Makss Planks


Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (; — ) bija Vācija fiziķis, kuru uzskata par kvantu teorijas tēvu.
Dzimis Ķīle, Planks uzsāka studēt fizika Minhenes universitāte jau 16 gadu vecumā 1874. gadā; 1879. gadā, 21 gada vecumā viņš saņēma doktora grādu Berlīne. Viņa diplomdarbs bija par otrais termodinamokas likums. Savu izvēli studēt fiziku viņš formulēja vēlāk: "Ārējā pasaule ir kaut kas no cilvēka neatkarīgs, kaut kas absolūts, un to likumu meklēšana, kas apraksta šo absolūto, man šķita viscēlākais zinātniskais mērķis dzīvē."
1900. gadā Planks postulēja, ka enerģija tiek izstarota mazās, noteiktās vienībās, ko viņš nosauca par kvants. Savu teoriju attīstīdams tālāk, viņš konstatēja, ka katra kvanta enerģija ir vienāda ar radiācijas frekvences un universālas konstantes reizinājumu. Šī konstante ir pazīstama kā Planka konstante. Planks izveidoja pats savu mērvienību sistēmu, kas bija balstīta uz fundamentālām fizikālām konstantēm. Tāpat viņš atklāja siltuma radiācijas likumu, kas tagad pazīstams kā Planka radiācijas likums. Sākumā Planka apgalvojumi sastapās ar skepsi, taču pamazām viņa teoriju pieņēma Nīlss Bors veiksmīgo pētījumu dēļ. Planka atklājumi tomēr nelika atteikties no teorijas, ka gaismas vai matērijas radiācija tiek izstarota viļņos. Tagad fiziķi uzskata, ka elektromagnētiskais starojums piemīt gan vilnis, gan daļiņas daba. Planka atklājumi, ko vēlāk apstiprināja arī citi zinātnieki, bija pamats pilnīgi jaunam zinātnes laukam, ko pazīst kā kvantu mehāniku.
1918. gadā Planks saņēma Nobela prēmija fizikā par kvantu fizikas aizsākšanu. 1930. gadā Planks tika ievēlēts par Ķeizara Vilhelma institūts (''Kaiser-Wilhelm-Gesellschaft'') prezidentu, ko vēlāk, pēc viņa nāves, pārsauca par Maksa Planka sabiedrību. Viņš pakļāva sevi briesmām, atklāti kritizējot nacistu režīmu, kas nāca pie varas Vācijā 1933. gadā, un aicinot Ādolfs Hitlers saudzēt ebreju zinātniekus. Viņa dēlam Ervīnam tika piespriests nāvessods par piedalīšanos atentātā ar nodomu nogalināt Hitleru.
Maksa Planka vārdā nosaukta Eiropas kosmosa aģentūra orbitālā observatorija Planck (orbitālā observatorija) (palaista 2009. gads. gadā)
Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā
Kategorija:Vācijas fiziķi
Kategorija:Kvantu fizika
Kategorija:Termodinamika
af:Max Planck
an:Max Planck
ar:ماكس بلانك
arz:ماكس بلانك
az:Maks Plank
bar:Max Planck
bat-smg:Max Planck
be:Макс Планк
be-x-old:Макс Плянк
bg:Макс Планк
bn:মাক্স প্লাংক
br:Max Planck
bs:Max Planck
ca:Max Planck
ckb:ماکس پلانک
cs:Max Planck
cy:Max Planck
da:Max Planck
de:Max Planck
el:Μαξ Πλανκ
en:Max Planck
eo:Max Planck
es:Max Planck
et:Max Planck
eu:Max Planck
fa:ماکس پلانک
fi:Max Planck
fr:Max Planck
ga:Max Planck
gl:Max Planck
he:מקס פלאנק
hi:मैक्स प्लांक
hif:Max Planck
hr:Max Planck
ht:Max Planck
hu:Max Planck
hy:Մաքս Պլանկ
ia:Max Planck
id:Max Planck
io:Max Planck
is:Max Planck
it:Max Planck
ja:マックス・プランク
jv:Max Planck
ka:მაქს პლანკი
kk:Макс Карл Эрнст Людвиг Планк
kn:ಮ್ಯಾಕ್ಸ್ ಪ್ಲಾಂಕ್
ko:막스 플랑크
ku:Max Planck
la:Maximilianus Planck
lb:Max Planck
lmo:Max Planck
lt:Max Planck
mk:Макс Планк
ml:മാക്സ് പ്ലാങ്ക്
mn:Макс Планк
mr:माक्स प्लांक
ms:Max Planck
nah:Max Planck
nds:Max Planck
nl:Max Planck
nn:Max Planck
no:Max Planck
nov:Max Planck
oc:Max Planck
pam:Max Planck
pl:Max Planck
pms:Max Planck
pnb:میکس پلانک
pt:Max Planck
ro:Max Planck
ru:Планк, Макс
rue:Макс Планк
sa:माक्स प्लान्क
sh:Max Planck
simple:Max Planck
sk:Max Planck
sl:Max Planck
sq:Max Planck
sr:Макс Планк
su:Max Planck
sv:Max Planck
sw:Max Planck
ta:மேக்ஸ் பிளாங்க்
te:మాక్స్ ప్లాంక్
th:มักซ์ พลังค์
tl:Max Planck
tr:Max Planck
tt:Макс Планк
uk:Макс Планк
ur:میکس پلانک
vep:Plank Maks
vi:Max Planck
vo:Max Planck
war:Max Planck
xmf:მაქს პლანკი
yo:Max Planck
zh:马克斯·普朗克
zh-min-nan:Max Planck
zh-yue:普朗克

Planka konstante

Planka konstante, ko apzīmē ar ''h'', ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvants izmērus. Tai ir būtiska nozīme kvantu mehānikas teorijā, un tā ir šādi nosaukta par godu ievērojamajam zinātniekam Makss Planks, kurš to atklāja 1900. gadā.
Planka konstante pirmo reizi tika aprakstīta kā proporcionalitātes koeficients starp fotona enerģiju ''E'' un tā saistīto elektromagnētiskā viļņa frekvenci ''ν''. Šī sakarība starp enerģiju un frekvenci tiek saukta par Planka sakarību vai Planka–Einšteina vienādojumu:
:<math>E = h\nu.\,</math>

Vērtība


Šīs konstantes aptuvenā vērtība ir
:<math>h=6,62606876(52) \times 10^{-34}\ \mbox{J}\cdot\mbox{s}</math>.
Ar savu teoriju Makss Planks pieļāva gaismas duālo dabu - ka tā var būt gan vilnis, gan elementārdaļiņas. Gandrīz gadsimtu gaisma bija uzskatīta tikai par vilni.

Skatīt arī


Gaisma
Fotons
Kategorija:Fundamentālās fizikas konstantes
Kategorija:Kvantu fizika
ar:ثابت بلانك
as:প্লেংকৰ ধ্ৰুৱক
ast:Constante de Planck
bg:Константа на Планк
bn:প্লাংকের ধ্রুবক
bs:Planckova konstanta
ca:Constant de Planck
cs:Planckova konstanta
da:Plancks konstant
de:Plancksches Wirkungsquantum
el:Σταθερά του Πλανκ
en:Planck constant
eo:Konstanto de Planck
es:Constante de Planck
et:Plancki konstant
fa:ثابت پلانک
fi:Planckin vakio
fr:Constante de Planck
gl:Constante de Planck
he:קבוע פלאנק
hi:प्लैंक स्थिरांक
hr:Planckova konstanta
hu:Planck-állandó
hy:Պլանկի հաստատուն
id:Konstanta Planck
it:Costante di Planck
ja:プランク定数
ka:პლანკის მუდმივა
kk:Планк тұрақтысы
ko:플랑크 상수
lt:Planko konstanta
ml:പ്ലാങ്ക് സ്ഥിരാങ്കം
mn:Планкийн тогтмол
mr:प्लांकचा स्थिरांक
ms:Pemalar Planck
nl:Constante van Planck
nn:Planckkonstanten
no:Plancks konstant
oc:Constanta de Planck
pcd:Constante d'Planck
pl:Stała Plancka
pms:Costanta ëd Planck
pnb:پلانک نمبر
pt:Constante de Planck
ro:Constanta Planck
ru:Постоянная Планка
sh:Planckova konstanta
simple:Planck constant
sk:Planckova konštanta
sl:Planckova konstanta
sr:Планкова константа
sv:Plancks konstant
th:ค่าคงตัวของพลังค์
tr:Planck sabiti
uk:Стала Планка
vi:Hằng số Planck
zh:普朗克常数

Futbols


Futbols ir komandu sports veids, kurā piedalās divas komandas, katrā uz laukuma pa vienpadsmit spēlētājiem, izmantojot futbolbumba. Futbols ir vispopulārākais futbola veidi pasaulē, kā arī nereti tiek saukts par vispopulārāko sporta veidu.
Futbols ir spēle, kuru spēlē uz taisnstūrveida zālājs vai mākslīgais zāliens futbola laukums ar vārti (sports) katrā laukuma galā. Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtus, raidot futbola bumba pretinieku komandas vārtos. Vārtsargs (futbols) ir vienīgais spēlētājs, kuram spēles laikā ir atļauts piekarties bumbai ar plauksta vai roka, lai mestu bumbu uz priekšu. Pārējiem laukuma spēlētājiem ar rokām ir atļauts bumbai pieskarties tikai izmetot to no sānu auta vai pēc tam, kad tiesnesis ir konstatējis pārkāpumu un ir licis spēlētājiem novietot bumbu soda sitiena izpildīšanai. Pārējā spēles laikā laukuma spēlētāji bumbas kontrolei izmanto kājas, precīzāk, pēdas, kā arī drīkst izmantot savu ķermenis vai spēlēt ar galva. Futbola spēli uzvar tā komanda, kura līdz spēles beigām ir guvusi visvairāk vārtu. Ja rezultāts spēles beigās ir vienāds, tad tiek paziņots neizšķirta spēle vai seko pagarinājums un/vai 11 metru soda sitiens sērija, kas ir atkarīgs no turnīra nolikuma.
Mūsdienu futbola spēle tika pilnveidota Anglija pēc Anglijas Futbola Asociācijas izstrādātajiem principiem. Tieši 1863. gadā izstrādātie futbola noteikumi lika pamatus futbolam, kuru spēlē mūsdienās. Futbolu starptautiski pārvalda ''FIFA'' (Starptautiskā futbola asociāciju federācija), parasti zināma pēc saīsinājuma FIFA. Visprestižākais starptautiskais futbola turnīrs ir FIFA Pasaules kauss, kas notiek ik pēc četriem gadiem. Šis turnīrs ir visskatītākās sacensības pasaulē, FIFA Pasaules kauss piesaista divreiz vairāk skatītāju nekā Vasaras Olimpiskās spēles.

Pārskats


Attēls:U20-WorldCup2007-Okotie-Onka edit2.jpg
Futbolu spēlē saskaņā ar noteikumu kopumu, kas pazīstami kā spēles likumi. Spēli spēlē izmantojot vienu lodveidīgu bumbu, zināmu kā futbolbumba. Divas komandas no vienpadsmit spēlētājiem sacenšas, lai dabūtu bumbu pretinieku komandas vārtos (starp stabiem un zem vārtu pārlikņa), tādējādi gūstot vārtus. Spēles beigās uzvar komanda, kur ir guvusi visvairāk vārtus; ja abas komandas ir guvušas vienādu skaitu vārtu, tad spēle ir neizšķirta. Katru komandu vada kapteinis (futbols).
Galvenais likums ir tas, ka spēlētāji (izņemot vārtsargs (futbols)) nevar apzināti aiztikt bumbu ar savām plaukstām vai rokām spēles laikā (kaut gan, viņi izmanto savas rokas iemetiens (futbols) laikā, lai atsāktu spēli). Lai gan spēlētāji parasti izmanto savas kājas, lai pārvietotu bumbu, viņi var izmantot jebkuru sava ķermeņa daļu, kas nav plaukstas vai rokas. Parastā spēlē visiem spēlētājiem ir atļauts piespēlēt bumbu jebkurā virzienā un pārvietoties pa visu laukumu, taču bumba nedrīkst tikt saņemta aizmugure (futbols) stāvoklī.
Tipiskā spēlē spēlētāji mēģina radīt vārtu gūšanas iespējas, izmantojot individuālo kontroli pār bumbu, piemēram, ar driblēšana, piespēlējot bumbu komandas biedram, kā arī izdarot sitienus uz vārtiem, kurus apsargā pretinieku vārtsargs. Pretinieku spēlētāji var mēģināt atgūt kontroli pār bumbu pārtverot piespēli vai mēģinot to atņemt uzbrūkot tam spēlētājam, kura īpašumā tā atrodas, tomēr fizisks kontakts starp pretiniekiem ir ierobežots. Futbols parasti ir brīvi tekoša spēle ar spēles apstādināšanu tikai tad, kad bumba spēlē ir atstājusi laukumu vai tad, kad spēli aptur tiesnesis (futbols). Pēc apturēšanas spēle atsākas ar noteiktiem atkārtojumiem.
Attēls:Soccer goalkeeper.jpg
Profesionālā līmenī vairums mačos tiek gūti tikai daži vārti. Piemēram Anglijas Premjerlīga 2005/06 Anglijas Premjerlīga vidēji vienā spēlē tika gūti 2.48 vārti. Spēles likumi nenorāda spēlētāju pozīcijas, izņemot vārtsargu, bet vairākas futbola pozīcijas ir mainījušās. Kopumā tie ietver trīs galvenās kategorijas: uzbrucējs (futbols), kuru galvenais uzdevums ir gūt vārtus, aizsargs (futbols), kuri specializējas novēršot viņu pretiniekus no vārtu gūšanas un pussargs (futbols), kuri atbrīvo opozīciju un glabā bumbu savā rīcībā, lai piespēlētu to savas komandas uzbrucējam. Spēlētājus šajās pozīcijās, sauc par laukuma attālākās daļas spēlētājiem, lai atšķirt tos no vienīgā vārtsarga. Šīs pozīcijas ir sadalīts saskaņā ar laukuma platību, kurā spēlētājs pavada visvairāk laika. Piemēram, ir centrālie aizsargi un kreisās un labās malas pussargi. Desmit laukuma attālākās daļas spēlētāji var būt izvietoti jebkurā kombinācijā. Spēlētāju skaitu jebkurā pozīcijā nosaka komandas spēles stils; vairāk uzbrucēju un mazāk aizsargu rada vairāk agresīvu un ofensīvi domājošu spēli, kamēr pretējais rada lēnāku, vairāk aizsardzības spēles stilu. Lai gan spēlētāji parasti pavada lielāko daļu spēles kādā konkrētā pozīcijā, ir maz ierobežojumu spēlētāju kustībā, un spēlētāji var mainīt pozīcijas jebkurā brīdī. Komandas spēlētāju izkārtojums ir zināms, kā ''formācija (futbols)''. Definēt komandas formāciju un taktiku parasti ir komandas treneris (futbols) privilēģija.

