Astronomija

Attēls:Crab Nebula.jpg attēls, kuru uzņēmis Habla teleskops.]]
Astronomija ( — zvaigzne; ''νόμος'' — likums) ir zinātne par Visums un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņi, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātne, kā, piemēram, ar fizika, ķīmija, meteoroloģija, ģeogrāfija, bioloģija un, protams, ar matemātika. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēces praktiskajām vajadzībām. Cilvēki, kas ir saistīti ar astronomiju, tiek saukti par astronomiem.
Kopš cilvēces sākuma ļaudis vienmēr ir skatījušies debesis, tāpēc astronomiju var uzskatīt par vienu no vecākajām zinātnes nozarēm. Var teikt, ka astronomija kļuva par zinātni tajā brīdī, kad cilvēki pamanīja, ka debess ķermenis kustas pa noteiktām un paredzamām trajektorija. Vēl joprojām arī mūsdienās daži no jaunākajiem zinātnes atklājumiem tiek veikti tieši astronomijā. Astronomija ietver gan vienkāršus Saules un zvaigzne kustību novērojumus pār debesjumu, gan arī komplicētas teorijas, piemēram, par zvaigznes kolapss vai Lielais sprādziens.
Gadsimtiem ilgi astronomi koncentrējās tikai uz debess ķermeņu kustību novērošanu. Viņi bija novērojuši, ka Saule Saules lēkts austrumos, bet Saules riets rietumos. Nakts viņi pie debesīm redzēja mazus gaismas punktus. Lielākā daļa no šiem gaismas punktiem, tas ir, zvaigznes, izskatījās tā, it kā tās visu laiku būtu "piestiprinātas" vienā konkrētā punktā pie debess sfēras, kas savukārt griežas. Cilvēki ievēroja arī to, ka atsevišķi gaismas punkti pārvietojas attiecībā pret šiem "piestiprinātajiem" punktiem. Tos viņi nosauca par planēta, kas no grieķu valodas nozīmē "klejotāji".
Antīkie astronomi uzskatīja, ka debess ķermeņu pozīcijas norāda uz to, kas notiek vai notiks uz Zemes virsmas. Viņi pēc zvaigznēm prognozēja karš, slimības, dzimšana un nāve, laime vai nelaime un tā tālāk. Mūsdienās joprojām cilvēki ar to nodarbojas, un šo jomu sauc par astroloģija. Daudzi zinātnieki uzskata, ka astroloģija ir pseidozinātne, kas nav saistīta ar astronomiju.

Vēsture


Attēls:Stonehenge back wide.jpg, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā senais Mēness un Saules kalendārs.]]
Astronomija ir viena no visvecākajām dabaszinātne. Elementāras zināšanas par astronomiju bija zināmas jau pirms tūkstošiem gadu Babilonija, Senā Ēģipte un Senā Ķīna. Cilvēki šīs zināšanas izmantoja, lai spētu navigācija un skaitīt laiks. Ļoti daudz celtņu drupas norāda uz to, ka cilvēki jau aizvēsture novēroja Saules, Mēness un citu debess ķermeņu kustību. Iespējams ka Stounhendža, kas atrodas Anglija, ir visslavenākā celtne, kas būvēta astronomijas vajadzībām. Tā ir celta laika posmā no 3100. gada līdz 1550. gadam p.m.ē. Daži no Stounhendžas lielajiem akmeņiem ir novietoti tā, lai vasaras saulgrieži parādītu pie horizonta tieši to vietu, kur uzlec Saule. Arī citur gan Eiropa, gan Ēģipte, gan arī Amerika ir atrastas vairāki simti dažādu celtņu, kuras savukārt norāda uz tām vietām, kur noteiktā laika brīdī ir novērojams kāds astronomisks notikums.
Astronomija sāka attīstīties ļoti sen, cilvēkiem novērojot tos debess ķermenis, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci. Daudzām senie laiki civilizācijām bija pietiekamas zināšanas, lai varētu izveidot precīzu kalendārs. Senā Ēģipte priesteri, vienlaicīgi arī astronomi, bija atbildīgi par to, lai laikus paziņotu par Nīlas plūdu sākšanos. Viņi to varēja noteikt tikai pēc zvaigznēm. Maiju civilizācija, kuri dzīvoja mūsdienu Meksikas centrālajā daļā, aptuveni 2000 gadus atpakaļ izveidoja ļoti sarežģītas un komplicētas kalendāru sistēmas. Savukārt Senā Indija svētajos rakstos Rigvēda pieminēti 27 zvaigznājs, kas saistīti ar Saules kustību. Viduslaikos Eiropas astronomijas sasniegumi nebija lieli, taču daudz tika izdarīts austrumos. 10. gadsimts beigās Persija tika uzbūvēta milzīga observatorija. Persijā Omārs Haijams daudzu pētījumu rezultātā izveidoja precīzāku kalendāru.
Astronomija Eiropa uzplauka renesanses laikā. Nikolajs Koperniks izveidoja heliocentrisms. Viņa teoriju pilnveidoja Johanns Keplers un Galileo Galilejs. Galilejs sāka izmantot teleskops. Keplers savukārt pirmais radīja sistēmu, kas pareizi aprakstīja planēta kustību ar Saule centrā (tā sauktie Keplera likumi). Diemžēl viņš savus novērojumus nepamatoja ar kādu teoriju; planētu kustību beidzot izskaidroja Īzaks Ņūtons ar savu gravitācijas likumu un debess mehānika.
2009. gads. gadu Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja par Starptautiskais astronomijas gads.

Uzdevumi


Kopš 19. gadsimts beigām astronomija ir attīstījusies, ietverot astrofizika, tas ir, ietverot arī fizikas un ķīmijas zināšanu pielietojumu, kas palīdz izprast debess ķermenis būtību un fiziskos procesus, kuri nosaka to veidošanos, evolūciju un radioaktīvo starojumu. Turklāt par daudzu pētījums objektiem ir kļuvušas apkārt un starp zvaigzne esošās gāze un putekļi daļiņas. Kodolreakcija pētīšana, kas nodrošina zvaigžņu izstaroto enerģiju, ir pierādījusi dabā sastopamo atomu daudzveidību, un tās izcelšanos var attiecināt uz Visumu, kas pēc dažu minūšu eksistences sastāvēja vienīgi no ūdeņradis, hēlijs un litijs ķīmiskajiem elementiem. Kosmoloģija, kas pēta Visuma evolūciju, attiecas uz lielāka mēroga parādībām. Kosmoloģija ir izveidojusies kā astrofizikas apakšnozare no tīri spekulatīvām darbībām attiecībā pret mūsdienīgu zinātni, kas spēj sniegt pārbaudāmas prognozes.
Astronomijas galvenais uzdevums ir izskaidrot un aprakstīt Visums uzbūvi, bet tai ir arī citi uzdevumi. Piemēram, mūsdienās vēl joprojām astronomijā iegūtās zināšanas izmanto, lai noteiktu precīzu laiks un ģeogrāfiskās koordinātas. Arī mūsu planētu Zeme, kura ir viena no astoņām planētas, kas riņķo ap Saule, nemitīgi ietekmē citi astronomisks objekts, piemēram, Mēness un Saule izraisa uz Zemes paisums un bēgums; Saules starojums ietekmē dažādu procesu norisi Zemes atmosfēra, kā arī dzīvības procesu norisi. Tātad astronomijā arī tiek pētīts, kā citi ķermeņi ietekmē Zemi.
Saules sistēma ietilpst arī planētu dabīgais pavadonis, asteroīds, komētas, starpplanētu putekļi un starpplanētu gāze. Saule ir viena no neskaitāmajām zvaigzne, kas veido Piena Ceļa galaktika jeb Piena Ceļa galaktika. Galaktikas var būt sakārtotas galaktiku kopojumi un galaktiku superkopojumi. Mūsu superkopojuma centrā atrodas Lielais Atraktors — vieta ar ārkārtīgi spēcīgu gravitācija. Lielais Atraktors ir apmēram 250 miljonu gaismas gads attālumā Centaurs (zvaigznājs) virzienā.

Astronomisko attālumu noteikšana


Viens no astronomijas galvenajiem uzdevumiem ir attālumu noteikšana. Bez zināšanām par šādiem attālumiem kosmosā novērojamā objekta lielums var pārvērsties par neko citu, kā tikai par leņķiskais diametrs, un zvaigznes spožums nevarētu pārveidot faktiski izstarotajā jaudā vai starjauda. Astronomisko attālumu mērījumi sākās ar zināšanām par Zemes diametrs, kas nodrošināja pamatus triangulācijai. Pašreiz Saules sistēmas iekšpusē daži attālumi ir nosakāmi precīzāk, izmantojot radaratstarojuma laiku vai Mēness gadījumā pielietojot lāzera attālumu. Ārējās planētas joprojām izmanto triangulāciju. Aiz Saules sistēmas tuvāko zvaigžņu attālumi tiek noteikti, izmantojot triangulāciju un ņemot vērā Zemes orbītas diametru, kas ir bāzes līnija, un pārvietojas zvaigznes paralakse, kas ir izmērītais lielums. Astronomi ir vispārpieņēmuši, ka zvaigžņu attālumi tiek izteikti parseks (pc), kiloparsekos vai mega parsekos (1 pc = 3,086 x 1018 cm vai apmēram 3,26 gaismas gadi). Izmantojot triangulācijas paralaksi, attālumus var izmērīt apmēram uz kiloparseku. No Zemes veiktā mērījuma precizitāti ierobežo atmosfēras ietekme, bet no Hiparko satelīts 1990. gadā veiktajos mērījumos zvaigžņu mērogs palielinājās par 650 parsekiem ar precizitāti līdz apmēram loka sekundes tūkstošdaļai. Attālākām zvaigznēm un galaktikām jāizmanto netiešāki mērījumi.
Galaktikas attālumu noteikšanā turpmāk tiek izklāstītas divas vispārīgas metodes. Pirmajā metodē par atskaites standartu izmanto skaidri identificējamu zvaigznes tipu tāpēc, ka ir labi nosakāma tās starjauda. Šādā gadījumā nepieciešams novērot tādas zvaigznes, kuras ir pietiekami tuvu Zemei un kuru attālumi un starjauda ir droši izmērāmi. Šādu zvaigzni sauc par "standarta svece". Piemērs ir cefeīdas, kuras spožuma patiesais ceļš periodiski mainās, un dažu supernova tipu sprādzieni, kuriem ir milzīgs spožums un gredzens, ko var saredzēt īpaši lielos attālumos. Vienreiz kalibrējot šādu tuvāko standarta sveču starjaudu, var aprēķināt attālumu tālākajām standarta svecēm, izmantojot to kalibrēto starjaudu un faktiski izmērīto intensitāti. Formulā I = L/4πd² izmērītā intensitāte I ir saistīta ar starjaudu L un attālumu d. Standarta sveci var noteikt, izmantojot tās spektrs vai spožuma pastāvīgo izmaiņu paraugu. Iespējams jāveic korekcijas, jo lielos attālumos gāze un putekļi absorbē zvaigžņu gaismu. Šī metode ir attālumu mērījumu pamatā līdz tuvākajām galaktikām.
Otrajā galaktikas attālumu mērīšanas metodē jāizmanto novērojums, kādos galaktikas attālumi parasti korelē ar ātrumiem, kādos šādas galaktikas attālinās no Zemes (kā noteikts pēc Doplera efekts — to izstarotās gaismas viļņu garumos). Minētā korelācija ir izteikta Habla likums: ātrums = H x attālums, kur H nozīmē Habla konstante, kas ir nosakāma pēc novērojumiem ātrumos, kādos attālinās galaktikas. Ir plaši izplatīta vienošanās, ka H atrodas starp 70 un 76 kilometriem sekundē uz megaparseku (km/sek./Mpc), pie tam vadošās pētījumu grupas piedāvā novērtēt to, kas ir apmēram 71 km/sek./Mpc vispārējā vērtība. H tiek izmantots, lai noteiktu attālumus tālākajām galaktikām, kurās nav konstatētas standarta sveces.

Nozares


Attēls:USA.NM.VeryLargeArray.02.jpg ir viens no mūsdienu astronomu instrumentiem.]]
Pēc pētījumu objektiem un metodēm izšķir vairākas astronomijas nozares — astrometrija, debess mehānika, astrofizika (galvenā astronomijas nozare), kosmogonija, kosmoloģija utt.

Galvenās nozares

Pārējās nozares

Tehniskie paņēmieni


Neatkarīgi no vērā ņemamajām priekšrocībām astronomija joprojām ir lielu ierobežojumu iespaidā, jo kopš tās pirmsākumiem astronomija ir vairāk saistīta ar novērojums nekā ar pētniecība. Gandrīz visi mērījums jāveic lielos attālumos no to interesējošiem objektiem, pie tam to lielumus, piemēram, temperatūra, spiediens vai ķīmiskais sastāvs nav iespējams kontrolēt. Minētajā ierobežojumā ir daži izņēmumi, proti, meteorīts, no Mēness atvestie ieži un augsnes paraugi, paraugi no komēta putekļiem, kuri tiek paņemti no robottehnikas kosmosa kuģis, kā arī stratosfēra vai virs stratosfēras savāktās starpplanētu putekļu daļiņas. Tās var izpētīt, pielietojot laboratorijas metodes, kas vajadzīgs, lai sniegtu informāciju, kuru citā veidā iegūt nav iespējams. Nākotnē kosmosa misijās var iegūt virsmas materiālus no Mēness, asteroīds vai citiem objektiem, bet citā ziņā astronomijā daudzi novērojumi ir saistīti vienīgi ar novērojumiem no Zemes, pieaugot novērojumiem no orbītā riņķojošajiem mākslīgais pavadonis un liela attāluma starpplanētu zonde, kā arī tie tiek papildināti ar teoriju.

Teleskopi


Loģiski, ka astronomijas pirmsākumos visa informācija par Visums tika iegūta redzamā gaisma spektrā. 1609. gadā Galileo Galilejs izgudroja pirmo teleskops, kura galvenās sastāvdaļas bija lēcas un spogulis. Tā rezultātā tika iegūts palielināts konkrēta debesjuma vietas attēls. Galilejs ar teleskopa palīdzību atklāja Mēness krāterus, Jupiters (planēta) pavadoņus, Saturns gredzenus, Venēra (planēta) fāzes, Saules plankumus un tūkstošiem iepriekš neredzētas zvaigznes.
20. gadsimts tika atklāts, ka debess ķermeņi izstaro starojumu arī citā elektromagnētiskajā diapazonā. Līdz ar to tika izveidoti radioteleskops un citas iekārtas, kas uztvēra gan infrasarkanais starojums, gan ultravioletais starojums starojumu.

