Datorika

Datorika ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un apstrādi.
To iedala vairākās nozarēs:
programminženierija (apskata programmatūras izstrādes procesus),
datorzinātne (apskata algoritmus un rēķināšanas matemātiskos principus),
informācijas tehnoloģijas (apskata programmatūras un datoru pielietojumu dažādu problēmu risināšanā),
informācijas sistēmas (apskata informācijas glabāšanu un datubāzes),
datoru iekārtas (apskata rēķināšanas un komunikāciju aparatūras izstrādi).
Kategorija:Datorzinātne
Kategorija:Informācijas tehnoloģijas
ar:حوسبة
cs:Výpočetní technika
el:Πληροφορική
en:Computing
he:מיחשוב
hi:अभिकलन
hu:Számítástechnika
id:Teknologi komputasi
ja:コンピューティング
ko:전산
pl:Komputerologia
pt:Computação
ru:Компьютеризация
sq:Shkencat kompjuterike
yi:קאמפיוטעריי

Zooloģija

Zooloģija ( - dzīvnieks; ''λόγος, logos'' - jēdziens, mācība) ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieki pētīšanu. Mūsdienās tas vairāk ir zinātņu komplekss, tas ir, zooloģija apvieno vairākas citas nozares. To iedala šādās nozarēs:
anatomija - nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieki makroskopiskā uzbūve;
histoloģija - nozare, kurā tiek pētīta audi mikroskopiskā struktūra;
citoloģija - nozare, kurā tiek pētīta šūna uzbūve un tās funkcijas;
fizioloģija - nozare, kurā tiek pētīta organisms funkcijas;
ģenētika - nozare, kurā tiek pētīta iedzimtība;
ekoloģija - nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku un vides mijiedarbība (attiecas galvenokārt uz sauszemes dzīvniekiem);
hidrobioloģija - nozare, kurā tiek pētīta ūdens dzīvnieki mijiedarbība ar apkārtējo vidi;
parazitoloģija - nozare, kurā tiek pētīti parazīti
embrioloģija - nozare, kurā tiek pētīta dīgļa attīstība olā vai mātes organismā;
etoloģija - nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku uzvedība
Kategorija:Zooloģija
af:Dierkunde
an:Zoolochía
ar:علم الحيوان
arz:زولوجيا
ast:Zooloxía
az:Zoologiya
be:Заалогія
be-x-old:Заалёгія
bg:Зоология
bn:প্রাণিবিজ্ঞান
br:Loenoniezh
bs:Zoologija
ca:Zoologia
cs:Zoologie
cy:Sŵoleg
da:Zoologi
de:Zoologie
diq:Heywanşınasiye
el:Ζωολογία
en:Zoology
eo:Bestoscienco
es:Zoología
et:Zooloogia
eu:Zoologia
ext:Zoologia
fa:جانورشناسی
fi:Eläintiede
fr:Zoologie
frp:Zoologia
fur:Zoologjie
fy:Soölogy
ga:Zó-eolaíocht
gl:Zooloxía
gv:Baagh-oaylleeaght
he:זואולוגיה
hi:प्राणी विज्ञान
hr:Zoologija
hsb:Coologija
hu:Zoológia
hy:Կենդանաբանություն
ia:Zoologia
id:Zoologi
ie:Zoologie
ilo:Soolohia
io:Zoologio
is:Dýrafræði
it:Zoologia
ja:動物学
jbo:dalske
jv:Zoologi
ka:ზოოლოგია
kk:Зоология
kn:ಪ್ರಾಣಿಶಾಸ್ತ್ರ
ko:동물학
ku:Zoolojî
la:Zoologia
lad:Zoolojia
lb:Zoologie
lij:Zoologia
lt:Zoologija
map-bms:Zoologi
mk:Зоологија
ml:ജന്തുശാസ്ത്രം
ms:Zoologi
my:သတ္တဗေဒ
nds:Zoologie
nl:Zoölogie
nn:Zoologi
no:Zoologi
nov:Soologia
nrm:Zoologie
oc:Zoologia
or:ପ୍ରାଣୀବିଜ୍ଞାନ
os:Зоологи
pih:Soo'ologii
pl:Zoologia
pnb:زوالوجی
pt:Zoologia
qu:Suwuluhiya
ro:Zoologie
ru:Зоология
scn:Zûluggìa
sco:Zoology
sh:Zoologija
si:සත්ත්ව විද්‍යාව
simple:Zoology
sk:Zoológia
sl:Zoologija
sn:Ketamhuka
sq:Zoologjia
sr:Зоологија
sv:Zoologi
ta:விலங்கியல்
te:జంతుశాస్త్రం
tet:Zoolojia
tg:Ҷонваршиносӣ
th:สัตววิทยา
tl:Soolohiya
tr:Zooloji
tt:Зоология
uk:Зоологія
ur:حیوانیات
vi:Động vật học
vo:Nimav
war:Zoolohiya
yi:זאאלאגיע
zh:动物学
zh-min-nan:Tōng-bu̍t-ha̍k
zh-yue:動物學

Dzīvnieki


Dzīvnieki (''Animalia'', ''Metazoa'') ir liela Daudzšūnu organismi Organisms grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo Vide, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais suga skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
Daudziem dzīvniekiem sugas ietvaros novērojams Dimorfisms vai Polimorfisms.

Daudzveidība


Visur uz Zemes - ūdens, uz sauszemes, augsne, gaiss, pat augi, dzīvniekos un cilvēkā - dzīvo visdažādākie dzīvnieki. To skaitā ir vairāk nekā 1 miljons kukaiņi sugu (mušas, dzēlējodi, tauriņš, spāres un vaboles), apmēram 130 000 gliemji sugu (dīķgliemežu, kailgliemežu un pērļgliemeņu), liels daudzums tārpi, zivis, putni un zīdītāji. Mūsdienās zināmi apmēram 2 miljoni recentu (tagad dzīvojošu) dzīvnieku sugu. Mūsu planētas dzīvnieki ir dažādi pēc lieluma un ķermeņa formas. Piemēram, milzīgā zilais valis masa sasniedz 150 tonnas, bet daudzos sīkos dzīvnieciņus var ieraudzīt tikai ar mikroskopu. Dzīvnieku ķermeņa forma var būt lietussargveidīga (medūza), zvaigžņveidīga (jūraszvaigzne), slaida un gara (tārpiem, čūska), garena ar ekstremitātēm (dzīvnieku vairākumam). Uzbūves ziņā ļoti dažādas ir dzīvnieku ķermeņa daļas, ķermeņa segas, ekstremitātes un maņu orgāni. Piemēram, sliekai āda ir kaila, bez aizsargveidojumiem, maijvabolei - cieta, ar īpašu organisku vielu hitīnu piesātināta ķermeņa sega; līdakas ādu klāj kaula zvīņas, bet zalkšu - ragvielas zvīņas; putnu ķermeni sedz spalvas, bet zīdītāju - mati. Vairākums dzīvnieku pārvietojas ar kājām, spārniem, pleznām vai spurām. Piemēram, suņi, ķirzakas un vardes pārvietojas ar diviem kāju pāriem, zirnekļi - ar četriem, upes vēži - ar pieciem, bet daudzkājiem kāju skaits sniedzas vairākos desmitos. Daudziem dzīvniekiem pārvietošanās orgānu nav. Daļai no tiem, piemēram, koraļļiem, ir sēdošs vai mazkustīgs dzīvesveids, citi, piemēram, sliekas, kustas, saraujoties un atslābstot ķermeņa muskulatūrai. Mazkustīgiem dzīvniekiem parasti nav galvas un attīstītu maņu orgānu. Dzīvnieki atšķiras ne tikai pēc ārējā apveida, bet arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzveidīga ir arī to uzvedība.

Dzīvnieku nozīme


Dzīvniekiem ir liela nozīme daba un cilvēka dzīvē. Tauriņi, kamenes un bites apputeksnē augus. Sliekas uzlabo augsnes struktūru. Plēsīgie un kukaiņēdāji putni, sikspārņi un skudras iznīcina meža un lauksaimniecības augu kaitēkļus. Ar dzīvnieku starpniecību izplatās daudzu sugu augi. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki nodarbojas ar zveju, savvaļas zvēru un putnu medībām, dzīvniekus pieradina un audzē nebrīvē. Arī mūsdienās nozīmīgākos pārtikas produktus (gaļa, medus, piens un olas), izejvielas rūpniecībai (kažokādas, vasks, vilna, zīds un dūnas) un medicīnai (čūsku un bišu inde) cilvēki iegūst no dzīvniekiem. Daudzi dzīvnieki nodara lielus zaudējumus tautsaimniecībai - bojā kultūraugus, iznīcina noliktavās graudus, izraisa cilvēkam un dzīvniekiem nopietnas slimības. Daži dzīvnieki jūra samazina tvaikoņu ātrumu.

Dzīvnieku pazīmes, dzīvnieku un augu atšķirības


Kopīgās pazīmes


Neskatoties uz dzīvnieku lielo daudzveidību, visiem tiem tomēr ir arī kopīgas pazīmes. Daļa no tām (šūnainā uzbūve, spējas baroties, augt, elpot, attīstīties un vairoties) piemīt ne tikai dzīvniekiem, bet arī augiem, sēnes un baktērijas. Visi dzīvie organismi barojas, elpo, aug, attīstās, vairojas un sastāv no šūnām. Taču ir arī citas pazīmes, kuru augiem trūkst. Pie tām pieder, piemēram, barošanās ar gatavām organiskām vielām un aktīva pārvietošanās. Gatavo organisko vielu uzņemšana, kas raksturīga visiem dzīvniekiem, novērojama vēl sēnēm, vairākumam baktēriju un parazītaugiem. Aktīva pārvietošanās ir raksturīga pazīme dzīvnieku lielākajai daļai. Taču pārvietoties spēj arī vienšūnas aļģes un baktērijas. Lielākajai daļai dzīvnieku ir gremošanas sistēma, elpošanas sistēma, nervu sistēma un citu orgānu sistēmas, kuru nav augiem, sēnēm un baktērijām.

Dzīvnieku ķermeņa simetrija


Vairākumam dzīvnieku, piemēram, maijvabolei, upes vēzis, vardei un vilks, ir pārskaita orgāni, kuru viens komponents atrodas ķermeņa kreisajā, otrs - labajā pusē. Tā maijvabolei ir viens pāris acs un taustekļu, divi pāri spārnu, trīs pāri kāja. Caur šādu dzīvnieku ķermeni var izvilkt tikai vienu simetrijas plakni, kas dzīvnieku sadala divās līdzīgās spoguļattēla pusēs. Dzīvniekus ar simetriski novietotiem pārskaita orgāniem sauc par divpusīgi simetriskiem, bet to ķermeņa simetriju - par divpusīgu jeb bilaterālu. Divpusīgi simetrisks ķermenis ir visiem dzīvniekiem, kuri aktīvi pārvietojas. Dzīvniekiem pārvietojoties taisnvirzienā, šāda simetrija ļauj saglabāt līdzsvaru un ar vienādu vieglumu pagriezties kā pa labi, tā pa kreisi. Divpusīgi simetriskiem dzīvniekiem ķermeņa priekšgalā atrodas mute, maņu orgāni, kā arī aizsardzības un uzbrukuma orgāni. Ķermeņa priekšgals izveidojas tāpēc, ka šī ķermeņa daļa pirmā nonāca kontaktā ar medījumu vai plēsoņu. No paaudzes paaudzē dabā labāk saglabājas tie dzīvnieki, kuriem ķermeņa priekšējā daļa bija jutīgāka un ar labāk attīstītiem aizsardzības vai uzbrukuma orgāniem. Mazkustīgiem dzīvniekiem ir cits ķermeņa simetrijas tips, un ārēji tie ir līdzīgi ziedam, lodei vai lietussargam. Cauri to ķermenim var izvilkt vairākas iedomātas plaknes, no kurām katra sadala dzīvnieku divās spoguļattēlam līdzīgās daļās. Šo plakņu krustošanās līnijas sākas staru krustošanās centrā. Tādu simetriju sauc par staraino simetriju. Ķermeņa starainā simetrija ļauj mazkustīgiem vai pārvietoties nespējīgiem dzīvniekiem jebkurā ķermeņa pusē sajust medījuma vai briesmu tuvošanos.

Dzīvesvides un dzīvesvietas


Dzīvesvides


Dzīvnieki, tāpat kā augi, sēnes un baktērijas, uz mūsu planētas ir ieņēmuši dažādas dzīvesvides. Piemēram, ūdenī ir apmetušies vēži, zivis un vaļi; uz zemes un gaisā dzīvo vaboles, tauriņi, daudzi putni un zīdītāji; zemē ierakušās dzīvo sliekas, zemesvēži jeb racējcirceņi un kurmji. Daudziem dzīvniekiem par dzīvesvidi noder citi dzīvnieki un cilvēks, piemēram, parazītiskajiem tārpiem un ērces. Daži dzīvnieki mājvietu atraduši nevis vienā, bet divās dzīvesvidēs. Tā vardes labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes, bet lauku peles - kā virs, tā arī zem zemes.

Dzīvesvietas


Katrā dzīvesvidē dzīvnieki ieņem sev vispiemērotākās vietas. Piemēram, upes vēži sastopami upe, ezers ar tītu ūdeni, dūņainu gultni un kraujiem, mālainiem krastiem, haizivis - jūru un okeānu plašumos, plekstes - uz jūras gultnes. Noteiktu dzīvesvides daļu, kuru apdzīvo tie vai citi dzīvnieki, sauc par šo dzīvnieku dzīvesvietu. Likumsakarīgi ir tas, ka lieli dzīvnieki ieņem lielas dzīvesvides platības. Piemēram, vaļu dzīvesvieta ir jūra un okeāns, aļņu - jaukto koku mežs, saigu - stepe. Sīko dzīvnieku dzīvesvieta ir tikai trūdošs celms, koka zars vai stumbrs, cilvēka un dzīvnieka organisms. Piemēram, mizgrauži dzīvo zem koku mizas, bet cūku cērme - cūka zarnas. Jebkurā dzīvesvietā ir apmetušies dažādu sugu dzīvnieki. Piemēram, kopīga dzīvesvieta var būt upes vēžiem, asariem, rauda un līdakām. Balto zaķu dzīvesvietā sastopam arī vilks, lapsas un citi dzīvnieki. Plašajās dzīvesvietās, piemēram, okeānā, jūrā, mežā, vai stepē dzīvo simti un tūkstoši dzīvnieku sugu.

Dzīvnieku pielāgošanās dzīvesvietai


Dzīvniekiem ir attīstījušies dažādi pielāgojumi, kas tiem palīdz saglabāties dabā. Zālē mītošie sienāži ir zaļi. Zaļas ir arī zaļās vardes, kas dzīvo ūdenstilpju krastos. Tāpēc zaļās vardes un zaļos sienāžus uz zāles zaļā fona to ienaidniekiem ir grūti pamanīt. Galējo Ziemeļu iemītnieki - leduslāči, baltās pūces - ir balti, bet meža dzīvnieki, piemēram, brūnais lācis un meža cūkas, ieguvuši koku stumbru un zemsegas krāsu. Dzīvnieku piemērošanās dzīvesvietai ir vērojama visā to uzbūvē un dzīvesveidā. Piemēram, vardēm kā visiem labiem peldētājiem ir pludlīnijas ķermeņa forma, peldplēves starp pakaļkāju pirkstiem, acis un nāsis uz galvas izciļņiem, kas tām ļauj elpot atmosfēras gaisu, neizejot no ūdens, kā arī uzglūnēt medījumam un pamanīt briesmas. Līdzīgas uzbūves īpatnības vērojamas arī citiem dzīvniekiem, kuru dzīve saistīta ar ūdeni. Savukārt ērgļiem ir asi kāšveida smailnagi, ar kuriem tie satver barību, un āķveidīgi saliekts knābis, ar kuru tie medījumu saplosa. Dzeņi ar spēcīgo kaltveidīgo knābi iegūst zem koka mizas mītošos kukaiņus, kaļ dobumus. Pateicoties garajam kaklam un kājām, gārņi var bradāt ezeru un citu ūdeņu piekrastes un, nesaslapinot ķermeni, iegūst barību. Dzīvnieku uzbūve bieži ir tik atbilstoša dzīvesvietai un dzīvesveidam, ka jau pēc ārējā izskata vien var noteikt, kur tas dzīvo, kā pārvietojas, ar ko barojas utt.

Dzīvnieku savstarpējās attiecības dabā


Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības


Jebkuru dzīvesvidi vai atsevišķas tās daļas - dzīvesvietas - apdzīvo dažādu sugu dzīvnieki, kas noteiktā veidā saistīti viens ar otru. Starp dažu sugu dzīvniekiem pastāv attiecības, kuras ir izdevīgas kā vieniem, tā otriem. Piemēram, degunradzis dzīvesvietā dzīvo vēršstrazdi. Tie ēd sīkos posmkājus, kas apmetušies uz degunradžu ādas un degunradžus nomoka. Tādējādi degunradži nodrošina putnus ar barību, bet putni atbrīvo degunradžus no parazītiem un ar kliedzieniem brīdina par briesmu tuvošanos. Vēršstrazdi degunradzim īpaši palīdz laikā, kad tas guļ. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv starp dažu sugu laputis un skudras. Laputis ir sīki kukaiņi, kas dzīvo uz augu jaunajiem dzinumiem. Skudras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem un vienlaikus aizsargā tās no putniem. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv arī starp vientuļniekvēžiem un aktīnija. Vientuļniekvēzis uzsēdina aktīniju uz sevis vai uz čaulas, kurā tas dzīvo. Aktīnija pārtiek no vēža maltītes atliekām un ar dzeļkapsulām bagātajiem taustekļiem aizsargā vientuļniekvēzi no tā daudzajiem ienaidniekiem. Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības sauc par simbiozi.

Piedzīvotāja-saimnieka attiecības


Starp dažiem dzīvniekiem pastāv arī tādas attiecības, kuras vienam dzīvniekam ir izdevīgas un otram nekaitīgas. Piemēram, pielipējzivs ar piesūcekni piesūcas pie haizivs ķermeņa, pārvietojas kopā ar to un pārtiek no haizivs medījumu atliekām. Daudzas kukaiņu un citu sīku dzīvnieku sugas dzīvo putnu ligzdās un grauzēju alās, izmantojot tās kā dzīvesvietas un tajās atrodot arī barību - pūstošas organiskas vielas un sīkus dzīvniekus. Šādas attiecības sauc par piedzīvotāja-saimnieka attiecībām.

Plēsoņas-upura attiecības


Dabā eksistē tādas attiecības, kurās stiprākais uzbrūk vājākajam, nogalina to un apēd. Tādas attiecības pastāv starp lielajām ūdensvabolēm un zivju mazuļiem, vilkiem un zaķiem, līdakām un karūsām, mārītēm un laputīm. Dzīvniekus, kas medī citus dzīvniekus un kuriem ir pielāgojumi to iegūšanai, sauc par plēsoņām, bet attiecības starp tiem un to medījumu - par plēsoņas-upura attiecībām. Plēsoņām ir liela nozīme dabā. Tie aizkavē zālēdāju dzīvnieku pārmērīgu savairošanos un vienlaicīgi samazina dažādas starp tiem izplatītas slimības. Par vilku un lapsu upuriem vispirms kļūst slimie un novājinātie zaķi, irbes un citi dzīvnieki.

Parazīta-saimnieka attiecības


Daudzi dzīvnieki dzīvo uz citu dzīvnieku un cilvēka ķermeņa vai to iekšējos orgānos. Šādus dzīvniekus sauc par parazītiem, bet organismus, kurus tie izmanto - par saimniekiem. Pie parazītiem pieder, piemēram, uts, blusas, blakts un cērmes. Dzīvnieku savstarpējās attiecības, kurās viens partneris dzīvo uz otra rēķina, sauc par parazīta-saimnieka attiecībām, bet šo pašu parādību - par parazītismu.

Konkurences attiecības


Daudzi vienā un tajā pašā dzīvesvietā dzīvojoši dzīvnieki barojas ar līdzīgu barību un aizņem vienādus iecirkņus, darinot ligzdas vai rokot alas. Attiecības starp dzīvniekiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības, bet ierobežotas iespējas to apmierināšanai, sauc par konkurences attiecībām. Dabā konkurē vilki un lapsas, līdakas un asari, dažādi dobumperētāji putni. Konkurējošie dzīvnieki negatīvi ietekmē viens otru: vienas sugas dzīvnieku klātbūtnē pasliktinās otras sugas eksistences apstākļi.

Dzīvnieku un augu savstarpējās attiecības, biocenozes


Augu nozīme dzīvnieku dzīvē


Ikviena dzīvnieka dzīve tieši vai netieši ir saistīta ar augiem. Augi ir skābekļa avots un nepieciešama barība augēdājiem. Piemēram, zaķi un aļņi ēd sulīgu zāli, koku un krūmu mizu un dzinumus, meža strazdi - pīlādzis un citu augu ogas. Daži dzīvnieki barībai izmanto pat koksni. Savukārt augēdāji dzīvnieki ir plēsoņu barība. Ar augiem ir saistīta ne tikai zaķu un aļņu dzīve (barošanās tiešās saites), bet arī vilku dzīve (netiešās saites). Augājā putni un daži zīdītāji vij ligzdas, veido midzeņus un izaudzē pēcnācējus. Augu brikšņos dzīvnieki paslēpjas no ienaidniekiem un karstuma. Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ir tik liela, ka bez augiem dzīvnieku eksistence būtu neiespējama. Tāpēc dzīvniekiem ir izveidojušies dažādi pielāgojumi dzīvei uz augiem vai starp tiem.

Dzīvnieku nozīme augu dzīvē


Dzīvnieku nozīme augu dzīvē arī ir liela. Vieni dzīvnieki apputeksnē augus (bites, daudzu sugu tauriņi, vaboles un ziedmušas), citi - izplata sēklas un sporas (daudzi putni, zīdītāji un kukaiņi). Dzīvnieki elpojot izdala oglekļa dioksīdu, ko zaļie augi izmanto fotosintēzei. Bet ir arī daudzi dzīvnieki, kas negatīvi ietekmē augu valsti. Daži no tiem iznīcina sēklas un tādējādi kavē augāja atjaunošanos. Tā ozolu vairošanos daudzās vietās kavē meža peles un citi zīdītāji, kas apēd zīles. Daudzi dzīvnieki salauž vai sabradā augus. Daži, it īpaši, ja tie savairojušies lielā skaitā, barošanās laikā iznīcina daudz augu. Piemēram, siseņi lielās platībās apēd visus augus. Ir zināmi gadījumi, kad kazas, iznīcinādamas augus, plašas teritorijas pārvērtušas par tuksnesis.

Biocenozes


Savstarpēji atkarīgie dzīvnieki un augi veido bioloģiskas sabiedrības - biocenozes. Piemēram, kāda dīķa dzīvnieki un citi organismi kopumā sastāda vienu biocenozi, purva dzīvnieki - otru, skujkoku meža dzīvnieki - trešo utt. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir barošanās. Piemēram, baltais zaķis pārtiek no augiem, bet zaķi savukārt apēd lapsa vai vilks. Barošanās saites, kas izveidojušas biocenozē, sauc arī par barošanās ķēdēm. Shēmās barības ķēdes attēlotas ar bultām (piemēram, augi --> baltais zaķis --> lapsa). Jebkurā biocenozē izšķir trīs grupu organismus : organisko vielu ražotāji (zaļie augi), organisko vielu paturētāji (augēdāji, gaļēdāji un visēdāji) un organisko vielu noārdītāji (sliekas, baktērijas un pelējumsēnes). Normālos apstākļos augu un dzīvnieku daudzums biocenozē ir relatīvi pastāvīgs. Ja pastiprināti savairojas augēdāji, tad pieaug arī plēsoņu skaits, jo barības pārpilnībā tiem vieglāk saglabāt pēcnācējus. Gaļēdāju savairošanās rezultātā samazinās augēdāju dzīvnieku daudzums, bet pēc tam, trūkstot barībai, sarūk arī plēsoņu skaits (vieni neiztur konkurenci un nobeidzas aiz bada, citiem nesaglabājas pēcnācēji). Tādējādi biocenozēs notiek dzīvnieku skaita pašregulēšanās.

Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu, dzīvnieku aizsardzība


Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu


Jau no seniem laikiem cilvēks ir izmantojis dažādus, bet vispirms jau lielos savvaļas dzīvniekus. No tiem ieguva gaļu un ādas. Izdevīgāk bija medīt pulkā. Kamēr medniekiem nebija citu ieroču kā tikai runga un akmens, viņi dzīvnieku skaitu ietekmēja maz. Šī ietekme palielinājās pēc šķēpu un loku izgudrošanas. Pirmatnējo cilvēku apmetņu vietās atrod lielu dzīvnieku, piemēram, mamuts (ziemeļos) un degunradžu (dienvidos) kauls. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pilnveidojoties medību ieročiem, izzuda tādi lieli dzīvnieki kā Eiropas vērsis jeb taurs (govslopu priekštecis), Eirāzijas zirgs jeb tarpāns (viens no domesticēto zirgu priekštečiem), lielā jūru iemītniece - Stellera jūrasgovs un daudzi citi dzīvnieki. Savulaik virknei dzīvnieku sugu draudēja izzušana. Vēl pirms simts gadiem Ziemeļamerikas stepēs ganījās miljoniem Amerikas bizonu. Bet 20 gadus ilgu nesaudzīgu medību rezultātā (no nošautajiem dzīvniekiem ņēma tikai ādu un mēli) dabā bija palikuši tikai kādi 800 bizoni. Šo dzīvnieku masveidīgu izšaušanu sekmēja dzelzceļa izbūvēšana cauri to dzīvesvietai. Uz izmiršanas robežas bija arī tādi dzīvnieki kā Eiropas bizons jeb sumbrs, Prževsļska zirgs, Āfrikas zilonis un daži citi. Tagad tie ierakstīti Sarkanā grāmata. Dzīvnieku skaits dabā ir atkarīgs ne tikai no to izšaušanas. Izrādās, lielu ietekmi uz dzīvniekiem atstāj mežu izciršana, neskarto zemju uzaršana, purvu nosusināšana un upju aizsprostošana. Pie tam daļai sugu indivīdu skaits samazinās, daļai - pieaug. Piemēram, uzceļot HES aizsprostu, zem ūdens nokļūst visa upes augšgala paliene un tai pieguļošās teritorijas. Tā rezultātā daudzi putni, zīdītāji un citi dzīvnieki zaudē savu dzīvesvietu. Daļa no tiem pārceļas uz citu vietu, daļa aiziet bojā. Applūdinātajās vietās palielinās to ūdensputnu un zivju skaits, kas spēj dzīvot stāvošā ūdenī. Dzīvnieku sastāvu ievērojami ietekmē dažādas meža un kultūraugu kaitēkļu apkarošanai lietotās ķimikālijas. Indīgās vielas uzkrājas augu lapās, augēdājos dzīvniekos un plēsoņās, kuri apēd augēdājus. Saindētie dzīvnieki nobeidzas.Īpaši negatīvi uz dzīvniekiem iedarbojas vides piesārņojums ar rūpniecības atkritumiem, kas bez iepriekšējas attīrīšanas tiek ieplūdināti dabiskajās ūdenstilpēs, ievadīti augsnē vai atmosfērā, kā arī jūru un okeānu piesārņojums ar naftu, kas rodas, ja avarē lielie naftas tankkuģi.

Dzīvnieku aizsardzība


Vērtīgo dzīvnieku skaitam samazinoties un dažām sugām no mūsu planētas izzūdot, cilvēks arvien labāk izprot nepieciešamību saprātīgi izmantot dabas bagātības, atjaunot un aizsargāt tās. Dzīvnieku aizsardzība ir valstiski svarīga. Tā risinās atbilstoši likumiem, kas aizliedz nogalināt retos dzīvniekus, nosaka zīdītāju, putnu un zivju ieguves veidus, medību un zvejas vietas un laikus. Ir izveidoti daudzi rezervāti, kuros tiek veikts liels darbs, lai saglabātu retos dzīvniekus un atjaunotu to skaitu.
Rezervātu izveidošana palīdzēja saglabāt un palielināt Eiropas bizonu jeb sumbru, Prževaļska zirgu, Āzijas kulāns, Tatārijas saiga, kā arī Eirāzijas bebrs un Sibīrijas sabulis skaitu. Ilgstošais aizliegums medīt aļņus, kotikus, saigas un citus agrāk redzētos dzīvniekus, kā arī īpašais darbs to aizsardzībā sekmēja šo dzīvnieku savairošanos tā, ka kļuva iespējamas šo dzīvnieku medības. Piemēram, Tatārijas saigas pagājušā gadsimta sākumā bija uz izmiršanas robežas, bet tagad ir tā savairojušās, ka to skaits sasniedzis divus miljonus. Speciālas zinātniskas iestādes veic lielu darbu vērtīgo dzīvnieku izplatīšanā, kā arī to sugu sastāva paplašināšanā. Šim nolūkam ieved dzīvniekus no citām zemēm. Daži no tiem ir tā savairojušies, ka kļuvusi iespējama to rūpnieciska izmantošana. Piemēram, Ziemeļamerikas ondatra ir tā piemērojusies Eiropas dabas apstākļiem, ka kļuvusi par samērā nozīmīgu kažokzvēru. Dabas aizsardzības darbs notiek ne tikai tāpēc, lai saglabātu un pavairotu retos zīdītājus un putnus. Aizsargā arī citus dzīvniekus, piemēram, skudras, kamenes un sliekas. Dabas aizsardzība mūsu zemē ir katra pilsoņa pienākums.

Dzīvnieku klasifikācija


Dzīvnieku klasifikācijas nozīme


Pētot dabu, zinātnieki atklāja un aprakstīja agrāk nepazīstamus dzīvniekus un deva tiem nosaukumus. Gadījās, ka vienu un to pašu sugu dažādi dzīvnieki nosauca dažādi. Laika gaitā kļuva grūti izmantot uzkrāto zooloģijas materiālu un radās nepieciešamība esošos nosaukumus pārskatīt, sadalīt tos pa grupām. Ar dzīvnieku sistematizēšanu - klasifikāciju - nodarbojušies daudzi zinātnieki. Visveiksmīgāko dzīvnieku klasifikācijas sistēmu izstrādāja pazīstamais zviedru zinātnieks Kārlis Linnejs (1707 - 1778).

Dzīvnieku sistemātikas pamatgrupas


Par savas klasifikācijas pamatvienību K. Linnejs izvēlējās sugu. Tolaik par sugu sauca indivīdu grupu (atsevišķus dzīvniekus), kas bija savstarpēji tāpat kā vienu vecāku bērni un spēja savstarpēji vairoties. Piemēram, visus baltos zaķus pieskaitīja pie vienas sugas, bet no tiem atšķirīgos pelēkos zaķus - pie citas. K. Linnejs ieteica līdzīgās dzīvnieku sugas apvienot lielākās grupās - ģintīs, ģintis - kārtās, bet kārtas - klasēs. Katrai dzīvnieku sugai K. Linnejs deva no diviem latīņu valodas vārdiem sastāvošu nosaukumu. Pirmais vārds apzīmēja piederību ģintij, bet otrs - sugai. Dzīvnieka latīņu nosaukumu tulkojot latviešu valodā, vārdu kārtība parasti tiek mainīta un nosaukumā Āfrikas zilonis, istabas muša ar vārdiem "zilonis" un "muša" apzīmē ģinti.

Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēmas īpatnības


Zooloģijai attīstoties tālāk, izrādījās, ka dzīvnieku klasifikācijai ar esošajām sistemātikas grupām ir par maz, tāpēc zinātnieki ieviesa jaunas grupas - dzimtas, kuras apvienoja ģintis, un tipus, kuras apvienoja klases. Sistēmas galvenās grupas tagad ir tips, klase, kārta, dzimta, ģints un suga. Dzīvnieku valsts pašreizējā sistēmā izšķir 20 tipus un vairākus simtus klašu. Sugas izdala ne tikai pēc ārējām pazīmēm, kā to darīja K. Linnejs, bet arī pēc daudzām citām uzbūves īpatnībām, pēc dzīvesveida, izplatības u.c. Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēma ir izveidota, pamatojoties uz dzīvnieku radniecību, uz to izcelšanos. Tipi tajā izvietoti, sākot ar vienkāršākajiem (zemākajiem) un beidzot ar sarežģītākajiem (augstākajiem), kas atbilst vispārējam dzīvnieku valsts vēsturiskās attīstības virzienam uz Zemes.

Sistemātika


Valsts
apakšvalsts
nodalījums
tips (neskaidra piederība)
tips
tips
tips
apakšnodalījums
tips
tips
tips
tips
tips †
apakšnodalījums
virstips
tips
tips
tips
tips
tips
tips
tips
tips
virstips
tips
tips
tips
tips
tips
tips
tips
virstips
tips
tips
tips
tips
tips †
tips
tips
tips
tips
tips
nodalījums
tips
tips
apakšvalsts
tips
tips

Atsauces


ace:Binatang
af:Dier
als:Tiere
am:እንስሳ
an:Animalia
ar:حيوان
arc:ܚܝܘܬܐ
ast:Animal
ay:Uywa
az:Heyvanlar
ba:Хайуандар
bar:Viecha
bat-smg:Gīvūnā
be:Жывёлы
be-x-old:Жывёлы
bg:Животни
bi:Animol
bm:Bagan
bn:প্রাণী
br:Loen
bs:Životinje
bxr:Амитан
ca:Animal
ceb:Mananap
chr:ᎦᏂᏝᎢ
chy:Hova
cr:ᐱᓯᐢᑭᐤ
cs:Živočichové
cv:Чĕр чун
cy:Anifail
da:Dyr
de:Tier
diq:Heywani
el:Ζώο
en:Animal
eo:Besto
es:Animalia
et:Loomad
eu:Animalia
ext:Animalia
fa:جانوران
fi:Eläinkunta
fiu-vro:Eläjäq
fj:Manumanu
fo:Dýr
fr:Animal
frp:Animâl
frr:Diarten
fy:Dier
ga:Ainmhí
gan:動物
gd:Beathach
gl:Animais
gn:Mymba
gu:પ્રાણી
gv:Baagh
ha:Dabba
he:בעלי חיים
hi:प्राणी
hif:Jaanwar
hr:Životinje
ht:Zannimo
hu:Állatok
hy:Կենդանիներ
ia:Animal
id:Hewan
ie:Animal
ik:Niġrun
ilo:Ayúp
io:Animalo
is:Dýr
it:Animalia
iu:ᓂᕐᔪᑦ
ja:動物
jbo:danlu
jv:Sato kéwan
ka:ცხოველები
kk:Жануарлар
kn:ಪ್ರಾಣಿ
ko:동물
koi:Пода
ks:جانور
ksh:Dier
ku:Ajal
kw:Enyval
ky:Жаныбарлар
la:Animalia
lb:Déiereräich
lbe:ХӀайван
lez:Гьайванар
li:Bieste
lij:Animalia
lmo:Bestia
ln:Nyama
lt:Gyvūnai
ltg:Dzeivinīki
map-bms:Kewan
mg:Biby
mhr:Янлык
mk:Животно
ml:ജന്തു
mn:Амьтан
mr:प्राणी
ms:Haiwan
mt:Annimal
mwl:Animal
my:တိရစ္ဆာန်
myv:Ракшат
mzn:حیوون
nah:Yōlcatl
nap:Animali
nds:Deert
ne:जनावर
nl:Dierenrijk
nn:Dyr
no:Dyr
nov:Animalia
nrm:Animâ
nv:Naaldeehii
oc:Animalia
om:Binensotta
pam:Animal
pdc:Gedier
pl:Zwierzęta
pms:Animalia
pnb:جاندار
ps:ژوي
pt:Animalia
qu:Uywa
ro:Regnul Animalia
roa-tara:Regnum Animalia
ru:Животные
rue:Быдла
rw:Inyamaswa
sa:जन्तवः
sah:Харамай
scn:Armali
sco:Ainimal
sh:Životinje
si:සත්තු
simple:Animal
sk:Živočíchy
sl:Živali
sn:Mhuka
so:Xayawaan
sq:Kafsha
sr:Животиње
srn:Meti
su:Sato
sv:Djur
sw:Mnyama
ta:விலங்கு
te:జంతువు
tg:Ҳайвон
th:สัตว์
ti:እንስሳ
tl:Hayop
to:Monumanu
tpi:Abus
tr:Hayvanlar
tt:Хайваннар
tum:Vinyama
ug:ھايۋانات
uk:Тварини
ur:جانور
uz:Xayvonlar
ve:Phukha
vi:Động vật
vls:Bêesten (ryk)
wa:Biesse
war:Hayop
wo:Dundat yi
xmf:ჩხოლარეფი
yi:בעלי חיים
yo:Ẹranko
zea:Beêsten
zh:动物
zh-classical:動物
zh-min-nan:Tōng-bu̍t
zh-yue:動物
zu:Isilwane

Lāču dzimta


Lāču dzimtas (''Ursidae'') dzīvnieki ir lieli Plēsēji zīdītāji, kas pieder suņveidīgie (''Caniformia''), un ir tuvi radinieki airkājiem (''Pinnipedia'').
Lai arī lāču dzimtā mūsdienās ir tikai 8 dzīvojošas sugas, tie dzīvo ļoti dažādos apstākļos - no tropiem līdz Arktikai. Un lāči (''Ursus'') ir sastopama gan Ziemeļamerika, gan Dienvidamerika, gan Eiropa un Āzija. Lāču dzimtu Latvija pārstāv brūnais lācis (''Ursus arctos''). Šī suga ierakstīta Latvijas Sarkanā grāmata 3. kategorijā. 19. gadsimts un 20. gadsimts mijā mežs izciršanas un izmedīšanas rezultātā lācis bija izzudis no Latvijas teritorijas. Tikai 20. gadsimta atsākās dzīvnieku atgriešanās, tie ieceļoja no Igaunijas un Krievijas Pleskavas apgabals. lācis tika konstatēts arī Latvijas rietumdaļā, kopumā šobrīd ir vairāki desmiti īpatņu.
Kopš seniem laikiem cilvēks ir medījis lāčus, lai iegūtu āda un gaļa. Joprojām arī mūsdienās lāči ieņem nozīmīgu lomu dažādās kultūras izpausmēs; māksla, mitoloģija, literatūra un citās kultūras jomās. Mūsdienās no 8 eksistējošām lāču sugām 6 sugu izdzīvošana ir kritiska, lāči tiek aizsargāti ar likums, tomēr malumedniecība joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem lāču iznīcībai, īpaši Āzija. Lācis ir Krievijas valsts simbols.
Tiek uzskatīts, ka lāčiem līdzinās debess zvaigznājs Lielais Lācis un Mazais Lācis.

Izskats un raksturs


Attēls:Black bear large.jpg (''Ursus americanus'')<br />Lāči var sēdēt līdzīgi cilvēkam</br>]]
Lāči kopumā ir lieli, masīvi dzīvnieki, ar relatīvi īsām kājām. Atšķirībā no citiem plēsējiem lāči staigā uz pilnas pēdas nevis uz pirkstgaliem, kas vizuāli gaitu padara lempīgu. Tomēr lāči ir ātri un veikli plēsēji. Lāči, lai arī ir lēnāki kā kaķveidīgie plēsēji un suņi, tie var skriet ar 42 km/st, kā arī tie ir izcili peldētāji. Lāčiem ir ļoti laba līdzsvars sajūta, un tie var stāvēt ilgstoši pakaļkājās un sēdēt vertikālā stājā.
Lāča kažoks ir klāts ar gariem matiem, tam ir īsa aste, neievelkami nags, bet pietiekami asi, kurus tas lieto rakšanai, upura satveršanai un turēšanai, kā arī lācis ar saviem nagiem var uzkāpt koks. Lāčiem ir garš purns un nelielas, apaļas auss. Tam ir izcila oža un dzirde. Dažas lāču sugas, piemēram, polārlācis un grizlilācis ir cilvēkam bīstamas.

Ieradumi


Polārlācis (''Ursus maritimus'') pamatā ir gaļēdājs, kas medī dažādus jūras zīdītājs, bet lielā panda (''Ailuropoda melanoleuca'') ir izteikta veģetārietis un barojas ar bambuss dzinumiem, pārējie lāči ir visēdājs, kas ēd gan gaļa, zivis, olas, gan dažādus augi, augļi, ogas, medus. Garlūpu lāči (''Melursus ursinus''), lai arī ir visēdāji, pamatā barojas ar termītiem.
Neskaitot retus individuālus izņēmumus un mātītes ar mazuļiem, lāči ir tipiski vientuļnieki. Dažreiz tie dodas baroties dienas laikā, bet pamatā lāči ir nakts dzīvnieki, kas aktīvi kļūst pēc saulrieta. Savu medījumu lāči atrod ar izcilās ožas palīdzību. Ziemas laikā lāči dodas ziemas miegs, iekārtojoties kādā ala, vai migā zem sakritušiem koks.

Vairošanās


Attēls:Ursus maritimus Steve Amstrup.jpg (''Ursus maritimus'')]]
Lāču riests iestājas pēc ziemas miega vienu reizi gadā. Lāču mātes meklējas reizi trīs gados. Parasti piedzimst 1-3 lācēni, kas piedzimst ziemas guļas laikā. Piedzimstot tie ir pavisam sīciņi - vāveres lielumā. Ja māti midzenī iztraucē, viņa bēg, atstājot savus bērnus, un tie iet bojā. Parasti kopā ar māti lācēni dzīvo vismaz līdz pusotra vai pat trīs gadu vecumam. Seksuālu briedumu lāči sasniedz aptuveni 7 gads vecumā. Lāči dzīvo vidēji 25 - 40 gadus.
Polārlācis un brūnais lācis savā starpā var pāroties un veidot vairoties spējīgus (fertilus) pēcnācējus. Pirmais dokumentētais gadījums savvaļā notika 2006. gads. gadā Kanāda, kur kāds amerikāņu mednieks, nopērkot licenci, nošava polārlāci, kas, pēc rūpīgākas apskates, izrādījas polārlācenes un grizlilācis pēcnācējs. Lai par to pārliecinātos ķepainim veica DNS analīzes. Lai arī daudzi priecājas par šādu lāču eksistenci brīvā dabā, pieredzējuši zoologs satraucas par abu sugu iespējamo degradēšanos un uzskata, ka šādu pārošanos veicina lāču dzīves telpas sarukšana un globālā sasilšana. Nebrīvē dažādu lāču krustojumi ir pavairoti daudzviet, taču šis ir pirmais brīvā dabā nomedītais eksemplārs.

Sistemātika


Attēls:Sun Bear 7.jpg (''Helarctos malayanus'')]]
Attēls:Atlanta Zoo Panda.jpg (''Ailuropoda melanoleuca'')]]
Attēls:Brillenbär (Tremarctos ornatus).jpg (''Tremarctos ornatus'')]]
apakšdzimta Skrējējlāči (''Tremarctinae'')
ģints
suga Briļļainais lācis (''Tremarctos ornatus'')
† suga Floridas alu lācis (''Tremarctos floridanus'')
† ģints Īssejas lāči (''Arctodus'')
† suga Īssejas lācis (''Arctodus pristinus'')
† suga Milzu īssejas lācis (''Arctodus simus'')
† ģints Dienvidamerikas īssejas lāči (''Arctotherium'')
† suga Argentīnas īssejas lācis (''Arctotherium latidens'')
† suga Brazīlijas īssejas lācis (''Arctotherium (Pararctotherium) brasiliensis'')
† suga Buenosairesas lācis (''Arctotherium bonariensis'')
† suga ''Arctotherium vetustum''
† suga ''Arctotherium tarijense''
† ģints ''Plionarctos''
† suga ''Plionarctos edensis''
† suga ''Plionarctos harroldorum''
† suga ''Plionarctos telonensis''
apakšdzimta ''Ursinae''
ģints Garlūpu lāči (''Melursus'')
suga Garlūpu lācis (''Melursus ursinus'')
pasuga Šrilankas garlūpu lācis (''Melursus ursinus inornatus'')
pasuga Indijas garlūpu lācis (''Melursus ursinus ursinus'')
ģints
suga Amerikas melnais lācis (''Ursus americanus'')
pasuga Kanēļa lācis (''Ursus americanus cinnamomum'')
pasuga Karalienes Šarlotes melnais lācis (''Ursus americanus carlottae'')
pasuga Kermoda lācis (''Ursus americanus kermodei'')
pasuga Austrummeksikas melnais lācis (''Ursus americanus eremicus'')
pasuga Dalla melnais lācis (''Ursus americanus pugnax'')
pasuga Floridas melnais lācis (''Ursus americanus floridanus'')
pasuga Jaunmeksikas melnais lācis (''Ursus americanus amblyceps'')
pasuga Kalifornijas melnais lācis (''Ursus americanus californiensis'')
pasuga Kenas melnais lācis (''Ursus americanus perniger'')
pasuga Ledāju lācis (''Ursus americanus emmonsii'')
pasuga Luiziānas melnais lācis (''Ursus americanus luteolus'')
pasuga Minesotas melnais lācis (''Ursus americanus americanus'')
pasuga Ņufaundlendas melnais lācis (''Ursus americanus hamiltoni'')
pasuga Olimpiskais melnais lācis (''Ursus americanus altifrontalis'')
pasuga Rietummeksikas melnais lācis (''Ursus americanus machetes'')
pasuga Vankuveras melnais lācis (''Ursus americanus vancouveri'')
suga Āzijas melnais lācis (''Ursus thibetanus'')
pasuga Beludžistānas melnais lācis (''Ursus thibetanus gedrosianus'')
pasuga Formozas melnais lācis (''Ursus thibetanus formosanus'')
pasuga Himalaju melnais lācis (''Ursus thibetanus laniger'')
pasuga Japānas melnais lācis (''Ursus thibetanus japonicus'')
pasuga Tibetas melnais lācis (''Ursus thibetanus thibetanus'')
pasuga Ķīnas melnais lācis (''Ursus thibetanus mupinensis'')
pasuga Mandžūrijas melnais lācis (''Ursus thibetanus ussuricus'')
suga Brūnais lācis (''Ursus arctos'')
pasuga Apenīnu brūnais lācis (''Ursus arctos marsicanus'')
† pasuga Atlasa lācis (''Ursus arctos crowtheri'')
† pasuga Bergmaņa lācis (''Ursus arctos piscator'')
pasuga Eirāzijas brūnais lācis (''Ursus arctos arctos'')
pasuga Gobi lācis (''Ursus arctos gobiensis'')
pasuga Grizlilācis (''Ursus arctos horribilis'')
pasuga Himalaju brūnais lācis (''Ursus arctos isabellinus'')
pasuga Hokaido brūnais lācis (''Ursus arctos yesoensis'')
pasuga Kadjakas lācis (''Ursus arctos middendorffi'')
pasuga Kamčatkas brūnais lācis (''Ursus arctos beringianus'')
† pasuga Meksikas grizli lācis (''Ursus arctos nelsoni'')
pasuga Sibīrijas brūnais lācis (''Ursus arctos collaris'')
pasuga Sīrijas brūnais lācis (''Ursus arctos syriacus'')
pasuga Tibetas brūnais lācis (''Ursus arctos pruinosus'')
pasuga Usūrijas brūnais lācis (''Ursus arctos lasiotus'')
† pasuga Kalifornijas zeltainais lācis (''Ursus arctos californicus'')
pasuga Karpatu brūnais lācis (''Ursus arctos formicarius'')
pasuga Kaukāza brūnais lācis (''Ursus arctos meridionalis'')
pasuga Kolimas brūnais lācis (''Ursus arctos ognevi'')
† suga Dolinas lācis (''Ursus dolinensis'')
† suga Eiropas alu lācis (''Ursus spelaeus'')
† suga Etrusku lācis (''Ursus etruscus'')
† suga Makfarlena lācis, (''Ursus inopinatus'')
† suga Mazais lācis (Ursus minimus) (''Ursus minimus'')
suga Polārlācis (''Ursus maritimus'')
† suga Savina lācis (''Ursus savini'')
† suga Senais alu lācis (''Ursus deningeri'')
ģints Saules lāči (''Helarctos'')
suga Saules lācis (''Helarctos malayanus'')
apakšdzimta ''Ailuropodinae''
ģints
suga Lielā panda (''Ailuropoda melanoleuca'')
pasuga Cjiņlinas lielā panda (''Ailuropoda melanoleuca qinlingensis'')
pasuga Parastā lielā panda (''Ailuropoda melanoleuca melanoleuca'')
†suga Pigmejpanda (''Ailuropoda microta'' jeb ''Ailuropoda minor'')
†suga ''Ailuropoda baconi''
†suga ''Ailuropoda fovealis''
†suga ''Ailuropoda wulingshanensis''
(†) - izmirusi organismu grupa

Atsauces

Ārējās saites


http://www.viss.lv/?k=178378
http://krabjiem.lv/foto/3025/dazadi-laci/
http://www.rigazoo.lv/public/29933.html
http://www.earthtimes.org/articles/show/241001,slovakia-warns-of-tipsy-bears.html
http://www.gi.alaska.edu/ScienceForum/ASF13/1314.html
http://www.pitt.edu/~votruba/qsonhist/bear.html
http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/7087345.stm
http://www.bear-viewing-in-alaska.info/
af:Beer
an:Ursidae
ang:Bera
ar:دب
arc:ܕܒܐ
ast:Ursidae
av:Ци
ay:Jukumari
az:Ayıkimilər
ba:Айыу
be:Мядзведзевыя
be-x-old:Мядзьведзевыя
bg:Мечки
bn:ভালুক
bo:དོམ།
br:Arzh
bs:Medvjed
bxr:Баабгай
ca:Ós
chr:ᏲᎾ
chy:Náhkohe
cs:Medvědovití
cv:Упа йышшисем
cy:Arth
da:Bjørne
de:Bären
diq:Heş
dsb:Mjadwjeźe
el:Αρκούδες
en:Bear
eo:Urso
es:Ursidae
et:Karulased
eu:Hartz
fa:خرس
fi:Karhut
fo:Bjarnir
fr:Ursidae
ga:Béar
gan:熊
gd:Mathan
gl:Oso
ha:Dabbar beya
he:דוביים
hi:भालू
hr:Medvjedi
hsb:Mjedwjedźe
ht:Lous
hu:Medvefélék
hy:Արջ
ia:Ursidae
id:Beruang
io:Urso
is:Bjarndýr
it:Ursidae
iu:ᐊᑎᖅᐳᖅ
ja:クマ
jbo:cribe
jv:Bruwang
ka:დათვისებრნი
kbd:Мышъэ
kk:Аюлар
kn:ಕರಡಿ
ko:곰
koi:Ош котыр
ku:Hirç
kv:Ош
la:Ursidae
lad:Lonso
lb:Bieren
lbe:Цуша
lez:Сев
li:Bere
lt:Lokiniai
mdf:Офта
mhr:Маска
mi:Pea
mk:Мечка
ml:കരടി
mn:Баавгай
mr:अस्वल
mrj:Мӧскӓ
ms:Beruang
my:ဝက်ဝံ
myv:Овто
mzn:اش
nah:Tlācamāyeh
nap:Urzo
ne:भालु
nl:Beren
nn:Bjørn
no:Bjørnefamilien
nv:Shash
oc:Ors (mamifèr)
pl:Niedźwiedziowate
pnb:رچھ
pt:Ursídeos
qu:Ukumari
ro:Urs
ru:Медвежьи
sah:Эһэ
scn:Ursidae
sco:Beir
sh:Medvjed
simple:Bear
sk:Ursida
sl:Medvedi
sq:Ariu
sr:Медвед
stq:Boare
su:Biruang
sv:Björnar
sw:Dubu
ta:கரடி
te:ఎలుగుబంటి
tg:Хирс
th:หมี
tl:Oso
tr:Ayıgiller
udm:Гондыр
ug:ئېيىق
uk:Ведмедеві
ur:ریچھ
vec:Bero
vep:Bur kondi
vi:Gấu
xal:Аю
yi:בער
zh:熊科
zh-min-nan:Hîm

Kaķis


Kaķis (''Felis silvestris catus''), arī zināms kā mājas kaķis jeb domestikācija kaķis (lai atšķirtu to no citiem kaķiem) ir mazs, plēsīgs kaķu dzimta dzimtas zīdītājs, kurš ir pieradināts vairāk nekā pirms 9500 gadiem. Kaķis ir ļoti pieprasīts mājdzīvnieks, jo palīdz cilvēkam cīnīties pret dažādiem kaitēkļiem, piemēram, pret pele, čūska un pat skorpions. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes - par kaķenēm.
Ir zināms, ka kaķi medī vairāk nekā 1000 dažādu citu dzīvnieku suga. Tiem var arī iemācīt izpildīt dažādas vienkāršas komandas. Ir fiksēti gadījumi, kad kaķi ir iemācījušies manipulēt ar dažādiem vienkāršs mehānisms, piemēram, atvērt durvis, izmantojot durvju rokturus. Kaķis, iespējams, ir populārākais mīlulis pasaulē; tiek lēsts, ka kopā pa visu pasauli ir aptuveni 600 miljoni kaķu.
Saskaņā ar ģenētika pētījumiem, visi mājas kaķi ir domesticēti no meža kaķis pasugas Āfrikas savvaļāš kaķis (''Felis silvestris lybica''). Lai gan visu veida meža kaķi var krustoties savā starpā, nav nekādu liecību, ka mājas kaķa filoģenēze būtu citas meža kaķa pasugas.