Vēsture


Attēls:Football world popularity.png
Spēles, kas apgrozās ap bumbas speršanu, ir bijušas spēlētas daudzās valstīs viscaur vēsturē. Saskaņā ar FIFA: "visagrākais spēles veids, par kuru ir zinātniski pierādījumi, bija tieši šīs prasmīgās tehnikas vingrinājumu iepazīšana tālajā 2. un 3. gadsimtā p.m.ē. Ķīna (cudžu spēle)." Dažādi futbola veidi tika spēlēti Viduslaiku futbols, taču noteikumi ļoti atšķīrās abos periodos un vietās.
Mūsdienu futbola noteikumi parādījās 19. gadsimta vidū, kā pūliņi standartizēt plašos futbola dažādos veidus, kurus spēlēja Anglijas skolās.
Kembridžas noteikumi, pirmoreiz izmantoti Kembridžas Universitāte 1848. gadā, īpaši ietekmēja nākošo noteikumu attīstībā, ieskaitot futbolu. Kembridžas noteikumus uzrakstīja Trīsvienības koledža, Kembridža pavaldības sanāksmē tās pārstāvji no Etonas koledža, Herovas skola, Ragbijas skola, Vinčesteras koledža un Šrūsberijas skola skolām. Tie netika vispārēji pieņemti. 1850. gadu laikā daudzi klubi, kuri nesaistījās ar skolām vai universitātēm veidojās visā angliski runājošajā pasaulē, lai spēlētu dažādus futbola veidus. Daži nāca klajā ar saviem atšķirīgajiem noteikumiem, jo īpaši Sheffield FC, kuru izveidoja bijušie privātskolas skolnieki 1857. gadā, kura rezultātā veidojās Šefīldas un Halamšīras futbola asociācija 1867. gadā. 1862. gadā Džons Čārlzs Trings no Apingemas skolas arī izdomāja ietekmīgu daudzumu noteikumu.
Visi šie centieni veicināja Futbola Asociācijas izveidi (FA) 1863. gadā, kuras piemā sanaksme notika 1863. gada 26. oktobra rītā Brīvmūrnieku krodziņš Lielā Karalienes iela, Londona. Vienīgā skola, kas tika pārstāvēta šajā gadījumā bija Čārterhausas skola. Brīvmūrnieku krodziņš bija tikšanās vieta vēl piecām sanāksmēm starp oktobri un decembri, kuras galu galā izveidoja pirmo visaptverošu noteikumu kopumu. Pēdējā sanāksmē pirmais FA mantzinis, komisijas pārstāvis no Blackheath FC, atsauca savu klubu no FA dēļ divu projekta noteikumu aizvākšanas iepriekšējās sanāksmēs, pirmais, kas ļāva skriet ar bumbu rokā, un otrais, traucēt skrējienu ar spērienu pa kājas lielu (sišana pretiniekam pa apakšstilbu), paklupināšana un turēšana. Citi angļu regbija futbola klubi sekoja šim piemēram un nepievienojās FA, vai pēc tam atstāja FA un tā vietā, kas 1871. gadā izveidoja Regbija Futbola savienība. Vienpadsmit atlikušo klubi, zem Ebenzers Kobs Morleijs uzraudzības, devās ratificēt oriģinālos trīspadsmit spēles noteikumus. Šie noteikumi iekļāva bumbu apstrādes ar "zīmēm" un vārtu pārlikņa neesamības noteikumus, kas padarīja tos ļoti līdzīgus austrāliešu futbols, kuri tika izstrādāti tajā laikā Austrālijā. Šefīldas FA spēlēja pēc saviem noteikumiem līdz 1870. gadiem, kad FA absorbēja dažus no tās noteikumiem, kamēr tur bija maza starpība starp spēlēm.
Spēles likumus pašlaik nosaka ar Starptautiskā Futbola asociācijas valde (IFAB). Valde tika izveidota 1886. gadā pēc Futbola Asociācijas, Skotijas Futbola asociācijas, Velsas Futbola asociācijas un Īrijas Futbola asociācijas sanāksmes Mančestra. Pasaules vecākās futbola sacensības ir FA kauss izcīņa, kuru izveidoja Č. V. Alkoks un tajā ir sacentušās angļu komandas kopš 1872. gada. Skotija pret Angliju (1972) notika 1872. gadā starp Skotiju un Angliju Glāzgova, atkal Č. V. Alkoka dēļ. Anglija ir mājvieta pasaulē pirmajai Futbola Līga, kuru 1888. gadā Birmingema dibināja Birmingemas "Aston Villa" direktors Viljams Makgregors. Oriģinālais formāts ietvēra 12 klubus no Anglijas vidienes un Ziemeļanglijas. Fédération Internationale de Football Association (FIFA), starptautiskā futbola organizācija, tika izveidota Parīze 1904. gadā un paziņoja, ka tie ievēros Futbola Asociācijas spēles likumus. Starptautisko spēļu pieaugušā popularitāte noveda pie FIFA pārstāvju uzņemšanas Starptautiskā Futbola asociācijas valde 1913. gadā. Valde pašlaik sastāv no četriem FIFA pārstāvjiem un viena pārstāvja no katras no četrām britu asociācijām.
Mūsdienās futbolu profesionālā līmenī spēlē visā pasaulē. Miljoniem cilvēku regulāri dodas uz stadioniem, lai sekotu līdzi savas iecienītākās komandas spēlēm, ko vēl vairāki dara, vērojot spēles televīzijā. Ļoti daudz cilvēku nodarbojas ar futbolu arī amatierlīmenī. Saskaņā ar pētījumu, ko FIFA publicējusi 2001. gadā, vairāk nekā 240 miljoni cilvēku regulāri spēlē futbolu vairāk nekā 200 valstīs visā pasaulē. Tā vienkāršie noteikumi un minimālās papildpiederumu prasības bez šaubām palielina futbola izplatību un popularitāti.
Daudzās pasaules vietās futbols liek atdzimt kaislībām, un tam ir nozīmīga loma fans (persona), vietējo kopienu un pat nāciju dzīvēs; turklāt tas tiek bieži dēvēts par vispopulārāko sporta veidu pasaulē. ESPN izplatīja apgalvojumus par to, ka Kotdivuāras futbola izlase palīdzēja nodrošināt pamieru valsts pilsoņu karam 2005. gadā. Savukārt, futbols tiek plaši uzskatīts par galīgo tiešo izraisītāju futbola karš 1969. gadā jūnijā starp Salvadora un Hondurasa.<ref></ref> Sporta veids arī saasināja spriedzi Dienvidslāvijas kari sākumā 1990. gados, kad mačs starp Zagrebas "Dinamo" un Belgradas "Red Star" pārvērtās nemieros 1990. gada martā.

Noteikumi


Pavisam pastāv septiņpadsmit noteikumi oficiālajos Futbola noteikumi. Tie paši noteikumi ir izstrādāti, lai piemērotos visu līmeņu futbolam, kaut arī dažas izmaiņas attiecībā uz grupām, piemēram, jauniešu, senioru, sieviešu un fiziska sacensība ir atļauta. Noteikumi bieži vien ir izstrādāti plašos terminos, kas pieļauj elastību to piemērošanā atkarībā no spēles. Papildus septiņpadsmit noteikumiem, spēli regulē daudzi IFAB lēmumi un citas direktīvas. Spēles noteikumus publicē FIFA, bet tos uztur Starptautiskā Futbola asociācijas valde, nevis pati FIFA. Vissarežģītākais noteikums ir aizmugure (futbols). Aizmugures likums ierobežo iespējas uzbrūkošajiem spēlētājiem palikt uzbrukumā (t.i. tuvāk pretinieku vārtu līnijai) no bumbas, otrajais līdz pēdējais aizsardzības spēlētājs (kas var ietvert vārtsargu), un viduslīnijas.

Spēlētāji, ekipējums un tiesneši


Katra komanda sastāv no ne vairāk kā vienpadsmit spēlētājiem (izņemot maiņas spēlētājs (futbols)), no kuriem vienam ir jābūt vārtsargs (futbols). Sacensību noteikumos var norādīt minimālo spēlētāju skaitu, kas vajadzīgs, lai izveidotu komandu, kas ir parasti septiņi. Vārtsargi ir vienīgie spēlētāji, kas drīkst spēlēt bumbu ar savām plaukstām vai rokām, ja viņi to dara savā soda laukums savu vārtu priekšā. Lai gan ir dažādas pozīcijas, kurās treneris ir stratēģiski novietojis laukuma attālākās daļas (ne vārtsargs) spēlētājus, šīs pozīcijas nav noteiktas vai paredzētas likumos.
Galvenais ekipējums vai forma (futbols), kas ietver kreklu, šortus, zeķes, apavus un spēlētājiem ir jāvalkā krekls, šorti, zeķes, apavus un piemērotus kājsargs (futbols), spēlētājiem jāvalkā. futbols galvassega nav nepieciešama lieta galvenajā aprīkojumā, bet spēlētāji mūsdienās var izvēlēties valkāt to, lai pasargātu sevi no galvas traumām. Spēlētājiem ir aizliegts valkāt vai izmantot kaut ko, kas ir bīstamas pašam vai citam spēlētam, kā, piemēram, juvelierizstrādājumi vai pulksteņi. Vārtsargam jāvalkā apģērbs, kas ir viegli atšķirams no tā, ko nēsā citi spēlētāji un spēles tiesneši.
Vairākus spēlētājus var aizstāt maiņas spēlētāji spēles laikā. Maksimālais maiņu skaits, kas atļauts viskonkurētspējīgākajos starptautisko un vietējo līgu spēles, ir trīs, lai gan atļautais skaits var būt dažāds citās sacensības vai draudzības spēlēs. Vispārējie iemesli maiņai ir trauma, nogurums, neefektivitāte, taktisks gājiens vai laika vilcināšana pašās spēles beigās. Standarta pieaugušo spēlēs, spēlētājs, kurš ir ticis nomainīts vairs nevar piedalīties spēles turpmākajā daļā.
Spēli pārrauga tiesnesis (futbols), kuram ir "visas tiesības īstenot spēles noteikumus saistībā ar maču, kurā viņš ir iecelts" (5. likums), un kura lēmumi ir galīgie. Tiesnesim palīdz divi tiesneša asistents. Daudzās augsta līmeņa spēles ir arī ceturtais tiesnesis, kas palīdz tiesnesim un var aizstāt citu tiesnesi, ja rodas vajadzība.

