatūras teorija.
Jēdziena rašanās saistāma ar 20 g.s. Pirmais domu par šādas zinātnes nepieciešamību 19. gs. beigās deva Edvards Tailors http://en.wikipedia.org/wiki/Sir_Edward_B._Tylor (ang.). Viņš sniedza definējumu vārdam "''kultūra''". Terminu "''Cultural studies''" angļu valodā ieviesa 1964. g. Anglijas zinātnieki S. Holls un D. Hebdidžs.
Kategorija:Kultūra
Kategorija:Humanitārās zinātnes
de:Cultural studies
en:Cultural studies
es:Estudios culturales
fa:مطالعات فرهنگی
it:Cultural Studies
ja:カルチュラル・スタディーズ
no:Cultural studies
ru:Культурология
sl:Kulturologija
sv:Kulturvetenskap
zh:文化研究

Vikipēdija:Pamācība (Noformēšana)

Wiki noformējums


Vikipēdijas rakstu veidošana mazliet atšķiras no parastas rakstīšanas teksta apstrādes programmā (piemēram, ''Word''). Wiki noformēšanai izmanto vienkāršu kodu, nevis parasto pieeju ''“what you see is what you get”''.
Wiki saprot dažus html marķējumus, bet redaktori visbiežāk izmanto iebūvēto wiki marķēšanas valodu, kas ir izveidota rediģēšanas atvieglošanai.

Trekns teksts un slīpraksts


Visbiežāk izmantotie wiki marķējumi ir trekns (bold) un slīpraksts (''italics''). To īsteno, rakstot vārdu vai frāzi iekš vairākkārtējiem apostrofiem ('):
<tt><nowiki>''slīprakstā''</nowiki></tt> izskatās kā ''slīpraksts''. (2 apostrofi katrā pusē)
<tt><nowiki>trekns </nowiki></tt> izskatās kā trekns. (3 apostrofi katrā pusē)
<tt><nowiki>''trekns slīprakstā''</nowiki></tt> izskatās kā ''trekns slīprakstā''. (2&nbsp;+&nbsp;3&nbsp;=&nbsp;5 apostrofi katrā pusē)
Vikipēdijā ir pieņemts raksta nosaukumu rakstīt treknu, kad to pirmo reizi piemin rakstā. Piemēram, raksts par psiholoģija sākas šādi:
:Psiholoģija tiek lielākoties definēta kā zinātne par uzvedību un kognitīvajiem jeb domāšanas procesiem…
Pārējās reizes pieminot raksta nosaukumu, to raksta normāli, nevis treknu.

HTMLveidīgie tagi


Daudzus no šiem (kā arī iepriekšējā nodaļā aprakstītos teksta formatēšanas simbolus) var ielikt rediģēšanas loga rīku joslu (''toolbar''). Sākumā attiecīgo teksu iezīmē, pēc tam uzspiež attiecīgo pogu. Vikitekstā var lietot arī vairākus HTML (vai XML) ''tagus'':
<nowiki><sub> ... </sub></nowiki> - ''subscript'', parasti lieto indeksiem ķīmiskajās formulās, piem. <nowiki>H<sub>2</sub>O</nowiki> izskatītos kā H<sub>2</sub>O.
<nowiki><sup> ... </sup></nowiki> - ''superscript'', parasti lieto matemātikas vienādojumos, kāpinātājiem, piem. <nowiki>2<sup>8</sup>=256</nowiki> izskatītos kā 2<sup>8</sup>=256.
<nowiki><nowiki> ... </nowiki></nowiki> - neapstrādā sarp šiem tagiem esošo wiki formatējumu, parasti lieto, aprakstos par wiki funkcionalitāti.
<nowiki><s> ...</s></nowiki> vai <nowiki><strike> ... </strike></nowiki> - pārsvītro tekstu, lielākoties lietojams diskusiju lapās. Piem. <nowiki>Šis ir <s>nosvītrots</s> teksts</nowiki> izskatītos kā <s>nosvītrots</s> teksts.
<nowiki><small> ... </small></nowiki> - samazina tekstu (lai iegūtu mazākus burtus). Šo arī lielākoties lieto diskusiju lapās. Piem. <nowiki>Tas ir <small>teksts, kuram kāda daļa ir</small> samazināta.</nowiki> izskatītos kā Tas ir <small>teksts, kuram kāda daļa ir</small> samazināta.
<nowiki></nowiki> - ievieto paslēptu komentāru. Teksts, kas ir ierakstīts starp tagiem lapā neparādās (bet tam joprojām var tikt klāt vikitekstā). Šo dažreiz var lietot lai paslēptu kādu tekstu pirms galīgās ielikšanas lapā. Pārāk plaši, ar šī taga lietošanu, nevajadzētu izvērsties. Piemēru šajam nav iespējams parādīt jo šī taga funkcija ir teksta slēpšana.

