Matemātika

Attēls:Euclid.jpg, sengrieķu matemātiķis, 3. gadsimtā p.m.ē. (Rafaēls glezna).]]
Matemātika () ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām. Cilvēkus, kuru mērķis ir izprast un veicināt tālāku matemātikas attīstību, sauc par matemātiķiem.
Matemātikā pētāmo objektu un procesu idealizētās īpašības ir noformulētas aksioma veidā, kuras tiek postulāts par patiesība. No tām ar loģisku spriedumu palīdzību tiek iegūti citi patiesi apgalvojumi, kurus parasti sauc par lemma vai teorēma, bet pašu spriedumu virkni — par pierādījums. Matemātikā jauni jēdzieni tiek ieviesti ar definīcija palīdzību. Ja šādi iegūtā teorija apraksta kādu daba sastopamu objektu vai procesu, tad to sauc par pētāmā objekta vai procesa matemātisks modelis.

Vēsture


Līdz 17. gadsimts vidum matemātika pētīja galvenokārt skaitļus un ģeometriskas figūras. 17. gadsimtā sākās strauja matemātikas attīstība, izmantojot mainīgā lieluma un funkcijas jēdzienus. Par atsevišķām matemātikas nozarēm izveidojās variāciju rēķini, diferenciālģeometrija, varbūtību teorija, skaitļu teorija, kombinatorika. Matemātikas attīstības mūsdienu posms sākās 19. gadsimtā, kad izveidojās kompleksā analīze, grupu teorija, neeiklīda ģeometrija, matemātiskā loģika, topoloģija, kopu teorija, funkcionālanalīze. 20. gadsimtā paplašinājās matemātikas lietojuma forma, ciešāki kļuva tās sakari ar citām zinātnēm. Atzīmēsim, ka mūsdienās ir daudzi matemātikas profesori un universitāšu pasniedzēji, kas uzskata, ka matemātika nav zinātne. Tas ir tāpēc, ka matemātikas pētāmie objekti nav atrodami realitātē. Visām citām zinātnēm pētāmie objekti ir arī realitātē.

Nozares


Nozīmīgākās matemātikas nozares ir algebra, skaitļu teorija, ģeometrija, algebriskā ģeometrija, matemātiskā analīze, loģika, kombinatorika, teorētiskā datorzinātne, varbūtību teorija un matemātiskā fizika.

Aritmētika


Aritmētika ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanu līdz pat moderniem zinātnes un uzņēmējdarbības aprēķiniem. Tāpat aritmētiku attiecina uz matemātikas nozari (vai priekšteci), kurā ir uzskaitītas elementāras konkrētu matemātisko darbību īpašības ar skaitļiem.

Algebra


Algebra ir viena no matemātikas pamatnozarēm. Dažreiz saka, ka algebra ir "aritmētika ar burtiem". Atšķirībā no aritmētikas, kur darbības tiek veiktas ar konkrētiem skaitļiem, algebrā lielums var būt mainīgs. Būtībā algebra ir zinātne par kopa ar operācijām, kas zināmā mērā analogas darbībām ar skaitļiem. Algebrisku sistēmu piemēri ir grupa (matemātika), lauki, vektoru telpas, gredzeni, struktūras.

Ģeometrija


Ģeometrija ir matemātikas nozare, kurā tiek pētītas telpas īpašības, kā arī ģeometriska figūra izmēri, formas un savstarpējais novietojums telpā vai plakne.

Skatīt arī


Elementārā matemātika
Augstākā matemātika

Atsauces

Literatūra


.

Ārējās saites


http://www.5vsk.jelgava.lv/documents/Matematikas_formulas.pdf Matemātikas formulas, Jelgavas 5. vidusskola.
Kategorija:Matemātika
af:Wiskunde
als:Mathematik
am:ትምህርተ ሂሳብ
an:Matematicas
ang:Rīmcræft
ar:رياضيات
arz:رياضيات
as:গণিত
ast:Matemátiques
ay:Jakhu
az:Riyaziyyat
ba:Математика
bar:Mathematik
bat-smg:Matematėka
be:Матэматыка
be-x-old:Матэматыка
bg:Математика
bjn:Matamatika
bn:গণিত
bo:རྩིས་རིག
bpy:গণিত
br:Matematik
bs:Matematika
bug:Matematika
ca:Matemàtiques
ceb:Matematika
ch:Matematika
ckb:بیرکاری
co:Matematica
crh:Riyaziyat
cs:Matematika
csb:Matematika
cv:Математика
cy:Mathemateg
da:Matematik
de:Mathematik
diq:Matematik
dsb:Matematika
dv:ރިޔާޟިއްޔާތު
el:Μαθηματικά
eml:Matemâtica
en:Mathematics
eo:Matematiko
es:Matemáticas
et:Matemaatika
eu:Matematika
ext:Matemáticas
fa:ریاضیات
fi:Matematiikka
fiu-vro:Matõmaatiga
fo:Støddfrøði
fr:Mathématiques
frr:Matematiik
fur:Matematiche
fy:Wiskunde
ga:Matamaitic
gan:數學
gd:Matamataig
gl:Matemáticas
gn:Papapykuaa
gu:ગણિત
gv:Maddaght
hak:Sṳ-ho̍k
haw:Makemakika
he:מתמטיקה
hi:गणित
hif:Mathematics
hr:Matematika
ht:Matematik
hu:Matematika
hy:Մաթեմատիկա
ia:Mathematica
id:Matematika
ie:Matematica
ig:Ọmúmú-ónúọgụgụ
ilo:Matematika
io:Matematiko
is:Stærðfræði
it:Matematica
ja:数学
jbo:cmaci
jv:Matématika
ka:მათემატიკა
kab:Tusnakt
kk:Математика
kl:Matematikki
km:គណិតវិទ្យា
kn:ಗಣಿತ
ko:수학
krc:Математика
ku:Matematîk
ky:Математика
la:Mathematica
lad:Matemátika
lb:Mathematik
lez:Математика
li:Mathematiek
lij:Matematica
lmo:Matemàtega
lo:ຄະນິດສາດ
lt:Matematika
map-bms:Matematika
mdf:Математиксь
mg:Fanisana
mhr:Математике
mk:Математика
ml:ഗണിതം
mn:Математик
mr:गणित
ms:Matematik
mt:Matematika
mwl:Matemática
my:သင်္ချာ
myv:Математика
nah:Tlapōhualmatiliztli
nds:Mathematik
nds-nl:Wiskunde
ne:गणित
new:गणित
nl:Wiskunde
nn:Matematikk
no:Matematikk
nov:Matematike
nrm:Caltchul
nv:Ałhíʼayiiltááh
oc:Matematicas
or:ଗଣିତ
os:Математикæ
pa:ਹਿਸਾਬ
pag:Matematiks
pi:गणितं
pl:Matematyka
pms:Matemàtica
pnb:میتھمیٹکس
ps:شمېرپوهنه
pt:Matemática
qu:Yupay yachay
ro:Matematică
roa-rup:Mathematicã
ru:Математика
rue:Математіка
sa:गणितम्
sah:Математика
sc:Matemàtica
scn:Matimàtica
sco:Mathematics
sh:Matematika
si:ගණිතය
simple:Mathematics
sk:Matematika
sl:Matematika
sm:Matematika
sn:Masvomhu
so:Xisaab
sq:Matematika
sr:Математика
srn:Sabi fu Teri
ss:Tekubala
stq:Mathematik
su:Matematika
sv:Matematik
sw:Hisabati
szl:Matymatyka
ta:கணிதம்
te:గణితము
tet:Matemátika
tg:Математика
th:คณิตศาสตร์
tk:Matematika
tl:Matematika
tpi:Ol matematik
tr:Matematik
tt:Математика
uk:Математика
ur:ریاضی
uz:Matematika
vec:Matemàtega
vi:Toán học
vo:Matemat
war:Matematika
wo:Xayma
wuu:数学
xal:Эсв
yi:מאטעמאטיק
yo:Mathimátíkì
za:Soqyoz
zh:数学
zh-classical:數學
zh-min-nan:Sò͘-ha̍k
zh-yue:數學
zu:Imathemathiki