Laukums


Attēls:Football pitch metric.svg).]]
Tā kā likumi tika formulēti Anglijā, un sākotnēji pārvaldītas tikai ar četrām britu futbola asociācijām no IFAB, standarta futbola laukuma izmērie sākotnēji tika izteikti angļu mērvienības. Likumi tagad izsaka izmērus ar aptuveniem Starptautiskā mērvienību sistēma ekvivalentiem (kam seko tradicionālās vienības iekavās), lai gan tautas tiecas turpināt izmantot tradicionālās vienības angliski runājošās valstīs ar relatīvi neseno metrifikācija vēsturi, kā, piemēram, Lielbritānija.
Laukuma garums starptautiskajās pieaugušo sacensībās ir diapazonā 100-110 m (110-120 jardi) un platums ir robežās 64-75 m (70-80 jardi). Laukums, kurā nenotiek starptautiskā spēle var būt 91-120 m (100-130 jardi) garumā un 45-91 m (50-101 jardi) platumā, ar nosacījumu, ka laukums nekļūst par kvadrātu.
Kopš 2008. gada, lai standartizētu futbola laukuma izmēru A starptautiskajām spēlēm, IFAB nolēma noteikt fiksētu izmēru - 105 m garš un 68 m plats (nevis minimālo un maksimālo garumu - no 100 m līdz 110 m - un minimālo un maksimālo platumu - no 64 m līdz 75 m - kā minēts šajā tekstā). Garākās robežu līnijas ir ''laukuma malu līnijas'', bet īsākās robežas (uz kurām ir novietoti vārti) ir ''vārtu līnijas''. Taisnstūrveida vārti ir novietoti pa vidu katrai vārtu līnijai. Vertikālo vārtu stabu iekšējām malām jābūt 7,3 m (8 jardi) no otra, un horizontālā pārlikņa apakšējei malai, kuru atbalsta vārtu stabi, jābūt 2,44 m (8 pēdas) virs zemes. Tīkli parasti ir novietoti aiz vārtiem, bet saskaņā ar likumiem nav nepieciešami.
Pie katriem vārtiem ir teritorija, kas pazīstama kā soda laukums. Šī teritorija ir iezīmēta ar vārtu līniju, divām līnijām, kas sākas uz vārtu līnijas 16,5 m (18 jardi) no vārtu stabiem un pagarina 16,5 m (18 jardi) laukumā perpendikulāri vārtu līnijai un līnija, kas savieno tos. Šai teritorijai ir vairākas funkcijas, visvairāk uz āru izvirzījušais ir atzīme, kur vārtsargs var aiztikt bumbu ar rokām, un kur kāda aizsargājošās komandas locekļa pārkāpums ir sodāms ar 11 m soda sitiens. Citi atzīmējumi nosaka bumbas vai spēlētāja pozīciju spēles sākuma izspēle (futbols), atsitienus no vārtiem un stūra sitienus.

Ilgums un neizšķirta iznākuma metodes


Standarta pieaugušo futbola spēle sastāv no diviem periodiem, kas katrs ir 45 minūtes, pazīstami kā puslaiki. Katrs puslaiks iet nepārtraukti, tas nozīmē, ka pulkstenis netiek apstādināts, kad bumba ir ārpus spēles. Parasti ir 15 minūšu pārtraukums starp puslaikiem. Mača beigas ir pazīstamas kā pilnais laiks.
Tiesnesim ir oficiālais spēles hronometrs, un var veikt korekciju par zaudēto laiku, izmantojot maiņas, cietušās spēlētājus, kam jāpievērš uzmanība vai citus pārtraukumus. Šis pievienotais laiks tiek saukts par ''kompensācijas laiku'', un vienīgais, kas par to lemj ir tiesnesis. Tiesnesis ir vienīgais, kas dod signālu par mača beigām. Spēlēs, kur ir ceturtais tiesnesis, puslaika beigās tiesnesis paziņo cik kompensācijas laika minūtes viņš paredz pievienot. Tad ceturtais tiesnesis informē spēlētājus un skatītājus, turot gaisā tablo, norādot šo numuru. Norādīto kompensācijas laiku var pagarināt tiesnesis. Pievienotais laiks tika ieviests dēļ negadījuma, kas notika 1891. gada mača laikā starp Stokas "City" un Birmingemas "Aston Villa". Atpaliekot ar 1:0 un tikai divas minūtes līdz mača beigām, Stokas klubs saņēma iespēju sist 11 m soda sitienu. "Aston Villa" vārtsargs aizsita bumbu prom no laukuma, un līdz brīdim, kad bumba tika atgūta, 90 minūtes bija pagājušas un spēle bija beigusies.
Līgas sacensībās spēles var beigties ar neizšķirtu, bet dažos izslēgšanu turnīros, ja rezultāts spēles pamatlaika beigās ir neizšķirts tas var turpināties ar papildlaiku, kas sastāv vēl no diviem 15 minūšu periodiem. Ja rezultāts vēljoprojām ir neizšķirts pēc papildlaika, dažās sacensības varētu izmantot 11 m soda sitienu sērija (pazīstama oficiālajos likumos kā "sitieni no soda atzīmes"), lai noteiktu, kura komanda tiks tālāk uz nākamo turnīra posmu. Papildlaika periodu laikā gūtie vārti skaitās klāt spēles galarezultātam, bet sitieni no soda atzīmes tiek izmantoti tikai, lai noskaidrotu komandu, kas tiks uz nākamo turnīra daļu (vārti, kas gūti 11 m soda sitienu sērijā netiek pieskaitīti galarezultātam).
Sacensībās, kurās izmanto divu spēļu līga, katra komanda spēlē mājās vienu reizi, kopējais vārtu daudzums divās spēlēs nosaka, kura komanda tiek tālāk. Ja kopējais rezultāts ir vienāds, izbraukuma spēles noteikums var tikt izmantots, lai noteiktu uzvarētāju, tādā gadījumā uzvarētājkomanda ir tā, kas gūs visvairāk vārtus izbraukuma spēlē. Ja rezultāts vēljoprojām ir vienāds, tad parasti uzvarētājs tiek noskaidrots pēc 11 m soda sitieniem, lai gan dažās sacensībās spēle var tikt pārspēlēta.
1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā IFAB eksperimentēja ar veidiem, kā noskaidrot uzvarētāju bez 11 m soda sitieniem, kuri bieži tika uzskatīti par nevēlamu veidu spēles beigām. Tas iesaistīja noteikumos beigt spēli papildlaikā ātrāk, vai nu tad, kad tika gūti pirmie vārti papildlaikā (''zelta vārti'') vai, ja viena komanda notur savu pārsvaru līdz pirmā papildlaika perioda beigām (''sudraba vārti''). Zelta vārti tika izmantoti FIFA Pasaules kauss 1998. un FIFA Pasaules kauss 2002. gada Pasaules kausā. Pirmā Pasaules kausa spēle, kuru izlēma zelta vārti bija Francijas futbola izlase uzvaru pār Paragvajas futbola izlase 1998. gadā. Vācijas futbola izlase bija pirmā valsts, kas guva zelta vārtus savrīgā turnīrā, pieveicot Čehijas futbola izlase Eiropas čempionāts futbolā 1996. Sudraba vārti tika izmantoti Euro 2004. Abus šos eksperimentus pārtrauca IFAB.

Bumba spēlē un ārpus spēles


Saskaņā ar likumu divi galvenie stāvokļi spēles laikā ir ''bumba spēlē'' un ''bumba ārpus spēle''. Katras spēles sākumā ar izspēli līdz spēles perioda beigām, bumba spēlē atrodas visu, izņemot gadījumus, kad vai bumba atstāj spēles laukumu vai spēli aptur tiesnesis. Kad bumba ir ārpus spēles, spēle tiek atsākta ar vienu no atsākšanas metodēm, atkarībā no tā, kā tā nonāca ārpus spēles:
Attēls:Shunsuke1 20080622.jpg
Izspēle: pēc pretinieku komandas vārtu guvuma vai, lai sāktu katru spēles periodu.
iemetiens (futbols): kad bumba ir pilnīgi šķērsojusi vienu no sānu līnijām; piešķir komandai, kas nebija pēdējā, kura pieskārās bumbai.
Atsitiens no vārtiem: kad bumba ir pilnīgi šķērsojusi vārtu līniju bez vārtu guvuma, un pēdējais spēlētājs, kas ir pieskāries bumbai ir uzbrūkošās komandas; piešķir komandai, kas aizstāvas.
Stūra sitiens: kad bumba ir pilnīgi šķērsojusi vārtu līniju, bez vārtu guvuma, un pēdējais, kas ir pieskāries bumbai ir spēlētājs no komandas, kas aizstāvas; piešķir uzbrūkošajai komandai.
Netiešais brīvsitiens: piešķir komandai pret kuru pārkāpts "bez soda" pārkāpums, daži tehniskie pārkāpumi, vai tad, kad spēle tiek pārtraukta brīdinot pretinieku vai tam pametot laukumu bez īpaša noteikuma pārkāpuma. Vārti nevar būt gūti ar tiešu sitienu no netiešā brīvsitiena.
Tiešais brīvsitiens: piešķir komandai pret kuru pārkāpti kādi no noteiktajiem "soda" pārkāpumiem.
11 metru soda sitiens: piešķir komandai pret kuru pārkāpti noteikumi, kas parasti sodāms ar tiešo brīvsitienu, bet to, kas ir noticis viņu pretinieku soda laukumā.
Strīda bumba (futbols): rodas, ja tiesnesis ir pārtraucis spēli kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, nopietnas spēlētāja traumas, ārējo personu iejaukšanās, vai bumbai kļūstot bojātai. Šāda atsākšana ir retāka pieaugušo spēlēs.

Pārkāpumi


noteikumu pārkāpums (futbols) notiek tad, kad spēlētājs izdara pārkāpumu, kas minēts spēles likumos, kamēr bumba ir spēlē. Pārkāpumi, kas veido sodu ir uzskaitīti 12. likumā. Tīši pieskaroties bumbai ar rokām, pretinieka paklupināšana vai pretinieka stumšana ir "soda pārkāpuma" piemēri, kas sodāmi ar tiešais brīvsitiens vai 11 m soda sitiens atkarībā no tā, kur pārkāpums noticis. Citi pārkāpumi ir sodāmi ar netiešais brīvsitiens.
Attēls:Ryan Valentine scores.jpg
Tiesnesis var sodīt spēlētāju vai maiņas spēlētāju pārkāpums (futbols) ar brīdinājumu (soda kartīte) vai noraidījumu no laukuma (soda kartīte). Otra dzeltenā kartīte tajā pašā spēlē noved pie sarkanās kartes, un tāpēc pie noraidījuma no laukuma. Spēlētājs, kam piešķirta dzeltenā kartīte ir ticis "ierakstīts", tiesnesis ieraksta spēlētāja vārdu viņa oficiālajā piezīmju grāmatiņā.
Ja spēlētājs ir ticis noraidīts no laukuma, neviens no maiņas spēlētājiem nedrīkst doties uz laukuma viņa vietā. Pārkāpums var rasties jebkurā brīdī, un, kamēr ofensīvi, kas veido pārkāpumu tiek uzskaitīti, definīcijas ir plašas. Proti, "nesportiskas uzvedības" pārkāpums var tikt izmantoti, lai cīnītos ar vairumu notikumiem, kas sabojā spēles garu, pat ja tie nav uzskaitīti kā īpaši pārkāpumi. Tiesnesis var pierādīt dzelteno vai sarkano kartīti spēlētājam, maiņas vai nomainītajam spēlētājam. Spēles dalībniekiem, kas nepiedalās spēlē, tādiem kā, trenerim un treneru personālam nevar tikt parādīta dzeltenā vai sarkanā kartīte, bet to var izraidīt no tehniskās zonas, ja tie rīkojas neatbildīgi.
Tā vietā, lai pārtrauktu spēli, tiesnesis var atļaut spēli turpināt, ja ieguvēji būs komanda, pret kuru pārkāpums tika veikts. To sauc par "spēles priekšrocību". Tiesnesis var "atsaukt" spēli un sodīt sākotnēji izdarīto pārkāpumu, ja paredzamā priekšrocība neseko īsā laika posmā, parasti, četras līdz piecas sekundes. Pat tad, ja pārkāpums nav sodīts sakarā ar priekšrocību, pārkāpējs vēl var tikt sodīts par pārkāpumu uzreiz nākamajā momentā, kad spēle tiek apturēta.

Pārvaldes institūcijas


Pazīstams starptautiskais futbola pārvaldes orgāns (un saistītu spēļu, tādu kā telpu futbols un pludmales futbols) ir FIFA (FIFA). FIFA galvenā mītne atrodas Cīrihe.
Sešas reģionālās konfederācijas saistās ar FIFA; tās ir:
Āzija: Āzijas Futbola konfederācija (AFC)
Āfrika: Āfrikas Futbola konfederācija (CAF)
Centrālamerika, Ziemeļamerika un Karību salas: Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija (CONCACAF; arī pazīstama kā Futbola Konfederācija)
Eiropa: UEFA (UEFA)
Okeānija: Okeānijas Futbola Konfederācija (OFC)
Dienvidamerika: Dienvidamerikas Futbola Konfederācija (CONMEBOL)
Valstu asociācijas pārrauga futbolu savu valstu robežās. Tās ir saistītas ar FIFA un ar to attiecīgajiem kontinentālajām konfederācijām.
Dažas no futbola asociācijām, kuras nav atzinis FIFA ir saistītas ar NF valde (NFB).

