Tunisija


Tunisija ( , Berberu valoda: ), oficiāli Tunisijas Republika ( ), ir valsts Vidusjūras piekrastē Ziemeļāfrika. Robežojas ar Alžīrija un Lībija. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlass, dienviddaļā Sahāra. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

Sabiedrība


Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% - arābi izcelsmes. Tunisieši galvenokārt ir islāms, taču ir arī nelies jūdaisms un kristietība īpatsvars. Pamatiedzīvotāji berberi palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo valsts dienvidos.
Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 gads, bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk par 15 gadiem. 20. gadsimts 60.gados Tunisā ieviesa ģimenes plānošanu, samazinājās dzimstība, un dzīves modulis kopš tā laika palēmām mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz pilsēta. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību.

Tūrisms


Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu.

Pasaules mantojuma objekti


Tunisijas teritorijā atrodas 8 WHS:
Džema (1979)
Tunisa (1979)
Kartāga (1979)
Iškils (1980)
Kerkuāna (1985, 1986)
Kairavāna (1988)
Sūsa (1988)
Duga (1997)
Kategorija:Āfrikas valstis
Kategorija:Tunisija
ace:Tunisia
af:Tunisië
als:Tunesien
am:ቱኒዚያ
an:Tunicia
ang:Tunisia
ar:تونس
arc:ܬܘܢܣ (ܐܬܪܐ)
arz:تونس
ast:Tunicia
az:Tunis
bat-smg:Tonėsos
bcl:Tunisya
be:Туніс
be-x-old:Туніс
bg:Тунис
bjn:Tunisia
bm:Tunizi
bn:তিউনিসিয়া
bo:ཏུ་ནི་ཤི་ཡ།
bpy:তিউনিসিয়া
br:Tunizia
bs:Republika Tunis
ca:Tunísia
ce:Тунис
ceb:Tunisia
ckb:توونس
crh:Tunis
cs:Tunisko
cv:Тунис
cy:Tunisia
da:Tunesien
de:Tunesien
diq:Tunıs
dv:ތޫނިސް
ee:Tunisia
el:Τυνησία
en:Tunisia
eo:Tunizio
es:Túnez
et:Tuneesia
eu:Tunisia
ext:Túnis
fa:تونس
fi:Tunisia
fiu-vro:Tuneesiä
fo:Tunesia
fr:Tunisie
frp:Tunisie
fy:Tuneezje
ga:An Túinéis
gd:Tuinisia
gl:Tunisia - تونس
gv:Yn Tooneesh
haw:Tunisia
he:תוניסיה
hi:ट्यूनिशिया
hif:Tunisia
hr:Tunis
hsb:Tuneziska
ht:Tinizi
hu:Tunézia
hy:Թունիս
id:Tunisia
ie:Tunisia
ilo:Tunisia
io:Tunizia
is:Túnis
it:Tunisia
ja:チュニジア
jv:Tunisia
ka:ტუნისი
kab:Tunes
kg:Tunisia
kk:Тунис
kn:ಟುನೀಶಿಯ
ko:튀니지
ku:Tûnis (dewlet)
kw:Tunisi
ky:Тунис
la:Tunesia
lad:Tunesia
lb:Tunesien
li:Tunesië
lij:Tunixia
lmo:Tünisia
ln:Tunisia
lt:Tunisas
mdf:Тунис
mg:Tonizia
mk:Тунис
ml:ടുണീഷ്യ
mn:Тунис
mr:ट्युनिसिया
mrj:Тунис
ms:Tunisia
mt:Tuneżija
my:တူနီးရှားနိုင်ငံ
mzn:تونس
nah:Tunez
nds:Tunesien
new:ट्युनिसिया
nl:Tunesië
nn:Tunisia
no:Tunisia
nov:Tunisia
nso:Tunisia
oc:Tunisia
or:ଟୁନିସିଆ
os:Тунис
pam:Tunisia
pap:Tunesia
pl:Tunezja
pms:Tunisìa
pnb:ٹیونس
ps:تونس
pt:Tunísia
qu:Tunisya
rm:Tunesia
ro:Tunisia
ru:Тунис
rw:Tunisiya
sa:टुनिशिया
sah:Тунис
sc:Tunisia
scn:Tunisìa
sco:Tunisie
se:Tunisia
sg:Tunizïi
sh:Tunis
simple:Tunisia
sk:Tunisko
sl:Tunizija
sn:Tunisia
so:Tunisiya
sq:Tunizia
sr:Тунис
ss:IThunisiya
stq:Tunesien
su:Tunisia
sv:Tunisien
sw:Tunisia
szl:Tůnezyjo
ta:துனீசியா
te:ట్యునీషియా
tg:Тунис
th:ประเทศตูนิเซีย
ti:ቱኒዢያ
tl:Tunisya
tr:Tunus
ts:Tunisia
tt:Тунис
ug:تۇنىس
uk:Туніс
ur:تونس
uz:Tunis
vec:Tunixia
vi:Tunisia
vo:Tünisän
wa:Tunizeye
war:Tunisia
wo:Tiniisi
wuu:突尼斯
yi:טוניסיע
yo:Tùnísíà
zh:突尼西亞
zh-min-nan:Tunisia
zh-yue:突尼西亞
zu:ITunisia

Trinidāda un Tobāgo


Trinidādas un Tobāgo Republika ir Arhipelāgs valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazās Antiļu salas.

Atsauces


Kategorija:Trinidāda un Tobāgo
Kategorija:Ziemeļamerikas valstis
Kategorija:Karību jūra
af:Trinidad en Tobago
als:Trinidad und Tobago
an:Trinidad y Tobago
ar:ترينيداد وتوباغو
arz:ترينيداد و توباجو
ast:Trinidá y Tobagu
az:Trinidad və Tobaqo
bat-smg:Trinidads ėr Tuobags
be:Трынідад і Табага
be-x-old:Трынідад і Табага
bg:Тринидад и Тобаго
bn:ত্রিনিদাদ ও টোবাগো
bo:ཏྲི་ནི་ཌད་དང་ཏྲོ་བེ་གོ
bpy:ত্রিনিদাদ বারো টোবাগো
br:Trinidad ha Tobago
bs:Trinidad i Tobago
ca:Trinitat i Tobago
ceb:Trinidad ug Tobago
ckb:ترینیداد و تۆباگۆ
crh:Trinidad ve Tobago
cs:Trinidad a Tobago
cy:Trinidad a Tobago
da:Trinidad og Tobago
de:Trinidad und Tobago
diq:Trinidad u Tobago
dsb:Trinidad a Tobago
dv:ޓުރިނިޑާޑް ޓޮބޭގޯ
ee:Trinidad and Tobago
el:Τρινιντάντ και Τομπάγκο
en:Trinidad and Tobago
eo:Trinidado kaj Tobago
es:Trinidad y Tobago
et:Trinidad ja Tobago
eu:Trinidad eta Tobago
fa:ترینیداد و توباگو
fi:Trinidad ja Tobago
fr:Trinité-et-Tobago
frp:Trinitât-et-Tobagô
frr:Trinidad an Tobago
fy:Trinidad en Tobago
ga:Oileán na Tríonóide agus Tobága
gd:Trianaid agus Tobago
gl:Trindade e Tobago - Trinidad and Tobago
gu:ટ્રિનિદાદ અને ટોબેગો
gv:Trinaid as Tobago
hak:Tshṳ̀-nì-tha̍t lâu Tô-pâ-kô
he:טרינידד וטובגו
hi:त्रिनिदाद और टोबैगो
hif:Trinidad and Tobago
hr:Trinidad i Tobago
hsb:Trinidad a Tobago
ht:Trinidad ak Tobago
hu:Trinidad és Tobago
hy:Տրինիդադ և Տոբագո
id:Trinidad dan Tobago
ilo:Trinidad ken Tobago
io:Trinidad e Tobago
is:Trínidad og Tóbagó
it:Trinidad e Tobago
ja:トリニダード・トバゴ
jv:Trinidad lan Tobago
ka:ტრინიდადი და ტობაგო
kk:Тринидад және Тобаго
kn:ಟ್ರಿನಿಡಾಡ್ ಮತ್ತು ಟೊಬೆಗೊ
ko:트리니다드 토바고
ku:Trînîdad û Tobago
kw:Trynses ha Tobago
la:Trinitas et Tabacum
li:Trinidad en Tobago
lij:Trinidad e Tobago
lmo:Trinidad e Tobago
lt:Trinidadas ir Tobagas
mhr:Тринидад да Тобаго
mk:Тринидад и Тобаго
ml:ട്രിനിഡാഡ് ടൊബാഗോ
mn:Тринидад ба Тобаго
mr:त्रिनिदाद व टोबॅगो
mrj:Тринидад дӓ Тобаго
ms:Trinidad dan Tobago
my:ထရီနီဒတ်နှင့် တိုဘက်ဂိုနိုင်ငံ
nah:Trinidad īhuān Tobago
nds:Trinidad un Tobago
ne:त्रिनिडाड एंड टोबागो
nl:Trinidad en Tobago
nn:Trinidad og Tobago
no:Trinidad og Tobago
nov:Trinidad e Tobago
oc:Trinitat e Tobago
or:ଟ୍ରିନିଡାଡ ଓ ଟବାଗୋ
os:Тринидад æмæ Тобаго
pap:Trinidad i Tobago
pl:Trynidad i Tobago
pms:Trinidad e Tobago
pnb:ٹرینیڈاڈ تے ٹوبیگو
pt:Trinidad e Tobago
qu:Trinidad Tubaguwan
ro:Trinidad-Tobago
ru:Тринидад и Тобаго
rw:Tirinida na Tobago
sah:Тринидад уонна Тобаго
scn:Trinidad e Tobagu
sco:Trinidad an Tobago
sh:Trinidad i Tobago
simple:Trinidad and Tobago
sk:Trinidad a Tobago
sl:Trinidad in Tobago
sm:Trindad ma Tobacco
sq:Trinidadi dhe Tobakoja
sr:Тринидад и Тобаго
ss:IThinidedi neThobhago
su:Trinidad jeung Tobago
sv:Trinidad och Tobago
sw:Trinidad na Tobago
ta:டிரினிடாட் மற்றும் டொபாகோ
te:ట్రినిడాడ్ మరియు టొబాగో
th:ประเทศตรินิแดดและโตเบโก
tl:Trinidad at Tobago
tr:Trinidad ve Tobago
tt:Тринидад һәм Тобаго
ug:ترىنىداد ۋە توباگو
uk:Тринідад і Тобаго
ur:ٹرینیڈاڈ و ٹوباگو
uz:Trinidad va Tobago
vec:Trinidad e Tobago
vi:Trinidad và Tobago
vo:Trinidadeän e Tobageäns
war:Trinidad ngan Tobago
wo:Tirinidaad ak Tobaago
wuu:特里尼达搭仔多巴哥
xal:Тринидадин болн Тобагмудин Орн
xmf:ტრინიდადი დო ტობაგო
yo:Trínídád àti Tòbágò
zh:千里達及托巴哥
zh-classical:千里達及托巴哥
zh-min-nan:Trinidad kap Tobago
zh-yue:千里達

Tonga


Tonga (, ), oficiāli Tongas Karaliste (''Puleʻanga Fakatuʻi ʻo Tonga'', ''Kingdom of Tonga''), ir valsts Klusais okeāns vidusdaļā tāda paša nosaukuma arhipelāgs, kas sastāv no 169 salām, no kurām 96 ir apdzīvotas. Tonga ir vienīgā Okeānijas monarhija un vienīgā Okeānijas teritorija, kas nekad nav bijusi pilnībā kolonizēšana. Sauszemes robežas ar citām valstīm nav, bet teritoriālie ūdeņi ziemeļos robežojas ar Samoa, austrumos ar Niue, bet rietumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Tongas platība ir 748 km², iedzīvotāju skaits 2011. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Valsts galvaspilsēta ir Nukualofa.

Atsauces


Kategorija:Tonga
ace:Tonga
af:Tonga
als:Tonga
am:ቶንጋ
an:Tonga
ar:تونجا
arz:تونجا
ast:Tonga
az:Tonqa
bat-smg:Tuonga
bcl:Tonga
be:Тонга
be-x-old:Тонга
bg:Тонга
bjn:Tonga
bn:টোঙ্গা
bo:ཊོང་ག
bpy:টঙ্গা
br:Tonga
bs:Tonga
ca:Tonga
ce:Тонга
ceb:Tonga
chy:Tonga
ckb:تۆنگا
crh:Tonga
cs:Tonga
cu:Тонга
cy:Tonga
da:Tonga
de:Tonga
diq:Tonga
dv:ޓޮންގާ
el:Τόνγκα
en:Tonga
eo:Tongo
es:Tonga
et:Tonga
eu:Tonga
ext:Tonga
fa:تونگا
fi:Tonga
fiu-vro:Tonga
fo:Tonga
fr:Tonga
frp:Tonga
fy:Tonga
ga:Tonga
gd:Tonga
gl:Tonga
gv:Yn Tongey
hak:Tûng-kâ
he:טונגה
hi:टोंगा
hif:Tonga
hr:Tonga
ht:Tonga
hu:Tonga
ia:Tonga
id:Tonga
ilo:Tonga
io:Tonga
is:Tonga
it:Tonga
ja:トンガ
jv:Tonga
ka:ტონგა
kk:Тонга
kn:ಟೋಂಗಾ
ko:통가
ku:Tonga
kw:Tonga
la:Tonga
lb:Tonga
li:Tonga
lij:Tonga
lmo:Tonga
lt:Tonga
mk:Тонга
ml:ടോങ്ക
mn:Тонга
mr:टोंगा
mrj:Тонга
ms:Tonga
mt:Tonga
my:တုံဂါနိုင်ငံ
nah:Tonga
nds:Tonga
nl:Tonga (land)
nn:Tonga
no:Tonga
nv:Tʼónga
oc:Tònga
or:ଟୋଙ୍ଗା
os:Тонгæ
pa:ਟੋਂਗਾ
pam:Tonga
pih:Tonga
pl:Tonga
pms:Tònga
pnb:ٹونگا
pt:Tonga
qu:Tunqa
rm:Tonga
ro:Tonga
ru:Тонга
rw:Tonga
sa:टोंगा
sah:Тонга
scn:Tonga
sco:Tonga
se:Tonga
sh:Tonga
simple:Tonga
sk:Tonga
sl:Tonga
sm:Toga
sq:Tonga
sr:Тонга
su:Tonga
sv:Tonga
sw:Tonga
szl:Tůnga
ta:தொங்கா
tg:Тонга
th:ประเทศตองกา
tl:Tonga
to:Tonga
tpi:Tonga
tr:Tonga
ts:Tonga
tw:Tonga
ty:To’a
ug:Ton’ga
uk:Тонга
ur:ٹونگا
uz:Tonga
vi:Tonga
vo:Tonguäns
war:Tonga
wo:Tonga
xal:Тонһлмудин Нутг
yo:Tóngà
zh:東加
zh-min-nan:Tonga

Togo


Togo (), oficiāli Togo Republika (), ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar Gana, ziemeļos ar Burkinafaso, austrumos ar Benina, bet dienvidos to apskalo Atlantijas okeāns. Galvenās eksportpreces - kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosforīti.

Skatīt arī


Togo prezidenti
Kategorija:Āfrikas valstis
Kategorija:Togo
ace:Togo
af:Togo
ak:Togo
als:Togo
am:ቶጎ
an:Togo
ar:توغو
arz:توجو
ast:Togu
az:Toqo
bat-smg:Togs
bcl:Togo
be:Тога
be-x-old:Тога
bg:Того
bjn:Togo
bm:Togo
bn:টোগো
bo:ཊོ་གོ
bpy:টোগো
br:Togo
bs:Togo
ca:Togo
ce:Того
ceb:Togo
ckb:تۆگۆ
crh:Togo
cs:Togo
cv:Того
cy:Togo
da:Togo
de:Togo
diq:Togo
dsb:Togo
dv:ޓޯގޯ
ee:Togo
el:Τόγκο
en:Togo
eo:Togolando
es:Togo
et:Togo
eu:Togo
ext:Togu
fa:توگو
fi:Togo
fiu-vro:Togo
fr:Togo
frp:Togô
fy:Togo
ga:Tóga
gd:Tògo
gl:Togo
gu:ટોગો
gv:Yn Togo
ha:Togo
he:טוגו
hi:टोगो
hif:Togo
hr:Togo
ht:Togo
hu:Togo
id:Togo
ie:Togo
ig:Togo
ilo:Togo
io:Togo
is:Tógó
it:Togo
ja:トーゴ
jv:Togo
ka:ტოგო
kk:Того
kn:ಟೊಗೊ
ko:토고
ku:Togo
kw:Togo
la:Togum
lad:Togo
lb:Togo
li:Togo
lij:Tògo
lmo:Togo
ln:Togo
lt:Togas
mk:Того
ml:ടോഗോ
mr:टोगो
mrj:Того
ms:Togo
mt:Togo
my:တိုဂိုနိုင်ငံ
mzn:توگو
na:Togo
nah:Togo
nds:Togo
nl:Togo
nn:Togo
no:Togo
nov:Togo
nso:Togo
nv:Tʼóogo
oc:Tògo
or:ଟୋଗୋ
os:Того
pa:ਟੋਗੋ
pam:Togo
pap:Togo
pl:Togo
pms:Tògo
pnb:ٹوگو
pt:Togo
qu:Tugu
rm:Togo
ro:Togo
ru:Того
rw:Togo
sa:टोगो
sah:Того
sc:Togo
scn:Togu
sco:Togo
se:Togo
sg:Togö
sh:Togo
simple:Togo
sk:Togo
sl:Togo
sn:Togo
so:Togo
sq:Togo
sr:Того
ss:IThogo
st:Togo
stq:Togo
su:Togo
sv:Togo
sw:Togo
szl:Togo
ta:டோகோ
tg:Того
th:ประเทศโตโก
ti:ቶጎ
tk:Togo
tl:Togo
tr:Togo
ts:Togo
tw:Togo
ug:توگو
uk:Того
ur:ٹوگو
uz:Togo
vec:Togo
vi:Togo
vo:Togoän
war:Togo
wo:Togóo
xal:Тоһлмудин Орн
yi:טאגא
yo:Tógò
zh:多哥
zh-min-nan:Togo
zh-yue:多哥
zu:ITogo

Tanzānija


Tanzānija, oficiāli Tanzānijas Apvienotā Republika, ir valsts Āfrikas austrumu krastā. Tanzānija bija Vācijas kolonija no 1880. gadiem līdz 1919. gads. gadam, kad tā nonāca Apvienotā Karaliste pārraudzībā. 1961. gads. gadā tā kļuva par neatkarīgu valsti.
Kategorija:Tanzānija
ace:Tanzania
af:Tanzanië
ak:Tanzania
als:Tansania
am:ታንዛኒያ
an:Tanzania
ang:Tansania
ar:تنزانيا
arz:تانزانيا
ast:República Xunida de Tanzania
az:Tanzaniya
bat-smg:Tanzanėjė
bcl:Tansaniya
be:Танзанія
be-x-old:Танзанія
bg:Танзания
bjn:Tanzania
bm:Tanzania
bn:তানজানিয়া
bo:ཏན་ཛ་ནི་ཡ།
bpy:তাঞ্জানিয়া
br:Tanzania
bs:Tanzanija
ca:Tanzània
ce:Танзани
ceb:Tanzania
chy:Tanzania
ckb:تانزانیا
crh:Tanzaniya
cs:Tanzanie
cv:Танзани
cy:Tanzania
da:Tanzania
de:Tansania
diq:Tanzanya
dsb:Tansanija
dv:ޓެންޒޭނިއާ
ee:Tanzania
el:Τανζανία
en:Tanzania
eo:Tanzanio
es:Tanzania
et:Tansaania
eu:Tanzania
ext:Tanzánia
fa:تانزانیا
fi:Tansania
fiu-vro:Tansaania
fo:Tansania
fr:Tanzanie
frp:Tanzanie
fy:Tanzania
ga:An Tansáin
gag:Tanzaniya
gd:Tansainìa
gl:Tanzania
gu:ટાન્ઝાનિયા
gv:Tanzania
he:טנזניה
hi:तंज़ानिया
hif:Tanzania
hr:Tanzanija
hsb:Tansanija
ht:Tanzani
hu:Tanzánia
hy:Տանզանիա
ia:Tanzania
id:Tanzania
ie:Tanzania
ilo:Tanzania
io:Tanzania
is:Tansanía
it:Tanzania
ja:タンザニア
jbo:tanzanias
jv:Tanzania
ka:ტანზანია
kaa:Tanzaniya
kbd:Танзаниэ
kg:Tanzania
ki:Tanzania
kk:Танзания
kl:Tanzania
kn:ಟಾಂಜಾನಿಯ
ko:탄자니아
ku:Tanzanya
kw:Tanzania
la:Tanzania
lb:Tansania
lez:Танзания
li:Tanzania
lij:Tanzania
lmo:Tanzania
ln:Tanzania
lt:Tanzanija
ltg:Tanzaneja
mg:Tanzania
mi:Tānahia
mk:Танзанија
ml:ടാൻസാനിയ
mn:Танзани
mr:टांझानिया
mrj:Танзани
ms:Tanzania
mt:Tanżanija
my:တန်ဇေးနီးယားနိုင်ငံ
mzn:تانزانیا
nah:Tanzania
nds:Tansania
ne:तन्जानिया
nl:Tanzania
nn:Tanzania
no:Tanzania
nov:Tanzania
nso:Tanzania
nv:Tʼanzanííya
ny:Tanzania
oc:Tanzania
om:Tanzania
or:ତାଞ୍ଜାନିଆ
os:Танзани
pam:Tanzania
pap:Tanzania
pih:Tansaania
pl:Tanzania
pms:Tanzanìa
pnb:تنزانیہ
pt:Tanzânia
qu:Tansanya
rm:Tansania
rn:Tanzaniya
ro:Tanzania
roa-tara:Tanzanie
ru:Танзания
rue:Танзанія
rw:Tanzaniya
sa:टंजानिया
sah:Танзания
sc:Tanzània
scn:Tanzania
sco:Tanzanie
se:Tanzánia
sg:Tanzanïi
sh:Tanzanija
simple:Tanzania
sk:Tanzánia
sl:Tanzanija
sn:Tanzania
so:Tansaaniya
sq:Tanzania
sr:Танзанија
ss:IThanzaniya
st:Tanzania
stq:Tansania
su:Tanzania
sv:Tanzania
sw:Tanzania
szl:Tanzańijo
ta:தன்சானியா
te:టాంజానియా
tg:Танзания
th:ประเทศแทนซาเนีย
ti:ታንዛኒያ
tk:Tanzaniýa
tl:Tanzania
tr:Tanzanya
ts:Tanzania
tt:Танзания
tum:Tanzania
tw:Tanzania
ug:تانزانىيە
uk:Танзанія
ur:تنزانیہ
uz:Tanzaniya
vec:Tanzania
vi:Tanzania
vo:Tansanän
war:Tanzania
wo:Tansani
xal:Танзнмудин Ниицәтә Орн
yi:טאנזאניע
yo:Tànsáníà
zh:坦桑尼亚
zh-min-nan:Tanzania
zh-yue:坦桑尼亞
zu:ITanzania

Taizeme

Taizeme (oficiāli Taizemes Karaliste) ir valsts Āzijas dienvidos. Tā robežojas ar Laosa un Kambodža austrumos, Taizemes līcis un Malaizija dienvidos, Andamana jūra un Mjanma rietumos.
Taizeme atrodas Indoķīnas pussalā, tās galvaspilsēta Bangkoka ir viena no lielākajām pilsētām Dienvidaustrumāzija. Izplatīta reliģija Taizemē ir budisms. Musons no okeāna vasarā atnes daudz nokrišņu. Piemērotais klimats un augsne ļauj audzēt un eksportēt daudz rīsu. Taizemē ir attīstīta tūrisma industrija.

Vēsture


Taizeme tika izveidota 13. gadsimts. Taizemes karaliste ir saglabājusi savu neatkarību gandrīz visu pastāvēšanas laiku. Līdz 1949. gada 11. maijam šo valsti sauca par Siāmu.

Iedzīvotāji


Lielākā daļa iedzīvotāju ir taizemieši, kuru tradicionālā kultūra veidojusies stiprā Indija kultūras iespaidā. Budas dzimšanas diena valstī ir brīvdiena. Lielākā minoritāte valstī ir ķīnieši, mazāk ir malajieši musulmaņi, kambodžieši un vjetnamieši. Kalnos ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā mitinās apmēram 650 000 vietējo cilšu pārstāvju, kas runā savā valodā un piekopj savdabīgu kultūru.

Skatīt arī


Taizemes pilsētu uzskaitījums
Taizemes administratīvais iedalījums
Kategorija:Āzijas valstis
Kategorija:Taizeme
Kategorija:ASEAN dalībvalstis
ace:Muang Thai
af:Thailand
als:Thailand
am:ታይላንድ
an:Tailandia
ang:Thailand
ar:تايلاند
arz:تايلاندا
ast:Tailandia
az:Tailand
ba:Таиланд
bar:Thailand
bat-smg:Tailands
bcl:Tailandya
be:Тайланд
be-x-old:Тайлянд
bg:Тайланд
bn:থাইল্যান্ড
bo:ཐའི་ལེན།
bpy:টাইলান্ডিয়া
br:Thailand
bs:Tajland
bug:Thailand
bxr:Таиланд
ca:Tailàndia
ce:Таиланд
ceb:Thailand
ckb:تایلەند
crh:Tayland
cs:Thajsko
csb:Tajlandiô
cv:Таиланд
cy:Gwlad Thai
da:Thailand
de:Thailand
diq:Tayland
dsb:Thailandska
dv:ސިޔާމު
dz:ཐཱའི་ལེནཌ
el:Ταϊλάνδη
en:Thailand
eo:Tajlando
es:Tailandia
et:Tai
eu:Thailandia
ext:Tailándia
fa:تایلند
fi:Thaimaa
fiu-vro:Tai
fo:Teiland
fr:Thaïlande
frp:Tayilande
fur:Tailandie
fy:Tailân
ga:An Téalainn
gag:Tailand
gan:泰國
gd:Dùthaich nan Tàidh
gl:Tailandia - ประเทศไทย
gn:Tailandia
gu:થાઇલેન્ડ
gv:Yn Çheer Thai
hak:Thai-koet
haw:Tailani
he:תאילנד
hi:थाईलैण्ड
hif:Thailand
hr:Tajland
hsb:Thailandska
ht:Tayilann
hu:Thaiföld
hy:Թաիլանդ
ia:Thailanda
id:Thailand
ie:Thailand
ilo:Tailandia
io:Tailando
is:Taíland
it:Thailandia
ja:タイ王国
jv:Thailand
ka:ტაილანდი
kbd:Тайлэнд
ki:Thailand
kk:Тайланд
kl:Thailandi
km:ថៃ
kn:ಥೈಲ್ಯಾಂಡ್
ko:타이
ku:Tayland
kv:Таиланд
kw:Pow Tay
la:Thailandia
lb:Thailand
lez:Таиланд
li:Thailand
lij:Thailandia
lmo:Thailandia
lo:ປະເທດໄທ
lt:Tailandas
map-bms:Thailand
mg:Tailandy
mhr:Таиланд
mk:Тајланд
ml:തായ്‌ലാന്റ്
mn:Тайланд
mr:थायलंड
ms:Thailand
my:ထိုင်းနိုင်ငံ
na:Thailand
nah:Taitlālpan
nds:Thailand
nds-nl:Thailaand
ne:थाइल्याण्ड
new:थाइल्याण्ड
nl:Thailand
nn:Thailand
no:Thailand
nov:Tailande
nv:Tʼáí Bikéyah
oc:Tailàndia
or:ଥାଇଲାଣ୍ଡ
os:Таиланд
pa:ਥਾਈਲੈਂਡ
pam:Thailand
pap:Thailand
pih:Tailan
pl:Tajlandia
pms:Thailandia
pnb:تھائی لینڈ
ps:تايلنډ
pt:Tailândia
qu:Thaysuyu
ro:Thailanda
roa-tara:Thailandie
ru:Таиланд
rue:Таїланд
rw:Tayilande
sa:थाइलैंड
sah:Тайлаан
scn:Thailandia
sco:Thailand
se:Thaieana
sg:Tailânde
sh:Tajland
simple:Thailand
sk:Thajsko
sl:Tajska
so:Tayland
sq:Tajlanda
sr:Тајланд
srn:Taikondre
ss:IThayilandi
stq:Thailound
su:Thailand
sv:Thailand
sw:Uthai
szl:Tajlandyjo
ta:தாய்லாந்து
te:థాయిలాండ్
tg:Таиланд
th:ประเทศไทย
tk:Taýland
tl:Thailand
tpi:Tailan
tr:Tayland
tt:Таиланд
tw:Thailand
udm:Таиланд
ug:تايلاند
uk:Таїланд
ur:تھائی لینڈ
vec:Thailandia
vi:Thái Lan
vo:Tayän
war:Taylandya
wo:Taaylaand
wuu:泰国
xal:Тагилмудин Нутг
yi:טיילאנד
yo:Tháílàndì
za:Daigoz
zea:Thailand
zh:泰国
zh-classical:泰國
zh-min-nan:Thài-kok
zh-yue:泰國

Tadžikistāna


Tadžikistānas Republika ('''') ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzija bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistāna, ziemeļos ar Kirgizstāna, austrumos ar Ķīna, bet dienvidos ar Afganistāna. Nabadzīgākā no bijušajām Padomju Savienība republikām, tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš.

