Biokimija

Bioķīmija

Mutes Harmonikas

Mutes harmonikas

Dispersiju Analize

Dispersiju analīze

Mazors

Mažors

Larijs Adlers

Lerijs Ādlers

Muzikas Instrumenti

Mūzikas instruments

Fotons

Attēls:Military laser experiment.jpg stari.]]
Fotons ( — ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskais lauks kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskais starojums veidu pamatvienība. Tas ir arī elektromagnētiskais spēks nesējs. Šis spēks ir viegli novērojams makroskopisks parādībās, sākot no saules gaismas līdz pat radiotelefoniem, bet tai pašā laikā fotonam nav miera masas un tas var veikt ļoti lielus attālumus. Tāpat kā visas citas elementārdaļiņas fotons tiek apskatīts kvantu mehānika, un tā ir daļiņu fizikas standartmodelis vecākā daļa. Fotoni izrāda viļņu-daļiņu dualitāti, tas ir, fotoniem piemīt gan viļņi, gan daļiņas īpašības. Piemēram, viens fotons var veikt gaismas laušana lēca, bet tik pat labi tas var parādīt viļņu interference, kā arī tā parāda savu daļiņas dabu, kas dod noteiktu rezultātu, kad nosaka tās atrašanās vietu.
Mūsdienu fotona jēdzienu pakāpeniski attīstīja (1905-1917) Alberts Einšteins, izskaidrojot eksperiments novērojumus, kuri neatbilda gaismas klasiskajam viļņi modelim. Konkrētāk, fotona modelis noteica saistību ar gaismas enerģiju un izskaidroja vielas un starojums iespējamību, atrodoties siltuma līdzsvars. Citi fizika tiecās izskaidrot šos anomālos novērojumus ar ''pusklasiskajiem'' modeļiem, kuros gaisma joprojām tika aprakstīta ar Maksvela vienādojumiem, bet materiālie priekšmeti, kuri emiotācija un absorbcija gaismu, ir kvantēti. Kaut arī šie ''pusklasiskie'' modeļi sekmēja kvantu fizikas attīstību, tālāki eksperimenti pierādīja Einšteina hipotēzi, ka gaisma pati ir kvantēšana; gaismas kvants ir fotons.
Fotoni veido elektromagnētiskais lauks, t.i., fotons ir "gaismas daļiņa". Parasti fotonus saista ar gaisma, kas gan ir tikai ļoti neliela daļa no elektromagnētiskais spektrs. Lai gan fotoniem nepiemīt miera masas, tiem ir enerģija. Tā kā tiem ir enerģija, tad vispārīgā relativitātes teorija apgalvo, ka tos ietekmē gravitācija. Tas ir eksperimentāli pierādīts. Fotoniem nav arī elektriskais lādiņš. Fotons tiek izstarots brīdī, kad elektrons ap atoms atoma kodols pāriet no augstāka enerģijas līmeņa uz zemāku.
Fotona spins ir 1, tātad tas ir bozons. Fotonam nepiemīt paātrinājums, jo tie jau sākotnēji izplatās ar gaismas ātrums, t.i., .
Kategorija:Kvantu fizika
Kategorija:Optika
Kategorija:Elementārdaļiņas
Kategorija:Aizguvumi no grieķu valodas
ar:فوتون
az:Foton
bar:Photon
be:Фатон
be-x-old:Фатон
bg:Фотон
bn:ফোটন
bs:Foton
ca:Fotó
cs:Foton
cy:Ffoton
da:Foton
de:Photon
el:Φωτόνιο
en:Photon
eo:Fotono
es:Fotón
et:Footon
eu:Fotoi
fa:فوتون
fi:Fotoni
fiu-vro:Foodon
fr:Photon
ga:Fótón
gl:Fotón
he:פוטון
hi:फ़ोटोन
hr:Foton
ht:Foton
hu:Foton
hy:Ֆոտոն
id:Foton
io:Fotono
is:Ljóseind
it:Fotone
ja:光子
jv:Foton
ka:ფოტონი
kk:Фотон
kn:ಫೋಟಾನ್
ko:광자
ku:Foton
la:Photon
lmo:Futún
lt:Fotonas
mg:Voankazavana
mk:Фотон
ml:ഫോട്ടോൺ
ms:Foton
nds:Photon
nl:Foton
nn:Foton
no:Foton
pl:Foton
pnb:فوٹون
pt:Fotão
ro:Foton
ru:Фотон
scn:Fotoni
sh:Foton
simple:Photon
sk:Fotón
sl:Foton
sq:Fotoni
sr:Фотон
su:Foton
sv:Foton
ta:ஒளியணு
th:โฟตอน
tl:Photon
tr:Foton
tt:Фотон
uk:Фотон
ur:نوریہ
vi:Photon
war:Photon
zh:光子
zh-min-nan:Kng-chú

Faktoranalīze

Faktoru analīze

Relativitātes teorija

Attēls:Albert Einstein 1979 USSR Stamp.jpg
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas. 1905. gadā Alberts Einšteins formulēja savu speciālā relativitātes teorija, savukārt 1915. gadā — vispārīgā relativitātes teorija, kurā nu bija iekļauts arī gravitācijas apraksts.