Fizioloģija


Izmērs


Attēls:Scheme cat anatomy-lv.svg
Pieauguša kaķa vidējais garums no degungala līdz astes galam ir 50 centimetrs. Kaķenes ir mazākas par runčiem, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no kaķu šķirnes. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmata, vislielākais kaķa garums ir sasniedzis 121,9 centimetrus. Atšķirībā no suns, kaķiem nav punduršķirnes.
Skausta augstums kaķiem parasti ir no 23 līdz 25 centimetriem.

Svars


Kaķi parasti masa no 2,5 līdz 7 kilograms, lai gan dažu kaķu šķirnes pārstāvji, piemēram, meinkūni, sver ap 11,3 kg. Ir reģistrēti pat 23 kg smagi kaķi, bet šie gadījumi ir izņēmumi. Lielais kaķa svars ir sliktas veselības rādītājs un tas parasti ir arī pārbarošanas rezultāts. Pretstatā, vieglākie pieaugušie kaķi sver mazāk nekā 1,8 kg.

Vecums


Kaķu mūža ilgums vidēji ir no 15 līdz 20 gadiem, bet ir reģistrēti gadījumi, kad kaķis nodzīvo arī 36 gadus. Kaķi dzīvo ilgāk, ja to nelaiž ārā uz ielas. Tādā veidā tie tiek pasargāti no dažādām iespējamām traumām un ievainojumiem. Arī kastrācija un sterilizācija kaķi dzīvo salīdzinoši ilgāk. Toties kastrētie kaķi daudz biežāk cieš no citām hroniskām slimība, piemēram, no aptaukošanās. Pāragra kastrācija (agrāk par septiņām nedēļām) var izsaukt urīnorgānu akmeņu slimības attīstību. Kaķi, kuri nav nevienam vajadzīgi, mūsdienās pilsētā dzīvo tikai aptuveni divus gadus, lai gan ir fiksēts gadījums, ka klaiņojošais kaķis ir nodzīvojis pat 19 gadus.
Pirmie divi kaķa nodzīvotie gads relatīvi atbilst 24 cilvēks nodzīvotajiem gadiem. Katrs nākošais nodzīvotais gads atbilst vairs tikai četriem cilvēka nodzīvotajiem gadiem, respektīvi, 20 gadus vecs kaķis atbilst 100 gadus vecam cilvēkam.

Ķermeņa temperatūra


Pieauguša kaķa ķermeņa temperatūra svārstās no 38 līdz 39,5&nbsp;°C, bet kaķēniem tā parasti ir mazliet augstāka. Uzskatam, ka kaķu šķirnēm, kurām nav apmatojuma, ķermeņa temperatūra ir zemāka nekā pārējiem, nav nekāda pamatojuma. Sirds pukstu biežums pieaugušiem kaķiem mainās atkarībā no fiziskās un psihiskās aktivitātes un tas svārstās no 120 līdz 220 sitieniem minūtē.

Maņu orgāni


Pēc daudzu zooloģija domām kaķiem ir ļoti attīstīti maņu orgāni. Lai gan dzirde tiem attīstīta sliktāk nekā, piemēram, pele, tiem tomēr ir salīdzinoši labāka redze un oža.

Acis


Attēls:Изображение 307.jpg
No visiem mājdzīvniekiem kaķiem ir vislielākās acis proporcionāli pret ķermeni. Tās kaķiem nodrošina stereoskopija redzi, kas tāpat kā citiem plēsējiem palīdz novērtēt attālumu līdz medījumam vai kādam citam priekšmetam. Redzes leņķis kaķiem ir 200°, salīdzinājumam, cilvēks redz 180° leņķī. Kaķiem ir trešais plakstiņš, kas reizē redzams acs iekšējā kaktiņā kā balts punkts. Kaķiem ar lielām acīm un īsu purnu acis mēdz pastiprināti asarot.

Ausis


Ausīm vienmēr jābūt tīrām un bez nepatīkamas smakas. Auss ārējo gliemežnīcu var tīrīt ar speciālā šķīdumā samitrinātu vates piciņu. Izdalījumi liecina par ausu saslimšanu. Ja kaķim pastiprināti izdalās sērs, ausis reizi nedēļā jāapskata un, ja nepieciešams, tās jāiztīra. Ausis tīra ar ausu tīrāmajiem kociņiem, kuri apmērcēti kosmētiskajā eļļā vai tualetes pieniņā.Kociņu ausī nedrīkst bāzt pārāk dziļi, jātīra redzamā daļa. Persijas kaķiem auss ārējā malā visapkārt jānoplūc spalva. To izdara, pieturot austiņas malu stingri starp pirkstiem ar vienu roku un ar otru izplūcot spalvu. Auss spalvu neplūc ne pusgarspalvainajiem, ne īsspalvainajiem kaķiem.

Nagi


Attēls:Krallen.jpg
Bieži ir maldīgs priekšstats, ka kaķi nags ievelk, kad viņam tie nav vajadzīgi, bet īstenībā ir otrādi. Kaķi nagus tieši izlaiž, kad viņam tos vajag, bet kad vairs tos nevajag, tie automātiski atkal ielaižas ķepa. Kad kaķi izlaiž nagus, saraujas muskulis, kuri iztaisno vairākas locītavas.
Nagi kaķim kalpo gan medībām, gan cīņām, gan priekšmetu satveršanai. Pirms medījuma nogalināšanas, kaķi to pietur ar nagiem, lai tas neaizmuktu. Nagi kalpo arī, lai cieši noturētos, piemēram, pie koks. Visiem šiem nolūkiem kaķa nagiem ir jābūt asiem.
Citiem dzīvnieks protams arī ir nagi, bet tie nav tik ļoti nepieciešami, lai izdzīvotu, kā tas ir kaķiem.
Kaķi regulāri asina nagus, lai atbrīvotos no to vecās daļas. Brīvā dabā šim nolūkam kaķi parasti izmanto kokus, bet mājas kaķi var radīt problēmas asinot nagus tam nepiemērotās vietās (piemēram, pret mēbelēm vai tapetēm). Lai izvairītos no šīs problēmas kaķi var iemācīt nagu asināšanai izmantot īpašu dēlīti, ko saimnieks var izgatavot pats vai iegādāties zooveikalā.
Daži saimnieki izvēlas sava kaķa nagus apgriezt, tomēr šiem kaķiem ir grūti pielāgoties apkārtējai videi, ja tie nokļūst uz ielas. Amerikas Savienotās Valstis ir pieņemts kaķiem nagus izoperēt, bet lielākajā daļā Eiropas valstu šāda procedūra ir aizliegta.

Zobi


Kaķa kopšana ietver arī zobu pārbaudi. Gan no ūdens, gan barības kaķiem veidojas zobakmens. Par zobakmeni liecina dzeltens aplikums uz zobu sānu malām un nepatīkama smaka no mutes. Lai smaganas būtu veselas un uz zobiem neveidotos zobakmens, kaķiem ir jādod ilgāk košļājama barība, piemēram, sīksta gaļa, kauli bez šķembām vai speciāli cepumi. Ja kaķis ļauj tīrīt zobus, tas jādara reizi nedēļā ar speciālu birsti un pastu, kas nopērkama zooveikalā. Izveidojušos zobakmeni, ar speciālu aparātu noņem veterinārārsts, procedūras laikā kaķi iemidzinot. Garspalvainajiem un eksotiskie kaķi zobi mēdz augt šķībi, līdz ar to veidojas sakodiena anomālija. Šādiem kaķēniem izrauj piena zobu ilkņus, lai sakodiens izlabotos.

Grūtniecība


Kaķu grūtniecības periods ir no 58 līdz 70 diena (aptuveni divi mēneši), bet vidējais grūsnības periods ir 63 dienas. Vienā metienā parasti piedzimst no trim līdz četriem kaķēniem, bet tik pat labi var būt arī tikai viens kaķēns un arī vairāk par četriem. Dzimumbriedumu gan kaķenes, gan runči sasniedz septiņu mēnešu vecumā.

Uzvedība


Kaķi ņaudot izdod skaņas, kuras pieraksta šādi: "mjau" vai "mņau". Citās valodās to pieraksta šādi: angļu valoda - "''meow''" vai "miaow", krievu valoda - "''мяу''", franču valoda - "''miaou''" vai "''miaw''", vācu valoda un spāņu valoda - "miau", japāņu valoda (ar latīņu burtiem) - "''nyaa''" vai "''nyan''", bet korejiešu valoda - "''yaong''" vai "''nyaong''".
Atkarībā no nozīmes ņaudēšanai var būt dažādas intonācijas. Kaķi parasti ņaud tādēļ, lai piesaistītu cilvēka uzmanība (piemēram, tādēļ, lai viņu barošana vai arī lai kāds ar viņu spēlēšanās). Tāpat kaķa ņaudēšana var nozīmēt prieks vai sāpe izjūtas. Visi kaķi nav vienādi, citi ļoti bieži ņaud, bet tik pat labi ir arī kaķi, kuri ļoti reti ņaud.

Higiēna


Kaķi ir pazīstami, kā ļoti kopti un tīrīgi dzīvnieks. Kaķi, lai savestu kārtībā savu ķermeni, izmanto ķepas un mēles palīdzību. Vietas, kuras kaķis var aizsniegt ar mēli, tiek sakoptas bez ķepu palīdzības, bet piemēram, lai sakoptu savas ausis. Kaķis vispirms samitrina savu ķepu ar mēli un tad berzē pret tīrāmo vietu.
Ūdens kaķiem nepatīk, jo tas saistās ar ķermeņa atdzišanu. Kaķa kažoks ir diezgan sauss, tāpēc tas ātri samirkst un zaudē siltumizolējošās īpašības. Ja kaķis dzīvo siltā klimatā, tad tā nav liela problēma, bet tiklīdz klimats kļūst vēsāks, kaķis vairs nevar atļauties tādā veidā zaudēt siltums. Bet ne visas kaķu šķirnes baidās no ūdens. Turcijas Vana kaķis, kurš dzīvo pie Vanas ezers Turcijas austrumos, ar prieku peldas ezers.

Izcelsme


Saskaņā ar ģenētika pētījumiem, mājas kaķi ir cēlušies no meža kaķis pasugas ''Felis silvestris lybica''. Pirmie kaķi parādījās Ēģipte, kuru izcelšanās ir saistīta ar Nūbijas savvaļas kaķiem. Eiropa kaķus ieveda Senā Roma, kuri tos atveda no karagājieniem Tuvie Austrumi.

Šķirnes


Attēls:Seal Old Style Siamese Thai.jpg
Attēls:Mainecoon1.png
Attēls:PersanBlanc.jpg
Kaķu šķirnes tiek grupētas galvenokārt pēc diviem kritērijiem, tas ir, garspalvainie un īsspalvainie kaķi, bet izšķir arī pusgarspalvainos kaķus, kā arī tā sauktos Āzijas kaķus.

Audzināšana


Barošana


Pētījumos ir atklāts, ka kaķi diennakts laikā ēd vidēji 36 reizes, ieturot starp barošana reizēm noteiktus laika intervālus. Parasti vairāk barību apēd kaķenes grūtniecības un kaķēnu barošanas laikā, kā arī augoši kaķēni. Pieauguši kaķi notiesā salīdzinoši mazāk barības.
Kaķi uzturā galvenokārt ēd gaļa, bet tas nav vienīgais, ko tie lieto uzturā. Tie ēd arī citus produktus, kā, piemēram, dzīvnieku iekšējos orgānus.

Kažoka kopšana


Attēls:Cats_hair.jpg
Kaķa apmatojums aug visu gadu, taču pavasarī un rudenī pastiprināti tiek mesta spalva. Šajā laikā kaķis jāsukā, lai palīdzētu atrīvot kažoku no vecās vilnas. Garspalvainie kaķi jāķemmē katru dienu, bet īsspalvainie kaķi - aptuveni reizi nedēļā. Regulāra kaķa apmatojuma kopšana var palīdzēt pamanīt, ja kaķim ir parazīti vai kādas problēas ar ādu vai apmatojumu.

Vannošana


Attēls:Sphynx taking a bath.jpg
Lai gan daudziem kaķiem ūdens nepatīk, tos reizēm nepieiešams mazgāt, īpaši šķirne kaķus pirms piedalīšanās dzīvnieku izstāde. Ja kaķēnus jau no mazotnes pieradina pie šīs procedūras, tad tie vannošanos spēj paciest diezgan labi. Kaķi jāmazgā siltā ūdenī un pēc mazgāšanas kaķa spalva pēc iespējas ātrāk jāizžāvē un dzīvnieks jātur siltumā

Slimības


Bieži vien kaķi tiek uzskatīti par otršķirīgiem mājdzīvniekiem, tamdēļ bieži vien to saimnieki neveic tiem vakcinācijas. Kaķi slimo ar dažādām slimībām, kas var būt bīstamas ne tikai kaķiem, bet arī to saimniekiem. Dažas no kaķu slimībām ir šādas: trakumsērga (Rabies, Lysa), kaķu panleikopēnija (FPV), kaķu herpesvīrusa infekcija jeb vīrusa rinotraheīts (FHV), kaķu kaliciviroze (FCV), kaķu koronavīrusa (FCoV) izraisītais kaķu infekciozais peritonīts, kaķu leikēmija (FeLV), kaķu imūndeficīta sindroms (FIV), hlamidioze un dažādas dermatofitozes. Bīstamākā no šīm slimībām ir trakumsērga, tādēļ Latvija trakumsērgas apkarošanas instrukcija paredz katru gadu veikt vienu obligātu kaķu vakcināciju pret to.

Etimoloģija


Kaķa nosaukuma izcelsme meklējama Āfrika un tas līdz ar kaķi izplatījies Eiropā 1. gadu tūkstotī. Vārda formu latviešu valodā, tāpat kā vairumā Eiropas valodu, ietekmējušas ģermāņu valodas. Tagadējais vārds ''kaķis'' mūsdienu latviešu valodā ienācis no kurši izloksnēm. Sākumā kaķis saukts sieviešu dzimtē ''kate'' (saglabājies apvidvārds ''katene'' — 'kaķene'), tad ''katis'', kas pārveidojies par ''kaķis''. Ir arī uzskats, ka sakne ''kat-'' ir indoeiropiešu izcelsmes, lietota jebkuru mazu dzīvnieku apzīmēšanai; par to liecina latīņu valoda vārds ''catulus'' — 'dzīvnieka mazulis' vai 'kucēns'.

Kaķi mitoloģijā un mākslā


Kaķi mitoloģijā


Attēls:Egypte louvre 058.jpg.]]
Daudzu tautu kultūrās kaķiem piemīt deviņas dzīvības (dažreiz septiņas). Senā Ēģipte kaķi bija svēti dzīvnieki, kuri pat tika pielūgti. Iespējams tie tika pielūgti, jo kaķi veiksmīgi tika galā ar pele, kas apdraudēja labības krājumus klētīs. Ēģiptieši nakts, auglības un bērnu radīšanas dievieti Basta attēloja ar kaķa galvu. Ja izcēlās ugunsgrēks, tad ēģiptieši vispirms izglāba kaķus un tikai tad devās dzēst to. Kaķa nāvi viņi ļoti pārdzīvoja. Ēģiptieši pēc kaķa nāves noskuva sev mati un uzacs. Savukārt kaķa nogalināšana, pat ja tā bija nejauša, tika nāves sods. Mirušos dzīvniekus viņi balzamēja un apbedīja no zelts un sudrabs veidotās kastēs, kuras bagātīgi rotāja ar dārgakmens. Kaķu pielūgsme Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad tos sāka vajāt viduslaiku Baznīca (organizācija).
Kristietība kaķi, it īpaši melnie, bija pagānu dievi, jo tiem bija tieksme gandrīz nedzirdami klejot pa nakts, kā arī tiem tumsā spīdēja acis. Gandrīz visā Eiropā kaķi bija ļaunuma iemiesojums. Tie tika slīcināti, mesti no torņiem, dedzināti sārts. Tikai pateicoties žurka, kuras strauji vairojās, kaķi tomēr paglābās no inkvizīcijas. Cilvēki pat sāka iegādāties kaķus, lai tie apkarotu žurkas.
Savukārt austrumos musulmaņi vienmēr ir godājuši kaķus. Arī Japāna kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību, jo tie tika galā ar pelēm, kuras savukārt iznīcināja zīdtauriņš.

Kaķis māņticībā


Arī māņticība kaķis bieži figurē. Visbiežāk ir dzirdēts par melnu kaķi, kas šķērso ielu, un gājēju, kas pa to iet, piemeklēs nelaime.

Kaķi daiļliteratūrā


Kaķis bieži vien ir sastopams tēls daiļliteratūra, piemēram, Kārlis Skalbe literārajā pasakā "Kaķīša dzirnaviņas", Šarls Perro pasakā "Runcis zābakos" vai arī kaķis Behemots Mihails Bulgakovs romānā "Meistars un Margarita".

Kaķi filmās


Nereti tiek uzņemtas arī filmas, kurās centrālie tēli ir kaķi, piemēram, animācijas filma "Olivers un viņa draugi" ir viena no tām.

Papildliteratūra


Atsauces

Ārējās saites


http://www.cfca.lv/lat/index.html CFCA - Kaķu Mīļotāju Klubu Asociācija
http://kitten.eclub.lv/ Kaķu šķirnes
http://www.wcf-online.de/ World Cat Federation (Pasaules kaķu federācija)
Kategorija:Mājdzīvnieki
Kategorija:Kaķi
ace:Mië
af:Kat
als:Hauskatze
am:ድመት
an:Felis catus
ang:Catte
ar:قط
arc:ܩܛܐ
arz:قطه
ast:Gatu
av:Кето
ay:Phisi
az:Ev pişiyi
ba:Бесәй
bar:Katz
bat-smg:Katie
bcl:Ikos
be:Кот свойскі
be-x-old:Кот
bg:Котка
bm:Jakuma
bn:বিড়াল
bo:ཞི་མི།
br:Kazh
bs:Mačka
bug:Meong
ca:Gat
cdo:Mà
ce:Cicig
ceb:Iring
chr:ᏪᏌ
ckb:پشیلە
co:Ghjattu
cs:Kočka domácí
csb:Kòt
cu:Котъ
cv:Кушак
cy:Cath
da:Kat
de:Hauskatze
dsb:Domacna kócka
el:Γάτα
eml:Gàt
en:Cat
eo:Hejma kato
es:Felis silvestris catus
et:Kass
eu:Katu
ext:Felis silvestris catus
fa:گربه
fi:Kissa
fiu-vro:Kass
fo:Kettur
fr:Chat
frp:Chat
fur:Gjat
fy:Kat
ga:Cat
gan:貓
gd:Cat
gl:Gato
gn:Mbarakaja
gv:Kayt
ha:Kyanwa
hak:Meu-é
haw:Pōpoki
he:חתול הבית
hi:बिल्ली
hr:Domaća mačka
hsb:Domjaca kóčka
ht:Chat
hu:Macska
hy:Կատու
ia:Catto
id:Kucing
ilo:Pusa
io:Kato
is:Köttur
it:Felis silvestris catus
ja:ネコ
jbo:mlatu
jv:Kucing
ka:შინაური კატა
kk:Мысық
km:ឆ្មា
kn:ಬೆಕ್ಕು
ko:고양이
koi:Кань
ks:بیٲر
ku:Pisîk
kv:Кань
la:Feles
lad:Gato
lb:Hauskaz
lbe:Ччиту
lez:Кац
lmo:Felis silvestris catus
ln:Nkɔ́ndɔkɔ́
lt:Katė
ltg:Kačs
mdf:Ката
mg:Saka
mhr:Пырыс
mk:Мачка
ml:പൂച്ച
mn:Муур
mr:मांजर
ms:Kucing
mt:Qattus
myv:Катка
mzn:بامشی
na:Butsi
nah:Miztōn
nds:Katt
nds-nl:Kat
ne:बिरालो
nl:Kat (dier)
nn:Katt
no:Tamkatt
nrm:Cat
nso:Katse
nv:Mósí
oc:Felis silvestris catus
os:Гæды
pa:ਬਿੱਲੀ
pam:Pusa
pcd:Cot
pl:Kot domowy
pms:Gat
pnb:بلی
pt:Gato
qu:Michi
ro:Pisică de casă
ru:Кошка
rue:Мачка
rw:Injangwe
sah:Куоска
sc:Felis
scn:Jattu
sco:Cat
sd:ٻلي
se:Bussá
sh:Mačka
si:බළලා
simple:Cat
sk:Mačka domáca
sl:Domača mačka
sn:Katsi
so:Yaanyuur
sq:Macja
sr:Мачка
srn:Puspusi
ss:Likati
st:Katse
stq:Kat
sv:Katt
sw:Paka-kaya
szl:Kot
ta:பூனை
te:పిల్లి
tg:Гурба
th:แมว
tl:Pusa
to:Pusi
tr:Kedi
udm:Коӵыш
ug:مۈشۈك
uk:Кіт свійський
ur:بلی
uz:Mushuk
vec:Gato
vep:Kaži
vi:Mèo
wa:Tchet
war:Misay
wo:Muus
xal:Мис
yi:קאץ
yo:Ológbò
zh:猫
zh-classical:貓
zh-min-nan:Niau
zh-yue:貓
zu:Ikati

Kilograms

Attēls:CGKilogram.jpg)]]
Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskā mērvienību sistēma (SI) masas SI pamatvienības, kas ir vienāds cilindrisku etalons, kas izgatavots no irīdijs-platīns sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskais svaru un mēru birojs (''Bureau international des poids et mesures''). Viens kilograms ir apmēram vienāds ar viena litrs ūdens masu (4 Celsija grāds temperatūra un pie normāla atmosfēras spiediens). Angļu valoda runājošajās zemēs, īpaši Amerikas Savienotās Valstis, izmanto masas mērvienību mārciņa (mērvienība) nevis kilograms. Viena mārciņa ir 0,45359237 kg.