Kultūra


Vēsturiski tadžikiem ir kopīga izcelsme ar persiešiem, abas divas pieder pie irāņu tautas. Tadžiku valoda ir dzimtā valoda 80 procentiem Tadžikistānas iedzīvotāju. Mūsdienu Tadžikistānas galvenie urbānie centri ir galvaspilsēta Dušanbe, kā arī Hudžanda, Kuloba, Pendžikenta un Istaravšana.
Valsts dienvidaustrumos, Afganistānas un Ķīnas pierobežā, Kalnu Badahšanas Autonomā Province, dzīvo pamiru tautas, kas, lai gan pieder etniski, tomēr lingvistiski un kulturāli atšķiras no pārējiem tadžikiem. Atšķirībā no pārējiem Tadžikistānas iedzīvotājiem, kas pamatā ir sunnīti, pamiri pieder pie Ismailisms musulmaņu sektas. Pamiri runā vairākās austrumirāņu valodās. Ierobežotie Pamirs kalnu augstākajās daļās, tie ir saglabājuši vairāk seno kultūras tradīciju, kā pārejie tadžiki.
Ziemeļu Tadžikistānas kalnu apgabalos dzīvo jagnobieši, kuru skaits ir aptuveni 25 tūkstoši, ko ir ievērojami samazinājušas piespiedu pārvietošanas 20. gadsimts. Viņi runā jagnobiešu valoda, kas ir vienīgā dzīvā senās sogdiešu valodas pēctece.
Tadžiku mākslinieku darbs ir Dušanbe tējas namiņš, kas 1988. gadā tika uzdāvināts sadraudzības pilsētai Bulderai.

Atsauces


Kategorija:Āzijas valstis
Kategorija:Tadžikistāna
ace:Tajikistan
af:Tadjikistan
als:Tadschikistan
am:ታጂኪስታን
an:Tachiquistán
ang:Tacgicastan
ar:طاجيكستان
arc:ܛܐܓܝܩܣܛܐܢ
arz:تاجيكيستان
ast:Taxiquistán
ay:Tayiksuyu
az:Tacikistan
ba:Тажикстан
bar:Tadschikistan
bat-smg:Tadžikistans
bcl:Tayikistan
be:Таджыкістан
be-x-old:Таджыкістан
bg:Таджикистан
bn:তাজিকিস্তান
bo:ཐ་ཇི་ཁེ་སི་ཏན།
bpy:তাজিকিস্তান
br:Tadjikistan
bs:Tadžikistan
bug:Tajikistan
bxr:Тажикистан
ca:Tadjikistan
ce:Таджики
ceb:Tajikistan
chr:ᏔᏥᎩᏍᏔᏂ
ckb:تاجیکستان
crh:Tacikistan
cs:Tádžikistán
csb:Tadżikistan
cu:Таджикистанъ
cv:Таджикистан
cy:Tajikistan
da:Tadsjikistan
de:Tadschikistan
diq:Tacikıstan
dsb:Tadžikistan
dv:ތަޖިކިސްތާން
dz:ཏ་ཇག་ཀིསི་ཏཱན་
ee:Tajikistan
el:Τατζικιστάν
en:Tajikistan
eo:Taĝikio
es:Tayikistán
et:Tadžikistan
eu:Tajikistan
ext:Tayiquistán
fa:تاجیکستان
fi:Tadžikistan
fiu-vro:Tadžikistan
fo:Tadsjikistan
fr:Tadjikistan
frp:Tadj·iquistan
fy:Tadzjikistan
ga:An Táidsíceastáin
gag:Tacikistan
gd:Taidigeastàn
gl:Taxiquistán - Тоҷикистон
gu:તાજિકિસ્તાન
gv:Yn Tajikistaan
hak:Thap-kit-khiet-sṳ̂-thán
he:טג'יקיסטן
hi:ताजिकिस्तान
hif:Tajikistan
hr:Tadžikistan
hsb:Tadźikistan
ht:Tadjikistan
hu:Tádzsikisztán
hy:Տաջիկստան
ia:Tajikistan
id:Tajikistan
ie:Tadjikistan
ilo:Tajikistan
io:Tajikistan
is:Tadsjikistan
it:Tagikistan
ja:タジキスタン
jv:Tajikistan
ka:ტაჯიკეთი
kk:Тәжікстан
km:តាជីគីស្ថាន
kn:ತಜಿಕಿಸ್ತಾನ್
ko:타지키스탄
ku:Tacîkistan
kv:Таджикистан
kw:Pow Tajik
ky:Тажикстан
la:Tadzikistania
lb:Tadjikistan
li:Tadzjikistan
lij:Tajikistan
lmo:Tagikistan
lt:Tadžikija
mdf:Таджикистан
mhr:Таджикистан
mk:Таџикистан
ml:താജിക്കിസ്ഥാൻ
mn:Тажикистан
mr:ताजिकिस्तान
ms:Tajikistan
my:တာဂျစ်ကစ္စတန်နိုင်ငံ
na:Tadjikitan
nah:Tayictlālpan
nds:Tadschikistan
nl:Tadzjikistan
nn:Tadsjikistan
no:Tadsjikistan
nov:Tajikistan
nv:Tʼajiʼ Bikéyah
oc:Tatgiquistan
or:ତାଜାକିସ୍ଥାନ
os:Таджикистан
pam:Tajikistan
pdc:Datschikischtaan
pih:Tajikistaan
pl:Tadżykistan
pms:Tagikistan
pnb:تاجکستان
ps:تاجيکستان
pt:Tajiquistão
qu:Tayiksuyu
ro:Tadjikistan
ru:Таджикистан
rw:Tajikisitani
sa:ताजिकिस्थान
sah:Тадьикистаан
scn:Tagikistan
sco:Tajikistan
se:Tažikistan
sh:Tadžikistan
si:ටජිකිස්ථාන්
simple:Tajikistan
sk:Tadžikistan
sl:Tadžikistan
sq:Taxhikistani
sr:Таџикистан
ss:IThajiki
su:Tajikistan
sv:Tadzjikistan
sw:Tajikistan
szl:Tadżykistůn
ta:தஜிகிஸ்தான்
te:తజికిస్తాన్
tg:Тоҷикистон
th:ประเทศทาจิกิสถาน
tk:Täjigistan
tl:Tayikistan
tr:Tacikistan
tt:Таҗикстан
udm:Таджикистан
ug:تاجىكىستان
uk:Таджикистан
ur:تاجکستان
uz:Tojikiston
vi:Tajikistan
vo:Tacikistän
war:Tayikistan
wo:Tajikistaan
wuu:塔吉克斯坦
xal:Тоҗгудин Орн
yi:טאדזשיקיסטאן
yo:Tajikistan
zh:塔吉克斯坦
zh-min-nan:Tajikistan

Vikipēdija:Pamācība (Reģistrēšanās)

Reģistrēšanās nav obligāta


Ikviens ir aicināts dot savu ieguldījumu Vikipēdijas attīstībā, arī nereģistrējušies lietotāji.
Tomēr ir divi būtiski iemesli, kādēļ mēs aicinām reģistrēties:

Vispārēji ieguvumi


Bezmaksas piereģistrēšanās dod vairākus Vikipēdija:Kāpēc reģistrēties? (w:Wikipedia:Why create an account?), tai skaitā rediģēšanas papildu iespējas un wiki vides pielāgošana. Viena no noderīgajām papildiespējām ir Vikipēdija:Watchlist (w:Wikipedia:Watchlist), kas ļauj viegli sekot līdzi izmaiņām tajās lapās, par kurām tev varbūt ir īpaša interese. Cita papildiespēja ļauj Vikipēdija:Kā pārdēvēt (pārvietot) lapu (w:Wikipedia:How to rename (move) a page). (Nevajag pārvietot lapas, vienkārši izkopējot un iekopējot citur, jo tādā veidā netiek saglabāta izmaiņu vēsture. Tā vietā pajautā kādam reģistrētam lietotājam Vikipēdija:Kopienas portāls (w:Wikipedia:Village pump).)
Nereģistrējušos lietotāju identificē pēc viņa datora IP adreses, kas kļūst par viņa atpazīstamības zīmi, kad tas pievieno kādu informāciju (vai paraksta komentārus diskusiju lapās). Tava datora IP adresi reizēm kāds var izmantot, lai atrastu vairāk informācijas par tevi, tādēļ reģistrēšanās palielina tavu privātumu, paslēpjot tavu IP adresi. No otras puses, tā kā DHCP vai PPP piešķirtās IP adreses bieži vien ir nepastāvīgas, nereģistrētiem lietotājiem var būt grūti iemantot cieņu un atpazīstamību starp citiem rediģētājiem, jo nav iespējams saglabāt labo darbu vēsturi. Turklāt ar šādiem nereģistrētiem lietotājiem ir grūtāk sazināties, jo tiem nav savas Vikipēdija:Diskusiju lapa (w:Wikipedia:talk page).
Visbeidzot, tikai reģistrēti lietotāji var kļūt par Vikipēdijas Vikipēdija:Administrācija (jeb sistēmas operatoriem).

Pastarpinātie ieguvumi


Daudzi vikipēdieši uzskata, ka reģistrēšanās parāda tavu gatavību labprātīgi parakstīties zem saviem ieguldījumiem un komentāriem diskusiju lapās. Tas nozīmē, ka tavi ieguldījumi šķirkļos un diskusiju lapās tiks vērtēti augstāk, vismaz tad, kad būsi ielogojies.

Reģistrēto lietotāju iespējas


Nereģistrētie lietotāji nevar pārvietot lapas un augšuplādēt failus.

Lapu pārvietošana


Lielākajai daļai lapu, augšā, pa labi no saites ''hronoloģija'' ir saite ''pārvietot''. To lieto lai pārsauktu lapu. Pārvietošanas laikā, tiek pārvietotas visas lapas iepriekšējās versijas. Pārvietošana ir iespējama tikai tad, ja lapa ar vēlamo nosaukumu neeksistē. Principā lapu var pārvietot arī nokopējot tās saturu (vikitekstu) un iekopējot to lapā ar vēlamo nosaukumu, taču šāda rīcība ir ļoti nevēlama, jo tas nojauc hronoloģijas izsekojamību un var radīt problēmas ar licencēšanu.

Failu augšuplādēšana


Failus, kuri jau atrodas http://commons.wikimedia.org wikimedia commons var izmantot tieši. Ja iespējams (no licencēšanas viedokļa) failus būtu vēlams augšuplādēt tur, jo tad tiem varēs piekļūt no visām vikipēdijām (nebūs jāielādē katrā atsevišķi).
Ja attiecīgo failu nav iespējams augšuplādēt uz ''Wikimedia Commons''' (piem. tas ir licencēts pēc ''fair use''), tad to nākas augšuplādēt šeit. Ekrānam kreisajā pusē (pie ''rīki'', zem ''meklēt'') ir saite ''Augšuplādēt failu''. Tajā lapā, augšējos divos lodziņos norāda faila nosaukumu... Lielākajā teksta lodziņā, apakšā ieraksta faila aprakstu, tajā noteikti vajadzētu iekļaut licencēšanas nosacījumus, pēc kādiem tas fails tiek licencēts vikipēdijai. Iespējamie varianti ir GFDL (licencēts nekomerciālai lietošanai), ''public domain'' (autors ir atteicies no autortiesībām vai arī tās ir izbeigušās) un ''fair use'' (galvenokārt zemas izšķirtspējas attēliem no ar autortiesībām aizsargātām filmām, datorprogrammām, grāmātām un tamlīdzīgi).

Kā reģistrēties


Lai reģistrētos vai lai izlasītu vairāk par Vikipēdija:Kāpēc reģistrēties?, tu vari klikšķināt uz saites Special:Userlogin, kas ir atrodams jebkuras lapas augšējā labajā stūrī.
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Palīglapas) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div></noinclude>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
ar:ويكيبيديا:دروس (التسجيل)
ckb:ویکیپیدیا:فێرکاری (ناونووس کردن)
cy:Wicipedia:Tiwtorial (Cofrestru)
el:Βικιπαίδεια:Οδηγός για νέους χρήστες/Εγγραφή
en:Wikipedia:Tutorial/Registration
es:Ayuda:Tutorial (registro)
gl:Wikipedia:Guía/Rexistro
hi:विकिपीडिया:स्वशिक्षा/पंजीकरण
hr:Wikipedija:Tečaj (Prijavljivanje)
hu:Wikipédia:Az első lépések (regisztráció)
id:Wikipedia:Tutorial (Pendaftaran)
it:Aiuto:Tutorial/Registrazione
ja:Wikipedia:チュートリアル アカウント登録
jv:Wikipedia:Tutorial (Pandaftaran)
ka:ვიკიპედია:მასწავლებელი (რეგისტრაცია)
ko:위키백과:길라잡이 (등록)
ms:Wikipedia:Tutorial/Pendaftaran
nl:Wikipedia:Snelcursus (Registratie)
ps:ويکيپېډيا:ځان زده کړه (ثبتونه)
pt:Ajuda:Tutorial/Registo
sco:Wikipedia:Lessons (Registration)
sh:Wikipedia:Kurs/Tečaj (Prijavljivanje)
sk:Wikipédia:Príručka/Registrácia
so:Wikipedia:Tutorial (Registration)
sr:Википедија:Упутства/Пријављивање
ta:விக்கிப்பீடியா:பயிற்சி (பதிகை)
te:వికీపీడియా:పాఠం (ఖాతా)
th:วิกิพีเดีย:สอนการใช้งาน (ลงทะเบียน)
ur:منصوبہ:آموختار (اندراج و رکنیت)
zh:Wikipedia:使用指南/注册

Šveice


Šveice (, , , ), oficiāli Šveices Konfederācija (, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropa, kuru veido Šveices administratīvais iedalījums. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūra; ziemeļos tā robežojas ar Vācija, austrumos ar Lihtenšteina un Austrija, dienvidos ar Itālija, bet rietumos robežojas ar Francija.
Šveice atrodas starp Alpi un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41&nbsp;284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 7,77 miljoni iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves līmenis pasaulē.
Kopš 1815. gada Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos, kas norisinājušies Eiropā. Šajā valstī atrodas vairāku starptautisku organizāciju galvenās mītnes, piemēram, Sarkanais Krusts galvenā mītne. Valsts daudzējādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru.
Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu valoda, franču valoda, itāļu valoda un retoromāņu valoda. Par valstiskās neatkarības sākumu ir uzskatāms 1291. gads, kad Šveice izveidojās, apvienojoties vairākām zemēm un veidojot kantons. Par Konfederāciju tā kļuva 1848. gadā, kad tika izstrādāta Šveices konstitūcija. Šveicē vidējais iedzīvotāju mūža ilgums ir 79 gadi. Valsts oficiālā naudas vienība ir Šveices franks.

Etimoloģija


Valsts nosaukums "Šveice" ir cēlies no Švīce (kantons) kantona nosaukuma, kas atrodas valsts vidienē. Švīce bija viens no kantoniem, kas 1291. gadā parakstīja 1291. gada Federatīvā harta, un dibināja Senā Šveices Konfederācija. Savukārt Švīces kantona nosaukums ir datēts ar 972. gadu. Tā izcelsme tiek saistīta ar senaugšvācu valoda vārdu ''Suittes'', kas nozīmē "sadedzināt". Šads nosaukums visticamāk ir saistīts ar mežu izdedzināšanu, kur pēc tam cēla mājas. Visu valsti pakāpeniski par "Šveici" sāka saukt tikai pēc Švābu karš, kas norisinājās 1499. gadā.
Valsts antīkais nosaukums ir "Helvētija" (), kas cēlies no ķelti cilts helvēti nosaukuma, kuri dzīvoja mūsdienu Šveices teritorijā pirms to iekaroja romieši. Rakstiskajos avotos šī cilts pirmo reizi ir pieminēta ap 300. gadu p.m.ē. Balstoties tieši uz šo agrīno nosaukumu Šveices oficiālais nosaukums arī mūsdienās latīņu valodā ir ''Confoederatio Helvetica'', un tieši tāpēc tās starptautiskais ISO 3166-1 ir latīņu nosaukuma pirmie burti CH.

Vēsture


Senie laiki


Ir atrastas liecības, ka cilvēks Šveices teritorijā ir sācis dzīvot aptuveni pirms 150 000 gadiem. Savukārt vecāko atrasto lauksaimniecības darbarīku vecums ir datēts ar 5300. gadu p.m.ē.
Attēls:Theater Kaiseraugst.jpgs, celta 44. gadā, un šobrīd ir viena no visnozīmīgākajām arheoloģisko izrakumu vietām Šveices teritorijā.]]
Senākās zināmās ciltis, kas dzīvoja Šveices teritorijā, ir no Hallštates kultūra un Latenes kultūra. Starp citu, Latenes kultūras nosaukums ir cēlies no Latenes (''La Tène'') arheoloģisko izrakumu vietas, kas atrodas netālu no Neišateles ezers. Latenes kultūras uzplaukums sākās aptuveni ap 450. gadu p.m.ē., vēlajā Dzelzs laikmets. Tiek pieļauts, ka tas notika Senā Grieķija un etruski civilizāciju ietekmē. Viena no nozīmīgājām ciltīm, kas šajā laikā dzīvoja Šveices teritorijā, bija helvēti. 58. gadā p.m.ē. Jūlijs Cēzars vadītā armija sakāva helvētus kauja pie Bibraktas. 15. gadā p.m.ē. Tibērijs, kas vēlāk kļuva par Romas imperatoru, un Nērons Klaudijs Drususs (''Nero Claudius Drusus'') iekaroja Alpi un pievienoja šo teritoriju Romas impērijai. Teritoriju, kuru apdzīvoja helvēti, sākotnēji bija daļa no Beļģu Gallijas (''Gallia Belgica'') Senās Romas province, bet vēlāk tika iekļauta Augšģermānijas (''Germania Superior'') provincē. Savukārt daļa no mūsdienu Šveices austrumu daļas bija iekļauta Rētijas provincē.
Agrīnajos viduslaiki, tas ir, sākot no 4. gadsimts, rietumi no mūsdienu Šveices teritorijas bija daļa no Burgundijas karalistes. 5. gadsimts Šveices plakankalnē uz dzīvi apmetās ģermāņi cilts alemaņi. 504. gadā Franku impērijas karalis Hlotārs I pie Tolbiakas guva uzvaru pār alemaņiem un viss reģions kļuva par daļu no impērijas. Vēlāk franki dominēja arī pār burgundiešiem.
Attēls:Schweiz Frühmia Adel.svg
No 6. gadsimts līdz 8. gadsimts Šveicē turpinājās franku hegemonija (valdīja gan merovingi, gan karolingi). 843. gadā, pēc tam, kad Kārlis Lielais valdīšanas laikā impērija bija sasniegusi savu maksimālos apmērus, tā tika sadalīta pēc Verdenas līgums. Mūsdienu Šveices teritorija tika sadalīta starp Austrumfranku valsts un Vidējā valsts, bet jau 10. gadsimts tā bija daļa no Svētā Romas impērija.
Līdz 1200. gadam Šveices plakankalne bija Savojas dinastija, Cēringenu dinastija, Habsburgu dinastija un Kiburgu dinastija valdījumā. Daži reģioni kā Ūrī, Švīce un Untervaldene, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Valdštātene, tika atstāti impērijas pakļautībā, lai nodrošinātu impērijas kontroli pār kalnu pāreja. Kad 1264. gadā Kiburgu dinastija nespēja saglabāt savu īpašumus, Habsburgu dinastijas karalis Rūdolfs I, kurš 1273. gadā kļuva par Svētās Romas imperatoru, veiksmīgi izmantoja iespēju un paplašināja impērijas teritorijas uz austrumiem no Šveices plakankalnes.

Senā Šveices Konfederācija


Senā Šveices Konfederācija bija savienība, kuru izveidoja Alpi centrālajā daļā dzīvojošās kopienas. Konfederācija veicināja vairāku kopīgu interešu attīstību, piemēram, brīvā tirdzniecība, kā arī nodrošināja mierīgu tirgotāju pārvietošanos pa kalnu tirdzniecības ceļiem. 1291. gada Federālā harta, kuru parakstīja lauku kopienas no Ūrī, Švīces un Untervaldenes, tiek uzskatīts par pamatdokumentu konfederācijas dibināšanai, lai gan ir iespējams, ka līdzīgas savienības bija izveidojušās jau iepriekšējos gadu desmitos.
Attēls:Bundesbrief.jpg
1353. gadā trīs sākotnējiem kantoniem pievienojās Glarusa un Cūga (kantons), kā arī Lucerna (pilsēta), Cīrihes un Bernes pilsētu kantoni. Šī astoņu kantonu konfederācija pastāvēja līdz 15. gadsimts beigām. Teritoriālās paplašināšanās rezultātā palielinājās konfederācijas vara un bagātība. Līdz 1460. gadam Konfederācijas kontrolē bija nonākusi lielākā daļa no teritorijas, kas atrodas starp Reina un Alpiem. 1499. gadā Šveice ar uzvaru Švābu karš pret Švābu savienību un Habsburgiem ''de facto'' ieguva neatkarību no Svētā Romas impērija.
Senā Šveices Konfederācija šajos karos bija ieguvusi reputāciju kā neuzvarama, lai gan 1515. gadā, kad tā uzsāka kārtējo Konfederācijas paplašināšanu, cieta sakāvi Marignano kauja. Šveices vēsturē šo laika posmu sauc par "varoņu" laikmetu. Ulrihs Cvinglijs veiktās reformācijas laikā no 1529. līdz 1531. gadam starp dažiem kantoniem izcēlās iekšēji kari (''Kappeler Kriege''). Tikai 1648. gadā, vairāk nekā gadsimtu pēc šiem kariem, Johans Rūdolfs Vetstains (''Johann Rudolf Wettstein'') kā Šveices Konfederācijas sūtnis veiksmīgu pārrunu rezultātā parakstīja Vestfālenes līgums, saskaņā ar kuru oficiāli tika atzīta Šveices neatkarība attiecībā pret Svētā Romas impērija un tās neitralitāti karos ().
16. gadsimts un 17. gadsimts iezīmējās ar pieaugošo valdošo dzimtu autoritārisms. 1653. gadā pēc saimnieciskā pagrimuma Trīsdesmitgadu karš beigās Šveicē uzliesmoja Ziemnieku karš (). Papildus tam starp katoļi un protestanti kantoniem joprojām pastāvēja reliģisks konflikts, kura rezultātā 1656. un 1712. gadā notika vardarbīgas sadursmes, kas tiek sauktas par Villmergenes kaujas ().

Napoleona laikmets


1798. gadā Francijas revolūcijas spēki iekaroja Šveici un noteica tajā jaunu konstitūciju.

20. un 21. gadsimts


Abu pasaules karš laikā Šveici nevienu reizi neiekaroja. Pirmā pasaules kara laikā Šveice kalpoja par mājvietu Vladimirs Ļeņins, kurš tur dzīvoja līdz 1917. gadam.
Sievietēm Šveicē balstiesība ir kopš 1971. gada. Par pirmo sievieti- prezidenti Šveicē kļuva Ruta Dreifusa, ko ievēlēja 1998. gadā. Šveices prezidentu ievēl septiņu biedru konsuls uz vienu gadu.
2002. gadā Šveice kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju biedru. Šveice nav iestājusies Eiropas Savienībā. Šveicē pastāv daudzpartiju demokrātija.

Ģeogrāfija


Attēls:Val Trupchun.jpg
Šveices platība ir 41 290 km², iedzīvotāju skaits ap 7,7 miljoni, apdzīvotības blīvums ir 187 cilvēki uz kvadrātkilometru. Tā kā Šveicei nav tiešas pieejas jūrai un ir salīdzinoši maz dabas resursu, tai ir bijis jāuztur labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm un jāattīstās specifiskās saimniecības nozarēs. Šveice robežojas ar Vācija, Lihtenšteina, Francija, Austrija un Itālija.
Šveici var iedalīt trīs ģeogrāfiskos reģionos — Šveices Alpi, Šveices plakankalnē un Jura. Alpi atrodas valsts centrālajā daļā un dienvidos. Augstākā virsotne Šveicē ir Difūra smaile (4634 m v.j.l.) valsts dienvidos uz robežas ar Itāliju. Alpos ir neskaitāmi daudz ieleju ar šļūdoņiem un ūdenskritumiem. Šveice ir bagāta ar ezeriem, daudzos kalnu ieskautajos, gleznainajos ezeros sākas upes. Cauri lielākajam Šveices ezeram Ženēvas ezers tek Rona. Citi lielākie ezeri ir Bodenezers, Neišateles ezers, Frīvaldšteterezers, Cīrihes ezers. Šveicē atrodas arī Reinas, Āres, Innas un Tičīno iztekas.
Apdzīvotākā Šveices daļa ir vidiene - tā ir kalnaina, bet daudz līdzenāka par Alpiem un Juru. Tur ir daudz mežu un pļavu, šeit ir auglīgas upju ielejas, kuras izmanto augļu koki un vīnogas audzēšanai. Dominējošā lauksaimniecības nozare ir piena lopkopība. Siltajos mēnešos liellopi, aitas un kazas ganās augstkalnu pļavās, bet ziemā viņus nodzen zemāk ielejās. Pienu izmanto dažādu siers šķirņu ražošanai, viens no pazīstamajiem Šveices sieriem ir Ementāles siers.

Klimats


Klimats Šveicē visumā ir mērens. Vasaras parasti ir siltas un mitras, periodiski līst. Ziemas kalnos ir bagātas ar sniegu, bet ļoti saulainas. Zemāk ziemās ir mākoņains, drēgns un mikls. Vissausākais laiks parasti ir rudenī.