Meteoroloģija

Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēra, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizika procesiem.
Meteoroloģijas nozares ir šādas:
fizikālā (galvenā nozare; atmosfēras fizika, pēta atmosfēras fizikālas parādības, procesus, tās sastāvu, struktūru piezemes, robežslāņa, brīvās atmosfēras, stratosfēras u.c. slāņos),
dinamiskā (teorētiskā),
sinoptika,
lietišķās disciplīnas (aviācijas, lauksaimniecības, medicīnas).
Atmosfēras stāvokļa novērošanai izmanto meteoroloģiskie pavadoņi un automātiskos aparātus.
Kategorija:Meteoroloģija
af:Meteorologie
als:Meteorologie
an:Meteorolochía
ar:علم الطقس
ast:Meteoroloxía
az:Meteorologiya
bar:Meteorologie
bat-smg:Meteuoruoluogėjė
be:Метэаралогія
be-x-old:Мэтэаралёгія
bg:Метеорология
bn:আবহাওয়াবিদ
bo:གནམ་གཤིས་རིག་པ།
bs:Meteorologija
ca:Meteorologia
cs:Meteorologie
cy:Meteoroleg
da:Meteorologi
de:Meteorologie
el:Μετεωρολογία
en:Meteorology
eo:Meteologio
es:Meteorología
et:Meteoroloogia
eu:Meteorologia
ext:Meteorologia
fa:هواشناسی
fi:Meteorologia
fiu-vro:Meteoroloogia
fr:Météorologie
frr:Wääderkunde
fy:Waarkunde
gd:Sgoil-aimsir
gl:Meteoroloxía
he:מטאורולוגיה
hi:मौसम विज्ञान
hr:Meteorologija
ht:Meteyoloji
hu:Meteorológia
ia:Meteorologia
id:Meteorologi
ie:Meteorologie
io:Meteorologio
is:Veðurfræði
it:Meteorologia
ja:気象学
jbo:timske
ka:მეტეოროლოგია
kk:Метеорология
ko:기상학
la:Meteorologia
lad:Meteorolojiya
lb:Meteorologie
li:Meteorologie
lmo:Meteurulugía
ln:Meteyó
lt:Meteorologija
ml:അന്തരീക്ഷവിജ്ഞാനം
mr:हवामानशास्त्र
ms:Meteorologi
mwl:Meteorologie
nds:Meteorologie
nl:Meteorologie
nn:Meteorologi
no:Meteorologi
nrm:Scienche du temps
pl:Meteorologia
pt:Meteorologia
qu:Mit'a yachay
ro:Meteorologie
ru:Метеорология
scn:Mitiuruluggìa
sh:Meteorologija
simple:Meteorology
sk:Meteorológia
sl:Meteorologija
sq:Meteorologjia
sr:Метеорологија
sv:Meteorologi
sw:Metorolojia
ta:வானிலையியல்
tg:Ҳавошиносӣ
th:อุตุนิยมวิทยา
tk:Meteorologiýa
tl:Meteorolohiya
tr:Meteoroloji
uk:Метеорологія
uz:Meteorologiya
vec:Meteorołogia
vi:Khí tượng học
wa:Meteyorolodjeye
war:Meteorolohiya
yi:מעטעאראלאגיע
zh:气象学

Mūzikas instruments

Mūzikas instruments ir instruments, ar kuru var iegūt ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas vai aptuvenas skaņas, kā arī noteikta augstuma trokšņus.
Katram mūzikas instrumentam ir savs tembrs, dinamiskās iespējas un skaņu diapazons. Atkarībā no izmantojuma mūzikas instrumentus iedala tautas un profesionālajos mūzikas instrumentos. Pēc to īpašībām mūzikas instrumentus iedala idiofoni (pašskanoši instrumenti, kur skaņas rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā), membrafoni (sitamie instrumenti), aerofoni (pūšamie instrumenti) un hordofoni (stīgu instrumenti). Jaunākā kategorija ir skaņas elektroniskie sintezatori.

Instrumentu veidi


Attēls:Moodswinger.jpg
Mūzikas instruments alts
Akordeons
Arfa
Bajāns
Balalaika
Bandžo
Bongo
Bungas
Cītara
Čells
Ērģeles
Fagots
Flauta
Ģitāra
Harmonikas
Klarnete
Klavesīns
Klavieres
Kokle
Kongas
Kontrabass
Ksilofons
Lauta
Leijerkaste
Lira
Marimbas
Metalofons
Mežrags
Moodswinger
Mutes harmonikas
Oboja
Saksofons
Sintezators
Stabule
Tamburīns
Timpāni
Trideksnis
Trombons
Trompete
Vargāns
Vijole
Zvani
Kategorija:Mūzikas instrumenti
af:Musiekinstrument
als:Musikinstrument
ar:آلة موسيقية
ast:Instrumentu musical
az:Musiqi aləti
be:Музычны інструмент
be-x-old:Музычны інструмэнт
bg:Музикален инструмент
bm:Fɔlifɛn
bo:རོལ་ཆ།
br:Benveg-seniñ
bs:Muzički instrumenti
ca:Instrument musical
chr:ᏗᎧᏃᎩᏛ ᎬᏔᏂᏓᏍᏗ
ckb:ئامێری مۆسیقا
cs:Hudební nástroj
cy:Offeryn cerdd
da:Musikinstrument
de:Musikinstrument
el:Μουσικό όργανο
en:Musical instrument
eo:Muzika instrumento
es:Instrumento musical
et:Muusikainstrument
eu:Musika tresna
fa:ساز
fi:Soitin
fr:Instrument de musique
fy:Muzykynstrumint
ga:Uirlis cheoil
gan:樂器
gl:Instrumento musical
gu:સંગીત વાદ્ય
he:כלי נגינה
hi:वाद्य यन्त्र
hr:Glazbala
hu:Hangszer
hy:Երաժշտական գործիքներ
id:Alat musik
io:Muzikal instrumento
is:Hljóðfæri
it:Strumento musicale
ja:楽器
jbo:zgitci
jv:Piranti musik
ka:მუსიკალური ინსტრუმენტი
kn:ಸಂಗೀತ ವಾದ್ಯ
ko:악기
ksh:Inßtrumännt (Mussik)
ku:Amûrên muzîkê
ky:Музыкалык аспаптар
la:Instrumentum musicum
lb:Museksinstrument
ln:Eyémbeli
lt:Muzikos instrumentas
ml:സംഗീതോപകരണം
mn:Хөгжмийн зэмсэг
ms:Alat muzik
my:တူရိယာ
nah:Tlatzotzonalli
nds:Musikinstrument
nl:Muziekinstrument
nn:Musikkinstrument
no:Musikkinstrument
nv:Dilní bee Nidaʼanéhígíí
pl:Instrument muzyczny
ps:ساز
pt:Instrumento musical
qu:Waqachina
ro:Instrument muzical
ru:Музыкальные инструменты
sh:Muzički instrumenti
si:සංගීත වාද්‍ය භාණ්ඩ
simple:Musical instrument
sk:Hudobný nástroj
sl:Glasbilo
sq:Instrumenti muzikor
sr:Музички инструменти
stq:Musikinstrumente
sv:Musikinstrument
ta:இசைக்கருவி
te:సంగీత వాయిద్యం
th:เครื่องดนตรี
tl:Kasangkapang pangtugtog
tr:Çalgı
uk:Музичний інструмент
uz:Musiqa asbobi
vi:Nhạc cụ
vls:Muziekinstrument
xmf:მუსიკალური ინსტრუმენტი
zh:乐器
zh-min-nan:Ga̍k-khì

Medicīna

Attēls:Asklepios.3.jpg ir redzams sengrieķu ārstniecības dieva Asklēpijs rokās]]
Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēks veselības saglabāšanai. Pēc būtības medicīna ir veselības zinātnes nozare. Tajā tiek pētīts cilvēka organisms, tā uzbūve, funkcijas, bet visvairāk slimības un to ārstēšanas iespējas. Medicīnas mērķis ir noteikt slimību izcelsmi, norisi, kā arī diagnostika, ārstniecība un profilakse.
Mūsdienās medicīna ir cieši saistīta ar veselības zinātne, medicīnisks pētījums un medicīniskā tehnoloģija.

Praktiskā medicīna


Praktiskā medicīna parasti balstās uz pacienta medicīniskā izmeklēšana, slimības medicīniskā diagnostika, ķirurģija un ārstēšana.
Medicīniskā izmeklēšana laikā ārsts apskata pacients ķermeni, lai varētu noteikt slimības simptomi. Lai veiksmīgi noteiktu slimības, nereti ārstam ir nepieciešams zināt pacienta slimību vēsture. Ja izmeklēšanas laikā nevar noteikt slimību, tad ir nepieciešams pievērsties medicīniskā diagnostika.
Pēc pacienta izmeklēšanas seko pacienta stāvokļa un slimības diagnozes noteikšana. To parasti nosaka, izmantojot vispārpieņemto medicīnas terminoloģija, un pamatojoties uz visaptverošu sistemātisku pētījumu par pacientu.
Ja ir nepieciešams, seko ķirurģija iejaukšanās. Parasti tā ir medicīniska operācija.
Visbeidzot praktiskā medicīna noslēdzas ar ārstēšana, kuras laikā tiek lietoti medikamenti, veiktas dažādas procedūras un citas darbības veselības stāvokļa uzlabošanai.