Speciālā relativitātes teorija


Speciālā relativitātes teorija postulē, ka gaismas ātrums vakuums visiem novērotājiem būs vienāds. Tas atrisināja Maikelsona-Morlija eksperiments radīto mīklu - netika pierādīts, ka gaisma pārvietojas pa kādu noteiktu vidi (visi zināmie vilnis pārvietojās pa vidi - ūdens vai Zemes atmosfēra). Īzaks Ņūtons klasiskā mehānika nepieļāva, ka gaisma varētu nepārvietoties pa vidi un ka tās ātrums varētu būt absolūts neatkarīgi no novērotāja ātruma, bet Alberts Einšteins izdevās radīt teoriju, kas to pieļāva. Tas nozīmēja daudzu būtisku fizikas jēdzienu pārdefinēšanu - pilnīgi mainījās priekšstati par laiks, telpa, masa, enerģija, attālums, kustības daudzums. Atklājās, ka masa un enerģija būtībā ir ekvivalenti, ātrums izliec laiku, gaismas ātrums ir lielākais iespējamais ātrums, objekti, kas pārvietojas, šķiet smagāki un ir saspiesti pārvietošanās virzienā, gaismai piemīt kustības daudzums, divi notikumi, kas vienam novērotājam šķiet notiekam vienlaicīgi, var šķist notiekam ar laika starpību novērotājam, kas pārvietojas attiecībā pret pirmo novērotāju. Speciālā relativitātes teorija satrieca visus zinātnes pasaules pamatus. Tajā tomēr vēl nebija ietverta gravitācija.
Speciālā relativitātes teorija matemātiski balstās uz Lorenca transformācija. Alberts Einšteins skaidrojums balstījās uz divām aksiomām - pirmkārt, ka dabas likumiem jābūt vienādiem visiem novērotājiem, kas noteiktā ātrumā pārvietojas attiecībā viens pret otru (šī ideja bija jau Galileo Galilejs), un, otrkārt, ka gaismas ātrums jābūt vienādam visiem novērotājiem. Speciālā relativitāte noraidīja uzskatu, ka laiks un izmēri ir absolūti.
Viena no speciālās relativitātes spēcīgajām pusēm ir tā, ka nepieciešams pieņemt tikai dažas viegli saprotamas premisas: <br />
gaismas ātrums vakuums ir konstants; <br />
fizikas likumi ir vienādi visiem novērotājiem Inerciālas atskaišu sistēmas; <br />
saglabājas kauzalitāte - cēloņi vienmēr notiek pirms to sekām.

Vispārīgā relativitātes teorija


Vispārīgā relativitātes teorija nodemonstrēja gravitācijas teoriju, kas pilnībā nomainīja Īzaks Ņūtons gravitācijas teoriju. Matemātiski tā balstījās uz diferenciāļu ģeometriju un tensoriem. Vispārīgā relativitāte noteica, ka visi novērotāji ir vienlīdzīgi, ne tikai tie, kas pārvietojas ar noteiktu ātrumu. Gravitācija, atsķirībā no Ņūtona apgalvotā, vairs netiek uzskatīta par spēku, bet gan par laiktelpas izliekuma sekām. Vispārīgā relativitāte postulē, ka masas un enerģijas klātbūtne izliec laiktelpu, un šis izliekums ietekmē elementārdaļiņas, pat gaismas, ceļu. Šī teorija ir pamatā kosmoloģijas Standartmodelis izveidei.
Kategorija:Relativitātes teorija
Kategorija:Kosmoloģija
als:Relativitätstheorie
ar:نظرية النسبية
az:Nisbilik nəzəriyyəsi
bg:Теория на относителността
bn:আপেক্ষিকতা তত্ত্ব
bs:Teorija relativnosti
ca:Teoria de la relativitat
ckb:بیردۆزی ڕێژەیی
cs:Teorie relativity
da:Relativitetsteori
de:Relativitätstheorie
diq:Teoriya Relativita
el:Σχετικότητα
en:Theory of relativity
eo:Fizika relativeco
es:Teoría de la relatividad
et:Relatiivsusteooria
eu:Erlatibitatearen teoria
fa:نظریه نسبیت
fi:Suhteellisuusteoria
fr:Théorie de la relativité
fy:Relativiteitsteory
gl:Teoría da relatividade
he:תורת היחסות
hi:सापेक्षिकता का सिद्धान्त
hr:Teorija relativnosti
hu:Relativitáselmélet
id:Teori relativitas
is:Afstæðiskenningin
it:Teoria della relatività
ja:相対性理論
jv:Teori relativitas
ka:ფარდობითობის თეორია
kk:Салыстырмалылық теориясы
km:ទ្រឹស្ដីរ៉ឺឡាទីវីតេ
kn:ಸಾಪೇಕ್ಷತ ಸಿದ್ಧಾಂತ
ko:상대성 이론
ksh:Relativitätstheorie
lt:Reliatyvumo teorija
mk:Теорија на релативитетот
ml:ആപേക്ഷികത സിദ്ധാന്തം
mn:Харьцангуйн онол
mr:सापेक्षतावादाचा सिद्धान्त
nl:Relativiteitstheorie
nn:Relativitetsteorien
no:Relativitetsteorien
nov:Teorie de relativitate
pl:Teoria względności
pt:Teoria da relatividade
ro:Teoria relativității
ru:Теория относительности
scn:Tiurìa di la rilativitati
sh:Teorija relativnosti
simple:Theory of relativity
sk:Teória relativity
sl:Teorija relativnosti
sr:Теорија релативности
sv:Relativitetsteori
sw:Nadharia ya uhusianifu
ta:சார்புக் கோட்பாடு
th:ทฤษฎีสัมพัทธภาพ
uk:Теорія відносності
ur:نظریۂ اضافیت
vec:Teoria de la relatività
vi:Thuyết tương đối
zh:相对论
zh-min-nan:Siong-tùi-lūn

Nesējdaļiņas

Elementārdaļiņas fizika kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodelis, apraksta stiprais kodolspēks, vājais kodolspēks un elektromagnētiskais spēks - fundamentālās mijiedarbības. Katrai mijiedarbībai ir savas nesējdaļiņas.
Visas mijiedarbību nesējdaļiņas ir bozoni. gluons ir stiprais kodolspēks nesējdaļiņas. Fotons ir elektromagnētiskais spēks nesējdaļiņas. W un Z bozoni ir vājais kodolspēks nesējdaļiņas.
Ja arī ceturtajai fundamentālajai mijiedarbībai - gravitācijai - ir nesējdaļiņas, tās varētu būt gravitoni. Gravitons ir hipotētiska daļiņa, jo eksperimentāli nav pierādīta tā esamība. Gravitoni nav Standartmodelis sastāvdaļa.
Standartmodelis paredz arī piekto mijiedarbību - Higsa lauks, kura nesējdaļiņa būtu Higsa bozons. Higsa lauks, iespējams, piešķir masa visām pārējām daļiņām.
Kategorija:Elementārdaļiņas
ar:بوزون مقياس
bs:Baždarni bozoni
ca:Bosó gauge
de:Eichboson
el:Φορείς αλληλεπιδράσεων
en:Gauge boson
eo:Kalibra bosono
es:Bosón de gauge
et:Vaheosakesed
eu:Gauge bosoi
fi:Mittabosoni
fr:Boson de jauge
he:בוזון כיול
hr:Baždarni bozoni
id:Boson tolok
it:Bosone di gauge
ja:ゲージ粒子
ko:게이지 보손
mk:Баждарен бозон
ml:ഗേജ് ബോസോൺ
ms:Boson tolok
nds:Liekboson
nl:IJkboson
no:Gauge-boson
pl:Bozony cechowania
pt:Bóson de calibre
ru:Калибровочный бозон
simple:Gauge boson
sk:Výmenná častica
sl:Umeritveni bozon
th:เกจโบซอน
tl:Sukatang boson
tr:Ayar bozonu
uk:Калібрувальний бозон
ur:مقیاسی بوسون
vi:Boson gauge
war:Panukol nga boson
zh:规范玻色子