Administratīvais iedalījums


Šveice iedalās Šveices administratīvais iedalījums.
|}

Iedzīvotāji


Šveices iedzīvotāju sadalījums pēc lietotās valodas

Kultūra


Attēls:Vals06.JPG
Šveicē populārs sports ir slēpošana. Arī daudz tūristi brauc uz Šveici, lai slēpotu vai brauktu ar sniega dēli. Šveicē ir viszemākais noziedzības līmenis pasaulē. Šveicieši ir arī pazīstami ar savu punktualitāti un kārtīgumu, viņi visus likumus uztver ļoti nopietni. Pēdējā laikā imigrantu dēļ noziegumu skaits ir audzis, bet tik un tā tas ir salīdzinoši ļoti zems.
Valsts iedzīvotāji ļoti mīl futbolu, viņiem ir arī sava komanda "Nati".
Valsts ir kļuvusi par ievērojamu rūpniecības centru, lai gan pašai ir ļoti maz izejvielu. Šveicē ir augsti kvalificēts darbaspēks, kas specalizējies augstvērtīgas produkcijas ražošanā. Tā kā tā ir maza valsts, tās kompānijām savi produkti jāeksportē.
Kad piemin šveiciešu virtuvi visbiežāk cilvēki iedomājas par šokolādi un sieru. Šveices sieri: Emmental, Gruyère, Vacherin, Appenzeller ir slaveni un izplatīti visur pasaulē. No to siera gatavo fondue. Visur pasaulē slaveni ir arī no Šveices nākušie, kvalitatīvie pulksteņi. Katru gadu tiek no turienes eksportēti apmēram 50 miljoni šo pulksteņu.

Sports


Attēls:Picswiss VS-67-20.jpg
Šveicē ir ļoti populāri ziemas sporta veidi. Ļoti daudz šveicieši nodarbojas ar slēpošana un alpīnisms. Arī salīdzinoši daudz tūristi no visas pasaules dodas uz Šveices Alpiem nodarboties gan ar kalnu slēpošana, gan ar alpīnismu, jo kalnus regulāri klāj sniegs kārta. Valsts ir organizējusi vairākus ziemas sporta veidu pasaules čempionātus un citas pasaules mēroga sacensības. 1928. un 1948. gadā Šveices pilsētā Sanktmorica notika Ziemas Olimpiskās spēles. Katru gadu nozīmīgas sacensības tramplīnlēkšana norisinās Engelberga.
Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Šveicē iemīļots sporta veids ir futbols. Šveices futbola izlase pēdējā desmitgadē regulāri piedalās FIFA Pasaules kauss izcīņā un Eiropas čempionāts futbolā finālturnīros. Par futbolu valstī atbild Šveices Futbola asociācija. Futbols popularitāti ieguva 1920. gadi, bet kulmināciju sasniedza, kad Šveicē tika organizēts 1954. gada FIFA Pasaules kauss. Pēc šī kausa sekoja vairāku gadu stagnācijas periods (Šveice nekvalificējās Pasaules kausam no 1970. līdz 1990. gadam). Pēc tam, kad Šveices futbola izlase veiksmīgi bija startējusi 1994. gada FIFA Pasaules kauss, valstī atkal pieauga šī sporta veida popularitāte. Šveice ir piedalījusies astoņos Pasaules kausa finālturnīros, un augstākais sasniegums ir bijis iekļūšana ceturtdaļfinālā. Šveice kopā ar Austrija organizēja 2008. gada Eiropas čempionāts futbolā. Eiropas čempionātu finālturnīros Šveices futbola izlase ir startējusi trīs reizes, un vēl nevienu reizi nav tikusi ārā no grupu turnīra. Valsts futbola klubu čempions tiek noskaidrots Šveices Superlīga.
Ļoti daudz šveicieši fano arī par hokejs un ir kāda no 12 A līgas hokeju klubu atbalstītājiem. 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā būs jau vienpadsmitais, kurā piedalās Šveices hokeja izlase.
Plašs atbalstītāju loks ir arī riteņbraukšana. Šveicē tiek organizētas tādi daudzdienu velobraucieni kā ''Tour de Suisse'' un ''Tour de Romandie''. Papildus tam Šveicē organizē arī starptautiskus čempionātus, piemēram, Pasaules čempionātu riteņbraukšanā pa šoseju. Starp vadošajiem riteņbraucējiem ir Fabians Kančellāra, Alekss Cille (''Alex Zülle'') un Tonijs Romingers (''Tony Rominger'').
Slavenākie šveiciešu teniss kā Rodžers Federers un Martina Hingisa ir ieguvuši slavu ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē.

Skatīt arī


Šveices pilsētu uzskaitījums

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites


http://www.britannica.com/EBchecked/topic/577225/Switzerland Switzerland Britannica Online Encyclopedia
http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Switzerland Switzerland The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition
Kategorija:Šveice
ace:Swiss
af:Switserland
als:Schweiz
am:ስዊዘርላንድ
an:Suiza
ang:Sƿissland
ar:سويسرا
arc:ܣܘܝܣܪܐ
arz:سويسرا
ast:Suiza
az:İsveçrə
ba:Швейцария
bar:Schweiz
bat-smg:Šveicarėjė
bcl:Suisa
be:Швейцарыя
be-x-old:Швайцарыя
bg:Швейцария
bi:Switzerland
bn:সুইজারল্যান্ড
bo:སུད་སི།
bpy:সুইজারল্যান্ড
br:Suis
bs:Švicarska
bug:Swiss
ca:Suïssa
cdo:Sô̤i-sê̤ṳ
ce:Швейцари
ceb:Swisa
chr:ᏍᏫᏣᎳᏂ
ckb:سویسرا
co:Svizzera
crh:İsviçre
cs:Švýcarsko
csb:Szwajcarskô
cu:Свицєра
cv:Швейцари
cy:Y Swistir
da:Schweiz
de:Schweiz
diq:İswiçre
dsb:Šwicarska
dv:ސުވިޒަލޭންޑު
dz:སུའིཊ་ཛར་ལེན་
ee:Switzerland
el:Ελβετία
eml:Svézzra
en:Switzerland
eo:Svislando
es:Suiza
et:Šveits
eu:Suitza
ext:Suiça
fa:سوئیس
fi:Sveitsi
fiu-vro:Sveits
fo:Sveis
fr:Suisse
frp:Suisse
frr:Swaits
fur:Svuizare
fy:Switserlân
ga:An Eilvéis
gag:Şveyțariya
gd:An Eilbheis
gl:Suíza - Schweiz
gu:સ્વિત્ઝરલેન્ડ
gv:Yn Elveeish
hak:Shuì-sṳ
haw:Kuikilani
he:שווייץ
hi:स्विट्ज़रलैण्ड
hif:Switzerland
hr:Švicarska
hsb:Šwicarska
ht:Swis
hu:Svájc
hy:Շվեյցարիա
ia:Switza
id:Swiss
ie:Svissia
ilo:Suisa
io:Suisia
is:Sviss
it:Svizzera
ja:スイス
jbo:elvetias
jv:Swiss
ka:შვეიცარია
kaa:Shveytsariya
kbd:Шуэцарэ
kg:Suisi
kk:Швейцария
kl:Schweizi
kn:ಸ್ವಿಟ್ಜರ್ಲ್ಯಾಂಡ್
ko:스위스
koi:Швейцарму
krc:Швейцария
ku:Swîsre
kv:Швейцария
kw:Swistir
ky:Швейцария
la:Helvetia
lad:Suisa
lb:Schwäiz
lez:Швейцария
li:Zwitserland
lij:Svissëa
lmo:Svìzzera
ln:Swisi
lt:Šveicarija
ltg:Šveicareja
mdf:Швайцарие
mg:Soisa
mhr:Швейцарий
mk:Швајцарија
ml:സ്വിറ്റ്സർലാന്റ്
mn:Швейцари
mr:स्वित्झर्लंड
ms:Switzerland
mt:Żvizzera
my:ဆွစ်ဇာလန်နိုင်ငံ
na:Witsierand
nah:Suiza
nap:Sguizzera
nds:Swiez
nds-nl:Zwitserlaand
ne:स्विजरल्याण्ड
nl:Zwitserland
nn:Sveits
no:Sveits
nov:Suisia
nrm:Suisse
nv:Swis Bikéyah
oc:Soïssa
or:ସୁଇଜରଲ୍ୟାଣ୍ଡ
os:Швейцари
pa:ਸਵਿਟਜ਼ਰਲੈਂਡ
pag:Switzerland
pam:Suiza
pap:Suisa
pcd:Suisse
pdc:Schweiz
pfl:Schwaiz
pih:Switsaland
pl:Szwajcaria
pms:Svìssera
pnb:سویٹزرلینڈ
pnt:Ελβετία
ps:سويس
pt:Suíça
qu:Suwisa
rm:Svizra
rmy:Elveciya
ro:Elveția
roa-tara:Svizzere
ru:Швейцария
rue:Швайц
rw:Ubusuwisi
sa:स्विट्झर्ल्याण्ड्
sah:Швейцария
sc:Isvìtzera
scn:Svìzzira
sco:Swisserland
se:Šveica
sh:Švajcarska
si:ස්විට්සර්ලන්තය
simple:Switzerland
sk:Švajčiarsko
sl:Švica
so:Iswisarland
sq:Zvicra
sr:Швајцарска
ss:ISwizalandi
stq:Swaits
su:Suis
sv:Schweiz
sw:Uswisi
szl:Szwajcaryjo
ta:சுவிட்சர்லாந்து
te:స్విట్జర్లాండ్
tet:Suisa
tg:Швейтсария
th:ประเทศสวิตเซอร์แลนด์
tk:Şweýsariýa
tl:Suwisa
tpi:Suwisalan
tr:İsviçre
tt:Швейцария
udm:Швейцария
ug:شۋېتسارىيە
uk:Швейцарія
ur:سویٹزرلینڈ
uz:Shveysariya
vec:Svìzera
vep:Šveicarii
vi:Thụy Sĩ
vls:Zwitserland
vo:Jveizän
war:Swiza
wo:Suwis
wuu:瑞士
xal:Свисин Ниицән
xmf:შვეიცარია
yi:שווייץ
yo:Swítsàlandì
za:Nyeiqswq
zea:Zwitserland
zh:瑞士
zh-classical:瑞士
zh-min-nan:Sūi-se
zh-yue:瑞士

Vikipēdija:Pamācība (Palīglapas)


Bez rakstiem un to diskusiju lapām ir arī dažu citu kategoriju “aizkulišu” lapas, kas palīdz wikipēdiešiem sazināties savā starpā un kas pilda dažādas citas lomas Wikipēdijas veidošanā. Šīs dažādās papildlapas Wikipēdijā sauc par palīglapām (angliski: ''namespaces'') — piemēram, ''Talk palīglapa''. Šīs lapas ir atpazīstamas pēc atslēgvārda linkā, aiz kura seko kols un tikai tad ir raksta konkrētais nosaukums, piemēram, šīs lapas nosaukums ir Wikipedia:Pamācība (Namespaces), kur palīglapa ir "Wikipedia:" daļa. Palīglapa palīdz atšķirt parastas enciklopēdiskas lapas (piem., pamācība), no Wikipēdijas informācijas (Vikipēdija:Pamācība).

''Lietotājs'' un ''Lietotāja diskusija'' lapas


Ja vēlies sniegt kādu informāciju par sevi, tad tam īstā vieta ir tava Vikipēdija:Lietotāja lapa jeb ''lietotāja lapa'' (w:Wikipedia:User page). Ja esi ielogojies kā reģistrēts lietotājs, tad vienmēr varēsi ļoti vienkārši atrast savu lietotāja lapu. (Ja tev tāda ir, tad tu to varēsi atrast arī tad, ja nebūsi ielogojies, ar meklētāja palīdzību vai arī spiežot uz sava paraksta linka kādā diskusiju lapā, bet, ja esi ielogojies, tad ekrāna augšpusē vienmēr būs redzami vairāki linki uz tavām “personīgajām” lapām.)
Ja citi lietotāji vēlēsies tev ko pateikt, viņi atstās tev ziņu tavā Lietotāja diskusija palīglapā.

Veidnes


''Veidne'' lapu saturs ir šablons, kas vienādi parādīsies visās lapās, kurās ir ievietots links uz šo šablonu. Piemēram, viss teksts, kas ir šablonā Veidne:Tutorial, ir redzams visās lapās, kurās ir ievietots ''tags'' <nowiki></nowiki>. Jau gatavos šablonus vari apskatīties Vikipēdija:Visas veidnes (w:Wikipedia:Template messages) lapā (šī lapa neatjaunojas automātiski, tāpēc jaunākās veidnes tur parādās tikai tad, kad kāds tās tur ieliek)(Pilnīgi visas veidnes var atrast Special:allpages pie lapas veids izvēloties "veidne", šis saraksts atjaunojas automātiski bet nav tik uzskatāms). Lai rakstā ievietotu veidni, tās nosaukumu ieliek divās figūriekavās <nowiki></nowiki>, lai izveidotu saiti uz veidni, lieto <nowiki>Veidne:veidnes nosaukums</nowiki>.
Veidnēm ir iespājams pielikt parametrus (mainīgos). Veidnes lapā tos definē vai nu pēc kārtas un apraksta kā <nowiki>}, }</nowiki>, utt, vai arī tiem dod loģiskus nosaukumus, kā <nowiki>}, }</nowiki>, utt. Šie parametri parasti ir teksta stringi. Lietojot pirmā veida parametrus, tos pieliek pēc kārtas, veidnē nodefinētajā secībā: <nowiki></nowiki>, lietojot otrā veida parametrus, ir jānorāda to nosaukumus: <nowiki></nowiki>
Veidnes ir daudzmaz līdzīgas citiem rakstiem, tāpēc tajās var izmantot tāda paša veida teksta formatēšanu, saites, attēlus, tabulas un citas veidnes, kā parastos rakstos. Attiecīgos ''tagus'' vari izmantot arī rakstos, kā arī tu vari veidot jaunus šablonus.

Dažas citas palīglapas


Lapas, kas ir iekš “Wikipedia” palīglapas (ko sauc arī par "Vikipēdija:Project palīglapa" (w:Wikipedia:Project namespace)), sniedz informāciju par Wikipēdiju un kā to izmantot.
Vikipēdija:MediaWiki palīglapa (w:Wikipedia:MediaWiki namespace) satur interfeisa tekstus, piemēram, linku tekstus (''Norādes uz šo rakstu'') un servera paziņojumus.
Visām lapām, kas ir šo abu veidu palīglapās, ir arī atbilstošās ''Wikipedia diskusija'' un ''MediaWiki diskusija'' lapas.
Vairāk informācijas par palīglapām vari atrast Vikipēdija:Palīglapa (w:Wikipedia:Namespace).
<div style="float:right; margin-top: 0.0em; margin-bottom:3px; background-color: #cee0f2; padding: .2em .6em; font-size: 130%; border: 1px solid #a3b1bf;">Vari doties uz šīs pamācības Vikipēdija:Pamācība (Kopsavilkums un papildu info) <span style="font-size: larger; font-weight: bold;">→</span></div>
</div></noinclude>
<div style="clear:both"></div>
Kategorija:Vikipēdijas pamācība
en:Wikipedia:Tutorial (Namespaces)
zh:Wikipedia:使用指南 (名字空间)

Šrilanka

Šrilanka (tamilu valoda: இலங்கை), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, pirms 1972. gada bija pazīstama kā Ceilona, ir salu valsts Dienvidaustrumāzija. Tā atrodas apmēram 31 km attālumā no Indijas dienvidu krasta. Šrilanka bieži tiek saukta par ''Indijas okeāna pērli''. Šrilankā dzīvo gandrīz 20 miljoni iedzīvotāji.

Iedzīvotāji


Šrilankas iedzīvotāji ir divu tautu pārstāvji: 74% iedzīvotāju ir singali, kuri lielākoties ir budisti, un 18% iedzīvotāju ir tamili. Abas tautas Šrilanku apdzīvo jau vairāk nekā 1400 gadus. To starpā valdošais saspīlējums kopš 1983.gada ir izvērties nežēlīgā Šrilankas pilsoņkarš. Daudzi tamili, jo īpaši Šrilankas ziemeļu un austrumu daļā, vēlas neatkarību valsti. Konflikta laikā starp valdības spēkiem un tamilu nemiernieku grupu — "Tamilu atbrīvošanās tīģeri" — gājuši bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku, un bruņotie spēki iztērējuši daudz līdzekļu, vājinot Šrilankas ekonomiku.
Kategorija:Āzijas valstis
Kategorija:Indijas okeāns
Kategorija:Šrilanka
ace:Srilanka
af:Sri Lanka
als:Sri Lanka
am:ሽሪ ላንካ
an:Sri Lanka
ang:Taprabane
ar:سريلانكا
arz:سريلانكا
ast:Sri Lanka
az:Şri-Lanka
bar:Sri Lanka
bat-smg:Šri Lanka
bcl:Sri Lanka
be:Шры-Ланка
be-x-old:Шры-Ланка
bg:Шри Ланка
bn:শ্রীলঙ্কা
bo:སེང་ག་གླིང་།
bpy:শ্রীলঙ্কা
br:Sri Lanka
bs:Šri Lanka
bug:Sri Lanka
bxr:Шри Ланка
ca:Sri Lanka
ceb:Sri Lanka
ckb:سریلانکا
crh:Şri Lanka
cs:Srí Lanka
csb:Sri Lanka
cv:Шри-Ланка
cy:Sri Lanka
da:Sri Lanka
de:Sri Lanka
diq:Sri Lanka
dv:އޮޅުދޫކަރަ
dz:ཤྲཱྀ་ལངཀ་
el:Σρι Λάνκα
en:Sri Lanka
eo:Sri-Lanko
es:Sri Lanka
et:Sri Lanka
eu:Sri Lanka
ext:Sri Lanka
fa:سری‌لانکا
fi:Sri Lanka
fiu-vro:Sri Lanka
fo:Sri Lanka
fr:Sri Lanka
frp:Sri Lanka
fy:Sry Lanka
ga:Srí Lanca
gag:Şri Lanka
gd:Sri Lanca
gl:Sri Lanka - Sri Lankā
got:𐍃𐍂𐌹-𐌻𐌰𐌽𐌺𐌰
gu:શ્રીલંકા
gv:Sri Lanka
hak:Sṳ̂-lî-làn-khà
haw:Sililanaka
he:סרי לנקה
hi:श्रीलंका
hif:Sri Lanka
hr:Šri Lanka
hsb:Šri Lanka
ht:Srilanka
hu:Srí Lanka
hy:Շրի Լանկա
ia:Sri Lanka
id:Sri Lanka
ie:Sri Lanka
ilo:Sri Lanka
io:Sri Lanka
is:Srí Lanka
it:Sri Lanka
ja:スリランカ
jv:Sri Lanka
ka:შრი-ლანკა
kk:Шри-Ланка
km:ស្រីលង្កា
kn:ಶ್ರೀಲಂಕಾ
ko:스리랑카
ku:Srî Lanka
kv:Шри-Ланка
kw:Shri Lanka
la:Taprobane
lb:Sri Lanka
lez:Шри-Ланка
li:Sri Lanka
lij:Sri Lanka
lmo:Sri Lanka
ln:Sri Lanka
lt:Šri Lanka
mg:Sri Lanka
mhr:Шри-Ланка
mk:Шри Ланка
ml:ശ്രീലങ്ക
mn:Шри Ланка
mr:श्रीलंका
ms:Sri Lanka
mt:Sri Lanka
my:သီရိလင်္ကာနိုင်ငံ
na:Sri Lanka
nah:Sri Lanca
nds:Sri Lanka
ne:श्रीलंका
new:श्रीलङ्का
nl:Sri Lanka
nn:Sri Lanka
no:Sri Lanka
nov:Sri Lanka
nv:Swii Lankʼa
oc:Sri Lanka
or:ଶ୍ରୀଲଙ୍କା
os:Шри-Ланка
pa:ਸ੍ਰੀ ਲੰਕਾ
pam:Sri Lanka
pih:Sri Lanka
pl:Sri Lanka
pms:Sri Lanka
pnb:سری لنکا
ps:سریلانکا
pt:Sri Lanka
qu:Sri Lanka
ro:Sri Lanka
ru:Шри-Ланка
rw:Siri Lanka
sa:श्रीलङ्का
sah:Сри Ланка
scn:Sri Lanka
sco:Sri Lanka
se:Sri Lanka
sh:Šri Lanka
si:ශ්‍රී ලංකාව
simple:Sri Lanka
sk:Srí Lanka
sl:Šrilanka
sm:Sri Lanka
so:Siri Lanka
sq:Sri Lanka
sr:Шри Ланка
ss:Siri Lanka
su:Sri Langka
sv:Sri Lanka
sw:Sri Lanka
szl:Sri Lanka
ta:இலங்கை
te:శ్రీలంక
tg:Шри-Ланка
th:ประเทศศรีลังกา
tk:Şri-Lanka
tl:Sri Lanka
tr:Sri Lanka
tt:Шри-Ланка
udm:Шри-Ланка
ug:سرىلانكا
uk:Шрі-Ланка
ur:سری لنکا
uz:Shri-Lanka
vi:Sri Lanka
vo:Sri-Lankän
war:Sri Lanka
wo:Siri Laanka
wuu:斯里兰卡
xal:Сриланкудин Улс Орн
xmf:შრი-ლანკა
yo:Sri Lanka
zh:斯里蘭卡
zh-min-nan:Sri Lanka
zh-yue:斯里蘭卡

Suverēnu valstu saraksts

Suverēno valstu uzskaitījums

Zālamana Salas


Zālamana Salas () ir vidēji attīstīta salu valsts Klusais okeāns dienvidrietumos, kura aizņem lielāko daļu Zālamana salas arhipelāga . Uz ziemeļrietumiem no tās ir Papua-Jaungvineja, ziemeļos - Nauru, austrumos - Tuvalu, dienvidaustrumos - Fidži, bet dienvidos atrodas Vanuatu. Valsts ietilpst Nāciju sadraudzībā, tās formālā vadītāja ir Lielbritānijas karaliene.
Kategorija:Okeānijas valstis
Kategorija:Melanēzija
Kategorija:Zālamana Salas
ace:Pulo-pulo Solomon
af:Solomoneilande
als:Salomonen
am:ሰለሞን ደሴቶች
an:Islas Salomón
ar:جزر سليمان
arz:جزر سولومون
ast:Islles Salomón
az:Solomon adaları
bat-smg:Saliamuona Salas
bcl:Islas Solomon
be:Саламонавы Астравы
be-x-old:Саламонавы астравы
bg:Соломонови острови (държава)
bn:সলোমন দ্বীপপুঞ্জ
bo:སོ་ལོ་མོན་གླིང་ཕྲན་ཚོ་ཁག
bpy:সলোমন দ্বীপমালা
br:Inizi Solomon
bs:Solomonska Ostrva
ca:Salomó (estat)
ceb:Kapupud-ang Solomon
ckb:دوورگەکانی سلێمان
crh:Solomon Adaları
cs:Šalamounovy ostrovy
cv:Соломон Утравĕсем
cy:Ynysoedd Solomon
da:Salomonøerne
de:Salomonen
diq:Adey Sılêmani
dsb:Salomony
dv:ސޮލޮމޮން ޖަޒީރާ
el:Νήσοι Σολομώντα
en:Solomon Islands
eo:Salomonoj
es:Islas Salomón
et:Saalomoni Saared
eu:Salomon uharteak
ext:Islas Salomon
fa:جزایر سلیمان
fi:Salomonsaaret
fiu-vro:Saalomoni saarõq
fo:Sálomonoyggjarnar
fr:Salomon (pays)
frp:Iles Salomon
fy:Salomonseilannen
ga:Oileáin Sholamón
gl:Illas Salomón - Solomon Islands
gv:Ny h-Ellanyn Holomon
he:איי שלמה
hi:सोलोमन द्वीपसमूह
hif:Solomon Islands
hr:Salomonski Otoci
hsb:Salomony
ht:Salomon
hu:Salamon-szigetek
id:Kepulauan Solomon
ilo:Is-isla ti Solomon
io:Salomon Insuli
is:Salómonseyjar
it:Isole Salomone
ja:ソロモン諸島
jv:Kapuloan Solomon
ka:სოლომონის კუნძულები
kk:Сүлеймен аралдары
kn:ಸಾಲೊಮನ್ ದ್ವೀಪಗಳು
ko:솔로몬 제도
ksh:Salomone
ku:Giravên Salomon
kw:Ynysow Salamon
la:Insulae Salomonis
lb:Salomonen
li:Salomonseilen
lij:Isoe Salomon
lmo:Isul Salomon
lt:Saliamono Salos
mk:Соломони
ml:സോളമൻ ദ്വീപുകൾ
mr:सॉलोमन द्वीपसमूह
ms:Kepulauan Solomon
mt:Gżejjer Solomon
my:ဆော်လမွန်အိုင်းလန်းနိုင်ငံ
nah:Salomón Tlālhuāctli
nds:Salomonen
ne:सोलोमन द्धीप
nl:Salomonseilanden
nn:Salomonøyane
no:Salomonøyene
nv:Sólomon Tó Bináhaazyínígíí
oc:Illas Salamon
or:ସୋଲୋମନ ଆୟରଲ୍ୟାଣ୍ଡ
os:Соломоны сакъадæхтæ
pam:Solomon Islands
pih:Solamon Ailen
pl:Wyspy Salomona
pms:Ìsole Salomon
pnb:سولومن آئلینڈ
pt:Ilhas Salomão
qu:Salumun wat'akuna
ro:Insulele Solomon
ru:Соломоновы Острова
rw:Ibirwa bya Solomoni
sa:सोलोमन-द्वीप
sah:Соломон арыылара
scn:Ìsuli Salamuni
sco:Solomon Islands
se:Salomonsullot
sh:Solomonski Otoci
si:සොලමන් දුපත්
simple:Solomon Islands
sk:Šalamúnove ostrovy (štát)
sl:Salomonovi otoki
sm:Solomon Islands
so:Jasiiradaha Solomon
sq:Ishujt Solomon
sr:Соломонова Острва
su:Kapuloan Solomon
sv:Salomonöarna
sw:Visiwa vya Solomon
ta:சொலமன் தீவுகள்
te:సోలమన్ దీవులు
tg:Ҷазираҳои Соломон
th:หมู่เกาะโซโลมอน
tl:Kapuluang Solomon
tpi:Solomon Ailans
tr:Solomon Adaları
ug:سولومون تاقىم ئاراللىرى
uk:Соломонові Острови
ur:جزائر سلیمان
uz:Solomon Orollari
vi:Quần đảo Solomon
vo:Solomonuäns
war:Kapuropod-an Solomon
wo:Duni Solomon
xal:Соломонин Арлс
yo:Àwọn Erékùsù Sólómọ́nì
zh:所罗门群岛
zh-min-nan:Só͘-lô-bûn Kûn-tó
zh-yue:所羅門群島

Svazilenda


Svazilenda, oficiāli Svazilendas karaliste ir valsts Āfrikas dienvidos, kas robežojas ar Dienvidāfrika un Mozambika. Svazilenda galvenokārt eksportē cukurniedres, kā arī koksnes masa, ogles un azbests. Valsts tiek uzkatīta par absolūtu monarhiju - karaļa rokās ir liela vara, viņš ir valdības galva un pats izvēlas daudzus no parlaments locekļiem. Tomēr karali ierobežo vietējie rituāli, turklāt viņš dala varu ar karalieni-māti.
Kategorija:Svazilenda
Kategorija:Āfrikas valstis
ace:Swaziland
af:Swaziland
als:Swasiland
am:ስዋዚላንድ
an:Swazilandia
ang:Sƿasiland
ar:سوازيلاند
arz:سوازيلاندا
ast:Suazilandia
ay:Suasïsuiu
az:Svazilend
bat-smg:Svazėlands
bcl:Swasilandya
be:Свазіленд
be-x-old:Сўазілэнд
bg:Свазиленд
bjn:Swaziland
bn:সোয়াজিল্যান্ড
bo:སུ་ཝ་ཛི་ལནཌ།
bpy:সোয়াজিল্যান্ড
br:Swaziland
bs:Svazilend
ca:Swazilàndia
ceb:Swaziland
ckb:سوازیلاند
crh:Svaziland
cs:Svazijsko
cy:Gwlad Swazi
da:Swaziland
de:Swasiland
diq:Swaziland
dv:ސުވާޒިލޭންޑު
ee:Swaziland
el:Σουαζιλάνδη
en:Swaziland
eo:Svazilando
es:Suazilandia
et:Svaasimaa
eu:Swazilandia
ext:Suazilandia
fa:سوازیلند
fi:Swazimaa
fiu-vro:Svaasimaa
fo:Svasiland
fr:Swaziland
frp:Souazilande
fy:Swazilân
ga:An tSuasalainn
gag:Svazilend
gd:Dùthaich nan Suasaidh
gl:Suacilandia - Swaziland
gu:સ્વાઝીલેન્ડ
gv:Yn Çheer Swassee
hak:Sṳ̂-vî-sṳ-làn
he:סווזילנד
hi:स्वाज़ीलैण्ड
hif:Swaziland
hr:Svazi
ht:Swazilann
hu:Szváziföld
id:Swaziland
ie:Swaziland
ilo:Swaziland
io:Swazilando
is:Svasíland
it:Swaziland
ja:スワジランド
jv:Swaziland
ka:სვაზილენდი
kaa:Svazilend
kg:Swati
kk:Суазиланд
kn:ಸ್ವಾಜಿಲ್ಯಾಂಡ್
ko:스와질란드
ku:Swaziland
kw:Pow Swati
la:Swazia
lb:Swasiland
li:Swaziland
lij:Swaziland
lmo:Swaziland
ln:Swaziland
lt:Svazilandas
mhr:Свазиленд
mk:Свазиленд
ml:സ്വാസിലാന്റ്
mn:Свазиланд
mr:स्वाझीलँड
ms:Swaziland
mt:Sważiland
my:ဆွာဇီလန်နိုင်ငံ
nah:Suazitlālpan
nds:Swasiland
nl:Swaziland
nn:Swaziland
no:Swaziland
nov:Swazilande
nso:Swaziland
nv:Swáazi Dineʼé Bikéyah
oc:Swaziland
or:ସ୍ଵାଜିଲ୍ୟାଣ୍ଡ
os:Свазиленд
pam:Swaziland
pdc:Swasiland
pih:Swoseland
pl:Suazi
pms:Swaziland
pnb:سوازی لینڈ
ps:سوازيلانډ
pt:Suazilândia
qu:Swasisuyu
ro:Swaziland
ru:Свазиленд
rw:Swazilande
sa:स्वाजीलैंड
sah:Суазилэнд
sc:Swaziland
scn:Swaziland
sco:Swaziland
se:Svazieana
sg:Swäzïlânde
sh:Svazilend
simple:Swaziland
sk:Svazijsko
sl:Svazi
sn:Swaziland
so:Swasiland
sq:Suazilendi
sr:Свазиленд
ss:Umbuso weSwatini
stq:Swasilound
su:Swaziland
sv:Swaziland
sw:Uswazi
ta:சுவாசிலாந்து
tg:Свазиленд
th:ประเทศสวาซิแลนด์
ti:ስዋዚላንድ
tk:Swazilend
tl:Suwasilandya
tr:Svaziland
ts:Swaziland
tt:Свазиленд
ug:سۋازىلېند
uk:Свазіленд
ur:سوازی لینڈ
uz:Svazilend
ve:Swazini
vec:Swaziland
vi:Swaziland
vo:Svasiyän
war:Swazilandya
wo:Suwaasilaand
xal:Свазилендин Нутг
yo:Swásílándì
zh:斯威士兰
zh-min-nan:Swazi-tē
zu:ISwazilandi

Surinama

Surinama ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos.

