Semiotika

Semiotika ir zinātne par zīme un zīmju sistēma, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pētī arī nozīmes rašanos un informācijas nodošanu. Viens no nozīmīgākajiem semiotikas pamatjēdzieniem ir zīme; zīme semiotikā tiek definēta kā jebkas, kas kādam kaut kādā mērā aizstāj kaut ko citu.
Semiotiķis Čārlzs Viljams Moriss savā 1938. gada darbā "Zīmju teorijas pamati" (''Foundations of the Theory of Signs'') semiotiku definēja kā sintakses, semantikas un pragmatikas apvienojumu. Sintakse pētī attiecības starp zīmi un zīmi, semantika — starp zīmi un objektu (pētī nozīmi), pragmātika — starp subjektu un zīmi.

Mūsdienu semiotikas pamattradīciju aizsācēji

Ferdinands de Sosīrs


Ferdinands de Sosīrs uzskata par modernās lingvistikas tēvu. Viņš ieteica zīmi uztvert kā priekšstata un akustiskā atveida apvienojumu. Saskaņā ar Sosīru zīme ir pilnībā arbitrāra, t.i., starp zīmi un tās nozīmi nav saistības. Šis uzskats iezīmē būtisku atšķirību starp Sosīru un Platons un sholastika, kuri uzskatīja, ka starp zīmi un to, ko tā apzīmē, jābūt kādai saistībai. Sosīrs apgalvoja, ka nevienam vārdam nepiemīt nozīme jau automātiski, tātad vārds ir tikai akustiskais atveids, kaut kā reprezentācija, kas prātā jāsaista ar priekšstatu, lai veidotos zīme. Sosīrs uzskatīja, ka zīmju izpēte ir nopietna zinātne, jo, pētot zīmes, iespējams uzzināt, kā cilvēki fiziskos stimulus sintezē vārdos un citos abstraktos konceptos.
Sosīra viedoklis, ka zīme ir arbitrāra, būtiski ietekmēja vēlākos filozofus, īpaši tādus postmodernisma teorētiķus kā Žaks Deridā, Rolāns Barts un Žans Bodrijārs.

Čārlzs Senderss Pīrss


Čārlzs Senderss Pīrss aizsāka filozofisko doktrīnu, ko pazīst kā pragmātisms (pats Pīrss to dēvēja par semeiotiku). Pīrss semiozi definēja kā "darbību vai ietekmi, kas ir vai ir saistīta ar sadarbību starp trim priekšmetiem, kā zīmi, tās objektu un tās interpretante". Viņš norādīja, ka šī attiecība nav reducējama uz saistību tikai starp diviem priekšmetiem. Pīrss interpretanti uzskatīja par "tīro prātu", kas saista vārdu ar objektu.
Pīrss izstrādāja zīmju klasifikācijas sistēmu, sadalot zīmes trijās grupās:
ikoniskās zīmes (zīmes, kas balstās uz fizisku līdzību, piemēram, fotogrāfijas un kartes),
indeksikālās zīmes (zīmes, kas balstās uz asociācijām, piemēram, ceļazīmes vai piktogrammas),
konvencionālās zīmes (zīmes, kuru pamatā ir konvencionalitāte, savstarpēja vienošanās).

Skatīt arī


Semantika
Sintakse
Pragmatika
Strukturālisms
Poststrukturālisms
Biosemiotika
Loģika
Zīme
Nozīme
Informācijas teorija
Kategorija:Semiotika
Kategorija:Humanitārās zinātnes
Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija
af:Semiotiek
an:Semiotica
ast:Semiótica
be:Семіётыка
bg:Семиотика
bn:সংকেতবিজ্ঞান
bs:Semiotika
ca:Semiòtica
cs:Sémiotika
da:Semiotik
de:Semiotik
el:Σημειωτική
en:Semiotics
eo:Semiotiko
es:Semiología
et:Semiootika
eu:Semiotika
fa:نشانه‌شناسی
fi:Semiotiikka
fiu-vro:Semiootiga
fr:Sémiotique
he:סמיוטיקה
hi:संकेतविज्ञान
hr:Semiotika
hu:Szemiotika
ia:Semiotica
id:Semiotika
is:Táknfræði
it:Semiotica
ja:記号学
ka:სემიოტიკა
kk:Семиотика
ko:기호학
ky:Семиотика
li:Semiotiek
lt:Semiotika
mk:Семиотика
ml:ചിഹ്നശാസ്ത്രം
ne:लक्षण-विज्ञान
nl:Semiotiek
nn:Semiotikk
no:Semiotikk
oc:Semiotica
pl:Semiotyka (językoznawstwo)
pms:Semiòtica
pt:Semiótica
ro:Semiotică
ru:Семиотика
scn:Semiotica
simple:Semiotics
sk:Semiotika
sl:Semiotika
sr:Семиологија
sv:Semiotik
ta:குறியியல்
te:సంకేతాధ్యయన శాస్త్రం
tl:Semiotika
tr:Göstergebilim
uk:Семіотика
vi:Ký hiệu học
zh:符號學

Sociologija

Socioloģija

Stabule

Attēls:Potterpipe.png stabule.]]
Stabule (stebule, stabuļa, birbīne, pīpere) ir viens no senākajiem un izplatītākajiem Latvijas teritorijā spēlētajiem instrumentiem. Arheoloģija izrakumi liecina, ka kaula stabules spēlētas jau sen pirms mūsu ēras. XVIII un XIX gs. etnogrāfiskajos materiālos gan minētas vairs tikai koks, mizas un niedres stabules.
Koka stabule var būt izgriezta, teiksim, no zara, vai virpota. Tās galā tiek izgriezta svilpe vai iestiprināta spiedze. Uz stabules tiek izdedzināti vai izurbti caurumiņi.
Kategorija:Pūšamie mūzikas instrumenti
en:Pipe (instrument)
es:Pito rociero
fy:Fluier
nl:Fluier
pl:Fujarka
ro:Fluier
ru:Флуер
sr:Фрула

Sports


Sports ir fiziskas aktivitātes, kas tiek veiktas saskaņā ar publiski pieņemtiem noteikumiem atpūtas nolūkā: sacensībām, pašpriekam, lai gūtu atzinību, spēju izkopšanai.
Sports ir visu veidu individuālās vai organizētās aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Ir ļoti daudz sporta veidu, un cilvēki tam tērē daudz laika un naudas, ja ne kā dalībnieki, tad kā skatītāji.