Kilograma etalons


Kilograms ir vienāds ar starptautiskā masas vienības etalons masu, kas izgatavots 1879. gadā kā cilindrs atsvars no platīns un irīdijs sakausējuma. Tajā 90% ir platīna masa un 10% irīdija, šī cilindra diametrs un augstums ir 39,17 mm. Daudzi zinātnieki uzskata, ka šī kilograma definīcija ir pretrunīga. 2011. gada 21. oktobrī 24. starptautiskās mēru un svaru konferences laikā delegāti vienojās, ka kilograma definīcija ir novecojusi, un ir nepieciešams izveidot jaunu, atbilstoši 21. gadsimtam. Ir ieteikts kilograma vērtību piesaistīt Planka konstantes vērtībai.

SI daudzkārtņi

Sakarības ar angļu valodas valstīs lietotajām nemetriskajām mērvienībām

Sakarības ar citām masas mērvienībām

Atsauces


Kategorija:SI pamatvienības
Kategorija:Masas mērvienības
af:Kilogram
als:Kilogramm
an:Kilogramo
ar:كيلوغرام
arz:كيلوجرام
ast:Quilogramu
ay:Kilu
az:Kiloqram
bat-smg:Kėluograms
be:Кілаграм
be-x-old:Кіляграм
bg:Килограм
bn:কিলোগ্রাম
bo:སྟོང་ཁེའུ།
br:Kilogramm
bs:Kilogram
ca:Quilogram
cs:Kilogram
cv:Килограмм
cy:Cilogram
da:Kilogram
de:Kilogramm
el:Χιλιόγραμμο
en:Kilogram
eo:Kilogramo
es:Kilogramo
et:Kilogramm
eu:Kilogramo
fa:کیلوگرم
fi:Kilogramma
fr:Kilogramme
frr:Kilogram
fur:Chilogram
fy:Kilogram
ga:Cileagram
gan:公斤
gl:Quilogramo
hak:Kûng-kîn
he:קילוגרם
hi:किलोग्राम
hr:Kilogram
ht:Kilogram
hu:Kilogramm
hy:Կիլոգրամ
ia:Kilogramma
id:Kilogram
is:Kílógramm
it:Chilogrammo
ja:キログラム
jv:Kilogram
ka:კილოგრამი
kk:Килограмм
ko:킬로그램
krc:Килограмм
ksh:Masse
ku:Kîlogram
la:Chiliogramma
lb:Kilogramm
li:Kilogram
lmo:Chilo
ln:Kilogálame
lt:Kilogramas
mk:Килограм
ml:കിലോഗ്രാം
mn:Килограмм
mr:किलोग्रॅम
ms:Kilogram
mt:Kilogramm
my:ကီလိုဂရမ်
nds:Kilogramm
new:किलोग्राम
nl:Kilogram
nn:Kilogram
no:Kilogram
oc:Quilograma
pl:Kilogram
pnb:کلوگرام
pt:Quilograma
qu:Kilugramu
ro:Kilogram
ru:Килограмм
scn:Chilugrammu
sco:Kilogramme
sh:Kilogram
simple:Kilogram
sk:Kilogram
sl:Kilogram
so:Kiilogaraam
sq:Kilogrami
sr:Килограм
su:Kilogram
sv:Kilogram
sw:Kilogramu
szl:Kilogram
ta:கிலோகிராம்
te:కిలోగ్రాము
th:กิโลกรัม
tl:Kilogramo
tr:Kilogram
tt:Килограмм
uk:Кілограм
ur:ألف‌گرام
uz:Kilogramm
vec:Chiłogramo
vi:Kilôgam
war:Kilogramo
yi:קילאגראם
zh:千克
zh-min-nan:Kong-kin
zh-yue:千克

Suns


Suns jeb mājas suns (''Canis lupus familiaris'') ir Suņu dzimta (''Canidae'') suņi (''Canis'') plēsējs, kas ir viena no pasugām pelēkais vilks (''Canis lupus'') sugā.
Cilvēks pieradināja vienu no pelēkā vilka pasugām apmēram pirms 15 000 gadiem Centrālāzija. Mājas suns ir kļuvis par vienu no populārākajiem un visvairāk izmantotajiem mājdzīvnieks cilvēces vēsture. Pieradinātais dzīvnieks ātri kļuva par nozīmīgu daļu no cilvēka dzīves visā pasaulē. Piemēram, zinātnieks uzskata, ka bez suņa palīdzības, kas vilka nartas, cilvēki nebūtu šķērsojuši Beringa jūras šaurumu. Ilgo gadu laikā, ko suns ir pavadījis kopā ar cilvēku, tas ir attīstījis izcilas prāta spējas un spēju interaktīvi komunicēt ar cilvēku. Suņa sociālais raksturs un inteliģence ļauj to izmantot gan medībām, gan citu mājdzīvnieku ganīšanai, gan aizsardzībai, gan cilvēku-invalīdu apkalpošanai, gan vienkārši priekam, gan visdažādākajiem darbiem, kur nepieciešamas suņa iedzimtās spējas. Šobrīd pasaule ir apmēram 400 miljons suņu.
Suņiem ir ļoti daudz un dažādas šķirnes, un visas šodien zināmās suņu šķirnes, lai gan tās atšķiras izmēros, apspalvojumā un raksturā, netiek uzskatītas par atsevišķām suga vai pasugām. Tās visas ir ''Canis lupus familiaris''. Šķirnes ir sāktas veidot relatīvi nesen, tikai pirms dažiem simtiem gads, salīdzinot ar tūkstošiem gadu, ko abi - cilvēks un suns pavada kopā. Iesākumos suņu veidošanās un attīstība bija pašu suņu un nejaušības "rokās".

Terminoloģija


Par suni vienkāršotā veidā tiek saukti visi mājas suņi (''Canis lupus familiaris''). "Suns" latīņu valoda ir "canis", un tas ir devis vārdu visai suņu dzimtai (''Canidae''), kurā atrodas visi vilki, lapsas, koijoti un citi suņu dzimtas dzīvnieki. Vārdu suns lieto arī suņi (''Canis'') apzīmējumam, kas ietver vilkus, koijotus un šakāļus. Vārds "suns" tiek lietots, lai apzīmētu dažādus savvaļas suņus, kuri nekad nav bijuši mājas suņi, piemēram hiēnsuns, sarkanais suns vai jenotsuns.
latviešu valoda mājas suņa tēviņu sauc par suni, mātīti par kuci, bet mazuli un jaunu suni līdz gada vecumam par kucēnu.

Evolūcija


Attēls:DogMosaic wb.jpg: liels suns ar kakla siksnu medī lauva]]
Iesākumā mājas suns tika klasificēts kā ''Canis familiaris'' un ''Canis familiaris domesticus'' (Linnejs, 1758.), tomēr mūsdienās, izmantojot ģenētika, ieradumu un rakstura pētījumus, zinātnieki ir secinājuši, ka suns ir pelēkais vilks pasuga (''Canis lupus familiaris'').
Zinātnieki no dažādām valstīm ir nonākuši pie vienota slēdziena, ka neviens šobrīd nevar pateikt, kad tieši suns tika pieradināts. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka suns ir atdalījies no vilku saimes pirms apmēram 15 000 gadiem, tomēr ir zinātnieki, kas uzskata, ka suns ir dzīvojis kopā ar cilvēku arī agrāk. Skaitlis 15 000 ir ticams arī tādēļ, ka DNS pētījumi saskan ar arheoloģisko izrakumu liecībām. Tomēr atšķirīgu versiju zinātniekiem ir savi apsvērumi un fakti, kādēļ viņi domā savādāk.
Arheoloģijai ir liela nozīme šajā diskusijā. Zinātnieku grupa no Beļģijas 2008. gads. gadā publiskoja zinātniskos pētījumus, kuri tika veikti Beļģijā atrastiem fosīliem, liela izmēra suņa kauliem, kas ir 37 000 gadus veci. Tika noskaidrots, ka dzīvnieks ir barojies ar zirgi, staltbriedis un ziemeļbriedis gaļu. skelets izpēte un kaulu atrašanās konteksts lika zinātnieku grupai izvirzīt hipotēzi, ka kauli ir piederējuši pieradinātam sunim. Pirms beļģu zinātnieku atklājuma vecākie fosīlie kauli - liela izmēra suņu galvaskauss bija Krievija un Vācija, kas tika datēti kā 14 000 gadus veci. Mazāka izmēra, 12 000 gadus veci suņa kauli tika atrasti Tuvie Austrumi. Suņa kauli, kas ir 8000 - 10 000 gadus veci ir atrasti daudzās vietās Eiropa un Āzija; Vācija, Francija un Irāka, un alu gleznojumi ar suņiem Turcija.

Izskats un īpašības


Attēls:Little tootie.JPG]]
Attēls:Westgort Anticipation.JPG]]
Mūsdienās mājas sunim ir vislielākā dažādība izskatā, izmērā un raksturā, salīdzinot ar pārējiem mājdzīvnieks, tomēr ģenētiski tie visi ir radinieki pelēkais vilks. Suns, lai arī ir draudzīgs mājdzīvnieks, joprojām ir plēsējs un maita, tam ir labi attīstīta muskulatūra, spēcīgi kauli, un tā fizioloģiskā uzbūve ļauj sunim būt gan sprints, gan maratons skrējējam, tā zobi ir piemēroti kampšanai un plēšanai. Ja suns netiek pareizi audzināts, tas var kļūt sabiedrībai bīstams dzīvnieks'.
Sunim ir ļoti lielas variācijas izmērā. Vismazākais zināmais suns ir Jorkšīras terjers, kura augstums skaustā ir 6,3 Centimetrs, ķermeņa garums 9,5 cm, svars 113 g, vismasīvākais suns ir angļu mastifs, kurš sver 155,6 Kilograms, ķertmenis garums, ieskaitot astes garumu, ir 250 cm, bet vislielākais augumā ir vācu dogs, kura ausgstums skaustā sasniedz 106,7 cm.
Ja salīdzina suni ar atbilstoša izmēra pelēko vilku, tad sunim ir par 20% mazāks galvaskauss, 10% mazākas smadzenes un proporcionāli mazāki zobi. Sunim pietiek ar mazāk kalorijas nekā vilkam. Tā kā vilkam, lai medītu ir vajadzīgi lieli žokļi un žokļu muskuļi, tad sunim dzīvojot kopā ar cilvēku, ir samazinājies galvaskauss, žokļi un attiecīgi ir notikusi žokļu muskuļi atrofija, kas sunim radījusi nokareno ausis formu.

Redze


Suņa redze ir veidota tā, lai kalpotu sunim kā medniekam. Suņa redze nosacīti ir slikta, tās asums ir vājāks kā cilvēks, toties spēja saskatīt kustīgu objektu ir ļoti augsta. Ir pierādīts, ka suņi spēj saskatīt un identificēt savu saimnieku no 1,6 kilometrs attāluma (vienas jūdzes attāluma). Kā krēslas stunda mednieki suņi spēj balstīties uz savu redzi slikta apgaismojuma situācijā, tiem ir lielas acis zīlītes, kas uztver visniecīgāko gaisma. Kā lielākā daļa zīdītāji suns redz tikai divas krāsas, tā redze ir līdzīga cilvēkam - daltonisms, kurš neredz visas krāsas.

Redzes leņķis


Dažādām šķirne ir dažādas formas acis, un to redzes leņķis ir atšķirīgs. Šķirnēm ar garu purnu parasti ir ļoti plašs redzes leņķis, to acis ir labi novietotas katrā galvas pusē, un tie var pārskatīt lielu teritoriju. Dažiem dzinējsuns redzes leņķis sasniedz 270° (cilvēkam redzes leņķis ir 180°). Suņiem ar īsu purnu, redzes leņķis kļūst šaurāks, bet to redze paliek centrāla, līdz ar to redzes asums uzlabojas, un to var salīdzināt ar cilvēka redzes asumu. Dažām plato galvu šķirnēm ar īsu purnu redzes leņķis ir tāds pats kā cilvēkam.

Dzirde


Suņa dzirde spēj uztvert skaņas 40 Hz - 60,000 Hz diapazonā, tas nozīmē, ka suns spēj sadzirdēt daudz augstākas frekvences skaņas nekā cilvēks. Sunim ausis ir kustīgas, līdz ar to tas spēj, pagriežot ausi skaņas virzienā, precīzi noteikt skaņas avotu. Suņa ausi vada 18 vai vairāk muskuļi, kas spēj ausi pacelt, pagriezt, sašķiebt, nolaist. Suns ātrāk par cilvēku nosaka skaņas avotu, kā arī spēja sadzirdēt skaņu no tāluma ir 4x labāka kā cilvēkam.

Kažoks


Attēls:Chinese Crested Dog 600.jpg]]
Suņiem kažoks mēdz būt divējāds; dubultais kažoks, ko veido mīksta un bieza pavilna, kas nosegta ar stingru, gludu akotspalvu (tāds kažoks ir vilkam); vienas kārtas kažoks, ko veido tikai akotspalva. Suņu šķirnēm, kas veidojušās aukstajā klimats zonā, parasti ir dubultais kažoks. Suņu apspalvojums var būt īss, tādus suņus sauc par īsspalvainiem, vai garš, tādus suņus sauc par garspalvainiem. Ir šķirnes, kurām gandrīz vispār nav apspalvojuma, tikai nedaudz uz galvas, kājām un astes, piemēram, Ķīnas cekulainais suns.
Mājas suņu kažoka krāsa var būt ļoti dažāda, ieskaitot kontragaismas kamuflāžas krāsojumu, kas raksturīgs savvaļas dzīvniekiem. Tādam krāsojumam ir raksturīgi, ka mugura ir tumšāka, bet pavēdere gaišāka. Tādā veidā dzīvnieka krāsojums dzēš dabīgā apgaismojuma efektu un vizuāli noslēpj dzīvnieka auguma aprises, jo, ja dzīvnieks būtu viscauri vienkrāsains, mugura izskatītos gaišāka, jo būtu apgaismota ar dienas gaisma, bet pavēdere tumšāka, jo atrastos ķermeņa pašēnā. Bieži gaišāko pavēderi papildina izteikti gaišas krūtis, pazode, svītras uz sāniem.

Aste


Attēls:ChowChow2Szczecin.jpg ar ritenī sagrieztu asti]]
Suņiem ir dažādu formu astes: taisnas, taisnas un izslietas augšup, sirpjveida, sagrieztas ritenī un sagrieztas ritenī vairākas reizes. Ir suņu šķirnes, kurām astes tiek apgrieztas, visbiežāk medību suņiem. Astes tiek grieztas, lai pasargātu suni no "darba" ievainojumiem, lai gan palielinoties suņu īpatsvaram, kas tiek turēti kā mājas mīluļi, mainās attieksme pret astes griešanas nepieciešamību. Mūsdienās daudzām šķirnēm astes drīkst negriezt, un tas neskaitās šķirnes standarta pārkāpums. Ir šķirnes, kurām kucēni var piedzimt ar ļoti mazām astītēm vai vispār bez astes, tas ir novērojams šķirnēm, kurām ilgstoši astes ir tikušas apcirptas.

Diēta


Lai arī suņi ir cēlušies no pelēkā vilka, tie ir visēdājs. Tiem ir garāks zarnu trakts kā kaķis, kas ir izteikti gaļēdāji, kā arī barībai nav obligāti jābūt bagātai ar olbaltumvielas, lai saņemtu ikdienā nepieciešamo. Suns var sagremot ne tikai gaļa, bet arī dažādus dārzeņi un graudi, savvaļā suņi bieži ēd dažādus augi un augļi.

Reprodukcija


Attēls:Yuki and Branca - Japanese Akita.jpgs kucēns ar māti]]
Suņa abi dzimumi sasniedz dzimumbriedums laikā no 6 - 12 mēnešiem, lai gan daži indivīdi nobriest vēlāk - līdz 2 gadu vecumam. Kuces meklējas 2x gadā, un tās var pāroties ar vairākiem suņiem. Grūsnības periods ilgst 56 - 72 dienas, vidēji 63 dienas. Vidējais kucēnu skaits metienā ir 6 kucēni, bet to skaits variē atkarībā no šķirnes. Mazām šķirnēm kucēnu ir mazāk, kas var būt 1 - 4, bet lielajām vairāk, kas var sasniegt pat 12 kucēnus metienā. Ir šķirnes, kuru tēviņu seksuālā aktivitāte ir ļoti zema, un, lai pavairotu šķirni, tiek izmantota mākslīgā apsēklošana. Pie mazaktīvajām šķirnēm varētu pieskaitīt čau čau suņus, franču buldogs.

Sterilizācija un kastrācija


Lai kontrolētu suņu vairošanos, kuces tiek sterilizētas, bet suņi kastrēti. Daudzās valsts suņu ir vairāk nekā tiem ir saimnieku, katru gadu tiek iemidzināti simtiem un tūkstošiem suņu. Saskaņā ar Amerikas Savienotās Valstis statistikas datiem, katru gadu tiek iemidzināti 3 - 4 miljons klaiņojoši suņi un kaķis tikai šajā valstī vien. Nav datu par to, cik klaiņojoši suņi gada laikā tiek iemidzināti Latvija, bet vidēji mēnesis Liepājas pilsētā tiek noķerti 18 klaiņojoši suņi, no kuriem apmēram 11 tiek atrasti jauni saimnieki, bet pārējie tiek iemidzināti. Visā pasaule dzīvnieku aizstāvji cenšas rast alternatīvus risinājumus eitanāzijai, veidojot dzīvnieku patversmes un meklējot suņiem jaunus saimniekus. Tādēļ valstīs, kur cilvēks cenšas izturēties humāni pret saviem mīļdzīvniekiem, tiek ieteikta dzīvnieku sterilizācija, ja dzīvnieks nav paredzēts vaislai. Tā ir cilvēku atbildība rūpēties, lai suņi un kaķi nekontrolēti nevairotos un nenonāktu uz ielas, apdraudot pašu cilvēku drošību un veselība. Tas ir cilvēku godaprāts rūpēties, lai dzīvnieki nenonāktu pusbada vai bada, un netīrības apstākļos, lai citiem sabiedrības locekļiem nebūtu jāvāc nelaimīgie dzīvnieki un jāveic nepatīkamā iemidzināšanas procedūra, jo dzīvnieks ir nedziedināmi slims vai nespējīgs sociālam kontaktam.
Suņa sterilizācija vai kastrācija atrisina dažādas problēmas, ko rada hiperseksualitāte, īpaši suņiem tēviņiem. Sterilizētas kuces retāk saslimst ar piena dziedzeri vai dzimumorgāni vēzis (slimība), tomēr tas palielina risku saslimt ar urinēšanas slimība gan kucēm, gan suņiem, tādēļ kastrētiem, sterilizētiem dzīvniekiem ir jāievēro speciāla diēta, lai izvairītos no urīnceļu saslimšanām.

Dzīves ilgums


Suņu dzīves ilgums ir saistīts ar konkrēto suņa šķirni, bet visbiežāk suņi dzīvo 7 - 9 gadus. Mazo šķirņu suņi kopumā dzīvo ilgāk nekā lielo šķirņu suņi.
Visīsākais dzīves garums ir Bordas dogs, ar vidējo dzīves ilgumu 5,2 gadi, ir šķirnes, to skaitā bulterjers, angļu buldogs, bladhaunds, īru vilku suns, Bernes ganu suns, vācu dogs un angļu mastifs, kas vidēji dzīvo 6 - 7 gadus.
Visilgāk dzīvo mazie suņi, piemēram, toipūdelis, borderterjers, pundurpūdelis, Tibetas spanielis, taksis, kuru vidējais dzīves garums ir 14 - 15 gadi. Suņi jaukteņi arī dzīvo ilgāk kā tīršķirnes suņi. To dzīves garums visās auguma grupās ir par 1 vai vairāk gadiem ilgāks. Ilgākais reģistrētais suņa mūžs - 24 gads.

Inteliģence un raksturs


Attēls:Border Collie liver portrait.jpg tiek uzskatīts par vienu no visgudrākajām suņu šķirnēm kopā ar zeltainais retrīvers, pūdelis, vācu aitu suns, dobermanpinčers un šeltijs]]
Mājas sunim ir raksturīga sociālā inteliģence, kas nevienam citam mājdzīvnieks nav tik izteikta. Suņi spēj sociālo uzvedību mācīties divējādi gan "ejot skola" - suns tiek speciāli mācīts, gan vērojot sev apkārt notiekošo. Visaktīvāk suns apgūst dzīvi savā tuvumā apmēram 8 nedēļa vecumā. Kucēns ļoti ātri mācās no pieaugušajiem suņiem, tādā veidā suns gan neiemācās uzdevumus, ko cilvēks gribētu, lai suns izpilda, bet kucēns iemācās socializēšanos un attiecības. Piemēram, kucēns, kas ir redzējis, kā viņa vecāki velk nartas, 15x ātrāk iemācās vilkt nartas, nekā suns, kas to nekad pirms tam nav redzējis.
Kucēns mācās atdarināt arī cilvēku mīmika un darbības. Zinātnieki to ir pierādījuši ar eksperiments, piemēram, tika veikts eksperiments, ierādot kucēniem, ka bumbiņu rotaļai var dabūt laukā no kastes, nospiežot sviru. Tad bumbiņa tika ielikta atpakaļ kastē, un kucēni tika atstāti ar kasti vieni paši - 3/4 kucēnu nospieda sviru, lai tiktu pie bumbiņas. Suņiem ir arī spējas konkrētus priekšmetus un darbības savienot ar abstraktiem jēdzieniem, citiem vārdiem runājot, sunim var iemācīt valodu, suns spēj izprast arī ļoti komplicētas abstraktas norādes. Piemēram, suņa apbalvojums tika noslēpts zem vairākām kastēm, pēdējā kastē, cilvēks sunim saka priekšā, paklauvējot pa kasti vai tikai norādot ar pirkstu uz kasti. Suns spēj saprast cilvēka norādi un ātri atrast noslēpto lietu. Šis uzdevums tika veikts arī ar citiem eksperimenta dalībniekiem: šimpanze, pelēkais vilks un maziem cilvēks. Suns uzdevumu veica vislabāk. Zinātnieks Dr. Stenlijs Korens uzskata, ka šī eksperimenta rezultāti pierāda to, ka suņa spēja socializēties ar cilvēku ir daudz augstāka pat par mūsu tuvākajiem radiniekiem - cilvēkveidīgie pērtiķi, un šī spēja suņiem ir ģenētika iedzimta. Tieši šī iedzimtā spēja visbūtiskāk atšķir suni no vilka.
Suns cenšas atdarināt cilvēka smaidu, sunim ir nosacīta humora izjūta, un tas labprāt atsaucas spēlēm un jokiem. Suns spēj plānot limitētas darbības, piemēram, suns spēj apzināti slēpt no cilvēka aizliegtu nodarījumu, nozogot kaulu, to noslēpt un nerādīt cilvēkam, un uzsākt kaula ēšanu tikai pēc tam, kad cilvēks ir pametis telpu.
Suns spēj pieņemt lēmumus un rīkoties. Čīles galvaspilsētā Santjago uz ceļa tika savainots kāds suns, otrs suns izglāba savu draugu no tuvojošās satiksmes, pieliekot visus spēkus, novilka draugu lielceļa malā, kur vēlāk abus izglāba autoceļu patruļas darbinieki.