Ģeogrāfija


Attēls:Suriname-CIA WFB Map.png
Tā robežojas ar Franču Gviāna austrumos un Gajāna rietumos. Dienvidos Surinama robežojas ar Brazīlija, bet valsts ziemeļu daļu apskalo Atlantijas okeāns. Pirms 1975. gada, kad Surinama ieguva neatkarību no Nīderlandes, to sauca par Holandiešu Gviāna. Surinama ir mazākā suverēnā valsts Dienvidamerikā - tās platība ir 163 823 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tā ir 91. lielākā valsts pasaulē. Surinamas augstākais kalns Julianatops, ir 1 286 metrus augsts.
Surinamā ir trīs ģeogrāfiski atšķirīgi rajoni: šauras un vietām purvainas piekrastes zemienes, neliels plato, ko aizņem savannas zālāji un skrajmežs, un plašas biezu tropisko lietusmežu joslas. Lietusmeži klāj 90% valsts teritorijas, un tos caurvij tikai daži ceļi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Gajānas un Franču Gviānas, Surinamas teritorijā ir vairāki lieli ezeri. Šeit uz dienvidiem no Brokopondo, atrodas arī Dienvidamerikas lielākais mākslīgais ezers - ūdenskrātuve pie hidroelektrostacijas.

Teritoriālais iedalījums


Attēls:Suriname districts numbered.png
Tālāk tiek iedalītas 62 tiesas iestādes.

Saimniecība


Pavisam neliela ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Galvenā augkopības kultūra ir rīss. Surinamas saimniecības svarīgākā nozare ir alumīnija rūdas - boksītu - ieguve un apstrāde.

Vēsture


Vietā, kur mūsdienās Surinama (upe) upes krastos atrodas galvaspilsēta Paramaribo, angļi 1651. gadā nodibināja koloniju. 1667. gadā Lielbritānija un Nīderlande samainīja savus Amerikas īpašumus: Lielbritānija atdeva Surinamu pret Jauno Amsterdamu, kas šodien pazīstama kā Ņujorka Amerikas Savienotās Valstis. Neatkarību no Nīderlandes Surinama ieguva 1975. gada 25. novembrī.

Iedzīvotāji


Darbam plantācijās holandieši ieveda vergus ne tikai no Āfrikas, bet arī no daudziem Āzijas rajoniem. Tā Surinamā izveidojās ļoti dažādu kultūru sajaukums. Aptuveni 37% ir indieši, 31% - kreoli, bet 15% ir indonēziešu izcelsme. Tā kā ir tik dažādu izcelsmju iedzīvotāju, tad arī reliģijas ir dažādas. Surinamā ir sastopamas trīs vislielākās reliģijas - gan hinduisms, gan islāms, gan kristietība. Surinamā ir arī vērā ņemama ķīniešu kopiena un vietējo indiāņu pēcnācēji. Valstī 2011. gadā bija 491 989 iedzīvotāji.

Attiecības ar Nīderlandi


Arī pēc Surinamas neatkarības atgūšanas, Nīderlande sniedz būtisku atbalstu bijušajai kolonijai, un 80% no visiem tūristiem ir nīderlandieši. Surinama ir politiski nestabila valsts, bieži notiek militāri apvērsumi. Daudzi Surinamas iedzīvotāji ir emigrējuši uz Nīderlande.
Kategorija:Dienvidamerikas valstis
Kategorija:Surinama
ace:Suriname
af:Suriname
als:Suriname
am:ሱሪናም
an:Surinam
ar:سورينام
arz:سورينام
ast:Surinam
az:Surinam
bat-smg:Sorėnams
bcl:Surinam
be:Сурынам
be-x-old:Сурынам
bg:Суринам
bn:সুরিনাম
bo:སུ་རི་ནེམ།
bpy:সুরিনাম
br:Surinam
bs:Surinam
ca:Surinam
ce:Суринам
ceb:Surinam
ckb:سورینام
crh:Surinam
cs:Surinam
cv:Суринам
cy:Suriname
da:Surinam
de:Suriname
diq:Surinam
dsb:Surinam
dv:ސުރިނާމް
ee:Suriname
el:Σουρινάμ
en:Suriname
eo:Surinamo
es:Surinam
et:Suriname
eu:Surinam
ext:Surinam
fa:سورینام
fi:Suriname
fiu-vro:Suriname
fo:Surinam
fr:Suriname
frp:Suriname
frr:Suurinam
fy:Suriname
ga:Suranam
gag:Surinam
gd:Suranam
gl:Suriname
gn:Surinam
gu:સુરીનામ
gv:Yn Toorinam
hak:Sû-li-nàm
he:סורינאם
hi:सूरीनाम
hif:Suriname
hr:Surinam
hsb:Surinamska
ht:Sirinam
hu:Suriname
hy:Սուրինամ
id:Suriname
ie:Surinam
ilo:Surinam
io:Surinam
is:Súrínam
it:Suriname
ja:スリナム
jbo:surinam
jv:Suriname
ka:სურინამი
kl:Suriname
kn:ಸುರಿನಾಮ್
ko:수리남
ku:Sûrînam
kw:Surinam
la:Surinamia
lb:Suriname
li:Suriname
lij:Suriname
lmo:Suriname
ln:Suriname
lt:Surinamas
ltg:Surinams
mdf:Суринам
mhr:Суринам
mk:Суринам
ml:സുരിനാം
mn:Суринам
mr:सुरिनाम
mrj:Суринам
ms:Suriname
my:ဆူရာနမ်နိုင်ငံ
nah:Surinam
nds:Surinam
nl:Suriname
nn:Surinam
no:Surinam
nov:Suriname
nv:Sówinam
oc:Surinam
or:ସରିନମ
os:Суринам
pam:Suriname
pap:Suriname
pdc:Surinaem
pl:Surinam
pms:Suriname
pnb:سورینام
ps:سورينام
pt:Suriname
qu:Surinam
ro:Surinam
ru:Суринам
rw:Surinamu
sah:Суринам
scn:Surinami
sco:Suriname
se:Surinam
sh:Surinam
simple:Suriname
sk:Surinam
sl:Surinam
so:Surinam
sq:Surinami
sr:Суринам
srn:Sranankondre
su:Suriname
sv:Surinam
sw:Surinam
ta:சுரிநாம்
te:సురినామ్
tet:Suriname
th:ประเทศซูรินาเม
tl:Suriname
tr:Surinam
tt:Суринам
ug:سۇرىنام
uk:Суринам
ur:سرینام
uz:Surinam
vec:Suriname
vi:Suriname
vo:Surinän
war:Suriname
wo:Surinaam
wuu:苏里南
xal:Суринамудин Орн
yi:סורינאם
yo:Sùrìnámù
zea:Surinaome
zh:蘇利南
zh-min-nan:Suriname
zh-yue:蘇里南

Sudāna


</ref>
| iedzīvotāju_skaita_gads = 2009
| iedzīvotāju_skaits_rangs = 40.
| apdzīvotības_blīvums_km2 = 16,4
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 194.
| IKP_PPP_gads = 2008
| IKP_PPP = $88,037 miljardi
| IKP_PPP_rangs = 69.
| IKP_PPP_per_capita = $2309
| IKP_PPP_per_capita_rangs = 137.
| HDI = 0,531
| HDI_gads = 2007
| HDI_rangs = 150.
| HDI_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font>
| valūta = Sudānas mārciņa
| valūtas_kods = SDG
| laika_zona = Austrumāfrikas laiks
| utc_offset = +3
| laika_zona_DST = neievēro
| utc_offset_DST = +3
| domēns = .sd
| iso_kods_num = 736
| iso_kods_alfa2 = SD
| iso_kods_alfa3 = SDN
| tālsarunu_kods = 249
}}
Sudāna, oficiāli Sudānas Republika, (arābu valodā :السودان) platības ziņā ir trešā lielākā valsts Āfrika. Sudāna robežojas ar Ēģipte ziemeļos, Sarkanā jūra ziemeļaustrumos, Eritreja un Etiopija austrumos, Dienvidsudāna dienvidos un Centrālāfrikas Republika dienvidrietumos, Čada rietumos un Lībija ziemeļrietumos. Sudāna ir 16. lielākā valsts pasaulē platības ziņā.

Iedzīvotāji


Apmēram divi miljoni Sudānas iedzīvotāju iztiku pelna, nodarbojoties ar lopkopību, audzējot liellopus, kazas un aitas. Valstī ir vairāk nekā 38 miljoni liellopu, kuru bariem līdzi pārvietojas arī to gani - nomadi.

Skatīt arī


Sudānas karogs
Sudānas valsts galvas

Atsauces


Kategorija:Āfrikas valstis
Kategorija:Sudāna
ace:Sudan
af:Soedan
ak:Sudan
als:Sudan
am:ሱዳን
an:Sudán
ang:Sudan
ar:السودان
arc:ܣܘܕܐܢ
arz:السودان
ast:Sudán
az:Sudan
ba:Судан
bar:Sudan
bat-smg:Sudans
bcl:Sudan
be:Судан
be-x-old:Судан
bg:Судан
bjn:Sudan
bm:Sudan
bn:সুদান
bo:སུའུ་ཏན།
bpy:সুদান
br:Soudan
bs:Sudan
ca:Sudan
ce:Судан
ceb:Sudan
ckb:سوودان
crh:Sudan
cs:Súdán
cv:Судан
cy:Sudan
da:Sudan
de:Sudan
diq:Sudan
dsb:Sudan
dv:ސޫދާން
ee:Sudan
el:Σουδάν
en:Sudan
eo:Sudano
es:Sudán
et:Sudaan
eu:Sudan
ext:Sudán
fa:سودان
fi:Sudan
fiu-vro:Sudaan
fo:Sudan
fr:Soudan
frp:Sodan
fy:Sûdan
ga:An tSúdáin
gd:Sudan
gl:Sudán - السودان
gn:Sudano
gu:સુદાન
gv:Yn Toodaan
ha:Sudan
he:סודאן
hi:सूडान
hif:Sudan
hr:Sudan
hsb:Sudan
ht:Soudan
hu:Szudán
hy:Սուդան
ia:Sudan
id:Sudan
ie:Sudan
ig:Sudan
ilo:Sudan
io:Sudan
is:Súdan
it:Sudan
ja:スーダン
jbo:sudan
jv:Sudan
ka:სუდანი
kaa:Sudan
kab:Sudan
kbd:Судан
kg:Sudan
ki:Sũdana
kk:Сұдан
kn:ಸುಡಾನ್
ko:수단
ku:Sudan
kw:Soudan
ky:Судан
la:Sudania
lb:Sudan
lez:Судан
li:Soedan
lij:Sudan
lmo:Sudan
ln:Sudani
lt:Sudanas
mk:Судан
ml:സുഡാൻ
mn:Судан
mr:सुदान
mrj:Судан
ms:Sudan
mt:Sudan
my:ဆူဒန်နိုင်ငံ
na:Tudan
nah:Sudan
nds:Sudan
nl:Soedan
nn:Sudan
no:Sudan
nov:Sudan
nso:Sudan
nv:Soodą́ą
ny:Sudan
oc:Sodan
or:ସୁଦାନ
os:Судан
pam:Sudan
pap:Sudan
pih:Sudan
pl:Sudan
pms:Sudan
pnb:سوڈان
ps:سوډان
pt:Sudão
qu:Sudan
rm:Sudan
ro:Sudan
roa-rup:Sudan
roa-tara:Sudan
ru:Судан
rue:Судан
rw:Sudani
sa:सूडान
sah:Судан
sc:Sudan
scn:Sudan
sco:Sudan
se:Sudan
sg:Sudäan
sh:Sudan
simple:Sudan
sk:Sudán
sl:Sudan
sm:Sudan
sn:Sudan
so:Suudaan
sq:Sudani
sr:Судан
ss:ISudani
stq:Sudan
su:Sudan
sv:Sudan
sw:Sudan
szl:Sudan
ta:சூடான்
te:సూడాన్
tg:Судон
th:ประเทศซูดาน
ti:ሱዳን
tk:Sudan
tl:Sudan
tr:Sudan
ts:Sudan
tt:Судан
ug:سۇدان
uk:Судан
ur:سوڈان
uz:Sudan
vec:Sudan
vi:Sudan
vo:Sudän
war:Sudan
wo:Sudaan
wuu:苏丹
xal:Суданмудин Орн
yi:סודאן
yo:Sudan
zh:苏丹共和国
zh-classical:蘇丹
zh-min-nan:Sudan
zh-yue:蘇丹

Spānija


Spānija (, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (''Reino de España''), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussala, Dienvideiropa. Tā rietumos robežojas ar Portugāle, ziemeļaustrumos ar Francija un Andora, bet dienvidrietumos ar Gibraltārs. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos - Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrika (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroka. Spānijas platība ir 504 030 kvadrātkilometrs, tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienība pēc Francijas.
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunie laiki, kad tā kļuva par Spānijas impērija. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valoda runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēki.
Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski parlamentārisms pārstāvības konstitucionālā monarhija ar mantojumā nododamu troni, kur valsts galva ir Spānijas monarhija, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir Spānijas premjerministrs. Izpildvara ir piešķirta valdībai. Centrālā likumdošanas vara ir piešķirta Spānijas parlaments ar divām palātām. Tiesu vara ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām.
2010. gadā Spānijā dzīvoja 46,03 miljoni iedzīvotāji. Lielākā Spānijas pilsēta ar 3,1 miljoniem iedzīvotāju ir Madride. Tā ir arī valsts galvaspilsēta. Oficiālā valoda valstī ir spāņu valoda, lai gan Katalonija, Basku Zeme un Galisija reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai.

Etimoloģija


Nosaukums "Spānija" ir atvasināts no vārda "''Hispania''". Tā romieši dēvēja Pireneju pussala, kur mūsdienās atrodas šī valsts. Savukārt "''Hispania''" ir radies no Senā Grieķija dotā nosaukuma šai teritorijai "''Iberia''", jo šo teritoriju savlaik apdzīvoja ibēri ciltis.

Vēsture


Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg
Pirmie cilvēki Pireneju pussalas ziemeļos parādījās vēlā paleolīts periodā. Aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu uz alu sienām cilvēki zīmēja stilizētus zīmējumus, kuros bija redzami gan dzīvnieki, gan paši cilvēki. Vislabāk zīmējumi ir saglabājušies Altamira un Puente Vjesgo netālu Santanderas pilsētas. No 9. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Spānijas teritorijā dzīvoja ibēri. 7. gadsimtā p.m.ē. Spānijas dienvidu piekrasti kolonizēja feniķieši un grieķi. No 5. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Spānijā apmetās ķelti. 3. gadsimta beigās p.m.ē. lielāko Spānijas daļu iekaroja Kartāga, bet 1. gadsimtā beigās p.m.ē. - Senā Roma. Mūsu ēras 3. gadsimtā Spānijā iebruka franki, 5. gadsimtā arī svēbi, alaņi un vandaļi. Vestgoti izspieda alaņus un vandaļus un nodibināja savu karaļvalsti, kura pastāvēja no 5. gadsimta vidus līdz 8. gadsimta sākumam.
Attēls:Spanish reconquista.gif
No 711. līdz 718. gadam gandrīz visu Spāniju (izņemot nelielu teritoriju ziemeļrietumos) pakļāva arābi. 756. gadā tika nodibināts Kordovas emirāts (no 929. gada Kordovas kalifāts). Rekonkistas laikā no 718. līdz 1492. gadam, kad tika atkarotas mauri (arābu un berberi) sagrābtās zemes, atbrīvotajā teritorijā radās spāņu karalistes (Astūrija, Aragona, Kastīlija, Katalonija, Leona, Navarra un citas). 13. gadsimta sākumā apvienotais spāņu karaspēks guva izšķirošo uzvaru pār mauriem pie Nava de Tolosa. 1492. gadā beidza pastāvēt pēdējā mauru valsts - Granadas emirāts.
12. gadsimtā radās pilsētu militārās savienības (ermandadas) un kortess, kā arī nostiprinājās katolicisms baznīca. 1479. gadā, noslēdzot personālūnija, Aragona apvienojās ar Kastīliju, tādējādi radot pamatu vienotai Spānijai. Lielo feodālisms politiskās tiesības tika ierobežotas, pastiprinājās valsts centralizācija. 1480. gadā tika nodibināta inkvizīcija. Spānijā sāka veidoties absolūta monarhija.
15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā Spānija iekaroja plašas teritorijas Centrālamerika un Dienvidamerika. 1504. gadā Spānijai tika pievienota Neapoles karaliste un Sicīlija, 1512. gadā lielākā daļa no Navarras teritorijas, 1516. gadā - Nīderlande, bet pēc Itālijas kariem, kuri norisinājās no 1494. līdz 1559. gadam, sagrāba zemes arī Itālijas centrālajā daļā un Ziemeļitālija. 16. gadsimta sākumā Spānija kļuva par vienu no varenākajām koloniālajām impērijām pasaulē. 1516. gadā Spānijas troni ieguva Hābsburgi. 1519. gadā Spānijas karalis Kārlis V (Svētā Romas impērija) kļuva par Svētā Romas impērija imperatoru kā Kārlis V. 16. gadsimta pirmajā pusē Spānijā radās kapitāliskā tipa manufaktūras. Sakarā ar zelts un sudrabs pieplūdumu no kolonijām cenu revolūcija Spānijā notika agrāk nekā citās Eiropas valstīs. 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā Spānijā rūpniecība strauji panīka. Karos ar Anglija Spānija zaudēja hegemonija uz jūras. Lielākā sakāve bija "Neuzvaramā armāda" zaudēšana 1588. gadā. Spānija šajā laikā zaudēja arī vairākas teritorijas Eiropā. Pēc Nīderlandes revolūcijas 16. gadsimtā Spānija bija spiesta atzīt Nīderlandes neatkarību. No 1640. līdz 1652. gadam notika segadoru sacelšanās Katalonijā, bet no 1646. līdz 1648. gadam notika sacelšanās pret spāņu kundzību Itālijā. 18. gadsimta sākumā pēc kara par Spānijas mantojums Spānijas troni ieguva Burboni. Spānijas valdījumus Eiropā sadalīja Austrija, Savoja un Apvienotā Karaliste.
18. gadsimta otrajā pusē Spānijā atjaunojās kapitāliskā manufaktūra. 1760. gadi-1780. gadi tika īstenotas vairākas reformas apgaismotā absolūtisms garā. 1767. gadā no Spānijas tika padzīti jezuīti. Šajā laikā tika ierobežotas feodāļu privilēģijas, ieviests protekcionisms. Cietusi sakāvi no 1793. līdz 1795. gadam karā ar Francija, Spānija nonāca tās ietekmē un bija spiesta karot no 1796. līdz 1808. gadam pret Apvienotā Karaliste un 1801. gadā pret Portugāle. 19. gadsimtā Spānijā notika Spānijas revolūcijas. Pēc revolucionāru sakāves Spānijā tika atjaunota Burboni vara, un anulētas demokrātiskās reformas.
Pēc Neatkarības karš no 1810. līdz 1826. gadam spāņu kolonijās Amerika Spānija no savām kolonijām šajā kontinentā saglabāja tikai Kuba un Puertoriko. no 1830. gadi līdz 1870. gadi Spānijā notika pilsoņu kari jeb tā sauktie karlistu kari. 1840. gadi Spānijā sākās rūpniecības apvērsums, radās pirmās strādnieku organizācijas. 1855. gadā notika Spānijas vēsturē pirmais vispārējais streiks. No 1856. līdz 1868. gadam strādnieku kustība tikai pastiprinājās. 1857., 1861. un 1863. gadā notika zemnieks sacelšanās. 1868. gadā izveidojās Pirmā internacionāle Spānijas grupa.
19. gadsimta beigās, izmantojot brīdi, kad Spānijā valda nestabilitāte un ekonomiskā krīze, Kuba un Filipīnas uzsākās neatkarības kustības pret Spāniju. Šajās spāņu kolonijās aizsākās neatkarības kari, kuros iesaistījās arī Amerikas Savienotās Valstis. Rezultātā izcēlās Spānijas-Amerikas karš. Spānija cieta sakāvi un šis karš Spānijā tika nodēvēts par "''El Desastre''" ("Katastrofu").
19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā Spānijas kontrolē nonāca Āfrikas kolonijas- Rietumsahāra, Spānijas Maroka (mūsdienu Marokas ziemeļu daļa) un Ekvatoriālā Gvineja.
Attēls:Franco0001.PNG atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkots apvērsums pret Otrā Spānijas republika noveda pie Spānijas pilsoņu karš sākuma.
, sabrūkot republikāņu frontei, ģenerālis Franko rokās krita Madride un līdz ar to pilsoņu karš bija beidzies. Šis pašas dienas vakarā padevās arī citas republikāņu kontrolētās spāņu pilsētas. Spānijas pilsoņu karš bija asiņainākais konflikts Spānijas vēsturē. Tajā dzīvību zaudēja aptuveni miljons cilvēku. No tiem aptuveni 200 tūkstoši krita no Franko represija gan kara laikā, gan arī pēc tā. Madride notika lielākais terors Spānijas vēsturē - gandrīz vienlaicīgi četros elektriskajos vilciens tika uzspridzinātas 10 spridzeklis, nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. Atbildību par sprādzieniem uzņēmās starptautiskā teroristu organizācija "Al-Qaeda". Pēc šī terorakta no Spānijas premjerministra amata atkāpās Hosē Marija Asnars, kā arī no Irākas tika atsaukti spāņu karavīri.

Ģeogrāfija


Attēls:Spain topo.jpg
Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no Pireneju pussalas. Tās kopēja platība ir 504782 kvadrātkilometrs, no kuras 499542 km² ir sauszeme, bet 5240 km² ir ūdenskrātuves. Spānijas sauszemes robežas garums ir 1917,8 kilometrs. Ziemeļrietumos caur Pireneju kalniem Spānija robežojas ar Francija un Andora, bet rietumos ar Portugāle. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km. Ziemeļos Spāniju apskalo Biskajas līcis (spāņi to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos - Atlantijas okeāns, bet no dienvidiem līdz pat austrumiem - Vidusjūra un Baleāru jūra. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča - tikai 710 km. Dienvidos Spāniju no Āfrikas (precīzāk, no Marokas) atdala Gibraltāra šaurums, kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku ir tikai 13 kilometri.
Spānijas pakļautībā ir arī Baleāru salas Vidusjūrā un autonomās Kanāriju salas Atlantijas okeānā, uz dienvidrietumiem no Spānijas un 108 km uz ziemeļrietumiem no Āfrikas krastiem; Kanāriju salās atrodas Spānijas augstākā virsotne - Teides vulkāns (3718 m virs jūras līmeņa). Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (''plazas de soberanía'') Marokas piejūras teritorijā: Seuta, Melilja, Alusemasa, Velesa de la Gomera un Čafarinu salas.
Aptuveni 90% no Spānijas teritorijas aizņem augstienes un kalni. Ziemeļos pie Francijas robežas atrodas Pireneji kalnu grēda. Savukārt dienvidos Sjerranevada, kur atrodas arī kontinentālās Spānijas augstākā virsotne Mulasens (3492 m virs jūras līmeņa). Precīzāk, tā atrodas Penibētikas Kordiljera. Centrālajā Spānijas daļā atrodas kalnu sistēma, kuru tā arī dēvē par Centrālā Kordiljera. Ziemeļu daļā atrodas Kantabrijas Kordiljera.
Attēls:Spain-climate-en.png
Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, Vidusjūras klimats un kalnu klimats. Lielākajā daļā Spānijas valda siltais Vidusjūras klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. Ziemas Spānijā ir salīdzinoši siltas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no +8&nbsp;°C līdz +14&nbsp;°C. Kalnos tā var nokristies pat līdz -7&nbsp;°C. Savukārt vasara, jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no +23&nbsp;°C līdz +29&nbsp;°C. Nokrišņi parasti vairāk ir rudens un ziemā, un valsts lielākajā daļā nokrišņi daudzums gadā svārstās no 250 līdz 700 mm.
Lielākās Spānijas upes ir Ebro, Dvero, Taho un Gvadalkivira.

Administratīvais iedalījums


Spānija ir politiski iedalīta 17 autonomos apgabalos (''comunidades autónomas'') un 2 autonomās pilsētās (''ciudades autónomas'') - Seuta un Melilja. Katram autonomajam apgabalam ir sava tieši ievēlēta pārvalde. Sīkāk administratīvi Spānija tiek iedalīta 50 province. Septiņi autonomie apgabali sastāv tikai no vienas provinces: Astūrija, Baleāru Salas, Kantabrija, Larjoha (Spānija), Madride (komūna), Mursija (komūna) un Navarra. Katalonijā pastāv arī sīkāks iedalījums komarka (aptuveni līdzvērtīgas ar ASV apgabals vai Anglijas Anglijas rajoni). Zemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir municipalitāte (''municipio'').