Definīcija


Lai arī tas šķiet vienkārši, ir diezgan sarežģīti definēt, kas īsti ir sports. Definīcija šim jēdzienam ir mainīga, jo nāk klāt arvien jaunas cilvēka dzīves nozares, kas tiek uzskatītas par sportiskām. Ludvigs Vitgenšteins uzskata, ka sports nav raksturojams vis kā kaut kādu pazīmju kopums, bet gan kā darbības, kas ir saistītas ar jau eksistējošām sporta nozarēm, bet kopumā tās var arī nekas ievērības cienīgs nesasaistīt.
Tomēr ir iespējams sportu definēt ar veselu definīciju ciklu:
Sports ir darbības, kas saistītas ar fizisku aktivitāti, iesaistot tādus parametrus kā spēku, ātrumu, izveicību un izturību.
Sportiskām darbībām piemīt īpaši likumi, kas ir zināmi visiem.
Sportam piemīt sacenšanās raksturs, vai nu starp spēlētājiem, vai arī cenšoties savākt kādu mērāmu punktu daudzumu.
Gan sportisko aktivitāšu dalībnieki, gan to skatītāji labprāt izbauda šīs aktivitātes.
Sports ir fiziska vai mentāla aktivitāte, kas izpaužas, spēlējot individuāli vai komandā ar vai bez pretinieka, vai kāda mērķa sasniegšanā (alpīnisms), vai fiziskās formas un labsajūtas uzturēšanā (peldēšana).
Svešvārdu vārdnīca vārdu "sports" skaidro šādi: "fiziski vingrinājumi un rotaļas (galvenokārt zem klajas debess), kuru mērķis ir attīstīt un nostiprināt organismu, ieaudzināt stingru gribu un izturību".
Sports (''sport < desport'' - spēle, izklaidēšanās) ir mācību, treniņa nodarbību, sacensību un pašdarbības organizācijas sistēma. Sporta mērķis līdz ar veselības nostiprināšanu un vispusīgu cilvēka fizisko attīstību ir augstu rezultātu un uzvaru sasniegšana sacensībās.
Sports ir fiziskās kultūras sastāvdaļa, fiziskās audzināšanas līdzeklis un metode.
"Sports" nozīmē visu formu fizisko aktivitāti, kura caur neparedzētu vai organizētu piedalīšanos par mērķi izvirza fiziskās veselības vai garīgās labsajūtas izteikšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību formēšanu vai rezultāta sasniegšanu visu līmeņu sacensībās".

Sporta novirzieni


Sporta nozarē vairums pasaules sporta zinātnieku saskata piecas apakšnozares. Pie mums Latvijā pieņemts sportu iedalīt šādi:
augstu sasniegumu sports - sports nacionālo un starptautisko sacensību līmenī, ieskaitot treniņu procesu, lai tām sagatavotos.
sacensību sports - nodarbošanās ar sportu kā pamatprofesiju, saņemot par to nolīgto samaksu un atbilstošas sociālās garantijas, kā arī nepieciešamībai pēc sporta karjeras beigšanas pārkvalificēties vai pensionēties atbilstošas garantijas.
sports visiem (tautas, masu sports) - dažādas fiziskās aktivitātes garīgās labsajūtas un fiziskās veselības nostiprināšanai, sociālās saskarsmes un integrācijas nodrošināšanai, kā arī atpūtai ar mērķi iesaistīt sportā visu sociālo grupu cilvēkus, nodrošināt tiem iespējami labākus apstākļus un pieejamību sporta nodarbībām.
veselības sports - fiziskās aktivitātes ar mērķi uzlabot un nostiprināt garīgo labsajūtu un fizisko veselību.
handikapa (invalīdu) sports - pielāgotas fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar invaliditāti. Invalīdu sports sekmē šo cilvēku pārliecību par savām spējām un ir viens no sociālās rehabilitācijas līdzekļiem.

Sporta veidi

Skatīt arī


Sporta veidi
Olimpiskās spēles
Sports Latvijā

Atsauces

Ārējās saites


http://www.delfi.lv/news/sport/sport_news/ Delfi sporta ziņas
http://www.sportacentrs.com SportaCentrs.com
Kategorija:Sports
af:Sport
am:ስፖርት
an:Esporte
ang:Pleȝa
ar:رياضة
ast:Deporte
ay:Taqikuna anataña
az:İdman
ba:Спорт
bar:Sport
bat-smg:Spuorts
be:Спорт
be-x-old:Спорт
bg:Спорт
bm:Farikoloɲɛnajɛ
bn:ক্রীড়া
bo:ལུས་རྩལ།
br:Sport
bs:Sport
ca:Esport
cbk-zam:Deporte
ceb:Paugnat sa kusog
ckb:وەرزش
co:Sport
crh:Sport
cs:Sport
csb:Szpòrt
cv:Спорт
cy:Chwaraeon
da:Sport
de:Sport
diq:Spor
el:Αθλητισμός
en:Sport
eo:Sporto
es:Deporte
et:Sport
eu:Kirol
fa:ورزش
fi:Urheilu
fiu-vro:Sport
fo:Ítróttur
fr:Sport
fur:Sport
fy:Sport
ga:Spórt
gan:運動
gd:Spòrs
gl:Deporte
gn:Jetepyso
gu:રમત-ગમત
gv:Spoyrt
he:ספורט
hi:खेल
hif:Sport
hr:Šport
ht:Espò (divètisman)
hu:Sport
hy:Սպորտ
ia:Sport
id:Olahraga
ie:Sport
io:Sporto
is:Íþrótt
it:Sport
ja:スポーツ
jv:Olahraga
ka:სპორტი
kab:Addal
kk:Спорт
kl:Timersorneq
kn:ಕ್ರೀಡೆಗಳು
ko:스포츠
ku:Werziş
kv:Чожмӧг
ky:Спорт
la:Ars athletica
lad:Espor
lb:Sport
li:Sjport
lo:ກິລາ
lt:Sportas
ltg:Sports
mdf:Спортсь
mhr:Спорт
mk:Спорт
ml:കായികവിനോദം
mn:Спорт
mr:खेळ
ms:Sukan
mt:Sport
mwl:Çporto
mzn:ورزش
nap:Sport
nds-nl:Sport
ne:खेल
new:कासा
nl:Sport
nn:Idrett
no:Sport
nov:Sporte
nrm:Sport
nso:Dipapadi
oc:Espòrt
pam:Pasiknangan
pap:Deporte
pdc:Schparret
pl:Sport
pnb:سپورٹس
ps:تکړښت
pt:Desporto
qu:Kurku kallpanchay
rm:Sport
ro:Sport
ru:Спорт
rue:Шпорт
rw:Umukino
sah:Спорт
sc:Isport
scn:Sport
sco:Sport
sh:Sport
si:ක්‍රීඩා
simple:Sport
sk:Šport
sl:Šport
so:Ciyaaraha
sq:Sporti
sr:Спорт
stq:Sport
sv:Sport
sw:Michezo
szl:Szport
ta:உடல் திறன் விளையாட்டு
te:ఆటలు
tg:Варзиш
th:กีฬา
tk:Sport
tl:Palakasan
tr:Spor
tt:Спорт
uk:Спорт
ur:کھیل کود
uz:Sport
vec:Spor
vi:Thể thao
war:Paugnat-ha-Kusog
yi:ספארט
zea:Sport
zh:体育
zh-yue:運動