Atsauces

Ārējās saites


http://termini.lza.lv/article.php?id=168 Suņu šķirņu nomenklatūra (:en:Fédération Cynologique Internationale un LZA Terminoloģijas komisija)
http://www.springerlink.com/content/r338v42481024317
http://www.almostheaven-golden-retriever-rescue.org/old-drum.html
http://www.akc.org/events/conformation/beginners.cfm
http://www.dogs.lv
http://www.suni.lv Forums par suņiem latviešu valodā (ar šķirņu aprakstiem)
http://amigo.lv/zinjas/izklaide/visaadi_nieki/niknu_sunju_iipashnieki_pashi_vareetu_buut_agresiivi_cilveeki
http://www.jelgavnieki.lv/?l=83&act=10&date=1153947600&cat=0&art=2315
http://termini.lza.lv/article.php?id=168 Suņu šķirņu uzskaitījums latviešu valodā
http://www.favoritdogs.lv/jaunumi/p.html Suņu šķirņu nosaukuma veidošanas principi
Kategorija:Pelēkie vilki
Kategorija:Mājdzīvnieki
ab:Ала
ace:Asèë
af:Hond
als:Hund
am:ውሻ
an:Canis lupus familiaris
ar:كلب
arc:ܟܠܒܐ
arz:كلب
ast:Perru
av:Гьой
ay:Anu
az:Köpək
ba:Эт
bar:Hund
bat-smg:Šova
bcl:Ayam
be:Сабака свойскі
be-x-old:Сабака
bg:Домашно куче
bjn:Hadupan
bm:Wùlù
bn:কুকুর
bo:ཁྱི།
br:Ki
bs:Domaći pas
ca:Gos
cdo:Kēng
chr:ᎩᏟ
chy:Oeškese
ckb:سەگ
co:Ghjacaru
cr:Atimw
cs:Pes domácí
csb:Pies
cv:Йытă
cy:Ci
da:Hund
de:Haushund
diq:Kutık
dsb:Domacny pjas
ee:Avu
el:Σκύλος
eml:Can
en:Dog
eo:Hundo
es:Canis lupus familiaris
et:Koer
eu:Txakur
ext:Canis Lupus Familiaris
fa:سگ
fi:Koira
fiu-vro:Pini
fj:Koli
fo:Hundur
fr:Chien
frp:Chin
frr:Hüshünj
fur:Cjan
fy:Hûn
ga:Madra
gan:狗
gd:Cù
gl:Can
gn:Jagua
got:𐌷𐌿𐌽𐌳𐍃
gv:Moddey
ha:Kare
hak:Kiéu-è
he:כלב הבית
hi:श्वान
hr:Domaći pas
hsb:Domjacy pos
ht:Chen
hu:Kutya
hy:Շուն
ia:Can
id:Anjing
ik:Qimmiq
ilo:Áso
io:Hundo
is:Hundur
it:Canis lupus familiaris
iu:ᕿᖕᒥᖅ
ja:イヌ
jbo:gerku
jv:Asu
ka:ძაღლი
kk:Ит
kn:ನಾಯಿ
ko:개
koi:Пон
ks:ہوٗن
ku:Kûçik
kv:Пон
la:Canis
lb:Haushond
lbe:Ккаччи
lez:КицӀ
lg:Mbwa
li:Hóndj
lij:Can
lmo:Canis lupus familiaris
ln:Mbwá
lt:Šuo
mdf:Пине
mg:Alika
mhr:Пий
mk:Куче
ml:നായ
mn:Нохой
mr:कुत्रा
mrj:Пи
ms:Anjing
mt:Kelb
mwl:Perro
my:ခွေး
myv:Киска
na:Robar
nah:Itzcuintli
nds-nl:Hond
ne:कुकुर
new:खिचा
nl:Hond
nn:Hund
no:Tamhund
nrm:Tchian
nso:Mpša
nv:Łééchąąʼí
oc:Canis lupus familiaris
or:କୁକୁର
pa:ਕੁੱਤਾ
pam:Asu
pap:Kacho
pcd:Kien
pdc:Hund
pl:Pies domowy
pnb:کتا
ps:سپی
pt:Cão
qu:Allqu
ro:Câine
ru:Собака
rue:Пес
rw:Imbwa
sah:Ыт
sc:Cane
scn:Cani
sco:Dug
sh:Pas
si:බල්ලා
simple:Dog
sk:Pes domáci
sl:Domači pes
sm:Maile
sn:Imbwa
so:Ey
sq:Qeni
sr:Пас
srn:Dagu
stq:Huund
su:Anjing
sv:Hund
sw:Mbwa
szl:Pjes
ta:நாய்
te:కుక్క
tg:Саг
th:สุนัข
tl:Aso
tr:Köpek
udm:Пуны
ug:ئىت
uk:Пес свійський
ur:کتا
vec:Can
vep:Koir
vi:Chó
vls:Hound
wa:Tchén
war:Ayam
wo:Xaj
xal:Ноха
xh:Inja
yi:הונט
yo:Ajá
zh:犬
zh-min-nan:Káu
zh-yue:狗
zu:Inja

Skudru dzimta


Attēls:Skudrupuznis.JPG‎
Skudru dzimta (lat. ''Formicidae'') ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām Kukaiņi dzimtām. Skudras dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās. Vienā skudru kolonijā var būt no 62 skudrām līdz vairākiem desmitiem tūkstošu darbaskudru.
Tās ir nelielas - parasti no 2 līdz 10 mm garas, ar sešām kājām.
Visas skudras dzīvo ligzdās (latviešu sarunvalodā un literārajā valodā - skudru pūžņos), dažkārt šādi ligzdu sakopojumi veido milzīgas Kolonija. Katrā ligzdā ir viena karaliene, kas dēj olas. Strādnieki un sargi ir neattīstījušās mātītes. Tie vāc barību, aprūpē skudru oliņas un kāpurus, kā arī sargā ligzdu. Sargi stāv pie ligzdas ieejām un sargā to. Daļa strādnieku aizvāc atkritumus un atver ejas, lai vēdinātu ligzdu.
Skudru tēviņiem un mātītēm pirms pārošanās laika izaug spārni. Darbaskudrām spārnu nav.
Tēviņi pēc pārošanās nobeidzas, bet mātītes atbrīvojas no spārniem (bieži vien tos apēd) un sameklē vietu ligzdai. Mātīte izrok aliņu, ielien kāda spraugā un izdēj tur olas. Sākumā tiek izaudzētas tikai dažas darbaskudras, jo mātīte pati sev barību var arī negādāt, bet pārtikt no ķermenī esošam barības rezervēm (tauku ķermeņa) un apēd daļu olu. Kāpurus mātīte baro ar siekalu izdalījumiem. Saime paplašinās tikai tad, kad radušies pirmās darbaskudras, kas uzņemas visus darbus. Mātītei tad atliek tikai olu dēšana.
Dažkārt mātīti var "adoptēt" kāda jau gatava, novājināta skudru pūžņa skudras vai arī mātīte ielaužas citu skudru ligzdās.
Dažu sugu, piemēram, smirdošās skudras ''Lasius umbratus'' mātītes okupētās ligzdas mātīti nonāvē. Bez savas sugas mātītes palikušās darbaskudras nokļūst it kā vergu lomā un audzē "okupanta" kāpurus. Tā rezultātā kādu laiku ligzdā ir jaukta saime, bet beigās paliek tikai agresīvās sugas īpatņi.
sarkanā mežskudra (lat. ''Formica sanguinea'') ieņemtajā ligzdā parasti pie melnā mežskudra (''Formica fusca'') vai purvu mežskudras (''Formica picea'') nonāvē ne vien mātīti bet arī darbaskudras, jo tās svešajai mātītei nepakļaujas. No ieņemtajā ligzda esosajām kūniņām mātīte izaudzē sev paklausīgas darbaskudras, jo tās to neuztver par svešu un rezultatā aprūpē sarkanās mežskudras kāpurus. Sarkanā mežskudra uzbrūk citam vergu sugas ligzdām un papildina savu saimi ar nolaupītajām kūniņām. Šādas vienas sugas padarīšana par vergiem visticamāk ir tāpec, ka " vergturu" sugu žokļu uzbūve ir piemērota cīņai un barības nešanai, savukārt priekš skudru kāpuru audzināšanas un rūpem žokļi ir pārāk lieli un spēcīgi.
Dažas skudru sugas rūpējas par laputs, jo laputis no auga izsūc vairāk sulas nekā tām nepieciešams un daļa sulas iziet caur ķermeni nemainītā veidā. To mēdz dēvēt par medusrasu. Tādēļ skudras rūpējas par laputīm — lai sevi vienmēr nodrošinātu ar saldo barību.
Latvijā ir 45 skudru sugas.
Kategorija:Skudras
Kategorija:Plēvspārņi
am:ጉንዳን
an:Formicidae
ang:Ǣmette
ar:نمل
ast:Formiga
ay:K'isimira
az:Qarışqa
bat-smg:Skrozdės
be:Мурашкі, насякомыя
be-x-old:Мурашкі (вусякі)
bg:Мравки
bjn:Samut
bm:Ntigiɲɛ
bn:পিঁপড়া
bo:འབུ་གྲོག་མ།
br:Merien
bs:Mrav
ca:Formiga
ceb:Hulmigas
chr:ᏙᏒᏓᎵ
cs:Mravencovití
cy:Morgrugyn
da:Myre
de:Ameisen
el:Μυρμήγκι
eml:Furmîga
en:Ant
eo:Formiko
es:Formicidae
et:Sipelglased
eu:Inurri
fa:مورچه
fi:Muurahaiset
fj:Qasikalolo
fr:Formicidae
frr:Miiren
ga:Seangán
gl:Formiga
gn:Tahýi
gu:કીડી
hak:Ngie-kûng
he:נמליים
hi:चींटी
hif:Chuunti
hr:Mravi
ht:Foumi
hu:Hangyák
hy:Մրջյուններ
ia:Formica
id:Semut
ilo:Kutón
io:Formiko
is:Maurar
it:Formicidae
ja:アリ
jv:Semut
ka:ჭიანჭველასებრნი
kk:Құмырсқа
kn:ಇರುವೆ
ko:개미
koi:Кӧдзыв
ks:رے
ksh:Omöseck
kv:Кодзувкот
ky:Кумурскалар
la:Formica
lb:Seechomessen
lbe:МитӀикьукьу
lez:Цегвер
lt:Skruzdėlės
map-bms:Semut
mg:Vitsika
mhr:Кутко
mk:Мравка
ml:ഉറുമ്പ്
mr:मुंगी
ms:Semut
my:ပုရွက်ဆိတ်
mzn:ملیجه
nah:Āzcatl
nds:Miegeems
nds-nl:Miegamp
nl:Mieren
nn:Maur
no:Maur
oc:Formiga
pam:Panas
pfl:Ämänze
pl:Mrówkowate
pnb:کیڑی
pt:Formiga
qu:Sisi
rm:Furmiclas
ro:Furnică
ru:Муравьи
rue:Мурянкы
sc:Formiga
scn:Furmìcula
sco:Eemock
sh:Mrav
si:කූඹියා
simple:Ant
sk:Mravcovité
sl:Mravlje
so:Quraansho
sr:Мрав
su:Sireum
sv:Myror
sw:Sisimizi
szl:Mrowcowate
ta:எறும்பு
te:చీమ
tg:Мӯрча
th:มด
tl:Langgam
tr:Karınca
udm:Кузьыли
ug:چۈمۈلە
uk:Мурахи
ur:چیونٹی
uz:Chumoli
vi:Kiến
war:Tubák
wo:Melentaan
wuu:蚂蚁
xal:Шорһлҗн
yi:מוראשקע
zh:蚂蚁
zh-min-nan:Káu-hiā
zh-yue:蟻

Milimetrs

Milimetrs (mm) ir SI garums mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metrs. SI garuma pamatmērvienība ir metrs.
Milimetros mēra dažādu sīku priekšmetu izmērus.
meteoroloģija milimetros mēra nokrišņu daudzums.

Sakarības


1 mm = 0,1 Centimetrs = 0,001 Metrs = 0,000001 Kilometrs.
Vienā collā ir 25,4 mm.

Mērlīdzekļi


Lai iegūtu kāda priekšmeta garumu milimetros, var izmantot lineālu vai bīdmērs.

Skatīt arī


Metrs
Centimetrs
Kategorija:Garuma mērvienības
af:Millimeter
ar:مليمتر
be:Міліметр
be-x-old:Мілімэтар
bg:Милиметър
bs:Milimetar
ca:Mil·límetre
cv:Миллиметр
cy:Milimetr
el:Χιλιοστόμετρο
en:Millimetre
eo:Milimetro
es:Milímetro
et:Millimeeter
eu:Milimetro
fa:میلی‌متر
fr:Millimètre
fur:Milimetri
gl:Milímetro
hi:सहस्रिमान
ia:Millimetro
id:Milimeter
is:Millimetri
it:Millimetro
ja:ミリメートル
jv:Milimèter
ka:მილიმეტრი
kk:Миллиметр
ko:밀리미터
la:Millimetrum
li:Millimeter
lo:ມິລີແມັດ
mk:Милиметар
ml:മില്ലിമീറ്റർ
mr:मिलीमीटर
nl:Millimeter
nn:Millimeter
no:Millimeter
pl:Milimetr
pnb:ملی میٹر
pt:Milímetro
ru:Миллиметр
scn:Millìmitru
sk:Milimeter
sl:Milimeter
so:Millimeter
sq:Milimetri
sr:Milimetar
sw:Millimita
ta:மில்லிமீட்டர்
te:మిల్లీమీటరు
th:มิลลิเมตร
tr:Milimetre
uk:Міліметр
ur:ملی میٹر
vec:Miłimetro
vi:Milimét
war:Milimetro
zh:毫米
zh-yue:毫米

Ziloņi


Ziloņu dzimta (''Elephantidae'') ir Zīdītāji klases dzīvnieki. Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji, kas jau piedzimstot sver pat 100 Kilograms, bet var izaugt līdz pat 12 tonna smagi. Ziloņu grūsnības periods ir 22 mēnesis.
Līdz mūsdienām saglabājušās trīs ziloņu sugas un divas ģintis:
(Indijas zilonis)

Āfrikas zilonis


Āfrikas zilonis ir savannas dzīvnieks, tomēr spēj pielāgoties arī dzīvei citos apstākļos. Līdz ar to tas var dzīvot Sahāras dienvidu teritorijās. Taču uz patstāvīgu dzīvi apmetas tikai tur, kur ir dzeramais ūdens un vieta peldēm. Lai gan Āfrikas zilonis ir vislielākais un visspēcīgākais zīdītājs uz sauszemes, tas vienlaikus ir arī vislēnprātīgākais.
Dzīvo patstāvīgās ģimenēs
Vide
Ziloņi ir izteikti ģimeniski un savā uzvedībā sabiedriski dzīvnieki.
Viņu attiecības ir tik ciešas, ka kritušajiem dzīvniekiem tie sarīko bēres, apsedzot ar lapām un zariem. Pēc ģimenes locekļa zaudēšanas ziloņi izjūt skumjas un pie mirušā uzturas garas stundas.
Mātītes un mazuļi dzīvo barā, kura barvede ir pieaugusi mātīte, ar kuru katram ģimenes loceklim ir radniecīgas saites.
Jaunie tēviņi tiek padzīti no bara, kad ir sasnieguši dzimumgatavību. Tie pulcējas, lai dzīvotu tēviņu grupā.
Pieaugušie tēviņi parasti dzīvo vieni; piekļūt baram viņi var tikai uz īsu brīdi, kad mātītēm ir apaugļošanās periods.
Pārvarot milzīgus attālumus, ziloņu bars cenšas uzturēties ūdens tuvumā. Ziloņi ne tikai dzer ūdeni, bet arī peldas, labprāt katru vakaru.
Pēc peldes ziloņi savu mitro ādu apber ar smiltīm. Tā radītā putekļu un dubļu kārta palīdz tiem aizsargāties no asinssūcējiem kukaiņiem.
Barība
Ziloņi ir augēdāji. Tie pārtiek no dažādu veidu zāles, lapām, mazākiem un resnākiem zariem un augļiem - ar snuķi tos norauj un ieliek mutē.
Ar nedaudzajiem zobiem tie sasmalcina barību. Ja zilonis zaudē visus zobus, tas nevar uzņemt barību un mirst bada nāvē. Visbiežāk tas notiek ap ziloņa 70. dzīves gadu.
Mūs neizbrīna, ka ziloņiem ir liela apetīte un tiem ir vajadzīgs liels daudzums barības, lai remdētu izsalkumu. Naktis, agri rīti un vakari ir ziloņu iecienītākais pusdienlaiks. Taču ziloņi ēd arī pārvietojoties -plūc zāli un svaigas lapas.
Vairošanās
Dzimumgatavību ziloņi sasniedz 14-15 gadu vecumā. Tēviņa un mātītes lakstošanās izpaužas ar dažādiem žestiem, piemēram tie viens otru glāsta ar snuķiem. Pēc 22 mēnešiem piedzimst viens mazs zilonēns. Tas ir apmēram 85 centimetrus garšs un sver 110 kilogramu.
Ziloņmāte savu mazuli baro divus gadus, reizēm pat ilgāk. Kad piedzimst nākaimais zilonēns, vecākais kļūst par pilntiesīgu ģimenes locekli.
Mātīte dzemdē reizi četros gados. Parasti to pavada divi vai trīs mazuļi dažādā vecumā - jaundzimušais, 8 un 12 gadus vecie zilonēni. Ja mazuļi tiek apdraudēti, mātīte kļūst agresīva.
Sazināšanās
Ja ziloņi cits ar citu zaudē vizuālo kontaktu, tie sazinās, dobji urkšot. Kādreiz šīs skaņas dēvēja par "vēdera burkšķēšanu." Tagad ir zināms, ka tas nāk no deguna, rīkles un snuķa līdzinās skaņām, kas rodas, skalojot kaklu. Tiklīdz zilonis sajūt briesmas, viņš savus pavadoņus par to informē, pēkšņi apklustot.
Kategorija:Snuķaiņi
ace:Gajah
af:Olifant
am:ዝሆን
an:Elephantidae
ang:Elpend
ar:فيل
arz:فيل
ast:Elefante
av:Пил
az:Fillər
ba:Фил
bat-smg:Dromblīs
be:Слановыя
be-x-old:Слановыя
bg:Слонове
bjn:Gajah
bn:হাতি
bo:གླང་ཆེན།
br:Olifant
bs:Slon
ca:Elefant
ce:Piyl
chr:ᎧᎹᎹ ᎤᏔᎾ
chy:Tsêhe'êseeséhe
co:Elefante
cs:Slon
cv:Пил йышшисем
cy:Eliffant
da:Elefant
de:Elefanten
el:Ελέφαντας
en:Elephant
eo:Elefanto
es:Elephantidae
et:Elevant
eu:Elefante
ext:Elephantidae
fa:فیل
fi:Norsut
fiu-vro:Elevant
fo:Fílur
fr:Éléphant
frr:Elefanten
fy:Oaljefanten
ga:Eilifint
gag:Fillär
gan:象
gd:Ailbhean
gl:Elefante
gv:Elefant
ha:Giwa
hak:Siong
he:פיליים
hi:हाथी
hr:Slonovi
ht:Elefan
hu:Elefántfélék
hy:Փիղ
ia:Elephante
id:Gajah
io:Elefanto
is:Fíll
it:Elephantidae
ja:ゾウ
jv:Gajah
ka:სპილოსებრნი
kg:Nzau
kk:Пілдер
kn:ಆನೆ
ko:코끼리
ks:ہوٚس
ku:Fîl
la:Elephantidae
lb:Elefanten
lbe:Пил
lez:Фил
li:Olifante
lij:Elefante
ln:Nzɔku
lt:Drambliai
mk:Слон
ml:ആന
mn:Заан
mr:हत्ती
ms:Gajah
nah:Elepantli
nds:Elefant
ne:हात्ती
new:किसी
nl:Olifanten
nn:Elefant
no:Elefanter
nrm:Êléphant
nso:Tlou
nv:Bíchį́į́h yee adilohii
oc:Elephantidae
pap:Olifanti
pl:Słoniowate
pnb:ہاتھی
pt:Elefante
qu:Elephanti
ro:Elefant
ru:Слоновые
rue:Слон
rw:Inzovu
sa:गजः
scn:Lefanti
sco:Elephant
sh:Slonovi
si:අලියා
simple:Elephant
sk:Slonovité
sl:Sloni
sn:Nzou
so:Maroodi
sq:Elefanti
sr:Слон
st:Tlou
su:Gajah
sv:Elefanter
sw:Ndovu
ta:யானை
te:ఏనుగు
tg:Фил
th:ช้าง
tl:Elepante
tr:Fil
tt:Фил
udm:Слон
ug:پىل
uk:Слонові
ur:ہاتھی
ve:Nḓou
vi:Voi
war:Elepante
wo:Ñay
xal:Зан
yi:העלפאנד
yo:Erin
zh:象
zh-min-nan:Chhiūⁿ
zh-yue:象
zu:Indlovu

Peles


Peles, peļu ģints (''Mus'') ir mazi Grauzēji (''Rodentia'') dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (''Muridae'') Vecās pasaules peles (''Murinae''). Daudzas peļu Suga (bioloģija) dzīvo kopā ar cilvēks vai nu kā kaitēkļi, vai reizēm kā mājdzīvnieki. Vislabāk zināmā suga ir parastā mājas pele (''Mus musculus''), kas ir arī populārs mājdzīvnieks. Peles ir visizplatītākais dzīvnieks, ko lieto laboratorijās dažādiem eksperimentiem, jo tās ir zīdītāji, tām ir daudzas kopīgas īpašības ar cilvēks, tās ir mazas, lētas un ātri vairojas. Ir ģenētiski izveidotas speciālas laboratorijas peles.
Visas peļu sugas ir cēlušās Eirāzija vai Āfrika, apdzīvojot gan līdzenums, gan kalni. Latvija no peļu ģints (''Mus'') ir sastopama tikai viena suga - mājas pele (''Mus musculus''). Pārējās četras Latvijā sastopamās peļu sugas pārstāv lauku peles (''Apodemus'').

Izskats un ieradumi


Attēls:Mouse eating leaf.JPG
Visas peles ir sīki grauzēji ar slaidu ķermeni, smailu purnu, lielām acis un ausis, garu aste. To ķermeņa garums ir 45 — 125 mm.
Kaut arī peles parasti pārtiek no augiem, sēklas un graudiem, tās ir visēdāji un ēd arī gaļa. bads apstākļos novērojams kanibālisms. Nebrīvē pele var nodzīvot 2,5 gads, savvaļā tās dzīvo apmēram 4 mēnesis, jo tiek intensīvi izmedītas. Peli medī kaķi, suņi, lapsas, putni, čūskas, daži kukaiņi un daudzi citi dzīvnieki, tomēr pateicoties spējai dzīvot jebkādos apstākļos un dzīvot blakus cilvēkam, pele ir nākamais zīdītājs aiz cilvēka, kura ir ieņēmusi dzīves telpu visā pasaule. Peles medī un ēd ne tikai dzīvnieki, Āfrika un dažās vietās Āzija peles lieto pārtikā arī cilvēki. Pele kā kaitēklis var būt ļoti nepatīkams, tā sabojā un apēd cilvēku savāktos grauds, tās izplata dažādas slimības un parazīts. Pele kļuva par galveno iemeslu, kādēļ cilvēks pieradināja kaķis.

Vairošanās


Attēls:Mouse litter.jpgs ģimene]]
Abu dzimumu peles dzimumbriedums sasniedz 50 dienu vecumā, lai gan reizēm mātītes nobriest arī ātrāk. Peles vairojas visu gads. Grūsnības periods ilgst 20 dienas. Parasti piedzimst 10 - 12 pelēni. Ja peles pārojas iekšēji (tuvradniecīgi), tad mazuļu metiens ir mazāks un grūsnības periods ir ilgāks. Ja sapārojas peles no dažādām saimēm vai dažādām sugām, tad metiens ir lielāks un grūsnības periods īsāks. Tikko dzimis pelēns sver 0,5 - 1,0 grams. Tas ir kails, nevarīgs, acis un ausis ir ciet. Lai arī kanibālisms netiek novērots bieži, tomēr, ja peļu mātīte tiek iztraucēta pirmajās 2 dienās, tā var pelēnus nokost. Māte mazuļus zīda ar piens pirmās 3 nedēļas, kad tie sasniedz apmēram 10 - 12 g. Beidzot zīdīt mazuļus, mātīte pēc 2 - 5 dienām atkal sapārojas.