Medicīnas simboli


Laika gaitā ir izveidojušies vairāki simbols, kuri simbolizē medicīnu. No tiem visbiežāk sastopami ir kauss, Asklēpija ceļa spieķis, sengrieķu dieva Apolons trijkājis, zizlis un spogulis, kuram apvijusies čūska, ola, degoša lāpa, svece un citi.

Medicīnas nozares


Profilakse
Medicīniskā diagnostika
Terapija
Rehabilitācija

Skatīt arī


Ārstniecība
Dziedniecība

Atsauces


Kategorija:Medicīna
af:Geneeskunde
als:Medizin
an:Medecina
ar:طب
arc:ܐܣܝܘܬܐ
as:চিকিৎসা বিজ্ঞান
ast:Medicina
ay:Qulla
az:Tibb
ba:Медицина
bat-smg:Medėcėna
be:Медыцына
be-x-old:Мэдыцына
bg:Медицина
bm:Dɔkɔtɔrɔya
bn:চিকিৎসা বিজ্ঞান
bo:སྨན།
br:Mezegiezh
bs:Medicina
ca:Medicina
ceb:Medisina
co:Medicina
cs:Lékařství
csb:Medicëna
cv:Медицина
cy:Meddygaeth
da:Lægevidenskab
de:Medizin
el:Ιατρική
en:Medicine
eo:Medicino
es:Medicina
et:Meditsiin
eu:Medikuntza
ext:Medecina
fa:پزشکی
fi:Lääketiede
fiu-vro:Arstitiidüs
fo:Læknafrøði
fr:Médecine
frp:Mèdecina
fur:Midisine
fy:Genêskunde
ga:Míochaine
gd:Eòlas-leighis
gl:Medicina
gv:Lheeys
hak:Yî-ho̍k
he:רפואה
hi:आयुर्विज्ञान
hif:Dawai
hr:Medicina
ht:Medsin
hu:Orvostudomány
hy:Բժշկություն
ia:Medicina
id:Kedokteran
ie:Medicina
io:Medicino
is:Læknisfræði
it:Medicina
iu:ᑖᒃᑎ
ja:医学
jv:Kedhokteran
ka:მედიცინა
kaa:Meditsina
kk:Медицина
ko:의학
ku:Bijîşkî
ky:Медицина
la:Medicina
lad:Medisina
lb:Medezin
li:Genaeskónde
lo:ແພດສາດ
lt:Medicina
mk:Медицина
ml:വൈദ്യം
mn:Анагаах ухаан
mr:वैद्यकशास्त्र
ms:Perubatan
mt:Mediċina
mwl:Medecina
my:ဆေးပညာ
nah:Tīciyōtl
nap:Mericina
nds:Medizin
nds-nl:Genaeskeunde
ne:चिकित्साशास्त्र
new:वासः
nl:Geneeskunde
nn:Medisin
no:Medisin
nov:Medisine
oc:Medecina
or:ଚିକିତ୍ସା ବିଜ୍ଞାନ
os:Медицинæ
pl:Medycyna
pnb:دوائی
ps:درملګري
pt:Medicina
qu:Hampi yachay
ro:Medicină
ru:Медицина
rue:Медіціна
sa:आयुर्विज्ञान
sah:Медицина
sc:Meighina
scn:Midicina
sco:Medicin
sh:Medicina
si:වෛද්‍ය විද්‍යාව
simple:Medicine
sk:Medicína
sl:Medicina
sq:Mjekësia
sr:Медицина
stq:Heelkunde
su:Tatamba
sv:Medicinsk vetenskap
sw:Tiba
ta:மருத்துவம்
te:వైద్యశాస్త్రము
tg:Пизишкӣ
th:แพทยศาสตร์
ti:ሕክምና
tl:Panggagamot
tr:Tıp
tt:Медицина
uk:Медицина
ur:طب
vec:Medexina
vi:Y học
vo:Sanav
wa:Medcene
war:Medisina
wo:Paj
yi:מעדיצין
zh:医学
zh-min-nan:I-ha̍k

Manna Vitneja U kritērijs

Manna-Vitneja U kritērijs ir analogs T tests Neparametriskā statistika statistika.
Tas tiek uzskatīts par drošāko neparametrisko kritēriju. U aprēķinos tiek izmantoti pazīmes vērtību rangi, un ar tā palīdzību iespējams noteikt, vai divām neatkarīgi veidotām izlasēm ir vienādi sadalījumi.
Kategorija:Statistika
en:Mann-Whitney U

Mutes harmonikas

Attēls:16-hole chrom 10-hole diatonic.jpg
Mutes harmonikas ir brīvo mēlīšu aerofona tipa mūzikas instruments. Skaņa šajā instrumentā rodas iesvārstot dažāda garuma metāla mēlītes. Tās instrumenta korpusā parasti ir izvietotas divās rindās tā, ka viena rinda skan veicot ieelpu, bet otra - izelpu. Mutes harmonikas ir viens no demokrātiskākajiem mūzikas instrumentiem, jo tā cena ir sākot no pāris latiem. Pieņemamas spēles iemaņas ar minimālām mūzikas zināšanām var apgūt dažu dienu laikā. Tomēr visu šī instrumenta iespēju izmantošana prasa pamatīgas iemaņas.
Pēc uzbūves izšķir oktāva, tremolo, hromatiskā gamma un blūzs mutes harmonikas. Katrai no tām ir savs raksturīgs pielietojums.
Pēc skaņojuma mutes harmonikas var iedalīt divās grupās: diatonika un hromatiskā gamma mutes harmonikas. Diatoniskās var būt mažors, minors, harmoniskā minora vai mažora u.c. skaņkārta. Tas nozīmē, ka lai spēlētu diatoniskās mutes harmonikas dažādās tonalitāte, parasti būs vajadzīgi vairāki instrumenti - katrs ar citu tonālo centru. Tādēļ kvalitatīvas diatoniskās mutes harmonikas tiek ražotas visās tonalitātes, lai neierobežotu izpildītāju iespējas. Ar hromatiskajām mutes harmonikām iespējams spēlēt jebkurā skaņkārtā, jo to skaņojums ir hromatisks. Tomēr populārās mūzikas un it īpaši blūzs izpildītāju vidū, visiecienītākās ir mažora diatoniskās mutes harmonikas.
Parasti mutes harmoniku spēles diapazons ir 3 oktāvas. Tām ir ir 10 spēles caurumi un 20 mēlītes. Tādējādi, spēlējot ar vienkāršu ieelpu / izelpu, iespējams iegūt 19 dažāda augstuma skaņas, jo 2. cauruma ieelpas un 3. cauruma izelpas skaņas augstumi ir identiski (tā sauktais Rihtera skaņojums). Tomēr izmantojot speciālus spēles paņēmienus, šajā pašā 3 oktāvu diapazonā var izspēlēt par 35 dažāda augstuma skaņas. Ir sastopami arī 12, 14 un vairāk caurumu instrumenti.
Starp slavenākajiem mutes harmoniku izpildītājiem ir ''Sonny Boy Williamson II'', ''Little Walter'', ''Sonny Terry'', ''Big Walter Horton'', Bobs Dilans, u.c. Viens no visu laiku izcilākajiem hromatisko mutes harmoniku meistariem ir Larijs Ādlers. Mūsdienās slavens ir ''Philip Achille'', kā arī ''Jean-Baptiste "Toots" Thielemans'' un Stīvijs Vonders.
Kategorija:Pūšamie mūzikas instrumenti
an:Harmonica
ar:هارمونيكا
bar:Fotznhobe
be:Губны гармонік
be-x-old:Губны гармонік
bg:Устна хармоника
bo:ཁ་འབུད།
ca:Harmònica
cs:Harmonika
cv:Тута купăсĕ
da:Mundharmonika
de:Mundharmonika
el:Φυσαρμόνικα
en:Harmonica
eo:Buŝharmoniko
es:Armónica
et:Suupill
eu:Aho-soinu
fa:سازدهنی
fi:Huuliharppu
fr:Harmonica
he:מפוחית פה
hr:Usna harmonika
hu:Szájharmonika
id:Harmonika
io:Harmoniko
is:Munnharpa
it:Armonica
ja:ハーモニカ
jv:Harmonika
ko:하모니카
mk:Усна хармоника
ml:മൗത്ത്ഓർഗൺ
my:ဘာဂျာ
nds-nl:Moondörgel
nl:Mondharmonica
nn:Munnspel
no:Munnspill
pl:Harmonijka ustna
pt:Harmónica (instrumento musical)
ro:Muzicuță
ru:Губная гармоника
scn:Sunettu a bucca
simple:Harmonica
sk:Fúkacia harmonika
sl:Orglice
sr:Усна хармоника
su:Harmonika
sv:Munspel
tl:Silindro (gamit panugtog)
tr:Armonika
tt:Harmonika
uk:Губна гармоніка
vls:Moundmuzik
wa:Muzike a boke
zh:口琴
zh-classical:口琴
zh-yue:口琴

Mažors

Mažors (''dur'') ir viena no mūzikas Skaņkārta, iespējams, vispopulārākā. Mažora skaņkārta parasti mūzikai piešķir gaišu, saulainu, skanējumu. Tās pamatā ir lielais (mažora) trijskanis. Mažora Gamma ietilpst septiņas notis ar raksturīgu Muzikas intervāls attiecību: tonis tonis pustonis tonis tonis tonis pustonis (1 1 1/2 1 1 1 1/2).