Virsraksti un apakšvirsraksti


Virsraksti un apakšvirsraksti atvieglo raksta uzbūves organizēšanu. Ja rakstā ir apspriestas vismaz divas dažādas tēmas, tad rakstu var sadalīt, katrai Vikipēdija:nodaļa piešķirot virsrakstu.
Virsrakstus var izveidot šādi:
<tt><nowiki>== Augstākā līmeņa virsraksts == </nowiki></tt> (2 vienādības zīmes)
<tt><nowiki>=== Apakšvirsraksts === </nowiki></tt> (3 vienādības zīmes)
<tt><nowiki>==== Nākamais līmenis zem apakšvirsraksta ====</nowiki></tt> (4 vienādības zīmes)
Ja rakstam ir vismaz trīs virsraksti, tad automātiski tiks izveidots satura rādītājs. Pamēģini izveidot virsrakstu šīs lapas Vikipēdija:Pamācība (Noformēšana)/smilšu kaste. Tas automātiski tiks pievienots tās lapas satura rādītājam. Kad esi to apguvis, dodamies uz nākamo nodaļu.

Tabulas un attēli


Vikitekstā var ievietot HTML un wiki formāta tabulas. Rakstos var ievietot attēlus un saites uz skaņas un video failiem.

Tabulas


Sākumā bija pieejamas tikai HTML formāta tabulas, taču tagad ieteicams pamatā lietot tikai wiki tabulas. Vienkāršu vikitabulu var izveidot uzspiežot uz priekšpēdējās pogas (labajā pusē) virs rediģēšanas loga. Tas izveido šādu tabulu:
ar šādu vikitekstu:
<pre><nowiki>
</nowiki></pre>
Šūnas (blakus esošās) atdala ar | simbolu. Rindiņas atdala ar |- simbolu. Ja šūnu saturs ir īss, lai uzlabotu pārskatāmību, šūnas var salikt blakus (tas neietekmē attēlotās tabulas izskatu), |<cr><lf> (<cr><lf> ir tas pats ''enter'') aizvietojot ar ||. Šādā veidā iepriekšējās tabulas kods izskatītos apmēram šādi:
<pre><nowiki>
</nowiki></pre>
Lai noteiktu tabulas novietojumu lapā, augšā, aiz ''class="wikitable"'', raksta align="x", kur x var būt left (tabula būs kreisajā pusē), center (tabula būs vidū), right (tabula būs labajā pusē).
Lai virs tabulas uzliktu virsrakstu, lieto ''|+ virsraksta teksts''. Šo ievieto starp tabulas sākumu un pirmajām rindiņām (kas sākas ar !).
Lai kādu šūnu izplestu pa vairākām kolonnām, lieto colspan=x, kur x ir nosedzamo kolonnu skaits. To ievieto pirms attiecīgās šūnas un šūnu atdala ar |.
<pre><nowiki>
</nowiki></pre>
''Sīkāki dati par wiki tabulām ir pieejami :m:help:table (angļu valodā)''