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites


http://www.liis.lv/astron/ LIIS projekts "Astronomija tīklā"

Literatūra


B. Voroncovs-Veļjaminovs "Astronomija vidusskolām" — 2. izd. — R.: Zvaigzne, 1981. — 160 lpp
J. Žagars, I. Vilks. "Astronomija augstskolām".— R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2005.
Kategorija:Astronomija
Kategorija:Astrofizika
af:Sterrekunde
als:Astronomie
am:ሥነ ፈለክ
an:Astronomía
ang:Tungolcræft
ar:علم الفلك
arc:ܡܡܠܠܘܬ ܟܘܟܒܐ
arz:فلك
ast:Astronomía
av:Астрономия
ay:Alaxpacha yänakata
az:Astronomiya
ba:Астрономия
bar:Astronomie
bat-smg:Astruonuomėjė
be:Астраномія
be-x-old:Астраномія
bg:Астрономия
bm:Dolokalan
bn:জ্যোতির্বিজ্ঞান
br:Steredoniezh
bs:Astronomija
ca:Astronomia
ceb:Astronomiya
ckb:گەردوونناسی
co:Astronomia
cs:Astronomie
csb:Astronomijô
cv:Астрономи
cy:Seryddiaeth
da:Astronomi
de:Astronomie
diq:Asmênşınasiye
dsb:Astronomija
dv:ފަލަކީ އިލްމު
el:Αστρονομία
eml:Astronomî
en:Astronomy
eo:Astronomio
es:Astronomía
et:Astronoomia
eu:Astronomia
ext:Astronomia
fa:اخترشناسی
fi:Tähtitiede
fiu-vro:Tähetiidüs
fo:Stjørnufrøði
fr:Astronomie
frp:Astronomia
frr:Stäärkunde
fur:Astronomie
fy:Stjerrekunde
ga:Réalteolaíocht
gan:天文學
gd:Reul-eòlas
gl:Astronomía
gn:Mbyjakuaa
gu:ખગોળશાસ્ત્ર
gv:Rollageydys
hak:Thiên-vùn-ho̍k
haw:Kilo hōkū
he:אסטרונומיה
hi:खगोल शास्त्र
hif:Taara vigyan
hr:Astronomija
ht:Astwonomi
hu:Csillagászat
hy:Աստղագիտություն
ia:Astronomia
id:Astronomi
ie:Astronomie
ilo:Astronomia
io:Astronomio
is:Stjörnufræði
it:Astronomia
iu:ᓯᓚᓯᐅᕐᓂᖅ
ja:天文学
jbo:kesyske
jv:Astronomi
ka:ასტრონომია
kk:Астрономия
kl:Ulloriarsiorneq
kn:ಖಗೋಳಶಾಸ್ತ್ರ
ko:천문학
krc:Астрономия
ku:Stêrnasî
kw:Astronymyl
ky:Астрономия
la:Astronomia
lad:Astronomiya
lb:Astronomie
lbe:ЦIурттал элму
lez:Астрономия
li:Starekunde
lmo:Astronomia
ln:Mambí ma nzɔ́tɔ
lo:ດາຣາສາດ
lt:Astronomija
map-bms:Astronomi
mg:Hainkintana
mk:Астрономија
ml:ജ്യോതിഃശാസ്ത്രം
mn:Одон орон
mr:खगोलशास्त्र
ms:Astronomi
mt:Astronomija
mwl:Astronomie
my:နက္ခတ္တဗေဒ
nah:Ilhuicamatiliztli
nap:Astronumia
nds:Astronomie
nds-nl:Steernskunde
ne:ज्योतिष
new:खगोलशास्त्र
nl:Astronomie
nn:Astronomi
no:Astronomi
nov:Astronomia
nrm:Astrononmie
nso:Thutanaledi
oc:Astronomia
pa:ਤਾਰਾ ਵਿਗਿਆਨ
pam:Astronomia
pcd:Astrononmie
pl:Astronomia
pnb:فلکیات
ps:ستورپوهنه
pt:Astronomia
qu:Quyllur yachay
rm:Astronomia
rmy:Chexanipen
ro:Astronomie
ru:Астрономия
rue:Астрономія
sa:ज्योतिश्शास्त्रम्
sah:Астрономия
sc:Astronomia
scn:Astronumìa
sco:Astronomy
sg:Sêndâtongo
sh:Astronomija
si:තාරකා විද්‍යාව
simple:Astronomy
sk:Astronómia
sl:Astronomija
sm:Astronomy
sn:Zvechadenga
so:Xiddigis
sq:Astronomia
sr:Астрономија
stq:Stiernkunde af Astronomie
su:Astronomi
sv:Astronomi
sw:Astronomia
szl:Astrůnůmijo
ta:வானியல்
te:ఖగోళ శాస్త్రము
tet:Astronomia
tg:Астрономия
th:ดาราศาสตร์
ti:አስትሮኖሚ
tk:Astronomiýa
tl:Astronomiya
tpi:Estronomi
tr:Astronomi
tt:Астрономия
ug:ئاسترونومىيە
uk:Астрономія
ur:فلکیات
uz:Astronomiya
vec:Astronomia
vi:Thiên văn học
vls:Astronomie
vo:Stelav
wa:Astronomeye
war:Astronomiya
wo:Saytubiddiw
xh:IAstronomi
xmf:ასტრონომია
yi:אסטראנאמיע
yo:Ìtòràwọ̀
zea:Staerrekunde
zh:天文學
zh-min-nan:Thian-bûn-ha̍k
zh-yue:天文

Arheoloģija

Attēls:Freilegung eines Hauses in Pompeji.jpg 19. gadsimta beigās]]
Arheoloģija (, ''arkhaīos'' — ‘sens’; ''-λογία'', ''-logiā'' — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kurā pēta vēsture, izmantojot lietiskos vēstures avoti — arheoloģiskie pieminekļi (senlietas, senās celtnes, apbedījumi un tā tālāk). Šīs liecības parasti iegūst arheoloģiskie izrakumi, un tie palīdz izpētīt laikmetus, par kuriem nav rakstītu ziņu. Kaut gan pirmie arheoloģiskie izrakumi izdarīti tālā senatnē (6. gadsimts p.m.ē.), par zinātni arheoloģija izveidojās tikai 18. gadsimts beigās un 19. gadsimts sākumā.
Par lielāko daļu cilvēces vēstures nav nekādu rakstisku liecību — rakstība parādījās tikai pirms 5000 gadiem, turklāt tikai atsevišķām civilizācija. Šīs civilizācijas, protams, šobrīd ir vispazīstamākās — vēsturnieki tās ir varējuši pētīt jau ilgu laiku. Bet arī par vietām, no kurām saglabājušās rakstiskas liecības, zināms maz — bieži tās apraksta tikai valdnieku un augstāko šķiru situāciju un viedokli.
Tā kā arheoloģija ir plaša zinātne, tad to mēdz sīkāk iedalīt vai nu pēc perioda, piemēram, aizvēstures vai jaunie laiki arheoloģijā, vai nu pēc ģeogrāfiskās vietas, piemēram, klasiskā arheoloģija vai Mezopotāmijas arheoloģija. Dažreiz arheoloģijas apakšnozares ir praktiski neatkarīgas nozares, piemēram, zemūdens arheoloģija, kurā pēta kuģu vraks vai citas ūdenī atstātas cilvēces darbības pēdas, un arheologiem ir jābūt prasmīgiem ūdenslīdējs. Arheoloģiju dažreiz jauc ar paleontoloģija, kur pēta aizvēsturiskos augi un dzīvnieki nevis cilvēkus un to priekštečus.

Arheoloģiskie izrakumi


Arheoloģiskajos izrakumos arheologi vāc liecības par cilvēku pagātni. Arheoloģisko izrakumu veikšanas vieta tiek noteikta veicot vecu karte, attēls un dokuments analīzi, kā arī uzņemot aerofotogrāfija. Pirmie veicamie darbi izrakumu vietā ir rūpīga zemes virskārtas noņemšana, izmantojot nelielus darbarīkus, lai priekšlaicīgi nesabojāt iespējamos atradumus. Rakšana izrakumu vietā beidzās tikai tad, kad ir sasniegts zemes slānis, kurā nevar novērot cilvēka darbības pēdas.

Atsauces


Kategorija:Arheoloģija
af:Argeologie
als:Archäologie
am:ሥነ ቅርስ
an:Arqueolochía
ar:علم الآثار
ast:Arqueoloxía
az:Arxeologiya
bar:Archäologie
bat-smg:Arkeuoluogėjė
be:Археалогія
be-x-old:Археалёгія
bg:Археология
bn:প্রত্নতত্ত্ব
br:Arkeologiezh
bs:Arheologija
ca:Arqueologia
ceb:Arkeyolohiya
co:Archiulugia
cs:Archeologie
csb:Archeòlogijô
cy:Archaeoleg
da:Arkæologi
de:Archäologie
el:Αρχαιολογία
eml:Archeologî
en:Archaeology
eo:Arkeologio
es:Arqueología
et:Arheoloogia
eu:Arkeologia
ext:Arqueologia
fa:باستان‌شناسی
fi:Arkeologia
fiu-vro:Arkeoloogia
fr:Archéologie
fur:Archeologjie
fy:Argeology
ga:Seandálaíocht
gd:Àrsaidheachd
gl:Arqueoloxía
gv:Shenndaaleeaght
hak:Kháu-kú-ho̍k
he:ארכאולוגיה
hi:पुरातत्त्वशास्त्र
hr:Arheologija
ht:Akeyoloji
hu:Régészet
hy:Հնագիտություն
ia:Archeologia
id:Arkeologi
ie:Archeologia
io:Arkeologio
is:Fornleifafræði
it:Archeologia
ja:考古学
jv:Arkéologi
ka:არქეოლოგია
kk:Археология
kl:Ittarnisarsiorneq
kn:ಪುರಾತತ್ತ್ವ ಶಾಸ್ತ್ರ
ko:고고학
ku:Arkeolojî
ky:Археология
la:Archaeologia
lad:Arkeolojiya
lb:Archeologie
li:Archeologie
lij:Archeòlogia
lo:ບູຮານວິທະຍາ
lt:Archeologija
mk:Археологија
ml:പുരാവസ്തുശാസ്ത്രം
mr:पुरातत्त्वशास्त्र
ms:Arkeologi
mwl:Arqueologie
my:ရှေးဟောင်းသုတေသနပညာ
nap:Archeologgia
nds:Archäologie
nds-nl:Ooldheaidkeunde
ne:पुरातत्त्वशास्त्र
nl:Archeologie
nn:Arkeologi
no:Arkeologi
nrm:Archéologie
oc:Arqueologia
pl:Archeologia
ps:لرغونپوهنه
pt:Arqueologia
ro:Arheologie
ru:Археология
rue:Археолоґія
sa:पुरातत्त्व
sah:Археология
sc:Archeologia
scn:Archioluggìa
sco:Airchaeology
sh:Arheologija
si:පුරා විද්‍යාව
simple:Archaeology
sk:Archeológia
sl:Arheologija
sq:Arkeologjia
sr:Археологија
su:Arkéologi
sv:Arkeologi
sw:Akiolojia
ta:தொல்பொருளியல்
te:పురావస్తు శాస్త్రం
tet:Akarolojia
th:โบราณคดี
tk:Arheologiýa
tl:Arkeolohiya
tpi:Akiolosi
tr:Arkeoloji
uk:Археологія
ur:علم الآثار
uz:Arxeologiya
vec:Archiołogia
vi:Khảo cổ học
vo:Vönotav
wa:Arkeyolodjeye
war:Arkeyolohiya
yi:ארכעאלאגיע
yo:Ọ̀rọ̀ayéijọ́un
zh:考古学
zh-yue:考古

Arhitektūra

Attēls:Parthenon.JPG — sengrieķu arhitektūras paraugs]]
Arhitektūra (, no , ''archi-'' — ‘galvenais’, , ''tektōn'' — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtne un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi.
Arhitektūra ietver gan materiālās kultūras, gan mākslas vērtības. Arhitektūrai raksturīgās kvalitātes — funkcionālā, konstruktīvā, mākslinieciskā (lietderība, izturība, skaistums) — atrodas dialektiskā mijiedarbībā, noteiktā vēstures periodā veidojot arhitektūras stilu. Arhitektūrai attīstoties, notiek tās specializācija šādas nozarēs: civilā arhitektūra (dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, to kompleksi), pilsētbūvniecība, ainavu arhitektūra, interjera arhitektūra, memoriālā arhitektūra un vēsturiskās apbūves restaurācija.
Arhitektūras objektus iedala pēc to stilistiskajām iezīmēm, sociālā pasūtījuma un funkcijas (tautas būvmāksla, sakrālā arhitektūra un laicīgā arhitektūra). Arhitektūras galvenie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir telpas organizācija un arhitektonika, mākslu sintēze un specifiski kompozīcijas paņēmieni (proporcijas, mērogs, ritms, apjoms un citi).

Arhitektūras nozares


Pilsētbūvniecība
Ainavu arhitektūra
Sakrālā arhitektūra
Civilā arhitektūra
Interjera arhitektūra
Memoriālā arhitektūra
Vēsturiskās apbūves restaurācija