Hermanis Hese


Hermanis Hese (; dzimis , miris ) bija viens no izcilākajiem rakstniekiem vācu literatūra. Viņa slavenākie darbi ir "Stikla pērlīšu spēle", "Demians" un "Stepes vilks". 1946. gadā Hese saņēma Nobela prēmija literatūra.
Hese piedzima 1877. gada 2. jūlijā Vācija. Viņa tēvs dzimis Igaunija, bet māte — Indija. Viņi bija misionāri Indijā. Abi gaidīja, ka Hese kļūs par teoloģija. Viņš gan 1891. gadā sāka mācīties protestantisms seminārā, taču tika no tā izslēgts. Arī laicīgā skolā viņam neveicās, tāpēc viņš mācības pameta. Viņš strādāja par grāmatu veikala ierēdni, mehāniķi, pievienojās arī literātu lokam ''Le Petit Cénacle''. Šajā laikā viņš daudz lasīja un bija nolēmis kļūt par rakstnieku. 1912. gadā viņš emigrēja uz Šveice un 1923. gadā kļuva par Šveices pilsoni. Hese bija pārliecināts pacifists, kas arī redzams daudzos viņa darbos, taču II pasaules karš laikā viņa darbību neparedzēti atbalstīja Jozefs Gēbelss. Tomēr pēc tam, kad viņš pieprasīja, lai cenzūrai netiktu pakļautas vairākas grāmatas "Narciss un Zeltamute" daļas (par masu slaktiņiem), viņš tika iekļauts nacistu "melnajā sarakstā". Par spīti tam viņam tomēr izdevās pārdzīvot II pasaules karu.
Hese bija precējies trijas reizes. Viņa pirmajai sievai, no kuras viņam bija trīs bērni, bija nopietnas psihiskas problēmas. Heses otrā laulība ilga tikai dažus mēnešus. 1931. gadā Hese beidzot apprecēja Ninonu Dolbinu, ar kuru palika kopā visu savu atlikušo dzīvi.
Hese nomira miegā no asinsizplūduma smadzenēs 85 gadu vecumā.
Heses darbu pamattēma ir garīgie meklējumi. Popularitāti Hese ieguva ar romānu "Demians". To ļoti augstu novērtēja Tomass Manns. Romānā atspoguļojās Heses interese par Karls Gustavs Jungs psihoanalīzi. Sākotnēji "Demians" tika publicēts ar pseidonīmu "Emīls Sinklērs" (romāna galvenā varoņa vārds), taču vēlāk Hese atzina savu autorību. Romāna problēma — galvenā varoņa grūtības izvēlēties starp savu mietpilsonisko eksistenci un haotisko, juteklisko pasauli.
1911. gadā viņš apmeklēja Indija. Šis ceļojums viņā radīja vilšanos, taču kļuva par pamatu romānam "Sidharta". Šis romāns balstās us Buda dzīvesstāstu. Bramaņa dēls saceļas pret sava tēva mācību un tradīcijām. Viņš atrod savu ceļu, ar laiku sasniedzot Apgaismību.
1931. gadā Hese sāka rakstīt savu meistardarbu — "Stikla pērlīšu spēle". Darbība romānā risinās Kastālija intelektuāļu sabiedrībā, kas nododas matemātikai un mūzikai. Romāna saturs ir dažādi interpretējams, pilns simboli un alūzijas. 1942. gadā Hese mēģināja to publicēt Berlīne, taču nacisti to nepieņēma, tādēļ tas tika publicēts Cīrihe, Šveice.

Būtiskākie Hermaņa Heses darbi


"Zem rata" (1906)
"Roshalde" (1914)
"Demians" (1919)
"Sidharta" (1922)
"Stepes vilks" (1927)
"Narciss un Zeltamute" (1930)
"Ceļojums un Austrumiem" (1932)
"Stikla pērlīšu spēle" (1943)