Attēli


''Sīkāk skatīt :en:wikipedia:picture tutorial (angļu valodā)''
Attēlu (ja tas jau ir augšuplādēts vikipēdijā vai vikikrātuvē (''wikimedia commons'')) var ievietot ierakstot <nowiki>Image:Attēla nosaukums.ext</nowiki>
un:
''Image'' vietā, kopš 2006. gada jūlija var lietot ''Attēls'';
''Attēla nosaukums.ext'' ir attēla pilnais faila vārds, ar kādu tas tika augšuplādēts Vikipēdijā vai ''Wikimedia Commons''. (''ext'' šajā gadījumā ir faila paplašinājums un tas attēliem parasti ir jpg, jpeg, gif, png vai svg).
''opcijas'' norāda attēla novietojumu, izmēru un citus parametrus:
|right - attēls būs labajā pusē
|left - attēls būs kreisajā pusē
|''aaa''px (aaa - skaitlis pikseļos) - nosaka attēla platumu, var lietot kopā ar ''left'' un ''right'', parasti lieto lai samazinātu lielus attēlus;
|thumb - samazina attēlu līdz 180 px (vai kā norādīts reģistrētā lietotāja opcijās, reģistrētiem lietotājiem), ierāmē un kopā ar šo, kā pēdējo opciju var norādīt nosaukumu, kas parādīsies zem attēla. Kopā ar šo darbojas ''left'' un ''right'', var arī norādīt attēla izmēru px.
Vikipēdijā nevar ievietot attēlus no citām interneta lapām. Vikipēdijā arī nevar ievietot attēlus, kas atrodas tikai lokālajā datorā (tas gan ir pašsaprotams, bet daži lietotāji tāpat dažreiz mēģina).

Atsauces


Atsauces ievieto, izmantojot <nowiki></nowiki> iezīmes, rakstot, piemēram, <nowiki></nowiki>. Atsauču ievietošanai var izmantot arī :Kategorija:Atsauču veidnes. Visas atsauces ir jānoformē latviešu valodā!
<div style="float:left; align:left; margin-top: -1.5em; background-color: #f5faff; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #cee0f2;">Spēlēšanās notiek Vikipēdija:Pamācība (Noformēšana)/smilšu kaste</div>
<noinclude>
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Vikipēdijas saites) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div></noinclude>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
als:Wikipedia:Tutorial/2
bg:Уикипедия:Наръчник/Форматиране
ca:Viquipèdia:Guia bàsica/Format
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری (شێوەزار)
cs:Wikipedie:Průvodce (formátování)
cy:Wicipedia:Tiwtorial (Fformatio)
de:Wikipedia:Tutorial/4
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Διαμόρφωση κειμένου
en:Wikipedia:Tutorial/Formatting
es:Ayuda:Tutorial (formato)
et:Juhend:Õppekäik (Vormindamine)
fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (قالب‌بندی)
gl:Wikipedia:Guía/Formato
hi:विकिपीडिया:स्वशिक्षा/रूपरंग
hr:Wikipedija:Tečaj (Oblikovanje članaka)
hu:Wikipédia:Az első lépések (formázás)
it:Aiuto:Tutorial/Formattazione
ja:Wikipedia:ガイドブック 執筆する
ka:ვიკიპედია:მასწავლებელი (ფორმატირება)
ko:위키백과:길라잡이 (편집)
ms:Wikipedia:Tutorial/Memformat
nl:Wikipedia:Snelcursus/Opmaken
pt:Ajuda:Tutorial/Formatação
ro:Wikipedia:Ghid (Formatare)
sk:Wikipédia:Príručka/Formátovanie
sr:Википедија:Упутства/Обликовање чланака
sv:Wikipedia:Introduktion till formatering
ur:منصوبہ:آموختار (شکل صورت)
zh:Wikipedia:使用指南/格式

Vikipēdija:Pamācība (Noformēšana)/smilšu kaste

Smilškaste


Anna spēlējās ar Juri cau

Smiltis


Laiks ārā saulains

Kaste


Lietus nelīs

Vikipēdija:Pamācība (Vikipēdijas saites)

Iekšējās saites


Viens no iemesliem, kāpēc Vikipēdija ir tik efektīva un atkarību izraisoša, ir plaši izmantotā rakstu sasaistīšana ar iekšējām saitēm. Šīs viegli izveidojamās saites ļauj lietotājiem ērti piekļūt informācijai, kas ir tieši saistīta ar konkrēto rakstu.

Kad veidot saites


Vieglākais veids, kā apgūt saišu veidošanas principus, ir piemēru pētīšana Vikipēdijas rakstos. Lai izlemtu par saites nepieciešamību, uzdod sev jautājumu: "Ja es lasītu šo rakstu, vai šī saite man būtu noderīga?"