Citas skaņkārtas


Minors<br />
Blūza skaņkārta<br />
Hromatiskā gamma
Kategorija:Mūzikas teorija
ar:سلم كبير
bg:Мажор
ca:Escala major
cs:Durová stupnice
da:Dur
de:Dur
en:Major scale
eo:Maĵoro
es:Modo mayor
et:Mažoor
fa:گام ماژور
fi:Duuri
fr:Mode majeur
gl:Escala maior
he:סולם מז'ורי
hu:Dúr hangsor
id:Tangga nada mayor
is:Dúr
it:Scala maggiore
ja:長音階
jv:Tangga nada mayor
ko:장음계
nl:Majeur
nn:Dur
no:Dur
oc:Mòde major
pl:Skala durowa
pt:Escala maior
ru:Мажор
sh:Dur
simple:Major scale
sk:Durová stupnica
sr:Дур
sv:Dur
uk:Мажор
vi:Âm giai Trưởng tự nhiên
zh:自然大调

Minors


Minors (''moll'') ir viena no Skaņkārta, kas asociējas ar skumju skanējumu. Tās pamatā ir t.s. ''mazais'' jeb minora trijskanis. Dabīgā minora intervālu attiecība ir tonis pustonis tonis tonis pustonis tonis tonis (1 1/2 1 1 1/2 1 1). Mūzikā bieži ir sastopami divi citi minora paveidi: harmoniskais (paaugstināta 7. pakāpe) un melodiskais (paaugstināta 6. un 7. pakāpe virzienā uz augšu, bet uz leju alterācijas tiek atsauktas un tas skan tāpat kā dabīgais minors).

Citas skaņkārtas


Mažors
Blūza skaņkārta
Hromatiskā gamma
Kategorija:Mūzikas teorija
be:Мінор
bg:Минор
ca:Escala menor
cs:Mollová stupnice
da:Mol (toneart)
de:Moll
en:Minor scale
eo:Minora gamo
es:Modo menor
et:Minoor
fa:گام مینور
fr:Mode mineur
gl:Escala menor
he:סולם מינורי
hu:Moll hangsor
id:Tangga nada minor
is:Moll
it:Scala minore
ja:短音階
jv:Tangga nada minor
kk:Минор
ko:단음계
ms:Skala minor
nl:Mineur (muziek)
nn:Moll
no:Moll
oc:Mòde menor
pl:Skala molowa
pt:Escala menor
ru:Минор
sh:Mol (muzika)
simple:Minor scale
sk:Molová stupnica
sr:Мол (музика)
sv:Moll
tr:Minör Gam
uk:Мінор (музика)
vi:Âm giai Thứ tự nhiên
zh:小调

Intervāls (mūzika)


Intervāls mūzika ir attālums starp skaņām(notīm). Mazākais mūzikas iespējamais intervāls ir prīma. Tālāk seko sekunda, terca, kvarta, kvinta, seksta, septīma, oktāva, nona, decīma.
Ir tīra prīma,maza/liela sekunda, maza/liela terca,tīra kvarta, tīra kvinta, maza/liela seksta, maza/ liela septīma un tīra oktāva.Atsevišķi pieder arī palielināta sekunda, palielināta kvarta un pamazināta kvinta.
Mūzikā ir arī akordi. Visvienkāršākie ir tonikas trīsskaņi, tonikas kvartsekstakords un tonikas sekstakords. tad seko subdominantes trīsskanis, subdominantes kvartsekstakords un subdominntes sekstakords. Tad dominantes trīsskanis, kvartsekstakords un sekstakords. Visbeidzot nāk dominantes sekundakords, terckvartakords, kvintsekstakords un septakords. Neiztikt arī bez pamazinātā trīsskaņa.Katram no tiem ir citas pakāpes. Vairāk in formācijas meklēt grāmatās par mūziku vai interneta mājaslapā.
Kategorija:Mūzikas teorija
bg:Музикален интервал
ca:Interval musical
cs:Interval (hudba)
da:Toneinterval
de:Intervall (Musik)
en:Interval (music)
eo:Intervalo (muziko)
es:Intervalo (música)
et:Intervall (muusika)
fa:فاصله (موسیقی)
fi:Intervalli
fr:Intervalle (musique)
fy:Ynterval
gl:Intervalo
he:מרווח (מוזיקה)
hr:Interval (glazbena teorija)
hu:Hangköz
id:Interval (musik)
is:Tónbil
it:Intervallo (musica)
ja:音程
ka:ინტერვალი (მუსიკა)
ko:음정
la:Intervallum (musica)
lt:Intervalas (muzika)
nl:Interval (muziek)
no:Intervall (musikk)
pl:Interwał
pt:Intervalo (música)
ro:Interval (muzică)
ru:Интервал (музыка)
simple:Interval (music)
sk:Interval (hudba)
sl:Interval (glasba)
sr:Интервал (музика)
sv:Intervall (musik)
uk:Музичний інтервал
zh:音程

Neparametriskā statistika

Neparametriskās statistikas metodes tiek izmantotas gadījumā, ja uz izlasi nevar attiecināt normālos "parametrus" jeb izlase neatbilst normālsadalījums. Iemesli var būt dažādi: vai nu ''vainīgi'' ir izlases veidošanas principi, vai arī kāda cita iemesla dēļ izlasē neveidojas normālsadalījumam līdzīgs sadalījums. Šie divi gadījumi, attēloti ar piemēriem, izskatās šādi:
# Ja tiek mesta monēta, un mērķis ir izmērīt, vai monēta uz katru no pusēm krīt vienādu skaitu reižu (t.i. vai atšķirības ir uzskatāmas par statistiski nenozīmīgām), vai varbūt kāda blakusfaktora dēļ monēta kritīs vairāk uz vienu no pusēm. Šeit viennozīmīgi ir zināms, ka par normālsadalījumu nav runas, jo rezultāti grupējas divās vienlīdzīgās kolonnās;
# Ja populācijā tiek mērīta kādas pazīmes izteiktība, un rezultāti liecina, ka pusē gadījumu rezultāti ir ļoti zemi, bet otrā pusē - ļoti augsti, un praktiski nav sastopamas vidējās vērtības. Šeit no matemātiskā viedokļa būtu iespējams normālsadalījums, bet rezultāti liecina pretējo.

Populārākās metodes


Hī kvadrāta kritērijs
Manna Vitneja U kritērijs
Kolmogorova-Smirnova l kritērijs
Spīrmena rangu korelācijas koeficients
Kategorija:Statistika
ca:Estadística no paramètrica
de:Parameterfreie Statistik
en:Non-parametric statistics
es:Estadística no paramétrica
et:Mitteparameetriline statistika
he:סטטיסטיקה א-פרמטרית
it:Statistica non parametrica
ja:ノンパラメトリック手法
ko:비모수 통계
nl:Verdelingsvrije toets
pl:Statystyka nieparametryczna
zh:無母數統計