Starptautiskie turnīri


Attēls:Mecz Polska - Armenia 04 ssj 20070328.jpg
Lielākais futbola turnīrs pasaulē ir FIFA Pasaules Kauss, kuru organizē FIFA. Šis turnīrs norisinās ik pēc četriem gadiem. Vairāk nekā 190 valstu izlases sacenšas reģionālajos kvalifikācijas turnīros par vietu finālturnīrā. Finālturnīrā, kas norisinās ik pēc četriem gadiem, piedalās 32 valstu izlases, kuras sacenšas četras nedēļas. FIFA Pasaules kauss 2006 notika Vācijā; 2010. gadā tas notiks FIFA Pasaules kauss 2010.
Kopš 1900. gada katrās Vasaras Olimpiskās spēles ir norisinājies futbols Vasaras Olimpiskās spēles, izņemot 1932. gada spēles 1932. gada Vasaras Olimpiskās spēles. Pirms Pasaules kausa izveidošanas Olimpiskajām spēlēm (galvenokārt 1920. gadu laikā) bija tāds pats statuss kā Pasaules kausam. Sākotnēji turnīrs bija tikai priekš amatieriem, taču kopš 1984. gada Vasaras Olimpiskās spēles profesionāli spēlētāji ir atļauti, lai gan ar zināmiem ierobežojumiem, kas kavē valstis no sava stiprākā sastāva savākšanas. Pašlaik Olimpisko vīriešu turnīru spēlē U-23 līmenī. Agrāk Olimpiskajāss spēlēs atļāva ierobežotu daudzumu vecāku spēlētāju katrai komandai, bet šis paradums tika pārtraukts 2008. gada Olimpiskajās spēlēs. Olimpisko spēļu turnīrs netiek parasti uzskatīts par tādas pašas nozīmes un prestiža turnīru kā Pasaules kauss. Sieviešu turnīrs tika pievienots 1996. gadā; pretstatā vīriešu turnīram, pilns starptautisks sastāvs bez vecuma ierobežojumiem spēlē sieviešu Olimpisko spēļu turnīru. Tādā veidā tas nes tādu pašu starptautisku prestižu kā FIFA Sieviešu Pasaules kauss.
Pēc Pasaules kausa vissvarīgākie futbola turnīri ir kontinentālie čempionāti, kurus rīko katra kontinenta konfederācija un sacenšas starp valstu izlasēm. Tie ir Eiropas čempionāts futbolā (UEFA), Copa America (CONMEBOL), Āfrikas Nāciju kauss (CAF), Āzijas Kauss futbolā, CONCACAF Zelta kauss (CONCACAF) un Okeānijas Nāciju kauss (OFC). Visprestižākās sacensības futbolā ir attiecīgi kontinentālie čempionāti, kuros parasti savā starpā sacenšas valstu čempioni, piemēram, UEFA Čempionu līga Eiropā un Dienvidamerikas Libetadoresa kauss Dienvidamerikā. Katra turnīra uzvarētāji sacenšas FIFA Klubu Pasaules kauss.

Vietējie turnīri


Attēls:Cesc Fàbregas Anderson.jpg
Katras valsts pārvaldes orgāni pārvalda līgu sistēma, kas parasti sadalīta divīzija (sports), kurās komandas pelna punktus visas sezonas garumā. Komandas ir izvietotas tabula (informācija), sarindojot tās pēc uzkrātajiem punktiem. Visbiežāk katra komanda spēlē ar visām citām tās līgas komandām mājās un izbraukumā pēc apļa sistēmas. Sezonas beigās komanda, kas atrodas tabulas augšpusē tiek paziņota par čempionu. Dažas komandas, kas atrodas tabulas augšpusē var tikt pārcelšana uz augstāku divīziju un vēl dažas komandas, kas sezonas beigās atrodas tabulas apakšā tiek pārcelšana uz zemāku divīziju. Komandām, kas finišē valsts līgas tabulas augšgalā var būt tiesības arī spēlēt starptautiskajos klubu turnīros nākamajā sezonā. Galvenie izņēmumi attiecībā uz šo sistēmu ir dažās Latīņamerikas līgas, kuras sadala futbola čempionātus divās daļās sauktas par Apertura un Klausura, katrā no tām apbalvojot čempionu.
Lielākā daļa valstu papildina līgas sistēmu ar vienu vai vairākiem "kausa" turnīriem. Tie ir organizēti pēc izslēgšanas turnīrs metodes, katra mača uzvarētājs tiek uz nākošo kārtu; zaudētājs vairs neturpina dalību turnīrā.
Dažu valstu augstākās divīzijas atļaujas augsti apmaksātas zvaigznes; mazākās valstīs un zemākās divīzijās var būt arī pusprofesionāli vai amatieru klubi. Piecas labākās Eiropas līgas - Itālijas A sērija (Itālija), Spānijas "La Liga" (Spānija), Anglijas Premjerlīga (Anglija), Vācijas futbola Bundeslīga (Vācija) un Ligue 1 (Francija) - piesaista lielāko daļu no pasaules labākajiem spēlētājiem un katrai līgai kopējās algu izmaksas pārsniedz 600 miljonus dolāru.

Futbols Latvijā


Futbols bija populārākais sporta veids Latvijā pirmās republikas laikā - no 1918. līdz 1940. gadam.
1920. gadā tika nodibināta Latvijas Futbola federācija. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Olimpiskās spēles Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties Francijas futbola izlase.
Trīsdesmitajos gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera Rūdolfs Štancels vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu FIFA Pasaules kauss 1938 finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija Jānis Lidmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozītis, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans un tobrīd vēl ļoti jaunais Aleksandrs Vanags, kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču viennozīmīgi izcilākais pirmskara Latvijas futbolists bija Ēriks Pētersons, kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja Māris Verpakovskis.
1990. gadā tika atjaunota Latvijas Futbola federācija. Latvijas futbola izlase par pārsteigumu visai Eiropai kvalificējās un piedalījās Eiropas čempionāts futbolā 2004. Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar Turcijas futbola izlase izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Eiropas čempionātā pirmajā spēlē Māris Verpakovskis guva vārtus, bet Čehijas futbola izlase spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar Vācijas futbola izlase, savukārt trešajā spēlē zaudēja Nīderlandes futbola izlase ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī Eiropas čempionāts futbolā 2000 finālturnīrā.

Skatīt arī


Futbola klubu uzskaitījums
Nacionālās futbola izlases
:Kategorija:Futbola terminoloģija
http://www.sporta-klubi.lv/lat/katalogs/sporta-veidi/komandu-sporta-veidi/futbols.html Latvijas futbola sporta klubi

Atsauces

Ārējās saites


http://www.fifa.ch Starptautiskās Futbola federācijas mājaslapa
http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācijas mājaslapa
Kategorija:Futbols
ace:Sipak bhan
af:Sokker
als:Fussball
am:እግር ኳስ
an:Fútbol
ang:Clīeƿen fōtball
ar:لعبة كرة القدم
arz:كورة قدم
ast:Fútbol
ay:Phutwul
az:Futbol
bar:Fuaßboi
bat-smg:Fotbuols
be:Футбол
be-x-old:Футбол
bg:Футбол
bjn:Main bal
bn:ফুটবল (সকার)
bo:རྐང་རྩེད་སྤོ་ལོ།
br:Mell-droad
bs:Nogomet
ca:Futbol
ceb:Saker
ckb:تۆپی پێ
co:Pallò
cs:Fotbal
cv:Футбол
cy:Pêl-droed
da:Fodbold
de:Fußball
diq:Futbol
el:Ποδόσφαιρο
en:Association football
eo:Futbalo
es:Fútbol
et:Jalgpall
eu:Futbol
ext:Fubu
fa:فوتبال
fi:Jalkapallo
fiu-vro:Jalgpall
fo:Fótbóltur
fr:Football
frp:Calço
fur:Balon
fy:Fuotbal
ga:Sacar
gan:腳球
gd:Ball-coise
gl:Fútbol
gn:Vakapipopo (Jetepyso)
gu:અસોસિએશન ફુટબોલ
gv:Soccer
hak:Tsiuk-khiù
he:כדורגל
hi:फुटबॉल
hif:Association football
hr:Nogomet
hsb:Kopańca
ht:Foutbòl
hu:Labdarúgás
hy:Ֆուտբոլ
ia:Football
id:Sepak bola
ie:Football
ig:Footbọl
ilo:Pútbol
io:Futbalo
is:Knattspyrna
it:Calcio (sport)
iu:ᐊᔪᒃᑕᖅ
ja:サッカー
jv:Bal-balan
ka:ფეხბურთი
kaa:Futbol
kk:Футбол
km:បាល់ទាត់
kn:ಅಸ್ಸೋಸಿಯೆಷನ್ ಫುಟ್‌ಬಾಲ್
ko:축구
ksh:Foßball
ku:Futbol
kv:Коксяр
ky:Футбол
la:Pediludium
lb:Foussball
lbe:Футбол
lez:Футбол
li:Voetbal
lmo:Balun
ln:Motópi
lt:Futbolas
map-bms:Bal-balan
mg:Baolina kitra
mhr:Футбол
mk:Фудбал
ml:ഫുട്ബോൾ
mn:Хөлбөмбөг
mr:फुटबॉल
ms:Bola sepak
mt:Futbol
mwl:Bola (Çporto)
mzn:فوتوال
nah:Neicxitapayōlhuiliztli
nds:Football
nds-nl:Voetbal
nl:Voetbal
nn:Fotball
no:Fotball
nov:Futbale
nso:Kgwele ya maoto
oc:Fotbòl
os:Футбол
pa:ਫੁਟਬਾਲ
pcd:Fotbale
pdc:Soccer
pl:Piłka nożna
pnb:فٹ بال
ps:فوټبال
pt:Futebol
qu:Piluta hayt'ay
rm:Ballape
ro:Fotbal
ru:Футбол
rue:Фотбал
rw:Umupira w’amaguru
sah:Футбол
sc:Calcio
scn:Palluni (sport)
sco:Fitbaa
se:Spábbačiekčan
sh:Fudbal
simple:Association football
sk:Futbal
sl:Nogomet
sm:Soka
sn:Nhabvu
so:Kubadda Cagta
sq:Futbolli
sr:Фудбал
stq:Foutbal
su:Sepak Bola
sv:Fotboll
sw:Mpira wa miguu
szl:Fusbal
ta:காற்பந்தாட்டம்
te:ఫుట్ బాల్
tg:Футбол
th:ฟุตบอล
tk:Futbol
tl:Futbol
tpi:Soka
tr:Futbol
tt:Футбол
uk:Футбол
ur:فٹبال
uz:Futbol
vec:Bałon
vi:Bóng đá
vls:Voetbol
wa:Fotbale
war:Futbol
wo:Football
yi:פוטבאל
yo:Bọ́ọ̀lù-ẹlẹ́sẹ̀
za:Cukgiuz
zh:足球
zh-classical:足球
zh-min-nan:Kha-kiû
zh-yue:足球
zu:Ibhola

Deivids Hjūms


Deivids Hjūms (''David Hume'', dzimis 1711. gada 26. aprīlī, miris 1776. gada 25. augustā) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu - skepticisms un empīrisms attīstībā. Hjūmu mēdz uzskatīt par trešo - visradikālāko - no tā sauktajiem "britu empīriķiem" (pārējie divi ir Džons Loks un Džordžs Bērklijs). Hjūma filozofijā liela nozīme bija ne tikai skepticismam, bet arī naturālisms.
Hjūms ir dzimis Edinburga un turpat arī mācījies. Sākumā viņš apsvēra iespēju studēt jurisprudenci, taču vēlāk viņu pārņēma, paša vārdiem izsakoties, "nepārvarama nepatika pret visu, izņemot nodarbošanos ar filozofiju un vispārīgu mācīšanos".
Divdesmit sešu gadu vecumā viņš Francijā pabeidza darbu "Traktāts par cilvēka dabu" ('A Treatise of Human Nature'). Lai arī tagad daudzi to uzskata par būtiskāko Hjūma darbu, sākotnēji tas neguva atbalstu.
Pavadījis dažus gadus darbā pie dažādiem politiķiem un militāristiem, Hjūms atgriezās pie studijām. Nolēmis, ka "Traktāta par cilvēka dabu" būtiskākā neveiksme ir stils, nevis saturs, Hjūma materiālu pārstrādāja, lai tas būtu vieglāk uztverams. Tā radās darbs "Pētījums par cilvēka sapratni" ('An Enquiry Concerning Human Understanding').
Vēlākajos gados viņam tika liegti dažādi amati, jo viņš bija ateisms. Tomēr viņam izdevās iegūt izcila esejista un vēsturnieka slavu. Viņa darbiem izteikti lielāku uzmanību sāka pievērst, kad Imanuels Kants apgalvoja, ka tieši Hjūms esot viņu atmodinājis no "dogmatiskas snaudas".
Hjūms uzskatīja, ka lietām pašām nepiemīt īpašības, tās noteic cilvēka maņas. Līdzīgā kārtā cilvēka saprāts nespēj radīt jaunas domas, bet gan dažādi apvienot jau zināmās un uztvertās. Prāts ir nesaraujami saistīts ar apkārtējo realitāti.