Spīrmena rangu korelācijas koeficients

Statistika Spīrmena rangu korelācijas koeficients ir populārākā neparametriskās statistikas korelācija metode.
To izmanto gadījumos, kad vismaz viena no mērījumu skalām ir veikta ''rangu'' jeb ''kārtas'' skalā (tas nozīmē, ka nav zināma skaitliskā attiecība starp diviem skaitļiem rindā, bet ir tikai zināms, ka viens ir ''augstāks'', bet otrs - ''zemāks''). Šāda metode ir nepieciešama, piemēram, ja jūs mērāt rezultātu intelekta testā saistību ar skolēnu vietām mācību olimpiādē, un nav zināms, kāda ir šo vietu savstarpējā attiecība punktos. Varbūt pirmo un otro vietu šķir puspunkts, bet otro un trešo - divpadsmit. Varbūt otrādi. Ja abas mērījumu skalas ir izteiktas intervālu skalā, tad ieteicamāk izmantot Pirsona korelācijas koeficients.
Kategorija:Statistika
ca:Coeficient de correlació de Spearman
cs:Spearmanův koeficient pořadové korelace
de:Rangkorrelationskoeffizient
el:Συντελεστής συσχέτισης spearman
en:Spearman's rank correlation coefficient
es:Coeficiente de correlación de Spearman
eu:Spearmanen korrelazio-koefiziente
fr:Corrélation de Spearman
he:מתאם ספירמן
it:Coefficiente di correlazione per ranghi di Spearman
ja:スピアマンの順位相関係数
nl:Spearmans rangcorrelatiecoëfficiënt
pl:Współczynnik korelacji rang Spearmana
pt:Coeficiente de correlação de postos de Spearman
simple:Spearman's rank correlation coefficient
sl:Spearmanov koeficient korelacije
tr:Spearman'ın sıralama korelasyon katsayısı
zh:斯皮尔曼等级相关系数

Standartnovirze

Attēls:standard deviation diagram.svg (zvanveida līknes) grafiks. Katra iekrāsotā josla ir vienas standartnovirzes platumā.]]
Standartnovirze ir izlases variācijas rādītājs, ko nosaka, izvelkot kvadrātsakni no izlases Dispersija (statistika). Viena standartnovirze nozīmē 68,28% rezultātu (standartizētā Normalsadalījums), kas centrēti ap vidējo asi - 34,14% uz katru pusi no tās. Tiek izmantots arī ''divu standartnoviržu'' (95,45%) un ''trīs standartnoviržu'' (99,72%) jēdziens.
Standartnovirzi izmanto, lai raksturotu rezultātu izkliedi ap izlases Centrālās tendences rādītāji. Tāpat to izmanto, lai veiktu analīzi gadījumos, kur nepieciešams manipulēt ar galvenajām tendencēm izlasē.
Kategorija:Statistika
ar:انحراف معياري
be-x-old:Стандартнае адхіленьне
bg:Стандартно отклонение
bs:Standardna devijacija
ca:Desviació tipus
cs:Směrodatná odchylka
da:Standardafvigelse
de:Standardabweichung
en:Standard deviation
eo:Norma diferenco
es:Desviación estándar
et:Standardhälve
fa:انحراف معیار
fr:Écart type
gl:Desvío estándar
he:סטיית תקן
hi:मानक विचलन
hr:Standardna devijacija
hu:Szórás (valószínűség-számítás)
id:Simpangan baku
is:Staðalfrávik
it:Deviazione standard
ja:標準偏差
kk:Квадраттық ауытқу
ko:표준편차
la:Deviatio canonica
lt:Standartinis nuokrypis
mk:Стандардно отстапување
nl:Standaardafwijking
nn:Standardavvik
no:Standardavvik
oc:Desviacion tipica
pl:Odchylenie standardowe
pt:Desvio padrão
ru:Среднеквадратическое отклонение
scn:Diviazzioni standard
si:සම්මත අපගමනය
simple:Standard deviation
sk:Smerodajná odchýlka
sl:Standardni odklon
sq:Devijimi standard
sr:Стандардна девијација
su:Simpangan baku
sv:Standardavvikelse
ta:நியமவிலகல்
th:ค่าเบี่ยงเบนมาตรฐาน
tr:Standart sapma
uk:Стандартне відхилення
ur:معیاری انحراف
vi:Độ lệch chuẩn
war:Standard deviation
zh:標準差

Skaņkārta

Skaņkārta ir skaņa savstarpējo attiecību sistēma. Tā ir viena no galvenajām harmonijas komponentēm. Skaņkārtas gamma ir iespējams aprakstīt kā noteiktu intervāls (mūzika) secību. Eiropas kultūras akadēmiskajā mūzikā pēdējo trīs gadsimtu laikā par dominējošajām ir kļuvušas divas skaņkārtas — mažors un minors.

Skaņkārtiskās sistēmas


Tonālā sistēma
Modālā sistēma
Agrāk, īpaši tautas mūzika, populāras bija arī tā sauktās senās skaņkārtas: doriskā skaņkārta, frīģiskā skaņkārta, līdiskā skaņkārta, miksolīdiskā skaņkārta, lokriskā skaņķārta, dažādas pentatonikas, trihordi u.c.
Kategorija:Mūzikas teorija
ca:Mode (música)
cs:Modus (hudba)
da:Kirketoneart
de:Kirchentonart
en:Musical mode
eo:Modalo (muziko)
es:Modo (música)
fi:Kirkkosävellaji
fr:Mode (musique)
he:מודוס (מוזיקה)
it:Modo musicale
ja:旋法
ko:선법
la:Modus (musica)
nl:Kerktoonladder
nn:Kyrkjetoneart
no:Modal skala
pt:Modo
ro:Mod (muzică)
ru:Лад (музыка)
sv:Kyrkotonart
uk:Лад (музика)
zh:调式

Starptautiskās tiesības

Starptautiskās tiesības jeb starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību, starptautisko tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un ir izstrādāts valstu sadarbības rezultāta
Eiropas Savienības tiesības parasti nepieskaita ne pie nacionālām, ne pie starptautiskām tiesībām. "Starptautiskās privāttiesības" pēc izstrādes un piemērošanas kārtības biežāk ir nacionālās, nevis starptautiskās.

Subjekti


Valsts un tām līdzīgi veidojumi
Starptautiskās organizācijas

Avoti


Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācija Starptautiskās tiesas Statūtu 38. pantu:
Starptautiskie līgumi;
Starptautiskās paražas;
Tiesību principi;
Tiesu nolēmumi;
Augstās kvalifikācijas zinātnieku viedokļi.