Kā veidot saites


Kad vēlies izveidot saiti (t.s. ''viki saiti'') uz citu Vikipēdijas rakstu, tev attiecīgais vārds vai frāze ir jāieliek dubultās kvadrātiekavās, šādi:
:<tt><nowiki>Raksts X</nowiki></tt>
Piemēram, ja vēlies izveidot saiti uz lapu ''Special:Recentchanges'', tu rakstītu:
:<tt><nowiki>Special:Recentchanges</nowiki></tt>
Jāatceras, ka Vikipēdijā saites tiek izveidoti automātiski, tādēļ, tiklīdz ieliksi kādu vārdu kvadrātiekavās, tas kļūs par saiti, un šī iemesla dēļ ir īpaši jāuzmanās ar vārdiem, kuriem ir vairākas nozīmes.
Ja vēlies, lai saite vestu uz kādu rakstu, bet klikšķināmais vārds ir vajadzīgs locījumā (un latviešu valodā, kā reiz, šādi būs jādara ļoti bieži), vai arī vienkārši vēlies, lai klikšķināmais vārds/frāze būtu kāds cits vārds/frāze, nevis raksta nosaukums, tad alternatīvo tekstu raksti aiz atdalāmās zīmes "|" (parasti tā ir atrodama uz <code>\</code> taustiņa: <code>SHIFT + \</code>.
Piemēram, ja vēlies izveidot saiti uz iepriekšminēto rakstu, bet gribētu, lai tā tekstā parādās citādam tekstam vai arī locījumā, tu rakstītu šādi:
:<tt>Lai apskatītos <nowiki>Special:Recentchanges</nowiki>,...</tt>
:<tt>Lai uzzinātu vairāk informācijas par <nowiki>Raksts X</nowiki>,...</tt>
un tas izskatītos šādi:
:<tt>Lai apskatītos Special:Recentchanges,...</tt>
:<tt>Lai uzzinātu vairāk informācijas par Raksts X,...</tt>
bet saites vestu attiecīgi uz ''Special:Recentchanges'' vai ''Raksts X''.

Galotnes un saites angļu valodas Vikipēdijā


Rakstot vai papildinot rakstus :en:Main Page, šāda locīšana (proti, galotnes pievienošana) ir vienkāršāka – galotnes var rakstīt tieši aiz kvadrātiekavas.
Piemēram, tu rakstītu:
:<tt>Marine mammals such as <nowiki>dolphins</nowiki>....</tt>
:<tt>Intercontinental <nowiki>shipping</nowiki>...</tt>
un gatavajā tekstā tas parādītos šādi:
:Marine mammals such as Dolphin....
:Intercontinental Ship...
Diemžēl latviešu valodā tas lielākoties nedarbojas, tāpēc parasti nākas izmantot mazliet sarežģītāko variantu. Atsevišķiem vārdiem tomēr tas darbojas, un tādā veidā var uzrakstīt īsāk:
:piem., <nowiki>gāze un gāzes, un gāze</nowiki> attiecīgi ir gāze un gāzes un gāzes (pēdējie 2 neatšķiras, taču vikiteksts ir īsāks).

Saišu veidošana datumiem


Var šķist, ka saišu veidošana datumiem ir lieka, bet tas ļauj lietotājam (iestatījumos) izvēlēties, kā attēlot datumus. Datums, kas nav saite, vienmēr tiks attēlots tā, kā uzrakstīts. Bet, ja tā ir saite:
:<tt><nowiki>2004. gada 13. jūnijs</nowiki></tt>
tad Vikipēdija to var attēlot kādā no šādiem veidiem:
:13. jūlijs, 2004. gads
:13.07.2004.
:13.07.04.
atkarībā no katra lietotāja izvēlētajiem iestatījumiem. (Šī izvēle ir pieejama tikai lietotājiem, kuri ir ielogojušies, kā arī tikai tad, ja datums ir uzrakstīts kā saite.)