Valdība


Attēls:Juan Carlos da Espanha.jpg.]]
Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski parlamentārisms pārstāvības konstitucionālā monarhija ar mantojumā nododamu troni, kur valsts galva ir Spānijas monarhija, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir Spānijas premjerministrs. Izpildvara ir piešķirta valdībai. Centrālā likumdošanas vara ir piešķirta Spānijas parlaments ar divām palātām. Tiesu vara ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām.
Attēls:José Luis Rodríguez Zapatero - Royal & Zapatero's meeting in Toulouse for the 2007 French presidential election 0205 2007-04-19b.jpg.]]
Pēc ģenerālis Franko nāves 1975. gadā, kurš valdīja kopš Spānijas pilsoņu karš beigām 1939. gadā, tika atjaunota parlamentārā demokrātija. Spānijas 1978. gada konstitūcija tika noteikts, ka Spānija ir parlamentāra monarhija ar ik pēc 4 gadiem vēlētu divpalātu parlamentu ''Cortes Generales'' (''Cortes''), kas valsts vadīšanu uztic Spānijas premjerministrs (ekvivalents premjerministram). pasākumā, kas pazīstams ar nosaukumu "23-F", sadumpojušās drošības spēku apakšvienības sagrāba ''Cortes'' un mēģināja radīt militāristu valdību. Tomēr lielais vairums bruņotajos spēkos palika lojāli pret karali Huans Karloss I, kurš izmantoja savu personīgo autoritāti un bruņoto spēku virspavēlnieka konstitucionālās tiesības, lai apturētu valsts apvērsuma mēģinājumu bez asins izliešanas. 2008. gada Spānijas valdības vēlēšanas ar lielu balsu skaitu, bet ne ar vairākumu, premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero un Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija tika ievēlēti atkārtoti. Sapatero tika ievēlēts par premjerministru 11. aprīlī ar 169 balsīm par, 158 pret un 23 atturoties.
Spānijas konstitūcijā ir noteikts, ka Spānijas karalis (pašlaik Huans Karloss I) ir valsts galva un Spānijas bruņotie spēki augstākais virspavēlnieks, tās vienotības un pastāvības simbols. Viņš izlemj un vada iestāžu pastāvīgo darbu, uzņemas Spānijas valsts visaugstāko pārstāvniecību starptautiskas attiecības, sevišķi ar valstīm, kas pieder tai pašai vēsturiskajai kopienai un pilda Spānijas konstitūcijā un likumos noteiktos speciāli viņam piešķirtos amata pienākumus. Viņa tituls ir Spānijas karalis, bet viņš var izmantot arī citus Spānijas karaļnams piederošos titulus. Karaļa persona ir neaizskarama un viņš nevar tikt sodīts. Viņa darbībām vienmēr jābūt apstiprinātām tā, kā tas ir noteikts konstitūcijas 64. pantā. Bez šādas apstiprināšanas tās nevar būt likumīgā spēkā, izņemot konstitūcijas 65.2 pantā paredzētajos gadījumos.
Izpildvara Spānijā ir Spānijas Ministru kabinets rokās (). To vada valdības prezidents (premjerministrs), ko izvirza karalis, apstiprina parlamenta apakšpalātas balsojot un pēc tam ieceļ karalis. Kad kandidāts ir ticis izvirzīts, viņam jāiegūst balsu vairākums apakšpalātā, to nesaņemot, tiek veikts otrs balsojums, kurā viņam ir nepieciešams savākt tikai visvairāk balsu. Premjerministrs nosauc pārējos kabineta locekļus, kurus pēc tam ieceļ karalis. Premjerministrs vada visas valdības darbību. Valdības prezidents var nosaukt arī dažādus viceprezidentus (lai gan tas viņam nav saistoši). Vēl ir arī Spānijas Valsts padome, kas ir valdības augstākā padomdevēja iestāde.

Ārpolitika


Pēc demokrātijas atgriešanās pēc ģenerālis Franko nāves 1975. gadā, prioritātes Spānijas ārpolitikā bija saistītas ar izkļūšanu no diplomātiskās izolētības, kas valdīja ģenerāļa Franko laikā, kā arī diplomātisko attiecību paplašināšana, pievienošanās Eiropas Kopienai (EK) un noteikti drošības pasākumi, ko tai sniedza starptautiskās attiecības ar rietumiem.
Būdama NATO dalībvalsts jau kopš 1982. gada, Spānija pati ir veidojusies par nozīmīgāko dalībvalsti daudzpusējos starptautiskos drošības pasākumos. Spānijas dalība Eiropas Savienība (ES) ataino Spānijas ārpolitikas svarīgu daļu. Pat daudzos starptautiskos jautājumos, kas skar ne tikai Rietumeiropa, Spānija labprātāk savu rīcību un centienus saskaņo ar tās partnervalstīm Eiropas Savienībā (ES) ar Eiropas politiskās sadarbības mehānismiem.
Spānija ir saglabājusi tās īpašo identificēšanu ar Latīņamerika. Tās politika akcentē jēdzienu par ibero-amerikāņu sabiedrību jeb kopienu, būtībā vēsturiskā jēdziena "''Hispano-Americanismo''" (spāņu izcelsmes amerikānisms) (vai arī "''hispanism''" – kā to bieži vien dēvē angļu valodā), kas bijuši kā centieni saistīt Ibērijas pussala ar Latīņameriku ar valodas, tirdzniecības, vēstures un kultūras palīdzību. Spānija ir bijis reāls piemērs pārejai no diktatūras uz demokrātija, kā liecina daudzi braucieni uz šo reģionu, ko veikuši Spānijas karalis un Spānijas premjerministrs. Spānija ar Latīņameriku uztur sadarbības programmas ekonomikas un tehnikas jomās, kā arī kultūras apmaiņu – gan tikai divpusēji, gan arī ES robežās.
Tajā pašā laikā Spānija pamazām ir sākusi paplašināt savus kontaktus ar Āfrikas reģionu, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras tuksnesis. Spānijai īpašu interesi rada tās bijusī kolonija Ekvatoriālā Gvineja, kur tā veic plašu palīdzības programmu. Pavisam nesen Madride ir centusies nodibināt ciešāku sadarbību ar Senegāla, Mauritānija, Mali un citām valstīm, lai rastu risinājumus jautājumā par nelegāla imigrācija uz Kanāriju salas.
Spānija ir pazīstama arī kā starpnieks Tuvie Austrumi. Sadarbodamās ar arābi pasauli, Spānija bieži vien atbalsta arābu nostāju jautājumos, kas saistīti ar Tuvajiem Austrumiem. Arābu valstis ir Spānijas primārais interešu objekts naftas produktu un dabasgāze importa ziņā, kā arī tādēļ, ka vairākas arābu nācijas veic būtiskas investīcijas jeb ieguldījumus Spānijā.
Spānija ir pratusi veiksmīgi veidot attiecības ar tās divām kaimiņvalstīm Eiropā – Francija un Portugāle. Spānijas un Portugāles pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir līdzējis risināt dažas no to periodiskajām domstarpībām tirdzniecība, iekļaujot šīs problēmas ES kontekstā. Francijas un Spānijas abpusējo sadarbību veicina šo valstu kopējā darbība pret basku ETA terorisms (''Basque ETA terrorism''). Spānijas attiecības ar Apvienotā Karaliste ir galvenokārt labas, tomēr jautājums par Gibraltārs ir joprojām saspīlēts.
Mūsdienās Spānija cenšas paplašināt tās joprojām šauro sakaru loku ar Tālie Austrumi nācijām. Ķīnas Tautas Republika un Japāna ir Spānijas galvenie interešu punkti šajā reģionā. Taizeme un Indonēzija ir Spānijas galvenie sabiedrotie Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas (ASEAN) reģionā ar krietni daudz noslēgtiem līgumiem un ievērojami labām attiecībām. Pēdējo gadu laikā Spānija ir arī strauji palielinājusi kontaktus, sakarus un investīcijas citās Āzijas valstīs, no kurām visievērojamāk tas veikts Vjetnama, Dienvidkoreja un Malaizija. Sakari ar Filipīnas, neskatoties uz koloniālo pagātni, ir ievērojami vājāki nekā tie, kas Spānijai bija ar citām valstīm šajā teritorijā, un galvenokārt šie sakari saistīti ar kultūras aspektiem un humanitārās palīdzības programmām.

Bruņotie spēki


Attēls:FAS-ESP.svg
Atbildība par valsts aizsardzību pieder Spānijas bruņotie spēki (''Fuerzas Armadas de España''), kuriem Spānijas konstitūcijas astotais pants ir piešķīris "misiju nodrošināt Spānijas suverenitāti un neatkarību, kā arī aizstāvēt tās teritoriālo integritāti un konstitucionālo kārtību". Spānijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Spānijas karalis Huans Karloss I, un, tāpat kā lielāko daļu citu valstu broņie spēki, Spānijas bruņotie spēki iedalās trīs lielās grupās: Spānijas armija, Spānijas flote un Spānijas gaisa spēki. Spānijas bruņotie spēki ietver arī jūras kājnieku kareivju floti, karalisko gvardi jeb apsardzi, spāņu militāro leģionu, armijas aeromobiļu jeb aviotransporta spēkus un zemessargus.
Spānijai ir nozīmīga loma Eiropas Savienības spēki (EUFOR), kā arī organizācijā "Eirokorpuss" (''Eurocorps''). Spānija ir nozīmīga dalībvalsts arī NATO bruņotajos spēkos, kur tā iestājās 1982. gadā. Spānijai ir sestā lielākā jūras flote. 2009. gadā Spānijas militāro spēku aizsardzības vadītājs bija ģenerālis Hosē Hulio Rodrigezs Fernandezs (''José Julio Rodríguez Fernández'').

Tautsaimniecība


Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, Spānijas valsts ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Tā ir arī trešais lielākais investors. Atbilstoši datiem no faktu grāmatas "''CIA Factbook''" – kas attiecas uz 2007. gadu – absolūtais iekšzemes kopprodukts tika novērtēts kā 1 439 000 triljoni ASV dolārs. IKP PPP uz vienu cilvēku ir ticis novērtēts kā 33 600 dolāru (2007), kas līdzinās Francijas un Japānas līmenim. 2007. gadā Spānijas ekonomika bija palielinājusies par 3,8% pēc ilga un spēcīga attīstības perioda. Tomēr īpašumu "burbuļa" sprādziens izraisīja strauju ekonomikas attīstības palēnināšanos 2008. gadā, kas valstī radīja oficiālu lejupslīdi jeb recesija līdz ar 2009. gada februāri.
Attēls:AZCA (Madrid) 02.jpg Madridē.]]
Bijušā premjerministra Hosē Marija Asnars centrāli labējā valdība ir strādājusi pietiekami veiksmīgi, lai iegūtu iespēju Spānijas valstij tikt uzņemtai to valstu grupā, kuras 1999. gadā ieviesa eiro valūtu. Bezdarbs 2006. gada oktobrī saglabājās 7,6% līmenī, kas bija ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm un it īpaši ar 1990. gadu sākumu, kad bezdarba līmenis bija vairāk nekā 20%. Vājie punkti Spānijas ekonomikā, kas ilga vairāku gadu garumā, ietvēra gan augstu inflācija, gan augstu "pagrīdes" jeb nelegālās ekonomikas līmeni, kā arī tādu izglītības sistēmu, kuru OECD pārskati ierindoja starp visvājākajām izglītības sistēmām attīstīto valstu vidū, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste. Tomēr ekonomikas "burbulis" īpašumu jomā, kas sāka veidoties kopš 1997. gada un ko izraisīja jau iepriekšējos gados pastāvošas zemas procentu likmes un milzīgi imigrācijas uzplūdi, it īpaši 2008. gadā, noveda pie strauji pavājinātas ekonomikas un augoša bezdarba. Līdz 2009. gada maijam bezdarba līmenis Spānijā bija jau sasniedzis 18,7% (jauniešiem 37%).
Attēls:1 Euro coin Es.gif
Spānijas ekonomikai tiek piedēvēts, ka tā spējusi izvairīties no faktiskā nulles attīstības līmeņa, salīdzinot ar tās lielākajām partnervalstīm Eiropas Savienībā. Patiesībā valsts ekonomika bija radījusi vairāk nekā pusi no visām jaunajām darba vietām jeb posteņiem Eiropas Savienībā piecu gadu laikā līdz pat 2005. gadam – bet šis process strauji tiek atgriezts uz pretējo pusi. Spānijas ekonomika vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīta par vienu no visdinamiskākajām ES robežās, piesaistot nozīmīgu ārvalstu investīciju apjomu. Pēdējo četru desmitgažu laikā Spānijas tūrisma nozare ir attīstījusies un kļuvusi par otru lielāko pasaulē un ir vērta aptuveni 40 miljardus eiro, kas ir apmēram 5% no IKP 2006. gadā. Vēl nesenākā pagātnē Spānijas ekonomika ieguva ļoti lielu labumu no globāli straujās attīstības nekustamo īpašumu jomā, kad Spānijā celtniecības nozare pieredzēja apbrīnojamus 16% IKP un 12% nodarbinātības līmeņa pieaugumu pēdējos gados. Saskaņā ar Vācijas laikraksta "''Die Welt''" aprēķiniem, Spānija ir bijusi ieņēmusi tādu attīstības tempu, lai apsteigtu tādas valstis kā Vāciju iedzīvotāju vidējā ienākuma ziņā līdz 2011. gadam. Tomēr negatīvā puse, ko izraisīja nu jau pagājušais uzplaukums nekustamo īpašumu jomā, bija attiecīgs līmeņa pieaugums individuālo parādu ziņā; varbūtējie mājsaimnieki ir pūlējušies apmierināt pārdevēju cenas, tikmēr mājsaimniecību parādu vidējais līmenis jau bija trīskāršojies mazāk nekā vienas desmitgades laikā. Tas radīja milzīgu spiedienu uz mazturīgajiem un uz iedzīvotāju grupām ar vidēju ienākumu līmeni; līdz 2005. gadam vidējais parādsaistību līmenis attiecībā pret ienākumiem bija palielinājies līdz 125%, galvenokārt dārgo ieķīlājumu dēļ ekonomikas uzplaukuma laikā, kas šobrīd nereti vien pārsniedz īpašumu vērtību. Situācija, kad laikā no 2008. uz 2009. gadu nebija pietiekami daudz naudas līdzekļu kredītu un aizdevumu izsniegšanai un pasaulē valdīja ekonomikas lejupslīde, Spānijā izpaudās kā ievērojama ekonomikas pasliktināšanās īpašumu sektorā. Par laimi Spānijas bankas un finanšu pakalpojumu sektors spēja apiet daudz nopietnākas problēmas, ar kurām saskārās viņu kolēģi Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, galvenokārt stingri noteiktā konservatīvā, finanšu reglamentētā režīma dēļ. Spānijas finanšu iestādes nebija aizmirsušas pašas valsts banku krīzi 1979. gadā un agrāko banku krīzi 1993. gadā, ko paātrināja un ietekmēja nekustamo īpašumu joma. Spānijas lielākā banka „Banco Santander” iesaistījās Apvienotās Karalistes valdības galvojumā par daļu no Apvienotās Karalistes banku sektora.
Eiropas Komisija ir izteikusi prognozes, ka Spānija varētu nokļūt 2000. gadu beigu recesija situācijā līdz 2008. gada beigām. Saskaņā ar Spānijas finanšu ministra sacīto, "Spānijai būs jāsaskaras ar lielāko lejupslīdi pusgadsimta laikā." Spānijas valdība prognozē, ka bezdarbs līmenis 2009. gadā varētu palielināties līdz 16%. Komercskola ESADE prognozē, ka šis bezdarba līmenis varētu būt pat 20%.
Kamēr ekonomiskā situācija visā rietumu Eiropā pasliktinājās, Spānijas likstas kļuva aizvien nopietnākas. Veidojoties no mājokļu un kredītu "burbuļiem", kas kavēja kaimiņvalstu attīstību, Spānijā deflācijas radītais sabrukums šobrīd ir sasniedzis pašu intensīvāko līmeni, kam drīz vien var izsaukt pamatīgu rezonansi lielākajā daļā Eiropas valstu. Spānijā šobrīd netiek runāts par iespējamu ekonomikas uzplaukumu 2009. gadā – arī ne 2010. gadā.
Rādītāji ir nelokāmi un nežēlīgi. Kādreiz bijusi galvenais dzinējs attīstībai Eiropā, tagad Spānija ir viena no pirmajām valstīm, kas piedzīvo ekonomisko pagrimumu. Oficiālie bezdarba līmeņa rādītāji šobrīd ir nepastāvīgi – 17,5%, un tiek sagaidīts, ka šis līmenis palielināsies pat līdz 20,5% 2009. gada beigās. Bankrots daudzums un skaits šogad ir četrkāršojies, un rūpniecība ir apsīkusi līdz 25% līmenim. Celtniecības nozare, kas Spānijai pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi vitāli svarīga un noteicoša tās ekonomikas labklājībai, šobrīd cieš sakāvi, jo visā valsts līmenī būvprojekti samazinās.

Demogrāfija


Attēls:EspDens2.jpg
2008. gads. gadā Spānijas iedzīvotāju kopskaits oficiāli sasniedza 46 miljonus iedzīvotāju, kā vēsta pašvaldības iestādes "''Padrón municipal''" dati, kas veic oficiālus reģistrus. Spānijas apdzīvotības blīvums – 91 cilv./km² – ir zemāks nekā lielākajā daļā Rietumeiropas valstu, un iedzīvotāju izvietojums Spānijā ir ļoti nevienāds. Visapdzīvotākās teritorijas ir valsts piekrastes zonā, izņemot reģionu ap Spānijas galvaspilsētu Madride.
20. gadsimtā iedzīvotāju skaits Spānijā dubultojās – pamatā iespaidīgā demogrāfiskā uzplaukuma dēļ 1960. gadi un 1970. gadi sākumā. Populācijas pieauguma shēma valstī bija nevienāda, tomēr plaša mēroga iekšējās migrācijas dēļ – no iekšzemes lauku reģioniem uz industriālajām pilsētām visa šī perioda laikā. Ne mazāk kā vienpadsmit no Spānijas piecdesmit provincēm jeb apgabaliem saskārās ar populācijas samazināšanos valsts teritorijā. Pēc tam, kad 1980. gados dzimstības līmenis samazinājās un Spānijas apdzīvotības pieauguma temps nokritās, iedzīvotāju skaits atkal mēdza pieaugt – iesākumā pamatā tā iemesla dēļ, ka kādreiz 1970. gados vai arī vēl vēlāk uz citām Eiropas valstīm emigrējušie spānieši atgriezās valstī, kas izraisīja lielu imigrantu skaita pieplūdumu – galvenokārt no Latīņamerikas (39%), Austrumeiropas (15%), Ziemeļāfrikas (16%) un no Āfrikas reģioniem uz dienvidiem no Sahāras tuksnesis (4%). 2005. gadā Spānija ieviesa trīs mēnešu ilgu amnestijas programmu, ar kuras palīdzību līdz šim ārzemniekiem bez dokumentiem tika piešķirta likumīga pavalstniecība. Pastāvēja arī tāda populācijas daļa, kas bija ieradušies no citām Eiropas Savienība valstīm – 21% pastāvīgi iedzīvotāji no ārvalstīm – it īpaši no Vidusjūras krastiem un Baleāru salas, kur daudzi eiropieši bija izvēlējušies dzīvot pēc aiziešanas pensijā vai arī ar darbu saistītu iemeslu dēļ. Šie iedzīvotāji ir galvenokārt angļi, franči, vācieši un holandieši, kā arī iedzīvotāji ārpus ES robežām, piemēram, norvēģi.
Būtiski iedzīvotāju skaits samazinājās spāņu kolonistu un imigrantu dēļ, kuri devās uz citām pasaules daļām, visvairāk uz Latīņamerika. Sākot ar 15. gadsimta beigām, liels ibēriešu kolonistu skaits apmetās teritorijā, kas kļuva pazīstama kā Latīņamerika, un mūsdienās vairums baltādainie latīņamerikāņi (aptuveni viena trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita) ir spāniešu vai portugāļi izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāniešu emigrēja, lielākoties uz Peru vai Meksika. Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāniešu. Laika posmā starp 1846. un 1932. gadu gandrīz 5 miljoni spāniešu devās uz abām Amerikas daļām – it īpaši uz Argentīna un Brazīlija. No 1960. gada līdz 1975. gadam aptuveni divi miljoni spāniešu pārceļoja uz Rietumeiropu. Šajā pašā periodā aptuveni 300 000 cilvēku pameta Spāniju, lai dotos uz Latīņameriku.

Pamattautības


1978. gada Spānijas Konstitūcija, tās otrajā pantā, atzīst vēsturiskās personas ("tautības", rūpīgi izvēlēts vārds, lai izvairītos no vairāk politiski uzlādētā "tautas") un reģionus saistībā ar spāņu tautu. Dažiem cilvēkiem Spānijas identitāte sastāv vairāk no dažādu reģionālo identitāšu pārklāšanas nekā no vienīgās spāņu identitātes. Patiešām, dažas no reģionālajām identitātēm var pat būt pretrunā ar spāņu. Atšķirīgu kultūru grupas Spānijā ir baski, katalāņi un galisieši un citas.
Tieši šī ir pēdējā iezīme "dalītai identitātei" starp vairāk vietējo līmeņiem vai autonomajām kopienām un spāņu līmenim, kas padara identitātes jautājumu Spānijā sarežģītu un tālu no kopbalsīga.

Mazākumtautību grupas


Spānijā dzīvo aptuveni 650'000-700'000 čigāni; apmēram puse no viņiem- Andalūzijā.
Mūsdienu ebreji kopiena Spānijā ir izveidojusies trīs kārtās: migrācija no bijušās spāņu Marokas, ebreju bēgļi no nacistu apspiešanas, kā arī imigrācija no Argentīnas. Spānijas tiesību akti ļauj sefardu ebrejiem pieprasīt spāņu pilsonību. 2006. gadā Spānijā dzīvoja 12'000 ebreju. Saskaņā ar pētījumu (2008. gada decembris), kurš tika publicēts "American Journal of Human Genetics", 19,8% no mūsdienu Ibērijas iedzīvotājiem ir sefardu ebreju pēcteči, norādot, ka kristietībā pārgājušo ebreju skaits varētu būt daudz lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts.
rumāņi, ierašanās sākās 16. gadsimtā. Aplēses par Spānijas rumāņu iedzīvotāju skaitu svārstās ap 700'000. Kanāriju salas līdz 15. gadsimta beigām apdzīvoja iezemieši- guanči. Starp 1609. un 1614. gadu, aptuveni 300'000 moriski jaunie kristieši, kuri turpināja slepeni praktizēt islāmu, tika piespiedu kārtā izraidīti no Spānijas.

Imigrācija


Saskaņā ar Spānijas valdības datiem, 2007. gadā Spānijā bija 4,5 miljoni ārvalstu rezidentu; neatkarīgas aplēses izvirzīja skaitli 4,8 miljoni cilvēku jeb 11% no kopējā iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar 2005. gada uzturēšanās atļauju datiem, aptuveni 500,000 bija Maroka, citi 500,000 bija Ekvadora, vairāk nekā 200,000 bija Runmānija un 260,000 bija Kolumbija. Citas ievērojamas ārvalstu kopienas ir Apvienotā Karaliste (8%), Francija (8%), Argentīna (6%), Vācija (6%) un Bolīvija (3%). Kopš 2000. gada Spānija ir pieredzējusi augstu iedzīvotāju skaita pieaugums, kā rezultāts imigrācijas plūsmai, par spīti dzimstībai, kas ir tikai puse rezerves līmeņa. Šī pēkšņā un notiekošā imigrantu ieplūde, jo īpaši tā, kas ierodas slepeni pa jūru, ir radījusi ievērojamu sociālo spriedzi.
Spānijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši imigrantu no bijušajām kolonijām (īpaši Ekvatoriālā Gvineja) un imigranti no vairākām Dienvidsahāras un Karību reģions valstīm, kuri nesen ir apmetušies Spānijā. Pastāv arī ievērojams skaits Āzijas imigrantu, no kuriem lielākā daļa ir Ķīna, Filipīnas, Tuvie Austrumi, Pakistāna un Indija izcelsmes. Strauji palielinās latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāju skaits. Citas augošās grupas ir Apvienotā Karaliste (760'000 2006. gadā), Vācija un citi imigranti no pārējās Eiropas.
Eiropas Savienībā Spānijai ir otrais augstākais imigrācijas līmenis procentuālā izteiksmē pēc Kipras, bet ar lielu rezervi, kas ir lielākā absolūtajā skaitā. Ir vairāki iemesli augstajai imigrācijai, tostarp Spānijas kultūras saites ar Latīņamerika, tās ģeogrāfisko stāvokli, tās robežu porozitāte, liela izmēra melnais tirgus un izturība lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kam nepieciešamas zemākas darbaspēka izmaksas, ko piedāvā valsts darbaspēks. Vēl viens statistiski nozīmīgs faktors ir liels skaits iedzīvotāju no ES izcelsmes, kuri parasti atpūšas Spānijas Vidusjūras piekrastē. Faktiski, Spānija bija Eiropas lielākais migrantu absorbētājs no 2002. līdz 2007. gadam, ar tās imigrantiem vairāk nekā divkāršojot kā 2,5 miljoni cilvēku ieradušies. Saskaņā ar "Financial Times", Spānija ir visiecienitākais galamērķis rietumeiropiešiem, apsverot pārvākšanas no savas valsts un meklējot darbu citā ES dalībvalstī.
Imigrantu skaits Spānijā ir pieaudzis no 500,000 cilvēkiem 1996. gadā līdz 5,2 miljoniem 2008. gadā no kopējā 46 miljonu iedzīvotāju skaita. 2005. gadā vien regulēšanas programma palielināja juridisko imigrantu iedzīvotāju skaitu par 700,000 cilvēkiem. Spānijas ekonomika imigrantu vidū ir pieaudzis līdz 67% 2007. gadā. Spānijas jaunais "Brīvprātīgas atgriešanās plāns" veicina imigrantus atstāt Spāniju trijos gados un piedāvā līdz 25,000 eiro, bet līdz šim, tikai 186 ekvadorieši ir parakstījušies atgriezties. Saskaņā ar programmas pirmajiem diviem mēnešiem pagājušajā gadā, tikai 1,400 imigrantu pieņēma piedāvājums.

Valodas


Attēls:Languages of Spain.svg
spāņu valoda ( vai , ''Castilian'') runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss. Vairākas reģionālās valodas ir deklarētas kā otrās valodas kopā ar spāņu, kā arī komponentu kopienām, kurās tie runā:
basku valoda () (2%) Basku Zeme un Navarra;
katalāņu valoda () (17%) Katalonija un Baleāru salas; valensiešu valoda (Valencia), kas ir atšķirīgs katalāņu valodas veids, ir oficiāla Valensija (komūna);
galisiešu valoda () (7%) Galisija.
Ir arī dažas citas izdzīvojušas romāņu valodas minoritāšu valodas, piemēram, astūriešu-leoniešu grupa, kas ietver divas valodas Spānijā: astūriešu valoda (oficiāli saukta "''Bable''"), kurai ir aizsargājamo statuss Astūrija, un leoniešu valoda, kurai ir aizsargājamo statuss Kastīlijā un Leonā. Aragoniešu valoda ir neskaidri atpazīstama Aragona. Gan astūriešu, gan leoniešu un aragoniešu valodām nevienā Spānijas reģionā nav oficiāla statusa atšķirībā no basku, katalāņu/valensiešu un galisiešu valodām. Tas varētu būt saistīts ar ļoti nedaudzajiem runātājiem, mazāk nozīmīgu rakstveida tradīciju, salīdzinot ar katalāņu vai galisiešu valodām, un zemāku pašapziņu runātājos, kas tradicionāli saprot, ka nav spēcīga tautas pieprasījuma pēc to atzīšanas nozīmes reģionos, kuros tie runā. Ziemeļāfrikas spāņu pilsētā Melilja tarifitu valoda runā ievērojama iedzīvotāju daļa. Tūristu apgabalos Vidusjūras krastos un salās angļu valoda un vācu valoda plaši runā tūristi, ārvalstu rezidenti un tūrisma strādnieki.