Nozares


Cilvēktiesības
Diplomātiskās un konsulārās tiesības
Jūras tiesības
Kosmosa tiesības
Starptautiskās krimināltiesības
Starptautisko līgumu tiesības
Starptautisko organizāciju tiesībasss

Ārējās saites


http://www.humanrights.lv/ LU Cilvēktiesību institūts
http://home.lanet.lv/~ileon/ LU JF Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra
http://www.takuzinis.lv/ Takuzinis.lv - Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumi

Atsauces


Kategorija:Starptautiskās tiesības
Kategorija:Tiesību nozares
af:Internasionale reg
ar:قانون دولي
arz:القانون الدولى
az:Beynəlxalq hüquq
bg:Международно право
bs:Međunarodno pravo
ca:Dret internacional
cs:Mezinárodní právo
da:Folkeret
de:Völkerrecht
en:International law
eo:Internacia juro
es:Derecho internacional
et:Rahvusvaheline õigus
eu:Nazioarteko zuzenbide
fa:حقوق بین‌الملل
fi:Kansainvälinen oikeus
gl:Dereito internacional
he:משפט בינלאומי פומבי
hi:अन्तरराष्ट्रीय विधि
hr:Međunarodno pravo
hy:Միջազգային իրավունք
id:Hukum internasional
it:Diritto internazionale
ja:国際法
ka:საერთაშორისო სამართალი
kaa:Xalıqaralıq huqıq
kk:Халықаралық құқық
ko:국제법
la:Ius inter civitates et gentes
lt:Tarptautinė teisė
mk:Меѓународно право
ml:അന്താരാഷ്ട്ര നിയമം
ms:Undang-undang antarabangsa
nl:Internationaal recht
no:Folkerett
pl:Prawo międzynarodowe
pt:Direito internacional
ru:Международное право
sh:Međunarodno pravo
simple:International law
sq:Ligji Ndërkombëtar Publik
sr:Међународно право
sv:Internationell rätt
th:กฎหมายระหว่างประเทศ
tr:Uluslararası hukuk
tt:Халыкара хокук
uk:Міжнародне право
vi:Luật quốc tế
xmf:ოერეფოშქაშე სამართალი
zh:国际法
zh-yue:萬國公法

Transformatīvās gramatikas teorija


Noams Homskis, kurš ir dzimis 1928. gadā, popularitāti ir ieguvis ar savu transformatīvās gramatikas teoriju, kas savā laikā revolucionāri ietekmēja Valodniecība attīstības virzienu. Viņa teorijas pamatā ir uzskats, ka valodas vēsturiskā un tātad arī zinātniski pētāmā pamatvienība ir nevis skaņa, bet visvienkāršākais domu izsakošs teikums. Bieži vien teikumā ar vārdu, kas skaniski un saskaņā ar klasisko gramatiku ir vienāds, var izteikt kardināli atšķirīgas lietas. Tātad vārds ir domas izteikšanas līdzeklis un tā nozīme domāšanā netiek dziļāk analizēta.<br />
Saskaņā ar transformatīvās gramatikas teoriju, katrs saprotams teikums ir pakļauts ne vien konkrētajai valodai, bet arī kaut kādām dziļākām struktūrām, universālai gramatikai, kas ir atkarīga no cilvēka smadzeņu uzbūves. Čomskis uz gramatiku skatās ne vien kā uz runas, bet arī kā uz domas gramatiku, kas to padara par Psiholingvistika skatījumu. Tāpat jāatzīmē, ka Čomskis pieņem, ka valoda, sekojot domai, ir nepārtraukti mainīga, nevis savā būtībā sastingusi. Valoda pakļaujas jaunajām situācijām, kas rodas cilvēka darbības vai citu apstākļu rezultātā. <br />
Čomskis uzsver valodas spēju mainīties un spēju ar vienu un to pašu vai dažkārt ļoti līdzīgu frāzi reizēm izteikt pavisam atšķirīgas lietas. Tātad viņš uzskata, ka pastāv kādi valodā neizteikti principi, pēc kuriem cilvēks darbojas un valoda ir tikai kā pastarpināts instruments šo principu izpaušanai. Citiem vārdiem, bērns jau piedzimst ar zināmiem priekšstatiem par to, kādi ir vispārīgie valodas darbības principi, un, mācoties valodu, viņš iemācās vien vārdu secību teikumā. <br />
Arī Noama Čomska teorijai līdzīgu viedokli izsaka pazīstamais valodas filozofs Ludvigs Vitgenšteins savā darbā "Traktāts", atzīstot, ka pastāv lietas un parādības, kuras ar valodas palīdzību nav iespējams izteikt. Tas nozīmē, ka valoda netiek vispārināta līdz domu veidojošam fenomenam vai vismaz tāds valodas aspekts netiek uzsvērts.<br />
Jāatzīst, ka Čomska uzskati ir grūti saskaņojami ar eksperimentālajiem pētījumiem, kurus veicis žans Piažē un kurus komentējis Ļevs Vigotskis. Var gan pieņemt, ka runas jeb valodas un domāšanas attīstība darbojas pēc savstarpēji nesaistītiem principiem, tomēr šāds princips ir grūti iedomājams, zinot cilvēkam raksturīgo spēju zināšanas, kas iegūtas vienā jomā, attiecināt uz citām jomām.<br />
Lai gan Noams Čomskis ir uzskatāms par lingvistu, viņa idejas lielā mērā ir ietekmējušas arī psiholingvistikas tālāko attīstību, kas arī nav brīnums, jo psiholingvistika sastāv no divām daļām, no kurām lingvistika ir informatīvā bāze un psiholoģija — analīzes pamats.<br />
Čomska ieguldījums lingvistikā lielākoties ir saistāms ar jaunu skatījumu uz sintakses pamatprincipiem. Tas nozīmē, ka viņš ierosina formālo skatījumu aizstāt ar elastīgāku, vairāk cenšoties izprast teikuma vienotību ar domāšanas procesiem. Tomēr arī viņa ideju ietekme uz tālāko psiholingvistikas attīstību ir neapstrīdama.
Kategorija:Valodniecība
ar:نحو توليدي تحويلي
bn:রূপান্তরমূলক সৃষ্টিশীল ব্যাকরণ
cs:Transformační gramatika
de:Generative Transformationsgrammatik
en:Transformational grammar
es:Gramática generativa transformacional
fr:Grammaire générative et transformationnelle
gl:Gramática transformacional
ia:Grammatica transformational-generative
it:Grammatica trasformazionale
nl:Transformatie (taalkunde)
pt:Gramática transformacional
ru:Трансформация (лингвистика)
zh:转换-生成文法

Terapija

Terapija ir slimību ārstēšana, arī Medicina nozare, kas pētī iekšķīgo slimību rašanos, patoģenēzi, norisi, diagnostiku, profilaksi un ārstēšanu.

Skatīt arī


Orpula
Kategorija:Terapija
Kategorija:Medicīna
ar:علاج (طب)
bg:Терапия
bs:Terapija
ca:Teràpia
cs:Léčba
da:Terapi
de:Therapie
el:Θεραπεία
en:Therapy
eo:Terapio
es:Tratamiento (medicina)
et:Ravi
eu:Tratamendu
fa:درمان
fi:Terapia
fr:Thérapie
ga:Cóir leighis
hi:चिकित्सा
hr:Terapija
hu:Terápia
id:Terapi
io:Terapio
it:Terapia
ja:治療
kk:Емдеу
ko:치료
ky:Терапия
mn:Эмчилгээ
nl:Therapie
nn:Terapi
no:Terapi
pl:Leczenie
ps:درملنه
pt:Terapia
ro:Tratament medical
ru:Терапия (лечение)
sh:Terapija
simple:Therapy
sk:Liečba
sl:Zdravljenje
sr:Терапија
sv:Terapi
th:การบำบัด
tr:Tedavi
uk:Терапія
vi:Điều trị
zh:疗法

Tiesību zinātne


Tiesību zinātne jeb jurisprudence ir zinātne par tiesības un valsts. Tiesību zinātne pētī:
tiesības kā sabiedrības vadības institūtu;
sabiedrības politiskā sistēma un valsts organizācijas un darbības tiesību formas.