Sistemātika


ģints Peles (''Mus'')
apakšģints ''Coelomys''
suga Gairdnera pele (''Mus pahari'')
suga Sumatras pele (''Mus crociduroides'')
suga Šrilankas pele (''Mus mayori'')
suga Vulkānu pele (''Mus vulcani'')
apakšģints ''Mus''
suga Alžīrijas pele (''Mus spretus'')
suga Birmas pele (''Mus nitidulus'')
suga Dzeltenbrūnā pele (Mus cervicolor)
suga Grieķijas pele (''Mus majorius'')
suga Indijas lauku pele (''Mus booduga'')
suga Kalpotājpele (''Mus famulus'')
suga Kipras pele (''Mus cypriacus'')
suga Maķedonijas pele (''Mus macedonicus'')
suga Mājas pele (''Mus musculus'')
suga Pavārpele (''Mus cookii'')
suga Ruiku pele (''Mus caroli'')
suga Stepes pele (''Mus spicilegus'')
suga Taizemes pele (''Mus fragilicauda'')
suga Zemeskrāsas pele (''Mus terricolor'')
apakšģints ''Nannomys''
suga Apelsīnu pele (''Mus orangiae'')
suga Argentīnas pele (''Mus siridandus'')
suga Āfrikas pele (''Mus musculoides'')
suga Āfrikas pigmejpele (''Mus minutoides'')
suga Boula pele (''Mus baoulei'')
suga Gounda pele (''Mus goundae'')
suga Hausa pele (''Mus haussa'')
suga Kaleverta pele (''Mus callewaerti'')
suga Krupjupele (''Mus bufo'')
suga Mahometa pele (''Mus mahomet'')
suga Mateja pele (''Mus mattheyi'')
suga Nīva pele (''Mus neavei'')
suga Pelēkvēdera pigmejpele (''Mus triton'')
suga Petersa pele (''Mus setulosus'')
suga Savannas pele (''Mus oubanguii'')
suga Secera pigmejpele (''Mus setzeri'')
suga Smalkā pele (''Mus tenellus'')
suga Tomasa pigmejpele (''Mus sorella'')
suga Tuksnešu pele (''Mus indutus'')
apakšģints ''Pyromys''
suga Ceilonas asspalvainā pele (''Mus fernandoni'')
suga Filipsa pele (''Mus phillipsi'')
suga Gludspalvu pele (''Mus platythrix'')
suga Īsmuguras pele (''Mus shortridgei'')
suga Klinšu pele (''Mus saxicola'')

Atsauces

Ārējās saites


http://www.diena.lv/lat/dzive/majoklis/darzs/sunumele-aizbaida-peles
http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/peles.htm
http://www.dinozoo.lv/content/view/50/51/
http://dzivnieki.ucoz.lv/index/0-40
Kategorija:Peļu dzimta
Kategorija:Mājdzīvnieki
af:Muis
als:Mäuse
ang:Mūs
ar:فأر
arc:ܥܘܩܒܪܐ
av:ГӀункӀкӀ
ay:Achaku
az:Ev siçanı (cins)
bg:Домашни мишки
bn:ইঁদুর
bo:ཙི་ཙི།
bs:Miš
ca:Ratolí
ceb:Ilaga
chy:Hóhkeehe
ckb:مشک
cs:Myš
de:Mäuse
el:Ποντικός
en:Mouse
eo:Muso (besto)
et:Hiir
eu:Sagu
fa:موش
fi:Kotihiiret
fiu-vro:Hiir
fr:Souris
ga:Luch
gl:Rato
gv:Lugh
he:עכבר
hr:Miševi
hu:Mus
io:Muso
it:Mus (genere)
iu:ᐊᕕᙵᖅ
ja:ハツカネズミ属
kk:Тышқандар
ko:생쥐속
ln:Mpóko
lt:Naminės pelės
mr:उंदीर
ms:Mencit
mzn:اشنیک
nah:Quimichin
nl:Muis (dier)
nn:Mus
nso:Legotlo
nv:Naʼastsʼǫǫsí
pnb:چوآ
qu:Ukucha
ro:Șoarece
ru:Домовые мыши
sah:Кутуйах
scn:Surci
sh:Miš
simple:Mouse
sn:Mbeva
sq:Miu
sr:Миш (животиња)
su:Beurit
sv:Möss
sw:Kipanya
te:చిట్టెలుక
tg:Муш
th:หนูหริ่ง
tl:Bubuwit
tr:Fare
uk:Миша
ur:چوہا
vi:Chuột nhắt
vls:Muus
yi:מויז
zh:小鼠属
zh-min-nan:Chhí

Zvirbulis

Mājas zvirbulis

Zebras


Zebras ir Āfrika dzīvojoši zirgu dzimtas (''Equidae'') dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ. To strīpas ir unikālas katram indivīdam. Zebras kā visi zirgu dzimtas pārstāvji ir sociāli dzīvnieks un mēdz veidot gan mazākus harēms, gan lielus barus. Zebras parasti ir 2,3 m garas un 1,25-1,50 m augstas skaustā, to svars ir apmēram 300-400 kg. Zebru strīpojuma raksts ķermenim un krēpēm ir vienots. Krēpes ir īsas un vertikāli stāvošas. Zebras atšķirībā no saviem radiniekiem zirgs un mājas ēzelis nekad nav kļuvušas par īstiem mājdzīvnieks.
Kopumā izšķir 3 veida zebras: tuksneša zebras (''Equus grevyi''), kas pieder tuksneša zebru apakšģintij (''Dolichohippus''), līdzenumu zebras (''Equus quagga'') un kalnu zebras (''Equus zebra''), kas pieder zebru apakšģintij (''Hippotigris''). Zebru apakšģints zebras ir ļoti attāli radinieki tuksneša zebrām. Pēdējās ir līdzīgākas ēzeļi (''Asinus''), toties līdzenuma un kalnu zebras ir līdzīgākas zirgi (''Equus'').
Zebras dzīvo gan savanna, gan mežs, gan krūmājs, tās ir sastopamas līdzenums un kalni, bet zebru dzīves telpa ir apdraudēta, izplešoties cilvēks saimnieciskajai telpai. Kā arī zebras ir iecienīts malumednieks mērķis, jo par nelaimi zebrām viņu skaistās, strīpainās ādas daudzi cilvēki vēlas redzēt savās mājās uz grīdas vai sienām. Visvairāk ir apdraudētas Tuksnešu zebras un Kalnu zebras. Līdzunumu zebrām ir plašākas iespējas atrast drošu dzīves vietu.
Vārds "zebra" ir cēlies no vecās Portugāle valodas - zevra, kas nozīmē savvaļas ēzelis.

Vēsture


Zebras kā apakšģints Zirgu ģintij ir radušās apmēram 4 miljonus gadus atpakaļ. Zinātnieki ir pārliecinati, ka pirmā bija tuksneša zebra. ASV Aidaho štatā ir atrasti sena dzīvnieka kauli, kas pēc struktūras ir līdzīgi mūsdienu tuksneša zebras kauliem. skelets uzbūve ir kompakta, līdzīga zebrām, bet galva īsa un šaura, līdzīga ēzeļiem. Arī tuksneša zebrām galvaskauss ir līdzīgs ēzeļu galvaskausam.

Izskats


Strīpas


Attēls:Zebra camouflage.jpg
Zebras ir melni vai tumši dzīvnieki ar baltām strīpām. To vēderiem ir liels balts laukums. Dažām zebrām ir brūnas strīpas, kas "kā ēna" atrodas starp melnajām un baltajām strīpām. Zebras uzskata par tumšiem dzīvniekiem ar baltām strīpām (nevis otrādāk) vairāku iemeslu dēļ:
# Baltiem dzīvniekiem būtu ļoti grūti izdzīvot Āfrikas līdzenumos un mežos.
# Līdzenuma zebrām var skaidri redzēt, ka baltais raksts ir uz tumša fona.
# Ja laukums starp krāsainajām strīpām kļūst relatīvi plats, tad laukums zaudē savu intensitāti.
Fakts, ka lielākajai daļai zebru ir balts vēders, nenozīmē, ka zebras ir baltas ar tumšām svītrām, jo lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku ir gaiši vai balti vēderi un kājas.
Strīpas vienmēr ir vertikālas uz galvas, pleciem un kopumā uz ķermeņa, jauktas ar horizontālām svītrām uz gurniem un kājām.
Daži zoologi uzskata, ka svītras strādā kā kamuflāža. Pirmkārt vertikālās svītras palīdz zebrai noslēpties augstajā savannas zālē, kas pirmajā mirklī šķiet absurdi, jo zāle nav ne balta, ne melna. Bet zebras galvenais ienaidnieks lauva ir krāsa akls. Teorētiski, ja zebra stāv nepakustoties zālē, tad lauva to nevar ieraudzīt. Piedevām zebras ir bara dzīvnieks, un ja daudzi strīpaini dzīvnieki stāv viens pie otra, plēsējam ir grūti izšķirt, kur viens dzīvnieks sākas un kur beidzas, bars varētu izskatīties kā viens liels dzīvnieks. Tas apgrūtina lauvu izvēlēties medījumu, kuru atšķirt un nomedīt. Ja zebru bars sāk skriet un riņķot dažādos virzienos, tad lauvai var rasties grūtības saprast, kuras vertikālās strīpas kustās kurā virzienā, kas atkal apgrūtina plēsoņu izvēlēties upuri.
Strīpām zinātnieki piešķir arī seksualitātes nozīmi, tā kā katram indivīdam ir atšķirīgs raksts, tad strīpas ļauj atpazīt un izcelt kādu konkrētu zebru.
Nesenākas teorijas un pētījumi par zebru krāsu nozīmi ir pierādījuši, ka zebru vertikālās strīpas ir efektīgas, lai "sajauktu galvu" cece muša. Alternatīvas teorijas uzskata, ka zebru svītras sakrīt ar zemādas tauku rakstu, un kalpo kā kopīga termoregulācijas sistēma, kas stiprina teoriju par to, ka svītru raksts dod otram dzīvniekam informāciju par indivīda spēku un spēju turpināt dzimtu.
Zebru termoregulācijas sistēma ir ļoti efektīga Āfrikas klimatā, tās apspalvojums atstaro līdz 70% saules gaismas.

Gaitas


Tāpat kā citi zirgi zebras soļo, rikšo un lēkšo. Tās kopumā ir lēnākas nekā zirgi, tomēr izcilā izturība garās distancēs ļauj tām aizbēgt no vajātājiem. Ja zebru vajā plesīgs dzīvnieks, tā skrien zig-zag veidā, padarot medības plēsoņam grūtākas. Ja zebrai nav kur aizbēgt, tā sper, kož un, ceļoties pakaļkājās, sit ar priekškājām.

Maņas


Zebrām ir lieliska redze. Zinātnieki ir pārliecināti, ka zebras redz krāsās. Kā visiem mājas zirgs, zebrām acis ir novietotas galvas sānu plaknēs, ļaujot pārredzēt plašu teritoriju. Zebrām ir arī nakts redze, lai gan tā nav tik labi attīstīta kā plēsēji, tomēr to kompensē zebru labā dzirde.
Zebrām ir labi attīstīta dzirde, un zebru ausis ir lielākas nekā mājas zirgiem. Zebras kā visi zirgi pārstāvji var pagriezt ausis jebkurā virzienā. Zebrām bez labas redzes un dzirdes ir arī laba oža un garšas sajūta.

Zebru pieradināšana


Attēls:WalterRothschildWithZebras.jpg
Cilvēki ik pa laikam vēlas pieradināt zebras, īpaši lietošanai Āfrikā, jo zebras ir izturīgākas pret Āfrikas slimībām nekā zirgi. Piedevām zebras ir imūnas pret cece mušu kodieniem. Tomēr visi cilvēku mēģinājumi ir cietuši neveiksmi, tā kā zebras, salīdzinot ar zirgiem, ir neparedzamākas un tendētas uz paniku stresa situācijās. Tādēļ jebkura veida zebroīds - zebra jaukta ar zirgu vai ēzeli, ir daudz piemērotāks darbam un nebrīvei, nekā "tīrasiņu" zebra.
Attēls:Zebra-tame-jumping.jpg
Anglijā zoologs - kolekcionārs lords Rotšilds lietoja zebras, lai tās vilktu viņa karieti. 1907. gadā ārsts Rosendo Ribeiro, kurš bija pirmais ārsts Nairobi Kenija, lietoja zebru, lai jāšus dotos mājas vizītēs.
19. gs. vidū valsts vīrs Georgs Grejs, izbeidzot dienestu Dienvidāfrika, importēja zebras uz Jaunzēlande, lai tās vilktu karieti viņa privātajā Kavau sala.

Zebras mūsdienās


Attēls:zebra2.jpg
Cilvēks ar savu darbību jau labu laiku apdraud zebru populācija. Tās joprojām tiek medītas skaisto āda dēļ. Kāpas kalnu zebras bija tik masveidīgi izmedītas, ka bija saglabājušies tikai kādi 100 īpatņi. Kopš tā laika, izveidojot rezervāts un aizliedzot medības, to skaits ir pieaudzis apmēram līdz 700, kas joprojām ir neliels un ir jādara viss iespējamais, lai nosargātu šo sugu.
No cilvēkiem ir apdraudētas arī tuksnešu zebras. Medības un dzīvu indivīdu ķeršana, lai pārdotu, ir samazinājusi zebru skaitu līdz kritiskai robežai. Lai arī līdzenuma zebras skaitliski ir visvairāk, to teritorijas samazina cilvēku lauksaimnieciskā darbība, un malumednieki tās medī kā ikvienu citu zebru. Kvagas, kas vēl dzīvoja 19. gs. beigās, mūsdienās ir izmirušas.

Zebru sistemātika


<gallery>
Image:Equus grevyi (aka).jpg|Tuksneša zebra</br> (''Equus grevyi'')
Image:Hartmann zebra hobatere S.jpg|Kalnu zebra</br> (''Equus zebra'')
Image:Equus quagga (xndr).jpg|Līdzenumu zebra</br> (''Equus quagga'')
Image:Quagga photo.jpg|Kvaga</br> (''Equus quagga quagga''),</br> 1870.g. foto Londonas zoodārzā
</gallery>
apakšģints
suga


jeb Damaras zebra
suga
apakšģints Tuksneša zebras (''Dolichohippus'')
suga Tuksneša zebra (''Equus grevyi'')
(†) - izmirusi organismu grupa

Atsauces

Ārējās saites


http://www.pbs.org/wnet/nature/episodes/horse-tigers/introduction/3359/
http://www.bio.davidson.edu/people/vecase/behavior/Spring2004/delk/delk.html
http://www.madamzebra.com/Article-3.html
Kategorija:Zirgi
Kategorija:Āfrikas fauna
af:Sebra
am:የሜዳ አህያ
an:Zebra
ar:حمار الزرد
arz:زيبرا
az:Zebr
be:Зебра
be-x-old:Зэбра
bg:Зебри
bn:জেবরা
bo:རྐྱང་ཁྲ།
br:Roudenneg
ca:Zebra
chr:ᏐᏈᎵ ᎢᏳᏍᏗ
chy:Nêškovávo'ha
cs:Zebra
da:Zebra
de:Zebra
el:Ζέβρα
en:Zebra
eo:Zebro
es:Cebra
et:Sebrad
eu:Zebra
fa:گورخر
fi:Seepra
fo:Sebra
fr:Zèbre
ga:Séabra
gd:Asal stiallach
gl:Cebra
hak:Pân-mâ
he:זברה
hi:ज़ीब्रा
ht:Zèb (bèt)
hu:Zebra
ia:Zebra
id:Zebra
io:Zebro
is:Sebrahestur
it:Zebra
ja:シマウマ
ka:ზებრები
kk:Зебра
ko:얼룩말
ku:Zebra
la:Equus zebra
lb:Zebra
ln:Mpúnda ya mingɔlú
lt:Zebrai
mdf:Зебра
mk:Зебра
ml:വരയൻകുതിര
mn:Эрээн тахь
mr:झेब्रा
ms:Kuda belang
my:မြင်းကျား
nah:Cebra
ne:जेब्रा
nl:Zebra (dier)
nn:Sebra
no:Sebra
nso:Pitsi
nv:Tééh łį́į́ʼ
oc:Zèbre
om:Zebra
pl:Zebra
pnb:زیبرا
pt:Zebra
qu:Siwra
ro:Zebră
ru:Зебры
rue:Зебра
sh:Zebra
si:‍zසීබ්‍රා
simple:Zebra
sk:Zebra
sl:Zebra
sn:Mbizi
sq:Zebra
sr:Зебра
sv:Zebror
sw:Punda milia
ta:வரிக்குதிரை
te:జీబ్రా
th:ม้าลาย
tr:Zebra
udm:Зебра
uk:Зебра
vep:Zebr
vi:Ngựa vằn
wuu:斑马
xh:Iqwarhashe
yo:Kẹ́tẹ́kẹ́tẹ́ abilà
zh:斑馬
zh-min-nan:Hoe-pan-bé
zh-yue:斑馬

Cilvēks


Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (''Homo sapiens''), ir divkājains primāti, kurš ietilpst zīdītāji klasē. Cilvēks pieder pie hominīdi (''Hominidae'') dzimtas, Homo ģints (''Homo'') ģints. Mūsdienās vienīgā sastopamā ''H. sapiens'' pasuga ir ''H. sapiens sapiens''. Vēl pavisam nesen uzskatīja, ka neandertālietis (''Homo sapiens neanderthaliensis'') ir otra šīs sugas pasuga, kura izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Tomēr pēc DNS izpētes atšķirības ir pārāk lielas, lai neandertāliešus varētu uzskatīt par cilvēkiem. Savukārt dati, kas norāda uz vairoties spējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām, liecina, ka tās tomēr pieder vienai sugai.
No latīņu valodas ''Sapiens'' nozīmē "gudrs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju domāt. Cilvēkiem ir augsti attīstītas smadzenes, kas tam dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu introspekcija, kā arī veidot kompleksu kultūra un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi.
Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod cilvēkam iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām.
Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, mīts, rituāls, vērtības, sociālās normas, kas kopumā veido šo grupu kultūra
Viena no kultūras sastāvdaļām ir reliģija. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē dvēsele, kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās nāves. Cilvēku ar dvēseles, sirdsapziņas u.c. palīdzību raksturo arī daudzi filozofijas virzieni.
''Homo sapiens'' pasugas ''Homo sapiens sapiens'' gēns ir par gandrīz 99% identiski šimpanzes gēniem. Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp žurkas un peles gēniem.

Terminoloģija


Vārdu "cilvēki" parasti lieto, lai apzīmētu jebkuru specifisku cilvēku grupu. Kad runa ir par cilvēku grupu, kam piemīt kopīgas etnoss, kulturālas vai nācija iezīmes, lieto vārdu "tauta".
Vārdu "cilvēks" atkarībā no situācijas lieto, lai apzīmētu visu cilvēku sugu vai arī atsevišķu tās indivīdu. Lai apzīmētu vienu indivīdu, lieto arī vārdu "persona" (latviešu valodā šo vārdu biežāk lieto formālajā leksikā, sevišķi juridiskos dokumentos).
Vīriešu dzimuma bērnus sauc par zēniem, bet sieviešu — par meitenēm.

Dzīves cikls


Attēls:Tubal Pregnancy with embryo.jpg]]
Cilvēka bioloģiskais dzīves cikls ir līdzīgs kā citiem zīdītājiem, kuriem ir placenta. Cilvēki ir dzīvdzemdētājs. Par cilvēka ķermeņa aizsākumu var uzskatīt apaugļotu olšūna jeb zigota. Zigota parasti izveidojas, kad dzimumakts rezultātā sievietes ķermenī savienojas spermatozoīds un olšūna. Tomēr mūsdienās reizēm tiek izmantota arī ārpusdzemdes apaugļošana. Sievietes dzemde zigota sāk dalīties, ar laiku pārtopot par embrijs, kas trīsdesmit astoņu nedēļu laikā attīstās par cilvēka auglis. dzemdības laikā auglis tiek izgrūsts no mātes ķermeņa un pirmo reizi sāk patstāvīgi elpot. Kopš šī mirkļa vairums sabiedrību atzīst jaundzimušo par persona, kuru pilnā mērā aizsargā likums. Tomēr dažās sabiedrībās personas tiesības tiek attiecinātas arī uz cilvēka augli vai pat zigotu.
Salīdzinājumā ar citām sugām cilvēka dzemdības ir relatīvi sarežģītas. Nereti dzemdību process ilgst 24 vai vairāk stundas un tā laikā var tikt ievainota gan māte, gan bērns. Pastāv risks, ka dzemdībās var mirt māte vai bērns, vai abi. Mātes un jaundzimušā mirstības līmenis tiek uzskatīts par vienu no sabiedrības labklājības rādītājiem. 20. gadsimta laikā daudzās sabiedrībās veiksmīgu dzemdību skaits ir ievērojami pieaudzis, pateicoties medicīnas sasniegumiem. Tomēr paša dzemdību procesa medicīniskošana saskaņā ar dažām teorijām tiek kritizēta, uzsverot dabīgas dzemdības un normālo raksturu.
jaundzimušais pēc 9 mēnešu iznēsāšanas perioda parasti sver 3-4 kilogramus un ir 50-60 centimetrus gari. Piedzimšanas mirklī tie ir izteikti bezpalīdzīgi, bet turpina augt un attīstīties vairākus gadus, sasniedzot dzimumbriedumu apmēram 12-15 gadu vecumā. Zēni turpina augt arī pēc šī vecuma, sasniedzot lielāko cilvēka augums garumu apmēram 18 gadu vecumā.
Cilvēka dzīves ciklu var nosacīti iedalīt vairākos posmos: bērnība, pusaudža vecums, briedums un vecums. Katru no šiem posmiem analītisku iemeslu dēļ nereti iedala vēl sīkāk. Šo posmu garums un it sevišķi brieduma un vecuma ilgums nav fiksēts.
Sagaidāmā dzīves ilguma ziņā starp sabiedrībām pastāv ievērojamas atšķirības. Tā, piemēram, Monako vidējais dzīves ilgums ir 45,1 gads, bet Ugandā — tikai 14,8 gadi. Sagaidāmais dzīves ilgums dzimšanas brīdī Amerikas Savienotajās valstīs 2006. gadā ir 77,6 gadi, Singapūrā — 84,29 gadi sievietēm, bet 78,96 gadi — vīriešiem. Tai pat laikā Botsvanā, galvenokārt AIDS izplatības dēļ, sagaidāmais dzīves ilgums ir tikai 30,99 gadi vīriešiem un 30,53 gadi sievietēm.
Saskaņā ar ANO datiem 2002. gadā pasaulē bija 210 000 cilvēku, kuru vecums pārsniedz 100 gadus. Patlaban maksimālais cilvēka dzīves ilgums ir apmēram 120 gadi un ir paredzams, ka tas ar laiku pieaugs. Visā pasaulē uz katrām 100 sievietēm, kuru vecums ir pāri 60 gadiem, ir 81 tāda pat vecuma vīrietis un starp visvecākajiem uz katrām 100 sievietēm ir 53 vīrieši.
Nepastāv vienots uzskats par to, sākot ar kuru mirkli dzīves ciklā iespējams jau runāt par pilntiesīgu personu, kā arī par to, vai persona eksistē pirms apaugļošanās vai pēc nāves. Cilvēku sabiedrībām ir raksturīgas bēru ceremonijas, kuras bieži vien ir saistītas ar uzskatiem par dzīvi pēc nāves un/vai personas nemirstību.

Klasifikācija un evolūcija


Attēls:Map-of-human-migrations.jpg un kurā attēlota cilvēku pārvietošanās. Āfrika, no kuras sākās migrācija, ir augšā kreisajā pusē, Dienvidamerika — vistālāk pa labi. Ar zilo, adataino līniju atzīmēts reģions, ko pēdējā ledus laikmets laikā klāja ledus vai tundra. Skaitļi apzīmē gadu tūkstošus pirms šodienas. Ar burtiem apzīmētas mitohondriālās DNS halogrupa, piemēram:
<li>Dienvideiropas: J, K,</li>
<li>Ziemeļeiropas: H, T, U, V, X,</li>
<li>Tuvo Austrumu: J, N,</li>
<li>Āfrikas: L, L1, L2, L3,</li>
<li>Āzijas: A, B, C, D, E, F, G (piezīme: M sastāv no C, D, E un G),</li>
<li>Amerikas indiāņu: A, B, C, D, dažkārt - X.</li>]]
Bioloģiski cilvēkus definē kā ''Homo sapiens'' sugas hominīdi. Vienīgā pastāvošā ''Homo sapiens'' pasuga ir ''Homo sapiens sapiens''.
Pēc DNS analīzēm pie cilvēku sugai līdzīgām sugām pieder šimpanzes un gorillas, arī orangutāns. Lēš, ka cilvēku radurakstu līnija no šimpanžu līnijas atdalījās pirms aptuveni pieciem miljoniem gadu, no gorillu — pirms aptuveni astoņiem miljoniem. 2001. gadā Čadā tomēr tika atrasts galvaskauss, kas, iespējams, liecina par agrāku cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu līnijas sadalīšanos.
Pastāv divas nopietnas teorijas par mūsdienu cilvēku evolūcija. "Vienas izcelsmes hipotēzē" apgalvots, ka mūsdienu cilvēks attīstījās Āfrika un vēlāk aizstāja hominīdus citās pasaules daļās. "Multireģonālā hipotēze" savukārt vēstī, ka mūsdienu cilvēks vismaz daļēji radās no savstarpēji neatkarīgām hominīdu grupām. Pastāv arī teorija, kas apvieno šīs divas hipotēzes. Tajā apgalvots, ka mūsdienu cilvēks pamatā ir Āfrikas izcelsmes, taču dažādās sabiedrībās notikusi sajaukšanās ar citām hominīdu grupām un to asimilācija.
Cilvēku evolūciju raksturo vairākas svarīgas iezīmes:
smadzeņu dobuma un pašu smadzeņu izplešanās (Cilvēku smadzenes ir vairāk nekā divreiz lielākas par šimpanžu vai gorillu smadzenēm. Antropologi uzskata, ka smadzeņu struktūras reorganizācija ir svarīgāka par to izplešanos.);
acu zobs samazināšanās;
pārvietošanās uz divām ekstremitātēm;
balsenes noslīdēšana, kas dara iespējamu runa.
XX gs. 90-to gadu vidū cilvēku mitohondrālā DNS variācijas sāka uzskatīt par vērtīgu avotu cilvēka "ciltskoka" rekonstruēšanai. Attiecīgo analīžu rezultātā uzskata, ka mūsdienu cilvēka senči attīstījušies Āfrikā pirms vairāk nekā 150 000 gadiem un ka mūsdienu cilvēks sāka migrāciju no Āfrikas pirms mazāk nekā 100 000 gadiem. Austrālija kolonizēja pirms aptuveni 70 000 gadu, Eiropa — pirms 40 000 ar diviem vēlākiem migrācijas uzplūdiem pirms 22 000 un 9 000 gadiem, Amerikas — pirms 30 000 gadiem ar vēlāku migrācijas uzplūdu pāri Klusais okeāns pirms 15 000 gadu.
Dažu reliģija pārstāvji nepiekrīt evolūcija: skat. Kreacionisms.