Ārējās saites


http://www.satori.lv/raksts/27/Hermanis_Hese/Par_gramatu_un_lasisanu Eseja Par grāmatu un lasīšanu (LV)
http://www.satori.lv/raksts/433/Hermanis_Hese/Stepes_Vilks Fragments no romāna "Stepes vilks" (LV)
http://www.gutenberg.net/catalog/world/authrec?fk_authors=941 Project Gutenberg lapa, kurā ir daļējs darba "Sidharta" teksts vācu un angļu valodā.
Kategorija:1877. gadā dzimušie
Kategorija:1962. gadā mirušie
Kategorija:Vācijas rakstnieki
Kategorija:Vācijas dzejnieki
Kategorija:Šveices rakstnieki
Kategorija:Šveices dzejnieki
Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā
Kategorija:Vācu valodā rakstošie
Kategorija:20. gadsimta rakstnieki
als:Hermann Hesse
an:Hermann Hesse
ar:هرمان هيسه
ast:Hermann Hesse
az:Herman Hesse
be:Герман Гесэ
be-x-old:Гэрман Гэсэ
bg:Херман Хесе
bn:হেরমান হেস
br:Hermann Hesse
bs:Hermann Hesse
ca:Hermann Hesse
ckb:ھێرمان ھێسە
co:Hermann Hesse
cs:Hermann Hesse
da:Hermann Hesse
de:Hermann Hesse
el:Έρμαν Έσσε
en:Hermann Hesse
eo:Hermann Hesse
es:Hermann Hesse
et:Hermann Hesse
eu:Hermann Hesse
fa:هرمان هسه
fi:Hermann Hesse
fr:Hermann Hesse
gd:Hermann Hesse
gl:Hermann Hesse
he:הרמן הסה
hi:हरमन हेस
hr:Hermann Hesse
hu:Hermann Hesse
hy:Հերման Հեսսե
id:Hermann Hesse
ilo:Hermann Hesse
io:Hermann Hesse
is:Hermann Hesse
it:Hermann Hesse
ja:ヘルマン・ヘッセ
ka:ჰერმან ჰესე
kk:Герман Гессе
ko:헤르만 헤세
ku:Hermann Hesse
la:Arminius Hesse
lb:Hermann Hesse
lt:Hermann Hesse
mk:Херман Хесе
ml:ഹെർമൻ ഹെസ്സെ
mr:हेर्मान हेस
nds:Hermann Hesse
nl:Hermann Hesse
nn:Hermann Hesse
no:Hermann Hesse
oc:Hermann Hesse
pl:Hermann Hesse
pms:Hermann Hesse
pnb:ہرمن ہیسے
pt:Hermann Hesse
qu:Hermann Hesse
ro:Hermann Hesse
ru:Гессе, Герман
se:Hermann Hesse
sh:Hermann Hesse
simple:Hermann Hesse
sk:Hermann Hesse
sl:Hermann Hesse
sq:Hermann Hesse
sr:Херман Хесе
sv:Hermann Hesse
sw:Hermann Hesse
ta:ஹேர்மன் ஹெசே
tg:Ҳерман Ҳессе
th:แฮร์มันน์ เฮสเซอ
tr:Hermann Hesse
uk:Герман Гессе
vi:Hermann Hesse
vo:Hermann Hesse
yo:Hermann Hesse
zh:赫尔曼·黑塞
zh-min-nan:Hermann Hesse

Džons Loks


Džons Loks (''John Locke''; 1632. g. 29. augusts - 1704 g. 28.oktobris) - apgaismības laikmeta angļi filozofija. Empīrisms. Viens no liberālisms pamatlicējiem.

Biogrāfija


1632. gada 29. augusts — piedzimis Raitonā (netālu no Bristoles) puritāņi ģimenē.
1647—1652 — mācības prestižajā Vestminsteras skolā Londona.
1652—1667 — studijas un pasniedzēja darbs Oksfordas universitāte. Dž. Loks izvēlas pilnveidoties medicīnā. Draudzība ar fiziķi Roberts Boils.
1667—1675 — strādā kā domubiedra un valstsvīra lords Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretāts, viņa mājā Londona. Saraksta pirmos darbus.
1675—1688 — sakarā ar politiskajiem notikumiem Anglija (vigi vajāšanām), Loks uzturas Francija un Nīderlande, kur pavada laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filosofiem.
1688 — atgriežas Anglija, publicē vairumu savu darbu. Tiek atzīts par tā laika Eiropas ievērojamāko filozofu. Satiek un iedraudzējas ar Izāks Ņūtons.
1691—1704 — dzīvo lēdijas Masamas ģimenē Eseksa. Lēdija Masama - viena no pirmajām feminisms ideoloģēm.
1704 — mirst 72 gadu vecumā.

Uzskati


Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu. Loks bija viens no britu empīrisms (tādi bija arī Deivids Hjūms un Džordžs Bērklijs).
Loks uzsvēra maņas, nevis intuīcijas vai dedukcijas, nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā ''tabula rasa'', tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst labi, vienlīdzīgi un neatkarīgi.
Savos "Divos traktātos par valdību" Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs Tomass Hobss. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas Amerikas Savienotās Valstis konstitūcijā.
Loks bija par reliģijas brīvību un reliģijas atdalīšanu no valsts.

Galvenie darbi


"Eseja par cilvēka sapratni" (''An Essay Concerning Human Understanding'') - (1690)
"Divi traktāti par valdību" (''Two Treatises of Government'') - (1690)
"Dažas domas par audzināšanu" (''Some Thoughts concerning Education'') - (1693)
Kategorija:1632. gadā dzimušie
Kategorija:1704. gadā mirušie
Kategorija:Angļu filozofi
Kategorija:17. gadsimta filozofi
Kategorija:Apgaismības filozofi
Kategorija:Angļu valodā rakstošie
Kategorija:Politiskā filozofija
af:John Locke
am:ጆን ሎክ
an:John Locke
ar:جون لوك
arz:جون لوك
az:Con Lokk
bat-smg:Džuons Luoks
be:Джон Лок
be-x-old:Джон Лок
bg:Джон Лок
bn:জন লক
br:John Locke
bs:John Locke
ca:John Locke
ckb:جۆن لۆک
cs:John Locke
cy:John Locke
da:John Locke
de:John Locke
diq:John Locke (filozof)
el:Τζων Λοκ
en:John Locke
eo:John Locke
es:John Locke
et:John Locke
eu:John Locke
ext:John Locke
fa:جان لاک
fi:John Locke
fo:John Locke
fr:John Locke
fy:John Locke
ga:John Locke
gan:約翰·洛
gl:John Locke
he:ג'ון לוק
hi:जॉन लॉक
hif:John Locke
hr:John Locke
hu:John Locke
hy:Ջոն Լոկ
id:John Locke
io:John Locke
is:John Locke
it:John Locke
ja:ジョン・ロック
jv:John Locke
ka:ჯონ ლოკი
kaa:John Locke
kk:Джон Локк
ko:존 로크
ku:John Locke
ky:Локк, Жон
la:Ioannes Lockius
lb:John Locke
lmo:John Locke
lt:John Locke
mk:Џон Лок
ml:ജോണ്‍ ലോക്ക്
mn:Жон Локк
ms:John Locke
nds:John Locke
nl:John Locke (filosoof)
nn:John Locke
no:John Locke
oc:John Locke
pl:John Locke
pms:John Locke
pnb:جان لاک
pt:John Locke
ro:John Locke
ru:Локк, Джон
rue:Джон Локк
scn:John Locke
sco:John Locke
sh:John Locke
simple:John Locke
sk:John Locke
sl:John Locke
sq:John Locke
sr:Џон Лок
sv:John Locke
sw:John Locke
ta:ஜான் லாக்
th:จอห์น ล็อก
tl:John Locke
tr:John Locke
tt:Джон Локк
uk:Джон Локк
ur:جان لوک
vi:John Locke
war:John Locke
yi:דזשאן לאק
yo:John Locke
zh:约翰·洛克
zh-min-nan:John Locke