Tiesību nozares


Ir vairākas tiesību saimes, vairāk lietotas ir romāņu-ģermāņu, anglo-sakšu, musulmaņu, sociālistiskās u. c. Kontinentālā (romāņu - ģermāņu) tiesību sistēmas saime, pie kuras arī pieder Latvija, izšķir publiskās tiesības un privātās tiesības. Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un privātpersona, nosaka valsts uzbūvi un to tiesības un pienākumus. Privātās tiesības regulē tiesiskās attiecības starp privātpersonām, kuras rodas privātpersonu darbības rezultātā, bet privātajās tiesībās pilnīga valsts izslēgšana nav iespējama. Lai apgūtu jurisprudenci, parasti apgūst kādas noteiktas pamatnozares, kuras, piemēram, Apvienotā Karaliste ir Eiropas Kopienas tiesības, konstitucionālās un administratīvās tiesības, krimināltiesības, līgumtiesības, civiltiesības, nekustamā īpašuma tiesības un trestu tiesības. Tomēr pastāv daudzas citas nozares arī ārpus ES, tādēļ starptautiskajā jurisprudencē apgūst tādas tiesību nozares, kā NAFTA, SAFTA, CSN, ASEAN vai Āfrikas Savienības tiesības. Katra tiesību nozare prasa rūpīgu izpēti.
Latvijā apgūst 5 galvenās tiesību nozares, tās ir konstitucionālās tiesības, cilvēktiesības, civiltiesības, krimināltiesības un administratīvās tiesības.

Konstitucionālās tiesības


Konstitucionālās tiesības darbojas ar valstu vai citu politisku organizāciju pamatlikumiem. Konstitūcijas ir valdības karkass un nosaka, cik brīvi politiskie orgāni var ieviest jaunus likums vai regulas.
Ne visām valstīm ir apkopotas konstitūcijas, taču šādām valstīm ir t. s. ''jus commune'' vai arī zemes likums, kas satur sevī dažādus pavēlošus un saskaņojošus likums. Šādi likumi var būt paražu likumi, tiesnešu izveidoti likumi, starptautiskie likumi un normas. Bieži kļūdas pēc par tādām valstīm kā Lielbritānija saka, ka tām ir "nerakstīta konstitūcija". Taču patiesībā tās konstitūcija ir pierakstīta plašā grāmatu, statūtu un atskaišu daudzumā. Taču tādas valstis, kam nav nekādas pierakstītas konstitūcijas, pilnīga likuma un kārtības neesamības dēļ, var saukt par neizdevušāmies valstīm.
Konstitucionālās tiesības var izskaidrot kā tiesības veidot jaunas tiesības. Tās kontrolē attiecības starp tiesu varu, tiesnešu varu un likumdevēju varu ar izpildorgānu un tā apakšorgāniem. Viens no svarīgākajiem konstitūciju uzdevumiem šajā aspektā ir norādīt varu hierarhijas un savstarpējās attiecības. Piemēram, unitārās valstīs konstitūcija piešķirs maksimālo varu vienai centralizētajai administrācijai un likumdevējam, kaut gan bieži vara var būt sadalīta lokālā municipālā līmenī. Kad konstitūcija darbojas federālā valstī, tā noteikts vairākus valsts līmeņus, kas sadzīvo sadalot savā starpā jurisdikciju apgabalus, kurus var darboties dažādi likumi, to pielietojums un realizācija.

Cilvēktiesības


Cilvēktiesības ir tiesību kopums, gan valsts līmenī, gan starptautiski, kuru mērķis ir sekmēt cilvēku tiesības. Cilvēktiesības iekļauj sevī vairākas starptautiskus līgumus, kuru mērķis ir sodīt tādus cilvēktiesību pārkāpumus kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīdu. Pastāv vairākas starptautiskas tiesas, kuras ir pilnvarotas spriest par cilvēktiesību pārkāpumiem. Šādas tiesas ir, piemēram, Eiropas cilvēktiesību tiesa un Starptautiskā kriminālā tiesa.
Viens cilvēktiesību koncepts ir "vispārējā jurisdikcija". Šis koncepts, kaut gan plaši neatzīts, paredz, ka jebkura nācija ir tiesīga tiesāt cilvēktiesību pārkāpumus jebkur vai jebkad tās varēja notikt.
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ir cilvēku tiesību izklāsts, kuru Apvienoto Nāciju Organizācija ģenerālā asambleja pieņēma 1948. gadā. Pati par sevi deklarācija ir principu kopums, kuru uztver kā lietu, uz kuru vajadzētu tiekties, taču juridiskā ziņā šis dokuments ir tīri motivējošs. Vairāki sekojoši starptautiski līgumi deva dažādus legālus nosacījumus daudziem tās nosacījumiem.

Administratīvās tiesības


Administratīvās tiesības (arī valsti regulējošās tiesības) pieder pie publiskās tiesību nozares, kas izceļas no valdības administratīvo biroju darbības. Valdības biroju darbība var būt likumu veidošana, lēmumu spriešana vai arī specifiskas regulējošas sapulces. Kā tiesību nozare, administratīvās tiesības nodarbojas ar valdības lēmējinstanču (piemēram, tribunāliem, padomēm vai komisijām), kuras var būt tādu nacionālo orgānu, kā starptautiskā tirdzniecība, rūpniecība, apkārtējā vide, aplikšanu ar nodokļiem, emigrāciju vai transporta noteicējas, regulēšanu. Administratīvās tiesības ļoti spēcīgi paplašinājās 20. gadsimtā, jo likumdošanas instances visapkārt pasaulei veidoja aizvien vairāk valdības biroju, kas regulēja aizvien kompleksākus sociālus, ekonomiskus un politiskus cilvēka dzīves momentus. Administratīvās tiesības ir saistītas arī ar citām tiesību nozarēm, kā piemēram konstitucionālām tiesībām, darba tiesībām, administratīvā procesa tiesībām, civiltiesībām, krimināltiesībām un citām tiesību nozarēm.