Arhitektūras vēsture Latvijā


Liecības ar arhitektūras attīstības sākumiem Latvija meklējamas arheoloģija materiālos un literatūras avotos. No vissenākajiem celtniecības pieminekļiem minami pilskalni, kuru silueti, skaitā vairāki simti, vēl tagad saskatāmi Latvijas ainavā. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnu teritorijā ļauj raksturot tā laika ēku tipus un celtniecības paņēmienus. No literatūras avotiem par Latvijas seno celtniecību var uzzināt Īslandes vikinga Egils Skalagrimesons sāgā (10. gadsimts). Arheoloģiskie materiāli rāda, ka jau no 10. līdz 12. gadsimtam senlatviešu tautām bijusi liela pieredze un iemaņas koka celtniecības tehnikā.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.arounder.eu Tolomeus - Art around you Arhitektūras panorāmas
http://architect.architecture.sk/ Famous architects Ievērojami arhitekti (XX gadsimts) - angliski
Kategorija:Arhitektūra
af:Argitektuur
als:Architektur
an:Arquitectura
ar:عمارة
arz:عماره
ast:Arquiteutura
az:Memarlıq
bar:Architektur
bat-smg:Arkėtektūra
be:Архітэктура
be-x-old:Архітэктура
bg:Архитектура
bn:স্থাপত্য
bo:ཁང་རྩིག་བཟོ་རིག
br:Arkitektouriezh
bs:Arhitektura
ca:Arquitectura
ceb:Arkitektura
ckb:تەلارسازی
co:Architittura
cs:Architektura
csb:Architektura
cv:Архитектура
cy:Pensaernïaeth
da:Arkitektur
de:Architektur
el:Αρχιτεκτονική
en:Architecture
eo:Arkitekturo
es:Arquitectura
et:Arhitektuur
eu:Arkitektura
ext:Arquitetura
fa:معماری
fi:Arkkitehtuuri
fiu-vro:Ehitüskunst
fr:Architecture
frr:Arkitäktuur
fur:Architeture
fy:Boukeunst
ga:Ailtireacht
gan:建築學
gd:Ailtireachd
gl:Arquitectura
gn:Jogapokuaa
gv:Ard-obbrinys
he:אדריכלות
hi:वास्तुशास्त्र
hif:Architecture
hr:Arhitektura
ht:Achitekti
hu:Építészet
hy:Ճարտարապետություն
ia:Architectura
id:Arsitektur
ie:Architectura
io:Arkitekturo
is:Byggingarlist
it:Architettura
iu:ᐃᒡᓗᕐᔪᐊᑦ ᐋᖅᑭᒃᓯᒪᓂᖏᑦ
ja:建築
jv:Arsitèktur
ka:არქიტექტურა
kk:Сәулет өнері
kl:Ilusilersugaaneq
ko:건축
ks:فَنہِ تعمیٖرات
ky:Архитектура
la:Architectura
lad:Arkitektura
lb:Architektur
li:Architectuur
lmo:Architetüra
lo:ສະຖາປັດຕະຍະກຳ
lt:Architektūra
mdf:Аркитектурсь
mg:Maritrano
mk:Архитектура
ml:വാസ്തുവിദ്യ
mn:Архитектур
mr:वास्तुशास्त्र
ms:Seni bina
mwl:Arquitetura
my:ဗိသုကာပညာ
nah:Calmanaliztli
nap:Architettura
nds-nl:Architektuur
nl:Architectuur
nn:Arkitektur
no:Arkitektur
nov:Arkitekture
nrm:Architectuthe
oc:Arquitectura
os:Архитектурæ
pap:Arkitectura
pih:Aarkitekchur
pl:Architektura
pnb:آرکیٹکچر
pt:Arquitetura
qu:Sumaq wasichay kamay
ro:Arhitectură
ru:Архитектура
rue:Архітектура
sa:वास्तुशास्त्रम्
sah:Архитектура
scn:Architittura
sco:Airchitectur
sh:Arhitektura
si:ගෘහ නිර්මාණ ශිල්පය
simple:Architecture
sk:Architektúra
sl:Arhitektura
sq:Arkitektura
sr:Архитектура
stq:Baukunst
su:Arsitéktur
sv:Arkitektur
sw:Ujenzi
ta:கட்டிடக்கலை
te:భవన నిర్మాణ శాస్త్రం
tg:Меъморӣ
th:สถาปัตยกรรม
tl:Arkitektura
tr:Mimarlık
tt:Архитектура
uk:Архітектура
ur:معماری
vec:Architetura
vi:Kiến trúc
war:Arkitektura
xmf:არქიტექტურა
yi:ארכיטעקטור
zea:Architectuur
zh:建筑
zh-min-nan:Kiàn-tio̍k
zh-yue:建築學

Aprakstošā statistika

Aprakstošā statistika ir statistikas apakšnozare. Tas ir dati kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēkam uztverei un tālākai analīzei.
Aprakstošās statistikas īpatnība ir tā, ka iegūtie rezultāti tiek aprakstīti no teorijas viedokļa, t.i., netiek veikti salīdzinoši aprēķini vairākās izlasēs. Aprakstošās statistikas ietvaros iespējams noteikt rezultātu atbilstību Normālsadalījums ar Ekscesa koeficients un Asimetrijas koeficients koficientu, aprēķināt izlases aritmētisko vidējo un citus Centrālās tendences rādītāji, izveidot biežumu sadalījumus, grafiski attēlot rezultātus, kā arī noteikt variācijas rādītājus (variācijas amplitūdu, dispersiju un standartnovirzi).

Skatīt arī


Statistika
Kategorija:Statistika
ar:إحصاء وصفي
ca:Estadística descriptiva
de:Deskriptive Statistik
en:Descriptive statistics
es:Estadística descriptiva
eu:Estatistika deskribatzaile
fa:آمار توصیفی
fr:Statistique descriptive
he:סטטיסטיקה תאורית
id:Statistika deskriptif
it:Statistica descrittiva
ja:要約統計量
jv:Statistika dhèskriptif
ko:기술 통계학
lb:Deskriptiv Statistik
no:Deskriptiv statistikk
pl:Statystyka opisowa
pt:Estatística descritiva
ru:Описательная статистика
simple:Descriptive statistics
sr:Дескриптивна студија
su:Statistik deskriptif
th:สถิติพรรณนา
tr:Betimsel istatistik
vi:Thống kê mô tả
yi:באשרייבנדיקע סטאטיסטיק
zh:描述统计学

Asimetrijas koeficients

Asimetrijas koeficients (''skewness'') ir statistisks rādītājs, ar kura palīdzību var noteikt to, cik lielā mērā Normalsadalijums zvanveida grafiks ir simetrisks attiecībā pret centrālo asi. Ja "zvana" labais zars ir izstiepts, bet kreisais aprauts (vairāk rezultātu ir ar zemākām vērtībām), tad saka, ka ''sadalījumam ir pozitīva asimetrija'', bet, ja "zvana" kreisais zars ir izstiepts, bet labais aprauts, tad - ''sadalījumam ir negatīva asimetrija''. Ja asimetrijas koeficients tuvojas nullei (aptuveni robežās ±1 - atkarībā no izlases apjoma), tad var runāt par atbilstību normālsadalījumam.

Skatīt arī:


Ekscesa koeficients
Kategorija:Statistika
ca:Asimetria (estadística)
cs:Koeficient šikmosti
de:Schiefe (Statistik)
en:Skewness
es:Asimetría estadística
eu:Alborapen (estatistika)
fa:چولگی
fi:Vinous
fr:Asymétrie (statistiques)
he:צידוד (סטטיסטיקה)
hu:Ferdeség
it:Simmetria (statistica)
ja:歪度
ko:비대칭도
lt:Asimetrijos koeficientas
nl:Scheefheid
no:Skjevhet
pl:Współczynnik skośności
pt:Obliquidade
ru:Коэффициент асимметрии
sk:Koeficient asymetrie
sl:Koeficient simetrije
su:Skewness
tr:Çarpıklık
uk:Коефіцієнт асиметрії
vi:Độ xiên (thống kê)
zh:偏度

Arheogrāfija

Arheogrāfija ir Vēsture nozare, kas pēta rakstīto vēstures avotu apzināšanas, aprakstīšanas un publicēšanas teorijas un prakses jautājumus. Arheogrāfija ir saistīta ar Avotzinātne, Valodniecība, Tekstoloģija, Paleogrāfija un Diplomātika. Rietumeiropā praktiskā arheogrāfija radās 15. - 16. gadsimtā, Latvijā - 19. gadsimta 1. pusē.
Kategorija:Vēstures zinātne
be:Археаграфія
be-x-old:Археаграфія
et:Arheograafia
ru:Археография

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigzne, galaktika, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību. Kā pastāvīga zinātnes nozare radās 19. gadsimts vidū.
Kategorija:Astrofizika
Kategorija:Futuroloģija
af:Astrofisika
ar:فيزياء فلكية
as:জ্যোতিৰ্পদাৰ্থ বিজ্ঞান
az:Astrofizika
be:Астрафізіка
bg:Астрофизика
bn:জ্যোতিঃপদার্থবিজ্ঞান
bs:Astrofizika
ca:Astrofísica
ckb:ستێرفیزیک
cs:Astrofyzika
cv:Астрофизика
cy:Astroffiseg
da:Astrofysik
de:Astrophysik
diq:Fizikê Asmêni
el:Αστροφυσική
en:Astrophysics
eo:Astrofiziko
es:Astrofísica
et:Astrofüüsika
eu:Astrofisika
fa:اخترفیزیک
fi:Astrofysiikka
fr:Astrophysique
gl:Astrofísica
he:אסטרופיזיקה
hi:ताराभौतिकी
hr:Astrofizika
hu:Asztrofizika
ia:Astrophysica
id:Astrofisika
io:Astrofiziko
is:Stjarneðlisfræði
it:Astrofisica
ja:天体物理学
ka:ასტროფიზიკა
kn:ಖಭೌತ ಶಾಸ್ತ್ರ
ko:천체물리학
ku:Stêrfîzîk
ky:Астрофизика
lb:Astrophysik
lt:Astrofizika
map-bms:Astrofisika
mk:Астрофизика
ms:Astrofizik
nl:Astrofysica
nn:Astrofysikk
no:Astrofysikk
nov:Astrofisike
oc:Astrofisica
pl:Astrofizyka
pt:Astrofísica
ro:Astrofizică
ru:Астрофизика
scn:Astrofìsica
sh:Astrofizika
si:තාරකා භෞතික විද්‍යාව
simple:Astrophysics
sk:Astrofyzika
sl:Astrofizika
sq:Astrofizika
sr:Астрофизика
stq:Astrophysik
su:Astrofisika
sv:Astrofysik
ta:வானியற்பியல்
te:ఖగోళ భౌతిక శాస్త్రం
th:ฟิสิกส์ดาราศาสตร์
tl:Astropisika
tr:Astrofizik
uk:Астрофізика
ur:فلکی طبیعیات
uz:Astrofizika
vi:Vật lý thiên văn
war:Astropisika
zh:天体物理学
zh-yue:天體物理學

Biologija

Bioloģija

Blūza skaņkārta

Blūzs skaņkārta, atšķirībā no Mažors un Minors skaņkārtām, ir diezgan nekonkrēta, t.i., tajā izmantotās pakāpes nav iespējams viennozīmīgi tajā iekļaut vai izslēgt.
Visbiežāk blūza gammā izmantotā intervāls secība ir: m3, l2, m2, m2, m3, l2.
Jeb, izsakot to pašu toņu attiecībās: 3/2, 1, 1/2, 1/2, 3/2, 1.
Spēlējot blūza mūziku, šī gamma bieži tiek alterācija.
Kategorija:Mūzikas teorija
cs:Bluesová stupnice
de:Bluestonleiter
en:Blues scale
eo:Blusa gamo
es:Escala de blues
it:Scala blues
no:Blues-skala
pl:Skala bluesowa
simple:Blues scale

Hī kvadrāta kritērijs

Hī kvadrāta kritērijs ir biežāk izmantotais no Neparametriskā statistika. Ar tā palīdzību ir iespējams noteikt, vai rezultāti kādā mērījumā ir atbilstoši kādam teorētiskam sadalījumam vai nē. Hī kvadrātu izmanto gadījumos, ja visiem rezultātiem būtu jāsadalās vienlīdzīgi visā mērījumu skalā, bet ir aizdomas, ka tā varētu nenotikt. Piemērs ir spēļu metamā kauliņa pārbaude. Teorētiski, metot kauliņu 300 reizes, katram ciparam būtu jāizkrīt līdzīgu skaitu reižu (šinī gadījumā aptuveni 50). Ja kauliņš šķiet neprecīzs, piemēram, ir aizdomas, ka sešinieks izkrīt pārāk bieži, tad, izmantojot Hī kvadrāta kritēriju, to ir iespējams noskaidrot. Protams, tāpat kā visās citās statistikas metodēs, jo mērījumu skaits ir lielāks, jo metode sniegs precīzāku atbildi.
Hī-kvadrāta (x2) kritēriju izmanto, lai pārbaudītu, vai:
~ Empīriskais sadalījums atbilst teorētiskajam sadalījumam (piemēram, normālajam, binomiālajam, Puasona, vienmērīgajam.);
~ Divas statistiskās pazīmes ir neatkarīgas viena no otras.
Kategorija:Statistika
da:Chi i anden-test
de:Chi-Quadrat-Test
en:Chi-squared test
es:Prueba χ²
eu:Doikuntzaren egokitasunerako khi-karratu froga
fi:Khii toiseen -testi
fr:Test du χ²
he:מבחן כי בריבוע
it:Test chi quadrato
ja:カイ二乗検定
ko:카이제곱 검정
nl:Chi-kwadraattoets
pl:Test zgodności chi-kwadrat
su:Tes chi-kuadrat
sv:Chi-två-test
vi:Kiểm định chi bình phương
zh:卡方检验

Dispersiju analīze

Dispersijas analīze jeb ''ANOVA (Analysis of Variance)'' ir statistikas metode, kas tiek izmantota, lai noteiktu, vai divu vai vairāku izlašu Dispersija (statistika) (t.i. vērtību sadalījumi) ir statistiski nozīmīgi atšķirīgas. Ja tiek vienkārši salīdzināti divi vidējie, tad rezultāti būs tie paši, kas T tests. Tomēr dispersiju analīze ir metode ar plašākām pielietošanas iespējām. Veicot līdzīgus aprēķinus kā t testa gadījumā, datus apstrādājot var sadalīt apakšgrupās un pētīt attiecības visu šo grupu starpā, neizdarot kompleksus aprēķinus. Ir ''vienfaktora dispersiju analīze'', kurā apakšgrupas tiek dalītas pēc viena faktora, un ''daudzfaktoru dipersiju analīze (MANOVA)'', kurā apakšgrupas tiek dalītas pēc vairākiem faktoriem.

Dispersijas analīzes būtība


Dispersijas analīze ir viena no statistikas zinātnē izmantojamām metode, ar kuras palīdzību iespējams pētīt kādas noteiktas pazīmes datu vērtību sadalījumu. Tādējādi iespējams pārbaudīt statistiskās hipotēzes, lai noteiktu vairāku izlašu (grupu) līdzību vai atšķirību, kā arī iespējams noskaidrot, vai izvēlētā pazīme ir statistiski būtiska . Var tikt izšķirtas vienfaktora un daudzfaktoru dispersijas analīzes, ko nosaka vienlaicīgi pētāmo faktoru skaits. Dispersijas analīzi visbiežāk lieto, lai pārbaudītu statistiskās hipotēzes un ar matemātiskiem aprēķiniem argumentētu secinājumus. Tā ļauj pārbaudīt hipotēzes par vairāku izlašu (grupu) līdzību vai atšķirību. Izdarīt dispersijas analīzi nozīmē sadalīt Dispersija (statistika) sastāvdaļās jeb komponentēs un tās salīdzināt. Dispersiju analīze nosaka pētāmā faktora vai vairāku faktoru summārās iedarbības īpatsvaru. Dispersiju analīzē pētāmā faktora ietekmes būtiskumu noskaidro, pārbaudot nulles hipotēze. Vienfaktora dispersijas analīze izvērtē vienkāršu analītisku grupējumu, bet daudzfaktoru dispersijas analīze izvērtē kombinētu analītisku grupējumu.
Parasti dispersijas analīze tiek pielietota šādos gadījumos :
sakarību pētīšanai starp neatkarīgo un atkarīgo mainīgo (jeb starp faktorālo un rezultatīvo pazīmi);
vairāk nekā trīs grupu aritmētiskais vidējais salīdzināšanai, lai noteiktu, vai tie atšķiras statistiski nozīmīgi.

Dispersijas analīzes veikšanas process


Lai veiktu dispersijas analīzi, ir nepieciešams ievērot, ka novērojumu rezultāti ir neatkarīgi gadījuma lielumi, kas pakļaujas normālais sadalījums un tiem ir vienādas Dispersija (statistika).
Dispersijas analīzes aprēķinu darbības ir šādas :
# noviržu kvadrātu summas sadalīšana sastāvdaļās;
# brīvības pakāpe skaita sadalīšana sastāvdaļās;
# Dispersija (statistika) aprēķināšana — noviržu kvadrātu summas tiek dalītas ar attiecīgo brīvības pakāpe skaitu;
# Dispersija (statistika) attiecības F aprēķināšana;
# F kritiskās vērtības atrašana matemātiskajās Fišera tabulās;
# empīriskās F attiecības salīdzināšana ar kritisko robežu un lēmuma pieņemšana.