Personalais dators

Personālais dators

Francs Kafka


Francs Kafka (; 1883—1924) bija Austroungārija dzimis vācu valoda runājošs rakstnieks, kura darbi pārsvarā tika publicēti pēc viņa nāves un pauž XX gadsimts cilvēka atsvešinātību no pasaules. Kafkas darbu tēmas ir dehumanizācija, birokrātija labirints, sabiedrība ar totalitārisms iezīmēm; tiem raksturīga groteska un absurds.
Kafku uzskata par vienu no nozīmīgākajiem modernisms rakstniekiem.

Biogrāfija


Attēls:Kafka portrait.jpg
Francs Kafka piedzima 1883. gada 3. jūlijā Prāga (tagadējā Čehija), kas toreiz bija Austroungārijas sastāvā. Viņa tēvs Hermanis Kafka (1852—1931) bija sīktirgotājs, savukārt māte Jūlija Kafka (dzimusi Levija, 1856—1934) nāca no rabīns dzimtas. Kafkam bija divi brāļi (Georgs un Heinrihs), kas abi nomira, nesasniedzot divu gadu vecumu, kā arī trīs māsas (Gabriela, Valērija un Otīlija).
Kafka auga saspringtā atmosfērā un sociālā atstumtībā, jo viņš bija Prāgas ebreju minoritātes sastāvdaļa. Attieksme pret savām saknēm viņam bija divējāda. Savā dienasgrāmatā viņš rakstīja: "Kas gan man ir kopīgs ar ebrejiem? Man tikpat kā nekas nav kopīgs pašam ar sevi, un man vajadzētu klusi stāvēt stūrī, apmierinātam, ka varu elpot."
No 1889. līdz 1893. gadam Kafka mācījās Vācu zēnu skolā (''Deutsche Knabenschule''), pēc tam — Vācu ģimnāzijā, vēlāk Prāgas universitātē (''Univerzita Karlova'') studēja jurisprudence (sākumā gan iestājās studēt ķīmiju) un 1906. gadā ieguva tajā doktora grāds (tobrīd tas nebija nekas neparasts). Šajā laikā viņš kļuva par intelektuāļu loka locekli (tajā bija arī Makss Brods, ko viņš sastapa 1902. gadā). Pēc studiju beigām Kafka sāka strādāt kāda itāliešu aprošināšanas uzņēmuma (''Assicurazioni Generali'') Prāgas atzarā, bet pēc tam — Bohēmijas Karalistes Strādnieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas institūtā, kur viņš ar laiku kļuva par institūta sekretāru. Karjeras izvēli Kafka motivēja ar to, ka pēcpusdienas viņš varēja veltīt rakstīšanai. Felīcijai Bauerei viņš rakstīja, ka sastāv "tikai no literatūras".
Aptuveni 1904. gadā Kafka sāka rakstīt, dienā rakstot ziņojumus par rūpnieciskām nelaimēm un draudiem veselībai, bet naktī — stāstus. Fragmenti no viņa darba ''Beschreibung eines Kampfes'' 1909. gadā parādījās žurnālā ''Hyperion''. Pirmie publicētie Kafkas darbi, īsi dzejoļi prozā, tajā pašā žurnālā bija parādījušies jau 1908. gadā. Vēlāk tie tika iekļauti viņa pirmajā grāmatā ''Betrachtung'' (1912).
1912. gadā viņš satika Feliciju Baueri, 24 gadus vecu stenogrāfisti no Berlīnes. Kafka viņu brīdināja, ka kopdzīve nozīmētu "klosterniecisku dzīvi sānu pie sāna ar vīrieti, kurš ir viegli aizkaitināms, melanholisks, nerunīgs, neapmierināts un slimīgs".
Kafkas pirmais radošais periods sākās ar tādiem stāstiem kā "Tiesa" (''Das Urteil'') un "Pārvēršanās (novele)" (''Die Verwandlung''), kurā Gregors Zamza pamostas un konstatē, ka ir pārvērties par milzīgu kukaini. Istabā ieslēgtu un vienu viņu pamet mietpilsoniskā ģimene. Viņš mirst pēc tam, kad paša tēvs viņam iesviež ar sabojātu ābolu.
Attēls:Kafka monument.jpg
Sākot ar Pirmais pasaules karš, Kafka sāka sacerēt mazāk romāns un novele, taču viņš turpināja rakstīt vēstules un dienasgrāmatas. Piezīmju grāmatiņās, kuras Kafka ieviesa 1910. gadā, viņš pierakstīja savas literārās idejas, sapņus, ikdienas notikumus un atgadījumus. Nozīmīga vieta viņa dzīve bija redzētajām teātris izrādēm un kino.
1914. gadā Kafka sāka rakstīt savu otro romānu "Process" (''Der Prozeß'', 1925) un uzrakstīja īso stāstu "Labošanas darbu kolonijā" (''In der Strafkolonie''), kas ir viens no retajiem darbiem, kuri publicēti Kafkas dzīves laikā. Šis stāsts ir par moku rīku — mašīnu, kas savus upurus nogalina, tiem uz miesas uzrakstot, ko viņi noziegušies.
1917. gadā Kafka uzzināja, ka ir inficējies ar tuberkuloze. 1919. gadā viņš nokļuva slimnīcā gripas dēļ. Kafka arvien garākus laika sprīžus pavadīja dažādās lauku sanatorijās. Viņš iemīlējās Milenā Jesenskā, divdesmit četrus gadus vecā rakstniecē un žurnālistē, kas dažus viņa stāstus bija pārtulkojusi čehu valoda. Pēc viņu attiecību beigām Kafka uzrakstīja romānu "Pils", savukārt viņa strādāja par žurnālisti un kļuva par pretošanās kustības varoni. Jesenska nomira koncentrācijas nometne 1944. gadā.
1922. gadā Kafka veselības dēļ beidza strādāt un sāka saņemt pensiju. Viņa slimība viņu atbrīvoja no dienišķajiem pienākumiem, taču arī samazināja viņa ienākumu līmeni — viņa vecāki viņam sūtīja iztikas līdzekļus no Prāgas. Kafka, kas bieži rakstīja vēstules, bija spiests sūtīt pastkartes, jo viņam trūka naudas vēstulēm. Strauji pasliktinājās arī viņa veselība. Viņš bija iepazinies ar Doru Diamantu, ar kuru kopā 1924. gadā pārcēlās uz sanatoriju ārpus Vīnes. Kad viņš Doras tēvam lūdza tās roku, tā viņam tika atteikta, tomēr vēlāk Dora sevi dēvēja par Franca Kafkas sievu.
Pēdējās sešas savas dzīves nedēļas Kafka pavadīja sanatorijā. Viņš cieta slāpes, un savā pēdējā vēstulē vecākiem viņš atminas savu bērnību, kad kopā ar tēvu pirts apmeklējumu laikā mēdza dzert alu. Kafka nomira no balsenes tuberkulozes 1924. gada 3. jūnijā. Tiek uzskatīts, ka, iespējams, viņa nāves iemesls bija bads — slimība ēšanu darīja neiedomājami sāpīgu.
Viņa pēdējais (lai arī iesākts rakstīt visagrāk, nepabeigts tāpat kā pārējie) romāns bija "Amerika" (''Amerika'', 1927), kas tika publicēts 1927. gadā. Kafka pats Amerikas Savienotās Valstis nekad nebija bijis, taču viņa romāna galvenais varonis, septiņpadsmitgadīgais Karls Rosmans, ierodas Ņujorka kā imigrants un ierauga Brīvības statuju, kuras rokā nav vis lāpa, bet gan zobens. Nosaukumu "Amerika" darbam deva Makss Brods, tā oriģinālnosaukums bija "Pazudušais". Jāmin, ka arī pārējos Kafkas romānu sakārtoja Brods, tāpēc Kafkas iecerētā nodaļu secība nav zināma.
Kafkas personība cieši saistās ar viņa askētisko dzīvesveidu un daudzajām slimībām — viņš cieta ne vien no tuberkulozes, bet arī no migrēnas, bezmiegs, aizcietējumiem, augoņiem. Viņš mēgināja ārstēties ar veģetāras diētas un liela daudzuma nepasterizēta piena lietošanas palīdzību — pēdējais apstāklis, iespējams, ir viņa saslimšanas ar tuberkulozi iemesls. Tiek uzskatīts, ka mūsdienās viņam diagnosticētu klīniska depresija. Liela nozīme Kafkas dzīvē bija arī viņa attiecībām ar tēvu, kurš bijis dominējoša personība. Kafka viņu vēlāk attēloja kā visai brutālu personību.