Kategorijas


Tu vari rakstu ievietot arī kādā kategorijā, lai apkopotu rakstus, kas ietilpst kādā vispārīgākā tēmā. Vienkārši raksti <nowiki>Kategorija:</nowiki>''Kategorijas nosaukums''<nowiki></nowiki>, un ieraksti vēlamo kategoriju starp kolu un iekavām. (Uzmanību, priekšskatījuma režīmā kategorijas ir atrodamas zem rediģēšanas loga – lappuses apakšā!) Šādā pašā veidā kategoriju var pievienot arī pašām kategorijām (tādā pašā veidā rediģējot kategorijas lapu). Lai kaut ko pievienotu kategorijai, ir jārediģē pievienojamais objekts (raksts, veidne, potenciālā apakškategorija).
Kategorijas ir specializētas lapas. Lai arī tajās ir iespējams sarakstīt tādu pašu tekstu kā pamatsatura lapās, parasti tur liek tikai:
īsu kategorijas aprakstu (kāda veida raksti ir tajā kategorijā) (šo bieži vien neieraksta)
saites uz augšējā līmeņa kategorijām (tādā pašā veidā, kā rakstus pievienojot kategorijām)
''interwiki'' (saites uz analogu kategoriju citās valodās)(tāpat kā rakstiem)
Kategorijā ierakstītais teksts parādās augšā. Kategorijas apakškategorijas parādās vidū. Kategorijā esošās lapas parādās apakšā. Kategorijas augšējā līmeņa kategorijas, tāpat kā rakstiem, atrodas pašā apakšā.

Pāradresācijas


Daudzos gadījumos vienu un to pašu lietu var apzīmēt ar dažādiem nosaukumiem. Lai nebūtu jāraksta daudzi vienādi raksti, lieto Vikipēdija:Pāradresācija. Vikipēdijas iekšējās saites uz pāradresāciju rakstiem pāradresē uz attiecīgo rakstu. Piem., rakstam etanols eksistē pāradresācija c2h5oh (šajā gadījumā apraksta ķīmisko formulu). Ja uz rakstu ''etanols'' nokļūst caur pāradresāciju, zem raksta virsraksta, ar maziem burtiem rādās pāradresācijas nosaukums. Pāradresācijas nevar pāradresēt citas pāradresācijas, piem. (pāradresācija1)->(pāradresācija2)-(raksts) apstāsies pie pāradresācija2, un būs redzama saite uz rakstu "raksts".
Pāradresāciju veido rakstā ar attiecīgo (pāradresācijas) nosaukumu ierakstot:
:<nowiki> raksts</nowiki>
un te:
''raksts'' ir raksts uz kuru jāpāradresē;
"REDIRECT" vienmēr ir jābūt ar lielajiem burtiem;
uzspiežot "Parādīt pirmsskatu" parāda tikai saiti uz pāradresējamo rakstu (pirmskata funkcija te labi nestrādā)
<div style="float:left; align:left; margin-top: -1.5em; background-color: #f5faff; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #cee0f2;">Spēlēšanās notiek Vikipēdija:Pamācība (Vikipēdijas saites)/smilšu kaste</div>
<noinclude>
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Saites uz saistītiem projektiem) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div></noinclude>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
als:Wikipedia:Tutorial/3
ang:Wikipedia:Tutorial (Wikipedia links)
ar:ويكيبيديا:دروس (وصلات ويكيبيديا)
bg:Уикипедия:Наръчник/Препратки
ca:Viquipèdia:Guia bàsica/Enllaços
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری (بەستەرەکان لە ویکیپیدیا)
cs:Wikipedie:Průvodce (odkazy)
cy:Wicipedia:Tiwtorial (dolenni Wicipedia)
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Εσωτερικοί σύνδεσμοι
en:Wikipedia:Tutorial/Wikipedia links
es:Ayuda:Tutorial (enlaces internos)
fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (پیوندهای ویکی‌پدیا)
fr:Wikipédia:Liens internes
gl:Wikipedia:Guía/Ligazóns internas
hi:विकिपीडिया:स्वशिक्षा/विकिपीडिया जोड़
hr:Wikipedija:Tečaj (Wikipoveznice)
hu:Wikipédia:Az első lépések (belső hivatkozások)
ja:Wikipedia:チュートリアル リンク
ka:ვიკიპედია:მასწავლებელი (ვიკი-ბმულები)
ko:위키백과:길라잡이 (내부 링크)
lb:Wikipedia:Artikel/Linken
ms:Wikipedia:Tutorial (Pautan)
nl:Wikipedia:Snelcursus (Wikipedia links)
ps:ويکيپېډيا:ځان زده کړه (د ويکيپېډيا تړنې)
pt:Wikipedia:Tutorial/Ligações internas
ro:Wikipedia:Ghid (Legături Wikipedia)
sco:Wikipedia:Lessons (Wikipaedia airtins)
sh:Wikipedia:Kurs/Tečaj (Wikipoveznice)
sk:Wikipédia:Príručka/Odkazy
sl:Wikipedija:Vadnica (Notranje povezave)
so:Wikipedia:Tutorial (Wikipedia links)
sr:Википедија:Упутства/Викивезе
te:వికీపీడియా:పాఠం (వికీపీడియా లింకులు)
th:วิกิพีเดีย:สอนการใช้งาน (วิกิพีเดียลิงก์)
ur:منصوبہ:آموختار (رابطہ سازی)
zh:Wikipedia:使用指南 (维基百科链接)