Numismātika

Numismātika (gr. val. ''numisma'' - "monēta") - vēstures palīgdisciplīna, kas pēta Monēta un monētu depozītus, naudu kā arī ar to saistītos rakstītos avotus.
Ar numismātikas palīdzību iegūstam informāciju par konkrētās sabiedrības ekonomiskās attīstības un materiālās civilizācijas līmeni, vēsturiskajiem notikumiem, starptautiskiem sakariem u.c. Numismātika nodarbojas arī ar citu maksāšanas līdzekļu, kam nav monētu formas, pētīšanu, taču pamatā akcentējot tieši monētas.
Kā avotus numismātika izmanto ne tikai monētas un citus numismātiskos objektus, bet arī jebkuru citu avotu (no Arheoloģija, Etnogrāfija, rakstu pieminekļiem utt.), kam ir kāds sakars ar naudas sistēmu, vēsturi, izgatavošanas tehnoloģijām, tiesībām u.c.
Viens no pirmajiem, kas savos darbos analizējis naudas un monētu izcelsmi, bija Aristotelis. Viņš aplūkoja tirdzniecības un maiņas sistēmas pirms monētu izgatavošanas, uzskaitot arī maksāšanas līdzekļus, kuriem pašiem par sevi nav nekādas praktiskas vērtības un salīdzināja šīs maksāšanas sistēmas ar monetāro principu. Taču mūsdienu Eiropas civilizācijai piederošie numismātikas pētnieki savos darbos vairāk orientējas tikai uz viena naudas līdzekļa - monētu pētniecību.
Numismātikas pirmās pazīmes parādās Renesanses laikā (XV gs.), rodoties interesei par antīkās kultūras mantojumu, taču tai laikā tā izpaudās kā nesistemātiska monētu kolekcionēšana. Kā vēstures avotu, kas varētu sniegt informāciju, monētas neviens vēl neuztvēra. Pirmais, kas sāka jau zinātniski (atbilstoši sava laika līmenim) apstrādāt un klasificēt antīko monētu kolekcijas, bija J.Ekhels savā darbā “Doktorīna par seno naudu” (XVIII gs.), vēlāk, XIX gs vidū Mionē un Momsens. Kopš tā laika var runāt par numismātiku kā par zinātnes nozari.
Vidus- un jauno laiku numismātiku zinātniski aizsāka Maders, tās tālākā attīstībā lieli nopelni bija Lelevelam, Grotem u.c., kuri aizsāka monētu un depozītu kompleksu izpēti (kā iegūts, kādos apstākļos noglabāts depozīts utt.).
Livonijā kaltās monētas pirmais jau 1753. gadā aprakstījis Johans Gotfrīds Arnts. Numismātikai nedaudz pievērsās Baltijas novadpētnieks Johans Kristofs Broce. Viņa sagatavotā “Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u.c. krājuma” divus sējumus veido monētu apraksti ar zīmējumiem, pieminēti arī vairāki monētu depozītu atradumi.
Ja XIX gs. var dēvēt par numismātikas zelta laikmetu, tad mūsdienās tā drīzāk ir citu vēstures zinātņu palīgnozare.

Bibliogrāfija


Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995.

Skatīt arī


Faleristika
Ārējās saites
http://www.vesturesklubs.lv/forum/5 Numismātika
Kategorija:Historiogrāfija
Kategorija:Vēstures zinātne
Kategorija:Nauda
ar:علم العملات
ast:Numismática
az:Numizmatika
be:Нумізматыка
be-x-old:Нумізматыка
bg:Нумизматика
bs:Numizmatika
ca:Numismàtica
cs:Numismatika
cv:Нумизматика
da:Numismatik
de:Numismatik
el:Νομισματολογία
en:Numismatics
eo:Numismatiko
es:Numismática
et:Numismaatika
eu:Numismatika
ext:Numismática
fa:سکه‌شناسی
fi:Numismatiikka
fr:Numismatique
gl:Numismática
he:נומיסמטיקה
hi:मुद्राशास्त्र
hr:Numizmatika
hu:Numizmatika
ia:Numismatica
id:Numismatik
io:Numismatiko
is:Myntfræði
it:Numismatica
ja:貨幣学
ka:ნუმიზმატიკა
ko:화폐학
lb:Numismatik
lt:Numizmatika
mk:Нумизматика
nl:Numismatiek
no:Numismatikk
oc:Numismatica
pl:Numizmatyka
pt:Numismática
ro:Numismatică
ru:Нумизматика
scn:Numismatica
sh:Numizmatika
simple:Numismatics
sk:Numizmatika (odbor)
sl:Numizmatika
sq:Numizmatika
sr:Нумизматика
sv:Numismatik
ta:நாணயவியல்
te:నాణేల సేకరణ శాస్త్రం
tr:Nümismatik
uk:Нумізматика
wa:Manoyince
xmf:ნუმიზმატიკა
zh:货币学

Orpula

Orpula ir tradicionālā terapija, kas ir populāra Masaji Āfrika. Īsumā tas nozīmē ļaužu grupas došanos uz attālu vietu mežā, kur tiek lielos daudzumos ēsta gaļa un dzerts zāļu novārījums jeb ''emotori''. šis process ietver arī dziedāšanu, dejošanu un lūgšanas dievam ''Enkai''. Terapija tiek izmantota gadījumos, kad ir nepieciešams stiprināt fizisko veselību, kā arī lai uzlabotu garīgo stāvokli. (Burford et al., 2000)
Attēls:Maasai women and children.jpg
Rituālā tiek izmantoti īpaši atlasīti augi. Kopumā tie ir aptuveni piecpadsmit vietējas izcelsmes augi, kam tiek piedēvēta medicīniska iedarbība. šo augu grupā viens no ietekmīgākajiem ir augs ''mori'' jeb ''orkiloriti'', kam latīņu valodā dots nosaukums Acacia nilotica. Paralēli šim augam tiek izmantoti arī citi, taču šim ir vislielākā nozīme, kā arī visplašāk (tas gan nemaina pašu masaju attieksmi) ir izpētīta un izskaidrota tā ietekme uz cilvēka organismu. ''Acacia nilotica'' satur centrālo nervu sistēmu stimulējošu vielu hlorogēnskābi (''chlorogenic acid''), kas iedarbojas līdzīgi kofeīnam. Kā norāda Džemma Burforde (Burford et al., 2001), pētījumos ir novērota šī auga antibakteriāla, pretsēnīšu, pretvīrusu, pretamēbu, prettārpu, pretmalārijas, pretiekaisuma, pretdrudža, imūnmodulatora, aknas aizsargājoša, kā arī nervu sistēmu stimulējoša iedarbība. Ir pierādīta vēl piecu terapijā izmantoto augu stimulējoša ietekme uz cilvēka organismu. Liela daļa ārstniecisko augu satur saponīnus un citas sastāvdaļas, kas neitralizē paaugstinātu holesterīna līmeni, kāds neapšaubāmi rodas, zinot lielo gaļas patēriņu masaju ciltī.
Orpulas zāļu novārījumi vienmēr ir medicīnisko augu apvienojums. Tādējādi masaji apstiprina biomedicīnas "jaunatklājumu", ka ārstniecībā ir nozīmīga vairāku vielu savietošana, kam, darbojoties kopā, tiek pastiprināts efekts. Tomēr, atšķirībā no biomedicīnas, masaju tradicionālajā terapijā netiek nošķirta cilvēka dvēsele un ķermenis, tādējādi vienu pakāpi tālāk savienojot biomedicīnas un psihosomatikas atziņas. (Burford, 2002)
Paši masaji uzskata, ka ar šīs terapijas palīdzību iespējams izārstēt arī HIV/AIDS, kas pagaidām nav zinātniski apstiprināts, tomēr tāda iespējamība netiek arī noliegta, jo ir saskatīta šo augu stimulējoša iedarbība uz imūnsistēmu. Minimālajā gadījumā šī terapija ļauj uzlabot AIDS slimnieka dzīves kvalitāti, un, iespējams, dara to cilvēcīgi daudz pieņemamākā veidā nekā medicīniska terapija. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, nabadzīgajām āfrikas valstīm bieži nav iespējams nodrošināt saviem pilsoņiem ļoti dārgo pretAIDS terapiju, jo sevišķi zinot, cik lielā mērā AIDS ir skāris Āfriku.
Tomēr ne mazāk būtisks ir ''orpulas'' psiholoģiskais iedarbības mehānisms, kas ir nesaraujami saistīts ar ārstniecisko diētu. Rituālās darbības nodrošina to, ka terapijas dalībnieks nejūtas kā pasīvs saņēmējs, un ir cieši iesaistīts pats savā ārstēšanas procesā. Kā arī pastiprinātā saikne ar dabu palīdz cīnīties ar stresu.
Orpulā, atšķirībā no šamanisma, netiek nodalīts devējs un saņēmējs. Visa dalībnieku grupa līdzās vadītājam dzied tradicionālās dziesmas, attēlojot putnu balsis, kā arī dejās un lūgšanās saskaņojot sevi ar apkārtējo dabu un izjūtot sevi kā tās sastāvdaļu. šeit ir saskatāmas paralēles ar psiholoģijā izmantoto grupu terapijas principu vai, ejot tālāk, ar reliģiskās draudzes principu, jo terapijas dalībniekus vieno arī kopīgi uzskati par dabas likumsakarībām. Terapijas pamatuzdevums tradicionāli ir bijis sagatavot medniekus medībām, vienlaikus ļaujot tajā piedalīties katram, kas jūt pēc tā vajadzību, tātad abu dzimumu slimniekiem vai jebkuram, kas jūt nepieciešamību pēc tā. Mūsdienās, urbanizējoties masaju dzīves videi, tomēr liela daļa masaju jauniešu, kas pārcēlušies uz dzīvi pilsētās, saslimstot atgriežas dzimtajā ciltī, lai piedalītos rituālā, ko uzskata par sekmīgāku izārstēšanās līdzekli nekā to, ko piedāvā tradicionālā Eiropas medicīna. (Burford et al., 2001)
Terapijas ilgums ir divi līdz trīs mēneši, kuras laikā terapijas dalībnieki no "procedūrām" brīvajā laikā var gulēt gultās, ka izklātas ar ''osendu (Tarchonanthus camphoratus)'' lapām. No plēsīgajiem dzīvniekiem viņus aizsargā īpašs nožogojums. (Burford, 2002)
Nav noliedzams, ka līdzīgi terapijas veidi savulaik pastāvējuši vai katrā kultūrā. Tomēr tie tik cieši ir saistīti ar tradicionālo dzīvesveidu, ka diez vai ir tiešā veidā reanimējami mūsu pasaulē. Būtiskākais iemesls ir viens: ir zudusi sabiedrības tradicionāli reliģiskā vienotā nostāja metafiziskos jautājumos, atstājot katru vienu ar savām domām. šādā situācijā ir grūti iedomāties, kā ar šādu salīdzinoši vienkāršu metožu palīdzību ir iespējams reāli stiprināt indivīda imunitāti pret ārpasaules iedarbību. Paliek jautājums: vai psihoterapeits, kam pašam ir neizbēgami savi uzskati, var kaut kādā mērā, no tiem abstrahējoties, palīdzēt sadziedēt slimnieka garīgās brūces? Vai varbūt tādā gadījumā sadarbība ir vienīgi virspusēja? Dziļāka ir vienīgi psihoanalītiska sadarbība, kur neizbēgama ir analītiķa vērtību sistēmas ietekme uz pacientu. Tomēr jāatceras, ka, atšķirībā no tradicionālajām kultūrām, psihoanalīze vēl joprojām ir tikai dažu atsevišķu cilvēku iztēles auglis. Kā vēsta kāds masaju sakāmvārds: "Vienā galvā nevar būt visa gudrība." - jo vairāk galvu, jo vairāk gudrības. Tikai jāprot šī gudrība apvienot vienotā sistēmā.