Noviržu kvadrātu summas sadalīšana sastāvdaļās


noviržu kvadrātu summa parasti tiek rēķinātas ar noviržu metodi (definīcijas metode) vai momentu metode. noviržu kvadrātu summa ir jāsadala šādās sastāvdaļās jeb komponentēs :
Q=QA+QB+QAB+QZ, kur
Q - kopējā noviržu kvadrātu summa (datu noviržu no kopējā vidējā kvadrātu summa);
Qa -noviržu kvadrātu summa, ko izskaidro faktors A (grupu aritmētisko vidējo, grupējot pēc A, noviržu no kopējā vidējā kvadrātu summa);
Qb-noviržu kvadrātu summa, ko izskaidro faktors B (grupu aritmētisko vidējo, grupējot pēc B, noviržu no kopējā vidējā kvadrātu summa);
Qab -noviržu kvadrātu summa, kas saistīta ar AB mijiedarbību;
Qz - neizskaidrotā noviržu kvadrātu summa (sākotnējo datu noviržu no elementārgrupu vidējiem kvadrātu summa);
Qf=Qa+b+ab- noviržu kvadrātu summa, ko izskaidro abu faktoru patstāvīgā un kopiedarbība.
Konkrētie novērojumi (dati) tiek apzīmēti ar simboliem y ij l, kur i - grupas numurs, grupējot pēc faktora A; j - grupas numurs, grupējot pēc faktora B; l - atkārtojuma numurs.

Brīvības pakāpju skaita sadalīšana sastāvdaļās


brīvības pakāpe skaitu aprēķina pēc šādam formulām :
V=n-1 (V — kopējais brīvības pakāpju skaits; n — kopējais novērojumu skaits)
Va=na-1 (V — kopējais brīvības A faktoram; na — izdalītās A grupas skaits)
Vb=nb-1 (V — kopējais brīvības B faktoram; nb - izdalītās B grupas skaits)
Vab=Va
Vb (Vab — brīvības pakāpju skaits faktoru mijiedarbībai AB)
Vf=Va + Vb+Vab (Vf — brīvības pakāpju skaits visiem faktoriem)
Vz=V-Vf (Vz — brīvības pakāpju skaits neizskaidrotai variācijai Z)

Dispersiju aprēķināšana


Pēc tam, kad noviržu kvadrātu summa un brīvības pakāpes ir sadalītas, aprēķina Dispersija (statistika) uz vienu brīvības pakāpe - noviržu kvadrātu summas tiek dalītas ar attiecīgo brīvības pakāpe skaitu :
dispersija visiem faktoriem = Qf/Vf
dispersija faktoram A= Qa/Va
dispersija faktoram B = Qb/Vb
dispersija faktoru mijiedarbībai AB= Qb/Vb
neizskaidrotās variācijas Z dispersija= Qb/Vb
Salīdzinot aprēķinātās Dispersija (statistika), var spriest, vai noteiktā grupējuma pazīme ir saistīta ar citu statistisko pazīmi, vai nav saistīta ar to, kā arī to, vai tā rezultatīvo pazīmi būtiski ietekmē vai neietekmē.

Dispersiju attiecības F aprēķināšana


Dispersijas analīzē pati svarīgākā nozīme ir izskaidrotās un neizskaidrotās Dispersija (statistika) attiecībai, ko apzīmē ar burtu F. F attiecības aprēķina, dalot visas atrastās Dispersija (statistika) ar atlikušo neizskaidrotās variācijas Z Dispersija (statistika) :
Ff= dispersija visiem faktoriem/neizskaidrotās variācijas Z dispersija
Fa = dispersija faktoram A/ neizskaidrotās variācijas Z dispersija
Fb= dispersija faktoram B/ neizskaidrotās variācijas Z dispersija
Fab= dispersija faktoru mijiedarbībai AB/ neizskaidrotās variācijas Z dispersija

F kritiskās vērtības atrašana matemātiskajās Fišera tabulās


Tabulu robežvērtības jeb F attiecību kritiskās robežas atrod matemātiskajās tabulās atbilstoši izvēlētajai varbūtībai un iepriekš noteiktajam brīvības pakāpe skaitam.

Empīriskās F attiecības salīdzināšana ar kritisko robežu un lēmuma pieņemšana


Pie noteikta nozīmības līmeņa (α) F tabulās atrasto kritisko vērtību salīdzina ar F aprēķināto vērtību. Tādējādi var spriest, vai nulles hipotēze ir iespējams noraidīt un kāda ir meklēto faktoru mijiedarbības statistiskais nozīmīgums. Nulles hipotēze nosaka, ka gradācijas klases pieder vienai ģenerālkopai. Ja F aprēķinātā vērtība ir lielāka par F tabulās atrasto vērtību, nulles hipotēze var noraidīt ar varbūtība α. Ja F aprēķinātā vērtība ir mazāka par F tabulās atrasto vērtību, nulles hipotēze nevar noraidīt ar varbūtība α. Ja kāda faktora iedarbība nav būtiska, tad būtiska nav arī starpība starp šī faktora gradācijas klasēm un nulles hipotēze netiek noraidīta. Ja faktora iedarbība ir būtiska, nulles hipotēze tiek noraidīta: gradācijas klases nepieder vienai ģenerālkopai. Starp gradācijas klašu iespējamajām starpībām vismaz viena vai vairākas ir būtiskas. Tātad F kritērijs parāda, vai atšķirības starp grupu vidējiem lielumiem ir statistiski nozīmīgas pie izvēlētā varbūtības līmeņa.

Dispersijas analīzes pielietojums


Dispersijas analīzi plaši pielieto kvalitātes vadība, lai nepārtraukti kontrolētu organizāciju pamatprocesus un atbalsta procesus, kā arī uzlabotu gatavās produkcijas kvalitāti. Tāpat šo analīzi var izmantot Tirgzinība, valsts, privātā sektora un citu nozaru pētījumos, lai matemātiski argumentētu un interpretētu iegūtos datus, salīdzinot valstu finansu rādītājus, kvalitātes nodrošināšanā un vērtēšanā, analizējot valsts nozares būtisko faktoru mijiedarbību u.c..

Progammu paketes dispersijas analīzes veikšanai


Dispersijas analīzē, ja tiek analizēti viens vai divi faktori, lietderīgi izmantot Excel datorprogrammu, kas sniedz ātru un matemātiski argumentētu rezultātu. Ja analīze iekļauti vairāki faktori, ieteicams pielietot tādas datorprogrammas, kā SPSS, StatPlus, u.c.

Izmantotā literatūra


Kategorija:Statistika
ar:تحليل التباين
bg:Дисперсионен анализ
ca:Anàlisi de la variància
cs:Analýza rozptylu
de:Varianzanalyse
en:Analysis of variance
es:Análisis de la varianza
eu:Bariantza-analisi
fr:Analyse de la variance
gl:Análise da varianza
gu:અંતરનું વિશ્લેષણ
hi:भिन्नता का विश्लेषण
hu:Varianciaanalízis
id:Analisis varians
it:Analisi della varianza
ja:分散分析
jv:Analisis varians
ko:분산분석
nl:Variantie-analyse
nn:Variansanalyse
no:Variansanalyse
pl:Analiza wariancji
pt:Análise de variância
ru:Дисперсионный анализ
sl:Analiza variance
su:Analisis varian
sv:Variansanalys
ta:மாறும் அளவுப் பகுப்பாய்வு
te:అంతర్భేధం యొక్క విశ్లేషణము
tr:Varyans analizi
uk:Дисперсійний аналіз
zh:方差分析

Dispersija (statistika)

Dispersija ir rādītājs, ko izmanto Statistika kā starpposmu Standartnovirze noteikšanā un secinošās statistikas metožu izvēlē. Tā ir Līdzības un attāluma mēri, jo raksturo novērojumu vidējo kvadrātisko novirzi no izlases vidējā lieluma. Arī aprēķināšanā nozīmīga loma ir izlases Centrālās tendences rādītāji.
Eksistē šādi dispersiju veidi:
grupu dispersija, kuras uzdevums ir raksturot variācijas grupas iezīmes;
starpgrupu dispersija, kas parāda grupu vidējo aritmētisko variāciju ap visas kopas vidējais aritmētiskais;
kopējā dispersija, kas pēta pazīmes variāciju visai kopai, kuru ietekmē visi faktori;
grupu vidējā dispersija parāda nejaušo variāciju, tas ir, variācijas daļu, kas radusies vērā neņemtu faktoru ietekmē un nav atkarīga no grupēšanas pamatā ieliktās pazīmes — faktora. To aprēķina kā svērto vidējo aritmētisko no atsevišķu grupu dispersijām.

Literatūra


Arhipova I., Bāliņa S., “Statistika ekonomikā”. Rīga: Datorzinību centrs”, 2003.
Goša Z., “Statistika”. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003.
Krastiņš O., “Statistika un ekonometrija”. Rīga: LR Centrālā statistikas pārvalde, 1998.

Skatīt arī


Dispersiju analīze
Kategorija:Statistika
Kategorija:Statistika
bg:Статистическо разсейване
de:Streuung (Statistik)
en:Statistical dispersion
et:Dispersioon
fi:Hajontaluku
fr:Critères de dispersion
ja:統計的ばらつき
pl:Dyspersja (matematyka)
ru:Дисперсия случайной величины
sl:Statistična razpršenost
sv:Spridningsmått

Dators


Attēls:Laptop.jpg
Dators (no angļu valoda ''data processor'' - datu apstrādātājs) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā dati pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentiem, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponenšu savstarpējā saziņa ļauj datoram veikt informācijas apstrādes procesus. Pareizi sakonfigurēts (ieprogrammēts) dators spēj risināt noteiktas problēmas, kā arī būt lielākas sistēmas sastāvdaļa. Pareizi sakonfigurētām datoram padodot ievaddatus, programma tos apstrādā, un dators spēj atrisināt problēmu vai prognozēt kādas sistēmas uzvedību utml.

Datoru klasifikācija

Pēc lietojuma


Klēpjdators
Lieldators
Mikrodators
Minidators
Personālais dators (PC jeb galddators)
Planšetdators
Plaukstdators
Multimediju dators
Valkājamais dators
Darbstacija
Serveris
Terminālis

Pēc izmantotās tehnoloģijas


Datoru priekšteči bija pilnībā mehāniskas ierīces, kas bija paredzētas, piemēram, dažu aritmētisku operāciju veikšanai. 1930. gados telekomunikāciju industrija parādījās relejs, bet 1940. gados jau tika uzbūvēti pirmie tīri elektroniskie datori izmantojot radiolampas. 1950. un 1960. gados tās tika aizstātas ar tranzistors, bet 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā parādījās pirmās mikroshēmas.
Šobrīd zinātnieki mēģina radīt optiskais dators, kas elektrības vietā izmantotu gaismas signālus. Tiek pētītas iespējas izmantot datorikā bioloģiskās DNS. Radikāls solis datoru attīstībā būtu kvantu dators izveide.

Kā datori strādā


Kaut arī datoros lietotās tehnoloģijas ir radikāli mainījušās kopš pirmo datoru parādīšanās 1940. gados, praktiski visi mūsdienās lietotie datori ir balstīti uz fon Neimana arhitektūra.
Atmiņa
Procesors
Ievade un Izvade
Instrukcijas
Arhitektūra
Programmas

Operētājsistēma


Lai dators varētu veikt kādu darbību, tā atmiņā visu laiku ir jābūt ielādētai kādai programmai. Parasti (tipiskos datoros) šāda programma ir operētājsistēma. Operētājsistēma nosaka, kuras programmas darbināt, kad un kādus resursus (piemēram, atmiņu) tām piešķirt. Operētājsistēma arī nodrošina aparatūras abstrakcijas slāni, kas nodrošina iespēju vienā datorā veidotas programmas darbināt uz citiem datoriem.