Veidne:Inuse

}} kāds šobrīd :en:Wikipedia:Edit lock. Lūdzu, nerediģē šo }|sadaļa|sadaļu|
|=rakstu
|Diskusija=diskusiju
|Kategorija=kategoriju
|Kategorijas diskusija=kategorijas diskusiju
|Palīdzība=palīdzības lapu
|Palīdzības diskusija=palīdzības lapas diskusiju
|Portāls=portāla lapu
|Portāla diskusija=portāla diskusiju
|Veidne=veidni
|Veidnes diskusija=veidnes diskusiju
|Lietotājs=lietotāja lapu
|Lietotāja diskusija=lietotāja diskusiju
|Vikipēdija=projekta lapu
|Vikipēdijas diskusija=projekta diskusiju
|Vikiprojekts=vikiprojekta lapu
|Vikiprojekta diskusija=vikiprojekta diskusiju
}}}}, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no Vikipēdija:Rediģēšanas konflikts.'''<br><span style="font-size: 88%">}|Šis paziņojums tika ievietots }.|}} Pēdējo izmaiņu veica (}} (UTC))<br />Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja
|=raksts
|Diskusija=diskusija
|Kategorija=kategorija
|Kategorijas diskusija=kategorijas diskusija
|Palīdzība=palīdzības lapa
|Palīdzības diskusija=palīdzības lapas diskusija
|Portāls=portāla lapa
|Portāla diskusija=portāla diskusija
|Veidne=veidne
|Veidnes diskusija=veidnes diskusija
|Lietotājs=lietotāja lapa
|Lietotāja diskusija=lietotāja diskusija
|Vikipēdija=projekta lapa
|Vikipēdijas diskusija=projekta diskusija
|Vikiprojekts=vikiprojekta lapa
|Vikiprojekta diskusija=vikiprojekta diskusija
}} nav tikusi |action=history}} rediģēts/rediģēta vairāk kā septiņas dienas. Ja Tu esi lietotājs, kurš ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz .</span>
<includeonly>Kategorija:Lapas, ko šobrīd pārstrādā</includeonly>
}}<noinclude>
</noinclude>

Vikipēdija:Pamācība (Saites uz saistītiem projektiem)

Saistītie projekti


Vikipēdija ir paredzēta pilnos teikumos veidotiem rakstiem par tēmām, kuras uzskata par enciklopēdija (kā arī dažām citām tēmām, kuras parasti būtu atrodamas gadagrāmata, u.tml.).
Jebkurš raksts, kurā vienkārši definēts kāds vārds vai īsa frāze, kas iederētos parastā vārdnīca, un kuru nevar paplašināt vai pārveidot par enciklopēdijas stila rakstu, iederas Vikipēdijai radniecīgā projektā – Wiktionary:Main Page. Tā pagaidām nav latviešu valodā, bet arī, piemēram, :wikt:en:Main Page, :wikt:de:Hauptseite, :wikt:ru:%D0%97%D0%B0%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BD%D0%B0%D1%8F_%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%86%D0%B0 u.c. valodu Vikivārdnīcās tu vari pievienot rakstus par latviešu valodas vārdiem (:wikt:en:piemērs), bet, ja vēlies sākt līdzīgu Vikivārdnīcas projektu latviešu valodā, tad dodies uz :wikt:Main page Vikivārdnīcu.
Oriģināldarbs, piemēram, ar autortiesībām neaizsargāta grāmata, kuru tu vēlies darīt pieejamu, iederētos citā Vkipēdijai radniecīgā projektā - Wikisource:Main page, kas arī pagaidām vēl nav latviešu valodā.
Ja vēlies apskatīt pilnu sarakstu ar radniecīgajiem projektiem, skat. Meta-Wiki lapu Meta:Complete list of Wikimedia projects.