Kultūra


Līdz ar Spānijas ekonomisko uzplaukumu 15. un 16. gadsimtā uzplauka arī Spānijas kultūra. Tā veidojās ļoti sarežģītos apstākļos. Tajā izpaudās gadsimtiem ilgās nacionālās tradīcijas, kā arī to spēcīgi ietekmēja baznīcas dogmas. Baznīcas naidīgā attieksme pret visu jaunu neļāva izplatīties humānisms idejām, tādēļ Spānija ilgāk nekā citas zemes saglabāja kultūras reliģisko raksturu.
Attēls:Designed by Eiffel a Bridge in Cuenca Spain same person who designed the Eiffel Tower in Paris.jpg projektēts tilts Spānijā.]]

Arhitektūra


Spāņu arhitektūra ir attiecināma uz arhitektūra, kura veikta dažādos laika posmos mūsdienu Spānijas teritorijā, kā arī uz to arhitektūru, kuru veidojuši spāņu arhitekti. Vēsturiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ Spānijas arhiktetūra var būt pat krasi atšķirīga ne vien visas valsts teritorijā, bet pat vienas pilsētas ietvaros.
Spāņu arhitektūras pirmsākumi tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē., kad mūsdienu Spānijas teritorijā ibēri apmetās uz dzīvi un sāka celt ēkas. Patiesā arhitektūras attīstība sākās tikai ar romiešu iekarojumiem, kuri pēc sevis ir atstājuši nenovērtējamus arhitektūras piemineklis. Pēc vestgoti ierašanās šajā teritorijā, samazinājās celtniecības metožu skaits. Pēc mauri invāzijas 711. gadā tika piedzīvotas radikālas izmaiņas un turpmākos astoņus gadsimtus strauji attīstījās arhitektūra. Piemēram, Kordova (Spānija) pat tika pasludināta par Omeijadas kalifāts kultūras galvaspilsētu. Vēlāk kristiešu karaļvalstīs šis stils saglabājās un tikai lēnām tajā ieplūda romānika un gotika. No 12. līdz 17. gadsimtam Spānijas teritorijā sajaucās arābi un eiropiešu kultūras, kas izpaudās arī arhitektūrā. 15. gadsimta beigās vietējie arhitekti daudz eksperimentēja ar renesanses arhitektūru. 17. gadsimta pirmajā pusē Spānijas arhitektūrā sāka izpausties baroks iezīmes. Viens no spilgtākajiem šā stila paraugiem ir Granadas katedrāles fasāde. Tēlniecība līdzās milzīgajiem altāra veidoliem - retablo - darināja arī stājskulptūras. 19. gadsimtā arhitektūrā daudz sāka izmantot tērauds un stikls. 20. gadsimtā viens no modernisms arhitektiem bija Antonio Gaudi, kurš spēcīgi ietekmēja turmāko Spānijas arhitektūras attīstību. Mūsdienās labākie spāņu arhitekti ir Rafaēls Moneo, Santjago Kalatrava un Rikardo Bofills.

Mūzika


Spāņu mūzika ārpus Spānijas bieži tiek saukta par flamenko mūziku, kura patiesībā ir Andalūzijas mūzikas žanrs un nav plaši izplatīts visā Spānijas teritorijā. Katram Spānijas reģionam ir raksturīga sava tautas mūzika. Pietiekoši populāra ir arī popmūzika, smagais metāls (mūzikas žanrs), rokmūzika un hiphops.
No klasiskā mūzika autoriem slaveni spāņu komponisti ir Īzaks Albeniss, Manuels de Falla, Enrike Granadozs, bet slavenākie dziedātāji ir Hosē Karerass, Montserata Kabaļļē, Plasido Domingo, Alīsija de Larroča, Alfredo Krauss, Pablo Kazālss, Rikardo Viņjess, Hosē Iturbi, Pablo de Sarasate, Žordi Savaļļs un Terēza Bergansa. Spānijā ir arī vairāk nekā 40 profesionāli orķestris. Slavenākie no tiem ir ''Orquestra Simfònica de Barcelona'', ''Orquesta Nacional de España'' un ''Orquesta Sinfonica de Madrid''. Savukārt nozīmīgākie opernams ir ''Teatro Real'', ''Gran Teatre del Liceu'', ''Teatro Arriaga'' un ''El Palau de les Arts Reina Sofía''.

Literatūra


15. gadsimtā Spānijā strauju attīstību piedzīvoja literatūra. Gadsimtu mijā no 15. uz 16. gadsimtu radās tā sauktais "blēžu romānu" žanrs, kas strauji pēc tam izplatījās visā Eiropā. Viens no šā žanra agrīnajiem paraugiem ir "Tormesas Lasariļo dzīve". Bet par augstāko punktu spāņu literatūrā ir uzskatāms Migels de Servantess. Viņš ir tādu darbu autors, kā "Dons Kihots" un "Paraugnoveles".

Vizuālā māksla


Spāņu māksliniekiem radās iespēja uzzināt par tēlotājmākslas attīstību Itālijā un citās zemēs tikai 16. gadsimta otrajā pusē, kad Spānija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti. Līdz tam Spānijā valdīja kultūras reliģiskais raksturs. Viens no tā laika spāņu izcilākajiem māksliniekiem bija El Greko. El Greko vienu no savām slavenākajām gleznām "Grāfa Orgasa guldīšana kapā" uzgleznoja, dzīvodams Spānijas pilsētā Toledo.
20. gadsimta sākumā izcils spāņu mākslinieks bija Pablo Pikaso.

Virtuve


Attēls:Paella de marisco 01.jpg, tipisks spāņu ēdiens valsts austrumu daļā, kas gatavots no jūras veltēm]]
Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir zivis un citas jūras veltes, piemēram, menca ķiploki mērcē, moluski, krabji, foreles un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas mērces, gan saldās, gan asās. Arī siers, dārzeņi, desiņas, trusis gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu vīns. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas liķieris šķirnes. Populārs ir arī anīss degvīns.
Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, ''pescaíto frito''. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz aukstā zupa, kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir rīsi, piemēram, paelja un ''arròs negre''. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas zupas, piemēram, uz maizes un ķiplokiem balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to sāls , piemēram, spāņu šķiņķis, vai arī iemērcot olīveļļa, piemēram, kā Mačego siers. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, ''pote gallego'' un marmitako. Izplatīts ir arī viegli kaltētais Lakonas šķiņķis.

Sports


Spānijas sportā kopš 20. gadsimta dominē futbols. Populāri sporta veidi ir arī basketbols, teniss, riteņbraukšana, rokasbumba, kā arī pēdējā laikā Formula 1, jo šajos sporta veidos arvien vairāk sāk dominēt spāņu sportisti. Mūsdienās Spānija tiek uzskatīta par vienu no pasaules sporta lielvalstīm, īpaši kopš 1992. gada Vasaras Olimpiskās spēles, kuras notika Barselona, un kuras sekmēja lielu sporta daudzveidību valstī. Tūrisma industrija ir pilnveidojusi sporta infrastruktūru, sevišķi ūdenssports, golfs un slēpošanas.
Attēls:Celebracion Eurocopa 1.jpg, svinot tās uzvaru UEFA Euro 2008 čempionātā, Madridē.]]
Spānijas futbola līga ''Spānijas "La Liga"'' tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē. Populārākie, kā arī vieni no veiksmīgākajiem klubiem Eiropas futbola turnīros, ir Madrides "Real" un FC Barcelona. Arī citi klubi, kā "Sevilla FC", "Villarreal CF" un "Valencia CF", ir veiksmīgi startējuši Eiropas kausos. Spānijas futbola izlase kļuva par Eiropas čempioniem 2008. gada Eiropas čempionāts futbolā. Arī tālajā 1964. gadā viņi kļuva par Eiropas čempioniem. Arī FIFA Pasaules kauss Spānija regulāri piedalās, bet pagaidām bez lieliem panākumiem.
Arī basketbolā Spānijas klubi regulāri cīnās par Eiropas kausiem. Slavenākie spāņu basketbola klubi ir Madrides "Real" (basketbols), FC Barcelona (basketbols) un Badalonas "Joventut". Šie klubi ir uzvarējuši gan ULEB Eirolīga, gan ULEB Eirokauss. Vairāki spāņu basketbolisti spēlē arī NBA. Slavenākie no tiem ir Pau Gazols, Hosē Kalderons, Rūdijs Fernandess un Serhio Rodrigess.

Skatīt arī


Spānijas pilsētu uzskaitījums
Spānijas monarhu uzskaitījums

Atsauces un piezīmes


<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
</div>

Ārējās saites


http://www.la-moncloa.es/default.htm Spānijas valdība
http://www.spain.info/ Spānijas oficiālā tiešsaistes tūrisma pārvalde
http://www.spain.lv/ Spānijas fanu klubs Latvijā
Kategorija:Spānija
ace:Seupanyo
af:Spanje
als:Spanien
am:እስፓንያ
an:Espanya
ang:Spēonland
ar:إسبانيا
arc:ܐܣܦܢܝܐ
arz:اسبانيا
ast:España
ay:Ispaña
az:İspaniya
ba:Испания
bar:Spanien
bat-smg:Ispanėjė
bcl:Espanya
be:Іспанія
be-x-old:Гішпанія
bg:Испания
bi:Spain
bn:স্পেন
bo:ཞི་པན་ཡ།
bpy:স্পেন
br:Spagn
bs:Španija
bug:Spanyol
ca:Espanya
cbk-zam:España
cdo:Să̤-băng-ngà
ce:Испани
ceb:Espanya
ch:España
chr:ᏍᏆᏂᏱ
chy:Spain
ckb:ئیسپانیا
co:Spagna
crh:İspaniya
cs:Španělsko
csb:Szpańskô
cu:Їспанїꙗ
cv:Испани
cy:Sbaen
da:Spanien
de:Spanien
diq:İspanya
dsb:Špańska
dv:އިސްޕެއިން
dz:སིཔཱེན་
ee:Spain
el:Ισπανία
eml:Spaggna
en:Spain
eo:Hispanio
es:España
et:Hispaania
eu:Espainia
ext:España
fa:اسپانیا
fi:Espanja
fiu-vro:Hispaania
fo:Spania
fr:Espagne
frp:Èspagne
frr:Spaanien
fur:Spagne
fy:Spanje
ga:An Spáinn
gag:İspaniya
gan:西班牙
gd:An Spàinn
gl:España
glk:ائسپانيا
gn:España
got:𐌷𐌴𐌹𐍃𐍀𐌰𐌽𐌾𐌰
gu:સ્પેઇન
gv:Yn Spaainey
hak:Sî-pân-ngà
haw:Sepania
he:ספרד
hi:स्पेन
hif:Spain
hr:Španjolska
hsb:Španiska
ht:Espay
hu:Spanyolország
hy:Իսպանիա
ia:Espania
id:Spanyol
ie:Hispania
ig:Spain
ik:Spaña
ilo:España
io:Hispania
is:Spánn
it:Spagna
iu:ᓯᐸᐃᓐ
ja:スペイン
jbo:sangu'e
jv:Spanyol
ka:ესპანეთი
kaa:İspaniya
kab:Spanya
kbd:Эспаниэ
kg:Espania
kk:Испания
kl:Spania
km:អេស្ប៉ាញ
kn:ಸ್ಪೇನ್
ko:스페인
koi:Эспання
krc:Испания
ku:Spanya
kv:Испания
kw:Spayn
ky:Испания
la:Hispania
lad:Espanya
lb:Spuenien
lez:Испания
li:Spanje
lij:Spagna
lmo:Spagna
ln:Espania
lt:Ispanija
ltg:Spaneja
mdf:Испания
mg:Espaina
mhr:Испаний
mi:Pāniora
mk:Шпанија
ml:സ്പെയിൻ
mn:Испани
mr:स्पेन
ms:Sepanyol
mt:Spanja
mwl:Spanha
my:စပိန်နိုင်ငံ
mzn:ایسپانیا
na:Pain
nah:Caxtillān
nap:Spagna
nds:Spanien
nds-nl:Spanje
ne:स्पेन
new:स्पेन
nl:Spanje
nn:Spania
no:Spania
nov:Spania
nrm:Espangne
nv:Dibé Diníí Bikéyah
oc:Espanha
or:ସ୍ପେନ
os:Испани
pa:ਸਪੇਨ
pag:Espanya
pam:Espanya
pap:Spaña
pcd:Espanne
pdc:Schpaani
pih:Spain
pl:Hiszpania
pms:Spagna
pnb:سپین
pnt:Ισπανία
ps:اسپانیا
pt:Espanha
qu:Ispaña
rm:Spagna
rmy:Spaniya
rn:Esipanye
ro:Spania
roa-rup:Ispania
roa-tara:Spagne
ru:Испания
rue:Іспанія
rw:Esipanye
sa:स्पेन्
sah:Испания
sc:Ispagna
scn:Spagna
sco:Spain
se:Spánia
sh:Španija
simple:Spain
sk:Španielsko
sl:Španija
sm:Spania
so:Isbania
sq:Spanja
sr:Шпанија
srn:Spanyorokondre
ss:Sipeyini
st:Spain
stq:Spanien
su:Spanyol
sv:Spanien
sw:Hispania
szl:Szpańijo
ta:எசுப்பானியா
te:స్పెయిన్
tet:España
tg:Испониё
th:ประเทศสเปน
tk:Ispaniýa
tl:Espanya
to:Sepeni
tpi:Spen
tr:İspanya
ts:Spaniya
tt:Испания
ty:Paniora
udm:Испания
ug:Ispaniye
uk:Іспанія
ur:ہسپانیہ
uz:Ispaniya
vec:Spagna
vep:Ispanii
vi:Tây Ban Nha
vls:Spanje
vo:Spanyän
wa:Espagne
war:Espanya
wo:Ispaañ
wuu:西班牙
xal:Эспанмудин Нутг
xmf:ესპანეთი
yi:שפאניע
yo:Spéìn
za:Sihbanhyaz
zea:Spanje
zh:西班牙
zh-classical:西班牙
zh-min-nan:Se-pan-gâ
zh-yue:西班牙
zu:ISpeyini

Somija


Somija (, ), oficiāli Somijas Republika (''Suomen tasavalta'', ''Republiken Finland''), ir valsts Ziemeļeiropa un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedrija, ziemeļos ar Norvēģija un austrumos ar Krievija. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis. Aptuveni viena trešdaļa no Somijas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārais loks.
Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāji. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā Latvija, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvums (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinki un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas: somu valoda un zviedru valoda, lai gan 92% no iedzīvotājiem ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olande, šai teritorijai ir piešķirta autonomija.
12. gadsimts reti apdzīvotā Somijas teritorija nonāca Zviedrijas pakļautībā. Somija bija Zviedrijas kontrolē līdz pat 1809. gadam, kad tā nonāca Krievijas impērijas pakļautībā. Tieši atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, somi sāka attīstīties kā nācija. 1917. gadā Somija kļuva par neatkarība valsti. Mūsdienās tā ir parlamentāra republika.
Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdra, kuru pārsvarā izmanto kā kurināmais. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šēra (sala). Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.

Etimoloģija


Valsts nosaukums "Somija" ir cēlies no somu pašnosaukuma ''suomi''. Šī vārda izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām apgalvo, ka tas ir cēlies no baltu valodas vārda "zeme". Saskaņā ar citām versijām, nosaukums ir cēlies no vārda ''suomaa'', kas nozīmējot "purvs zeme".
Daudzas tautas Somiju dēvē par "Finlandi". Šis eksonīms ir cēlies no skandināvi vietvārda "Finnmarka" un citiem vietvārdiem, kas sākas ar "''Fin(n)-''". Vietu nosaukumi, kuri sākas ar "''Fin(n)-''", ir ļoti bieži sastopami gan Zviedrija, gan Norvēģija. Visticamāk ar šo vārdu ģermāņi apzīmēja mednieki un vācēji. Termins "''Finn''" bieži ir attiecināts arī uz sāmiem.
Dažreiz Somiju dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi", jo valstī ir 187 888 ezers, kuru platība ir lielāka par 500 m².

Vēsture


Skatīt arī: Somijas vēstures hronoloģija
Iespējams ka pašreizējo Somijas teritoriju neandertālieši apdzīvoja pirms 130 tūkstošiem gadu, par ko liecina viņiem raksturīgo darbarīks atradumi 1996. gadā Vilku alā Susiluola, Rietumsomija. Ledus laikmets visi senākie arheoloģisks piemineklis ir gājuši bojā, jo tajā laikā visu Somijas teritoriju klāja vairākus kilometrus biezs ledus slānis. Pirmās droši dokumentētās liecības par cilvēku ierašanos Somijas teritorijā pēc apledojuma atkāpšanās ir datētas ar paleolīts laikmeta beigām, aptuveni 8500 gadus pirms mūsu ēras. Šo cilvēku izcelsme ir neskaidra. Neolīts laikmetā aptuveni 5000 gadus pirms mūsu ēras Somijas teritorijā ienāca ciltis, kuras runāja somugru valodas. Aptuveni 3500 gadus pirms mūsu ēras no mūsdienu Baltijas valstis teritorijām Somijā ienāca indoeiropiešu valodas runājošas ciltis, bet, sajaucoties ar vietējiem somugru pirmvalodā runājošajiem iedzīvotājiem, šie ienācēji sava mazskaitlīguma dēļ pamazām asimilēšana un pieņēma vietējo valodu. Tomēr somu valoda var identificēt daudz kopīgu vārdu ar baltu valodas, kas vairumā gadījumu attiecināmi uz zemkopība un amatniecība. Somi izcelsme ir neskaidra un bieži vien pat pretrunīga. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka somi ienāca Somijā no austrumiem, konkrēti, no Urāliem un Volgas apkārtnes, kas varētu būt to sākotnējā dzimtene. Jaunākajos pētījumos dominē viedoklis, ka somu senči pirms vairākiem tūkstošiem gadu ieceļoja Somijā vairākos viļņos no dažādām vietām. Akmens laikmets Somijas iedzīvotāji galvenokārt bija mednieki un vācēji. Bronzas laikmets sākumā aptuveni 1700 gadus pirms mūsu ēras piekrastes reģionos cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecība un lopkopība. Ap 100. gadu pirms mūsu ēras tika izveidoti tirdzniecības sakari ar Centrāleiropa. Īpaši tirdzniecība uzplauka sākot ar 8. gadsimts, kad Baltijas jūra kontrolēja vikingi. Ap 1000. gadu somi izveidoja tirdzniecības sakarus ar senās Krievzemes galvaspilsētu Novgoroda. Tirgojoties somu iedzīvotāju nonāca saskarē ar kristietība. Rietumos tie saskarās ar Romas Katoļu baznīca, bet austrumos ar pareizticība.
Attēls:Grand duchy of finland 1662.jpgs un netika saukta par Somiju]]
Zviedrija Somiju integrēja pakāpeniski. Somu apdzīvoto teritoriju reliģisku, politisku un ekonomisku iemeslu dēļ savā pakļautībā vēlējās iegūt arī Novgoroda. Abas valstis 12. gadsimts vairākas reizes iebruka Somijā. 1249. gadā zviedri beidzot bija pakļāvuši somus. Robeža starp Zviedriju un Novgorodu, kura bija novilkta caur Somijas teritoriju, tika izveidota un apstiprināta 1323. gadā ar Noteburgas līgums. Baznīcas darbību, zviedru imigrantu kustības un karaļa likumdošanas un pārvaldes rezultātā, Somija tika identificēta kā viena no četrām Zviedrijas zemēm un nosaukta par Osterlande (''Österland''). No 1362. gada Osterlande bija ieguvusi tiesības piedalīties Zviedrijas karalis vēlēšanās. Somu pievēršana kristietībai oficiāli beidzās 1276. gadā, kad sāka celt Turku katedrāle, lai gan vēl vairākus gadsimtus pēc tam somi pielūdza savus mitoloģija dievus. Viduslaiki Somijā tika izveidota līdzīga feodālisms kā citās Eiropas valstīs, kā arī veidojās pirmās pilsētas. No 14. gadsimts beigām līdz 16. gadsimts sākumam Somija kā Zviedrijas daļa bija Kalmāras ūnija. No 1523. līdz 1560. gadam karalis Gustavs Vāsa izveidoja Zviedriju par spēcīgu unitāra valsts. Šāds statuss saglabājās līdz pat 17. gadsimts. Līdz ar to Somija vairs netika izdalīta atsevišķi no Zviedrijas. Saskaņā ar Gustava Vāsas valdīšanas laikā veiktajām reformām, katoļu ticība tika aizstāta ar luterisms. Zviedrija bija kļuvusi par lielvaru, un tā uzsāka karus pret Baltijas jūras valstīm, kā, piemēram, pret Dānija, Krievija un Polija. Somijā, kura tika pasargāta no karadarbības, tika daudz ciešāk integrēta karaliskā pārvalde. Ģenerālgubernatora Pērs Brahe jaunākais (''Per Brahe d.y.'') vadībā vairākās Somijas pilsētas tika dibinātas muižu tiesas un pasta sistēmas, savukārt Turku dibināja Turku akadēmija. 18. gadsimts Zviedrija pazaudēja savu lielvalsts statusu, it īpaši Lielais Ziemeļu karš, kura laikā tā zaudēja plašas teritorijas, tai skaitā arī Somiju, kura no 1714. līdz 1721. gadam atradās krievu pakļautībā. Pēc Nīstades miera līgums noslēgšanas krievi Somiju pārdeva atpakaļ zviedriem. Krievi atkārtoti iekaroja Somiju Krievijas-Zviedrijas karš, kurš norisinājās no 1741. līdz 1743. gadam. Pēc kara Krievija bija paplašinājusi savu teritoriju un tās robeža Somijā bija Kimijoki upe.
Attēls:Diet of Porvoo.jpg
Napoleona kari laikā Krievijas cars Aleksandrs I Romanovs izveidoja savienību ar Francija, un iesaistījās cīņā pret Anglija un tās sabiedroto Zviedriju. 1808. gadā Krievija uzbruka Zviedrijai un sākās Somijas karš, kurā zviedri bija spiesti atkāpties. 1809. gadā tika noslēgts Frēdrikshamnas miera līgums, pēc kura zviedri bija zaudējuši plašas teritorijas. Šoreiz krievi bija iekarojuši daudz plašākas zemes, kas atbilst mūsdienu Somijas teritorijai. Šeit tika izveidota Somijas lielhercogiste, kas ieguva Krievijas impērijas autonomās provinces statusu. Somija saglabāja daudzus zviedru tradicionālos likumus, kuri vēlāk tika iekļauti arī konstitūcijā. 19. gadsimts pirmajā pusē Somijā bija raksturīga konkrēta politiskā stingrība. Līdz pat 1863. gadam Krievijas cars neļāva somiem izveidot tautas pārstāvju parlamentu, kas veiktu izmaiņas likumdošanā. Šajā laikā somi vairāk sāka domāt par nacionālas valsts izveidi un tika veikti vairāki pasākumi, kuri stiprinātu somu indentitāti, kas bija vērsta pret carisko režīmu. Gadsimta otrajā pusē Somijas politikā aizsākās kustība par brīvību pret caru Aleksandrs II Romanovs. Kopš 1860. gadiem valsts nozīmīgākā rūpniecības nozare kļuva mežizstrāde, un visā valstī tika izveidotas neskaitāmas kokzāģētavas. Tieši šo iemeslu dēļ radās nepieciešamība mainīt likumus un kopš 1863. gada regulāri varēja sasaukt parlamentu. Pastiprināta valsts apziņa tautas prātos pastiprinājās 19. gadsimta beigās. Savukārt krievi uzsāka impērijas centralizēta valdība un Somijā centās veikt pat rusifikācija. 1899. gadā tā sauktajā Februāra manifests Krievijas cars Nikolajs II Romanovs ierobežoja Somijas autonomās tiesības. Šī politiskā konflikta rezultātā 1904. gadā Helsinki tika nogalināts rusifikācijas ieviesējs ģenerālgubernators Nikolajs Bobrikovs, un 1905. gadā rudenī, kad Krievijā notika 1905. gada revolūcija, Somijā sakās visaptverošs streiks. Vispārīgā streika rezultātā Nikolajs II atjaunoja Somijai autonomiju un izveidoja pagaidu parlamentu. 1906. gadā visiem somiem (arī sievietēm) bija vienlīdzīgas parlamenta vēlēšanas tiesības; tajā laikā tas bija unikāls gadījums Eiropā. Streika dēļ valstī vairs nevarēja arī novērst politisko un sociālo spriedzi.
Attēls:Finnish areas ceded in 1944.png
1917. gadā pēc Februāra revolūcijas Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa. Izmantojot politikso nestabilitāti Krievijā, Somijas parlaments tā paša gada 6. decembris pasludināja neatkarību. Somijas neatkarību Krievijas boļševiki atzina 1918. gada janvārī. Drīz pēc tam arī citas valstis to atzina par neatkarīgu valsti. Pārejas posmā no autonomas teritorijas uz neatkarīgu valsti Somijā norisinājās vairāki smagi iekšēji konflikti. notika sociālisms veikts valsts apvērsums mēģinājums. Pēc tam uzreiz sākās Somijas pilsoņu karš, kurā savā starpā karoja boļševiki atbalstītie sociāldemokrāti un Vācijas impērijas atbalstītie konservatīvie spēki. Karš beidzās maijā un rezultātā pārākumu ieguva konservatīvie spēki, saglabājot jaundibinātajā valstī demokrātija iekārtu. 1919. gadā tika izveidota Somijas konstitūcija. Miera līgums ar Padomju Savienība tika parakstīts 1920. gadā, pēc kura Somija saglabāja robežas, kuras bija Somijas lielhercogistei. Toties Somijai izcēlās strīds ar Zviedriju par stratēģiski svarīgajām Ālandu salas. Strīdā iesaistījās Tautu Savienība, kura 1921. gadā nolēma, ka Ālandu salas paliek Somijai ar nosacījumu, ka tām tiek dota ievērojama autonomija. Pēc 1939. gadā noslēgtā Molotova-Ribentropa pakts Somija nonāca Padomju Savienības interešu lokā. 23. augusts Padomju Savienības valdība piedāvāja Somijai noslēgt militārās sadarbības līgumus. Somijas valdība tos atteicās pieņemt, bet Padomju Savienība izvirzīja Somijai teritoriālas pretenzijas. Bez kara pieteikums Padomju Savienības armija rītā uzbruka Somijas austrumu robežai, ko pavadīja aviācijas uzlidojumi galvaspilsētai Helsinkiem. Sākās Ziemas karš, kurš ilga līdz , kad Maskava tika noslēgts miera līgums, kurā Somija atteicās no plašām teritorijām Karēlija, Hanko pussala un pie Ziemeļu ledus okeāns, saglabājot valstisko neatkarību. Pēc Ziemas kara, Somija lūdza militāro palīdzību Nacistiskā Vācija. , kad vācu spēki jau bija ieradušies Somijā, sākās Barbarosas operācija, kuras mērķis bija iekarot Padomju Savienības Eiropas daļu. 25. jūnijs Padomju Savienība veica uzlidojumus Somijas pilsētām, līdz ar ko Somija pieteica karu Padomju Savienībai, vienlaicīgi arī atļaujot Vācijai izmantot Somijā izmitinātos militāros spēkus. Tiesa, operācija cieta neveiksmi, bet karš starp Somiju un Padomju Savienību turpinājās. 1941. gada vasarā somu spēki pamazām atguva zaudētās teritorijas Karēlijā. Septembrī armija ieņēma aizsardzības pozīcijas, kas deva relatīvu mieru līdz pat 1944. gadam. 1944. gada 9. jūnijs Padomju Savienība veica pēkšņu uzbrukumu, atgūstot praktiski visas karā zaudētās teritorijas. 1944. gada 19. septembris tika parakstīts miera līgums, kurā tika minēts arī tas, ka vācu spēkiem ir jāpamet Somijas teritorija. Tas noveda pie Lapzemes karš starp Somiju un Vāciju. Vācijas galvenās intereses bija niķelis rūdas raktuves, kā arī Petsamo apgabals. 1945. gada aprīlī no Somijas tika izdzīti pēdējie vācu spēki.
Otrais pasaules karš laikā Somija bija smagi cietusi. Līdz 1950. gadam Somijas teritorija, kā arī tās teritoriālie ūdeņi, tika attīrīti no mīna. Parīzes miera konference Somijai tika piespriestas reparācijas, kuras tai jāsamaksā Padomju Savienībai. Tās tika nomaksātas līdz 1952. gadam. Netālu no Helsinkiem Padomju Savienība izveidoja arī savu karabāze. Tiesa, 1956. gadā tā beidza pastāvēt. Uzreiz pēc kara Somijā strauji pieauga jaundzimušo skaits, un, kad 1970. gadi tie sasniedza darbspējīgu pilsoņu vecumu, valsts nebija spējīga nodrošināt visus ar darba vietām, tādēļ daudzi emigrēja uz Zviedriju. Aukstais karš laikā lielu lomu Somijas iekšpolitikā spēlēja Padomju Savienība, bet Somijai izdevās saglabāt demokrātisku pārvaldes sistēmu. Somija iestājās Eiropas Savienība.