Hjūma uzskati par morāli un brīvo gribu


Hjūms savās idejās par ētiku un morāli noliedz prāta lomu morālas rīcības izvērtēšanā un apgalvo, ka amorālu rīcību nenosaka, tas, ka tā ir pretēja saprātam. Hjūms uzskata, ka morālie ieskati ir iekšējās ticības motivēti. Viņš apgalvo, ja kāds tic tam, ka slepkavošana ir morāli nosodāma, tad viņš arī nekad tā nerīkosies. Saprāts pēc Hjūma var nodarboties ar loģiku un reģistrēt faktus, turpretim morālai rīcībai nepieciešama iekšēja ticība un sajūta, ka tā vai cita rīcība ir morāla vai amorāla. Hjūms brīvas gribas jēdzienu radikāli problematizē, norādīdams, ka brīvā griba nav savienojama ar indeterminismu un kā morāliskums nav rodams ne brīvajā gribā, ne determinisma, jo abu pieņēmumu konsekvences novestu pie bezatbildības. Tā piemēram, ja pieņemam, ka cilvēka rīcība ir determinēta, tad kā viņš var būt atbildīgs par to, ko viņš dara, ja viss jau ir noteikts iepriekš? Tomēr Hjūms apgalvo, ka arī brīva griba nevar būt avots morālai un ētiskai rīcībai, jo, ja pieņem, ka cilvēka darbībā ir neatkarīga un tā rodas spontāni, tad var secināt, ka tā nav arī atkarīga no cilvēka rakstura un nodomiem, līdz ar to no viņa nedrīkst prasīt nekādu atbildību. Šeit Hjūma uzskati šķiras no Kanta, kurš cilvēka rīcību uzskata par brīvu un kategoriskā imperatīva uzraudzītu. Hjūms gan apšauba saprata spēju noteikt morāles īpašības, gan neuzticas brīvas gribas jēdzienam, abi nojēgumi ir ļoti svarīgi Kanta idejās, līdz ar to var secināt, ka Hjūma ieskati par morāli krasi atšķiras no Kanta.
Kategorija:1711. gadā dzimušie
Kategorija:1776. gadā mirušie
Kategorija:Apgaismības filozofi
Kategorija:Empīrisma filozofi
Kategorija:Skotu filozofi
Kategorija:18. gadsimta filozofi
Kategorija:Vēsturnieki
Kategorija:Ekonomisti
Kategorija:Angļu valodā rakstošie
Kategorija:Ateisti
af:David Hume
am:ዴቪድ ሁም
ar:ديفيد هيوم
arz:ديفيد هيوم
az:Devid Yum
be:Дэвід Юм
be-x-old:Дэйвід Г’юм
bg:Дейвид Хюм
bn:ডেভিড হিউম
br:David Hume
bs:David Hume
ca:David Hume
cs:David Hume
da:David Hume
de:David Hume
diq:David Hume
el:Ντέιβιντ Χιουμ
en:David Hume
eo:David Hume
es:David Hume
et:David Hume
eu:David Hume
ext:David Hume
fa:دیوید هیوم
fi:David Hume
fr:David Hume
fy:David Hume
gl:David Hume
he:דייוויד יום
hi:डेविड ह्यूम
hr:David Hume
hu:David Hume
hy:Դեյվիդ Հյում
id:David Hume
io:David Hume
is:David Hume
it:David Hume
ja:デイヴィッド・ヒューム
kk:Юм Дейвид
ko:데이비드 흄
ku:David Hume
ky:Дэвид Юм
la:David Hume
lb:David Hume
lmo:David Hume
lt:David Hume
mk:Дејвид Хјум
ml:ഡേവിഡ് ഹ്യൂം
nds:David Hume
nl:David Hume
nn:David Hume
no:David Hume
pl:David Hume
pms:David Hume
pnb:ڈیوڈ ہیوم
pt:David Hume
ro:David Hume
ru:Юм, Дэвид
scn:David Hume
sco:David Hume
sh:David Hume
simple:David Hume
sk:David Hume
sl:David Hume
sq:David Hume
sr:Дејвид Хјум
sv:David Hume
sw:David Hume
ta:டேவிடு யூம்
th:เดวิด ฮูม
tl:David Hume
tr:David Hume
uk:Девід Юм
vi:David Hume
war:David Hume
yi:דייוויד היום
yo:David Hume
zh:大卫·休谟
zh-min-nan:David Hume

Džordžs Bērklijs


Džordžs Bērklijs (, 1685. 12. marts - 1753. 14. janvāris), pazīstams arī kā bīskaps Bērklijs, bija Īrijas Karaliste dzimis un angļu valoda rakstošs filozofs, kura būtiskākais sasniegums filozofija ir subjektīvais ideālisms iedibināšana.

Biogrāfija


Bērklijs dzimis Tomastaunā, netālu no Kilkenijas ''(Kilkenny)'' Lensteras grāfistē Īrija. Mācījās Trinitijas koledžā Dublina, kuru beidza kā maģistrs 1707. gadā. Pēc koledžas beigšanas Bērklijs turpat strādāja par privātskolotāju un sengrieķu valodas pasniedzēju. 1721. gadā Bērklijs kļuva par garīdznieku un teoloģijas doktoru un turpināja pasniegt Trinitijas koledžā teoloģija un sekebreju valoda. 1727. gadā viņš devās uz Amerikas Savienotās Valstis ar nodomu nodibinā koledžu un utopisku kopienu Bermudas, kas nodarbotos ar kristietības izplatīšanu Amerikas kontinentā. Tomēr naudas trūkuma dēļ, Bērklijs atgriezās Londona. 1734. gadā viņš kļuva par Kloinas ''(Cloyne)'' bīskaps (netālu no Korkas Īrija). 1752. gadā viņš devās pie dēla uz Oksforda, kur mira nākamā gada janvārī.
Bērklija vārdā nosaukta Bērklijas pilsēta, Kalifornija Amerikas Savienotās Valstis - ievērojams izglītības un zinātnes centrs.

Bērklija filozofiskie uzskati


subjektīvais ideālisms īsi var formulēt vienā teikumā: "Būt nozīmē tapt uztvertam." Bērklijs uzrakstīja daudzus darbus, tostarp "Traktāts par cilvēka zināšanu principiem" ''(Treatise Concerning the Principles of Human Knowledge)'' (1710), ko sarakstīja jau 25 gadu vecumā. Tajā Bērklijs postulē, ka visas cilvēka sajūtas ir subjektīvas, cilvēks uztver nevis objektīvo realitāti, bet gan savas apziņas stāvokļus. Nevar runāt par objekta eksistenci, pirms tas nav uztverts ar maņām. Materiālo lietu pasaule nepastāv, pastāv tikai idejas. Bērklijs, izmantojot subjektīvo ideālismu, pretojās tobrīd izplatītajam ateisms un materiālisms.
Bērklijs vissvairāk nodarbojās ar jautājumu par objektīvas realitātes eksistenci, cilvēka uztveri, reālo un iedomāto. Viņš argumentēja, ka jāpastāv citiem cilvēkiem un pasaule visiem jāuztver vienādi tāpēc, ka 1) citi cilvēki pauž savu viedokli un 2) cilvēki spēj vienoties par realitātes īpašībām, tās ir līdzīgas un konstantas.
Daži no Bērklija atzinumiem ir šādi:
objektu uztvērumi ir absolūti precīzi un objektīvi;
jebkuras zināšanas par empīrisko pasauli iespējams iegūt tikai ar tiešas uztveres palīdzību;
kļūdas rodas, domājot par to, ko uztveram;
zinātnes mērķis ir deintelektualizēt un dekonceptualizēt, tādējādi iegūstot tīrus uztvērumus.
Japiezīmē, ka nozīmīga vieta Bērklija teorijā bija Dievs eksistencei, piemēram: pastāv tas, kas tiek uztverts, taču viss vienmēr objektīvi pastāv, jo vienmēr ir bijis un vienmēr būs Dievs.
Deivids Hjūms kauzalitātes un objektivitātes filozofija ir viena Bērklija filozofijas aspekta padziļinājums. Imanuels Kants apgalvoja, ka Bērklija principi padarot objektīvas zināšanas neiespējamas.

Ārējās saites


http://www.vesture.eu/index.php/Bērklijs_Džordžs Džordžs Bērklijs - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
Kategorija:1685. gadā dzimušie
Kategorija:1753. gadā mirušie
Kategorija:Empīrisma filozofi
Kategorija:Apgaismības filozofi
Kategorija:Īru filozofi
Kategorija:Britu filozofi
Kategorija:Angļu filozofi
Kategorija:18. gadsimta filozofi
Kategorija:Anglijas teologi
Kategorija:Anglikāņu bīskapi
Kategorija:Īrijas anglikāņu garīdznieki
Kategorija:Angļu valodā rakstošie
ar:جورج بيركلي
az:Corc Berkli
be:Джордж Берклі
bg:Джордж Бъркли
bn:জর্জ বার্কলি
bs:George Berkeley
ca:George Berkeley
cs:George Berkeley
da:George Berkeley
de:George Berkeley
en:George Berkeley
es:George Berkeley
et:George Berkeley
eu:George Berkeley
fa:جرج برکلی
fi:George Berkeley
fr:George Berkeley
ga:George Berkeley
gl:George Berkeley
he:ג'ורג' ברקלי
hr:George Berkeley
hu:George Berkeley
hy:Ջորջ Բերկլի
id:George Berkeley
is:George Berkeley
it:George Berkeley
ja:ジョージ・バークリー
kk:Джордж Беркли
ko:조지 버클리
ku:George Berkeley
ky:Беркли, Жорж
la:Georgius Berkeley
lmo:George Berkeley
lt:George Berkeley
mk:Џорџ Баркли
ml:ജോർജ്ജ് ബെർക്ക്‌ലി
nl:George Berkeley
nn:George Berkeley
no:George Berkeley
oc:George Berkeley
pl:George Berkeley (filozof)
pms:George Berkeley
pnb:جارج برکلے
pt:George Berkeley
ro:George Berkeley
ru:Беркли, Джордж
sh:George Berkeley
simple:George Berkeley
sk:George Berkeley
sl:George Berkeley
sq:George Berkeley
sr:Џорџ Беркли
sv:George Berkeley
sw:George Berkeley
th:จอร์จ บาร์กลีย์
tr:George Berkeley
uk:Джордж Берклі
vi:George Berkeley
yo:George Berkeley
zh:乔治·贝克莱

Latvija


Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropa, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstis un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igaunija, austrumos ar Krievija, dienvidaustrumos Baltkrievija, bet dienvidos ar Lietuva. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos&nbsp;— Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km<sup>2</sup>, un tajā 2012. gada sākumā dzīvoja 2&nbsp;217&nbsp;053 iedzīvotāji. Trīs piektdaļas no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi, latviešu valoda ir oficiālā valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, Romas katoļu baznīca un pareizticība).
Latvija ir unitāra valsts daudzpartiju republika. Valsts galva ir Latvijas prezidents, bet valdības galva ir Latvijas Ministru prezidents.
Aizvēsture Latvijas teritoriju apdzīvoja balti un Baltijas somi ciltis. Kopš 9. gadsimta Kurzeme un Daugavas baseinā pastiprinājās vikingi ietekme, kuri to izmantoja kā daļu no ceļš no varjagiem uz grieķiem. Jau pirms 11. gadsimta Latvijas austrumu daļā nostiprinājās pareizticība un izveidojās Jersikas un Koknese (valsts) valstis. 12. un 13. gadsimtā Livonijas krusta kari rezultātā Latvijas teritorijā tika izveidota Livonijas konfederācija un iedzīvotāji pievērsti katoļticībai. No 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam Latvija bija sadalīta starp Polija-Lietuva, Dānija (Kurzemes bīskapija) un Zviedrija. 18. gadsimtā Lielais Ziemeļu karš un Polijas dalīšanas rezultātā Latviju anektēja Krievijas impērija. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas un Brestļitovskas miera līgums noslēgšanas Latviju pilnībā okupēja Vācijas impērija, pēc kuras sakāves Pirmais Pasaules karš tika deklarēta neatkarīga Latvijas Republika. Latvijas brīvības cīņas tās neatkarība tika nosargāta, ko Latvijas atzīšana de iure . Otrais pasaules karš sākumā Latviju okupēja Padomju Savienība, pēc tam nacistiskā Vācija, bet kara beigās atkal Padomju Savienība. Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet arī par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Etimoloģija


13. gadsimts sākumā Indriķa hronika latvieši apdzīvotā teritorija tiek saukta par "Letgali". Aprakstot 1209. gada karagājienu pret Jersikas valdnieku Visvaldis, Latviešu Indriķis savā hronikā sāka lietot apzīmējumu "Letija", ko vēlāk atkārtoti attiecināja uz letgaļu apdzīvotajām Jersikas un Tālavas zemēm. Iespējams šis vārds darināts pēc viduslaiki latīņu valoda rakstu paraugiem atbilstoši latgaļi nosaukumam līvu valoda, kuri bija sākotnējie starpnieki krustneši attiecībās ar sākotnēji pakļautās Livonijas kaimiņu tautām. Vārds "Letthia" var būt arī atvasināts no daudz senākā kopnosaukuma latgaļi, sēļi un leiši zemēm, kas 1009. gadā parādās kā "Litua" Kvedlinburgas hronika, bet vēlāk kā "Lettowia" 1253. gada karaļa Mindauga dāvinājuma latīņu valoda tekstā. Tāpat lietuviešu nosaukums 13. gadsimtā latīniski rakstītajā Indriķa hronikā bija ''Lethones'' vai ''Letones''.
Viens no pirmajiem autoriem, kas Vidzemi, Kurzemi un Zemgali aprakstīja kā vienotu "latviešu nācijas" apdzīvotu teritoriju, bija mācītājs Pauls Einhorns. 1649. gadā viņš publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu ''Historia Lettica'', kuras pilnais nosaukums bija "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c."
Kā vienotas latvieši tautas apdzīvotās zemes apzīmējums Latvijas vārds ir samērā jauns. Tas latviešu valodā parādās 19. gadsimts otrajā pusē. Latvijas vārdu cildināja un pamazām tautā ieviesa dzejnieki: Auseklis (rakstnieks), Andrejs Pumpurs un Atis Kronvalds. Pateicoties viņu jūsmīgajai lirikai un politiskās situācijas nomaiņai, no 1869. līdz 1888. gadam latvieši un igauņi zemju apzīmējumam lietotais vārds "Baltijas valstis" tiek pamazām nomainīts pret "Latviju".