Civiltiesības


Civiltiesības ir tā tiesību sfēra, kas nosaka attiecības starp privātpersonām. Tas arī apraksta likumus starp privātpersonām un organizācijām. Šādā nozīmē civiltiesības parasti attiecas uz civiltiesām (pretēji kriminālām tiesām), bieži kā veidu kā atrisināt konfliktus par, piemēram, negadījumiem, civiltiesību pārkāpumiem (kā nevīžība, apmelojums un citiem tīšiem pārkāpumiem), līgumu pārkāpumiem, testamentu apstrīdējumu un citu privātu lietu risinājumu. Neuzticība civillikumam tiek uzskatīta par tā pārkāpumu, nevis par noziegumu (kriminālu noziegumu). Taču, atkarībā no valsts likumdošanas, civillikums var pārvaldīt tādus kriminālus pārkāpumus, kā piemēram, parkošanās biļešu nenomaksāšanu un citus mazus pārkāpumus.

Krimināltiesības


Krimināltiesības ir tiesību nozare, ietilpst publiskās tiesības. Krimināltiesības sastāv no normu kopuma, kuras ir izveidojusi un izdevusi valsts. Šis kopums nosaka, kādas darbības, bezdarbības ir krimināli sodāmas. Soda veidus par tiem. Tāpat arī krimināltiesību normas nosaka kā un cik lielā apmērā ir piemērojams sods (notiesājot personu, kuras vaina ir pierādīta).
Latvijas krimināltiesībās galvenie tiesību avoti ir:
Kriminālprocesa likums, kura mērķis “ir noteikt tādu kriminālprocesa — noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas — kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.”
Krimināllikums - nosaka noziedzīga nodarījuma veidu un sodu, kāds var tikt piemērots.

Nozares


Tiesību teorija
Civiltiesības
Darba tiesības
Kriminālistika
Starptautiskās tiesības

Piezīmes un atsauces

Ārējās saites


http://www.likumi.lv/ Latvijas Republikas normatīvie akti
http://www.juridica.lv/ Juridiskās informācijas resursi
Kategorija:Tiesību zinātne
Kategorija:Sociālās zinātnes
ar:تشريع
bar:Rechtswissnschåft
be:Юрыспрудэнцыя
bg:Юриспруденция
ca:Ciències del Dret
cs:Právní věda
cy:Cyfreitheg
da:Retsvidenskab
de:Rechtswissenschaft
el:Νομική
en:Jurisprudence
et:Õigusteadus
fa:علم حقوق
fi:Oikeustiede
fiu-vro:Õigustiidüs
fy:Rjochtsgeleardheid
gu:ન્યાયશાસ્ત્ર
hi:विधिशास्त्र
id:Jurisprudens
is:Réttarheimspeki
it:Giurisprudenza
ja:法学
kn:ನ್ಯಾಯಶಾಸ್ತ್ರ
ko:법학
lt:Teisėtyra
mk:Јуриспруденција
nl:Rechtsgeleerdheid
pl:Nauki prawne
ru:Юриспруденция
simple:Jurisprudence
sk:Právna veda
sv:Rättsvetenskap
te:న్యాయ మీమాంస
th:นิติศาสตร์
tl:Palabatasan
uk:Юриспруденція
zh:法学

Tehnika

Tehnika ( — 'māksla, meistarība, māka') ir Cilvēks darbības līdzekļu (rīku, ierīču, aparātu, mašīnu) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā (sabiedrības ražotājspēku sastāvdaļa) un neražojošajā sfērā (kultūras, sadzīves un citu vajadzību apmierināšanai). Galvenais tehnikas uzdevums ir ražošanas procesā daļēji vai pilnīgi aizstāt cilvēku, atvieglojot tā fizisko un garīgo darbu, kā arī paaugstinot Darbs ražīgumu.
Nereti arī terminu ''tehnika'' attiecina uz kādu cilvēka darbības iemaņu un paņēmienu kopumu (piemēram, gleznošanas, mūrēšanas ''tehnika'').

Tehnikas veidi


Automašīnas
Aviācija
Dzelzceļš
Kuģis
Telefons
Traktors
Kategorija:Tehnika
az:Texnika
ba:Техника
bar:Technik
be:Тэхніка
bg:Техника
br:Teknik
bs:Tehnika
cs:Technika
csb:Technika
da:Teknik
de:Technik
eo:Tekniko
es:Técnica
et:Tehnika
fiu-vro:Tekniga
fr:Technique
frr:Tächnik
fur:Tecniche
hr:Tehnika
hu:Technika
io:Tekniko
ja:技術
kk:Техника
ky:Техника
lez:Техника
mdf:Текниксь
no:Teknikk
pl:Technika
pt:Técnica
qu:Allwiya
ru:Техника
sh:Tehnika
sl:Tehnika
sr:Техника
stq:Technik
sv:Teknik
uk:Техніка
ur:طراز (ضدابہام)

Tūrisms

Tūrisms katrā valstī un literatūras avotā tiek definēts atšķirīgi, tapēc pasaulē pastāv dažādas tā definīcijas. Balstoties uz Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu, tūrisms tiek definēts šādi: tūrisms — personu darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu.

Tūrisms Latvijā


Tūrisma attīstība Latvijā atzīta kā viena no ekonomikas un vides attīstības prioritātēm. Tūristu plūsmas palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi — viesnīcas, transports, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, izklaides un sports aktivitāšu infrastruktūra u.c.
Atsaucoties uz 2011. gada martā publicēto ''http://www.weforum.org World Economic Forum'' sagatavoto pasaules valstu tūrisma konkurētspējas indeksu, Latvija piedāvā viesiem pievilcīgas viesnīcu cenas, plašu transporta infrastruktūru, labu norēķinu karšu tīklu. Bet, lai piesaistītu ceļotājus uz ilgāku laiku un veicinātu viņu atgriešanos Latvijā, ir svarīgi izstrādāt pievilcīgus tūrisma produktus un tos veiksmīgi pārdot. Šobrīd pasaulē pieaug interešu un hobiju ceļojumu īpatsvars, kā arī ik gadu palielinās interneta vidē plānoto un rezervēto ceļojumu apjoms.
Savukārt, atsaucoties uz ''http://www.unwto.org UNWTO World Tourism Barometer'' datiem, 2010. gadā ārvalstu tūristu skaits pasaulē pieaudzis par 7% sasniedzot 935 milj., bet 2011. gadam tiek prognozēts vēl 4—5% pieaugums.