Ģeogrāfija


Attēls:Fintopo.jpg
Somijas platība ir 338 424 km². Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tad tā ir mazliet mazāka nekā Vācija un mazliet lielāka nekā Norvēģija. Somija ir 5,2 reizes lielāka nekā Latvija. Tā atrodas starp 60. un 70. ģeogrāfiskais platums grādiem un ir viena no Ziemeļvalstis. Aptuveni trešdaļa no valsts atrodas aiz Ziemeļu polārais loks. Ziemeļu-dienvidu virzienā Somijas garums ir 1160 kilometri (no Nuorgamas līdz Hanko), bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir 540 kilometri (no Nerpesas līdz Ilomantsi). Somijas daļu, kas atrodas uz ziemeļiem no Oulujervi ezers, sauc par "Ziemeļsomiju", lai gan tā ir apmēram puse no valsts. Savukārt Jiveskiles pilsēta atrodas Somijas centrālajā daļā, lai gan ģeogrāfiski tā atrodas vairāk uz dienvidiem. Somijai sauszemes robežas ir ar Krievija, Norvēģija un Zviedrija. Garākā no tām ir austrumu robeža ar Krieviju (1269 km). Ziemeļos robežas garums ar Norvēģiju ir 716 km, bet ziemeļaustrumos ar Zviedriju - 536 km. Somijas krastus apskalo Baltijas jūras līči. Rietumos to apskalo Botnijas līcis, bet dienvidos - Somu līcis. Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un krāčainas. Tās izmanto elektroenerģijas ražošanai. Lielākā daļa upju ietek Botnijas līcī. Pēc oficiāliem datiem Somijā ir 187888 ezeri, kuru platība ir lielāka par 500 m², un 56 tūkstoši, kuru platība ir vismaz viens hektārs. Tādēļ Somiju dažreiz dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi".
Attēls:SchärenTurku.jpg pilsētas]]
Somijā ir pieci lieli fiziskā ģeogrāfija rajoni: Dienvidsomijas zemiene, Austrumbotnijas zemiene, Somijas ezeru zemiene, Somijas augstiene un Lapzemes augstiene. Dienvidsomijas līdzenums plešas no Satakuntas provinces līdz pat Krievijas robežai. Salīdzinot ar Somijas ezeru līdzenumu, šajā līdzenumā ir maz ezeru, toties ir vairāk aramzemes. Tālāk gar rietumu krastu plešas Austrumbotnijas līdzenums. Šo līdzenumu šķērso ļoti daudz upju, kā arī šeit ir plašas aramzemju platības. Somijas kopējais krasta līnijas garums sasniedz aptuveni 40 tūkstošus kilometrus, kas gandrīz atbilst Zemes apkārtmēram pa ekvatoru. Tā ir tik gara tāpēc, ka Somijas piekraste ir ļoti izrobota un ar ļoti daudzām sīkām sala un šēra (sala). Kopā ir apmēram 76 tūkstoši piekrastes salas, kuru platība ir vismaz 500 m². Ļoti daudz salas un šēras atrodas Turku pilsētas piekrastē, kā arī Olande (Ālandu salās). Dienvidos esošā morēna Salpauselke un rietumos Somenselke ir divas valsts nozīmīgākās ūdensšķirtnes, kuras atdala piekrastes rajonus no Somijas ezerzemes (''Järvi-Suomi''). Šī purvainā un ar mežiem klātā teritorija, kurā ir aptuveni 42,2 tūkstoši ezeri, ir lielākā "ezeru zeme" Eiropā. Iekšējie ūdeņi aizņem apmēram 18% no Somijas teritorijas. Tieši no "ezeru zemes" iztek valsts nozīmīgākās dienvidu upes, kā Kokemeenjoki, Kimijoki un Vuoksi. Šeit atrodas arī Somijas lielākais ezers - Saima ezers, kura platība ir 4400 km². Somijas ezeri ir kuģojami, jo tie veido ezeru sistēmas. Atsevišķus ezerus un ezeru sistēmas savā starpā saista upes. Lai gan iekšzemē kravu transportēšanā parasti izmanto auto transportu vai dzelzceļa transportu, Somijas dienvidaustrumdaļā var izmantot arī jūras transportu. Raksturīgi ir arī tas, ka ezeros ir ļoti daudz sala. Somijas augstiene (''Vaara-Suomi'') plešas no valsts austrumos esošās Ziemeļkarēlijas līdz Kainū provincei, dienvidos no Lapzemes. Augstienei ir raksturīgi neskaitāmi pakalns, no kuriem visaugstākais ir Koli kalns (347 m) Ziemeļkarēlijā. Somijas augstiene ziemeļos robežojas ar Lapzemes augstieni. Lapzemes augstienē plešas meži un kalni (''tunturi''), uz kuriem aug maz koki. Augstākās virsotne ir Pallastunturi (807 m), Illestunturi (718 m) un Pihetunturi (540 m). Inari ezers tuvumā, kurš atrodas Lapzemes ziemeļrietumos, tāpat kā dienvidos ir ļoti daudz ezeru. Garākās Somijas upes Kemijoki (560 km) ūdenstilpnes baseins aizņem lielu daļu no Lapzemes. Pašos Somijas ziemeļos ir arī Skandināvijas kalni. Uz Somijas-Norvēģijas robežas atrodas valsts augstākā virsotne - Halti kalns (1324 m).
Somijas lielāko daļu klāj taiga un purvs. No kopējās teritorijas aramzeme aizņem tikai 8%, meži — 57% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdra, kuru pārsvarā izmanto kā kurināmais. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. Akmeņi, kuri ir pēc pēdējā ledus laikmets ir izkaisīti pa visu valsti, galvenokārt sastāv no granīts.
Somijas klimatu nosaka valsts novietojums mērenā josla pašos ziemeļos pie robežas ar polārajiem apgabaliem. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotāju. Pateicoties Golfa straumei, Somijas klimats ir maigs, lai gan pašos valsts ziemeļos ir auksts. Klimats ir ļoti svarīgs faktors preču pārvadāšanai. Somijas vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz zemāka nekā Latvijā.

Administratīvais iedalījums


Attēls:Suomi.kunnat.2008.numbered.png
Somijā pirmā līmeņa administratīvā iedalījuma vienība ir lēne (, ). Visu valsti iedala sešās lēnēs, no kurām tikai Olandei ir autonomija. Lēņu pakļautībā darbojas policija, prokuratūra un citas valsts iestādes.
|}
Sīkāk Somija tiek iedalīta 20 reģionos (, ). Tos iedala vēl 74 apakšreģionos (''seutukunta'', ''ekonomisk region''), un visbeidzot kopš 2009. gada Somija tiek sadalīta arī 348 pašvaldības (''kunta'', ''kommun''). Pirms tam bija 415 pašvaldības.

Valsts pārvalde


Attēls:Sauli Niinistö.jpg]]
Somijas konstitūcija ir pieņemta 1919.gadā. Vēlāk ir izdarīti vairāki grozījumi un papildinājumi. Pēdējais labojums konstitūcijā ir veikts . Būtiskākais labojums bija pilnvaru izlīdzināšana starp Somijas prezidents, Somijas parlaments un Somijas valsts padome. Tādēļ no prezidentālisms republikas Somija kļuva par pusprezidentālisms republiku. Vienpalātas parlamentam (, ), kurš sastāv no 200 locekļiem, pieder likumdošanas vara. To uz četriem gadiem ievēl proporcionālas vēlēšanas. Somijas pilsoņi tikai no 18 gadu vecuma var iet uz vēlēšanas. Kopš konstitucionālās reformas valsts padome (''valtioneuvosto'') nav tieši atbildīga parlamenta priekšā.
Somijas premjerministrs tieši ievēl parlaments, savukārt pārējos valsts padomes locekļus pēc premjerministra ierosinājuma apstiprina prezidents. Kopš 2011. gads. gada premjerministrs ir Jurki Katainens. Somijas prezidentu uz 6 gadiem ievēlē vispārējās divpakāpju vēlēšanas. Prezidentam ir plašas tiesības, viņš izdod lēmumus un dekrētus, var uzlikt veto parlamenta paziņotajiem likumprojektiem. Prezidents vada Somijas ārpolitiku, kā arī ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un ieceļ augsta ranga valsts ierēdņus un tiesnešus. Kopš 2012. gads. gada Somijas prezidents ir Sauli Nīniste. Augstāko izpildvara realizē valsts padome un prezidents.
Somijā nav atsevišķa kontitucionālā tiesa. Pārvaldes orgānu darbību izskata parastajās tiesa. Somijas tiesu vara spēcīgi ir ietekmējusi Zviedrija, kuras pakļautībā somi bija līdz 1809. gadam. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai 1995. gadā, Somijas likumos kā nepieciešamība ir ieviesti daudzi Savienības tiesību akti. Parastā tiesu sistēma ir strukturēta trīs līmeņos. Ikvienu lietu vispirms izskata 56 rajonu tiesās (''käräjäoikeus''), bet pēc tam apelācija var iesniegt sešās augstākajās tiesās (''hovioikeus''). Visbeidzot pēc stingriem noteikumiem lietu var iesniegt izskatīt Somijas Augstākā tiesa (''korkein oikeus'').

Ārpolitika


Somijas drošības un aizsardzības politikas pamatā ir tās pieredze Otrais pasaules karš. Somijas loma starptautiskajās attiecībās ir vienota neitralitāte. Tautas prātos ir palikusi apziņa, ka nevar paļauties uz sabiedrotajiem un, ja sāksies karš, tad valsts aizsardzība primāri būs janodrošina pašiem. Somijas aizsardzības politika ir vērsta uz "kopējo aizsardzību" (''kokonaismaanpuolustus'')., kuras uzdevums ir nodrošināt valsts suverenitāte, teritoriālo integritāti un demokrātisku konstitūciju. Starptautiskajās attiecības tā cenšas ievērot neitralitāte, lai gan tā 1994. gadā kļuva par organizācijas "Partnerattiecības mieram" locekli, bet 1997. gadā arī par Eiroatlantijas sadarbības padomes locekli. Pašlaik somu karavīri ir iesaistījušies arī NATO vadītajos drošības spēkos Kosova un Afganistāna, lai gan nav NATO locekle. Pievienošanās NATO ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem Somijas sabiedrībā. Pašreizējā prezidente Tarja Halonena uzskata, ka Somijai nav nepieciešams iestāties NATO, kā arī vairums somu ir noskaņoti negatīvi pret šo organizāciju.

Bruņotie spēki


2006. gadā Somijas bruņotie spēki (''Puolustusvoimat'') budžets bija 5,7% no valsts budžeta, kas apmēram atbilst 2,27 miljardiem eiro. No iekšzemes kopprodukts militārie izdevumi veido 1,6%. Somijā pastāv obligātā karaklausība. Militārā apmācība ilgst no 6 līdz 12 mēnešiem. No obligātās karaklausības atbrīvoti ir tikai Jehovas liecinieki un autonomās Olandes iedzīvotāji. Kopš 1995. gada karaklausībā brīvprātīgi var doties arī sievietes. Somijas bruņotajos spēkos miera laikā dienē 35 tūkstoši karavīri, no kuriem 26 tūkstoši ir iekļauti Somijas armija, 5 tūkstoši - Somijas flote, bet 4 tūkstoši - Somijas gaisa spēki. Vēl apmēram 35 tūkstoši somu katru gadu tiek iesaukti rezervistu apmācībās. Līdz ar to, ja sākas karš, Somijas bruņoto spēku kopējais karavīru skaits īsā laikā var pieaugt līdz 520 tūkstošiem.

Tautsaimniecība


Attēls:Nokia HQ.jpg" galvenā mītne]]
Mūsdienās Somija ir viena no turīgākajām valstīm Eiropas Savienība. 2005. gadā Somijas pirkspējas izdekss bija 111, salīdzinoši, Eiropas Savienības vidējais indekss ir 100. 2006. gadā kopējais eksports apgrozījums bija 61,40 miljardi eiro, bet imports apgrozījums - 55,89 miljardi eiro. Nozīmīgākie tirdzniecības partneri bija Vācija (11,3%), Zviedrija (10,5%) un Krievija (10,1%).
Vēl 20. gadsimts sākumā Somija bija viena no nabadzība Eiropas valstīm. Šajā laikā Somijā nodarbojās ar papīrs ražošanu un dzelzs liešanu. Tikai pēc Otrais pasaules karš strauji attīstījās lauksaimniecība. Pēc kara strauji pieauga industrializācijas apmēri, jo Somijai bija jānomaksā reparācijas Padomju Savienībai. Divdesmit gadu laikā attīstījas dažāda veida saimniecības. Nozīmīgas kļuva elektrotehnika rūpniecība, naftas ķīmijas, mašīnrūpniecība un dažādu transports iekārtu ražošana. Par vēl vienu nozīmīgu nozari kļuva kuģu būvniecība. Straujā ekonomiskā izaugsme apstājās 1991. gadā, kad sabruka Padomju Savienība, jo tieši ar šo valsti Somijai bija ļoti cieši tirdzniecības sakari. Pēc smagas ekonomiskā krīze iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 13%, savukārt no 1990. līdz 1994. gadam bezdarbs līmenis pieauga no 3,4% līdz 18,4%. Krīzes rezultātā tika restrukturēta Somijas saimniecība. Lai stabilizētu valsts budžets, vairāki valsts uzņēmumi tika privatizācija. Tajā pašā laikā valsts ieguldīja naudu jaunāko tehnoloģija apgūšanai augstskolās. Pēc tam arī ieguldīja mikroelektronika. Šajā jomā veiksmīgi attīstījās uzņēmums "Nokia", kurš kļuva par dzinējspēku ekonomikas atveseļošanās procesā. Pievienošanās Eiropas Kopienai 1995. gadā veicināja ekonomikas nostabilizēšanos. Pārkārtojot saimniecību, līdz 2001. gads. gadam bezdarba līmenis bija jau samazināts līdz 9,2%. Vēlāk bezdarba līmenis vēl samazinājās, 2007. gads. gadā tas sasniedza 6,9%.
Somijas meži ir valsts nozīmīgākais dabas resursi. Tādējādi koksnes un papīrs rūpniecība ir dominējošās ražošanas nozares valstī. 17. gadsimtā Somija bija pasaulē lielākā darvas eksportētāja, savukārt jau 19. gadsimtā lielākā daļa no uzņēmumiem bija kokzāģētavas. Līdz pat 1970. gadiem vairāk kā puse no Somijas eksporta allaž bija koksne un papīrs. Mūsdienās tā sastāda tikai 12% no eksporta no rūpnieciskās ražošanas, un katru gadu tiek izzāģēti aptuveni 75 miljoni m³ koksnes. Uzņēmumi "Stora Enso", "UPM-Kymmene" un "M-real" pēdējos gados iegulda lielus līdzekļus, lai attīstītos citās valstīs, un ir kļuvuši par vieniem no līderiem papīra rūpniecībā. Pēdējos gados strauji attīstās arī metālapstrāde, kā arī elekronikas rūpniecība. Elektroprece ražošanas apjomi no 1995. līdz 2006. gadam ir četrkāršojušies. Lauvas tiesu šajā nozarē aizņem telekomunikācijas uzņēmums "Nokia". "Nokia" apgrozījums gadā ir 41,1 miljardi eiro, līdz ar to tas ir lielākais uzņēmums Somijā. Citi pazīstami somu uzņēmumi ir "Fiskars", "Kone", "Valmet" un "Sisu Auto".

Demogrāfija


Attēls:Finland population pyramid.png
Somijā dzīvo aptuveni 5,3 miljoni iedzīvotāji. Tā kā pēc platības tā ir liela valsts, tad tās vidējais apdzīvotības blīvums ir mazs, tas ir, 16 cilvēki uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāji ir ļoti nevienmērigi sadalīti pa valsts teritoriju. Lapzeme, Somijas ziemeļos, iedzīvotāju blīvums ir vēl mazāks, tas ir, tikai 1,9 cilvēki uz km², savukārt aptuveni 40% Somijas iedzīvotāji dzīvo Dienvidsomija, kur apdzīvotības blīvums sasniedz 62,6 cilvēkus uz km². Aptuveni 1,23 miljoni dzīvo Helsinki aglomerācijā. Nākošās lielākās pilsētas ir Tampere, Turku un Oulu.
Somijā iedzīvotāju skaits pieaug, bet tā kā jaunieši izvēlas studēt un strādāt pilsētās, tad lauku teritorijās cilvēku skaits tomēr samazinās.

Kultūra


Somijas kultūra ir veidojusies galvenokārt ietekmējoties no Rietumeiropas un Krievijas. Spēcīga ir bijusi Zviedrijas, kuras pakļautībā somi bija vairākus gadsimtus, un Vācijas ietekme, ar kuru somiem vienmēr ir bijuši cieši tirdzniecības sakari. Krievu kultūras ietekme vienmēr ir bijusi jūtama Austrumsomija un Karēlija. Pēc abiem pasaules karš Somijā ļoti ātri izplatījās Rietumeiropas popkultūra. Lai gan urbanizācijas rezultātā Somijas kultūra kļūst arvien globālāka, valstī, īpaši lauku teritorijās, joprojām tiek piekoptas arī somu tradīcijas, piemēram, iešana somu pirts.
Jau pirms mūsu ēras somi bija bagāti ar mutvārdu tautasdziesma, kurās galvenokārt tika apdziedātas tēmas no somu mitoloģijas. Pirmie literālie teksti tika sarakstīti 13. gadsimtā, kad Somijā tika ieviesta kristietība. Ļoti maz tekstu no šiem laikiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Tie bija latīņu valoda sarakstītie sakrālie teksti. Pirmie teksti somu valoda tika sarakstīti Reformācijas laikā 16. gadsimtā. Jaunā Derība somu valodā 1548. gadā iztulkoja Mikaela Agrikola (''Mikael Agricola'').
No mūsdienu autoriem Mika Valtari (''Mika Waltari'') ir slavenākais somu rakstnieks, kura darbi ir plaši izplatīti arī ārzemēs. Viņa slavenākais darbs, vēsturiskais romāns "Sinuhe, ēģiptietis" (''Sinuhe Egyptiläinen'', 1945), ir iztulkots aptuveni 30 valodās, kā arī 1954. gadā Holivuda pēc šī darba motīviem tika uzņemta filma. Starptautisku slavu ir ieguvis arī Somijā dzīvojošās zviedru rakstnieces Tove Jansone (''Tove Jansonn'') darbs "Trollīši Mumini".
Mūsdienās Somijā ļoti populāra ir smagais metāls (mūzikas žanrs), piemēram, mūzikas topos regulāri ir smagā metāla grupas "''Children of bodom''" dziesmas. Vēl pavisam nesenā pagātnē pasaules slavu ieguva tādas rokmūzika un metāla grupas kā "''HIM''", "''The Rasmus''" un "''Nightwish''". Somu dziedātāji regulāri piedalās arī Eirovīzija. 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss pirmo reizi uzvarēja Somijas pārstāvji, smagais roks grupa "''Lordi (mūzikas grupa)''". Slavena ir arī grupa "''Leningrad Cowboys''", kuri nodarbojas ar pazīstamām popmūzika un roka dziesmu interpretēšanu. Visā pasaulē pazīstamus hīts ir iedziedājuši arī cita somu grupa "''Bomfunk MC’s''".

Sports


Attēls:Paavo Nurmi (Antwerp 1920).jpg
Somija ir uzskatāma par sports mīlošu valsti gan pašu sportistu, gan skatītāju vidū. Aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju (piektā daļa no iedzīvotājiem) ir kāda sporta kluba biedrs. Nozīmīgus sporta notikumus pie TV ekrāniem regulāri skatās aptuveni 1,4 miljoni skatītāju.
Panākumi sporta sacensībās dod lielu daļu no to nacionālās identitātes. Panākumu guvuši sportisti tiek pielīdzināti valsts varoņiem, it īpaši 1920. gadi somu sportisti, kuri guva uzvaras starptautiskās sacensībās. 1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles, kuras notika Parīze, somu sportisti pat bija otrajā vietā iegūto medaļu kopvērtējuma tabulā. Pāvo Nurmi (''Paavo Nurmi'') jeb "Lidojošais soms" ieguva deviņas zelta medaļas un kļuva par vienu no visu laiku labākajiem sportistiem Olimpiskās spēles. Olimpiskajās spēlēs un ne tikai allaž veiksmīgi ir startējuši arī šķēpa mešana, piemēram, 2007. gada šķēpa mešānā par pasaules čempionu kļuva Tero Pitkemeki. Nacionālās pašapziņas celšanai lielu artavu dod arī uzvaras pret to kaimiņvalstīm, it īpaši, pret Zviedrija, kuras pakļautībā tā bija vairākus gadsimtus.
1952. gadā Somijas galvaspilsētā Helsinki norisinājās Vasaras Olimpiskās spēles. Tām vajadzēja notikt jau 1940. gadā, bet tika atceltas Otrais pasaules karš dēļ. Valstī ir arī senas ziemas sporta veidi tradīcijas. Olimpiskās un pasaules čempionāta medaļas regulāri iegūst somu distanču slēpošanas sportisti. Pēdējos gados panākumus gūst arī tramplīnlēkšana.
Populārākais komandu sporta veids neapšaubāmi ir hokejs. Tādi hokejisti kā Tīmu Selanne (''Teemu Selänne''), Saku Koivu un Jere Lehtinens (''Jere Lehtinen'') ir kļuvuši par Nacionālā hokeja līga zvaigznēm. Arī Somijas hokeja līga ir viens no vadošajām Eiropā. Somijas hokeja izlase lielāko panākumu guva 1995. gadā, kļūstot par pasaules čempionāts hokejā. Somijā futbols nav izveidojušās nozīmīgas tradīcijas. Somijas futbola izlase vēl nekad nav spēlējusi ne Eiropas Čempionāts futbolā, ne FIFA Pasaules kauss. Tomēr daži somu futbolisti kā Jari Litmanens (''Jari Litmanen''), Sami Hīpijā (''Sami Hyypiä'') un Mikaels Forsels (''Mikael Forssell'') ir spēlējuši slavenos Eiropas futbola klubos, tādā veida popularizējot futbolu savā valstī. Toties Somijas sieviešu futbola izlase pārsteidzoši iekļuva 1995. gada Eiropas Čempionāts futbolā sievietēm finālturnīrā.
Ļoti populārs Somijā ir arī autosports. Par Formula 1 čempioniem ir kļuvuši Kimi Raikonens, Mika Hakinens un Keke Rosbergs. Somu sportisti dominē arī autorallijs. Gandrīz puse no Pasaules rallija čempionāts ir bijuši somi.

Skatīt arī


Somijas pilsētu uzskaitījums
Ziemeļvalstis

Atsauces un piezīmes


<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
</div>

Ārējās saites


http://www.history-of-finland.com Facts about Finland - with a list of most famous Finns, Finland Facts, Resources, etc.
http://finland.fi thisisFINLAND — things you should and shouldn't know Official portal of Finland
http://www.government.fi/etusivu/en.jsp The Finnish Government — Official governmental site
http://www.president.fi/en/ The President of Finland — Official site of the President of the Republic of Finland
http://web.eduskunta.fi/Resource.phx/parliament/index.htx Parliament of Finland — Official Parliamentary site
https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-f/finland.html Chief of State and Cabinet Members
http://www.vifanord.de/index.php?id=1&L=1&rd=243343734 vifanord — a digital library that provides scientific information on the Nordic and Baltic countries as well as the Baltic region as a whole
http://virtualfinland.fi Virtual Finland — 360° Panoramas of Finnish cities
http://www.visitfinland.com Visit Finland — The official travel and tourism guide by the http://www.mek.fi/web/MekEng/index.nsf Finnish Tourist Board
http://www.helsinki.fi/en/ Helsinki.fi — Helsinki's city portal
http://www.fmi.fi/en/index.html Today's weather by the Finnish Meteorological Institute
http://www.makela.info/nettiradiot/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=26&Itemid=61 Webradios in Finland and abroad
https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fi.html CIA World Factbook - Finland
http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/finland.htm Finland at ''UCB Libraries GovPubs''
Kategorija:Somija
ab:Суоми
ace:Finlandia
af:Finland
als:Finnland
am:ፊንላንድ
an:Finlandia
ang:Finnland
ar:فنلندا
arc:ܦܝܢܠܢܕ
arz:فينلاندا
ast:Finlandia
ay:Phini suyu
az:Finlandiya
ba:Финляндия
bar:Finnland
bat-smg:Soumėjė
bcl:Finlandya
be:Фінляндыя
be-x-old:Фінляндыя
bg:Финландия
bi:Finland
bm:Finland
bn:ফিনল্যান্ড
bo:ཧྥིན་ལན།
bpy:ফিনল্যান্ড
br:Finland
bs:Finska
ca:Finlàndia
cdo:Hŭng-làng
ce:Финлянди
ceb:Finlandia
chr:ᏫᏂᎳᏂ
ckb:فینلاند
co:Finlandia
crh:Finlandiya
cs:Finsko
csb:Fińskô
cu:Соумь
cv:Финлянди
cy:Y Ffindir
da:Finland
de:Finnland
diq:Finlanda
dsb:Finska
dv:ފިންލޭންޑު
dz:ཕིན་ལེནཌ་
ee:Finland
el:Φινλανδία
en:Finland
eo:Finnlando
es:Finlandia
et:Soome
eu:Finlandia
fa:فنلاند
fi:Suomi
fiu-vro:Soomõ
fo:Finnland
fr:Finlande
frp:Finlande
frr:Finlönj
fur:Finlande
fy:Finlân
ga:An Fhionlainn
gag:Finlandiya
gan:芬蘭
gd:Suòmaidh
gl:Finlandia - Suomi
gn:Hĩlandia
got:𐍆𐌹𐌽𐌽𐌰𐌻𐌰𐌽𐌳
gu:ફીનલેંડ
gv:Finnlynn
hak:Fûn-làn
haw:Pinilana
he:פינלנד
hi:फ़िनलैण्ड
hif:Finland
hr:Finska
hsb:Finska
ht:Fenlann
hu:Finnország
hy:Ֆինլանդիա
ia:Finlandia
id:Finlandia
ie:Finland
ig:Finland
ilo:Pinlandia
io:Finlando
is:Finnland
it:Finlandia
ja:フィンランド
jbo:gugdrsu,omi
jv:Finlandia
ka:ფინეთი
kaa:Finlyandiya
kbd:Финлэнд
kg:Finlandi
ki:Finland
kk:Финляндия
kl:Finlandi
kn:ಫಿನ್‍ಲ್ಯಾಂಡ್
ko:핀란드
koi:Суоми
krc:Финляндия
ku:Fînland
kv:Суоми Му
kw:Pow Finn
ky:Финляндия
la:Finnia
lad:Finlandia
lb:Finnland
lez:Финляндия
lg:Finilandi
li:Finland
lij:Finlandia
lmo:Finlandia
ln:Finilanda
lt:Suomija
ltg:Suomeja
mdf:Суоми мастор
mg:Finlandy
mhr:Суоми
mi:Hinerangi
mk:Финска
ml:ഫിൻലാന്റ്
mn:Финланд
mr:फिनलंड
mrj:Финлянди
ms:Finland
mt:Finlandja
my:ဖင်လန်နိုင်ငံ
myv:Суоми Мастор
na:Pinrand
nah:Fintlālpan
nds:Finnland
nds-nl:Finlaand
ne:फिनल्याण्ड
new:फिनल्यान्ड
nl:Finland
nn:Finland
no:Finland
nov:Finlande
nrm:Fînlande
nv:Nahoditsʼǫʼłání
oc:Finlàndia
or:ଫିନଲ୍ୟାଣ୍ଡ
os:Финлянди
pam:Pinlandya
pap:Finlandia
pcd:Finlinde
pih:Finland
pl:Finlandia
pms:Finlandia
pnb:فنلینڈ
pnt:Φινλανδία
ps:فېنلانډ
pt:Finlândia
qu:Phinsuyu
rm:Finlanda
rmy:Finland
ro:Finlanda
roa-rup:Finlanda
roa-tara:Finlandie
ru:Финляндия
rue:Фіньско
rw:Finilande
sa:फिन्लैंड
sah:Финляндия
sc:Finlandia
scn:Finlandia
sco:Finland
se:Suopma
sh:Finska
si:ෆින්ලන්තය
simple:Finland
sk:Fínsko
sl:Finska
sm:Finalagi
so:Finland
sq:Finlanda
sr:Финска
srn:Finland
ss:IFini
st:Finland
stq:Finlound
su:Finlandia
sv:Finland
sw:Ufini
szl:Finlandyjo
ta:பின்லாந்து
te:ఫిన్‌లాండ్
tet:Finlándia
tg:Финланд
th:ประเทศฟินแลนด์
tk:Finlýandiýa
tl:Pinlandiya
tpi:Pinlan
tr:Finlandiya
tt:Finlândiä
udm:Финляндия
ug:فىنلاندىيە
uk:Фінляндія
ur:فن لینڈ
uz:Finlandiya
vec:Finlandia
vep:Suomenma
vi:Phần Lan
vls:Finland
vo:Suomiyän
wa:Finlande
war:Finlandya
wo:Finlaand
wuu:芬兰
xal:Суһомудин Орн
xmf:ფინეთი
yi:פינלאנד
yo:Fínlándì
za:Finlan
zea:Finland
zh:芬兰
zh-classical:芬蘭
zh-min-nan:Suomi
zh-yue:芬蘭
zu:IFinlandi

Somālija


Somālijas Republika ir valsts Āfrikas austrumdaļā. Somālijas teritorijā kopš 1990. gadi sākuma ir divas pašpasludinātas republikas ziemeļos - Somālilenda un Puntlenda, kā arī cilšu un dažādu grupējumu dalītā Somālija valsts dienvidu daļā. Somālija robežojas ar Džibutija ziemeļos, Etiopija rietumos un Kenija dienvidos. Ziemeļos to apskalo Adenas līcis, bet austrumu krastu apskalo Indijas okeāns. Somālijas galvaspilsēta ir Mogadīšo.