Vēsture


Attēls:Balti ap 13.gs.svg
Baltu valodas runājošie latviešu priekšteči ienāca Latvijas teritorijā 3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. un daļēji sajaucās ar līvi priekštečiem, kas šeit dzīvoja kopš 4. gadu tūkstoša p.m.ē. Vikingu laiki (7.-11. gadsimtā) Kursa (valsts) un līvi zemes karoja ar zviedri un dāņi vikingu ķēniņš. Jersikas, Koknese (valsts) un Tālavas letgaļi valstis līdz 13. gadsimta sākumam maksāja meslus Polockas kņazi un Pleskavas kņazi rūsi kņazs.
Līdz 13. gadsimts Latvijas teritorija bija sadalīta daudzās mazākās valstīs, ko pārvaldīja kurši, zemgaļi, līvi, sēļi, latgaļi un vendi ķēniņi un virsaiši. Livonijas krusta kari laikā apmēram simts gados (1195—1290) Latvijas teritoriju pakāpeniski pakļāva Livonijas ordenis un kopā ar Rīgas arhibīskapi, Kurzemes bīskapi, kā arī Tērbatas bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija valstīm izveidoja Livonijas konfederācija, kas pastāvēja līdz 16. gadsimts. Arī kristietības ieviešanu latvju zemēs aizsāka vācu misionārs 13. gadsimts sākumā.
Livonijas konfederācijai sabrūkot, 16. gadsimts otrajā pusē Vidzeme un Latgale nonāca tiešā Polijas-Lietuvas ūnijas kontrolē kā Pārdaugavas hercogiste. Kurzeme un Zemgale kļuva par autonomu hercogisti Polijas-Lietuvas ūnija vasaļatkarībā. Kurzemes bīskapija nonāca Dānijas īpašumā (1560—1579), to pārvaldīja Dānijas karaļi brālis Magnuss, kas īsu laiku bija arī Livonijas karaliste.
1621. gadā Poļu-zviedru karš (1600-1629) laikā Zviedrija iekaroja Rīga un Zviedru Vidzeme, taču Lielais Ziemeļu karš laikā pēc astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkums (1709—1710) Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710) Krievijas impērija, ko Zviedrija un Polija-Lietuva atzina Nīštates miera līgumā 1721. gadā. Pēc atkārtotām Polijas dalīšanas Krievija anektēja arī Latgale (1772) un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1795). Pēc Krievijas novājināšanās Pirmais pasaules karš un Krievijas revolūcija Padomju Krievija saskaņā ar Brestļitovskas miera līgums atteicās no tiesībām uz Latvijas teritoriju. Vācbaltieši šajā laikā atjaunoja Kurzemes hercogiste, bet vēlāk Latvijas un Igaunijas teritorijā mēģināja izveidot apvienoto Baltijas hercogiste Prūsijas vasaļatkarībā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas kapitulācijas Latvija pasludināja sevi par neatkarīgu republiku. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārlis Ulmanis priekšgalā. tika pieņemta Latvijas Satversme.
Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms. Pēc 1939. gada Padomju Savienība un Vācijas slepenās vienošanās (Molotova—Rībentropa pakts) Latvija nokļuva Padomju Savienības ietekmes sfērā. Padomju Savienība Latvijas okupācija (1940), bet to aneksija PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Atskaitot īsu Vācija okupācijas periodu Otrais pasaules karš laikā, Latvija palika Padomju Savienības okupēta līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts atguva neatkarību. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumeiropa un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

Politika


Latvijas parlaments jeb Saeima, kuru sastāda 100 deputāti, ievēl vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanas reizi četros gados. Latvijas Valsts prezidents ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Latvijas Valsts prezidents izvēlas Latvijas Ministru prezidents (Ministru prezidentu), kuru kopā ar viņa valdība apstiprina Saeima. referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienība. Latvija kļuva par ES dalībvalsti . Latvija ir NATO dalībvalsts kopš .
Pašreizējais Latvijas Valsts prezidents ir Andris Bērziņš (politiķis, 1944), Latvijas Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis. tika ievēlēta 11. Saeima. Tajā ir pārstāvētas 5 apvienības:
"Saskaņas Centrs"&nbsp;— 31 deputāts;
Zatlera Reformu partija&nbsp;— 22 deputāti;
"Vienotība"&nbsp;— 20 deputāti;
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"&nbsp;— 14 deputāti;
"Zaļo un Zemnieku savienība"&nbsp;— 13 deputāti.
Valdošo koalīciju veido "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Ģeogrāfija


Attēls:Latvija fizGeogr.jpg
Latvija atrodas Ziemeļeiropa (nereti uzskata, ka arī Austrumeiropa), Baltijas jūras austrumu krastā. Valsts platība ir 64 589 km<sup>2</sup>. Latvijas robežas kopējais garums ir 1836 km, no tiem 1382 km ir sauszemes robeža. Tai ir sauszemes robežas ar Igaunija, Krievija, Baltkrievija un Lietuva, kā arī jūras robeža ar Zviedrija, Lietuvu un Igauniju. Latvijas robežas garums ar Latvijas - Igaunijas robeža ir 343 km, ar Latvijas - Krievijas robeža&nbsp;— 292 km, ar Latvijas - Baltkrievijas robeža&nbsp;— 171 km, ar Latvijas - Lietuvas robeža 576 km, bet jūras robežas garums ir 498 km. Latvijā ūdens klāj aptuveni 2340 km<sup>2</sup> lielu platību, kas ir 3,62% no visas valsts teritorijas. Latvijā ir vairāk kā 12 000 Latvijas upju uzskaitījums ar kopgarumu apmēram 38 000 km, garākās no tām ir Daugava, Lielupe, Gauja un Venta, kā arī ir 2256 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Latvijas lielākie ezeri ir Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers un Burtnieks.
Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenums rietumos pie Baltijas jūras. Latvijas reljefs veidojies ledus laikmets, augstākais reljefa punkts ir 311,6 metrus augstais Gaiziņkalns. Pēc Zemes virsas&nbsp;— reljefa formu lieluma Latvijā izdala reljefa lielformas, vidējformas un mikroformas. Latvijas reljefa lielformas ir zemienes un augstienes, zemienes aizņem 60%, bet augstienes — 40% no valsts teritorijas. Galvenās augstienes ir Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene, Idumejas augstiene un Sakalas augstiene. Savukārt nozīmīgākās zemienes ir Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene (šajā zemienē ietilpst Zemgales līdzenums), Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.

Klimats


Latvija atrodas mērenā josla un tās klimats ietekmē jūras tuvums un no Atlantijas okeāns nestās gaisa masas, kā rezultātā Latvijā valda maigs un mitrs klimats un vērojama izteikta četru gadalaiks maiņa. Debesis bieži ir apmākušās, vidēji 160—180 dienas gadā. Vidējais nokrišņi daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā.
Zemākā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā reģistrēta Daugavpils. Toreiz gaisa temperatūra pazeminājās līdz −43,2&nbsp;°C. Arī augstākā gaisa temperatūra ir reģistrēta Daugavpilī. tā sasniedza +36,4&nbsp;°C atzīmi. Vidējā gaisa temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvāris piekrastē svārstās ap −3&nbsp;°C, bet Latvijas austrumdaļā ap −7&nbsp;°C, savukārt vidējā gaisa temperatūra vasaras karstākajā mēnesī jūlijs piekrastē ir ap +16&nbsp;°C, bet Latvijas austrumdaļā ap +17,5&nbsp;°C.

Administratīvais iedalījums


2009. gadā Latvija pāriet no divu līmeņu pašvaldība (pagasts un pilsētas bija kā pirmā līmeņa, bet Latvijas rajoni padomes&nbsp;— kā otrā līmeņa pašvaldības) uz viena līmeņa pašvaldībām&nbsp;— 110 novadiem un 9 republikas pilsētām (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils).
Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png

Flora un fauna


Attēls:White-Wagtail.jpg, Latvijas nacionālais putns.]]
Attēls:Leucanthemum vulgare 'Filigran' Flowers 3008px.jpg jeb margrietiņa, Latvijas nacionālā puķe.]]
Latvijā pārsvarā dominē velēnu podzolētā augsne. Skujkoku un jauktie meži aizņem aptuveni 45% Latvijas teritorijas. Izplatītākie koki Latvijas mežos: priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Dažviet purvu veģetācija.
Uzskata, ka pirmie dzīvnieki, kas pēc ledāja atkāpšanās Latvijā nonāca migrācijas ceļā, bija kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Pirmie zīdītāji, kas atgriezās Latvijā, bija Ziemeļbriedis, kuri tagad mitinās Tundra. Nedaudz vēlāk teritoriju sāka apdzīvot Alnis un arī plēsēji&nbsp;— Brūnais lācis, Vilks un polārlapsas. Vairums šo dzīvnieku sugu labi pacieta auksto klimatu.
Gadu gaitā dzīvnieku sugu sastāvs Latvijā ir mainījies. To ietekmēja gan Latvijas klimats pārmaiņas, gan šo pārmaiņu izraisītā veģetācijas maiņa, gan Cilvēks parādīšanās šajā vidē. Atlantiskajā periodā, kad klimats bija siltāks, Latvijas teritorijā dzīvoja lielie zālēdāji: tauri (mūsdienās izmiruši Eiropas govs priekšteči), Savvaļas zirgs, Sumbrs. Latvijā mūsdienās ir 507 mugurkaulnieku un aptuveni 17 540 bezmugurkaulnieku sugas.
Latvijā sastopami tādi dzīvnieki kā zaķi, stirnas, alnis, meža cūkas, staltbriedis, lapsas. Bagātīga putni un zivis valsts.

Meži


Mežs ir raksturīgs ainavas elements, jo aizņem 29 660 km<sup>2</sup>, t.i., apmēram 45% Latvijas platības. Latvijas klimatiskie apstākļi&nbsp;— bagātīgie nokrišņi, liels gaisa relatīvais mitrums, samērā garais veģetācijas periods&nbsp;— ir izdevīgi mežu augšanai. Latvijas mežos 67% ir skuju koku, 33%&nbsp;— lapu koku. Izplatītākā koku suga ir priede.