Seksualitāte


Cilvēka seksualitāte ne tikai nodrošina Vairošanās, bet arī pilda nozīmīgas sociālas funkcijas, radot fizisku tuvību, saites un hierarhija indivīdu vidū. Seksuālu iekāri cilvēks piedzīvo kā fizisku tieksmi, ko bieži pavada spēcīgas emocijas — gan pozitīvas (kā mīlestība vai ekstāze), gan negatīvas (kā greizsirdība).
Bieži vien tiek uzskatīts, ka cilvēka seksualitāte lielā mērā balstās bioloģiskos mehānismos un tāpēc seksuālo dziņu apspiešana neizbēgami noved pie dažādām psiholoģiskām un fizioloģiskām problēmām. Tomēr seksualitātes līmenis un izpausmes dažādās sabiedrībās ievērojami atšķiras, tādējādi norādot uz ārkārtīgi lielo kultūras ietekmi uz seksualitāti. Tā, piemēram, antropologs Karls Haiders (Karl Heider) apraksta Jaungvinejā dzīvojošo dani sabiedrību. Tajā ne tikai pastāv sociālas normas, kas nosaka ilgstošus atturības periodus (līdz pieciem gadiem), bet arī nav novērojamas nekādas pazīmes, ka atturēšanās no seksa izraisītu jebkādas psiholoģiskas vai fizioloģiskas sekas .
Cilvēku seksuālā izturēšanās ir daudz sarežģītāka nekā dzīvniekiem. Ar seksuālo dzīvi saistītās izvēles parasti ir saistītas ar attiecīgā laika un vietas kultūras normām - gan attiecībā uz dzimumdzīves uzsākšanas vecumu, gan partneru izvēli, dzimumu un skaitu, gan dzimumdzīves formām.
Ar seksualitāti daļēji ir saistītas laulības. Lielākā daļa kultūru atzīst poligāmija kā institucionalizētu kopdzīves formu. Saskaņā ar Džordža P. Mērdoka (''George P. Murdock'') izveidoto Etnogrāfisko atlasu no 1231 mūsdienu sabiedrības (1960.-1980. gada dati) 186 var uzskatīt par galvenokārt monogāmām, 453 par tādām, kur reizēm tiek piekopta poligīnija, bet 588 sabiedrībās poligīnija ir plaši izplatīta. Četrās sabiedrībās tiek novērota poliandrija.

Ķermenis


Attēls:Geisha-fullheight.jpg mācekles Kioto, Japāna.]]
Cilvēka ķermeņa izskatam ir ļoti liela nozīme kultūra. Visās cilvēku sabiedrībās novērojama rotāšanās ar rotaslietas, apģērbs, tetovējums, kosmētika un citiem paņēmieniem. Svarīgs ir arī mati un mati. Indivīda vizuālais novērtējums var nopietni ietekmēt viņa dzīvi.

Pārtikas un šķidruma uzņemšana


Liela nozīme cilvēku dzīvē ir arī regulārai pārtikas un ūdens uzņemšanai. Tāpat kā citiem dzīviem organismiem ilgstoša pārtikas neuzņemšana noved pie izsalkums un bads, savukārt ūdens neuzņemšana — pie slāpes un atūdeņošanās. Gan bads, gan atūdeņošanās var izraisīt nāve. Cilvēks bez pārtikas spēj izdzīvot vairāk nekā divus mēnešus, bet bez ūdens — tikai aptuveni 14 dienas.
Uz ēšanas un dzeršanas īpašo vietu cilvēku sabiedrībās norāda detalizētie un ļoti dažādie noteikumi attiecībā uz ēdiena sagatavošanu, lietām, ko atļauts ēst vai dzert, bet ko — aizliegts, kā arī par veidu, kā un kādās situācijās sagatavotais ēdiens vai dzēriens būtu jālieto.
Pieaugušajam diennaktī nepieciešams vidēji ap 7—8 stundām miega, bērnam — 9—10 stundas. Vecāki cilvēki parasti guļ 6—7 stundas.

Atsauces


Kategorija:Cilvēki
Kategorija:Cilvēkpērtiķi
af:Mens
am:የሰው ልጅ
an:Homo sapiens
ar:إنسان
arc:ܒܪ ܐܢܫܐ
arz:انسان
ast:Homo sapiens
av:ГӀадан
ay:Jaqi
az:İnsan
bar:Mensch
bat-smg:Žmuogos
be:Чалавек
be-x-old:Чалавек
bg:Човек
bn:মানুষ
bo:འགྲོ་བ་མི།
br:Den
bs:Čovjek
ca:Humà
cs:Člověk moudrý
cv:Тăнлă çын
cy:Bod dynol
da:Menneske
de:Mensch
diq:Merdum
el:Άνθρωπος
en:Human
eo:Homo
es:Homo sapiens
et:Inimene
eu:Gizaki
ext:Homo Sapiens
fa:انسان
fi:Ihminen
fiu-vro:Inemine
fo:Menniskja
fr:Homo sapiens
frp:Homan
frr:Minsk
fy:Minske
ga:Duine
gan:人
gl:Ser humano
glk:آدم
gn:Yvypóra
gu:મનુષ્ય
ha:Yan-adam
hak:Ngìn-lui
he:אדם
hi:मनुष्य
hif:Insaan
hr:Čovjek
ht:Homo sapiens
hu:Ember
hy:Մարդ բանական
ia:Esser human
id:Manusia
ig:Mádu
ilo:Táo
io:Homo
is:Maður
it:Homo sapiens
iu:ᐄᒃ
ja:人間
jbo:remna
jv:Menungsa
ka:ადამიანი
kg:Muntu
kk:Саналы адам
kn:ಮಾನವ
ko:사람
koi:Морт
ksh:Minsh
ku:Mirov
kv:Морт
kw:Tus
la:Homo sapiens
lbe:Инсан
lez:Кас
li:Mins
lij:Ëse uman
ln:Moto
lt:Žmogus
ltg:Cylvāks
map-bms:Tokoh
mdf:Ломанць
mg:Olombelona
mhr:Айдеме
mk:Човек
ml:മനുഷ്യൻ
mn:Хүн
mr:मानव
ms:Manusia
mt:Bniedem
mwl:Homo sapiens
my:လူ
nah:Tlācatl
nds:Homo sapiens
nds-nl:Mense
ne:मानिस
nl:Mens
nn:Menneske
no:Menneske
nov:Homo sapiens
oc:Homo sapiens
or:ମଣିଷ
os:Адæймаг
pl:Człowiek rozumny
pms:Òm
pnb:انسان
ps:انسان
pt:Homo sapiens
qu:Runa
ro:Om
roa-rup:Homo sapiens
ru:Человек разумный
rue:Чоловік розумный
sa:मनुष्यः
sah:Киhи
scn:Umanu
sco:Body
se:Olmmoš
sh:Čovjek
si:මිනිසා
simple:Human
sk:Človek rozumný (moderný človek)
sl:Človek
so:Biniaadan
sq:Njeriu
sr:Човек
su:Manusa
sv:Människa
sw:Binadamu
szl:Czowjek
ta:மனிதர்
te:మానవుడు
tg:Одам
th:มนุษย์
tl:Tao
tr:İnsan
tt:Кеше
uk:Людина розумна
ur:انسان
uz:Odam
vec:Homo sapiens
vi:Loài người
vls:Mens
wa:Djin (biyolodjeye)
war:Tawo
xh:Abantu
yi:מענטש
yo:Ọmọnìyàn
za:Vunz
zh:人
zh-classical:人
zh-min-nan:Lâng
zh-yue:人

Āfrika


Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30&nbsp;221&nbsp;532 kvadrātkilometrs (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). 2009. gads. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par vienu miljardu iedzīvotāju (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo Vidusjūra, ziemeļaustrumos Āfriku no Āzijas atdala Suecas kanāls un Sarkanā jūra. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo Indijas okeāns, bet rietumos - Atlantijas okeāns. Āfrikā ir 54 valsts, kuras ir sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidu Āfrika. 32 Āfrikas valstis ir 50 nabadzība valstu sarakstā.
Āfrika, īpaši centrālā Austrumāfrika, tiek uzskatīta par hominīdi, tai skaitā arī cilvēks izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — Nīla. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir Nigēra (upe) un Kongo (upe). Sahāras tuksnesis, kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais tuksnesis. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir Viktorijas ezers.
Āfriku šķērso ekvators, kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp Ziemeļu tropu loks un Dienvidu tropu loks, tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts tropi klimats.

Etimoloģija


Senā Grieķija Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie bija Senā Roma, kas kontinentu dēvēja par Āfriku. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no latīņu valoda vārda ''aprica'', kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no grieķu valoda vārda ''aphrike'', kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz Ziemeļāfrikas krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar berberi cilti afrigi, kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts.

Vēsture


Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir cilvēki dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3-2,4 miljoniem gadu. Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās Austrumāfrika un Dienvidu Āfrika ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas.
Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja grieķi kā tirgotāji un ceļotāji, romieši kā iekarotāji, vandāļi kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi kristietība. Taču, sākot ar 7. gadsimtu līdz ar arābu iekarojumiem šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva islāms. Kristietība spēja saglabāties tikai Etiopija kā valdošā reliģija un Ēģipte kā minoritāte.
Arābi apguva arī kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā Romas pāvests ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. Taču arī vēl 16. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta bija neapzināta.
Kā viena no pirmajām aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija vergs tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši arābi austrumu piekrastē. Vergus - vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos Vidējie Austrumi zemēm un pat Ķīnai.

Ģeogrāfija


Attēls:Africa satellite plane.jpg
Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30&nbsp;244&nbsp;050 kvadrātkilometrs. Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir Abjada rags, kas atrodas Tunisija, bet dienvidu galējais punkts ir Adatas rags, kas atrodas Dienvidāfrika. Galējais cietzemes austrumu punkts ir Hāfūna rags Somālija, bet galējais rietumu punkts ir Zaļais rags Senegāla. Līdz Suecas kanāls izbūvēšanai, Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar Āzijai piederošo Sīnāja pussala. Paradoksāli, ka Āfrikas krasta līnijas garums, kas ir aptuveni 30&nbsp;500 km, ir mazāks nekā Eiropas krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu līcis, kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējās jūras.
Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas salas, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir Madagaskara, kas ir arī viena no lielākās salas pasaulē. Indijas okeānā vēl ir Seišelas, Sokotra, Komoras, Majota, Maurīcija un Reinjona. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas Santome un Prinsipi, Bioko, Bižagošu arhipelāgs, Zaļā raga salas, Kanāriju salas, Madeira un Azoru salas.
Āfrikas reljefs galvenokārt veido līdzenums un plakankalnes. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt zemienes aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido Sahāras līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem (Tībestī kalniene, Ahagars, Marras kalni, Tasili plato un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, Kongo ieplaka, Kalahari un Lielais Karū, kuras ierobežo plakankalnes. Augstienes un kalnu grēda galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas Atlass, austrumos — Etiopijas kalniene (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — Asala ezers, kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — Drakonu kalni. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir Mitumbas kalni un Adamavas kalni.

Sauszemes ūdeņi


Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Tikpat kā virszemes ūdeņu nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir Nīla, Kongo (upe) un Nigēra (upe).
Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri ir izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs Āfrikas lielo lūzumu zonā. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir Tanganjikas ezers, kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz Baikāla.

Politiskā ģeogrāfija


Āfrikā ir 53 valsts, kuras ir sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidu Āfrika.
|}

Ģeoloģija


Attēls:Great Rift Valley map-de.svg attēlota ar raustītu līniju]]
Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no Gondvanas lielkontinenta.
Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos.
Ziemeļdaļā platformu sedz nogulumiežu slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas kristāliskie ieži.
Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo lūzumu jeb riftu zona. Tā sākas Sarkanā jūra, šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — Kilimandžāro. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies.
Ja hipotēze par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra.
Āfrika ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar naftu un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, dzelzs rūdas. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un urāna atradnes. Urānu izmanto atomelektrostacijās.
Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē.

Dzīvā daba


Āfrikā ir divas ekozonas. Lielākā no tām ir afrotropiskā ekozona, kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no Sahāras tuksnesis. Uz ziemeļiem no Ziemeļu tropu loks atrodas palearktiskā ekozona. Dažreiz vēl izšķir Madagaskaras ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir endēmisks. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba.

Demogrāfija


Attēls:Kobli1.jpgs]]
Pēdējā gadsimta laikā iedzīvotāji skaits Āfrikā ir pieaudzis eksponenciāla funkcija. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, bet 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza jau 1 miljardu. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Nigērija (148 miljoni), Etiopija (82 miljoni) un Ēģipte (79 miljoni). Vairums Āfrikas valstīs vidējais dzīves ilgums ir mazāks par 50 gadiem.

Saimniecība


Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas.
Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu kafijkokus, kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, Uganda audzē galvenokārt kafijkokus, Senegāla — zemesriekstus, Gana — kakaokokus, Sudāna — kokvilnu, Tanzānija — garšvielas. Lesoto audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras dziju.
Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu.
Piemēram, Botsvāna izved dimantus, Gvineja — alumīnija rūdu, Zambija — vara rūdu, Alžīrija un Lībija — nafta. Kongo un Gabona pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni.
Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie dzelzceļš un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti.
Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā.
Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — Ēģipte, Nigērija, Dienvidāfrika — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — Alžīrija un Tunisija, kā arī Maroka tuvējās Eiropas ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību.

Atsauces

Ārējās saites


http://www.dmoz.org/Regional/Africa/ Africa dmoz.org
http://africa.zoom-maps.com/ Āfrikas karte africa.zoom-maps.com
http://www.loc.gov/rr/amed/ African & Middle Eastern Reading Room from the United States Library of Congress
http://www.travel-images.com/africa.html Āfrika fotogrāfijās
Kategorija:Āfrika
ace:Afrika
af:Afrika
ak:Afrika
als:Afrika
am:አፍሪቃ
an:Africa
ang:Affrica
ar:أفريقيا
arc:ܐܦܪܝܩܐ
arz:افريقيا
as:আফ্ৰিকা
ast:África
ay:Aphrika
az:Afrika
ba:Африка
bar:Afrika
bat-smg:Afrėka
bcl:Aprika
be:Афрыка
be-x-old:Афрыка
bg:Африка
bjn:Aprika
bm:Afrika
bn:আফ্রিকা
bo:ཨ་ཧྥེ་རི་ཁ།
br:Afrika
bs:Afrika
ca:Àfrica
cdo:Hĭ-ciŭ
ceb:Aprika
chr:ᎬᎿᎦᏍᏛ
chy:Mo'hetaneho'e
ckb:ئەفریقا
co:Africa
crh:Afrika
cs:Afrika
csb:Afrika
cu:Афрїка
cv:Африка
cy:Affrica
da:Afrika
de:Afrika
diq:Afrika
dsb:Afrika
dz:ཨཕ་རི་ཀ་
el:Αφρική
en:Africa
eo:Afriko
es:África
et:Aafrika
eu:Afrika
ext:África
fa:آفریقا
ff:Afirik
fi:Afrikka
fiu-vro:Afriga
fo:Afrika
fr:Afrique
frp:Africa
frr:Afrikoo
fur:Afriche
fy:Afrika
ga:An Afraic
gag:Afrika
gan:非洲
gd:Afraga
gl:África
glk:آفریقا
gn:Afrika
got:𐌰𐍆𐌰𐍂𐌻𐌰𐌽𐌳
gu:આફ્રિકા
gv:Yn Affrick
ha:Afirka
hak:Fî-chû
haw:ʻApelika
he:אפריקה
hi:अफ़्रीका
hif:Africa
hr:Afrika
hsb:Afrika
ht:Afrik
hu:Afrika
hy:Աֆրիկա
ia:Africa
id:Afrika
ie:Africa
ig:Afrịka
ilo:Áprika
io:Afrika
is:Afríka
it:Africa
iu:ᐊᑉᕆᖄ
ja:アフリカ
jbo:frikytu'a
jv:Afrika
ka:აფრიკა
kaa:Afrika
kab:Tafriqt
kbd:Африкэ
kg:Afelika
ki:Abĩrika
kk:Африка
kl:Afrika
km:អាហ្វ្រិក
kn:ಆಫ್ರಿಕಾ
ko:아프리카
koi:Африка
krc:Африка
ks:اَفریٖقہ
ku:Afrîka
kv:Африка
kw:Afrika
ky:Африка
la:Africa
lad:Afrika
lb:Afrika
lez:Африка
li:Afrika
lij:Africa
lmo:Africa
ln:Afríka
lo:ອາຟຣິກກາ
lt:Afrika
ltg:Afrika
map-bms:Afrika
mdf:Африкань
mg:Afrika
mhr:Африка
mi:Āwherika
mk:Африка
ml:ആഫ്രിക്ക
mn:Африк
mr:आफ्रिका
mrj:Африка
ms:Afrika
mt:Afrika
mwl:África
my:အာဖရိက
mzn:آفریخا
nah:Africa
nap:Africa
nds:Afrika
nds-nl:Afrika
ne:अफ्रीका
new:अफ्रिका
nl:Afrika
nn:Afrika
no:Afrika
nov:Afrika
nrm:Afrique
nso:Afrika
nv:Naakaii Łizhiní Bikéyah
ny:Africa
oc:Africa
om:Afrikaa
or:ଆଫ୍ରିକା
os:Африкæ
pa:ਅਫ਼ਰੀਕਾ
pag:Afrika
pam:Aprika
pap:Afrika
pcd:Afrike
pdc:Afrikaa
pih:Afreka
pl:Afryka
pms:Àfrica
pnb:افریقہ
pnt:Αφρικήν
ps:افريقا
pt:África
qu:Aphrika
rm:Africa
ro:Africa
roa-rup:Africa
roa-tara:Afriche
ru:Африка
rue:Африка
rw:Afurika
sa:आफ्रिकाखण्डः
sah:Африка
sc:Àfrica
scn:Àfrica
sco:Africae
se:Afrihkká
sg:Afrîka
sh:Afrika
si:අප්‍රිකාව
simple:Africa
sk:Afrika
sl:Afrika
sm:Aferika
sn:Africa
so:Afrika
sq:Afrika
sr:Африка
srn:Afrka
ss:Í-Afríka
st:Afrika
stq:Afrikoa
su:Afrika
sv:Afrika
sw:Afrika
szl:Afrika
ta:ஆப்பிரிக்கா
te:ఆఫ్రికా
tet:Áfrika
tg:Африқо
th:ทวีปแอฟริกา
tk:Afrika
tl:Aprika
tn:Aferika
to:ʻAfelika
tpi:Aprika
tr:Afrika
ts:Afrika
tt:Африка
ug:ئافرىقا
uk:Африка
ur:افریقہ
uz:Afrika
ve:Afurika
vec:Àfrica
vep:Afrik
vi:Châu Phi
vls:Afrika
wa:Afrike
war:Aprika
wo:Afrig
wuu:非洲
xal:Априк
xmf:აფრიკა
yi:אפריקע
yo:Áfríkà
zea:Afrika
zh:非洲
zh-classical:阿非利加洲
zh-min-nan:Hui-chiu
zh-yue:非洲
zu:IAfrika

Fotoni

Fotons

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi. Šis ir pirmais dinamikas jeb pirmais Ņūtona likums.

Vēsture


Inerces jēdziens ir svešs Aristotelis fizikā, kas bija kustības standarta modelis līdz pat XVII gadsimtam. Aristotelis uzskatīja, ka ķermeni kustībā var uzturēt tikai pastāvīgs ārējs spēks.
Starp 1589. un 1592. gadu Galileo Galilejs atklāja inerci savos ķermeņu kustības pētījumos, bet pirmo dinamikas likumu noformulēja Īzaks Ņūtons.
Faktiski jēdzienu "inerce" ieviesa Johanness Keplers savā "Epitome Astronomiae Copernicanae" (1618.-1621.). Taču Keplera inercei bija savādāka nozīme nekā mūsdienās, viņš to definēja kā pretestību kustībai.

Inerces mērīšana


Inercei ir tāda pati mērvienība kā Masa, tas ir kilograms (kg) SI sistēmā, grams CGS sistēmā. Līdz šim veiktie eksperiments parādīja, ka gravitācija masa un inerces masa ir skaitliski vienādas ar lielu precizitāti. Tomēr šīs masas teorētiski ir divi dažādi lielumi, kas raksturo atšķirīgas parādības — attiecīgi gravitāciju un inerci.

Inerce ikdienā


Katru dienu mums nākas sastapties ar inerci un tādēļ šai parādībai mēs nepievēršam lielu uzmanību.
Ļaudis var izmantot terminu "inerce" pie griešanās, pie pretestības objekta,daudzuma, pie ātruma maiņas un dažbrīd tā ir inerce, atkarībā no konteksta (piemēram "šim objektam ir inerces loze"). Inerce dzīvē parādās gandrīz visur, uz katra soļa un mūsu izdarītās kustības.

Inerce dzejā


Par Inerci Imants Ziedonis pat ir uzrakstījis dzejoli.

Inerces moments


Inerces moments raksturo ķermeņa inerci rotācijas kustībā. Masas punkta inerces moments ir ķermeņa masas reizinājums ar attāluma līdz rotācijas asij kvadrātu.
Kategorija:Mehānika
ar:عطالة (فيزياء)
ast:Inercia
be:Інерцыя
bg:Инертност
bs:Inercija
ca:Inèrcia
ckb:سرەوتن
cs:Setrvačnost
cy:Inertia
da:Inerti
de:Trägheit
el:Αδράνεια
en:Inertia
eo:Inerto (fiziko)
es:Inercia
et:Inerts
eu:Inertzia
fa:لختی
fi:Hitaus
fr:Inertie
he:עקרון ההתמדה
hr:Tromost
ht:Inèsi
hu:Tehetetlenség (mechanika)
id:Inersia
io:Inerteso
is:Tregða
it:Inerzia
ja:慣性
ka:ინერცია
kk:Инерция
kn:ಜಡತ್ವ
ko:관성
la:Inertia
mk:Инерција
ml:ജഡത്വം
ms:Inersia
nl:Traagheid
no:Treghet
nov:Inertia
pl:Bezwładność
pt:Inércia
ro:Inerție (fizică)
ru:Инерция
simple:Inertia
sk:Zotrvačnosť
sl:Vztrajnost
sn:Chinepfu (ruhambo)
sr:Инерција
sv:Tröghet
th:แรงเฉื่อย
tl:Tigal
tr:Eylemsizlik
uk:Інерція
vi:Quán tính
zh:惯性原理

Indulis Emsis


Indulis Emsis (dzimis Salacgrīva) ir bioloģija un Latvijas politiķis, habilitētais bioloģijas doktors, bijušais Latvijas Ministru prezidenti. No 2006. gada novembra līdz 2007. gada septembrim Emsis bija 9. Saeimas Saeimas priekšsēdētājs.

Politiskā biogrāfija


1989. gadā Emsis kļuva par LPSR Dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieku, vēlāk par priekšsēdētāju. 1990. gadā bija viens no Latvijas Zaļā partija dibinātājiem. Bijis LPSR (vēlāk LR) Augstākās Padomes, 6. Saeima, 8. Saeima, 9. Saeimas deputāts.
Valdis Birkavs kabinetā — Vides aizsardzības valsts ministrs;
Māris Gailis kabinetā — Vides aizsardzības valsts ministrs;
Andris Šķēle pirmajā kabinetā — Vides valsts ministrs;
A. Šķēles otrajā kabinetā — Vides valsts ministrs;
Guntars Krasts kabinetā — Vides valsts ministrs.
Līdz 2008. g. februārim bija viens no trim Latvijas Zaļā partija, kas ir daļa no Zaļo un Zemnieku savienības, vadītājiem.
2004. gada 9. martā kļuva par Latvijas Ministru prezidentu, vadot labēji centrisku mazākuma valdība, ko veidoja Zaļo un Zemnieku Savienība, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija. Valdība atbalstīja arī kreisā Tautas Saskaņas partija.
2004. gada 28. oktobrī Emša valdība krita, kad Saeima ar 39 balsīm par un 53 - pret noraidīja valdības 2005. gada budžeta projektu. Viņš atstāja savu amatu 2004. gada 2. decembrī, kad viņa vietā stājās Aigars Kalvītis.
2006. gada rudenī Emsis no ZZS saraksta tika ievēlēts 9. Saeima. 7. novembrī viņš tika ievēlēts Saeimas priekšsēdētāja amatā. 2007. g. martā—septembrī ZZS valdes priekšsēdētājs.
2007. gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka pārbaudi par Emsim pazudušiem 10 000 ASV dolāru un septembrī Ģnerālprokuratūra sāka kriminālprocesu pret Emsi par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu. 2007. g. 21. septembrī, pēc kriminālprocesa uzsākšanas pret viņu, atkāpās no Saeimas priekšsēdētāja amata un nolika deputāta mandātu.

Atsauces

Skatīt arī


Emša Ministru kabinets

Ārējās saites


http://www.zp.lv/content_lv/2-pers.asp?emsis Personas dati LZP mājaslapā
— | pēc = Aigars Kalvītis }}
— | pēc = Gundars Daudze }}
Kategorija:1952. gadā dzimušie
Kategorija:6. Saeimas deputāti
Kategorija:8. Saeimas deputāti
Kategorija:9. Saeimas deputāti
Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti
Kategorija:Latvijas vides ministri
Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti
Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)
Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi
Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji
Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji
ca:Indulis Emsis
de:Indulis Emsis
en:Indulis Emsis
et:Indulis Emsis
fi:Indulis Emsis
fr:Indulis Emsis
io:Indulis Emsis
lt:Indulis Emsis
oc:Indulis Emsis
pl:Indulis Emsis
ru:Эмсис, Индулис
sv:Indulis Emsis

NATO

Attēls:History of NATO enlargement.svg
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, ) ir militāra savienība jeb alianse, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
NATO dibināta pēc Otrais pasaules karš, , kā pretspars Padomju Savienība. Organizāciju izveidoja 10 Eiropas valstis, Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, lai aukstais karš apstākļos aizsargātu Eiropu no komunisms valstīm, bet mūsdienās NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās. Organizācija ir bāzēta Brisele, kur atrodas NATO mītne. NATO nav savas armijas, bet ir kopīgs štābs, kas plāno dalībvalstu aizsardzības politika. Latvija pievienojās NATO . Ziemeļatlantijas līguma galveno jēgu izsaka tā 5. panta pirmais teikums:

Struktūra


''Alianses transformācijas pavēlniecība'' (ACT) ar speciālo štābu Amerikas Savienotās Valstis Norfolkā.