Ieteicamā literatūra


Burford G. et al. (2000) Medicinical Plants Used by Maasai and Wa-Arusha Peoples of Northern Tanzania in the Prevention and Treatment of Malaria. Research Initiative on Traditional Anti-Malarials. Moshi'99
Burford G., Rafiki M.Y., Ngila L.O. (2001) The Forest Retreat of Orpul: A Holistic System of Health Care Practiced by the Maasai Tribe of East Africa. The Journal of Alternative and Complementary Medicine, vol. 7, no. 5, pp. 547-551
Burford G. (2002) Checking into a Bush Hospital. Terrat: Bridging the Indigenous and Modern, No. 3, pp. 5-6
Kategorija:Medicīna
Kategorija:Alternatīvā medicīna

Psihologija

Psiholoģija

Psiholingvistika

Psiholingvistika ir Psiholoģija un Valodniecība starpzinātne, kas pētī valodu mijiedarbību ar tās lietotāju. Tās būtiskākie jautājumi ir: ''Kā valoda ietekmē domāšanu?'' un ''Kā valodas lietotājs ietekmē valodas attīstību?''. Šie divi jautājumi tad arī nosaka dalījumu psiholoģiskajā un lingvistiskajā psiholingvistikā. Mūsdienās tā ir kognitīvs zinātnes nozare.

Attīstība


No psiholoģijas viedokļa psiholingvistika kā fokuss problēmai parādījās līdz ar vēlmi noskaidrot, kas ir valodas un domāšanas apgūšanas mehānisms bērniem. Lielākais ieguldījums šinī jomā ir Ļevs Vigotskis un Žans Piažē. Tikai vēlākajā posmā psiholingvistika ieguva neatkarīgu skatījuma punktu.

Vēsture


Psiholingvistikas jēdziens pirmo reizi lietots 20. gadsimta 50. gados Amerikas Savienotās Valstis.
Par valodu kā par domāšana ietekmējošu fenomenu runājis jau 18. gadsimta filozofs un valodnieks Vilhelms fon Humbolts. Tālāk viņa uzskatus 20. gadsimta sākumā attīstījis Bendžamins Lī Vorfs, izveidojot Lingvistiskās relativitātes teorija.
Mūsdienu pazīstamākais psiholingvistikas pārstāvis ir Noams Čomskis, kura izveidotā Transformatīvās gramatikas teorija ir viena no psiholingvistikas pamatteorijām.
Kategorija:Valodniecība
Kategorija:Psiholoģija
Kategorija:Starpdisciplināras nozares
ar:علم اللغة النفسي
az:Psixolinqvistika
be:Псіхалінгвістыка
be-x-old:Псыхалінгвістыка
bg:Психолингвистика
bn:মনোভাষাবিজ্ঞান
ca:Psicologia del llenguatge
cs:Psycholingvistika
da:Psykolingvistik
de:Psycholinguistik
en:Psycholinguistics
eo:Psikolingvoscienco
es:Psicolingüística
et:Psühholingvistika
fa:روان‌شناسی زبان
fi:Psykolingvistiikka
fr:Psycholinguistique
gl:Psicolingüística
gv:Shicklaahengoaylleeaght
he:פסיכובלשנות
hi:मनोभाषाविज्ञान
id:Psikolinguistik
io:Psikolinguistiko
it:Psicolinguistica
ja:心理言語学
jv:Psikolinguistik
kk:Психолингвистика
ko:심리언어학
lt:Psicholingvistika
ms:Psikolinguistik
nl:Psycholinguïstiek
pl:Psycholingwistyka
pt:Psicolinguística
ru:Психолингвистика
scn:Pissiculinguistica
simple:Psycholinguistics
sk:Psycholingvistika
sr:Психолингвистика
su:Psikolinguistik
sv:Psykolingvistik
th:ภาษาศาสตร์เชิงจิตวิทยา
uk:Психолінгвістика
zh:心理语言学

Pedagoģija

Pedagoģija, audzināšanas zinātne. Tā pētī sabiedrības uzkrātās pieredzes nodošanu nākamajai paaudzei un šās paaudzes sagatavošanu tālākai apgūtās pieredzes attīstīšanai. Pedagoģija ir zinātņu sistēma, kurā ietilpst vairākas relatīvi patstāvīgas pedagoģiskas zinātnes: vispārīgā pedagoģija, audzināšanas teorija, mācību metodika, skolvadība, speciālā pedagoģija, pedagoģijas vēsture, salīdzinošā pedagoģija.

Nozares


Vispārīgā pedagoģija
Audzināšanas teorija
Mācību metodika
Didaktika
Skolvadība
Speciālā pedagoģija
Pedagoģijas vēsture
Salīdzinošā pedagoģija
Pedagoģiskā psiholoģija
Izglītības filozofija
Surdopedagoģija
Kategorija:Pedagoģija
Kategorija:Sociālās zinātnes
af:Opvoedkunde
an:Pedagochía
ar:تربية
ast:Pedagoxía
az:Pedaqogika
be:Педагогіка
be-x-old:Пэдагогіка
bg:Педагогика
br:Pedagogiezh
bs:Pedagogija
ca:Pedagogia
cs:Pedagogika
cy:Addysgeg
da:Pædagogik
de:Pädagogik
el:Παιδαγωγική
en:Pedagogy
eo:Pedagogio
es:Pedagogía
et:Kasvatusteadus
eu:Pedagogia
fa:علوم پرورشی
fi:Pedagogiikka
fiu-vro:Kasvatustiidüs
fr:Pédagogie
fur:Pedagogjie
fy:Pedagogy
gl:Pedagoxía
he:פדגוגיה
hi:शिक्षाशास्त्र
hr:Pedagogija
hu:Pedagógia
ia:Pedagogia
id:Pedagogi
io:Pedagogio
is:Uppeldisfræði
it:Pedagogia
ja:教育学
jbo:ctuske
ka:პედაგოგიკა
kk:Педагогика
ko:교육학
ky:Педагогика
la:Paedagogia
lb:Pedagogik
li:Pedagogie
lo:ສຶກສາສາດ
lt:Edukologija
ms:Pedagogi
mzn:پرورش
nl:Pedagogiek
nn:Pedagogikk
no:Pedagogikk
oc:Pedagogia
pl:Pedagogika
ps:روزنپوهنه
pt:Pedagogia
ro:Pedagogie
ru:Педагогика
rue:Педаґоґіка
sh:Pedagogija
simple:Pedagogy
sk:Pedagogika
sl:Pedagogika
sr:Педагогија
sv:Pedagogik
tg:Педагогика
th:ศึกษาศาสตร์
tr:Pedagoji
uk:Педагогіка
vi:Phương pháp giáo dục
zh:教育学