Dzīvnieku valsts


Pašlaik Latvijā ir konstatēts apmēram 13 000 dzīvnieku sugu. Faunas bagātība izskaidrojama galvenokārt ar Latvijas ģeogrāfisko stāvokli. Latvija atrodas jaukto mežu zonā, kurā ienāk gan taigas, gan platlapju mežu joslas faunas elementi. Bez tam pāri Latvijai gar Baltijas jūru iet putnu migrācijas ceļi.
No zīdītājiem Latvijā vairāk vai mazāk bieži sastopamas ap 60 sugu. Sugu, kā īpatņu skaita ziņā bagātīgāk pārstāvēti grauzēji (19 sugu). No plēsējiem Latvijā konstatēts 12 sugu. Lielākais no tiem ir brūnais lācis, kas retumis pie mums ieklīst no kaimiņvalstīm, galvenokārt no Igaunijas.
Latvijā konstatētas 295 putnu sugas. Putni arī kvantitatīvi ir sauszemes biocenozēs visvairāk pārstāvētā mugurkaulnieku grupa. Tie ir svarīga ainavas sastāvdaļa, jo regulē kukaiņu, grauzēju un daudzu citu dzīvnieku skaitu un tādējādi netieši ietekmē to ražību un dabisko pieaugumu. Grauzēju izķeršanā liela nozīme ir pūčveidīgajiem putniem, no kuriem Latvijā konstatēts 13 sugu. Apmēram 30 putnu sugas Latvijā ir pieskaitāmas pie medību objektiem. Te jāmin vistveidīgie&nbsp;— mežirbe, laukirbe, rubenis, mednis, zosveidīgie&nbsp;— meža pīle jeb mercene, krīklis, prīkšķe, platknābis, tārtiņveidīgie&nbsp;— sloka, mērkaziņa un griežveidīgie&nbsp;— laucis. No Latvijā līdz šim reģistrētajām putnu sugām lielākā daļa (190 sugu) te arī ligzdo. Uz ziemošanas un ligzdošanas vietām valstij pāri ceļo 45, bet ziemot ierodas 15 sugas. Kā reti ieceļotāji jeb maldu viesi reģistrētas 45 sugas. Latvijā ligzdojošo putnu faunu veido galvenokārt Palearktikā plaši izplatītas sugas, arī platlapju mežu elementi&nbsp;— baloži, zaļā vārna, žubītes, lakstīgala u.c.&nbsp;— kopā apmēram 50 sugu. Daudz mazāk ir taigas elementu (14 sugu), no kuriem jāmin riekstrozis, mežirbe, mednis. Gandrīz tikpat daudz (11 sugu) ir tundras elementu&nbsp;— baltirbe, lietuvainis, melnkakla gārgale. No stepju zonas atceļojusi laukirbe, paipala, grieze u.c.
Rāpuļu fauna Latvijā ir nabadzīga, jo mitrais un samērā vēsais klimats nav piemērots vairumam rāpuļu sugu. No valstī konstatētajām 7 sugām indīga ir tikai odze, bet visas pārējās&nbsp;— derīgas un saudzējamas. Īpaši tas sakāms par purva bruņurupuci.
Abinieku ir 13 sugu, ieskaitot reto koku vardi, kuras ziemeļu robeža ir Latvija.
No apaļmutniekiem Latvijas ūdeņos sastopamas 3 nēģu sugas.
Zivju fauna Latvijā ir daudzveidīga. Ieskaitot retās ieceļotājas, Latvijas ūdeņos reģistrēts 70 zivju sugu: 30 saldūdens zivju sugu, apmēram tikpat daudz jūras zivju sugu un apmēram 14 caur un puscaurceļotāju sugu.
Lašu dzimtas zivis ir auksto un mērenās joslas ūdeņu iemītnieces. Latvijā sastopamās šīs dzimtas 4 vietējās sugas, no kurām 3 ir caurceļotājas (lasis, taimiņš un caurceļotāja sīga), bet viena dzīvo saldūdeņos (repsis), kā arī aklimatizētā varavīksnes forele, pedele u.c.
Pēc sugu un īpatņu skaita vislielākā ir kukaiņu klase, no kuras Latvijā konstatēts gandrīz 10 000 sugu. Kukaiņi ir daudzu zīdītāju (ciršļu, sikspārņu), putnu (dzegužu, lēļu, pupuķu, mušķērāju, ķauķu, zīlīšu, bezdelīgu, svīru), rāpuļu, abinieku, zirnekļu u.c. dzīvnieku pamatbarība. Pēc sugu skaita un nozīmības svarīgākās kukaiņu kārtas Latvijā ir divspārņi (3500 sugu), vaboles (2570), plēvspārņi (2500), tauriņi (2042), augu sūcēji (500), blaktis (400), makstenes (186), cikādes (163), spāres (53), taisnspārņi (39).
Posmtārpi ir plaši izplatīti kā augsnē, tā jūrās un saldūdeņos. Sakarā ar niecīgo ūdens sāļumu jūrā Latvijas piekrastē atrastas tikai 4 daudzsaru tārpu sugas, bet Baltijas jūras dienvidrietumu daļā ir vairāk nekā 100 sugu. Latvijā ir 14 dēļu sugu.

Reģistrēto dzīvnieku sugu skaits Latvijā


Zīdītāji&nbsp;— ap 70 sugas
Grauzēji&nbsp;— 20 sugas
Putni&nbsp;— 347 sugas
Zivis&nbsp;— 29 sugas kas dzīvo jūrā, 14 dzīvo gan jūrā gan saldūdeņos, 30 sastopamas upēs un ezeros
Abinieki&nbsp;— 13 sugas
Rāpuļi&nbsp;— 7 sugas
Citi :
Gliemji&nbsp;— 131 suga (saldūdeņos 59, jūrā 7, uz sauszemes 65 sugas)
Gliemeži&nbsp;— 103 sugas
Vīngliemeži&nbsp;— 9 sugas
Kailgliemeži&nbsp;— 13 sugas
Vēžveidīgie&nbsp;— apm. 240 sugas
Daudzkāji&nbsp;— 39 sugas
Kukaiņi&nbsp;— apm. 10 000 sugas

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs


Otrā Pasaules kara un okupāciju rezultātā radikāli izmainījās Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Latvijas neatkarības atjaunošanai sekojošā iedzīvotāju emigrācija un dabiskā pieauguma krasā samazināšanās izraisīja pilnīgi pretējas tendences un pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijas iedzīvotāju skaits un etniskā struktūra gandrīz precīzi atgriezās 1959. gada skaitļos.

Pilsētas


Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām divās (Rīga un Daugavpils) dzīvo vairāk par 100 000 iedzīvotāju. 22 pilsētās dzīvo vismaz 10 000 iedzīvotāju. Deviņas pilsētas ir ar republikas pilsētas statusu: Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.
Senākās Latvijas pilsētas, kam piešķirtas pilsētas tiesības, ir Rīga (1225), Valmiera un Cēsis (1323), bet jaunākās Skrunda (1996), Līgatne, Ķegums, Salaspils (1993).

Tautsaimniecība


Latvijas ekonomika ir 91. lielākā ekonomika pasaulē pēc nominālā IKP (24 013 — 2010. gada dati) un 101. lielākā ekonomika pasaulē pēc Pirktspējas paritāte (34,629 miljardi — 2011. gada dati). Latvija kopš 1999. gada ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas un kopš 2004. gada Eiropas Savienības dalībvalsts.
Latvijā ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienība, kopš 2000. gada Latvijai ir viens no augstākajiem IKP izaugsmes tempiem Eiropā.
Tomēr 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā patēriņa pieauguma dēļ tas strauji krita, ko pastiprināja arī Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008).
2009.gadā Latvijas valdība īstenoja krasus fiskālās pielāgošanas pasākumus, kas nodrošināja Latvijas ekonomikas pakāpenisku atveseļošanās un ļāva 2011. gadā atgriezties pie IKP izaugsmes par 5,5%. Tas Latvijas tautsaimniecību atkal ierindoja Eiropas Savienības straujāk augošo ekonomiku saraksta augšgalā. 2012. gada SVF finanšu palīdzības pēcprogrammas ziņojumā bija norādīts, ka Latvijas ekonomika piedzīvo spēcīgu atveseļošanos, taču galvenajām prioritātēm jābūt augstā bezdarba līmeņa samazināšanai un starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai, kas atkarīga no produktivitāti veicinošām reformām. Tāpat nepieciešamas izglītības un pārvaldes reformas un juridiskās sistēmas stiprināšana. tiek plānots ieviest eiro Latvijā. Tāpat valstī ir gandrīz pabeigta privatizācija.

Kultūra


Attēls:Briiviibas piemineklis.jpg Rīga.]]
Latvija sastāv no 5 kultūrvēsturiskajiem novadiem&nbsp;— Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales un Vidzemes. Katrs atšķiras gan ar valodas izloksnēm, gan ar tradīcijām un ļaužu raksturiem. Brīvības piemineklis simboli 3 zvaigznes neapzīmē Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, bet gan trīs daļas, kas, veidojot neatkarīgu Latvijas Republiku, apvienojās kopā. Tās bija latvieši un lībieši apdzīvotās zemes, kas Krievijas Impērijas sastāvā tika sadalītas 3 atsevišķās guberņās&nbsp;— Kurzeme, Zemgale, Sēlija Kurzemes guberņā, Vidzeme (tur ietilpa arī daļa Dienvidigaunijas) Vidzemes guberņā un Latgale Vitebskas guberņa guberņā. Kurzemes guberņai kopā ar Vidzemes guberņas latviešu pagastiem pievienojās Vitebskas guberņas latviešu daļa un tā izveidojās Latvijas Republika. Galvaspilsēta Rīga tradicionāli pieder Vidzemes novadam, taču kopš pēckara straujās urbanizācijas Rīga kopā ar tās Rīgas aglomerācija ir izveidojusies kā atsevišķs, no pārējās Vidzemes atšķirīgs novads.

Zinātne un izglītība


Latvijā ir 34 augstākās mācību iestādes, no tām sešas ir klasiskā universitātes tipa augstskolas, bet divas ir valsts augstskolas. LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai Latvijas Policijas akadēmijai (kas ir likvidēta) un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, bet pārējās augstskolas ir "atvasinātas publiskas personas" (kurās valsts var būt līdzdibinātājs). Vislielākā augstskola valstī ir Latvijas Universitāte. Augstākā izglītība ir maksas, taču valsts no budžeta līdzekļiem īsteno plānos paredzēto nepieciešamo specialitāšu studentu mācību apmaksu, dodot iespēju noteiktam studentu skaitam šajās "budžeta vietās" studēt bez maksas. Tā kā savā pašpārvāldē un finanšu politikā augstskolas ir pilnīgi autonomas, mācību maksas, stipendijas, pasniedzēju algas u.c. maksājumus nosaka katras augstskolas Senāts.
Zinātnē iesaistīti aptuveni 5000 pētnieku (2011.), no kuriem 3800 ir zinātņu doktori. Zinātnes finansējums Latvijā ir procentuāli viszemākais ES, un tā pamatā tiek uzturēta par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.

Mūzika


Latvijā mūzikai ir senas tradīcijas sākot ar tautas mūziku, klasisko mūziku līdz pat populārajai estrādes mūzikai. Ievērojamākais Latvijas mūziķis 18. gadsimtā bija Rīgas Svētā Pētera baznīcas ērģeles un komponists Johans Gotfrīds Mītels, bet 19. gadsimtā Rīgas operteātra diriģents un komponists Rihards Vāgners. Latviešu kora mūzikas pamatlicēji bija Jānis Cimze, Ernests Vīgners un Andrejs Jurjāns. Pirmie Dziesmu svētki notika 1873. gadā, to virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Latviešu klasiskās mūzikas izcilākie pārstāvji 20. gadsimtā bija Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Emīls Melngailis, Alfrēds Kalniņš, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Lūcija Garūta, Jānis Ivanovs, Marģeris Zariņš.
Pazīstamākie mūsdienu latviešu komponisti ir Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Zigmārs Liepiņš, Pēteris Vasks, Georgs Pelēcis, Maija Einfelde, starptautiski pazīstami opermūzikas dziedātāji Mariss Vētra, Jānis Zābers, Egils Siliņš, Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, diriģenti Mariss Jansons un Andris Nelsons, pianists Vestards Šimkus, ērģelnieki Iveta Apkalna un Aivars Kalējs un citi.
Populārākā metālmūzikas grupa ir Folkmetāls grupa Skyforger. Populārās mūzikas grupas ir Prāta Vētra, Līvi (grupa), Cosmos, Gain Fast, Labvēlīgais Tips un Tumsa (grupa), dziedātāji Lauris Reiniks, Mārtiņš Freimanis, Liene Šomase, Aija Andrejeva, Andris Ērglis un citi. Latvija kopš 2000. gada piedalās Eirovīzijas dziesmu konkurss, kur 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss Latvijas pārstāve Marija Naumova guva uzvaru, ''Prāta Vētra'' ieguva 3. vietu 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss un Valters & Kaža 5. vietu 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss. Latvija organizēja 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Plašsaziņas līdzekļi


Attēls:LTV1 Panorāma screenshot.png raidījums Panorāma (raidījums). 2009. gads.]]

Avīzes


Latvijas lielākie laikraksti ir "Diena", "Neatkarīgā Rīta avīze" un "Latvijas Avīze".

Radio


Radio Latvijā regulāri sāka raidīt 1925. gada 1. novembris, trīs ar pus gadus pēc pirmās Eiropas radiostacijas darba uzsākšanas Londonā. Pirmā privātā radiostacija&nbsp;— Radio SWH&nbsp;— Latvijā sāka darboties tikai 1993. gadā. Pašlaik visā Latvijā raida 9 radiostacijas, Rīgā&nbsp;— 22, darbojas 18 reģionālās radiostudijas.

Televīzija


Latvijā pirmajā no Baltijas valstis tika izveidota televīzija. Līdz tam Padomju Savienības teritorijā televīzija bija vēl tikai Maskava, Ļeņingrada (tagad Sanktpēterburga) un Kijeva. Regulāras televīzijas pārraides Latvijas Televīzija sāka 1954. gada 6. novembris. 1974. gadā sākās krāsu televīzijas pārraides. 1991. gadā sāka darboties pirmās privātās televīzijas studijas.
1998. gada 2. februāris Latvijas Televīzija kopā ar LNT, 31. kanālu (tagad TV3) un "TV Rīga" (tagad TV5) pārgāja uz jaunu krāsu kodēšanas standartu PAL (). 2002. gada maijā sākās digitālā televīzija testa raidījumi.

Interneta mediji


Internets mediju aizsākumi Latvijā saistāmi ar paša Interneta izplatības aizsākumiem 1990. gadi vidū. 1999. gada 26. novembris, apvienojot vairākus mazākus Interneta portālus, tika izveidots portāls Delfi (portāls), vēlāk tam pievienojās citi Interneta mediji. Pašlaik viens no apmeklētākajiem interneta portāliem Latvijā ir sociālais tīkls Draugiem.lv un one.lv. Lielu popularitāti ir ieguvuši arī ziņu portāli tvnet.lv un diena.lv, kā arī sludinājumu portāls ss.lv un daudzi internetveikali.