Literārā darbība


Daudz Kafkas rakstnieka karjeras veicināšanā darīja viņa draugs Makss Brods, tomēr Kafka publicēja tikai dažus stāstus. Pirms nāves Kafka lūdza, lai viņa manuskripti tiktu iznīcināti, taču Makss Brods viņa prasību neizpildīja un publicēja nepabeigtos romānus "Process", "Pils" un "Amerika". Savā rīcībā esošos manuskriptus tomēr iznīcināja Dora Diamanta.
Kafkas visslavenākais darbs, bez šaubām, ir romāns "Process". Tajā atspoguļoti galvenā varoņa Jozefa K. centieni izbeigt tiesas procesu, kas pret viņu sākts, lai arī viņš neko nav noziedzies. Viņam tā arī netiek paskaidrots, par ko viņu grasās tiesāt. Romānam ir absurda literatūras iezīmes. Jozefs K. sastopas ar likuma sekām, taču nezina pašu likumu (un to, vai tas vipār pastāv). Šī tēma tālāk turpināta Kafkas romānā "Pils" (''Das Schloß'', 1926), ko viņš tā arī nepabeidza (darbs apraujas teikuma vidū).
Kafkas darbu pamattēma ir neizprotamā, baisā pasaule, ko simbolizē birokrātiskā iekārta. Cilvēks šo pasauli nevar saprast un nespēj tajā eksistēt. Kafkas romānus raksturo absurda lietojums — tajos dzīve būtībā ir spēle, kuras noteikumus cilvēks nezina un tāpēc nepārtaukti pārkāpj. Jebkura uzvara ir tikai šķietama. Bieži mijas detalizēti aprakstīta reāla pasaule ar absolūti sirreāliem notikumiem. Būtiski tas, ka parasti vienīgais, kuram notikumi liekas neparasti, ir galvenais varonis, kas tāpēc atrodas absolūtā atšķirtībā no citiem. Svarīgākās Kafkas darbu idejas un tēmas ir absurds, atsvešinātība, šaubas, formalitāte, vainas sajūta, bezgalība, niecīgums, labirinti, bezjēdzība, bezcerība.
Starp autoriem, no kā Kafka ietekmējās, jāmin Frīdrihs Nīče, Artūrs Šopenhauers, Sērens Kirkegors, Johans Volfgangs fon Gēte, Gistavs Flobērs, Fjodors Dostojevskis un Čārlzs Dikenss.