Politoloģija

Politoloģija ir zinātne par politika. Tajā iekļaujas pētījumi par struktūru un procesiem valdībā vai jebkurā citā ekvivalentā sistēmā, kas nodrošina drošību, likumību un citas sabiedrības eksistencei nepieciešamas lietas. Tādējādi politoloģijā tiek iekļautas tirdzniecības savienības, korporācijas, reliģiskās sistēmas un citas kolektīvās intelekta izpausmes jomas, kas strukturāli līdzinās valsts pārvaldes sistēmai. Politologi pievērš uzmanību varas nodošanai un dalīšanai sabiedrībā, kas bieži ir saistīta ar savstarpēji konfliktējošām interesēm.
Kopš 2. pasaules karš beigām starptautisko attiecību pētniecība, kas ir arī Tiesibas, Ekonomika un Sociologija sastāvdaļa, kļuva par svarīgu lauku politoloģijā.
Politoloģijas izpēte ir jo sarežģīta tāpēc, ka arī paši politologi ir neizbēgami iesaistīti politiskajos procesos, jo viņu secinājumi tiek aktīvi izmantoti politiskajā dzīvē.
Nozare, kurā vistiešāk savienojas politikas un ekonomikas intereses, ir politekonomija.
Kategorija:Politoloģija
Kategorija:Socioloģija
am:የፖለቲካ ጥናት
ar:علوم سياسية
arz:علوم سياسيه
ast:Ciencies Polítiques
az:Siyasi elm
be:Паліталогія
be-x-old:Паліталёгія
bg:Политология
bn:রাষ্ট্রবিজ্ঞান
bs:Političke nauke
ca:Ciències polítiques
ceb:Siyensiya sa politika
cs:Politologie
csb:Pòlitologijô
cy:Gwyddor gwleidyddiaeth
da:Statskundskab
de:Politikwissenschaft
el:Πολιτική επιστήμη
en:Political science
eo:Politika scienco
es:Ciencia política
et:Politoloogia
eu:Politika zientzia
fa:علم سیاست
fi:Politiikan tutkimus
fo:Stjórnmálafrøði
fr:Science politique
fur:Siencis politichis
fy:Politikology
ga:Eolaíocht pholaitiúil
gl:Ciencia política
gv:Oaylleeaght pholitickagh
he:מדע המדינה
hi:राजनीति विज्ञान
hr:Političke znanosti
hu:Politikatudomány
hy:Քաղաքագիտություն
id:Ilmu politik
is:Stjórnmálafræði
it:Scienza politica
ja:政治学
jv:Èlmu pulitik
ka:პოლიტოლოგია
kk:Саясаттану
ko:정치학
ky:Саясий илимдер
li:Politicologie
lij:Sciensa politica
lt:Politologija
mk:Политичка наука
ms:Sains politik
mwl:Ciéncia política
ne:राजनीति विज्ञान
nl:Politicologie
nn:Statsvitskap
no:Statsvitenskap
nov:Politikal sientie
pl:Politologia
pt:Ciência política
ro:Politologie
ru:Политология
sc:Iscièntzia Polìtica
sh:Političke nauke
si:දේශපාලන විද්‍යාව
simple:Political science
sk:Politológia
sl:Politične znanosti
sq:Shkencat Politike
sr:Политичке науке
sv:Statsvetenskap
te:రాజనీతి శాస్త్రము
tg:Сиёсатшиносӣ
th:รัฐศาสตร์
tl:Agham pampolitika
tr:Siyaset bilimi
uk:Політологія
ur:سیاسیات
vi:Chính trị học
war:Syensya panpolitika
za:Cwngciyoz
zh:政治学

Rakstu valoda

Attiecinot terminu rakstu valoda uz cilvēka lietotajiem saziņas veidiem, t.i. neiekļaujot valodas, kas tiek veidotas, lai zinātniskā formā aprakstītu dabas un sabiedrības parādības, ir iespējams konstatēt nenosakāmu daudzumu šo valodu literāro pierakstu formu.
Rakstu valodas var iedalīt pēc šādas klasifikācijas:
Alfabēts
Zilbju raksts
Logogrāfiskais raksts
Rūnu raksts
Citas
Mūsdienās starptautiski visplašāk lietotie alfabēti ir modificēti latīņu alfabēts Alfabēts varianti, to skaitā arī latviešu alfabēts. Populāri ir arī Kirilica varianti (galvenokārt zemēs, kas vēsturiski saistītas ar Krievija) un arābu raksts, ko pamatā lieto islāms kultūras iespaidotās zemēs. Populārākais zilbju raksta variants ir Dēvanāgarī, ko izmanto Indija un tai tuvumā esošajās zemēs, savukārt mūsdienās izmantotie populārākie logogrāfiskie raksti ir ķīniešu un japāņu rakstības veidi jeb tā dēvētie hieroglifi. Nedaudz cita rakstu valodas variācija ir neredzīgo jeb Braila raksts.

Ārējās saites


http://www.omniglot.com omniglot.com
Kategorija:Valodniecība
Kategorija:Rakstība
ca:Llenguatge escrit
da:Skriftsprog
de:Geschriebene Sprache
en:Written language
es:Lenguaje escrito
et:Kirjakeel
fo:Skriftmál
ja:書記言語
mk:Пишан јазик
nl:Geschreven taal
nn:Skriftspråk
no:Skriftspråk
pl:Język pisany
ro:Limbă scrisă
tr:Metin bilgisi
zh:书面语
zh-yue:書面語

Rūnas

Rūnas var būt:
senas somu un karēļu tautasdziesmas;
rūnu raksts;
rūnu akmens.

Rūnu raksts


Attēls:CodexRunicus.jpeg
Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabēts. Populārākajā izpratnē tas ir skandināvu tautas un citu ģermāņu tautas lietots raksts agrajos viduslaikos. Pie citas grupas pieder tjurku rūnas un ungāru rūnas rūnas.
Pirmās rūnas Skandināvijā - 16 zīmju alfabēts, - radies kur aptuveni m.e. III gs. vidū. Šīs zīmes atrastas apmēram uz 200 artefaktiem. Pēc 600 gadiem, IX gs. šo alfabētu nomaina modernāks, jau 24 zīmju rūnu alfabēts "futhart".
Tā raksturīgā pielietojuma forma ir akmenī, metālā, kokā, kaulā iecirstas teksti. Arheologi ir apzinājuši un izanalizējuši visus atrastos priekšmetus, uz kuriem ir rūnu uzraksti: 45 rūnakmeņi Norvēģijā, aptuveni 220 rūnakmeņi Dānijā un 2500 rūnakmeņi Zviedrijā, kā arī atsevišķi uzraksti vai zīmes uz saimniecības priekšmetiem un rūnu atradumi pārējā Eiropā un Tuvajos Austrumos. Paši teksti ir maksimāli īsi, lielākais 3-4 teikumi, turklāt visi ir izteikti utilitāri, piemēram: "šo zobenu kalis Haralds no Jomsfjorda", vai "Ingrīda vēlēja uzcelt piestātni un izgriezt akmenī rūnas, lai saglabātu ļaužu piemiņā savu vīru Ingemaru un savus dēlus Danu un Banki; viņi dzīvoja Rundbjū, kur tiem piederēja saimniecība". Ļoti reti rūnas sastopamas uz ieročiem, rotaslietām vai amuletiem, un arī tad teksts praktiski nekad nav saistīts ar mitoloģiju.
Skat. arī Mervalas rūnu akmens

Rūnu maģiskā nozīme


Attēls:Mervalas_runakmens.png.]]
Attēls:G 135, Sjonhem.JPG.]]
Attēls:Runstenar Trosa bro Sö39 2004.JPG.]]
Attēls:U 698, Veckholm.jpg.]]
Skandināvu senākie rakstītie avoti (vecākais zināmais attiecas uz 1020. gadu) - abas Edas, Torgilsona “Islandes vēsture”, Snorres Sturlusona “Heimskringla”, Dudo “Normandijas valdnieku vēsture” (''De moribus et actis primorum Normanniae Ducum''), sāgas u.c., - nekur nevar atrast ne mazāko norādi, ka rūnas izmantotas zīlēšanā, vai ka tām būtu kāda slēptāka nozīme. Tas pats attiecas uz vēlo viduslaiku avotiem līdz pat reformācijai. Arī baznīcas vizitāciju protokolos un raganu prāvu materiālos nav neviena mājiena par kādu īpašu rūnu nozīmi (bet baznīctēvi ļoti cītīgi un skrupulozi apkopoja visus materiālus par ķecerībām, pagānismu un buršanos).
Pirmie teksti, kuros rūnām tiek piešķirta mistiska jēga, parādās XIX gs. vidū un XX gs. pirmajā pusē, tautiski romantisko rakstnieku fantāzijās un nacistiski orientētu t.s. nacionālās atmodas ideologu propogandas darbos par senču varonīgo un garīguma apdvesto mantojumu. kur rūnu rakstam piešķirta arī maģiska un sakrāla nozīme. Šādā formā tas fantāzijas un populārā literatūrā tiek izmantots arī mūsdienās.