Saišu veidošana uz saistītajiem projektiem


Iedomājies, ka kādā rakstā vēlies iekļaut kādu svešvārdu vai jēdzienu, kurš pēc tavām domām nav saprotams plašākai publikai. Tu vari to pārveidot par saiti uz attiecīgo Vikipēdijas rakstu, bet var būt, ka par to tēmu nav nemaz tik daudz ko teikt, lai pietiktu veselam rakstam enciklopēdijā.
Padari to par saiti uz Vikivārdnīcas ierakstu. (Ja Vikivārdnīcā tāda ieraksta vēl nav, pievieno to ar īsu definīciju. Citi palīdzēs to ierakstu paplašināt.)
Lai nebūtu jāraksta pilns URL, tu vari izmantot viki saiti, kas ir ļoti līdzīga parastajai Vikipēdijas saitei, vienīgā atšķirība ir īpašs atslēgas vārds. Piemēram,
:<tt><nowiki>wiktionary:encyclopedia</nowiki></tt>
būs saite uz Vikivārdnīcas šķirkli par vārdu "encyclopedia". Gatavajā tekstā tas parādīsies šādi:
:wiktionary:encyclopedia
tu vari noslēpt "wiktionary:", galā rakstot "|":
:<tt><nowiki>wiktionary:encyclopedia, un rezultāts būs šāds:
:wiktionary:encyclopedia
Protams, vari aiz "|" zīmes pierakstīt alternatīvo tekstu:
:<tt><nowiki>wiktionary:encyclopedia</nowiki></tt>
un tas izskatīsies šādi:
:<tt>wiktionary:encyclopedia</tt>
Saites uz citiem projektiem veido līdzīgi. Vairāk piemērus vari apskatīt angļu valodas Vikipēdijas rakstā :w:Wikipedia:How to link to Wikimedia projects.

Saites uz citu valodu Vikipēdijām


Šo rakstu tu lasi latviešu valodas Vikipēdijā, bet par vienu un to pašu tēmu tu vari lasīt arī ļoti daudzās citās valodās. Piemēram, lai tekstā ievietotas saites uz rakstu angļu valodā par “enciklopēdiju”, raksti šādi:
:<tt><nowiki>:en:encyclopedia</nowiki></tt>
(Pievērs uzmanību, ka pirms valodas saīsinājuma ir kols. Ja kols nebūs pielikts, tad šī saite gatavajā tekstā neparādīsies, bet būs redzams lapas kreisajā malā – tā ir vieta saitēm uz rakstiem citās valodās par to pašu tēmu.)
Tas izskatīsies šādi:
:<tt>:en:encyclopedia</tt>

Meta Wiki


Meta Wiki ir galvenā lapa, kas koordinē pārējo Wikimedia projektu attīstību – :w:Wikipedia:Meta. Saites uz Meta viki lapām ir līdzīgi:
Saite uz Meta būtu šāda:
: <tt><nowiki>meta:Wikimedia News</nowiki></tt>
Saite no Meta uz angļu valodas Vikipēdiju būtu šāda:
: <tt><nowiki>wikipedia:encyclopedia</nowiki><tt>
Savukārt, saite uz Vikipēdiju citā valodā būtu šāda:
: <tt><nowiki>w:lv:enciklopēdija</nowiki></tt>
<div style="float:left; align:left; margin-top: -1.5em; background-color: #f5faff; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #cee0f2;">Spēlēšanās notiek Vikipēdija:Pamācība (Saites uz saistītiem projektiem)/smilšu kaste</div>
<noinclude>
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Ārējās saites) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div></noinclude>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
bg:Уикипедия:Наръчник/Сродни проекти
en:Wikipedia:Tutorial (Related site links)
es:Ayuda:Tutorial (Sitios relacionados)
fa:ویکی‌پدیا:خودآموز (پیوندهای وبگاه‌های مربوطه)
hr:Wikipedija:Tečaj (Wikiprojekti)
ms:Wikipedia:Tutorial (Pautan laman berkaitan)
pt:Wikipedia:Tutorial/Objectos relacionados
sk:Wikipédia:Príručka/Odkazy na podobné stránky
sr:Википедија:Упутства/Википројекти
zh:Wikipedia:使用指南 (相关站点链接)