Vēsture


500 gadu p.m.ē. - Ķīnā parādījās mūsdienīgāks abaks variants ar skaitāmajiem kauliņiem uz auklas.
1492. — Leonardo da Vinči kādā savā dienasgrāmatā uzzīmēja skici savai skaitāmajai mašīnai ar desmit zobu zobratiem. Lai arī ierīce pēc šiem rasējumiem tika izveidota tikai 20. gadsimtā, tā izrādījās darboties spējīga.
1623. — Vilhelms Šikards, Tjūbigenas universitātes profesors, izveidoja ierīci uz zobratu pamata, tā tiek saukta par skaitošo pulksteni. Vai ši ierīce tika izveidota profesora dzīves laikā, nav zināms, bet 1960. gadā tā tika izveidota un izrādījās darboties spējīga.
1630. — Ričards Delaimens izveidoja apaļu logaritmiskais lināls.
1642. — Blēzs Paskāls izveidoja pirmo reālo un zināmo mehānika skaitļotāju. Ierīce saskaitīja un atņēma. Paskāls izveidoja vairāk kā desmit šādas ierīces, bet saglabājušas ir tikai 8.
1673. — vācu filozofs, matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics izveidja mehānisku kalkulatoru, kurš varēja izpildīt visas četras darbības.
1723. — vācu matemātiķis un astronoms Kristians Ludvigs Herstens uz Leibica darbu pamata izveidoja aritmētisko mašīnu. Mašīna spēja ievērot darbību secību un tai bija paredzēta iespēja pārbaudīt ievadītos datus.
1786. — vācu inženieris Johans Millers izvirzīja ideju par specializētu kalkulatoru logaritmu tabulēšanai ar dažādām metodēm.
1801. — Žozefs Marija Žakkards uzbūveja ierīci, kura darbojās ar perfokarte.
1820. — francūzis Toms de Kalmārs sāka pirmā aritmometrs rūpieciskā ražošana.
1822. — angļu matemātiķis Čārlzs Bebidžs izplānoja, bet neuzbūvēja specializētu aritmometru matemātisko tabulu veidošanai.
1837. — Čārlzs Bebidžs izplānoja, bet neuzbūvēja, pirmo mehānisko datoru, kuru nosauca par analītisko mašīnu.
1855. — brāļi Edvard Šutcs un Georgs Šutcs (''George & Edvard Scheutz'') uzbūvēja pirmo ierīci pēc Bebidža idejas.
1884.—1887. — Holerīts izstrādāja elektrisko skaitļojošo mašīnu, kuru izmantoja ASV no 1890. līdz 1900. gadam.
1927. — Masačusetsas tehnoloģiskais institūts (MIT) tika izgatavots analogais dators, kas varēja atrisināt vienkāršus vienādojums
1938. — vācu inženieris Konrāds Cūze uzbūvēja pilnīgi mehānisku programējamu mašīnu Z1. Tas bija izmēģinājuma modelis, un nekad tā arī netika izmantots praktiskā darbā. Tās atjaunotā versija glabājas Berlīnes Tehniskajā muzejā. Tajā pašā gadā Cūze sāka veidot Z2.
1941. — Konrāds Cūze izveido skaitļotāju Z3, kuram piemita visas mūsdienu datora īpašības
1942. — Aiovas štata universitātē (''Iowa State University'') Džons Atanasofs (''John Atanasoff'') un viņa aspirants Klifords Berijs (''Clifford Berry'') izveidoja (precīzāk, izstrādāja un sāka montēt) pirmo ASV elektronisko skaitļojamo mašīnu (''Atanasoff-Berry Computer — ABC''). Kaut arī šī mašīna tā arī netika pabeigta, tomēr tā atstāja lielu iespaidu uz Džonu Močliju, kurš pēc 2 gadiem izveidoja ''IBM ENIAC''.
1943. gada beigās tika izstrādāta speciālā skaitļojamā mašīna ''Colloss''. Mašīna darbojās, atšifrējot fašistiskās Vācijas ziņojumus.
1944. gadā palaista pirmā ASV skaitļojamā mašīna MARK.
1947. gadā Dž. K. Moklijs un Dž. P. Ekerts ASV, Pensilvānijas universitāte, iedarbina pirmo automātisko elektronisko datoru ENIAC (''Electronic Integrator and Calculator''), kas bija paredzēts galvenokārt ballistikas uzdevumiem. ENIAC bija lietots arī atombumbas konstruēšanas darbos.
1949. - M. Vilkss Lielbritānijā, Kembridžas universitātē uzbūvē elektronisko datoru EDSAC (''Electronic Delay Storage Automatic Computer''), kas bija pirmais dators ar atmiņā glabājamu programmu (šis princips ir ikviena mūsdienu datora uzbūves pamatā)
1951. - S. Ļebedevs Ukrainas PSR ZA Elektrotehnikas institūtā uzbūvē pirmo elektronisko datoru PSRS MESM
1951. - ASV firmā ''Remington Rand'' uzbūvēts dators UNIVAC-1. Tas bija pirmais sērijveida komerciālais dators pasaulē. Pavisam tika izgatavoti 40 eksemplāri)
1951. - Lielbritānijā, Mančestrā firma ''Ferranti'' izlaiž pirmo angļu komerciālo datoru MARK-1. Bija pārdoti 8 eksemplāri.
1952. - PSRS ZA Precīzās mehānikas un skaitļošanas tehnikas institūtā S. Ļebedeva vadībā uzbūvēts sava laika ātrdarbīgākais dators Eiropā BESM-1
1959. - E. Āriņa vadībā tiek dibināts Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrs.
1960. - Latvijas ZA Fizikas institūta skaitļošanas tehnikas laboratorijā tiek iedarbināta J. Daubes vadībā būvētā datora LM-3 pirmā kārta.
1960. - ASV firma ''DEC'' izlaiž pirmo minidatoru - uz tranzistoriem būvēto PDP-1
1971. - ASC firmā ''Intel'' izgatavots pirmais mikroprocesors Intel 4004
1975. - ASV sāk izlaist pirmo mikrodators Altair 8800. Tā kā datoram nebija nekadas programmatūras, Bils Geits un P. Allens uzraksta ''BASIC'' kompilatoru, tādējādi radot pamatus firmai ''Microsoft''
1976.- Stīvs Džobs un S. Vozņaks ASV izgatavo pirmo personālo datoru ''Apple-1''
1981. -ASV fiema ''IBM'' izlaists pirmais šis firmas personālais dators IBM PC.
1993. - sāk izdot pirmo žurnālu Latvijā par datoriem "Datortehnika"

Skatīt arī


Datoru attīstības hronoloģija (grafiskā veidā)

Ārējās saites


http://www.lu.lv/muzejs/skaitlosanas.html LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs
Kategorija:Datori
ace:Komputer
af:Rekenaar
als:Computer
am:ኮምፒዩተር
an:Ordinador
ang:Spearctelle
ar:حاسوب
arc:ܚܫܘܒܐ (ܡܐܟܢܐ)
arz:كومبيوتر
as:কম্পিউটাৰ
ast:Computadora
az:Kompyuter
ba:Компьютер
bar:Rechna
bat-smg:Kuompioteris
be:Камп'ютар
be-x-old:Кампутар
bg:Компютър
bn:কম্পিউটার
bo:གློག་ཀླད།
bpy:কম্পিউটার
br:Urzhiataer
bs:Računar
bug:Komputer
ca:Ordinador
ce:ГIулкхдириг
ceb:Kompiyuter
chy:Tséohketoetanóto
crh:Kompyuter
cs:Počítač
cu:Съмѣтатєл҄ь
cv:Компьютер
cy:Cyfrifiadur
da:Computer
de:Computer
diq:Komputer
el:Ηλεκτρονικός υπολογιστής
eml:Zarvlån
en:Computer
eo:Komputilo
es:Computadora
et:Arvuti
eu:Ordenagailu
fa:رایانه
fi:Tietokone
fiu-vro:Puutri
fo:Teldur
fr:Ordinateur
fur:Ordenadôr
fy:Kompjûter
ga:Ríomhaire
gan:電腦
gd:Coimpiutair
gl:Ordenador
got:𐍅𐌹𐍄𐌹𐍂𐌰𐌷𐌽𐌾𐌰𐌽𐌳𐍃/Witirahnjands
gu:કમ્પ્યૂટર
gv:Co-earrooder
ha:Na'ura
hak:Thien-nó
he:מחשב
hi:अभिकलित्र
hif:Computer
hr:Računalo
ht:Òdinatè
hu:Számítógép
hy:Համակարգիչ
ia:Ordinator
id:Komputer
ig:Orunotu
ilo:Kompiuter
io:Ordinatro
is:Tölva
it:Computer
iu:ᖃᕋᓴᐅᔭᖅ
ja:コンピュータ
jbo:skami
jv:Komputer
ka:კომპიუტერი
kg:Ludinatelo
kk:Компьютер
km:កុំព្យូទ័រ
kn:ಗಣಕಯಂತ್ರ
ko:컴퓨터
krc:Компьютер
ks:کَمپیوٗٹَر
ku:Komputer
kw:Comptyor
ky:Компютер (ЭЭМ)
la:Computatrum
lad:Contador
lb:Computer
li:Computer
lmo:Cumpiüter
ln:Esálela
lo:ຄອມພິວເຕີ
lt:Kompiuteris
mg:Mpikajy
mhr:Компьютер
mk:Сметач
ml:കമ്പ്യൂട്ടർ
mn:Компьютер
mr:संगणक विज्ञान
ms:Komputer
mt:Kompjuter
mwl:Cumputador
my:ကွန်ပျူတာ
myv:Арси машинась
mzn:رایانه
nah:Chīuhpōhualhuaztli
nap:Computer
nds:Reekner
nds-nl:Komputer
ne:कम्प्युटर
new:कम्प्युटर
nl:Computer
nn:Datamaskin
no:Datamaskin
nv:Béésh bee akʼeʼelchíhí tʼáá bí nitsékeesígíí
oc:Ordinator
or:କମ୍ପ୍ୟୁଟର
pa:ਕੰਪਿਊਟਰ
pam:Computer
pl:Komputer
pnb:کمپیوٹر
pnt:Ηλεκτρονικόν υπολογιστής
ps:سولګر
pt:Computador
qu:Antañiqiq
ro:Calculator
ru:Компьютер
rue:Компютер
sa:सङ्गणकम्
sah:Көмпүүтэр
sc:Elaboradore
scn:Computer
sco:Computer
sh:Kompjuter
si:පරිගණකය
simple:Computer
sk:Počítač
sl:Računalnik
so:Kumbuyuutar
sq:Kompjuteri
sr:Рачунар
stq:Computer
sv:Dator
sw:Tarakilishi
szl:Kůmputer
ta:கணினி
te:కంప్యూటర్
tg:Компутар
th:คอมพิวเตอร์
tk:Kompýuter
tl:Kompyuter
tr:Bilgisayar
tt:Санак
uk:Комп'ютер
ur:شمارِندہ
uz:Kompyuter
vec:Computer
vi:Máy tính
vls:Computer
wa:Copiutrece
war:Kompyuter
wo:Nosukaay
wuu:计算机
xh:Ikhompyutha
xmf:კომპიუტერი
yi:קאמפיוטער
yo:Kọ̀mpútà
za:Dennauj
zh:電子計算機
zh-classical:電腦
zh-min-nan:Tiān-náu
zh-yue:電腦

Ekscesa koeficients

Ekscesa koeficients (''kurtosis'') ir statistisks rādītājs, ar kura palīdzību var noteikt ''rezultātu izkliedi pa x asi''. Citiem vārdiem sakot, cik lielā mērā rezultāti tuvojas centrālajam punktam. Ja ekscess ir negatīvs, tad Normālsadalījums zvanveida grafiks izskatās pieplacināts pie ''x ass'', ja pozitīvs - "zvans" ir augsts un šaurs. Ja ekscesa koeficients tuvojas nullei (aptuveni robežās ±1 - atkarībā no izlases apjoma), tad var runāt par atbilstību normālsadalījumam.

Skatīt arī


Asimetrijas koeficients
Kategorija:Statistika
ca:Curtosi
cs:Koeficient špičatosti
de:Wölbung (Statistik)
en:Kurtosis
es:Curtosis
eu:Kurtosi
fa:کشیدگی
fi:Huipukkuus
fr:Kurtosis
he:גבנוניות (סטטיסטיקה)
hu:Lapultság
it:Curtosi
ja:尖度
lt:Ekscesas (statistika)
nl:Kurtosis
no:Kurtose
pl:Kurtoza
pt:Curtose
ru:Коэффициент эксцесса
sk:Koeficient špicatosti
sl:Sploščenost
su:Kurtosis
sv:Kurtosis
tr:Basıklık
uk:Коефіцієнт ексцесу
vi:Độ nhọn (thống kê)
zh:峰度

Eiropas Savienība


|-
| colspan=2 align=center | <small>Moto: ''Vienota dažādībā<br />(latīņu:In varietate concordia)''</small>
|-
| colspan=2 align=center | <small>Himna: Oda priekam
|-
| align="center" colspan="2" style="background: #ffffff;" | Attēls:EU27-2008_European_Union_map.svg
|-
| Valsts valoda
| 23 Eiropas Savienības valodas#Eiropas Savienības oficiālās valodas<small><sup></sup></small>
|-
| Eiropadomes prezidenti
| Hermans van Rompejs
|-
| ES komisijas prezidenti
| Žuze Manuels Barozu
|-
| Eiroparlaments
| Martins Šulcs
|-
| Platība<br />&nbsp;- Kopējā
| Valstu uzskaitījums pēc platības<small><sup></sup></small><br />1 E12 m2
|-
| Iedzīvotāju skaits<br />&nbsp;- Kopējais&nbsp;(2006)<br />&nbsp;- Iedzīvotāju blīvums
| Valstis pēc iedzīvotāju skaita<small><sup></sup></small><br />496,000,000<br />115 cilvēki/km&sup2;
|-
| IKP (PPS) (2004)<br />&nbsp;- Kopējais http://europa.eu.int/comm/eurostat/newcronos/suite/retrieve/en/theme2/aggs/aggs_gdp/a_gdp_c?OutputDir=EJOutputDir_3888&clientsessionid=CB293B91684B7676B49D266C5283AEBF.extraction-anonymous-worker-1&OutputFile=a_gdp_c.htm&OutputMode=U&OutputMime=text%252Fhtml&<br />&nbsp;- Per capita http://europa.eu.int/comm/eurostat/newcronos/suite/retrieve/en/theme2/aggs/aggs_gdp/a_gdp_c?OutputDir=EJOutputDir_3896&clientsessionid=CB293B91684B7676B49D266C5283AEBF.extraction-anonymous-worker-1&OutputFile=a_gdp_c.htm&OutputMode=U&OutputMime=text%252Fhtml&
| Valstis pēc IKP<small><sup></sup></small><br />€10,202,336,800,000<br />€22,300
|-
| Izveidošanās<br />Kā EEK<br />&nbsp;- Parakstīts<br />&nbsp;- Stājies spēkā
Kā ES<br />&nbsp;- Parakstīts<br />&nbsp;- Stājies spēkā
|<br />Romas līgums<br />&nbsp;- 1957. gada 25. marts<br />&nbsp;- 1958. gada 11. janvāris
Māstrihtas līgums<br />&nbsp;- 1992. gada 7. februāris<br />&nbsp;- 1993. gada 11. novembris
|-
| Valūtas
| Eiro (EUR jeb €)<small><sup></sup></small>
|-
| Laika zona
| UTC 0 līdz +2<small><sup></sup></small>
|-
| Augšējā līmeņa domēns
| .eu (no 2005. gada); tiek lietots otrā līmeņa .eu.int
|-
| Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
| +3<small><sup></sup></small> (projekts)
|-
| colspan="2" | <small><sup></sup> ES nosaukumi oficiālajās valodās<br /><sup></sup> Dalībvalstīm var būt citas oficiālās valodas<br /><sup></sup> Kopš 2009. gada 1. janvāra<br /><sup></sup> ja skaita kā vienu vienību<br /><sup></sup> Lieto Eirozonas dalībvalstis un ES institūcijas<br /><sup></sup> Vasaras laiks +1 līdz +3; Franču aizjūras departamentus UTC -4 līdz +4<br /><sup></sup>Katrai dalībvalstij ir savs tālsarunu kods, zonās 3 un 4<br /></small>
|}
Attēls:Mont Blanc depuis la gare des glaciers.jpg.]]
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem. Par Eiropas Savienības veidošanās sākumu pieņemts uzskatīt 1957. gadā noslēgto Romas līgums, bet formāli Eiropas Savienība tika nodibināta 1993. gadā, stājoties spēkā Māstrihtas līgums, kurš paplašināja kopējās politikas pielietošanas sfēru, ietverot sevī 1957. gadā nodibināto Eiropas Kopiena. 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā http://www.esia.gov.lv/lat/reformu_ligums/ Lisabonas līgums, kas izmainīja Eiropas Savienības darbību regulējošos pamatprincipus. ES ieguva juridiskas personas statusu un tās pārvaldē tika ievesti divi jauni amati - ES Eiropas padomes priekšsēdētājs un Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā.
Eiropas Savienības kopplatība ir 4 300 000 km². 2008. gads. gadā Eiropas Savienībā dzīvoja apmēram 493 000 000 iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita Eiropas Savienību ierindojas https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2119rank.html 3. vietā pasaulē pēc Ķīnas un Indijas. Mūsdienās tā ir spēcīgākā ekonomika pasaulē - 2007. gads. gadā visu valstu http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1996,39140985&_dad=portal&_schema=PORTAL&screen=detailref&language=en&product=EU_MASTER_main_economic_indicators&root=EU_MASTER_main_economic_indicators/main/shorties/euro_na/na_gdp/na010 iekšzemes kopprodukts sastādīja 12 miljardus eiro, kamēr ASV kopprodukts bija 10 miljardi eiro, bet Japānas 3 miljardi eiro.
Šobrīd starp aktuālākajiem jautājumiem ES dienaskārtībā ir http://europa.eu/pol/ener/index_lv.htm enerģētika un klimata pārmaiņas.