NATO dalībvalstis


Dibinātājvalstis (no 1949. gada)

Vēlāk pievienojušās dalībvalstis


(1952)
(1952)
(1955)
(1982)
(1999)
(1999)
(1999)
(2004)
(2004)
(2004)
(2004)
(2004)
(2004)
(2004)
(2009)
(2009)
(2012)

Partnerības valstis


Partnervalstis ir Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Īrija, Maķedonija, Somija, Šveice, Ukraina un Zviedrija.
Vidusjūras dialoga partneres Izraēla un Maroka.

Piezīmes un atsauces

Ārējās saites


http://www.nato.int/ Oficiālā mājaslapa ///
http://www.nato.int/docu/other/lv/latvian.htm NATO rokasgrāmata latviski
Kategorija:Starpvalstu organizācijas
Kategorija:Militārās savienības
Kategorija:NATO
af:NAVO
an:OTAN
ar:الناتو
arz:حلف الناتو
as:নাটো
ast:Organización del Tratáu del Atlánticu Norte
az:NATO
bar:NATO
bat-smg:NATO
be:НАТА
be-x-old:Арганізацыя Паўночнаатлянтычнай дамовы
bg:НАТО
bn:ন্যাটো
br:Aozadur Feur-emglev Norzh-Atlantel
bs:NATO
ca:Organització del Tractat de l'Atlàntic Nord
ckb:ناتۆ
cs:Severoatlantická aliance
cv:ÇАПУ
cy:NATO
da:NATO
de:NATO
diq:NATO
el:ΝΑΤΟ
en:NATO
eo:NATO
es:OTAN
et:NATO
eu:Ipar Atlantikoko Itunaren Erakundea
ext:OTAN
fa:ناتو
fi:Pohjois-Atlantin liitto
fiu-vro:NATO
fo:NATO
fr:Organisation du traité de l'Atlantique Nord
fy:Noard-Atlantyske Ferdrachsorganisaasje
ga:Eagraíocht Chonradh an Atlantaigh Thuaidh
gan:北大西洋公約組織
gl:OTAN
gv:Reagheydys Chonaant yn Atlantagh Hwoaie
he:נאט"ו
hi:नाटो
hif:NATO
hr:NATO
hu:Észak-atlanti Szerződés Szervezete
hy:ՆԱՏՕ
ia:OTAN
id:Pakta Pertahanan Atlantik Utara
ie:Organisation del Pacte del Atlántic Nord
io:Nord-Atlantikal Uniono
is:Atlantshafsbandalagið
it:Organizzazione del Trattato dell'Atlantico del Nord
ja:北大西洋条約機構
jv:NATO
ka:ჩრდილოატლანტიკური ხელშეკრულების ორგანიზაცია
kk:Солтүстік Атлантикалық Келісім Ұйымы
km:អង្គការ សន្ធិសញ្ញា អាត្លង់ទិក ខាងជើង
kn:ನ್ಯಾಟೋ
ko:북대서양 조약 기구
krc:Шимал Атлантика кесаматны организациясы
ku:NATO
la:Consociatio ex pacto Atlantico Septentrionali
lb:Organisatioun vum Nordatlantik-Traité
lt:NATO
mdf:ПАСО
mk:НАТО
ml:നാറ്റോ
mn:НАТО
mr:नाटो
ms:Pertubuhan Perjanjian Atlantik Utara
my:နေတိုး (စစ်မဟာမိတ်စာချုပ်အဖွဲ့)
mzn:ناتو
nap:NATO
new:नेटो
nl:Noord-Atlantische Verdragsorganisatie
nn:NATO
no:NATO
nov:NATO
oc:Organizacion del Tractat de l'Atlantic Nòrd
os:Цæгат Атлантикæйы бадзырды организаци
pfl:NATO
pl:NATO
pnb:نیٹو
ps:ناټو
pt:Organização do Tratado do Atlântico Norte
rmy:Organizaciya le Tratatosko le Nordutne Atlantikosko
ro:Organizația Tratatului Atlanticului de Nord
ru:Организация Североатлантического договора
rue:НАТО
sah:Хоту Атлантик Үлэх Тэрилтэтэ
scn:NATO
se:NATO
sh:NATO
simple:NATO
sk:Organizácia Severoatlantickej zmluvy
sl:NATO
so:Gaashaanbuurta NATO
sq:NATO
sr:НАТО
stq:NATO
sv:Nato
sw:NATO
ta:வட அத்திலாந்திய ஒப்பந்த அமைப்பு
tg:Созмони Паймони Атлантики Шимолӣ
th:องค์การสนธิสัญญาป้องกันแอตแลนติกเหนือ
tl:NATO
tr:NATO
tt:Төньяк Атлантик килешү оешмасы
ug:شىمالىي ئاتلانتىك ئەھدى تەشكىلاتى
uk:НАТО
ur:نیٹو
uz:NATO
vec:NATO
vi:NATO
vo:NBNL
war:Katig-uban Tratado han Amihanan Atlantiko
xmf:ოორუე ატლანტიკური აპიჯაფაშ ორგანიზაცია
yi:נאט"א
yo:NATO
zh:北大西洋公约组织
zh-min-nan:NATO
zh-yue:北大西洋公約組織

Klusais okeāns

Attēls:Pacific elevation.jpg
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpne, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas. Nosaukumu okeānam devis portugāļi jūrasbraucējs Fernāns Magelāns - pirmais eiropietis, kas šķērsoja okeānu. Okeāna nosaukums cēlies no tā, ka visu ceļu no Magelāna šaurums līdz Filipīnas Magelāna ceļojums pagāja mierīgos laikapstākļos.

Vispārēji dati


Klusā okeāna platība - 179 700 000 km². Šajā platībā ietilptu visa planētas sauszeme un paliktu vieta vēl vienai Āfrikai. Šajā platībā pagaidām vēl iekļauts Dienvidu okeāns, kas kā atsevišķa ūdenstilpne izdalīta nesen.
Ūdens tilpums - 723,7 miljoni km³.
Garums ziemeļu - dienvidu virzienā - ap 15 500 kilometri, okeāns stiepjas no Bēringa jūras Arktika līdz Antarktīdas piekrastei Rosa jūra. Kopš nesen izdalīts Dienvidu okeāns, Klusais okeāns gan tik tālus dienvidus nesasniedz.
Lielākais okeāna platums rietumu - austrumu virzienā ir ap 5°Z platuma grādos, kur okeāns stiepjas 19 800 kilometrus no Indonēzijas līdz Kolumbijas un Peru krastiem. Par okeāna rietumu robežu parasti uzskata Malakas šaurums.
Dziļākais punkts - Marianas dziļvaga - atrodas 10 911 metrus zem jūras līmeņa. Šis ir dziļākais punkts visā Pasaules okeāns.
Vidējais okeāna dziļums - 4 300 metri.
Klusajā okeānā ir apmēram 25 000 salu - vairāk nekā visos pārējos okeānos kopā. Lielākā daļa salu atrodas Dienvidu puslode.
Tā kā Klusais okeāns atrodas abās pusēs 180° meridiānam, Klusā okeāna rietumu daļa atrodas Austrumu puslode, bet austrumu daļa - Rietumu puslode.

Ģeoloģija


Attēls:Pacific_Ring_of_Fire.png
Klusā okeāna platība pašlaik lēni samazinās plātņu tektonikas kustību rezultātā.
Lielākā daļa okeāna atrodas uz milzīgas okeāniskā Zemes garoza plātnes - Klusā okeāna plātnes. Okeāna austrumu daļā, pie Centrālamerikas un Dienvidamerikas krastiem ir citas okeāniskās Zemes garozas plātnes, tai skaitā Kokosu plātne un Naskas plātne. Okeāna nomalēs, kur tas saskaras ar kontinentālā Zemes garoza, daudzviet ir okeāna dziļvagas un aiz tām izvietotās aktīvā vulkānisms zonas. Šādas vulkānisma zonas ir Dienvidamerikas piekrastē, Aleutu salas, Kuriļu salas, Japānā, Zālamana salās, Vanuatu, ziemeļos no Jaunzēlandes. Šo vulkānisko joslu sistēmu nereti dēvē par Klusā okeāna Uguns gredzenu - šeit norisinās eksplozīvs vulkānisms, daudz zemestrīču. Spēcīgās zemestrīces nereti rada milzu cunami viļņus, kas nopostījuši veselas pilsētas.
Klusajā okeānā ir arī vidusokeāniskais rifts zonas, kur veidojas jauna Zemes garoza ar šim procesam raksturīgajiem lēzenajiem vulkāns, no kuriem izplūst bazalts lava. Šādi rifti atrodas zem ūdens, starp Klusā okeāna plātni un Naskas un Kokosa plātni.

Okeāna ūdens un straumes


Attēls:Clevelandexp13.jpeg
Okeāna ūdens temperatūra mainās no sasaluša ūdens polārajos apvidos līdz 25 - 30&nbsp;°C ekvators tuvumā. Kopumā Klusais okeāns ir siltāks kā Atlantijas okeāns. Arī ūdens sāļums mainās atkarībā no platuma grādiem. Tuvāk ekvatoram ūdens ir mazāk sāļš kā vidējos platuma grādos, jo pie ekvatora ir vairāk nokrišņu. Tuvāk poliem arī sāļums samazinās jo aukstuma dēļ ūdens iztvaiko mazāk.
Straumju kustība ziemeļos no ekvatora pārsvarā notiek pulksteņa rādītāja kustības virzienā, savukārt dienvidos no ekvatora - pretējā virzienā.
Gar ekvatoru no Filipīnu dienvidu daļas līdz teritorijai rietumos no Panamas plūst siltā Ekvatoriālā pretstraume. Pagriezusies ziemeļu virzienā pie Meksikas krastiem tā pagriežas pretējā virzienā un kā siltā Ziemeļekvatoriālā straume plūst atpakaļ, pagriežoties uz ziemeļiem pie Mikronēzijas salām un sasniedz Japānas salas kā siltā Kurosio straume. Ap 40jiem platuma grādiem tā atkal virzās pretējā virzienā no Japānas uz Amerikas Savienotās Valstis ziemeļrietumu štatiem kā Klusā okeāna Ziemeļu straume. ASV krastus straume sasniedz jau salīdzinoši atdzisusi un pagriežas uz dienvidiem, plūstot gar Kalifornijas krastu kā aukstā Kalifornijas straume. Klusā okeāna Ziemeļu straumes atzars plūst arī uz ziemeļiem, gar Kanādas rietumu krastu un Aļaskas krastu kā siltā Aļaskas straume. No ziemeļiem, no Beringa jūras gar Kamčatka plūst aukstā Ojasio straume (Kuriļu straume).
Dienvidu puslodē dienvidos no ekvatora no Peru piekrastes līdz Melanēzijai plūst Dienvidekvatoriālā straume kas ceļā iesilst, kļūstot no aukstās straumes par silto. Koraļļu jūrā pie Austrālijas un Jaungvinejas krastiem tā sadalās. Viens straumes atzars caur Arafuru jūru ieplūst Indijas okeāns, bet cits straumes atzars plūst gar Austrālijas austrumu krastu kā siltā Austrumaustrālijas straume. Tālāk dienvidos, ap 50° platuma grādos, Dienvidu okeāna teritorijā ap zemeslodi plūst aukstā Rietumvēju straume, kas plūst virzienā no Jaunzēlandes uz Dienvidameriku. Pie Dienvidamerikas krastiem spēcīgs šīs straumes atzars plūst uz ziemeļiem kā aukstā Humbolta straume (Peru straume).
Klusā okeāna straumju režīms lielā mērā nosaka klimatu okeānā un tā piekrastē.

Klimats


Attēls:Aitutaki from top 2006.jpg
Par spīti nosaukumam, Klusajam okeānam raksturīgas spēcīgas vētras. Klusā okeānas salas bieži piemeklē ārkārtīgi spēcīgi tropiskais ciklons.

Salas


Klusajā okeānā ir ap 25 000 salu, kas ir vairāk, nekā pārējos pasaules okeānos kopā. Absolūti lielākā daļa šo salu ir mazas vai ļoti mazas. Lielākā sauszeme, kas pilnībā atrodas Klusajā okeānā, ir pasaules otrā lielākā sala - Jaungvineja. Klusā okeāna salas grupē šādos reģionos:
Polinēzija - iekļauj Biedrības salas, Havajas, Jaunzēlande, Kuka salas, Lieldienu sala, Marķīzu salas, Samoa, Tokelau, Tongas salas, Tuamotu salas, Tuvalu, Volisa un Futuna.
Melanēzija - iekļauj Bismarka arhipelāgs, Fidži, Jaungvineju, Jaunkaledonija, Vanuatu, Zālamana salas.
Mikronēzija - iekļauj Karolīnu salas, Marianas salas, Māršala salas.
Austrālāzija, kas iekļauj arī Indonēzija un Filipīnas.
Pēc izcelsmes un uzbūves Klusā okeāna salas var iedalīt trīs tipos:
kontinentālās salas - atrodas okeāna malās - piemēram, Jaungvineja, Jaunzēlandes salas, Filipīnas. Šīs salas ir strukturāli saistītas ar tuvējiem kontinentiem.
augstās salas - vulkāniskas izcelsmes salas, bieži ar aktīviem vulkāniem. Piemēri - Zālamana salas, Havajas.
koraļļu rifi, atols - neparastas, organiskas izcelsmes salas, kas kā līdz 1,5 kilometrus augsti torņi paceļas no okeāna gultnes - veidojušās, pakāpeniski iegrimstot okeāna gultnei un salām uz šīs gultnes, kamēr korallis, kas sākotnēji apjoza salas krastu, pakāpeniski "izauga" līdzi ūdens līmenim. Šīs salas ir ļoti zemas, paceļas tikai dažus metrus virs ūdens līmeņa. Piemēri - Karolīnu salas, Austrālijas Lielais Barjeru rifs.

Vēsture un politika


Attēls:TahitiDupetitThouars.jpg. gads]]
''Skatīt rakstu Okeānija''
Nozīmīgas migrācijas Klusā okeāna reģionā notikušas aizvēsturiskos laikos. Vispāsteidzošākos ceļojumus veica polinēzieši, kas sasniedza pat nomaļās Havaju salas un Lieldienu salu.
Eiropieši okeānu pirmoreiz ieraudzīja 16. gadsimta sākumā - uzskata, ka pirmais Kluso okeānu sasniedza Vasko Nuņjess de Balboa 1513. gadā pēc Panamas zemesšaurums šķērsošanas. 1564. gadā spāņu konkistadors Migels Lopess de Legaspi vadībā šķērsoja okeānu no Meksikas līdz Filipīnām. Līdz 16. gadsimta beigām okeānā no eiropiešiem aktīvi darbojās tikai spāņi - viņu kuģi devās uz Filipīnām, Jaungvineju, Zālamanu salām. Manilas galeoni regulāri šķērsoja okeānu no Manilas uz Akapulko.
16. gadsimta beigās ragūziešu kuģi no Dubrovnikas pētīja Klusā okeāna dienvidrietumu daļu, atklājot Bismarka arhipelāgu, Vanuatu u.c. salas. 17. gadsimtā ievērojami aktīvāki kļuva hoalndieši. Ābels Tasmāns 1642. gadā atklāja Tasmānija un Jaunzēlandi. Šajā laikā Melanēzijā dominēja ragūziešu kuģi. 18. gadsimtā krievi uzsāka ļoti aktīvu Aļaskas un Aleutu salu izpēti, franči ieradās Polinēzijā, notika trīs britu ekspedīcijas Džeimss Kuks vadībā.
19. gadsimtā strauji attīstījās imperiālisms un Okeānijas salas viena pēc otras tika okupētas. Lielāko daļu no tām ieņēma briti un franči, daudz salu ieguva arī amerikāņi. Šajā gadsimtā sākās arī okeāna zinātniskā izpēte - nozīmīgus pētījumus veica britu kuģis "''Beagle''" 1830. gados - uz šī kuģa darbojās arī Čārlzs Darvins. 1870. gados nozīmīgus pētījumus veica britu kuģis ''Challenger'', ASV kuģis ''Tuscarora'', vācu ''Gazelle''. 1898. gadā ASV no spāņiem atkaroja Filipīnas. Līdz 1914. gadam aizvien lielāku kontroli pār Klusā okeāna rietumu daļu ieguva Japāna, ieņemot vēl vairāk salu 2. pasaules karš. 2. pasaules kara beigās Klusajā okeānā praktiski pilnībā dominēja ASV kara flote.
Pašlaik Klusajā okeānā atrodas 17 neatkarīgas valstis:
11 no šīm nācijām ieguva neatkarību pēc 1960. gada.
Ziemeļu Marianas Salas ir pašpārvaldes teritorija, šīs teritorijas ārlietas uzticētas ASV. Līdzīgas attiecības, bet tikai ar Jaunzēlandi ir Kuka Salas un Niue. Klusajā okeānā atrodas arī ASV štats - Havajas. Bez tam šeit ir arī virkne mazāku teritoriju, kas pieder ASV, Austrālijai, Čīlei, Ekvadorai, Francija, Japānai, Jaunzēlandei, Lielbritānijai.
Attēls:Crossroads baker explosion.jpg
Kopš 2. pasaules kara beigām vairākās vietās Klusajā okeānā notikuši ASV, Lielbritānijas un Francijas rīkoti virszemes, zemūdens un pazemes kodolizmēģinājums, radot veselības, sociālās un vides problēmas. Pēc ilgstoša sabiedrības spiediena kodolizmēģinājumi pakāpeniski tika pārtraukti - pēdējā pazemes kodolizmēģinājumus veica Francija.
Okeāna centrālās daļas resursu apguvi kavē lielais dziļums. Taču seklajos kntinentālais šelfs pie Austrālijas un Jaunzēlandes un citur tiek iegūta nafta un dabasgāze. Klusajā okeānā ir milzu zivju resursi un notiek aktīva tunču, anšovu, lašu, sardīņu, zobenzivju un citu sugu zivju un pārējo jūras organismu zveja.

Klusā okeāna jūras


Gar Klusā okeāna malām izvietotas šādas jūras (sākot no ziemeļiem pulksteņa rādītāja virzienā):

Nozīmīgākās pilsētas Klusā okeāna un tā jūru krastos


Attēls:Victoria harbour from np.jpg

Skatīt arī


Dienvidu okeāns
Pasaules okeāni un jūras
Kategorija:Okeanogrāfija
Kategorija:Okeāni
Kategorija:Klusais okeāns
ab:Аокеан Ҭынч
af:Stille Oseaan
als:Pazifischer Ozean
am:ሰላማዊ ውቅያኖስ
an:Ocián Pacifico
ang:Sericus Gārsecg
ar:المحيط الهادئ
arc:ܐܘܩܝܢܘܣ ܫܝܢܝܐ
arz:المحيط الهادى
as:প্ৰশান্ত মহাসাগৰ
ast:Océanu Pacíficu
az:Sakit okean
bar:Pazifik
bat-smg:Ramosis ondėnīns
bcl:Kadagatan Pacifico
be:Ціхі акіян
be-x-old:Ціхі акіян
bg:Тихи океан
bi:Pasifik
bn:প্রশান্ত মহাসাগর
bo:ཞི་བདེ་རྒྱ་མཚོ་ཆེན་པོ།
br:Meurvor Habask
bs:Tihi okean
ca:Oceà Pacífic
ceb:Kadagatang Pasipiko
ckb:ئوقیانووسی پاسیفیک
crh:Tınç okean
cs:Tichý oceán
cv:Лăпкă океан
cy:Y Cefnfor Tawel
da:Stillehavet
de:Pazifischer Ozean
diq:Okyanuso Gırd
dsb:Śichy ocean
el:Ειρηνικός Ωκεανός
en:Pacific Ocean
eo:Pacifika Oceano
es:Océano Pacífico
et:Vaikne ookean
eu:Ozeano Barea
ext:Océanu Pacíficu
fa:اقیانوس آرام
fi:Tyynimeri
fiu-vro:Vaiknõ suurmeri
fo:Kyrrahavið
fr:Océan Pacifique
frp:Ocèan Pacefico
frr:Grut Oseåån
fy:Stille Oseaan
ga:An tAigéan Ciúin
gan:太平洋
gd:Cuan Sèimh
gl:Océano Pacífico
gn:Paraguasu Py'aguapy
gu:પ્રશાંત મહાસાગર
gv:Yn Keayn Sheealtagh
hak:Thai-phìn-yòng
haw:Moana Pākīpika
he:האוקיינוס השקט
hi:प्रशान्त महासागर
hif:Pacific Ocean
hr:Tihi ocean
hsb:Ćichi ocean
ht:Pasifik
hu:Csendes-óceán
hy:Խաղաղ օվկիանոս
ia:Oceano Pacific
id:Samudra Pasifik
ie:Pacific Ocean
ig:Òrìmìlì Pacific
ilo:Taaw Pasipiko
io:Oceano Pacifiko
is:Kyrrahaf
it:Oceano Pacifico
ja:太平洋
jbo:pasifik. zei braxamsi
jv:Samudra Pasifik
ka:წყნარი ოკეანე
kaa:Tınısh okeanı
kk:Тынық мұхит
km:មហាសមុទ្រប៉ាស៊ីហ្វិក
kn:ಪೆಸಿಫಿಕ್ ಮಹಾಸಾಗರ
ko:태평양
koi:Лӧнь океан
krc:Шош океан
ksh:Stelle Ozean
ku:Okyanûsa Mezin
kw:Mor Cosel
la:Oceanus Pacificus
lad:Oseano Pasifiko
lez:Лас океан
li:Sjtille Oceaan
lij:Oçeano Paciffigo
lmo:Ucean Pacifich
lt:Ramusis vandenynas
map-bms:Samudra Pasifik
mg:Ranomasimbe Pasifika
mhr:Тыныс тептеҥыз
mi:Te Moana-nui-a-Kiwa
mk:Тихи Океан
ml:ശാന്തസമുദ്രം
mn:Номхон Далай
mr:प्रशांत महासागर
ms:Lautan Pasifik
mt:Oċean Paċifiku
mwl:Ouceano Pacífico
my:ပစိဖိတ် သမုဒ္ဒရာ
mzn:آروم اوقیانوس
nah:Tēpāpāquiltiliztli Ilhuicaātl
nds:Pazifische Ozean
ne:प्रशान्त महासागर
new:प्रशान्त महासागर
nl:Grote Oceaan
nn:Stillehavet
no:Stillehavet
nso:Pacific Ocean
oc:Ocean Pacific
om:Garba Paasifiik
os:Сабыр фурд
pa:ਪ੍ਰਸ਼ਾਂਤ ਮਹਾਸਾਗਰ
pam:Pacific Kadayatmalatan
pap:Oceano Pasifiko
pih:Pesifik Oshen
pl:Ocean Spokojny
pms:Océan Passìfich
pnb:بحرالکاہل
ps:غلی سمندر
pt:Oceano Pacífico
qu:Pasiphiku mama qucha
rm:Ocean pacific
ro:Oceanul Pacific
roa-tara:Oceane Pacifeche
ru:Тихий океан
rue:Тихый океан
sah:Чуумпу океан
scn:Ocèanu Pacìficu
sco:Paceefic Ocean
sh:Tihi ocean
si:ශාන්තිකර සාගරය
simple:Pacific Ocean
sk:Tichý oceán
sl:Tihi ocean
sm:Vasa Pasefika
sn:Gungwa rePacific
so:Badweynta Baasifik
sq:Oqeani Paqësor
sr:Тихи океан
stq:Pazifiske Ozean
sv:Stilla havet
sw:Pasifiki
szl:Pokojny Uocean
ta:அமைதிப் பெருங்கடல்
te:పసిఫిక్ మహాసముద్రం
tg:Уқёнуси Ором
th:มหาสมุทรแปซิฟิก
tk:Ýuwaş okean
tl:Karagatang Pasipiko
tpi:Solwara Pasifik
tr:Büyük Okyanus
tt:Тын океан
ty:Moana Pātitifā
uk:Тихий океан
ur:بحر الکاہل
uz:Tinch okeani
vec:Osèano Pasìfego
vi:Thái Bình Dương
vls:Stillen Oceoan
wa:Oceyan Pacifike
war:Kalawdan Pacifico
wo:Mbàmbulaan Gu-Dal
wuu:太平洋
xmf:წყჷნარი ოკიანე
yi:פאציפישער אקעאן
yo:Òkun Pàsífíkì
zh:太平洋
zh-classical:太平洋
zh-min-nan:Thài-pêng-iûⁿ
zh-yue:太平洋