Etimoloģija


Nosaukums ''rūnas'', iespējams, saistāms ar indoeiropiešu valodās sastopamo vārda sakni reu vai ru, kas apzīmēja balss skaņas. No šīs saknes, iespējams, cēlušies ne tikai latviešu vārdi "rūkt" un "runa", bet arī goti vārds "rūna", kura pirmatnējā nozīme bija "noslēpums" jeb "tas, ko pasaka kā noslēpumu". Šajā nozīmē tas saglabājies vāciešu valodā kā darbības vārds ''raunen'' ("iečukstēt"). Tādēļ vārda "rūnakmens" etimoloģiskā nozīme, iespējams, ir "runājošais akmens".

Rūnu zīmes (fuþark raksts)

Atsauces

Ārējās saites


http://www.omniglot.com www.omniglot.com
Kategorija:Alfabēti
Kategorija:Skandināvijas vēsture
Kategorija:Rūnu akmeņi
af:Rune-alfabet
als:Futhark
ang:Fuþorc
ar:أبجدية رونية
bar:Runen
bg:Руни
br:Runoù
bs:Rune
ca:Alfabet rúnic
cs:Runy
da:Runealfabet
de:Runen
el:Ρούνοι
en:Runes
eo:Runaj alfabetoj
es:Alfabeto rúnico
et:Ruunid
eu:Alfabeto erruniko
fa:خط رونی
fi:Riimukirjoitus
fo:Rúnir
fr:Rune
fy:Runen
gl:Alfabeto rúnico
gv:Abbyrlhit Roonagh
he:אלפבית רוני
hi:रूनी लिपि
hr:Rune
hu:Rúnaírás
hy:Ռուներ
id:Alfabet Rune
io:Runo-skribajo
is:Rúnir
it:Alfabeto runico
ja:ルーン文字
ka:რუნები
kk:Руналық жазу
ko:룬 문자
la:Runae
lt:Runos
nds-nl:Runes (skrift)
nl:Runen
nn:Runer
no:Runer
oc:Alfabet runic
pl:Runy
pt:Runas
ro:Rună
ru:Руны
sh:Rune
simple:Runes
sl:Runa
sr:Руне
sv:Runor
th:อักษรรูน
tr:Runik yazı
uk:Руни
vi:Chữ rune
zh:盧恩字母

Statistika

Attēls:Fisher iris versicolor sepalwidth.svg ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem]]
Statistika ir zinātne, kurā nodarbojas ar dati iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu. Statistika tiek plaši izmantota dažādās jomās, piemēram, valsts iestādēm statistiskie dati, kurus tās iegūst no tautas skaitīšanas, ir nepieciešami, lai noskaidrotu sabiedrības dzīves un tautsaimniecības kvantitatīvās likumsakarības. Būtībā tā ir arī sociālās zinātnes nozare, kurā tiek pētītas sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļi, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir dati kopums par kādu parādību vai procesu. Statistiskie dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Kvantitatīvie dati ir saistīti ar daudzums, bet kvalitatīvie dati — ar apzīmējums, nosaukums, kategorija un citām līdzīgām lietām.
Viens no statistikas pamatjēdzieniem ir varbūtību teorija.

Statistikas metodes


Statistikā parasti pievēršas divām datu apstrādes metodēm: aprakstošā statistika un secinošā statistika.

Aprakstošā statistika


Aprakstošā statistika ir statistikas metode, kas izpaužas kā dati kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēkam uztverei un tālākai analīzei. Nereti tiek rēķināts aritmētiskais vidējais, mediāna, moda, standartnovirze un citi lielumi. Informācija nereti tiek pasniegta tabula, grafiks vai diagramma.

Secinošā statistika


Secinošā statistika tiek izmantota situācijās, kad nav pieejama informācija par visiem kādas kopas elementiem. Tad izmanto pieejamo informāciju tikai par kādu kopas daļu, lai varētu izdarīt secinājumus par visu kopu. Šo metodi izmanto, piemēram, aptaujājot noteiktu daudzumu cilvēku, un tad izdarot secinājumus arī par pārējiem, kuri netika aptaujāti.

Citas statistikas metodes


Dispersiju analīze
Faktoru analīze
Korelāciju analīze
Neparametriskā statistika
Kovariācijas analīze

Skatīt arī


Normālsadalījums (Gausa sadalījums)
Centrālās tendences rādītājs

Atsauces

Ārējās saites


http://www.statsoft.com/textbook/stathome.html Electronic Statistics Textbook
http://www.csb.lv LR Centrālā statistikas pārvalde
Kategorija:Statistika
af:Statistiek
am:የዝርዝር ሂሳብ (እስታቲስቲክስ)
an:Estatistica
ar:إحصاء
az:Statistika
ba:Статистика
bat-smg:Statėstėka
be:Статыстыка
be-x-old:Статыстыка
bg:Статистика
bn:পরিসংখ্যান
br:Stadegoù
bs:Statistika
ca:Estadística
ckb:ئامار
cs:Statistika
cy:Ystadegaeth
da:Statistik
de:Statistik
dv:ތަފާސް ހިސާބު
el:Στατιστική
en:Statistics
eo:Statistiko
es:Estadística
et:Statistika
eu:Estatistika
fa:آمار
fi:Tilastotiede
fiu-vro:Statistiga
fo:Hagfrøði
fr:Statistique
fur:Statistiche
fy:Statistyk
ga:Staidreamh
gan:統計學
gd:Staitistearachd
gl:Estatística
gv:Staydraa
he:סטטיסטיקה
hi:सांख्यिकी
hr:Statistika
hu:Statisztika
ia:Statistica
id:Statistika
io:Statistiko
is:Tölfræði
it:Statistica
iu:ᑭᓯᑦᓯᓯᖕᖑᕐᓗᒋᑦ ᐹᓯᔅᓱᑎᔅᓴᑦ
ja:統計学
jv:Statistika
ka:სტატისტიკა (მეცნიერება)
kk:Статистика
kn:ಸಂಖ್ಯಾಶಾಸ್ತ್ರ
ko:통계학
ku:Amar
ky:Статистика
la:Statistica
lad:Estadistika
lb:Statistik
li:Sjtatistiek
lo:ສະຖິຕິສາດ
lt:Statistika (mokslas)
mg:Statistika
mk:Статистика
ml:സ്ഥിതിഗണിതം
mr:संख्याशास्त्र
ms:Statistik
my:စာရင်းအင်း ပညာ
new:तथ्यांक
nl:Statistiek
nn:Statistikk
no:Statistikk
oc:Estatistica
or:ପରିସଂଖ୍ୟାନ
pl:Statystyka
pms:Statìstica
pnb:سٹیٹ
pt:Estatística
ro:Statistică
ru:Статистика
rue:Штатістіка
scn:Statìstica
sco:Stateestics
sh:Statistika
si:සංඛ්‍යානය
simple:Statistics
sk:Štatistika
sl:Statistika
sq:Statistika
sr:Статистика
stq:Statistik
su:Statistik
sv:Statistik
ta:புள்ளியியல்
te:సంఖ్యా శాస్త్రం
tg:Омор
th:สถิติศาสตร์
tk:Statistika
tl:Estadistika
tr:İstatistik
uk:Статистика
ur:احصاء
vec:Statìstega
vi:Khoa học Thống kê
war:Estadistiká
yi:סטאטיסטיק
yo:Ìsirò Statistiki
zh:统计学
zh-min-nan:Thóng-kè-ha̍k
zh-yue:統計學