Varas dalīšana jeb institucionālā struktūra


Saskaņā ar Māstrihtas līgumu, ES strukturālo principu pamatu veido tā sauktie "trīs pīlāri": Eiropas Kopiena, Kopējā ārējā un drošības politika un Tieslietas un iekšlietas.
Varas dalīšana ES īstenojas starp Eiropas Komisija kā izpildvaru, Eiropas Parlaments kā dalībvalstu pilsoņu pārstāvniecību ES līmenī, un Eiropas Savienības Ministru Padome kā visu dalībvalstu valdību pārstāvniecību ar lēmēj- un izpildvaras tiesībām. Tad hierarhiski seko Eiropas Justīcijas tiesa un Eiropas Revīzijas tiesa. Papildus šīm nozīmīgu lomu spēlē vēl divas institūcijas:- Ekonomisko un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuru loma ir izstrādāt ieteikumus pārējo institūciju pieņemtajiem lēmumiem. Eiropas Savienībā ir izveidota arī vienota finanšu sistēma. Par tās funkcionēšanu atbild divas institūcijas: Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Investīciju banka (EIB).
Bez minētajām pastāv arī virkne tā saukto sekundāro institūciju. Vairums no tām ir aģentūru statusā un tās atbild par konkrētām jomām, piemēram, Eiropas Vides aģentūra, vai Eiropas Aviācijas drošības aģentūra u.c.

Vēsture


Sākotnējā ideja, dibinot valstu apvienību, kas tagad kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas politiskās un ekonomiskās situācijas pārveidošana pēc Otrā pasaules kara un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju savstarpējās ekonomiskajās attiecībās tik cieši, lai vēlāk, iespējamas varas maiņas gadījumā, tā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tika izveidota tirdzniecības ūnija, kas vēlāk pārrauga Eiropas Kopienā, un tad Eiropas Savienībā, apvienojot paralēli ekonomiskajām, arī politiskās intereses.
Politiskais klimats pēc 2. Pasaules karš bija labvēlīgs Rietumeiropas vienotībai, ko daudzi uzskatīja par alternatīvu ekstrēmajām nacionālisma formām, kas tikko jau bija izpostījušas kontinentu. Viens no pirmajiem sekmīgajiem priekšlikumiem Eiropas integrācijai bija 1951. gadā par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidošanu. Tā mērķis bija apvienot kontroli pār dalībvalstu, galvenokārt Francijas un Rietumvācijas, ogļu un tērauda industrijām. Galvenā doma bija, ka, apvienojot kontroli pār galvenajām stratēģiskajām nozarēm, karš dalībvalstu starpā vairs nebūtu iespējams. Kopienas dibinātāji deklarēja to kā "pirmo soli uz federālu Eiropu". Citas dibinātājvalstis bija Itālija un trīs Benilukss valstis Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.
Vēl divas kopienas tika nodibinātas 1957. gadā: Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), kas iedibināja muitas savienība un Eiropas Atomenerģijas kopiena sadarbībai atomenerģijas attīstībai. 1967. gadā Apvienošanās līgums izveidoja vienotu šo triju kopienu institūciju, ko nosauca par Eiropas Kopienām, vai biežāk vienkārši par Eiropas Kopienu (EK). Lai nodrošinātu garantētu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai 1957.gadā tika arī izstrādāti pamatprincipi kopējā lauksaimniecības produktu tirgus izveidei un tos nosauca par Kopējā lauksaimniecības politika.
1973. gadā notika pirmā Eiropas Kopienas paplašināšanās, kad pievienojās Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste. Arī Norvēģija tajā pašā laikā veda pārrunas par pievienošanos, bet valsts iedzīvotāji to referendumā noraidīja. Pirmās tiešās Eiropas Parlaments vēlēšanas notika 1979. gadā.
1981. gadā Grieķija kļuva par Eiropas Kopienu dalībvalsti, bet 1986. gadā pievienojās Spānija un Portugāle. 1985. gadā noslēgtais Šengenas līgums izveidoja atvērto robežu telpu starp dalībvalstīm. 1986. gadā sāka lietot Eiropas karogs un valstu vadītāji parakstīja Vienotās Eiropas akts. Šis līgums pārskatīja veidu, kā stājas spēkā kopējie lēmumi, sekmēja tirdzniecības barjeru atcelšanu un iedibināja lielāku Eiropas politisko kooperāciju.
1990. gadā pēc Dzelzs priekškars krišanas VDR kļuva par Eiropas Kopienas dalībnieci apvienotās Vācijas sastāvā. Līdz ar paplašināšanos Austrumeiropas virzienā kandidātvalstīm tika apstiprināti Kopenhāgenas kritēriji.
1993. gada 1. novembris stājās spēkā Māstrihtas līgums. Šis līgums iedibināja kopienas pārskatīto struktūru un nosaukums "Eiropas Savienība" oficiāli aizvietoja iepriekšējo "Eiropas Kopienas". Eiropas Kopiena tagad veidoja vienu no trijiem jaunās Eiropas Savienības ES pilāri, kas iekļāva sadarbību kopējā ārpolitikā un iekšpolitikā.
1995. gadā ES pievienojās Austrija, Zviedrija un Somija. 1997. gadā Amsterdamas līgums uzlaboja Māstrihtas līgumu tādās jomās, kā demokrātija un ārpolitika. Amsterdamai 2001. gads. gadā sekoja Nicas līgums, kas pārskatīja Romas un Māstrihtas vienošanās, lai sekmētu ES paplašināšanos uz austrumiem.
2002. gads. gadā eiro 12 dalībvalstīs aizvietoja nacionālās valūtas.
2004. gads. gadā ES pievienojās 10 jaunas valstis: Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Malta un Kipra. 2007. gads. gadā pievienojās Bulgārija un Rumānija.
2007.gadā eiro zonai pievienojās Slovēnija, 2008.gada 1. janvārī Malta un Kipra, bet 2009. gada 1. janvārī Slovākija.
2009. gada 1. decembrī stājās spēkā http://www.esia.gov.lv/lat/reformu_ligums/ Lisabonas līgums.
2010. gadā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments ierosināja Igaunijas uzņemšanu eiro zonā ar 2011. gada 1. janvāri.

Eiropas Savienības dalībvalstis


Attēls:EC-EU-enlargement_animation.gif

Eiropas Savienības kandidātvalstis


Šobrīd ES ir sešas oficiālās kandidātvalstis: Horvātija, Islande, Maķedonijas Republika, Turcija, Melnkalne un Serbija.
Kā iespējamās oficiālās kandidātvalstis tiek minētas: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija un Ukraina.
Šveice vienreiz (1992. gadā), bet Norvēģija divreiz (1972. un 1994. gadā) referendumā noraidīja iestāšanos ES. 1987. gadā Maroka oficiāli lūdza sākt iestāšanās sarunas ES, tomēr Eiropas Savienības Padome atteicās izskatīt šo jautājumu, jo Maroka neesot Eiropas valsts.

Vienotais tirgus


Eiropas Savienības Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas sastāvdaļa un tās izaugsmes nodrošinājums. Vienotā tirgus projekta mērķis, valstīm apzinoties nepieciešamību veicināt savu konkurētspēja pasaulē un nodrošināt Eiropas valstu ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību, bija izveidot tirgu dalībvalstu starpā, kurā nepastāvētu iekšējās robežas un kurā nebūtu šķēršļu Eiropas Savienības pilsoņu, preču un kapitāla brīvai kustībai. Eiropas Savienības Vienotais tirgus tiek īstenots ar četru brīvību palīdzību: Brīva preču kustība Eiropas Savienībā, Brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā, Brīva personu kustība Eiropas Savienībā, Brīvība veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā. Ar šo četru brīvību palīdzību jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts pavalstieniekiem tiek dota iespēja veikt saimniecisko darbību jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. <REF>O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et réalité, coll.Réflexe Europe, La Documentation française, Paris,1999, p.60 - 63.</REF>

Skatīt arī


Eiropas Savienības paplašināšanās
Lisabonas līgums
Eiropas Savienības valodas
Eiroskeptiķi
Eiroskeptisms
Latvija Eiropas Savienībā

Papildu informācija par ES jautājumiem


http://www.esia.gov.lv Eiropas Savienības informācijas aģentūra<br />
http://europa.eu/index_lv.htm Eiropas Savienības portāls

Atsauces un piezīmes


Kategorija:Eiropas Savienība
Kategorija:Federālisms
Kategorija:Nobela Miera prēmijas laureāti
ab:Европатәи Аидгыла
af:Europese Unie
als:Europäische Union
am:አውሮፓ ህብረት
an:Unión Europea
ang:Europisce Gesamnung
ar:الاتحاد الأوروبي
arc:ܚܘܝܕܐ ܐܘܪܘܦܝܐ
arz:اتحاد اوروبى
ast:Xunión Europea
az:Avropa İttifaqı
ba:Европа Берләшмәһе
bar:Eiropäische Union
bat-smg:Euruopas Sājonga
be:Еўрапейскі Саюз
be-x-old:Эўрапейскі Зьвяз
bg:Европейски съюз
bm:Eropa Jɛkulu
bn:ইউরোপীয় ইউনিয়ন
br:Unaniezh Europa
bs:Evropska unija
ca:Unió Europea
cbk-zam:Unión Europea
ceb:Unyong Uropeyo
ckb:یەکێتیی ئەورووپا
co:Unioni Auropea
crh:Avropa Birligi
cs:Evropská unie
csb:Eùropejskô Ùnijô
cv:Европа Пĕрлешĕвĕ
cy:Undeb Ewropeaidd
da:Den Europæiske Union
de:Europäische Union
diq:Yewina Ewropa
dsb:Europska unija
el:Ευρωπαϊκή Ένωση
en:European Union
eo:Eŭropa Unio
es:Unión Europea
et:Euroopa Liit
eu:Europar Batasuna
ext:Unión Uropea
fa:اتحادیه اروپا
fi:Euroopan unioni
fiu-vro:Õuruupa Liit
fo:ES
fr:Union européenne
frp:Union eropèèna
frr:Europäisch Unjoon
fur:Union Europeane
fy:Jeropeeske Uny
ga:An tAontas Eorpach
gag:Evropa Birlii
gd:An t-Aonadh Eòrpach
gl:Unión Europea
got:𐌰𐌹𐍅𐍂𐍉𐍀𐌰𐌹𐍃𐌺𐌰 𐌿𐌽𐌹𐍉
gv:Yn Unnaneys Oarpagh
hak:Êu-chû Lièn-mèn
he:האיחוד האירופי
hi:यूरोपीय संघ
hif:European Union
hr:Europska unija
hsb:Europska unija
ht:Inyon Ewopeyèn
hu:Európai Unió
hy:Եվրոպական Միություն
ia:Union Europee
id:Uni Eropa
ie:Europan Union
ilo:Kappon ti Europa
io:Europana Uniono
is:Evrópusambandið
it:Unione europea
ja:欧州連合
jbo:ropno gunma
jv:Uni Éropah
ka:ევროპის კავშირი
kk:Еуропалық одақ
kl:EU
km:សហភាពអឺរ៉ុប
kn:ಯುರೋಪಿನ ಒಕ್ಕೂಟ
ko:유럽 연합
koi:Ӧтласа Европа
krc:Европа бирлик
ku:Yekîtiya Ewropayê
kv:Европаса Союз
kw:Unyans Europek
la:Unio Europaea
lad:אוניון איברופיה
lb:Europäesch Unioun
lez:Европадин Садвал
li:Europese Unie
lij:Comunitæ Europea
lmo:Üniun Eurupea
lt:Europos Sąjunga
mdf:Явропонь Соткс
mg:Vondrona Eoropeana
mi:Kotahitanga o Ūropi
mk:Европска Унија
ml:യൂറോപ്യൻ യൂണിയൻ
mn:Европын Холбоо
mr:युरोपियन संघ
ms:Kesatuan Eropah
mt:Unjoni Ewropea
mwl:Ounion Ouropeia
my:ဥရောပ သမဂ္ဂ
mzn:اتحادیه اروپا
nah:Europan Cētiliztli
nds:Europääsche Union
nds-nl:Europese Unie
ne:युरोपेली संघ
new:युरोपियन युनियन
nl:Europese Unie
nn:Den europeiske unionen
no:Den europeiske union
nov:Europan Unione
nrm:Unnion Ûropéenne
oc:Union Europèa
os:Европæйы Цæдис
pa:ਯੂਰਪੀ ਸੰਘ
pap:Union Oropeo
pcd:Union uropéyine
pdc:Eiropeeische Union
pl:Unia Europejska
pms:Union Europenga
pnb:یورپی یونین
ps:اروپايي اتحاديه
pt:União Europeia
qu:Iwrupa Huñu
rmy:Europikano Ekipen
ro:Uniunea Europeană
roa-rup:Unia europeanã
roa-tara:Aunìone europèe
ru:Европейский союз
rue:Европска унія
rw:Umuryango w’Ubumwe bw’Ibihugu by’i Burayi
sah:Эуропа Холбоhуга
sc:Unioni europea
scn:Unioni Europea
sco:European Union
se:Eurohpá Uniovdna
sh:Evropska unija
simple:European Union
sk:Európska únia
sl:Evropska unija
sq:Bashkimi Evropian
sr:Европска унија
stq:Europäiske Union
su:Uni Éropa
sv:Europeiska unionen
sw:Umoja wa Ulaya
szl:Ojropejsko Uńijo
ta:ஐரோப்பிய ஒன்றியம்
te:ఐరోపా సమాఖ్య
tet:Uniaun Europeia
tg:Иттиҳодияи Аврупо
th:สหภาพยุโรป
tl:Unyong Europeo
tr:Avrupa Birliği
tt:Awrupa Berlege
ug:ياۋروپا ئىتتىپاقى
uk:Європейський Союз
ur:یورپی اتحاد
uz:Yevropa Ittifoqi
vec:Union Eoropea
vep:EÜ
vi:Liên minh châu Âu
vls:Europese Unie
wa:Union Uropeyinne
war:Unyon Europea
wuu:欧洲国家联盟
yi:אייראפעישער פארבאנד
yo:Ìṣọ̀kan Europe
zea:Europese Unie
zh:欧洲联盟
zh-classical:歐羅巴聯盟
zh-min-nan:Europa Liân-bêng
zh-yue:歐洲聯盟

Ekonomika

Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmes apmierināšanai, cilvēku rīcību preces un pakalpojums ražošana, tirdzniecība un patērēšana.

Raksturojums un termini


Ar terminu "ekonomika" nereti saprot arī saimniecība vai tautsaimniecība. Šajā nozīmē ekonomika apzīmē sabiedrības aktivitātes, kas saistītas ar preču un pakalpojumu ražošana, sadali, apmaiņu un patērēšanu.