Skatīt arī


Alternatīvais tūrisms
Lauku tūrisms

Atsauces


Kategorija:Pakalpojumi
Kategorija:Atpūta
Kategorija:Izklaide
Kategorija:Tūrisms
am:ጉዞ (ቱሪዝም)
ar:سياحة
as:পৰ্যটন
az:Turizm
ba:Туризм
be:Турызм
be-x-old:Турызм
bg:Туризъм
bn:পর্যটন
br:Touristerezh
bs:Turizam
ca:Turisme
ceb:Turismo
cs:Turistika
cy:Twristiaeth
da:Turisme
de:Tourismus
el:Τουρισμός
en:Tourism
eo:Turismo
es:Turismo
et:Turism
eu:Turismo
fa:گردشگری
fi:Matkailu
fiu-vro:Turism
fr:Tourisme
fur:Turisim
ga:Turasóireacht
gl:Turismo
gu:પર્યટન
gv:Turrysaght
he:תיירות
hi:पर्यटन
hr:Turizam
ht:Touris
hu:Turizmus
ia:Tourismo
id:Pariwisata
ie:Turisme
io:Turismo
is:Ferðaþjónusta
it:Turismo
ja:観光
jv:Pariwisata
ka:ტურიზმი
kk:Туризм
kn:ಪ್ರವಾಸೋದ್ಯಮ
ko:관광
ky:Туризм
la:Periegesis
lb:Tourismus
li:Toerisme
lt:Turizmas
mk:Туризам
mn:Жуулчлал
mr:पर्यटन
ms:Pelancongan
my:ကမ္ဘာလှည့် ခရီးသွား လုပ်ငန်း
nds-nl:Toerisme
ne:पर्यटन
nl:Toerisme
nn:Turisme
no:Turisme
nrm:Tourisme
oc:Torisme
pa:ਸੈਰ
pap:Turismo
pl:Turystyka
ps:ګرځندويي
pt:Turismo
qu:Karu puriy
ro:Turism
ru:Туризм
sa:पर्यटनम्
sc:Turismu
sh:Turizam
simple:Tourism
sk:Turistika
sl:Turizem
sq:Turizmi
sr:Туризам
sv:Turism
sw:Utalii
ta:சுற்றுலா
te:పర్యాటక రంగం
th:การท่องเที่ยว
tk:Turizm
tr:Turizm
tt:Туризм
uk:Туризм
ur:سیاح
vec:Torismo
vi:Du lịch
wa:Tourisse
war:Turismo
yi:טוריזם
zea:Toerisme
zh:旅游
zh-min-nan:Koan-kong
zh-yue:旅遊

T tests

T tests ir visbiežāk statistikā lietotā metode, lai noteiktu, vai starp divu izlašu aritmētiskajiem vidējiem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības. Šim testam ir vairākas modifikācijas, kas ļauj to izmantot gan atkārtotiem mērījumiem vienā izlasē, gan diviem mērījumiem neatkarīgās izlasēs, kā arī ievērot faktu, vai izlašu Dispersija (statistika) ir saskaņotas vai nesaskaņotas.
T tests ir parametriskajai statistikai raksturīga metode, kas nozīmē, ka izlasēm, kurās tiek veikti aprēķini, jāatbilst normalsadalījums. Līdzvērtīga metode neparametriskā statistika ir Manna-Vitneja U kritērijs.
Kategorija:Statistika
ca:T-test
cs:T test
de:T-Test
en:Student's t-test
es:Prueba t de Student
fi:Studentin t-testi
fr:Test t
he:מבחן t
hr:T-test
hu:Egymintás t-próba
it:Test t
ja:T検定
jv:Uji t-Student
nl:T-toets
no:T-test
pt:Teste t de Student
ru:T-критерий Стьюдента
sv:T-test
tr:Tek anakütle ortalaması için parametrik hipotez sınaması
uk:T-критерій Стьюдента
zh:學生t檢驗

Tonalitāte

Tonalitāte ir Skaņkārta absolūtā augstuma izteiksme — noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas (piem., do mažors).
Kategorija:Mūzikas teorija
ca:Tonalitat (música)
cs:Tonalita
cy:Cyweiredd
da:Tonalitet
de:Tonalität (Musik)
el:Τονικότητα
en:Tonality
eo:Tonaleco
es:Tonalidad (música)
et:Tonaalsus
fi:Tonaalisuus
fr:Tonalité
he:טונאליות
it:Tonalità (musica)
ja:調性音楽
ka:ტონალობა
kk:Тоналдық
ko:조성 (음악)
lt:Tonacija
nl:Tonaliteit
nn:Tonalitet
no:Tonal musikk
oc:Tonalitat (solfegi)
pl:System tonalny
pt:Tonalidade
ro:Tonalitate
ru:Тональность
simple:Tonality
sv:Tonalitet
uk:Тональність (музика)
zh:调性

Valodniecība

Attēls:Globe of letters.svg
Valodniecība jeb lingvistika ( — "valoda") ir zinātne par cilvēku valoda, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību. Izšķir vispārējā valodniecība un konkrētā valodniecība (pētī kādu valodu, valodu grupu vai saimi). Tradicionāli valodniecību veido semantika, sintakse un fonoloģija, bet valodas sistēmas līmeņus un apakšsistēmas pēta arī fonētika, gramatika, leksikoloģija, frazeoloģija, stilistika, valodas attīstību aplūko valodas vēsture, etimoloģija, valodas funkcionēšanu sabiedrībā — dialektoloģija, sociolingvistika u.c. nozares.
Valodniecības pirmsākumi ir meklējami jau pirms mūsu ēras senajos kultūras centros, piemēram, Mezopotāmija, Sīrija, Mazāzija un Senā Ēģipte, kā arī Senā Indija, Senā Grieķija un Senā Roma. 19. gadsimts sākumā radās vēsturiski salīdzināmā valodniecība, valodniecība kļuva par patstāvīgu zinātni. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimts sākumā Ferdinands de Sosīrs izveidoja valodniecības strukturālisms skolu. Viņš tiek uzskatīts par modernās valodniecības pamatlicēju. Mūsdienu lingvistikā liela loma ir psiholingvistikai, kā arī pētījumiem lingvistikas tehnoloģiskajiem pielietojumiem — datorlingvistikai.

Valodniecības nozares


Valodniecību var iedalīt trīs dažādos divdalījumos:
# sinhroniskā valodniecība un diahroniskā valodniecība;
# teorētiskā valodniecība un praktiskā valodniecība;
# mikrovalodniecība un makrovalodniecība.