Pilsoņu karš


1991. gads bija liels pārmaiņu laiks Somālijā. Apvienotie ziemeļu un dienvidu klanu spēki izstūma toreizējo prezidentu Barre, klanus apbruņoja un aizstāvēja Etiopija. Pēc tikšanās ar Somālijas Nacionālās kustības un ziemeļu klanu līderiem, Somālijas ziemeļu daļa pasludināja neatkarību no Somālijas izveidojot valsti ar nosaukumu Somālilenda. Somālilendas neatkarība bija diezgan stabila, bet Somālija, ziemeļu neatkarību neatbalstīja. 1991. gada janvāri Džibuti kongresā tika izvēlēts Somālilendas prezidents „Ali Mahdi Muhammeds”. Tomēr Apvienotā Somālijas Kongresu militārais līderis Muhameds Farrahs Aidids, Somālijas Nacionālās kustības līderis Abdirahmans Ahmeds Ali Tuur un Somālijas patriotiskās kustības līderis Pulkvedis Jess atteicās atzīt Mahdi kā prezidents.
Pirms pilsoņu kara, Mogadišu bija pazīstama kā "Baltā pērle Indijas okeānā".
Kategorija:Somālija
Kategorija:Āfrikas valstis
ace:Somalia
af:Somalië
als:Somalia
am:ሶማሊያ
an:Somalia
ang:Sōmalia
ar:الصومال
arz:الصومال
ast:Somalia
az:Somali
bat-smg:Suomalis
bcl:Somalya
be:Самалі
be-x-old:Самалі
bg:Сомалия
bjn:Somalia
bn:সোমালিয়া
bo:སོ་མ་ལི།
bpy:সোমালিয়া
br:Somalia
bs:Somalija
ca:Somàlia
ce:Сомали
ceb:Somalia
ckb:سۆماڵیا
crh:Somaliya
cs:Somálsko
cy:Somalia
da:Somalia
de:Somalia
diq:Somalya
dsb:Somalija
dv:ސޯމާލިއާ
ee:Somalia
el:Σομαλία
en:Somalia
eo:Somalio
es:Somalia
et:Somaalia
eu:Somalia
ext:Somália
fa:سومالی
fi:Somalia
fiu-vro:Somaalia
fo:Somalia
fr:Somalie
frp:Somalie
fy:Somaalje
ga:An tSomáil
gag:Somali
gd:Somàilia
gl:Somalia - Soomaaliya
gv:Yn Tomaal
he:סומליה
hi:सोमालिया
hif:Somalia
hr:Somalija
hsb:Somalija
ht:Somali
hu:Szomália
hy:Սոմալի
ia:Somalia
id:Somalia
ie:Somalia
ilo:Somalia
io:Somalia
is:Sómalía
it:Somalia
ja:ソマリア
jbo:somalias
jv:Somalia
ka:სომალი
kg:Somalia
ki:Somalia
kk:Сомали
kn:ಸೊಮಾಲಿಯ
ko:소말리아
ku:Somalya
kw:Somali
la:Somalia
lb:Somalia
li:Somalië
lij:Somalia
lmo:Sumalia
ln:Somalia
lt:Somalis
mg:Somalia
mhr:Сомали
mk:Сомалија
ml:സൊമാലിയ
mn:Сомали
mr:सोमालिया
ms:Somalia
mt:Somalja
my:ဆိုမာလီယာနိုင်ငံ
na:Tomariya
nah:Somalia
nds:Somalia
new:सोमालिया
nl:Somalië
nn:Somalia
no:Somalia
nov:Somalia
nso:Somalia
nv:Soomáálii Bikéyah
oc:Somalia
or:ସୋମାଲିଆ
os:Сомали
pa:ਸੋਮਾਲੀਆ
pam:Somalia
pap:Somalia
pdc:Somaali
pl:Somalia
pms:Somalia
pnb:صومالیہ
ps:سومالیا
pt:Somália
qu:Sumalya
rm:Somalia
ro:Somalia
ru:Сомали
rw:Somaliya
sa:सोमालिया
sah:Сомалия
sc:Somàlia
scn:Somalia
sco:Somalie
se:Somália
sg:Somalïi
sh:Somalija
si:සෝමාලියාව
simple:Somalia
sk:Somálsko
sl:Somalija
sm:Somalia
sn:Somalia
so:Soomaaliya
sq:Somalia
sr:Сомалија
ss:ISomaliya
st:Somalia
stq:Somalia
su:Somalia
sv:Somalia
sw:Somalia
szl:Sůmalijo
ta:சோமாலியா
te:సొమాలియా
tg:Сумолӣ
th:ประเทศโซมาเลีย
ti:ሶማሊያ
tl:Somalya
tr:Somali
ts:Somalia
tt:Сомали
ug:سومالى
uk:Сомалі
ur:صومالیہ
uz:Somali
vec:Somałia
vi:Somalia
vo:Somalän
war:Somalia
wo:Somali
wuu:索马里
xal:Сомалмудин Орн
yi:סאמאליע
yo:Sòmálíà
zh:索马里
zh-classical:索馬里
zh-min-nan:Somalia
zh-yue:索馬里
zu:ISomalia

Slovēnija


Slovēnija (), oficiāli Slovēnijas Republika (''Republika Slovenija''), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Austrija ziemeļos, Ungārija ziemeļaustrumos, Horvātija austrumos un dienvidos, kā arī ar Itālija rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo Adrijas jūra. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem Alpi. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km<sup>2</sup>, valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Ļubļana.
Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot Romas impērija, Svētā Romas impērija, kā arī Habsburgu monarhija valdījumus. 1918. gadā, piedaloties starptautiski neatzītās Slovēņu, horvātu un serbu valsts dibināšanā, slovēņi pirmoreiz vēsturē ieguva pašnoteikšanās tiesības. Otrais pasaules karš laikā Slovēnijas teritoriju Okupācija un Aneksija vairākas valstis - Vācija, Itālija, Ungārija un Horvātija. 1943. gadā tika dibināta Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, tās sastāvā ietilpa arī Slovēnija, kura 1991. gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Mūsdienās Slovēnija ir Eiropas Savienības, Eirozonas, Šengenas līgums, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija dalībvalsts. Pēc datiem par Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, tā ir visattīstītākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.
Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām Eiropas kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās lingvistiski atšķirīgās valodu saimēs – Slāvu valodas, Ģermāņu valodas, Romāņu valodas un Urāliešu valodas – ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo desmitgade laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. 2002. gads. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie – imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.
Slovēnija, neskatoties uz Valsts un Baznīcas nošķirtību, tiek uzskatīta par Sekulārisms valsti. Visizplatītākā reliģija valstī ir Romas katoļu baznīca, kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam ir pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju.

Vēsture


Aizvēsture


Vissenākās Arheoloģiskie izrakumi atrastās liecības par mūsdienu Slovēnijas teritorijas apdzīvošanu ir netālu no Orehekas atrastie divi akmens darbarīki. Arheologi uzskata, ka tie varētu būt 250 000 gadu veci. Pēdējā Ledus laikmets teritoriju sāka apdzīvot neandertālieši. Vērtīgākais tā laika atradums ir Šebrelje ciemā, netālu no Čerkno, atrastā flauta, kas tiek uzskatīta par vecāko zināmo Mūzikas instruments pasaulē. Arheologi to nosauca par „Divje Babe flautu”, jo tā tika atrasta Divje Babe alā.
Pārejas laikā no Bronzas laikmets uz Dzelzs laikmets uzplaukumu piedzīvoja Urnukapi kultūra. Slovēnijas teritorijā, galvenokārt Most na Soči, Novo Mesto, Šentvid pri Stični, kā arī Vače, ir atrastas daudzas arheoloģiskas liecības no Halštates laikmets. Novo Mesto arheologi ir nodēvējuši par „Situlu pilsētu”, jo tās tuvumā ir atrastas vairākas situlas.

Iekļaušana Romas impērijas sastāvā


Dzelzs laikmetā mūsdienu Slovēnijas teritoriju apdzīvoja Illīrieši un Ķelti ciltis, līdz kamēr 1. gs. p. m. ē. cilšu apdzīvoto teritoriju iekaroja Romas impērija, kuri tajā izveidoja Norikas un Panonijas provinces. Mūsdienu Rietumslovēnija tika pievienota Venēcijas-Istrijas reģionam. Romieši izveidoja vairākas apdzīvotas vietas, piemēram, Emona (tagadējā Ļubļana), ''Poetovio'' (tagadējā Ptuja), ''Celeia'' (tagadējā Celje) un citas. Slovēnijas teritorijā tika būvēti militārie un tirdzniecības ceļi, tie veda no Apenīnu pussalas līdz Panonijai.
Lielā tautu staigāšana laikā reģionu, sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, iekaroja daudzu Barbari cilšu armijas, kuras, turpinādamas iekarojumus Apenīnu pussalas virzienā, uz dzīvi tajā neapmetās. 4. gadsimta beigās Romas karaspēks pameta Norikas un Panonijas provinces, aiz sevis atstādami izpostītas daudzas apdzīvotas vietas. Vietējie iedzīvotāji, pēc karaspēka aiziešanas, pārcēlās uz dzīvi kalnainākos apvidos un uzcēla jaunus, labāk nocietinātus ciematus. 5. gadsimts teritoriju iekaroja austrumgoti un tā tika iekļauta Austrumgotu karalistes sastāvā.

Agrīnie viduslaiki


568. gadā teritoriju pameta pēdējā to iekarojusī ģermāņu cilts – lombardi. Pēc tam teritorijā pamazām sāka nostiprināties Austrumslāvi ciltis.
Laikā no 623. gada līdz 626. gadam avāri, viena no Āzijas klejotājciltīm, centās pakļaut vietējos slāvus, taču viņu centieni izrādījās neveiksmīgi. Pēc uzvaras pār avāriem slāvu ciltis nolēma pievienoties franču Tirgotājs Samo izveidotajai cilšu konfederācijai. Tā beidza pastāvēt 658. gadā, slāvi, kuri apdzīvoja mūsdienu Karintija, izveidoja neatkarīgu Karantānijas karaliste, kas kļuva par vienu no pirmajiem slāvu valstiskajiem veidojumiem.
745. gadā Karantānija, apmaiņā pret militāru palīdzību, atzina franki protektorātu, saglabājot formālu neatkarību līdz pat 1180. gadam, kad tā sabruka. Franku klātbūtne veicināja slovēņu pāriešanu kristietība. Ap 1000. gadu tika uzrakstīts „''Brižinski spomeniki''” — pirmais rakstiskais dokuments slovēņu valoda.

Austrijas pakļautībā


14.gs. Slovēnijas teritorija nokļuva Austrijas Hābsburgu varā un bija tās sastāvā līdz 16.gs. Pēdējos 1000 gadus Slovēnijas vēsture ir saistāma ar Austrijas vēsturi. Austroungārijas impērijas laikā Slovēnija bija Austrijas daļa.

Dienvidslāvijas sastāvā


1.pasaules karš rezultātā Austroungārijas monarhija sabruka, Slovēnija kopā ar serbiem un horvātiem sanāca kā Nacionālā Padome, kas vēlāk bija par pamatu Dienvidslāvijas izveidošanai.
1918.gadā Slovēnija kļuva par jaunas valsts — Dienvidslāvijas karalistes — sastāvdaļu. Šo valsti veidoja vairāk nekā 20 etniskas grupas un to sauc par „pirmo Dienvidslāviju”, kura pastāvēja no 1918. līdz 1941.gadam. Šī valsts bija centralizēta un tajā dominēja serbi.
Pēc 2.pasaules karš 1945.gadā tika nodibināta „otrā Dienvidslāvija”. Maršals Josips Brods Tito bija šīs federācijas spēcīgs līderis.
Tito Slovēniju padarīja par pastāvīgu Dienvidslāvijas republiku. Viņam Dienvidslāviju izdevās saturēt vienotu no tās dibināšanas līdz pat savai nāvei 1980.gadā.
Tito pretnostatīja Dienvidslāviju Padomju Savienībai un tādējādi radīja nesaskaņas ar Staļins.
Padomju blokādes un sankciju dēļ Dienvidslāvija attīstīja savu tirgu un diplomātiskās attiecības ar Rietumeiropas valdībām, lai arī tā bija komunistu valsts. Pēc Staļina nāves attiecības ar Padomju Savienība uzlabojās.
1981.gadā Dienvidslāvijā kopā bija 22,424 miljoni iedzīvotāju. No tiem:
serbi — 36,3%;
horvāti — 19,7%;
musulmaņi — 8,9%;
slovēņi — 7,8%;
maķedonieši — 5,9%.
Par minoritātēm tika uzskatīti albāņi — 7,7%; ungāri — 1,8%; čigāni — 0,7% u.c.
tikai 5,7% no iedzīvotājiem identificēja sevi ar dienvidslāviem.
Tautu izkliedētība reģionā bija liela, piemēram, serbi bija gan Serbija, gan Horvātija, gan Bosnijā, albāņi — lielākoties Serbijā (Kosova) un Maķedonijas Republika, horvāti — Horvātijā, Bosnijā un Serbijā (Voivodina).
Dienvidslāvijā dzīvojošās tautas piederēja arī pie dažādām reliģijām. Serbi, melnkalnieši un maķedonieši lielākoties ir pareizticīgie. Horvāti, slovēņi un ungāri — katoļi. Bet musulmaņu un albāņi — islamticīgie.
Lai gan Slovēnija bija viena no mazākajām Dienvidslāvijas republikām, tā deva vislielāko atbalstu tās visas federācijas ekonomikai. Tās iekšzemes kopprodukts bija 212% no kopējā. Otra ekonomiski spēcīgākā republika bija Horvātija, kuras IKP sastādīja 123%. Salīdzinājumam — Serbija (bez provincēm) — 93%, Bosnija un Hercegovina — 74%, Melnkalne — 78%, bet Maķedonija — 66%. Arī eksporta un importa ziņā Slovēnija un Horvātija bija priekšā pārējām republikām.
Tomēr pēc 70 gadiem šī „gabalainā” nācija sadalījās un starp jaunajām valstīm izcēlās karš. Pēc Tito nāves Dienvidslāvijas daļas pieprasīja vairāk autonomijas.
1981.gadā ar vardarbīgiem protestiem Kosovā tiek prasīta atsevišķa republika.
1986.gadā Slobodans Miloševičs kļūst par Serbu Komunistu līderi un nostiprina varu Serbijā.
1988.gadā viņš to paplašina arī uz Melnkalni un Voivodinu. Kosovā notiek streiki, protesti un tīrīšanas.
1990.gadā pēdējais Dienvidslāvijas komunistu kongress nesaskaņu dēļ sašķeļas. Slovēnijā un Horvātijā notiek vēlēšanas, anti-komunistu spēki uzvar. Jūlijā Kosovas deputāti deklarē savu republiku. Slovēnijā notiek referendums par neatkarību.
1991.gadā Slovēnija un Horvātija arī deklarē neatkarību, bet Dienvidslāvijas armija iebrūk Slovēnijā. Tieši PSRS sabrukums 1991.gadā pielika punktu šīs valsts izjaukšanā. Savu neatkarību paziņoja Slovēnija, Horvātija, Bosnija un Maķedonija.
„Trešā Dienvidslāvija” — Serbija un Melnkalne. Jaunajās valstīs karos un etniskajās tīrīšanās tika nogalināti 250 000 iedzīvotāji — gan Horvātijā, gan Bosnijā, gan Maķedonijas Republikā bija bruņoti konflikti.

Dienvidslāvijas pārvaldes sistēma


1929.gada 6.janvārī Dienvidslāvijā tika nodibināta militārmonarhiskā diktatūra.
1941.gada 27.martā profašistiskā valdība tika gāzta. 6.aprīlī fašistiskā Vācija un Itālija uzbruka Dienvidslāvijai, un 10.aprīlī hitlerieši Zagrebā proklamēja t.s. Neatkarīgo Horvātiju; pie varas nāca sutaši (horvātu fašisti).
1941.gada 17.aprīlī armija kapitulēja. Dienvidslāvija tika sadalīta vācu un itāļu okupācijas zonā.
Vienīgais organizētais politiskais spēks Dienvidslāvijā pēc okupācijas bija Dienvidslāvijas Komunistiskā Partija. Dienvidslāvijas tautu atbrīvošanas karš, kurš ilga no 1941. līdz 1945.gadam pret okupantiem saplūda ar revolūcijas cīņu pret vietējo buržuāziju.
1942.gada novembrī nodibinājās augstākais politiskais orgāns — Dienvidslāvijas tautu atbrīvošanās antifašistiskā veče, 1943.gada novembrī — augstākais tautas varas izpildorgāns — Dienvidslāvijas atbrīvošanās Nacionālā komiteja, kuras premjers bija J. Tito.
PSRS sniedza politisko un diplomātisko atbalstu, materiālu un militāru palīdzību Dienvidslāvijas atbrīvošanās kustībai.
1944.gada 20.oktobrī tika atbrīvota Belgrada.
1945.gada 7.martā izveidojās Demokrātiskā Federatīvās Dienvidslāvijas valdība, kuras vadītājs arī bija J.Tito. 1945.gada 15.maijā visa Dienvidslāvija bija atbrīvota.
1945.gada 29.novembrī tika proklamēta Dienvidslāvijas Federatīvā Tautas Republika (kopš 1963.gada aprīļa Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika).
1948.gadā attiecības starp Dienvidslāvijas KP un VK(b)P tika pārtrauktas, pārtrūka arī Dienvidslāvijas un PSRS ekonomiskie un kultūras sakari.
50.gadu vidū tika panākta PSKP un Dienvidslāvijas Komunistu savienība (Dienvidslāvijas KP nosaukums kopš 1952.gada), kā arī PSRS un Dienvidslāvijas attiecību normalizēšanās.
Atjaunojās arī Dienvidslāvijas sakari ar citām sociālistiskām valstīm.
Ārpolitikā īstenoja nepievienošanās kursu, atbalsta saspīlējuma mazināšanu, vispārēju un pilnīgu atbruņošanos, vērsās pret rasismu.
Attēls:Slovenia-map-CIA.png
Attēls:Triglav.jpg

Valsts raksturojums


Tagad Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, tajās vērojama augoša sabiedrības tendence. Par prioritāti uzskatāma sadarbības pilnveidošana atbilstoši iespējām, ko paver dalība ES un NATO. Ievērojams attīstības potenciāls ir divpusējām tirdznieciski-ekonomiskajām attiecībām. Veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās.
Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991.gada 29.augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991.gada 30.septembrī.
Kopš Dienvidslāvijas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši dažādi nemieri, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas, jo tās teritorijā dzīvo daudz dažādu tautu. Viens no etniskajiem konfliktiem ir Bosnijā un Hercegovinā, kurā par varu cīnās serbi, horvāti un musulmaņi. Horvāti un musulmaņi šajā valstī ir noslēguši pamieru un savā starpā cīnās pret serbiem. Viņi (horvāti un musulmaņi) ir izveidojuši Bosnijas Federāciju, savukārt serbi ir izveidojuši Serbu Republiku. Vēl viens no konfliktiem notiek Serbijā un Melnkalnē, kura 2002.gadā savu nosaukumu nomainīja no Dienvidslāvijas uz šo. Slovēnija savu neatkarību no Dienvidslāvijas atguva 1991.gada 25.jūnijā.
Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas valsti, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja kultūra un labi attīstīta ekonomika. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem.

Atsauces

Skatīt ari


Slovēnijas pilsētu uzskaitījums

Ārējas saites


http://www.slovenia.si/ Slovenia.si. Your gateway to information on Slovenia.
http://www.vlada.si/en/ Government of the Republic of Slovenia
http://www.slovenia.info Slovēnija
Kategorija:Slovēnija
ace:Slovenia
af:Slowenië
als:Slowenien
am:ስሎቬኒያ
an:Eslovenia
ang:Slofenia
ar:سلوفينيا
arc:ܣܠܘܒܢܝܐ
arz:سلوفينيا
ast:Eslovenia
az:Sloveniya
bar:Slowénien
bat-smg:Slovienėjė
bcl:Slobinya
be:Славенія
be-x-old:Славенія
bg:Словения
bi:Slovenia
bn:স্লোভেনিয়া
bo:སི་ལོ་ཝེ་ནི་ཡ།
bpy:স্লোভেনিয়া
br:Slovenia
bs:Slovenija
ca:Eslovènia
ce:Словени
ceb:Eslobenya
chy:Slovenia
ckb:سلۆڤێنیا
co:Sluvenia
crh:Sloveniya
cs:Slovinsko
csb:Sloweńskô
cu:Їллѷрїиска Словѣнїꙗ
cv:Словени
cy:Slofenia
da:Slovenien
de:Slowenien
diq:Slowenya
dsb:Słowjeńska
dv:ސުލޮވީނިއާ
ee:Slovenia
el:Σλοβενία
en:Slovenia
eo:Slovenio
es:Eslovenia
et:Sloveenia
eu:Eslovenia
ext:Eslovénia
fa:اسلوونی
fi:Slovenia
fiu-vro:Sloveeniä
fo:Slovenia
fr:Slovénie
frp:Slovènie
frr:Slowenien
fur:Slovenie
fy:Sloveenje
ga:An tSlóivéin
gag:Sloveniya
gd:Sloibhìnia
gl:Eslovenia - Slovenija
gn:Eloveña
gu:સ્લોવેનિયા
gv:Yn Clovean
hak:Sṳ̂-lo̍k-vì-nì-â
haw:Solowenia
he:סלובניה
hi:स्लोवेनिया
hif:Slovenia
hr:Slovenija
hsb:Słowjenska
ht:Sloveni
hu:Szlovénia
hy:Սլովենիա
ia:Slovenia
id:Slovenia
ie:Slovenia
ilo:Eslobenia
io:Slovenia
is:Slóvenía
it:Slovenia
ja:スロベニア
jbo:slovEni,as
jv:Slovénia
ka:სლოვენია
kaa:Sloveniya
kbd:Слоуэнэ
kg:Slovenia
kk:Словения
kl:Slovenia
ko:슬로베니아
koi:Словения
krc:Словения
ku:Slovenya
kv:Словения
kw:Sloveni
la:Slovenia
lad:Eslovenia
lb:Slowenien
li:Slovenië
lij:Slovenia
lmo:Sluenia
ln:Slovenia
lt:Slovėnija
ltg:Sloveneja
mdf:Словение
mhr:Словений
mi:Horowinia
mk:Словенија
ml:സ്ലൊവീന്യ
mn:Словен
mr:स्लोव्हेनिया
ms:Slovenia
mt:Slovenja
my:ဆလိုဗေးနီးယားနိုင်ငံ
na:Tsirobeniya
nah:Eslovenia
nds:Slowenien
nds-nl:Sloveniën
ne:स्लोभेनिया
nl:Slovenië
nn:Slovenia
no:Slovenia
nov:Slovenia
nrm:Slovénie
nv:Słobíín Bikéyah
oc:Eslovènia
or:ସ୍ଲୋଭେନିଆ
os:Словени
pag:Slovenia
pam:Slovenia
pap:Slovenia
pih:Slowenya
pl:Słowenia
pms:Slovenia
pnb:سلوینیا
pnt:Σλοβενία
ps:سلووانیا
pt:Eslovénia
qu:Isluwinya
rm:Slovenia
ro:Slovenia
roa-tara:Slovenie
ru:Словения
rw:Siloveniya
sa:स्लोवीनिया
sah:Словения
sc:Islovènia
scn:Slovenia
sco:Slovenie
se:Slovenia
sh:Slovenija
simple:Slovenia
sk:Slovinsko
sl:Slovenija
sm:Slovenia
so:Isloveeniya
sq:Sllovenia
sr:Словенија
ss:Siloveni
st:Slovenia
stq:Slowenien
su:Slovénia
sv:Slovenien
sw:Slovenia
szl:Słowyńijo
ta:சுலோவீனியா
te:స్లోవేనియా
tet:Eslovénia
tg:Словения
th:ประเทศสโลวีเนีย
tk:Sloweniýa
tl:Eslobenya
tr:Slovenya
tt:Словения
udm:Словения
ug:Slowéniye
uk:Словенія
ur:سلووینیا
uz:Sloveniya
vec:Slovenia
vep:Slovenii
vi:Slovenia
vls:Slovenië
vo:Sloveniyän
war:Eslovenya
wo:Esloweeni
wuu:斯洛文尼亚
xal:Словенмудин Орн
xmf:სლოვენია
yi:סלאוועניע
yo:Sloféníà
zea:Slovenië
zh:斯洛文尼亚
zh-min-nan:Slovenia
zh-yue:斯洛文尼亞