Ekonomikas zinātne


Ekonomikā viena no galvenajām pamata problēmām ir tā, ka sabiedrībā jebkuri resurss ir ierobežoti, bet vēlmes un vajadzības parasti ir neierobežotas. Ja vajadzības un prasības pārsniedz pieejamo resursu iespējas tās apmierināt, tad acīmredzot pastāv resursu nepietiekamība. Tas nozīmē, ka resursus ir nepieciešams sadalīt starp dažādām, nereti konflikts alternatīva, savā izvēlē vadoties pēc tiem vai citiem kritērijs. Tieši resursu nepietiekamība no vienas puses un izvēles nepieciešamība tos sadalot no otras, arī veido ekonomikas zinātnes konceptuālo pamatu.
Ekonomiku parasti dala — mikroekonomika, kas pēta atsevišķu cilvēku un uzņēmums rīcību un situāciju, un makroekonomika, kas pēta lielas teritorijas kopīgo ekonomiku.
Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.
Ekonomikas pamatjautājumi:
Ko ražot?;
Kā ražot?;
Kas patērēs?
Ekonomikas pamatproblēmas:
# Cilvēku vajadzības ir neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai ir ierobežoti;
# Ierobežotība skar gan nabadzīgus cilvēkus, gan visbagātākos; gan nabadzīgas valstis, gan bagātās;
# Ekonomika sākas tur, kur augošās vajadzības saduras ar resursu ierobežotību.

Atsauces

Ārējās saites


Kategorija:Ekonomika
af:Ekonomie
als:Wirtschaftswissenschaft
am:ሥነ ንዋይ
an:Economía
ar:اقتصاد (علم)
ast:Economía
ba:Иҡтисад
bat-smg:Akuonuomėka
be:Эканоміка
be-x-old:Эканоміка
bg:Икономика (наука)
bjn:Ikunumi
bm:Nafasorosira
bn:অর্থনীতি
bo:དཔལ་འབྱོར་རིག་པ།
br:Armerzh
bs:Ekonomija
ca:Economia
ceb:Ekonomiks
ch:Ekonomia
co:Ecunumia
cs:Ekonomie
csb:Ekònomijô
cv:Экономика
cy:Economeg
da:Økonomi
de:Wirtschaftswissenschaft
el:Οικονομικά
en:Economics
eo:Ekonomiko
es:Economía
et:Majandusteadus
eu:Ekonomia
ext:Economia
fa:علم اقتصاد
fi:Taloustiede
fiu-vro:Majandustiidüs
fo:Búskapur
fr:Sciences économiques
frr:Eekonomii
fur:Economie
fy:Ekonomy
ga:Eacnamaíocht
gd:Riaghladaireachd
gl:Economía
gv:Tarmaynys
hak:Kîn-chi-ho̍k
he:כלכלה
hi:अर्थशास्त्र
hr:Ekonomija
ht:Ekonomi
hu:Közgazdaságtan
hy:Տնտեսագիտություն
ia:Economia
id:Ekonomi
ie:Economica
io:Ekonomiko
is:Hagfræði
it:Economia
ja:経済学
jbo:dinske
jv:Ékonomi
ka:ეკონომიკა
kaa:Ekonomika
km:សេដ្ឋកិច្ច
kn:ಅರ್ಥಶಾಸ್ತ್ರ
ko:경제학
ku:Aborî
ky:Экономика
la:Oeconomia
lad:Ekonomiya
lb:Economie
li:Economie
lo:ເສດຖະສາດ
lt:Ekonomika
map-bms:Ekonomi
mg:Toe-karena
mk:Економија
ml:സാമ്പത്തികശാസ്ത്രം
mr:अर्थशास्त्र
ms:Ekonomi
ne:अर्थशास्त्र
new:अर्थशास्त्र
nl:Economie
nn:Samfunnsøkonomi
no:Samfunnsøkonomi
nov:Ekonomike
nrm:Êcononmie
nso:Thutothuo
oc:Economia
pl:Ekonomia
pnb:اکنامکس
ps:وټپوهنه
pt:Economia
qu:Musiku
ro:Economie
ru:Экономика (наука)
rue:Економіка
sa:अर्थशास्त्रम् (ग्रन्थः)
sah:Экономика
sc:Economia
scn:Econumìa
sco:Economics
sh:Privreda
si:ආර්ථික විද්‍යාව
simple:Economics
sk:Všeobecná ekonomická teória
sl:Ekonomija
sm:Economics
sn:Muchenga Pfuma
so:Dhaqaale
sq:Ekonomia
sr:Економија
stq:Wirtskaft
sv:Nationalekonomi
sw:Somo la Uchumi
ta:பொருளியல்
te:ఆర్థిక శాస్త్రము
tg:Иқтисод
th:เศรษฐศาสตร์
tl:Ekonomika
tpi:Ikonimikis
tr:Ekonomi (bilim dalı)
tt:İqtisat
ug:ئىقتىسادشۇناسلىق
uk:Економіка
ur:معاشیات
uz:Iqtisodiyot
vec:Economia
vi:Kinh tế học
vo:Konömav
war:Siyensya ekonomika
wo:Koom-koom
yi:עקאנאמיק
zea:Economie
zh:经济学
zh-classical:計學
zh-min-nan:Keng-chè-ha̍k
zh-yue:經濟

Fizika

Attēls:Meissner effect p1390048.jpg levitācija virs zemas temperatūras supravadāmība.]]
Attēls:Military laser experiment.jpg
Fizika () ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laiks un telpa. Šī zinātne aplūko tādus jēdzienus kā, piemēram, spēks, enerģija, masa un lādiņš. Kā eksperiments zinātnei, tās mērķis ir izprast dabas likumus.
Fizika ir viena no vecākajām zinātnēm. Viena no fizikas nozarēm ir astronomija, tādēļ fiziku var saukt arī par pašu vecāko zinātni. Fizika ir cieši saistīta arī ar citām zinātnēm, piemēram, ar ķīmija, bioloģija, matemātika un pat ar filozofija. Ķīmijā it sevišķi izmanto atklājumus kvantu mehānika, elektromagnētisms un termodinamika. 17. gadsimtā, kad sākās zinātniskā revolūcija, fiziku vairs nevarēja strikti atdalīt no citām zinātnēm.
Fizikas atklājumi bieži tiek izmantoti tehnoloģija jomā. Piemēram, elektromagnētisms izprašana ļāva izgudrot dažādas sadzīvē noderīgas elektriskas ierīces (televizors, dators, elektropreces utt.). Savukārt termodinamikas atklājumi ļāva izveidot motorizētus transportlīdzekļus. Fizikas atklājumi ietekmē arī citas zinātnes, piemēram, matemātika un filozofija. Mehānikas atklājumi pilnveidoja aprēķini metodes, kvantu ķīmija un mikrobioloģija pilnveidojās tiklīdz tika izgudrots elektronmikroskops.

Etimoloģija


Vārds ''fizika'' ir radies no grieķu valoda vārda ''physis'' (φύσις), kas latviski nozīmē "daba". Pirmoreiz šis vārds rakstiskajos avotos ir parādījies Homērs rakstītajā eposs "Odiseja". Šajā darbā šis vārds ir uzrakstīts tikai vienu reizi, saistot to ar augi augšanu. Tikai pirms-Sokrāts filozofi šo vārdu sāka saistīt ar citām lietām, ne tikai ar augiem un dzīvniekiem; un kopš Aristotelis laikiem šo vārdu sāka izmantot, lai apzīmētu procesus un parādības, kuras mūsdienas izskaidro fizikas zinātne.

Vēsture


Attēls:Francesco Hayez 001.jpg
Jau aizvēsture laikos cilvēki mēģināja izprast dažādu parādība cēloņus, kuras bija novērojamas daba, piemēram, kāpēc priekšmets vienmēr krīt uz zemes, kāpēc dažādām viela ir atšķirīgas īpašības un tā tālāk. Bija neskaidra arī Visums ietekme uz procesiem, kas norisinājās uz Zemes, piemēram, kā Zemes uzvedību iespaido debess ķermenis, tas ir, Saule un Mēness. Tika piedāvātas vairākas teorijas dažādu parādību izskaidrošanai, bet vairākums no tām netika pierādītas. Lielākā daļa teoriju bija pilnas ar filozofija terminiem un netika sistemātiski pierādītas ar eksperiments palīdzību, kā to dara mūsdienās. No otras puses skatoties, pirmo lielo domātāju (Ptolemajs un Aristotelis) darbi nebija vienkārši ikdienas cilvēka novērojums. Bija protams arī daži izņēmumi, piemēram, Indijas filozofi un astronomi deva ļoti precīzus aprakstus atomisms un astronomija, grieķu domātājs Arhimēds pierādīja vairākus likums mehānika un hidrodinamika un tā tālāk.
16. gadsimta beigās Galileo Galilejs sāka izmantot eksperiments, lai apstiprinātu zinātniskas teorijas. Šāds eksperimentu izmantojums ir zinātniskās metodes pamatā. Galilejs veiksmīgi pētīja dinamika, īpaši inerce. 1687. gadā Īzaks Ņūtons publicēja darbu "Matemātikas principi" (''Principia Mathematica''), kurā aprakstītas divas būtiskas fizikas teorijas - Ņūtona kustības likumi, uz ko balstās klasiskā mehānika, un Ņūtona gravitācijas likums, kas apraksta vienu no četrām mijiedarbības, gravitācija. Gravitācijas likuma formulēšana aizsāka astrofizikas nozari, kas apraksta astronomiskus fenomenus, izmantojot fizikas teorijas.
Sākot ar 17. gadsimtu, veiksmīgi tika pētīta termodinamika. 1798. gadā Tompsons demonstrēja mehāniskais darbs pārvēršanos siltums, un 1847. gadā Džouls formulēja enerģijas nezūdamības likums.
Maikls Faradejs, Oms un citi pētīja elektrība un magnētisms. 1855. gadā Džeims Maksvels abas teorijas apvienoja vienā - elektromagnētisma teorija, ko apraksta Maksvela vienādojumi. Šī teorija paredzēja, ka gaisma ir elektromagnētisks vilnis.
1895. gadā Rentgens atklāja rentgenstari, kas izrādījās esam augstas frekvences elektromagnētiskā radiācija. Radioaktivitāte 1896. gadā atklāja Anrī Bekerels un vēlāk pētīja Pjērs Kirī un Marija Sklodovska-Kirī, kā arī citi. Šādi aizsākās kodolfizikas nozare.
1897. gadā Tomsons atklāja elementārdaļiņas elektrons eksistenci. 1904. gadā viņš piedāvāja pirmo atoma modeļi.
1905. gadā Alberts Einšteins formulēja savu speciālā relatvivitātes toerija, kas laiks un telpa apvienoja laiktelpa. Relativitātes teorija piedāvā no klsiskā mehānika būtiski atšķirīgu fizikālās pasaules struktūras ideju. 1915.gadā Einšteins formulēja savu vispārīgā relativitātes toerija, kas izskaidroja arī gravitācija, tā nomainīdama Ņūtona gravitācijas likums. Abas teorijas sakrīt, kad runa ir par nelieliem ķermeņiem un enerģijas daudzumiem.
1911. gadā Ernests Rezerfords atklāja atoma kodols un protons eksistenci. Neitrons eksistenci 1932. gadā atklāja Čedviks.
Sākot ar 1900. gadu, Makss Planks, Alberts Einšteins un Nilss Bors attīstīja kvanti teorijas, lai izskaidrotu dažādus neparastus eksperimentu rezultātus, ieviešot diskrētie enerģijas līmeņi. 1925. gadā Verners Heizenbergs un 1926. gadā Šrēdingers un Diraks formulēja kvantu mehānika, kas izskaidroja iepriekšējās kvantu teorijas. Kvantu mehānika fizisko mērījumu rezultāti ir būtībā nenoteikti; teorija apraksta ar šo nenoteiktību saistītos aprēķinus. Tā veiksmīgi apraksta matērijas uzvedību, kad runa par ļoti sīkiem lielumiem.
Otrais pasaules karš laikā gan ASV, gan Vācija aktīvi nodarbojās ar kodolfizikas pētniecību ar nolūku radīt atombumba. Vāciešiem Verners Heizenbergs vadībā šo mērķi sasniegt neizdevās, savukārt amerikāņu Manhetenas projekts vainagojās ar panākumiem. 1945. gadā Trīsvienībā netālu no Alamogordo, Ņūmeksikas, tika detonēts pirmais atomspridzeklis.
Kvantu lauku teorija tika attīstīta, lai paplašinātu kvantu teoriju un tā nebūtu pretrunā ar speciālo relativitātes teoriju. To 1940. gados attīstīja tādi zinātnieki kā Ričards Fainmens, Džulians Švingers, Sins-Itiro Tomonaga un Frīmans Daisons. Viņi formulēja kvantu elektrodinamikas teorija, kas apraksta elektromagnētisko mijiedarbības.
Kvantu lauku teorija kļuva par pamatu modernā daļiņu fizika, kas pētī mijiedarbības un elementārdaļiņas. Līdz 1970-tajiem gadiem tika izveidots tā dēvētais standartmodelis, kas veiksmīgi apraksta gandrīz visas līdz šim novērotās elementārdaļiņas.
Mūsdienās ikvienam skolniekam, beidzot skola, ir jāapgūst fizikas pamati. Fizika tiek pasniegta vispārizglītojošajās skolās, sākot ar 8. klasi, un fizikas kurss noslēdzas, 12. klasi beidzot.

Fizikas nozares

Attīstība mūsdienās


Par vienu no mūsdienu izcilākajiem fiziķiem tiek uzskatīts Stīvens Hokings, kura ievērojamākie darbi saistīti ar melnie caurumi un termodinamika.