Būtiskākie Franca Kafkas darbi


"Pārvēršanās (novele)" (''Die Verwandlung'', 1912)
"Bada mākslinieks" (''Ein Hungerkünstler'', 1922)
"Process" (''Der Prozeß'', 1925)
"Pils" (''Das Schloß'', 1926, latviski izdots 2001. gadā Līgas Kalniņas tulkojumā)
"Amerika" (''Amerika'', 1927)

Ārējās saites


http://www.satori.lv/autors/92/Francs_Kafka Franca Kafkas biogrāfija un darbi portālā 1/4 Satori
Kategorija:1883. gadā dzimušie
Kategorija:1924. gadā mirušie
Kategorija:Austrijas rakstnieki
Kategorija:Vācijas rakstnieki
Kategorija:Čehijas rakstnieki
Kategorija:Vācu valodā rakstošie
Kategorija:19. gadsimta rakstnieki
Kategorija:20. gadsimta rakstnieki
Kategorija:Veģetārieši
Kategorija:Ebreju rakstnieki
ab:Франц Кафка
af:Franz Kafka
an:Franz Kafka
ar:فرانتس كافكا
arz:فرانز كافكا
ast:Franz Kafka
az:Frans Kafka
bat-smg:Franz Kafka
be:Франц Кафка
be-x-old:Франц Кафка
bg:Франц Кафка
bn:ফ্রান্‌ৎস কাফকা
br:Franz Kafka
bs:Franz Kafka
ca:Franz Kafka
ckb:فرانز کافکا
cs:Franz Kafka
cy:Franz Kafka
da:Franz Kafka
de:Franz Kafka
diq:Franz Kafka
el:Φραντς Κάφκα
en:Franz Kafka
eo:Franz Kafka
es:Franz Kafka
et:Franz Kafka
eu:Franz Kafka
fa:فرانتس کافکا
fi:Franz Kafka
fo:Franz Kafka
fr:Franz Kafka
fy:Franz Kafka
ga:Franz Kafka
gan:卡夫卡
gd:Franz Kafka
gl:Franz Kafka
he:פרנץ קפקא
hi:फ्रैंज काफ्का
hif:Franz Kafka
hr:Franz Kafka
hu:Franz Kafka
hy:Ֆրանց Կաֆկա
id:Franz Kafka
ilo:Franz Kafka
io:Franz Kafka
is:Franz Kafka
it:Franz Kafka
ja:フランツ・カフカ
jv:Franz Kafka
ka:ფრანც კაფკა
kaa:Franz Kafka
kk:Франц Кафка
kn:ಫ್ರ್ಯಾನ್ಝ್ ಕಾಫ್ಕ
ko:프란츠 카프카
ku:Franz Kafka
la:Franciscus Kafka
lb:Franz Kafka
lt:Franz Kafka
mhr:Франц Кафка
mk:Франц Кафка
ml:ഫ്രാൻസ് കാഫ്‌ക
mn:Франц Кафка
mr:फ्रांत्स काफ्का
mrj:Кафка, Франц
ms:Franz Kafka
mwl:Franz Kafka
my:ဖရန့်ဇ်ကဖ်ကာ
mzn:فرانتس کافکا
nds:Franz Kafka
ne:फ्रान्ज काफ्का
nl:Franz Kafka
nn:Franz Kafka
no:Franz Kafka
oc:Franz Kafka
os:Кафка, Франц
pa:ਫਰੈਂਜ਼ ਕਾਫਕਾ
pag:Franz Kafka
pl:Franz Kafka
pms:Franz Kafka
pnb:فرانز کافکا
ps:فرانتس کافکا
pt:Franz Kafka
qu:Franz Kafka
ro:Franz Kafka
ru:Кафка, Франц
rue:Франц Кафка
sah:Франц Кафка
scn:Franz Kafka
sh:Franz Kafka
simple:Franz Kafka
sk:Franz Kafka
sl:Franz Kafka
sq:Franz Kafka
sr:Франц Кафка
sv:Franz Kafka
sw:Franz Kafka
ta:பிராண்ஸ் காஃப்கா
th:ฟรานซ์ คาฟคา
tl:Franz Kafka
tr:Franz Kafka
tt:Франц Кафка
uk:Франц Кафка
ur:فرانز کافکا
uz:Franz Kafka
vec:Franz Kafka
vi:Franz Kafka
vo:Franz Kafka
war:Franz Kafka
xmf:ფრანც კაფკა
yi:פראנץ קאווקא
yo:Franz Kafka
zh:弗朗茨·卡夫卡
zh-min-nan:Franz Kafka
zh-yue:卡夫卡

Skankarta

Skaņkārta

DNS

Dezoksiribonukleīnskābe

RNS

Ribonukleīnskābe

ASV

#redirect Amerikas Savienotās Valstis

Optika

Attēls:Table of Opticks, Cyclopaedia, Volume 2.jpg
Optika ( - redze) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar viela. Tā aplūko galvenās parādības, kuras saistītas ar gaismas gaismas izstarošana, gaismas izplatīšanās un pārvēršanos citos matērijas un kustības veidos. Optikas attīstības sākumā tā pētīja tikai to starojums daļu, kas, nonākot acis, izraisa redzes sajūtu. Šo starojumu sauc par redzamā gaisma. Mūsdienās optikas pētāmo parādību lauks ir stipri paplašinājies un tā bez redzamās gaismas aplūko arī neredzamo starojumu: infrasarkanie stari, ultravioletie stari un rentgenstari. Bieži vien visu šo starojumu kopumu sauc par gaisma.

Optikas nozares


Optika ir visai daudzpusīga fizikas daļa, kura ļoti bagāta ar dažādām parādībām un likumsakarībām, tādēļ tai ir daudzas nozares.
Optikas nozares ir šādas:
ģeometriskā optika (optiskie instrumenti un sistēmas);
viļņu optika (interference, difrakcija, polarizācija);
gaismas tehnika;
fotometrija;
fizioloģiskā optika;
kristāloptika;
metāloptika;
molekulārā optika (dispersija, izkliede, optiskā aktivitāte, Kera, Faradeja, Zēmaņa, Štarka un citi efekti);
spektroskopija;
luminiscence;
fizikālā optika;
kustošu vidu optika;
nelineārā optika u.c.