Skatīt arī


Valoda
Valodu saraksts
Rakstu valoda
Mutvārdu valoda

Atsauces


Kategorija:Valodniecība
af:Taalwetenskappe
als:Linguistik
am:የቋንቋ ጥናት
an:Lingüistica
ang:Sprǣccræft
ar:لغويات
arz:علم اللغويات
ast:Llingüística
az:Dilçilik
ba:Тел белеме
bat-smg:Kalbuotīra
be:Мовазнаўства
be-x-old:Мовазнаўства
bg:Езикознание
bm:Kankalan
bn:ভাষাবিজ্ঞান
bo:སྐད་བརྡ་རིག་པ།
br:Yezhoniezh
bs:Lingvistika
ca:Lingüística
ceb:Linggwistika
ckb:زمانناسی
co:Linguistica
cs:Lingvistika
csb:Lingwistika
cu:Ѩꙁꙑкоꙁнаниѥ
cv:Лингвистика
cy:Ieithyddiaeth
da:Sprogforskning
de:Sprachwissenschaft
dsb:Rěcywěda
dv:ބަހަވިއްޔާތު
el:Γλωσσολογία
en:Linguistics
eo:Lingvoscienco
es:Lingüística
et:Keeleteadus
eu:Hizkuntzalaritza
fa:زبان‌شناسی
fi:Kielitiede
fiu-vro:Keeletiidüs
fo:Málfrøði
fr:Linguistique
frr:Portaal:Spräkewaasenschap
fur:Lenghistiche
fy:Taalkunde
ga:Teangeolaíocht
gd:Cànanachas
gl:Lingüística
gn:Ñe'ẽkuaaty ha Ñe'ẽtekuaa
gv:Çhengoaylleeaght
he:בלשנות
hi:भाषाविज्ञान
hif:Linguistics
hr:Jezikoslovlje
hsb:Rěčespyt
ht:Lengwistik
hu:Nyelvészet
hy:Լեզվաբանություն
ia:Linguistica
id:Linguistik
ie:Linguistica
io:Linguistiko
is:Málvísindi
it:Linguistica
iu:ᐅᖄᓯᓕᕆᓂᖅ
ja:言語学
jbo:bauske
jv:Linguistik
ka:ენათმეცნიერება
kk:Дәстүрлі тіл білімі
kn:ಭಾಷಾ ವಿಜ್ಞಾನ
ko:언어학
krc:Лингвистика
ku:Zimannasî
kw:Sciens yeth
ky:Тил илими
la:Linguistica
lad:Linguistika
lb:Sproochwëssenschaft
li:Taalweitesjap
lmo:Lenguistega
lo:ພາສາສາດ
lt:Kalbotyra
ltg:Volūdzineiba
mdf:Кялень содамась
mg:Haitsikerafiteny
mhr:Йылмышанче
mk:Лингвистика
ml:ഭാഷാശാസ്ത്രം
mr:भाषाशास्त्र
ms:Linguistik
mt:Lingwistika
my:ဘာသာဗေဒ
nah:Tlahtōlmatiliztli
nds:Spraakwetenschop
nds-nl:Sproaklear
ne:भाषाविज्ञान
nl:Taalkunde
nn:Lingvistikk
no:Lingvistikk
nov:Linguistike
nrm:Lîndgistique
oc:Lingüistica
os:Æвзагзонынад
pih:Linguistics
pl:Językoznawstwo
pnb:لنگویسٹکس
pnt:Γλωσσολογία
ps:ژبپوهنه
pt:Linguística
qu:Simi yachay
rmy:Chhibavipen
ro:Lingvistică
ru:Лингвистика
rue:Лінґвістіка
sah:Тыл үөрэҕэ
sc:Linguìstica
scn:Linguìstica
sco:Lingueestics
sh:Jezikoslovlje
si:වාග් විද්‍යාව
simple:Linguistics
sk:Jazykoveda
sl:Jezikoslovje
sq:Gjuhësia
sr:Лингвистика
stq:Sproakwietenskup
su:Linguistik
sv:Språkvetenskap
sw:Isimu
ta:மொழியியல்
tg:Забоншиносӣ
th:ภาษาศาสตร์
tl:Lingguwistika
tpi:Stadi bilong pasin bilong ol tokples
tr:Dilbilim
tt:Tel beleme
uk:Мовознавство
ur:لسانيات
vec:Łenguìstega
vi:Ngôn ngữ học
wa:Linwince
war:Lingguwistika
yi:לינגוויסטיק
zea:Taelkunde
zh:语言学
zh-classical:語言學
zh-min-nan:Gí-giân-ha̍k
zh-yue:語言學

Valstu uzskaitījumi


Suverēno valstu uzskaitījums
Atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums
Kustības par valsts izveidi
Salu valstu saraksts
Valstu uzskaitījums ar oficiālo angļu valodu
Valstu bez bruņotajiem spēkiem uzskaitījums
Kategorija:Politiskā ģeogrāfija
Kategorija:Valstu uzskaitījumi
en:List of countries
fa:فهرست کشور‌ها
te:దేశాల జాబితాల జాబితా

Varbūtību teorija

Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības. Varbūtību teorijā izmanto ''varbūtības'', ''gadījumlielums'' un ''gadījumprocess'' jēdzienus. Uz varbūtību teoriju balstās matemātiskā statistika.

Vēsture


Varbūtību teorijas pirmsākumi meklējami 16. gs., kad itāļu matemātiķis Džeronīmo Kardāno pētīja azartspēles un 17. gs., kad pētījumus veica Pjērs Fermā un Blēzs Paskāls.

Piemērs


Piemērs. Kastē ir 10 bumbiņas: 2 sarkanas un 8 zilas. Kāda ir varbūtība, ka tiks izvilkta kāda no sarkanajām bumbiņām?
P(A)= 20%
Kāda no sarkanajām.
P(A)= 80%
Kāda no zilajām.
P(A)= 0%

Radniecīgi raksti


Varbūtība
Normālais sadalījums
Kategorija:Varbūtību teorija
Kategorija:Statistika
af:Waarskynlikheidsleer
ar:نظرية الاحتمال
az:Ehtimal nəzəriyyəsi
be:Тэорыя імавернасцей
be-x-old:Тэорыя імавернасьцяў
bg:Теория на вероятностите
ca:Teoria de la probabilitat
cs:Teorie pravděpodobnosti
da:Sandsynlighedsregning
de:Wahrscheinlichkeitstheorie
el:Θεωρία πιθανοτήτων
en:Probability theory
eo:Probablokalkulo
es:Teoría de la probabilidad
et:Tõenäosusteooria
eu:Probabilitate teoria
fa:نظریه احتمالات
fi:Todennäköisyysteoria
fr:Théorie des probabilités
gl:Teoría da probabilidade
he:תורת ההסתברות
hi:प्रायिकता सिद्धांत
hr:Teorija vjerojatnosti
hu:Valószínűség-számítás
id:Peluang (matematika)
is:Líkindafræði
it:Teoria della probabilità
ja:確率論
jv:Téori probabilitas
ka:ალბათობის თეორია
kaa:İtimallıqlar teoriyası
kk:Ықтималдық теориясы
ko:확률론
lt:Tikimybių teorija
mk:Теорија на веројатноста
mn:Магадлалын онол
ms:Teori kebarangkalian
nl:Kansrekening
nn:Sannsynsrekning
no:Sannsynlighetsteori
os:Уæвæны теори
pl:Teoria prawdopodobieństwa
pt:Teoria das probabilidades
ro:Teoria probabilităților
ru:Теория вероятностей
si:සම්භාවිතා වාදය
simple:Probability theory
sk:Teória pravdepodobnosti
sl:Verjetnostni račun
sq:Teoria e probabilitetit
sr:Теорија вероватноће
su:Téori probabilitas
sv:Sannolikhetsteori
ta:நிகழ்தகவுக் கோட்பாடு
tg:Назарияи эҳтимолият
th:ทฤษฎีความน่าจะเป็น
tk:Ähtimallyk teoriýasy
tr:Olasılık kuramı
uk:Теорія ймовірностей
ur:نظریۂ احتمال
vi:Lý thuyết xác suất
yi:טעאריע פון משמעותדיקייט
zh:概率论

HomePage

Sākumlapa

MediaWiki:Category

kategorija