Sports


Attēls:Schweden-lettland.jpg (5) zviedru vārtu priekšā 2005. gada Pasaules čempionāts hokejā Austrija]]
1911. gada 18. decembrī Rīgā 13 sporta biedrību pārstāvji nodibināja Baltijas olimpisko komiteju (Krievijas Olimpiskās komitejas pakļautībā), bet LOK izveidoja 1922. gada 23. aprīlī. Kopš 1926. gada Latvijā notika Eiropas čempionāti dažādos sporta veidos&nbsp;— Eiropas meistarsacīkstes cīņas sportā (1926), Eiropas meistarsacīkstes basketbolā (1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā), Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā un ledus burāšanā (1939). Olimpiskās spēles Latvijas sportisti piedalījās kopš . gada, kad šāvējs Haralds Blaus Krievijas izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļu stenda šaušanā pa māla baložiem. Kopš . gada Olimpiskajās spēlēs piedalījās Latvijas Olimpiskā komanda, kas izcīnīja vienu sudraba medaļu (Jānis Daliņš, soļošana) un vienu sudraba un vienu bronzas medaļu (Edvīns Bietags, grieķu-romiešu cīņa, un Adalberts Bubenko, soļošana).
Latvijas Olimpisko komiteju atjaunoja 1988. gada 19. novembrī un 1991. gada 18. septembrī tika atjaunota tās dalība SOK.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Olimpiskā komanda Vasaras Olimpiskās spēles kopš . gada kopumā ir izcīnījusi 14 medaļas, tostarp divas zelta medaļas, savukārt Ziemas Olimpiskās spēles Latvija izcīnījusi divas sudraba un vienu bronzas medaļu. Kopumā, ieskaitot Latvijas teritorijas sportistus, kuri bija iekļauti Krievijas impērijas komandās, un Latvijas sportistus, iekļautus Padomju Savienība komandas sastāvā, Latvija vasaras Olimpiskajās spēlēs ir ieguvusi 68 medaļas (tostarp 17 zelta) un Ziemas Olimpiskajās spēlēs — 10 medaļas (tostarp 3 zelta). Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpa metēja Inese Jaunzeme, kas par čempioni kļuva Austrālijas pilsētā Melburna. Ķīnas pilsētā Pekina Māris Štrombergs triumfēja BMX riteņbraukšanā. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpa metējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.
Latvijā ir arī veiksmīgi bobslejs, skeletons (sudraba medaļa ) un kamaniņu braucēji (sudraba medaļa un bronzas medaļa ). Skeletonists Martins Dukurs ir trīs sezonas pēc kārtas izcīnījis Pasaules kausu, divas uzvaras Pasaules čempionātos un trīs — Eiropas čempionātos, kā arī sudraba medaļu . Teniss visveiksmīgākais latviešu sportists ir Ernests Gulbis.
Latvijas hokeja izlase ir piedalījusies ., . un . gada Olimpiskajās spēlēs un visos Pasaules čempionāts hokejā augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā hokejs līgā&nbsp;— NHL&nbsp;— ir spēlējuši 18 latviešu hokejisti (2010), no kuriem lielāko ievērību guvuši Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš, Artūrs Irbe un Sergejs Žoltoks. 1996. gadā S. Ozoliņš kopā ar Kolorādo "Avalanche" izcīnīja prestižāko balvu hokejā — Stenlija kauss —, ko pasniedz NHL uzvarētājkomandai. 2008. gadā tika atjaunota Rīgas hokeja komanda Rīgas "Dinamo", kas uzsāka cīņu par Gagarina kauss Kontinentālā hokeja līga. Kluba lielākais panākums ir divās sezonās sasniegtā izslēgšanas spēļu otrā kārta.
Latvijas basketbola izlase ir piedalījusies Eiropas čempionāts basketbolā kopš Eiropas čempionāts basketbolā 1935 Šveice, kad tā izcīnīja pirmo vietu un tiesības rīkot Eiropas čempionāts basketbolā 1937 Rīgā. Latvijas basketbola izlase palika 18. vietā, bet toties ieguva otro vietu Eiropas čempionāts basketbolā 1939 Lietuvā. Spēcīgākajā basketbols līgā&nbsp;— NBA&nbsp;— ir spēlējuši divi latviešu basketbolisti&nbsp;— Gundars Vētra un Andris Biedriņš. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš NBA spēlē kopš 2004. gada. Latvijas sieviešu basketbola izlase ir guvusi labus panākumus Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm (4. vieta 2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm Itālijā) un piedalījusies .
Latvijas futbola izlase piedalījās 1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles Parīzē un Eiropas čempionāts futbolā 2004 finālturnīrā.
Latvijā ir profesionālas Latvijas hokeja līga, Latvijas Basketbola Līga un Latvijas futbola Virslīga līgas.

Svētku un atceres dienas


Svētku un atceres dienas Latvijā nosaka likums par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.
;Piezīmes
<sup>1</sup>&nbsp;— datums ik gadu mainās, norādīts 2012. gada datums

Skatīt arī


Baltijas valstis
Ziemeļvalstis
Letija
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas PSR

Atsauces


<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
</div>

Ārējās saites


http://www.saeima.lv/ Latvijas Republikas Saeima
http://www.mk.gov.lv/ Latvijas Republikas Ministru Kabinets
http://www.president.lv/ Latvijas Valsts Prezidenta Kanceleja
http://www.lv.lv/ Oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis
http://www.np.gov.lv/index.php?id=418&top=418 LR Naturalizācijas pārvalde&nbsp;— dati par iedzīvotājiem
http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/index.html PMLP&nbsp;— dati par iedzīvotājiem
http://www.latvija.lv/ Latvija.lv: ceļvedis e-Latvijā
http://www.latvia.travel/ Latvijas oficiālais tūrisma portāls
http://www.travellatvia.lv/ Travellatvia.lv&nbsp;— Latvijas tūrisma portāls
http://www.bank.lv/monetara-politika/valutas-kursa-politika/valutas-kursi Valūtu kursi
http://www.vietas.lv/ Vietas.lv&nbsp;— Interaktīva karte, objekti, pilsētas, rajoni, pasākumi, raksti
http://www.kulturaskarte.lv/ Latvijas kultūras karte
http://www.saeima.lv/ Latvijas Republikas Saeima
http://www.latvians.com/ Latviešu kultūras mantojumi, uzskati, fotogrāfijas un arhīvs trimdā (angļu val.)
http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands
http://www.am.gov.lv/lv/Arpolitika/StarptaustiskasOrganizacijas/starptautiskas-org/ Starptautiskās organizācijas, kur Latvija ir dalībvalsts
http://www.virtuallatvia.lv/?lang=lv Virtuālā Latvija&nbsp;— Virtuālās tūres un 360° panorāmas fotogrāfijas
Kategorija:Latvija
Kategorija:Baltijas valstis
Kategorija:Republikas
ace:Latvia
af:Letland
als:Lettland
am:ላትቪያ
an:Letonia
ang:Lettland
ar:لاتفيا
arc:ܠܐܛܒܝܐ
arz:لاتفيا
ast:Letonia
az:Latviya
bar:Lettland
bat-smg:Latvėjė
bcl:Latbya
be:Латвія
be-x-old:Латвія
bg:Латвия
bi:Latvia
bn:লাতভিয়া
bo:ལ་ཊ་ཝིཡ།
bpy:লাতভিয়া
br:Latvia
bs:Latvija
ca:Letònia
ce:Латви
ceb:Latvia
ckb:لاتڤیا
co:Lettonia
crh:Latviya
cs:Lotyšsko
csb:Łotewskô
cu:Латвїꙗ
cv:Латви
cy:Latfia
da:Letland
de:Lettland
diq:Letonya
dsb:Letiska
dv:ލެޓުވިއާ
dz:ལེཊི་བི་ཡ།
ee:Latvia
el:Λεττονία
en:Latvia
eo:Latvio
es:Letonia
et:Läti
eu:Letonia
ext:Letónia
fa:لتونی
fi:Latvia
fiu-vro:Läti
fo:Lettland
fr:Lettonie
frp:Lètonie
frr:Letlönj
fur:Letonie
fy:Letlân
ga:An Laitvia
gag:Latviya
gd:An Laitbhe
gl:Letonia - Latvija
gn:Letoña
gv:Yn Latvey
hak:Lâ-thot-vì-â
he:לטביה
hi:लातविया
hif:Latvia
hr:Latvija
hsb:Letiska
ht:Letoni
hu:Lettország
hy:Լատվիա
ia:Latvia
id:Latvia
ie:Latvia
ilo:Latvia
io:Latvia
is:Lettland
it:Lettonia
ja:ラトビア
jv:Latvia
ka:ლატვია
kaa:Latviya
kab:Liṭṭunya
kbd:Латвиэ
kg:Latvia
kk:Латвия
kl:Letlandi
ko:라트비아
koi:Латвия
krc:Латвия
ku:Letonya
kv:Латвия
kw:Latvi
ky:Латвия
la:Lettonia
lad:Letonia
lb:Lettland
li:Letland
lij:Lettònnia
lmo:Latvia
ln:Letoni
lt:Latvija
ltg:Latveja
mdf:Латвие
mg:Latvia
mhr:Латвий
mi:Rāwhia
mk:Латвија
ml:ലാത്‌വിയ
mn:Латви
mr:लात्व्हिया
mrj:Латви
ms:Latvia
mt:Latvja
my:လတ်ဗီယာနိုင်ငံ
na:Ratebiya
nah:Letonia
nds:Lettland
nds-nl:Letlaand
ne:लात्भिया
new:लात्भिया
nl:Letland
nn:Latvia
no:Latvia
nov:Latvia
nrm:Lettonnie
nv:Létbiiya
oc:Letònia
or:ଲାଟଭିଆ
os:Латви
pam:Latvia
pdc:Lettlond
pih:Latwya
pl:Łotwa
pms:Letònia
pnb:لیٹویا
pt:Letónia
qu:Litunya
rm:Lettonia
rmy:Latviya
ro:Letonia
roa-rup:Letonia
roa-tara:Lettonie
ru:Латвия
rue:Латвія
rw:Lativiya
sa:लाट्विया
sah:Латвия
sc:Lettonia
scn:Lettunia
sco:Latvie
se:Latvia
sh:Letonija
simple:Latvia
sk:Lotyšsko
sl:Latvija
so:Latfiya
sq:Letonia
sr:Летонија
ss:ILathiviya
st:Latvia
stq:Letlound
su:Latvia
sv:Lettland
sw:Latvia
szl:Łotwa
ta:லாத்வியா
te:లాట్వియా
tet:Letónia
tg:Латвия
th:ประเทศลัตเวีย
tk:Latwiýa
tl:Latbiya
tpi:Latvia
tr:Letonya
tt:Latviä
udm:Латвия
ug:لاتۋىيە
uk:Латвія
ur:لٹویا
uz:Latviya
vec:Łetonia
vep:Latvii
vi:Latvia
vls:Letland
vo:Latviyän
war:Letonia
wo:Letóoni
wuu:拉脱维亚
xal:Латдин Орн
xmf:ლატვია
yi:לעטלאנד
yo:Látfíà
zea:Letland
zh:拉脫維亞
zh-min-nan:Latvia
zh-yue:拉脫維亞
zu:ILatviya

Spirmena R

Spīrmena rangu korelācijas koeficients

MediaWiki:And

un

MediaWiki:Confirmprotect

Apstiprināt aizsargāšanu

MediaWiki:Confirmprotecttext

Vai tu tiešām vēlies aizsargāt šo lapu?

MediaWiki:Confirmunprotect

Apstiprināt aizsardzības atcelšanu

MediaWiki:Confirmunprotecttext

Vai tu tiešām vēlies atcelt šīs lapas aizsardzību?

MediaWiki:Infobox alert

Lūdzu, ieraksti tekstu, kuru tu vēlies formatēt.\nTas tiks parādīts info ailītē, lai to varētu nokopēt.\nPiemērs:\n$1\nwill become:\n$2

MediaWiki:Loginreqtext

Tev jābūt Special:Userlogin, lai aplūkotu citas lapas.

MediaWiki:Missingimage

<b>Trūkst attēla</b><br /><i>$1</i>

MediaWiki:Nstab-wp

Projekts

MediaWiki:Pagetitle

$1 - Vikipēdija

MediaWiki:Portal

Kopienas portāls

MediaWiki:Prefs-help-userdata


<strong>Tava e-pasta adrese</strong>: Tā ļauj citiem lietotājiem sazināties ar tevi, izmantojot weblapas e-pasta formu un neredzot Tavu adresi ekrānā, kā arī uz šo adresi varam nosūtīt jaunu paroli, ja tev gadītos to aizmirst.<br>
<strong>Tavs paraksts</strong>: Šeit ieraksti, kā tu vēlies, lai citi tevi atpazīst. Ņem vērā, ka wiki lapās tas tiks automātiski noformatēts pēc šāda principa:<br> <nowiki>User:Lietotājvārds</nowiki>.<br> Ja vēlies, lai tavā parakstā parādītos arī saite uz tavu diskusiju lapu, šajā ailītē raksti, piemēram: <br> Lietotājvārds]] | [[User_talk:Lietotājvārds|Mana diskusiju lapa

MediaWiki:Prefs-misc

Dažādas izvēles