Optikas nozīme


Optika ir viena no svarīgākajām fizikas nozarēm, kura cieši saistīta ar visām pārējām. Kaut arī tās veidošanās vēsture ilgst jau daudzus simtus gads, arī mūsdienās tā strauji attīstās un tajā tiek atklātas arvien jaunas parādības. Optiku ļoti plaši izmanto tehnika (tehnikā pašas precīzākās ir optiskās mērīšanas metodes), un tā ir saistīta gan ar vielas uzbūves teoriju, gan ar mācību par elektrons, atoms, atomu kodols, elementārdaļiņas utt. Izmantojot optikas sasniegumus un metodes, tiek sekmīgi veidotas un pārbaudītas praksē vielas uzbūves teorijas. It sevišķi tas ir svarīgi kodolfizika un elementārdaļiņu fizika. Savukārt, piemēram, spektroskopija un luminiscence dod ziņas par atomu un kodolu uzbūvi. Ar kombinatīvā izkliede pēta spēks raksturu starp atomiem un molekulām. Maikelsona eksperiments un kustošu vidu optika bija eksperimentālā bāze relativitātes teorijai. Gravitācijas sarkanās nobīdes mērījumi deva iespēju pārbaudīt vispārīgo relativitātes teoriju. Gaismas kvanti ģeneratoru radīšana optikas pielietojamības robežas kā fizikālos eksperiments, tā arī tehnika ir ļoti paplašinājušas. Daudzus svarīgus zinātnes un tehnikas uzdevumus var veikt, pielietojot tieši optiskās parādībās.
Kategorija:Optika
af:Optika
ar:بصريات
az:Optika
bat-smg:Optėka
be:Оптыка
be-x-old:Оптыка
bg:Оптика
bn:আলোকবিজ্ঞান
bs:Optika
ca:Òptica
ckb:ئۆپتیک
cs:Optika
cy:Opteg
da:Optik
de:Optik
el:Οπτική
en:Optics
eo:Optiko
es:Óptica
et:Optika
eu:Optika
ext:Ótica
fa:نورشناسی
fi:Optiikka
fiu-vro:Valgusõoppus
fr:Optique
fur:Otiche
gl:Óptica
he:אופטיקה
hi:प्रकाशिकी
hr:Optika
hu:Optika
hy:Օպտիկա
ia:Optica
id:Optika
io:Optiko
is:Ljósfræði
it:Ottica
ja:光学
jv:Optika
kk:Оптика
kn:ದೃಗ್ವಿಜ್ಞಾನ
ko:광학
la:Optica
lb:Optik
lt:Optika
ml:പ്രകാശശാസ്ത്രം
mn:Оптик
ms:Optik
nl:Optica
nn:Optikk
no:Optikk
pl:Optyka
pms:Òtica
pt:Óptica
ro:Optică
ru:Оптика
rue:Оптіка
scn:Òttica
sh:Optika
simple:Optics
sk:Optika (odbor)
sl:Optika
so:Araga
sq:Optika
sr:Оптика
stq:Optik
sv:Optik
ta:ஒளியியல்
tl:Optika
tr:Optik
tt:Оптика
uk:Оптика
ur:بصریات
uz:Optika
vi:Quang học
war:Optika
wo:Ngiste
yi:אפטיק
zh:光学

Kvantu dators

Kvantu dators ir dators, kuras darbības pamatā ir tādas kvantu mehānikas parādības kā kvantu superpozīcija (angļu valoda: ''quantum superposition'') un sapīts stāvoklis (angļu valoda: ''entangled states''). Zinātnes nozari, kas salīdzina kvantu un klasisko datoru iespējas kā arī pēta iespējamās kvantu datoru fizikālās realizācijas, sauc par kvantu skaitļošanu.

Fizikālās realizācijas


Ir veikti veiksmīgi eksperiments, kas parāda, ka kvantu skaitļošanas operācijas ir iespējams veikt ar nelielām kvantu sistēmām. Būtiskākais šķērslis lielāku kvantu datoru izveidei ir dekoherence (angļu valoda: ''decoherence'').

Kvantu algoritmi


Ir izstrādāti teorētiski algoritms, kas izmanto kvantu datoru īpašās iespējas. Nozīmīgākie no tiem ir Šora algoritms skaitļu sadalīšanai pirmreizinātājos un Grovera algoritms meklēšanai nesakārtotā datubāze. Ja zinātniekiem izdosies izveidot liela mēroga kvantu datorus, tad ar to palīdzību noteikta veida problēmas būs iespējams atrisināt daudz ātrāk par jebkuru klasisko datoru. Tas apdraudētu pastāvošo kriptosistēmu (piemēram, RSA šifrēšanas algoritms) drošību.

Kvantu skaitļošana Latvijā


Latvijā ar kvantu skaitļošanu nodarbojas vairāki pētnieki Latvijas Universitāte, tajā skaitā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Andris Ambainis un Juris Smotrovs.

Atsauces

Ārējās saites


Juris Smotrovs, http://www.ltn.lv/~smotrovs/ks/ Kvantu skaitļošana, lekciju konspekti.
Andris Ambainis, http://www.lu.lv/dn/progrdienas/faili/AA2008.pdf Kvantu skaitļošana: kas jauns?, lekcija Programmētaju dienās 2008.
http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=68 Kvantu skaitļošana — absurda teātris vai realitāte?, Sakaru Pasaule, 2(18), 2000.
Kategorija:Datorzinātne
Kategorija:Kvantu mehānika
als:Quantencomputer
ar:حاسوب كمومي
bn:কোয়ান্টাম গণনা
bs:Kvantni računar
ca:Ordinador quàntic
cs:Kvantový počítač
da:Kvantecomputer
de:Quantencomputer
el:Κβαντικός υπολογιστής
en:Quantum computer
es:Computación cuántica
et:Kvantarvuti
fa:رایانه کوانتومی
fi:Kvanttitietokone
fr:Calculateur quantique
he:מחשב קוונטי
hi:क्वाण्टम कम्प्यूटर
hr:Kvantno računalo
hu:Kvantumszámítógép
id:Komputer kuantum
it:Computer quantistico
ja:量子コンピュータ
ka:კვანტური კომპიუტერი
ko:양자 컴퓨터
lt:Kvantinis kompiuteris
nl:Kwantumcomputer
no:Kvantedatamaskin
pl:Komputer kwantowy
pt:Computador quântico
ro:Calculator cuantic
ru:Квантовый компьютер
simple:Quantum computer
sk:Kvantový počítač
sl:Kvantni računalnik
sq:Kompjuteri kuantik
sr:Квантни рачунар
sv:Kvantdator
tr:Kuantum bilgisayarı
uk:Квантовий комп'ютер
vi:Máy tính lượng tử
zh:量子计算机