Ārējās saites


http://www.fizmati.lv Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vortāls
http://www.dienasgramata.id.lv/2010/12/fizikas-formulu-lapa.html Fizikas formulu lapa
Kategorija:Fizika
Kategorija:Dabaszinātnes
Kategorija:Fizikālas zinātnes
ace:Fisika
af:Fisika
als:Physik
am:የተፈጥሮ ሕግጋት ጥናት
an:Fisica
ar:فيزياء
arc:ܦܝܣܝܟ
arz:فيزيا
as:পদাৰ্থ বিজ্ঞান
ast:Física
az:Fizika
ba:Физика
bar:Physik
bat-smg:Fizėka
be:Фізіка
be-x-old:Фізыка
bg:Физика
bn:পদার্থবিজ্ঞান
bo:དངོས་ཁམས་རིག་པ།
br:Fizik
bs:Fizika
bug:Fisika
ca:Física
ceb:Pisika
ckb:فیزیک
co:Fisica
cs:Fyzika
csb:Fizyka
cv:Физика
cy:Ffiseg
da:Fysik
de:Physik
diq:Fizik
dv:ފީޒިޔާއީ އިލްމު
el:Φυσική
en:Physics
eo:Fiziko
es:Física
et:Füüsika
eu:Fisika
ext:Física
fa:فیزیک
fi:Fysiikka
fiu-vro:Füüsiga
fo:Alisfrøði
fr:Physique
frr:Füsiik
fur:Fisiche
fy:Natuerkunde
ga:Fisic
gan:物理學
gd:Fiosaig
gl:Física
gn:Mba'erekokuaa
gu:ભૌતિકશાસ્ત્ર
gv:Fishag
hak:Vu̍t-lí-ho̍k
haw:Kālaikūlohea
he:פיזיקה
hi:भौतिक शास्त्र
hif:Bhautik vigyan
hr:Fizika
hsb:Fyzika
ht:Fizik
hu:Fizika
hy:Ֆիզիկա
ia:Physica
id:Fisika
ie:Fisica
ig:Physics
ilo:Pisika
io:Fiziko
is:Eðlisfræði
it:Fisica
iu:ᐆᒫᑦᓱᓕᕆᓂᖅ/umatsuliriniq
ja:物理学
jbo:termu'eske
jv:Fisika
ka:ფიზიკა
kg:Fizika
ki:Physics
kk:Физика
kl:Uumaatsulerineq
km:រូបវិទ្យា
kn:ಭೌತಶಾಸ್ತ್ರ
ko:물리학
ks:فیزیک
ku:Fizîk
ky:Физика
la:Physica
lad:Fisika
lb:Physik
lez:Физика
li:Natuurkunde
lmo:Fisica
ln:Fízíkí
lo:ວັດຖຸວິທະຍາ
lt:Fizika
map-bms:Fisika
mdf:Физиксь
mg:Fizika
mk:Физика
ml:ഭൗതികശാസ്ത്രം
mn:Физик
mr:भौतिकशास्त्र
ms:Fizik
mwl:Física
my:ရူပဗေဒ
mzn:فیزیک
nah:Iuhcāyōtl
nap:Físeca
nds:Physik
nds-nl:Netuurkunde
ne:भौतिक शास्त्र
nl:Natuurkunde
nn:Fysikk
no:Fysikk
nov:Fisike
nrm:Phŷsique
nso:Fisika
oc:Fisica
or:ପଦାର୍ଥ ବିଜ୍ଞାନ
os:Физикæ
pa:ਭੌਤਿਕ ਵਿਗਿਆਨ
pam:Physics
pcd:Fisike
pih:Fisiks
pl:Fizyka
pms:Fìsica
pnb:فزکس
ps:پنځپوهنه
pt:Física
qu:Pachaykamay
ro:Fizică
roa-rup:Fisikilj
ru:Физика
rue:Фізіка
sa:भौतिकशास्त्रम्
sah:Физика
sc:Fìsica
scn:Fìsica
sco:Naitural philosophy
sh:Fizika
si:භෞතික විද්‍යාව
simple:Physics
sk:Fyzika
sl:Fizika
sm:Fisiki
sn:Fundoyetsimba
so:Fiisigis
sq:Fizika
sr:Физика
srn:Sabi fu natru
st:Fisiksi
stq:Physik
su:Fisika
sv:Fysik
sw:Fizikia
szl:Fizyka
ta:இயற்பியல்
te:భౌతిక శాస్త్రము
tg:Физика
th:ฟิสิกส์
tk:Fizika
tl:Pisika
tr:Fizik
tt:Fizika
ug:ڧىزىكا
uk:Фізика
ur:طبیعیات
uz:Fizika
vec:Fìxica
vi:Vật lý học
vo:Füsüd
war:Fisika
wo:Jëmm
wuu:物理学
xal:Бодьзүлһн
xh:IFiziki
xmf:ფიზიკა
yi:פיזיק
yo:Físíksì
zea:Natuurkunde
zh:物理学
zh-classical:物理
zh-min-nan:Bu̍t-lí-ha̍k
zh-yue:物理

Folkloristika

Folkloristika ir zinātne par folklora. Tā aptver trīs savstarpēji saistītas nozares - tautas daiļrades materiālu vākšanu, publicēšanu un izpēti.

Noderīgas norādes


http://folklora.lv folklora.lv
Kategorija:Folklora
Kategorija:Folkloristika
az:Folklorşünaslıq
be-x-old:Фальклярыстыка
de:Erzählforschung
en:Folkloristics
et:Folkloristika
fi:Folkloristiikka
fiu-vro:Rahvaluulõtiidüs
ja:民俗学
ko:민속학
mk:Фолклористика
no:Folkloristikk
pl:Folklorystyka
ru:Фольклористика
sl:Folkloristika
sv:Folkloristik
uk:Фольклористика

Folklora

Folklora (arī tradicionālā tautas kultūra) ir vispārpazīstama tradīcija - kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, ko īsteno kāda grupa vai indivīds un kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālā identitāte un kultūras identitāte identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdu folklora, imitācija vai kādā citā veidā. Šī etnokulturālā struktūra ietver Valodniecība, Literatūra, Mūzika, deja, spēles, Mitoloģija, rituāls, paražas, lietišķo Māksla, celtniecība u.c
Folkloras jēdzienu 1846. gadā darināja angļu antikvārs Viljams Džons Toms, lai aizvietotu tajā laikā lietoto jēdzienu "senlietas" ().

Skatīt arī


Folkloristika
Postfolklora
Etnogrāfija
Folklorisms

Ārējas saites


http://folklora.lv folklora.lv
http://folk.star.lv latviešu folkloras radio
Kategorija:Folklora
an:Folklore
ar:فلكلور
arz:اثنولوجيا اقليميه
az:Folklor
bat-smg:Fuolkluors
be:Фальклор
be-x-old:Фальклёр
bg:Народно творчество
br:Folklor
ca:Folklore
ckb:فۆلکلۆر
cs:Folklór
csb:Fòlklor
cy:Llên gwerin
da:Folkeminde
de:Folklore
dv:ނާޑުކަތާ
el:Λαογραφία
en:Folklore
eo:Folkloro
es:Folclore
et:Rahvaluule
eu:Folklore
fa:فولکلور
fi:Kansanperinne
fiu-vro:Rahvaluulõq
fr:Folklore
fur:Folclôr
fy:Folkloare
ga:Béaloideas
gag:Folklor
gl:Folclore
gn:Tavarandu
gv:Beeal-arrish
he:פולקלור
hi:लोककथा
hr:Folklor
id:Folklor
io:Folkloro
is:Þjóðsaga
it:Folclore
ja:伝承
jv:Crita Rakyat
ka:ფოლკლორი
kk:Фольклор
ko:민속
ku:Folklor
ky:Фольклор
lad:Folklor
li:Folklore
lt:Folkloras
mk:Фолклор
ml:നാട്ടറിവ്
ms:Budaya rakyat
mt:Folklor
myv:Фольклор
nap:Folklore
nl:Folklore
nn:Folkloristikk
no:Folkeminne
pap:Folklor
pl:Folklor
pt:Folclore
ro:Folclor
ru:Фольклор
rue:Фолклор
scn:Folklori
sco:Fowklair
sh:Folklor
simple:Folklore
sk:Folklór
sr:Фолклор
su:Folklor
sv:Folklore
ta:நாட்டார் பாடல்
th:คติชนวิทยา
tl:Kuwentong-bayan
tr:Folklor
tt:Фольклор
uk:Фольклор
ur:ماثورہ
wa:Foclore
zh:民俗學

Filozofija

Attēls:Escola de Atenas.jpg. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā.]]
Filozofija (; ''philosophía'') ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likums. Tā ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Nosaukums "filozofija" ir radies no diviem grieķu vārdiem: ''philein'' un ''sophia'', kuri attiecīgi nozīmē "mīlestība" un "gudrība". Tādēļ burtiski tulkojot "filozofija" nozīmē "gudrības mīlēšana". Filozofiem nav ierobežots interešu loks. Viņi parasti pievēršas vairākām jomām, piemēram, fizikai, bioloģijai, ķīmijai, astronomijai, socioloģijai, politikai, psiholoģijai, matemātikai, loģikai, ētikai, mūzikai un vēl daudzām citām sfērām. Līdz pat 19. gadsimta sākuma zinātniekus, kuri bija pievērsušies kādai no dabas zinātne nozarēm, dēvēja par filozofiem. Līdz 1850. gadiem bija ikdienišķi dzirdēt, ka laboratorijas piederumus dēvē par filozofiskajiem instrumentiem.

Filozofijas jēdziens


Pēc būtības jautājums par to, kā lai definē jēdzienu "filozofija", pats par sevi ir filozofisks. Lai iepazītos ar jēdzienu, var teikt, ka filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofiska doma parasti ir cilvēkā iekšēji nobriedusi pārliecība savienojumā ar argumentiem, kas radušies filozofiskā diskusijā. Filozofijas degpunktā ir jautājumi par eksistenci, zināšanām, skaisto, morāli pareizo. Filozofisku jautājumu piemēri varētu būt: "Kas labo nošķir no ļaunā?" un "Vai zināšanas vispār ir iespējamas?"
Filozofiska rakstura jautājumi ir aktuāli ne vien mūsu sabiedrībā, bet jebkur citur pasaulē. Tādējādi filozofiju ir iespējams iedalīt vairākās skolās. Tas, ko mēs uzskatām par filozofiju, visbiežāk ir rietumu civilizācijas auglis, un šo filozofiju tā arī sauc par rietumu filozofiju. Tradīcijas pirmsākumi meklējami līdz ar senajiem grieķiem. Pazīstamākie šīs skolas filozofi ir Platons, Aristotelis, Akvīnas Toms, Renē Dekarts, Imanuels Kants, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Frīdrihs Nīče un Ludvigs Vitgenšteins.
Jēdziens Austrumu filozofija parasti tiek saistīts ar Tuvo Austrumu un Āzijas filozofiem. To skaitā visbiežāk tiek minēti Sidhārta Gautama jeb Buda, Laodzi un Konfūcijs.
Sākotnēji jēdziens filozofija nozīmēja vienkārši gudrības mīlestību. Filozofs nomainīja sofisms jeb gudro vīru, šī skola ir uzskatāma par augsni grieķu filozofijai. Ar filozofiju tika saprasta visa veida intelektuālā darbība.
Filozofijas jēdzienu ir ieviesis izcilais grieķu mistiķis Pitagors.

Nozares


Filozofijas piecas lielās nozares ir šādas:
Metafizika
Epistemoloģija
Loģika
Ētika
Estētika
Ir arī vairākas citas nozares, kuras var saistīt ar filozofiju, bet tās parasti vairāk attiecas uz citām zinātnes nozarēm, piemēram, šādas:
Retorika
Literatūrfilozofija
Sociālā filozofija
Filozofiskā antropoloģija

Vēsture


Rietumu filozofijai ir antīkā, viduslaiku, renesanses un mūsdienu ēra. Antīkajā filozofijā tiek iekļauti Senā Grieķija un Senā Roma domātāju darbi. Šajā laikā grieķu filozofijai bija uzplaukums, savukārt romiešu filozofija galvenokārt balstījās uz grieķu filozofiju.
Viduslaiku filozofija balstījās galvenokārt uz Platons un Aristotelis darbiem. To lielā mērā ietekmēja arī kristietība.

Skatīt arī


Hronoloģisks nozīmīgāko filozofu uzskaitījums

Ārējās saites


http://www.vesture.eu/index.php/Antīkā_filosofija Antīkā filosofija - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
Kategorija:Filozofija
af:Filosofie
als:Philosophie
am:ፍልስፍና
an:Filosofía
ang:Ūðƿitegung
ar:فلسفة
arz:فلسفه
ast:Filosofía
ay:Lup'intawi
az:Fəlsəfə
ba:Фәлсәфә
bar:Philosophie
bat-smg:Fėluosuopėjė
be:Філасофія
be-x-old:Філязофія
bg:Философия
bn:দর্শন
bo:མཚན་ཉིད་རིག་པ།
br:Prederouriezh
bs:Filozofija
ca:Filosofia
ceb:Pilosopiya
chr:ᎤᏬᎳᏨᎯ
ckb:فەلسەفە
co:Filosofia
cs:Filosofie
csb:Filozofijô
cv:Философи
cy:Athroniaeth
da:Filosofi
de:Philosophie
diq:Felsefe
el:Φιλοσοφία
en:Philosophy
eo:Filozofio
es:Filosofía
et:Filosoofia
eu:Filosofia
ext:Filosofia
fa:فلسفه
fi:Filosofia
fiu-vro:Filosoofia
fo:Heimspeki
fr:Philosophie
frr:Fiilosofii
fur:Filosofie
fy:Filosofy
ga:Fealsúnacht
gan:哲學
gd:Feallsanachd
gl:Filosofía
gn:Arandupykuaaty
gv:Fallsoonys
hak:Chet-ho̍k
he:פילוסופיה
hi:दर्शनशास्त्र
hif:Philosophy
hr:Filozofija
ht:Filozofi
hu:Filozófia
hy:Փիլիսոփայություն
ia:Philosophia
id:Filsafat
ie:Filosofie
ig:Ákọ na Uche
ilo:Pilosopia
io:Filozofio
is:Heimspeki
it:Filosofia
iu:ᐃᓱᒪᓕᐅᕐᓂᖅ
ja:哲学
jbo:pijyske
jv:Filsafat
ka:ფილოსოფია
kaa:Filosofiya
kab:Tafelsuft
kk:Пәлсапа
kl:Inuunerup isumalerineq
km:ទស្សនវិជ្ជា
kn:ತತ್ತ್ವಶಾಸ್ತ್ರ
ko:철학
ku:Felsefe
ky:Философия
la:Philosophia
lad:Filosofía
lb:Philosophie
lez:Философия
li:Filosofie
lij:Filòsofia
lmo:Filusufia
lo:ປັດຊະຍາ
lt:Filosofija
mg:Filôzôfia
mhr:Философий
mk:Философија
ml:തത്ത്വശാസ്ത്രം
mn:Философи
mr:तत्त्वज्ञान
ms:Falsafah
mt:Il-Filosofija
mwl:Filosofie
my:သဘာဝတ္ထဗေဒ
mzn:فلسفه
nah:Tlazohmatiliztli
nds:Philosophie
nds-nl:Filesefie
nl:Filosofie
nn:Filosofi
no:Filosofi
nov:Filosofia
nrm:Philosophie
oc:Filosofia
pap:Filosofia
pcd:Filosofie
pfl:Philosophie
pl:Filozofia
pnb:فلاسفی
pnt:Φιλοσοφία
ps:فلسفه
pt:Filosofia
qu:Yachay wayllukuy
rm:Filosofia
ro:Filozofie
roa-rup:Filosofia
ru:Философия
rue:Філозофія
rw:Filozofi
sa:तत्त्वज्ञानम्
sah:Философия
sc:Filosofia
scn:Filusufìa
sco:Filosofie
sg:Sêndândarä
sh:Filozofija
simple:Philosophy
sk:Filozofia
sl:Filozofija
so:Filasoof
sq:Filozofia
sr:Филозофија
srn:Sabi fu denki
st:Filosofi
stq:Philosophie
su:Filsafat
sv:Filosofi
sw:Falsafa
ta:மெய்யியல்
te:తత్వము
tg:Фалсафа
th:ปรัชญา
tk:Pelsepe
tl:Pilosopiya
tpi:Pilosopi
tr:Felsefe
tt:Fälsäfä
ug:پەلسەپە
uk:Філософія
ur:فلسفہ
uz:Falsafa
vec:Fiłoxofìa
vi:Triết học
vo:Filosop
wa:Filozofeye
war:Pilosopiya
wo:Xeltu
yi:פילאסאפיע
yo:Ìmòye
za:Cwzyoz
zea:Filosofie
zh:哲学
zh-min-nan:Tiat-ha̍k
zh-yue:哲學